BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA

TIESĪBU ZINĀTŅU KATEDRA

Patstāvīgais studiju darbs

Menedžmentā

Dienas nodaļas

2.semestra

2. grupas students

GUNĀRS LIŽBOVSKIS

Studentu karte ISIC-700

Pasniedzējs

I.FORANDS

Saturs

1.Saturs................................................................................................ 1.lpp.

2.Ievads................................................................................................ 2.lpp.

3.Dz. laiks un vieta.Personības veidošanās..................................... 3.lpp.

4.Uzņēmuma attīstība......................................................................... 4.lpp.

5.Vadīšana, vadītājs........................................................................... 5.lpp.

6.Varas veidi........................................................................................ 6.lpp.

7.Vadītāja pamatfunkcijas.................................................................. 7.lpp.

8.Vadīšanas stili.................................................................................. 8.lpp.

9.turpin.no Vadīš.st. Vadītāja autoritāte............................................ 9.lpp.

10.Autoritāte dzīvē............................................................................. 10.lpp.

11.Secinājumi.................................................................................... 11.lpp.

IEVADS

Šī tēma Vadītājs. lomas. funkcijas. ir ļoti nepiecašama studiju procesā, jo students ir potenciālais vadītājs un viņam jāiemācās vadīt, kā arī analizēt un vērtēt citus vadītājus, lai varētu mācīties no citu klūdām

Šī tēma ir pateicīga tādā ziņā, ka ir ļoti plaša un ir daudz, kas par ko rakstīt.Jo vadītāji gandrīz katrs ir savādāki un arī viņu lomas un funkcijas mainās. Protams, nevar noteikt visas lomas un funkcijas, tāpēc šeit būs vispārīgā veidā, vairāk pamatojoties uz citu autoru darbiem, piemērojot un salīdzinot konkrēta vadītāja lomas un funkcijas( tikai viena vadītāja).

Šī patstāvīgā studiju darba uzdevums ir raksturot vispārīgi, kas ir vadīšana, tās stili un izvēloties vienu konkrētu cilvēku(vadītāju) šinī gadījumā tas būs SIA”ILZE” šefs Normunds Liņķis, raksturot viņa lomas un funkcijas, noteikt viņa autoritāti un dot savus secinājumus par šo vadītāju.

Šinī darbā izmantota grāmata, personīgās domas par šo cilvēku un manas mātes vērtējums, kā padotās( grāmatvede ILZĒ). Varbūt, jums šis vārtējums liksies pārāk rožains un balts, bet tā nu tas ir.

Šī darba iztirzājumā būs atrunāts, kas īsti ir šis konkrētais cilvēks, kā viņš nonācis līdz vadītāja “krēslam’”.Tālāk tiks pastāstīts par viņa vadītā uzņēmuma attīstību un viņa vadīšanas stilu, varas veidiem. Tad, pamatojoties, uz dažu zinātnieku domām tiks analizētas vadītāja pamatfunkcijas. Un visbeidzot personības darbā un ģimenē(dzīvē) raksturojums.

DZ.Laiks un vieta.Personības veidošanās.

N.Liņķis dzimis sešdesmito gadu beigās vienā no PSRS savienotajām republikām-LatvijasPSR pilsētā Liepājā. Vēl ģimenē ir brālis, māsa, kā arī abi veāki.

Jau no bērnības Normunds interesējies par elektrotehniku un motorizētiem transporta līdzekļiem. Tāpēc loģisks šķiet viņa pirmais darbs- skaņu režisors tolaik jau popularitāti ieguvušajos Līvos. Diemžēl šeit viņš piedzīvo vilšanos- slavenie mākslinieki lielo naudu nereti sadala savā starpā par jauno censoni pavisam piemirstot.

Tuvojoties divdesmitajam mūža gadam, Normunds, neklausoties radinieku pamācības, nodibina ģimeni, kurā drīz piedzimst meitiņa Zane.

Tā kā studēt griba pagaidām vēl nav nobriedusi, tad aktuālas kļūst attiecības ar varen plašās valsts vareno armiju.Sekmīgi nokārtojis arī šo jautājumu, viņš sāk domāt par naudas pelnīšanu ģimenei.

