Administratīvā atbildība un administratīvie pārkāpumi

Sava referāta tēmu esmu izvēlējusies ‘’Administratīvā atbildība un administratīvie pārkāpumi’’.  Administratīvās tiesības  pieder pie publiskās tiesību nozares, kas izceļas no valdības administratīvo biroju darbības. Valdības biroju darbība var būt likumu veidošana, lēmumu spriešana vai arī specifiskas regulējošas sapulces. Kā tiesību nozare, administratīvās tiesības nodarbojas ar valdības lēmējinstanču regulēšanu. Administratīvās tiesības ļoti spēcīgi paplašinājās 20. gadsimtā, jo likumdošanas instances visapkārt pasaulei veidoja aizvien vairāk valdības biroju, kas regulēja aizvien kompleksākus sociālus, ekonomiskus un politiskus cilvēka dzīves momentus. Administratīvās tiesības ir saistītas arī ar citām tiesību nozarēm, kā piemēram konstitucionālām tiesībām, darba tiesībām, administratīvā procesa tiesībām, civiltiesībām, krimināltiesībām un citām tiesību nozarēm.

Referāta mērķi ir:

·        izpētīt administratīvās atbildības un administratīvo pārkāpumu jēdzienu;

·        administratīvās atbildības principi;

·        noskaidrot administratīvo pārkāpumu veidus;

Lai sasniegtu darbā izvirzītos mērķus apskatīšu terminus administratīvais pārkāpums un administratīvā atbildība. Lai sekmīgāk to varētu izdarīt, iepazīšos ar terminu administratīvās tiesības un nedaudz to aprakstīšu, noskaidrošu, kuras personas tiek sauktas pie administratīvās atbildības un gadījumus, kad personas netiek sauktas pie administratīvās atbildības.

Darbā izmantošu tiesību aktus, grāmatas un  rakstus, bet kā galveno avotu ņemšu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

1. Administratīvās tiesības.

Administratīvās tiesības (administrative rights)- tiesības, kas regulē sabiedriskās attiecības valsts pārvaldīšanas procesā.[1]

Administratīvajās tiesībās izpildvarai tiek pievērsta īpaša uzmanība, tomēr jāņem vērā, ka izpildvaras darbību regulē arī konstitucionālās tiesības. Konstitucionālo un administratīvo tiesību atšķirība ir to regulēšanas priekšmetā. Konstitucionālās tiesības pamatā regulē izpildvaras sistēmas izveidošanas kārtību, bet administratīvās tiesības- šo konstitucionālo tiesību izveidotās sistēmas. Administratīvo tiesību nozīmīgāko daļu veido nevis izpildvaras darbības regulējums, bet gan attiecību regulējums starp izpildvaras (publiskās administrācijas) institūcijām, kuras īsteno valsts pārvaldīšanu (administratīvās darbības), un privātpersonām, kas ir nozīmīgākais administratīvo tiesību regulējuma aspekts. Tāpat būtisku administratīvo tiesību daļu veido publiskās administrācijas institūciju darbības īstenotā kontrole, ieskaitot arī administratīvo tiesu darbību.[2]

Pēc autora ieskata, administratīvās tiesības var definēt kā publisko tiesību nozari, kuru regulē publiskās administrācijas institūciju attiecībās ar privātpersonām likumos noteiktos ietvaros īstenoto administratīvo darbību un pār šo darbību īstenoto kontroli.  No minētā izriet, ka administratīvo tiesību uzdevums ir radīt apstākļus publiskās administrācijas optimālai administratīvai darbībai, vienlaikus nodrošinot privātpersonu aizsardzību pret administrācijas patvaļu  un dodot iespēju tām īstenot savas tiesības un brīvības ar publisko administrāciju saistītajās jomās. Administratīvo tiesību izpētes objekts ir arī pašpārvaldes institūciju vieta publiskās administrācijas institūciju sistēmā un privātpersonas statuss attiecībās ar šīm publiskās administrācijas institūcijām.[3]

2. Administratīvās atbildības jēdziens.

Administratīvā atbildība (administrative responsibility)- fiziskās personas vai amatpersonas atbildība valsts priekšā par administratīvo pārkāpumu, t. i., par prettiesisku darbību vai bezdarbību, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, cilvēktiesības, pilsoņtiesības vai noteiktu pārvaldes kārtību par kuru likumā vai normatīvajos aktos ir paredzēts lietot administratīvo piespiešanu. [4]

12.pants. Vecums, ar kuru iestājas administratīvā atbildība
Pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras līdz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdim sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu.[5]

Administratīvā pārkāpuma procesa tiesības regulē administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu, kuras rezultātā personai par administratīvo tiesību normā aizsargātu administratīvi tiesisko attiecību pārkāpumu tiek piemērots administratīvais sods un iestājas administratīvā atbildība.[6]

1.2. Administratīvās atbildības principi.

Administratīvajai atbildībai ir raksturīgi vairāki principi:

1.     tā iestājas tikai par prettiesisku darbību un uzvedību; tā nedrīkst iestāties par personas domām vai jūtām, kas atrodas neizpaustā stāvoklī, respektīvi, nevienu nevar saukt pie atbildības par to, ko viņš domā;

2.     tā paredzēta tikai par tiesībpārkāpēja patiesu un likumos noteiktā kārtībā pierādītu vainu- bez vainas nav juridiskās, tai skaitā- administratīvās atbildības;

3.     tai jābūt tiesiskai- administratīvā atbildība iestājas tikai tajos gadījumos, kurus regulē administratīvo tiesību normas;

4.     tai jābūt lietderīgai- administratīvā soda veidu un smaguma pakāpi nosaka, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma bīstamību, kaitīgumu, pārkāpēja personību;