Kopā ar paziņu Raiti nodibina kooperatīvu un sāk rādīt videofilmas-tā laika labākais bizness.Kad video ādere sāk izsīkt konkurences dēļ, jāmeklē nopietnāks bizness. Un tāds tiek arī atrasts- tirzniecība.

Šajā laikā nostiprinās tandēms Normunds-Raitis.Šis pāris labi tur laika pārbaudi- nu jau vairķ kā desmit gadu šie jaunie cilvēki strādā kopā.Šīs sadarbības pamatā ir godīgums, darba spējas un neizsīkstoša izdoma.

Uzņēmuma attīstība

1988.gadā tiek dibināts individuālais uzņēmums “ILZE”,kas laika gaitā piedzīvojis daudz pārvērtību, bet spējis saglabāt ne tikai savu logo, bet arī stilu. “ILZE” darbību sāka kā tautas mākslas preču veikals. Šis bizness atmodas laikā bija ļoti izdevīgs, jo katrs latvietis gribēja savu auseklīti vai karodziņu.Šis impuls acīmredzot nāk no mātes, jo viņa bija audēja. Taču, diemžēl, no vecākiem neviens nebija tirgotājs, tāpēc jau pašā sākumā netika padomāts par labākas tirzniecības vietas izvēli

Gadījās pa finansu bedrei, kas izrādījusies liktenīga ne vienam vien censonim. Normunds šīm grūtībām tiek pāŗi ar sīkstumu,Raitis ar apsviedīgumu.

Pirmais veikals sāk darbu nelielās, pašu izremontētās telpās ar dažiem cilvēkiem. Kad skaistais nams Graudu ielā ieguva īpašnieku ārzemēs, Normunds tiek gandrīz izmests uz ielas, taču, noturējās, sasparojās un turpināja strādāt.

Laika gaitā nācies iemācīties sabalansēt savas intereses ar darbinieku un valsts interesēm.Valsts intereses izpaužas arvien pieaugošās finansiālās prasībās- nodokļi, licenzes, atļaujas, aparāti, analīzes-izmaksas arvien augošas un augušas, taču tās jāpilda, ja grib strādāt legāli.

Ne mazāk svarīgs darba lauciņš uzņemējam ir atrast veidu kā savus padotos pārliecināt, ka tās preces ar, kurām viņi strādā pieder tikai un vienīgi īpašniekam, bet par savu darbu viņi saņem algu.Sākumā, jaunajam Normundam tas likās visgrūtāk. Tad jau vieglāk likās visu izdarīt pašam, bet tā kā tas vairs nav iespējams, tad uz savas ādas ir iz baudīts, ka jāizmat negodīgs darbinieks, ka jāpasaka-tu strādā par maz vai pavirši.

Nākošais virziens, kas jākopj nepārtraukti, ir uzņēmuma reputācija, fasāde un sakari dažādos līmeņos.

Diemžēl, arī šis bizness nevedās un atkal vajadzēja domāt kā pelnīt naudu.Un tā veikals pārtapa par kafejnīcu

Svarīgu vietu kafejnīcas darbībā ieņem galda klāšana svinībām lielākam vai mazākam viesu skaitam kafejn. vai ārpus tās. Ir patīkami vērot kā laika gaitā attīstās ši apkalpošana.Normunds šo nodarbošanos vada pats un liekas, ka viņam sagādā mākslinieka gandarījumu uzklāt galdu skaisti un katrreiz ar savu niansi.

Vadīšana, vadītājs

Šinī nodaļā apskatīsim vadīšanas procesu N.Liņķa individuālajā uzņēmumā.

“Tieši vadīšana caurstrāvo visu menedžmenta sistēmu, t. sk. funkcijas, metodes, stratēģiju, taktiku.[1]

“Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku darbību(personu vai grupu) ar noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai īstenotu organizācijas mērķus[2]

Savukārt “vadītājs ir konkrēts darbinieks, kurš ietekmē darbinieku darbību, lai īstenotu organizācijas mērķus”[3]

Tātad SIA”ILZE” šo vadīšanas procesu veic N. Liņķis, kurš ir arī šī uzņēmuma vienīgais īpašnieks. Jāpiezīmē, ka šis SIA ir mazskaitlisks, tāpēc arī vadīšanas process neprasa daudz pūļu un laika. Raitis, kurš skaitās neformālais vadītājs arī var pieņemt lēmumus un iespaidot darbiniekus, bet tikai Normunda deleģēto pilnvaru robežās.