5.     tai jābūt taisnīgai- administratīvās atbildības apjomam jābūt samērīgam ar notikušo pārkāpumu, tā smagumu;

6.     tai jāspēj nodrošināt soda neizbēgamību par izdarīto administratīvo tiesībpārkāpumu- neviens administratīvo tiesību pārkāpums nevar palikt bez soda.[7]

1.3. Personas, kuras saucamas pie administratīvās atbildības.

14.pants. Amatpersonu atbildība

Amatpersonas ir saucamas pie administratīvās atbildības par administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar pastāvošo noteikumu neievērošanu pārvaldes kārtības, valsts un sabiedriskās kārtības, vides un iedzīvotāju veselības aizsardzības sfērā, kā arī ar citu noteikumu neievērošanu, kuru izpildes nodrošināšana ietilpst viņu dienesta pienākumos.

14.¹ pants. Juridisko personu atbildība

Šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie atbildības ir saucamas juridiskās personas. Personas, kuras veic komercdarbību, bet nav juridiskās personas, par administratīvajiem pārkāpumiem atbild tāpat kā juridiskās personas.

15.pants. Karavīru un citu disciplinārajiem reglamentiem (nolikumiem) pakļauto personu atbildība par administratīvajiem pārkāpumiem

Par administratīvo pārkāpumu, kas izdarīts ārpus aktīvā dienesta pienākumu pildīšanas, karavīru sauc pie administratīvās atbildības uz vispārīgiem pamatiem, bet par administratīvo pārkāpumu, ko karavīrs izdarījis, pildot aktīvā dienesta pienākumus, viņu sauc pie disciplinārās atbildības.

Minētās personas, kuras ir izdarījušas administratīvos pārkāpumus, var pakļaut administratīvai aizturēšanai, bet tām nevar piemērot administratīvo arestu.

Citas personas, uz kurām attiecas disciplinārie reglamenti vai speciālie nolikumi par disciplīnu, izņemot šā panta pirmajā daļā norādītās personas, šajos reglamentos vai nolikumos paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem ir disciplināri atbildīgas, bet pārējos gadījumos - administratīvi atbildīgas uz vispārīgiem pamatiem.

16.pants. Ārvalstu pilsoņu un bezvalstnieku atbildība

Ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki Latvijas teritorijā saucami pie administratīvās atbildības uz tādu pašu noteikumu pamata kā Latvijas Republikas pilsoņi, ja šis kodekss neparedz citādi. Jautājumu par atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, ko Latvijas teritorijā izdarījuši ārvalstu pilsoņi, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem un starptautiskajiem līgumiem nav pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, izšķir diplomātiskā ceļā.

1.4. Gadījumi, kad personas nav saucamas pie administratīvās atbildības.

17.pants. Galējā nepieciešamība
Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies galējās nepieciešamības stāvoklī, tas ir, lai novērstu briesmas, kas draud valsts vai sabiedriskajai kārtībai, īpašumam, pilsoņu tiesībām un brīvībām, noteiktajai pārvaldes kārtībai, ja šīs briesmas konkrētajos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja nodarītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais.

18.pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās
Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kaut arī tā izdarījusi šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos, kas nosaka administratīvo atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem, paredzētu darbību, ja tā rīkojusies nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī, tas ir, aizsargājot no prettiesiska apdraudējuma valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības, noteikto pārvaldes kārtību, tādējādi nodarīdama apdraudētājam kaitējumu, bet nepārkāpdama nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

19.pants. Nepieskaitāmība
Pie administratīvās atbildības nav saucama persona, kas prettiesiskas darbības vai bezdarbības laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, tas ir, nav varējusi apzināties savu darbību vai to vadīt hroniskas gara slimības, pārejošu gara darbības traucējumu, plānprātības vai citāda slimīga stāvokļa dēļ.[8]

3. Administratīvā pārkāpuma jēdziens.

9.pants. Administratīvā pārkāpuma jēdziens

Par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.[9]

Administratīvais pārkāpums ir prettiesiska darbība, par kuru ir paredzēta atbildība.[10]

Cilvēku darbības sastāv no viņu rīcībām. Rīcība ir galvenais cilvēku attiecību elements, kurā izpaužas personu daudzveidīgās īpašības- gan labas, gan sliktas, attieksme pret realitāti, problēmā, apkārtējiem cilvēkiem. Rīcībai tiesisko attiecību jomā ir divējāda nozīme. Lielākā daļa personu rīcību ir tiesiskās rīcības, t. i., darbības, kas atbilst likumu un citu tiesību normu prasībām. Tiesiskās rīcības pretstats ir prettiesiskā rīcība, t. i., darbība, kas neatbilst tiesību normām. Prettiesiskā rīcība izpaužas tiesību pārkāpumos. Jebkurš atsevišķs tiesībpārkāpums ir konkrēts: to veic konkrēta persona noteiktā vietā un laikā, tas neatbilst noteiktai tiesību normai.