Varas būtība

“Lai īstenotu dzīvē vadīšanas procesu, vadītājam neapšaubāmi ir jālieto varas institūts.”[4]

Mūsu uztverē vara saistās ar vardarbību, agresiju, rupju spēku. Tas tā ir autoritārisma zemēs, kur tas pieder pie lietas. Taču vadīšanas procesā vārdu”vara” saprot citādi.

“Parasti vadītāja vara ir saistīta ar padoto atkarību dažādos jautājumos- atalgojuma paaugstināšana, izvirzīšana amatā, pilnvaru palielielināšana, sociālo jautājumu risināšana. Taču, noteiktās situācijās padotajiem ir vara pār vadītāju, piem., informācijas vākšana un analīze, lai pieņemtu lēmumu,spēja efektīgi pildīt pienākumus, neformālie kontakti, lai nodrošinātu uzdevumu izpildi.”[5]

Rezultātā-abi ir atkarīgi viens no otra.

Varas veidi

Zinatnieki J.Frenčs un B. Rovens izstrādāja varas veidu klasifikāciju-

1. formālā vara,

2. atalgojuma vara,

3. piespiedu vara,

4. ekspertu vara,

5. personīibas vara.

Ja mēs mēģināsim noteikt kādu varu lieto Normunds savā uzņēmumā, mums jāsecina, ka viņš lieto 3. varas-

1. formālā,

2. atalgojuma,

3. personības.

Formālā vara tiek īstenota tādā veidā, ka Normunds ir šī uzņēmuma vadītājs. Viņa padotie atzīst viņu par formālu vadītāju un pakļaujas viņam. Tas nozīmē to, ka viņi tic viņam kā priekšniekam, kurš varēs nodrošināt viņus ar darbu un, protams, ar atalgojumu. No šī izriet otra vara- atalgojuma vara. Vadītājs maksā algu, tādējādi izrādot savu varu un pārākumu pār padoto. Parasti padotie nepretojas vadītāja pavēlēm, taču var gadīties, ka viņi var izrādīt nepatiku. Taču vadītāja rīcībā šādos gadījumos ir dažādi veicināšanas līdzekļi- prēmijas, pabalsti u.c. Piem. Normunds saviem padotajiem atļauj ēst pusdienas par brīvu, kā arī ja gadās strādāt ilgāk par pussnakti, atļauj izsaukt taksi, lai varētu tikt uz māju.

Esam nonākuši pie visgrūtāk definējamās varas- personības vara. “Grūti pateikt uz ko īsti balstās personības vara. Varbūt tās būs cilvčiskās īpašības-šarms, ārējā pievilcība, cildens raksturs.”[6] Personības varu parasti piešķir apkārtējie.

“ Ar šādu varu apveltītu vadītāju domas parasti tiek pieņemtas bez apspriešanas, jo apkārtējo ticība šīm personām ir ļoti augsta.”[7]

Tas attiecas arī uz padotajiem. Ja, teiksim, padoto vidū izvirzās cilvēks ar personības varu, viņš var kļūt par “personāla barvedi”, kurš risina kolektīva problēmas ar vadītāju.” Vadītājam ir grūti vadīt kolektīvu, kuros ir šādi neformālie līderi, jo viņiem ir liela teikšana kolektīvā- tanī laikā, kad vadītājs nav uzvietas, kolektīvs klausa “barvedi”.[8] Tad vadītājam jālieto piespiedu vara,lai parādītu, kurš ir kurš. Tāds nu ir vadītāja amats- šo to atļaut un šo to aizliegt.

VADĪTĀJA PAMATFUNKCIJAS

Amerikāņu profesors HENRIJS MINSBERGS veica pētījumu, apkopojot vadītāju aktivitātes, analizēja un secināja, ka katrs vadītājs spēlē 10. lomas-

1.Vadītājs ir līderis.

Atbildīgs par padoto motivēšanu, pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba.

SIA”ILZE” īpašnieks neapšaubāmi ir savas firmas līderis. Viņš ir atbildīgs par visu. Viņš arī vairāk vai mazāk izpilda Minsberga funkcijas. Motivēšanas ziņā viņš ir lielisks, pieņemšanas un atlaišanas ziņā mazliet par mīkstu.Viņš nevar izšķirties, lai pateiktu-“tu strādā par maz vai negodīgi’! Ir jānotiek kaut kam ārkārtējam, lai Normunds kādu atlaistu no darba.