Tiesību pārkāpums ir sabiedriski bīstams nodarījums, kas pārkāpj intereses, kuras tiek aizsargātas ar tiesību normām, un līdz ar to nodara kaitējumu sabiedriskajām un personīgajām interesēm, kā arī noteiktajai tiesību kārtībai. No šīs definīcijas izriet vismaz divas būtiskas pazīmes, kas raksturo tiesību pārkāpumu- tas ir sabiedriski bīstams pārkāpums, un tajā izpaužas kaitējuma nodarīšana sabiedrībai. Kaitējuma raksturojums atšķiras pēc vairākām pazīmēm: tam var būt materiālais vai morālais raksturojums, tas var būt izmērojams vai neizmērojams, vairāk vai mazāk nozīmīgs, to var vai nevar atjaunot, to var izjust atsevišķa persona, personu grupa vai sabiedrība kopumā. [11]

3.1. Administratīvā pārkāpuma pazīmes.

Administratīvo pārkāpumu raksturo četras pazīmes:

1.     sabiedriskā bīstamība- likumdevējs normatīvajā aktā ir noteicis, kāda rīcība ir atzīstama par sabiedrībai bīstamu (pēc būtības administratīvie pārkāpumi īpaši neatšķiras no kriminālpārkāpumiem. Likumdevējs šajā gadījumā ir nošķīris sodāmus pārkāpumus, par kuriem atbildība vienā gadījumā iestājas saskaņā ar Krimināllikumu, bet otrā gadījumā- ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, par iedalījuma pamatu izmatojot sabiedriskās bīstamības pakāpi, kas administratīvajiem pārkāpumiem ir zemāka);

2.     prettiesiskums- nodarījums ir paredzēts normatīvajā aktā. Jābūt neapstrīdamai norādei normatīvajā aktā, jo administratīvā atbildība var tikt piemērota tikai atbilstoši likumā noteiktajam, proti, var piemērot valstisko piespiešanu par administratīvo pārkāpumu tikai uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā;

3.     vainīgums- persona tiek saukta pie administratīvās atbildības, ja izdarītajā nodarījumā tik konstatēta tās vaina;

4.     sodāmība- par administratīvo pārkāpumu tiek atzīts tāds pārkāpums, par kura izdarīšanu ir paredzēta administratīvā atbildība.[12]

3.2. Administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Administratīvais pārkāpums var tikt uzskatīts par tādu, ja ir konstatēts tā sastāvs- objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse.

·        Objekts- tas pret ko ir vērsts pārkāpums. Objekts tiek noteikt konkrētos tiesību avotos, paredzot administratīvā soda piemērošanas iespēju. Formulējot objektu tas tiek noteikt kā vispārīgs vai konkrēts vai tiešs.

·        Objektīvā puse- raksturo to, kā izdarīts dotais tiesībpārkāpums. Šeit ir konstatējama  pārkāpuma izdarīšanas norise, maksimāli tuvinoties tam stāvoklim, tai situācijai, kas bija objektīvi restaurējot pagātnē notikušo. Ļoti būtiski ir noskaidrot, kad noticis tiesībpārkāpums. Precīzi fiksētais tiesībpārkāpuma izdarīšanas laiks sasistās ar tiesību akta izvēli[13], uz kura pamata un atbilstoši kuram var piemērot atbildību. Tas ir jautājums par to, vai dotais tiesību akts vai atsevišķa tā norma rīcību atzīst par prettiesisku un paredz atbildības piemērošanu.

·        Subjekts- persona, kas izdarījusi tiesībpārkāpumu. Saskaņā ar tiesību aktos noteikto ir iespējams nosaukt sekojošus subjektus:

1.     Fiziska persona (indivīds, amatpersona); svarīgi- vai persona ir rīcībspējīga un sasniegusi administratīvās atbildības vecumu. Daudzos gadījumos jāņem vērā īpaša procedūra, lai vispirms saņemtu atļauju saukšanai pie administratīvās atbildības;

2.     Privāto tiesību juridiska persona (uzņēmējsabiedrība); svarīgi- atbildības subjekts ir juridiska persona. Taču šai aspektā ir svarīgs reģistrācijas brīdis, ar kuru tiek noteikts juridiskas personas statuss, līdz ar to pienākums būt par atbildības subjektu;

3.     Subjekts, kas nav iekļaujams nevienā no iepriekšējiem; (sabiedriskās organizācijas dibinātāji līdz organizācijas reģistrācijai, ja šāda organizācija ir uzsākusi darbību un pārkāpusi tiesību aktos neteikto).

·        Subjektīvā puse- vaina un motīvs, kas raksturo fiziskas personas kā tiesībpārkāpuma izdarītāja psihes un gribas aspekts kopumā ar iekšējo dzinuli, kas nobriedināja gatavību veikt tiesībpārkāpumu. [14] Motīvs papildus raksturo subjektīvo pusi, atsedzot to iekšējos pamudinājumus, iekšējos spēkus, kas nobriedina un virza personu uz tiesībpārkāpumu. Vienlaikus esot pierādītiem visiem tiesībpārkāpuma elementiem var apgalvot, ka ir tiesībpārkāpums un līdz ar to ir pamats administratīvās atbildības piemērošanai.[15]

3.3. Administratīvā pārkāpuma vainas formas.

1.     Ja pārkāpums izdarīts apzinoties, ka pārkāpj, ignorē tiesību aktā noteikto, izprot un apzinās ka šādas rīcības rezultātā tiks pārkāpta noteiktā kārtība, tiks aizskartas ar tiesību aktu aizsargātās likumīgās tiesības vai intereses, vai iestāsies citas negatīvas sekas (psihes aspekts), un ja persona ir izdarījusi visu no tās atkarīgo, lai nelabvēlīgas sekas iestātos (gribas aspekts), tad vainas forma ir nodoms.