Normunds pilda arī starpnieka funkciju ar s-bu un biznesa partneriem. Viņš dod intervijas avīzēs, TV, sazinās ar bizn. kolēģiem.

Neapšaubāmi viņš arī ir vadītājs-monitors, kurš iztaujā padotos, uzņem un atsijā vajadzīgo un lieko informāciju.

Vadītājs antrepenieris-pārveidotājs.

Normunds organizācijā ir galvenais pārmaiņu organizētājs, ieviešot dažādus jauninājumus kafejnīcas darbā un cenšoties pārliecināt savus padotos par to labumu. Normunds nebaidās saprātīgi riskēt , taču nevienmēr tas atmaksājas.

Faktiski, Normunds pilda visas Minsberga funkcijas, jo ir vienīgais īpašnieks.

VADĪŠANAS STILI

“Vadīšanas stils ir tipisku un samērā stabilu paņēmienu kopums, ar kuriem vadītajs iedarbojas uz padotajiem, lai īstenotu organizācijas mērķus.”[9]

“Lai vadītājs varētu izvēlēties sev piemērotāko stilu, zinātnieki piedāvā 3. piejas-

1. atkarībā no vadītāja personīgajām īpašībām,

2. atkarībā no vadīt. uzvedības,

3. atkarībā no situācijas.”[10]

OHAIO un MIČIGANAS zinātnieki sešdesmitajos gados konstatēja un izšķīra šādus vadīšanas stilus-

1. autoritārais,

2. liberālais,

3. demokrātiskais.

Pēc šo zinātnieku dotā katra stila raksturojuma izriet, ka Normunds ir demokrātiskā stila piekritējs ar nelielu autoritārisma piegaršu. Tas ir raksturīgi vienpersoniskiem vadītājiem. Jautājumos, kas saistīti ar firmas nākotni vai, kas būtiski ietekmēs visas firmas nākotni, lēmumus pieņem Normunds vienpersoniski. Tas nozīmē arī to, ka viņš pieņemot šos lēmumus, uzņemas zināmu atbildību par saviem padotajiem. Ikdienā Normunds ir demokrāts. Tiek uzklausītas komandas domas, vēlmes. Komanda viņu uzskata par savējo, jo arī viņš pats strādā par bārmeni dažas dienas nedēļā. Tā ir tāda zināma atslodze no organizatoriskajiem pienākumiem. Līdz ar to, padotie nejūtas kā instrumenti, bet kā īstie darba darītāji un līdz ar to kolektīvā valda labvēlīgs mikroklimats

Pēc R.Likerta modeļa izšķir 4. pamatsistēmas-

1. Autokrātisks stils

2. Labvēlīgs vadīšanas stils

3. Līdzdalības stils,

4. Demokrātisks stils

Pēc šī modeļa Normunda vadīšanas stilu var pieskaitīt pie līdzdalības stila. Normunds tiešām reti rīkojas bez konsultācijām ar Raiti vai grāmatvedi, kura ir gan gados vecāka, gan ar augstāku izglītību. Grāatvede bieži vien strīdās ar šefu, bet iznākums arvien ir viens- pareizi pieņemts lēmums.

Pēc vēl citu zinātnieku domām-R. Bleika un Dž. Mutones tabulas vai menedžmenta režģa izšķir šādus vadības stilus-

1. Nabadzīga vadīšana,

2. Kluba vadīšana,

3. Autoritāte-pakļautība,

4. Komandas veidoðana,

5. Sabalansēta vadīšana.

Pēc šī modeļa Normunda stils varētu būt sabalansēts. Darbā katrs zin savu vietu un neviens nepārkāpj robežu, jo Normunds savu “es” ir panācis ar rūpēm par darba rezultātiem un personāla morālo stāvokli.

AUTORITĀTE- gan DARBĀ, gan PĀRĒJĀ DZĪVĒ

Vadītāja autoritāte

Normunda vadītāja autoritāte balstās uz šādiem faktoriem-

1. Darba spējas,

2. Organizatoriskās dotības,

3. Prasme iesākto novest līdz galam,

4. Labvēlīga attieksme pret padotajiem,

5. Spēja pamatoti riskēt.

Kā jau minēju, Normundam ir fantastiskas darba spējas. Viņš var nostrādāt daudz stundu un nejusties noguris. Protams, no tā cieš ģimene. Tāpēc vadītājam ir jāmāk daļu no saviem pienākumiem uzticēt padotajiem. Normunds ir gatavs darīt jebkuru darbu, lai tikai kafejnīca varētu normāli strādāt

Organizatora spējas ir vienas no svarīgākajām uzņēmējam. Liela darba pieplūduma reizēs, ir jāmāk organizēt savu padoto darbu, lai katrs zinātu, kas jādara un neviens neslaistītos bez darba, un neviens nepārstrādātos.

Normundam piemīt spēja iesākto novest līdz galam. Viņš cenšas nekad nepamest iesāktu darbu, ja nu vienīgi no sevis neatkarīgu iemeslu dēļ. Viņš ir orientēts uz kvalitāti darba procesa beigās. Viņa vadīto firmu var salīdzināt ar zirnekļa tīklu- Normunds atrodas pašā centrā un vienmēr gatavs reaģēt.

Autoritāte dzīvē

Pazīstot Normundu ilgāku laiku, liekas neticami, ka šis “lecīgais džeks” kļuvis par autoritāti savā nozarē visā Latvijā, daudz nezaudējot no sava lecīguma un stilīguma .

Šajā laikā izmainijies Normunda ģimenes sastāvs, ģimenē parādijies dēls-Krišjānis. Saspringtais darba ritms neļauj veltīt ģimenei pietiekoši daudz laika, pat atvaļinājums te skaitās liela greznība. Tomēr, nevar teikt, ka viņš būtu slikts tēvs- gluži pretēji! Jābrīnās- kā viņš to visu spēj!

Viņam piemīt īsts liepājnieka gars-nekāds darbs nav par sīku vai prastu. baudu sagādā gan mašīnas remontēšana, gan skaņu aparatūras uzstādīšana, gan restaurēt vecu koka bufeti.

Rast sarunas veidu ar dažādu sociālo slāņu pārstāvjiem neizceļot un nepazemojot sevi, iegūt vajadzīgo informāciju un atstāt par sevi faktiski paliekošu iespaidu-tas raksturīgs Normundam saskarsmē ar cilvēkiem.

Normunds naktī aptur mašīnu, lai savāktu ievainotu ezi, papes kastē visu dienu to koptu, lai pēc tam palaistu vaļā tai pašā vietā.

Liepājas avīzēs laiku pa laikam parādās intervijas ar Normundu, kurās tā paīstam atklājas viņa daba. Normunds savā dzīvē visu sasniedzis pats, nebija viņam ne amerikas onkuļa, ne kādu citu palīgu. Tāpēc viņš izraisa žurnālistos lielu interesi.

Viņš retu reizi sponsorē kādu pasākumu bērniem, parādot savu cildeno sirdi.

Tās ir tikai dažas personas izpausmes, kas apliecina, ka Normunds grib strādāt un dzīvot tā, lai būtu interesanti pašam un citiem.

Secinājumi

SIA”ILZE” vadītājs ir paraugs mūsdienu jaunatnei cik daudz var sasniegt, ja tiešām cenšās un nevaimanā par katru sīkumu.

Šajā studiju darbā es izanalizēju viņa vadīšanas stilu pēc pasaulē atzītu zinātnieku teorijām un secināju, ka faktiski nav, kur piesieties.

Varbūt šis pārlieku pozitīvais vērtējums,Jums liksies aizdomīgs, bet es centos veikt šo pētījumu pēc labākās sirdsapziņas un neko negatīvu šā SIA vadītāja darbā saskatīt neizdevās.

[1] PRAUDE V. BEĻČIKOVS J. Menedžments. Teorija un prakse IZD.VAIDELOTE 1996-337lpp.

[2] Turpat

[3] Turpat

[4] Turpat

[5] Turpat,338. lpp.

[6] Turpat, 342 lpp.

[7] Turpat.

[8] Turpat.

[9] Turpat, 359.lpp.

[10] Turpat.

Bezmaksas referāti skolai

VADĪTĀJS. LOMAS. FUNKCIJAS.