2.     Ja personai būtu jāapzinās, ka tiek pārkāpts tiesību aktā noteiktais, bet tā ir vieglprātīgi pieļāvusi, ka nelabvēlīgas sekas neiestāsies vai arī cerējusi, ka tās varēs novērst, bet to nav izdarījusi, tad vainas forma ir neuzmanība.[16]

3.4. Administratīvo pārkāpumu veidi.

1.     Administratīvie pārkāpumi darba un iedzīvotāju veselības aizsardzībā 41.-46.² pants

2.     Administratīvie pārkāpumi pret īpašumu 47.-50.¹ pants

3.     Administratīvie pārkāpumi vides, vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzībā 51.-89.⁶ pants

4.     Administratīvie pārkāpumi rūpniecībā, elektriskās un siltuma enerģijas izmantošanā standartizācijā un metroloģijā 90.- 99. pants

5.     Administratīvie pārkāpumi lauksaimniecībā. Veterināro un pārtikas aprites prasību pārkāpšana 100.-108.⁵ pants

6.     Administratīvie pārkāpumi transportā, ceļu un sakaru nozarē 109.- 149.² pants

7.     Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē 149.³- 149.³⁹  pants

8.     Administratīvie pārkāpumi būvniecībā, pilsoņa dzīvokļa tiesību ievērošanā, dzīvokļu un komunālajā saimniecībā un labiekārtošanā 150.- 154. pants

9.     Administratīvie pārkāpumi tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas un finanšu jomā 155.- 166.¹ pants

10.                        Administratīvie pārkāpumi komercdarbībā 166.²- 166.⁸ pants

11.                        Administratīvie pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības jomā 166.⁹- 166.²⁶ pants

12.                        Administratīvie pārkāpumi korupcijas novēršanas jomā 166.²⁷- 166.³⁴ pants

13.                        Administratīvie pārkāpumi maksātspējas jomā 166.³⁵- 166.³⁶ pants

14.                        Administratīvie pārkāpumi, kas apdraud sabiedrisko kārtību 167.- 174.⁵ pants

15.                        Administratīvie pārkāpumi, kas apdraud noteikto pārvaldes kārtību 175.- 201.¹ pants

16.                        Administratīvie pārkāpumi preses un citu masu informācijas jomā 201.²- 201.⁹ pants

17.                        Administratīvie pārkāpumi muitas jomā 201.¹⁰- 201.²⁵ pants

18.                        Administratīvie pārkāpumi valsts valodas lietošanas jomā 201.²⁶- 201.³⁷ pants

19.                        Administratīvie pārkāpumi, kuros izpaužas necieņa pret tiesu 201.³⁹- 201.⁴² pants

20.                        Administratīvie pārkāpumi valsts simbolikas lietošanā 201.⁴³- 201.⁴⁵ pants

21.                        Administratīvie pārkāpumi iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanā valsts un pašvaldību institūcijās 201.⁴⁶- 201.⁴⁸ pants

22.                        Administratīvie pārkāpumi izglītības un sporta jomā 201.⁴⁹- 201.⁶⁶ pants

23.                        Atbildība par citiem administratīvajiem pārkāpumiem 202.-204.¹⁸ pants[17]

Secinājumi.

1.     Administratīvās tiesības ir nepieciešamas, lai regulētu sabiedriskās attiecības valsts pārvaldes procesā.

2.     Pie administratīvās atbildības saucamas personas, kuras pārkāpuma izdarīšanas brīdī sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu.

3.     Administratīvā atbildība ir prettiesiska darbība vai bezdarbība, kas apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, cilvēktiesības, pilsoņtiesības vai noteiktu pārvaldes kārtību par kuru likumā vai normatīvajos aktos ir paredzēts lietot administratīvo piespiešanu.

4.     Neviens administratīvais pārkāpums nevar palikt nesodīts.

5.     Ir gadījumi, kad persona nav saucama pie administratīvās atbildības- galējā nepieciešamība, nepieciešamā aizstāvēšanās, nepieskaitāmība.

6.     Administratīvais pārkāpums ir prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

7.     Administratīvajam pārkāpumam ir četras pazīmes- sabiedriskā bīstamība, prettiesiskums, vainīgums, sodāmība.

8.     Administratīvais pārkāpums var tikt uzskatīts par tādu, ja ir konstatēts tā sastāvs- objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse.

9.     Administratīvajam pārkāpumam ir divas vainas formas- nodoms un neuzmanība.

10.                        Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir uzskaitīti 23 administratīvo pārkāpumu veidi.

1.     

Izmantoto avotu un literatūras saraksts

Tiesību akti:

1.     07.12.1984. likums "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" (Ziņotājs, 51, 20.12.1984.) [stājas spēkā 01.07.1985.] ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 20.01.2011.

Grāmatas:

2.     Administratīvā atbildība, Latvijas tirgotāju asociācija, 2004., -140.lpp

3.     Juridisko terminu vārdnīca; latviešu- angļu, angļu- latviešu, Kamene, 2000., -265.lpp

4.     Načisčionis J., Administratīvās tiesības: monogāmija, 2002., -191.lpp

5.     Stuska A., Administratīvās tiesības, otrais papildinātais izdevums, Rīga, 2009., -352.lpp

Tiesu prakse, prakses materiāli:

6.     2011.gada 14.marta spriedums Nr.A-01853-11/39 lietā par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē-  http://www.tiesas.lv/files/AL/2011/03_2011/14_03_2011/AL_1403_raj_A-01853-11_39.pdf  (Resurss apskatīts 29.03.2011.)

7.     2010.gada 2.septembra spriedums Nr.A-02554-10/6 lietā par būves patvaļīgu būvniecību un par Gulbenes pilsētas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 25.novembra lēmuma Nr.D15 Nr.243 atcelšanu-http://www.tiesas.lv/files/AL/2010/09_2010/02_09_2010/AL_0209_raj_A-02554-10_6.pdf (Resurss apskatīts 29.03.2011.)

1.      

Pielikums

NORAKSTS

Lieta Nr.A420539010

A01853-11/39

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rēzeknē                                                                                                                                2011.gada 14.martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis S.Linkevičs

piedaloties pieteicējai I.S.,

atbildētāja Rēzeknes pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Rēzeknes pilsētas Domes pašvaldības policijas pārvaldes pārstāvim A.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu  I.S., personas kods  /personas kods/, pieteikumā par Rēzeknes pilsētas Domes pašvaldības policijas pārvaldes priekšnieka 2010.gada 7.janvāra lēmuma Nr.05 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2009.gada  30.novembrī plkst.20.00 Rēzeknes pilsētas Domes pašvaldības

policijas pārvaldes inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu  – paziņojumu Nr.780110168 par to, ka transportlīdzeklis RENAULT ar valsts reģistrācijas  numuru  /reģistrācijas numurs/ tika novietots stāvēšanai Pulkveža Brieža ielā Rēzeknē, neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk  – Ceļu satiksmes noteikumi) 135.11.punkta (aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes darbības zonā) prasības. Par minēto pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk  –    LAPK) 149.10 panta piektās daļas 11.punktā, transportlīdzekļa vadītājam uzlikts naudas sods Ls 30 apmērā (turpmāk – sākotnējais lēmums). Nepiekrītot sākotnējam lēmumam I.S. to apstrīdēja.

[2] Ar Rēzeknes pilsētas  Domes  pašvaldības policijas  pārvaldes  priekšnieka

2010.gada 7.janvāra lēmumu Nr.05 sākotnējais lēmums atstāts negrozīts.

[3] Nepiekrītot Rēzeknes pilsētas Domes pašvaldības policijas  pārvaldes

priekšnieka 2010.gada 7.janvāra lēmumam Nr.04 (turpmāk – Lēmums), I.S. (turpmāk arī pieteicēja) iesniedza pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kurā lūdza Lēmumu atcelt, jo administratīvais pārkāpums tika konstatēts pie  tolaik nedarbojošās 326.ceļa zīmes. Otrkārt, Rēzeknē, Dārzu ielas un Pulkveža Brieža ielas krustojumā (virzienā uz Atbrīvošanas aleju) ir uzstādītas divas 326.ceļa zīmes (viena darbojas, otra ir aizlīmēta). Sarunā ar Rēzeknes pilsētas Domes Saimniecības pārvaldes vadītāju tika noskaidrots, ka minētajā krustojumā 2009.gada 30.novembrī nebija pabeigti remontdarbi, kā arī vēl nav uzstādīts luksofors. Pēc šīs sarunas dažu dienu laikā krustojumā parādījās jauna 326.ceļa

zīme, kas pašlaik darbojas un atbilst Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām un ir skaidri saredzama un saprotama, otra 326.ceļa zīme, kas pašlaik nedarbojas, nav skaidri saredzama.

 Pieteicējas rīcībā ir 2009.gada 30.novembra foto uzņēmumi, kas apliecina, ka 2009.gada 30.novembrī veiktais administratīvais pārkāpums tika konstatēts tieši pie pašreiz nedarbojošās 326.ceļa zīmes (pašlaik zīme ir aizlīmēta). 

[4] Rēzeknes pilsētas  Domes  pašvaldības policijas pārvalde (turpmāk  –

atbildētāja) tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka pieteikums nav pamatots,  jo valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts ceļi” Latgales reģiona Rēzeknes nodaļa 2010.gada 11.februāra atbildē uz atbildētājas pieprasījumu apliecina, ka Rēzeknē, Pulkveža Brieža ielas un Dārzu ielas krustojumā virzienā uz Atbrīvošanas alejas pusi, ielas labajā pusē virs luksofora uzstādītā 326.ceļa zīme  2009.gada 30.novembrī  atbilda LVS 77-2 „Ceļa zīmes”: 6.1.15.punktā noteiktajām uzstādīšanas prasībām, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību „CKDD” izstrādātā ceļa zīmes uzstādīšanas shēma tika saskaņota valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts ceļi” Latgales reģiona Rēzeknes nodaļā 2009.gada 20.novembrī. Līdz ar to  Rēzeknē,  Pulkveža Brieža ielas un Dārzu ielas krustojumā (virzienā uz Atbrīvošanas alejas pusi) uzstādītā 326.ceļa zīme, kas bija spēkā uz 2009.gada 30.novembri, atbilda Latvijā obligāto standartu un normatīvo aktu prasībām.

[5] Pieteicēja tiesas sēdē  uzturēja prasījumu saskaņā ar pieteikumā norādīto motivāciju.

[6] Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumos tiesai norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[7]  Tiesa, noklausoties  atbildētājas pārstāvja paskaidrojumus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[8] Pieteikums iesniegts par Lēmumu, ar kuru atstāts spēkā lēmums par administratīvā soda Ls 30 apmērā piemērošanu par administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā. Saskaņā ar LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktu par stāvēšanu 326.ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punkta prasībām aizliegts apstāties un stāvēt 326.ceļa zīmes darbības zonā.

 Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības atbilstoši minētajai LAPK normai, nepieciešams konstatēt, ka persona nav ievērojusi Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punkta prasības.

[9] Lietā nav strīda par to, ka pieteicēja 2009.gada 30.novembrī  plkst.20.00 transportlīdzekli  RENAULT ar valsts reģistrācijas numuru  /reģistrācijas numurs/ bija novietojusi stāvēšanai Pulkveža Brieža ielā Rēzeknē (iepretī Rēzeknes 2.vidusskolai).

Lietā pastāv strīds par to, vai pieteicēja bija novietojusi transportlīdzekli stāvēšanai Rēzeknē (iepretī Rēzeknes 2.vidusskolai) 326.ceļa zīmes darbības zonā. Līdz ar to tiesai ir  jānoskaidro, vai pieteicēja ir pārkāpusi Ceļu satiksmes noteikumu 135.11.punkta prasības, kādi pierādījumi to apstiprina.

[10] Saskaņā ar LAPK 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar LAPK 243.panta otro daļu šos faktus citastarp konstatē ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie 3 administratīvās atbildības, ar liecinieku liecībām un citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Tātad par pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā var kalpot protokoli, personas paskaidrojumi, policijas darbinieku ziņojumi, citi dokumenti, notikuma vietas fotogrāfijas.

[11] Tiesa lietā konstatē šādus pierādījumus:

[11.1] 2009.gada 30.novembra administratīvā pārkāpuma protokols – paziņojums

Nr.780110168 par LAPK 149.10 panta piektās daļas 11.punktā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu (lietas 5.lapa).

[11.2] Notikuma vietā uzņemtās fotogrāfijas (lietas 15.lapa).

[11.3] Valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts ceļi” Latgales reģiona Rēzeknes nodaļas 2010.gada 11.februāra atbilde Nr.4.6.1-17, ka Rēzeknē, Pulkveža Brieža ielas un Dārzu ielas krustojumā virzienā uz Atbrīvošanas alejas pusi, ielas labajā pusē virs luksofora uzstādītā ceļa zīme 326 (uz 2009.gada 30.novembri) atbilda LVS 77-2 „Ceļa zīmes”: 6.1.15.punktā noteiktajām uzstādīšanas prasībām, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību „CKDD” izstrādātā ceļa zīmes uzstādīšanas shēma tika saskaņota VAS „Latvijas valsts ceļi” Latgales reģiona Rēzeknes nodaļā 2009.gada 20.novembrī (lietas 14.lapa).

[12] Pieteicēja kā uz savu rīcību attaisnojošu un administratīvo atbildību

izslēdzošu apstākli pieteikumā ir norādījusi to, ka 326.ceļa zīme Rēzeknē, Dārzu ielas un Pulkveža Brieža ielas krustojumā (virzienā uz Atbrīvošanas aleju) ir uzstādīta  pārāk augstu un nav skaidri saredzama, turklāt minētajā krustojumā ir uzstādītas divas 326.ceļa zīmes, no kurām viena nedarbojās (bija aizklāta), un pārkāpums tika konstatēts tieši pie nedarbojošās zīmes, līdz ar to Lēmums ir atceļams. Tādējādi tiesai ir jāpārbauda vai pieteicēja ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

[13] Ceļu satiksmes likuma 38.panta pirmā daļa noteic, ka satiksmi uz ceļiem

organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmā daļa noteic, ka ceļu satiksmes dalībniekiem

ir jāpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Ceļu satiksmes noteikumu 4.punktā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus un jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. Savukārt no Ceļu satiksmes noteikumu 34.punkta izriet, ka transportlīdzekļa vadītājam, braucot pa ceļiem, kā arī pa citām vietām, kurās iespējama transportlīdzekļu braukšana, jāievēro šo noteikumu un citu ceļu satiksmi reglamentējošu normatīvo aktu prasības.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 282.punktu aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumu 290.punktu 326.ceļa zīmes darbība attiecas uz to ceļa pusi, kurā tā uzstādīta. Savukārt atbilstoši šo noteikumu 291.punktam 326.ceļa zīmes darbība ir spēkā no tās uzstādīšanas vietas līdz tuvākajam krustojumam aiz zīmes, bet, ja krustojuma nav,  – līdz 519.zīmei. Zīmes darbības zona nebeidzas vietās, kur uz ceļa izbrauc no blakus teritorijas (pagalma, stāvvietas, degvielas uzpildes stacijas, uzņēmuma u.tml.), un vietās, kur ceļu šķērso vai 4no tā atzarojas lauku ceļš, meža ceļš vai cits tamlīdzīgs ceļš, pirms kura nav uzstādītas attiecīgas priekšrocības zīmes.

Valsts akciju sabiedrības „Latvijas Valsts ceļi” Latgales reģiona Rēzeknes nodaļa vēstulē Nr.4.6.1-17 apliecina, ka  (2009.gada 30.novembrī)  326.ceļa zīme  Rēzeknē, Pulkveža Brieža un Dārzu ielas krustojumā virzienā uz Atbrīvošanas aleju bija uzstādīta atbilstoši LVS standarta prasībām un saskaņojot ar Valsts akciju sabiedrības „Latvijas  Valsts ceļi” Latgales reģiona Rēzeknes nodaļu, kā arī tās uzstādīšanas shēma 2009.gada 20.novembrī tika saskaņota.

[14] Izvērtējot lietā esošos materiālus, kā arī ņemot vērā apstākli, ka atbilstoši valsts akciju sabiedrības „Latvijas valsts ceļi” Latgales reģiona Rēzeknes nodaļas sniegtajai informācijai 326.ceļa zīme, par kuras prasību neievērošanu pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības, tika uzstādīta neilgi pirms pārkāpuma (uzstādīšanas shēma saskaņota 2009.gada 20.novembrī), tiesa secina, ka pieteicēja izskatāmajā gadījumā pārkāpumu ir pieļāvusi aiz neuzmanības, taču tas pieteicēju neatbrīvo no atbildības. Turklāt tiesa norāda, ka, ievērojot apstākli, ka pārkāpuma izdarīšanas laikā minētajā krustojumā tika veikti remontdarbi, pieteicējai bija jābūt īpaši piesardzīgai un pastiprināti jāpievērš uzmanība remontdarbu vietā uzstādītajām ceļa zīmēm.

Nav pamatots pieteicējas iebildums, ka pārkāpums konstatēts pie nedarbojošās

ceļa zīmes, jo no lietā esošajiem pierādījumiem konstatējams, ka pārkāpuma konstatēšanas brīdī Rēzeknē, Pulkveža Brieža  un Dārzu ielas krustojumā, virzienā uz Atbrīvošanas aleju darbojās 326.ceļa zīme, kas bija uzstādīta atbilstoši LVS standarta prasībām un pieteicējai šīs zīmes prasības bija jāievēro. Izskatāmajā gadījumā nav nozīmes apstāklim, ka pāris dienas vēlāk minētajā krustojumā tika uzstādīta cita ceļa zīme. Turklāt tiesa norāda, ka minētajā krustojumā ir intensīva satiksme, līdz ar to pieteicējas pārkāpumu, neievērojot 326.ceļa zīmes prasības, nevar atzīt par maznozīmīgu.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesai nepastāv  šaubas, un tā uzskata par pierādītu, ka pieteicēja ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punktā, un atbildētāja ir pareizi kvalificējusi pieteicējas izdarīto administratīvo pārkāpumu un noteikusi sodu par šo pārkāpumu.

[15] Saskaņā ar LAPK 22.pantu administratīvais sods tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā arī citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Samērīguma princips nosaka, ka labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu (Administratīvā procesa likuma 13.pants). Izvērtējot soda samērīgumu, jāņem vērā, ka jebkādi personas tiesību ierobežojumi pieļaujami tikai nolūkā sasniegt likumdevēja noteikto mērķi.

Saskaņā ar LAPK 32.panta pirmo daļu sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. LAPK 149.10panta piektās daļas 11.punkts  nosaka, ka par apstāšanos 326.ceļa zīmes darbības zonā uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Pieteicējai piemērots administratīvais sods  – naudas sods Ls 30 apmērā (lietas

5.lapa).

Ievērojot, ka LAPK 149.10panta piektajā daļā likumdevējs ir noteicis konkrētu sodu, papildus lietderības apsvērumi, nosakot pieteicējai sodu, atbildētājai nebija jāizdara un sods atzīstams par samērīgu.

[16] Apkopojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Rēzeknes pilsētas Domes pašvaldības policijas pārvaldes priekšnieka 2010.gada 7.janvāra lēmums Nr.05 ir tiesisks un pamatots, bet pieteikums par tā atcelšanu ir nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu,

291.panta pirmo daļu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa

nosprieda:

atstāt negrozītu Rēzeknes pilsētas Domes pašvaldības policijas pārvaldes priekšnieka 2010.gada 7.janvāra lēmumu Nr.05, bet I.S. pieteikumu noraidīt.

           Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis                                (paraksts)                                       S.Linkevičs        

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis______________________ S.Linkevičs

Rēzeknē, 2011.gada 14.martā.[18]

NORAKSTS

Lieta Nr.A42782008

A2554-10/6

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā                                                                                                                                      2010.gada 2.septembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese E.Apīne,

piedaloties pieteicēja – akciju sabiedrības (A/S) „Mitrāns” – pārstāvim V.B.,

atbildētāja pusē pieaicinātās Gulbenes novada domes pilnvarotajai pārstāvei I.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu  A/S „Mitrāns” (reģistrācijas numurs

40003325776) pieteikumā par Gulbenes pilsētas domes Administratīvās komisijas 2008.gada

25.novembra lēmuma Nr.D15 Nr.243 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1]  Ar Gulbenes pilsētas domes Administratīvās komisijas 2008.gada  25.novembra lēmumu Nr.D15 Nr.243 (turpmāk arī – Lēmums) (lietas 6.lapa) A/S „Mitrāns” (turpmāk arī – pieteicējs)  saukts pie administratīvās atbildības saskaņā ar  Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 152.panta otro daļu par patvaļīgu būvniecību.

[2] Pieteicējs  pieteikumā norāda, ka Lēmums ir nepamatots un lūdz to atcelt (lietas 3.lapa).

Administratīvā pārkāpuma lietā nav pierādījumu, ka pieteicējs ir pieslēdzies pie pilsētas virsūdeņu kanalizācijas caurules  /adrese/ un Lēmumā nav norādīts, kādus Būvniecības likuma un Vispārīgo būvnoteikumu nosacījumus  pieteicējs ir pārkāpis. Tas ir pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 67.panta otrās daļas 7.punkta prasībām. Nepastāvot nepārprotamam administratīvā akta pamatojumam, nevar noteikt sodu un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 74.panta pirmās daļas 3.punktu šāds akts nav spēkā.2006.gada 3.maijā Gulbenes pilsētas dome pieteicējam norādīja, ka līdz 2006.gada 1.jūnijam ir jāsaved kārtībā teritorija nekustamajā īpašumā  /adrese/, ko pieteicējs izdarīja,

vienlaikus ierokot zemē divas caurtekas, ko pēc Lēmuma pieņemšanas demontēja.

[3] 2009.gada  29.janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemti  Gulbenes pilsētas domes (turpmāk arī  – atbildētājs) rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs  uzskata

Lēmumu par likumīgu un pamatotu (lietas 14.lapa). Atbildētājs paskaidro, ka  pieteikumā pats pieteicējs ir norādījis, ka saukts pie atbildības par patvaļīgās būvniecības veikšanu. Patvaļīgās būvniecības jēdziena skaidrojums ir dots Būvniecības likuma un Vispārīgo būvnoteikumu tekstā. Var piekrist, ka atbildētājs

nav norādījis šo normatīvo aktu pantus un punktus, taču tas nedod pamatu teikt, ka Lēmumā

nav tiesību normu uzskaitījuma vai pamatojuma. Papildus atbildētājs norāda, ka pirms Lēmuma pieņemšanas pieteicējam Gulbenes pilsētas domes būvvalde ir sūtījusi vēstuli, kurā izskaidrojusi, kā izpaužas patvaļīgā būvniecība, Tā kā pieteicējs nereaģēja, tad tika pieņemts Lēmums. Savukārt caurteku

demontāža norāda, ka pieteicējs Lēmumam piekrīt.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs pieteikumu uzturēja un norādīja, ka Lēmums ir nepamatots un  atceļams. Paskaidroja, ka pieteicējam piederošajam zemes gabalam, kurā bija izvietotas caurtekas, ir apgrūtinājumi, ko noteica pašvaldība, taču pašvaldība tos pieteicējam nav uzrādījusi, tāpēc zemes gabals nav sakārtots. Nekādus būvdarbus zemes gabalā nav veikuši.

[5] Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina par pamatotu, atsaucoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādīto.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, uzklausot procesa dalībnieku paskaidrojumus, iepazīstoties ar rakstveida paskaidrojumiem un pārbaudot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[7] Ar Lēmumu pieteicējs saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 152.panta otrās daļas pārkāpumu, t.i., „par būves patvaļīgu būvniecību uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām  – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem”.

LAPK 272.pants noteic, ka „institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā”.

Tātad atbildētajam bija pienākums nodrošināt administratīvo pārkāpumu lietvedību, veicot lietas apstākļu noskaidrošanu saskaņā ar procesuālo un materiālo tiesību normām ne tikai par pārkāpuma būtību, bet arī par procesuālo normu ievērošanu, kā arī tādu apstākļu pārbaudi, kas nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietvedību. Ar lietā esošajiem pierādījumiem  – administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA341983  (lietas 16.lapa), Gulbenes pilsētas domes būvvaldes 2008.gada 9.jūlijā

sastādītu pārbaudes aktu  (lietas 18.-19.lapa), pieteicēja rakstveida iesniegumiem iestādei, kuros norāda, ka darbus pieteicējs paveicis labi un caurteka pilda savu funkciju  (lietas 20.-23.lapa) – tiesa atzīst par pierādītu pieteicēja vainu, veicot patvaļīgus būvdarbus zemes gabalā  /adrese/. Savukārt pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi un argumenti liecina par vēlmi izvairīties no atbildības un savas vainas noliegšanu. Tomēr, pārbaudot  pierādījumus, tiesa konstatē, ka pārkāpums ir fiksēts 2008.gada 9.jūlijā, bet Lēmums pieņemts 2008.gada 25.novembrī. Līdz ar to tiesa uzskata par

nepieciešamu pārbaudīt, vai atbildētājs ir ievērojis LAPK 37.pantā noteikto  administratīvā soda uzlikšanas termiņu – četri mēneši no pārkāpuma atklāšanas dienas.

[8] Kā norādījis Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, administratīvais sods uzliekams noteikta termiņa ietvaros no brīža, kad tiek konstatēts (atklāts), ka persona ir izdarījusi konkrētu pārkāpumu, proti, izdarījusi darbības, par kurām ir paredzēta administratīvā atbildība. Taču, lai atzītu, ka personas konkrētās darbības, kas ir atklātas, ir administratīvais pārkāpums, iestādei ir nepieciešams ievākt ziņas, noskaidrot faktus, kas izdarāms saprātīga termiņa robežās (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 4.janvāra spriedumu lietā Nr.SKA-10/2007 11.punktu).

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments  arī norādījis, ka par pārkāpuma atklāšanas dienu uzskatāma diena, kurā kompetenta institūcija, t.i., institūcija, kuras kompetencē ietilpst lietvedība (protokola sastādīšana, lietas izskatīšana) lietās par noteiktiem administratīviem pārkāpumiem, ir ieguvusi informāciju par attiecīgo pārkāpumu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 14.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-280/2007  9.punktu) Ievērojot minēto, tiesai jānoskaidro, kad iestāde ieguva pietiekamu informāciju par pieteicēja iespējamajiem pārkāpumiem, proti, kad atklāja darbības, kuras pēc nepieciešamo ziņu ievākšanas un faktu noskaidrošanas varētu kvalificēt pēc noteikta administratīvā pārkāpuma sastāva. Senāts savā praksē ir norādījis, ka „[..]  jēdziens „atklāšanas diena” ir tulkojams kā diena, kad iestāde sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu vai pieņēmusi lēmumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību”  (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 2.marta spriedums lietā Nr.SKA-006/2009 10.-14.punkti).

[9] Lietas materiālos kā pierādījumu atbildētājs ir iesniedzis Gulbenes pilsētas domes būvvaldes 2008.gada 9.jūlijā sastādītu pārbaudes aktu, kurā konstatēts, ka „nekustamajā īpašumā  /adrese/, kadastra Nr./kadastra numurs/ uzsākta virsējo ūdeņu kolektora būvniecība, kas saistīta ar esošo grāvju aizbēršanu. Būvniecības veikšanai nav izstrādāts būvprojekts un nav izsniegta būvatļauja” un pieteicējai uzdots pārtraukt patvaļīgo būvniecību (lietas 18.-19.lapa).Tātad patvaļīgās būvniecības faktu ir konstatējusi pašvaldības būvinspektore, ievērojot Būvniecības likuma 30.pantā piešķirto kompetenci ir veikusi īpašuma apsekošanu un sastādījusi atzinumu jeb pārbaudes aktu. Administratīvā pārkāpuma protokols pieteicējai par LAPK 152.panta  otrās daļas pārkāpumu ir sastādīts 2008.gada 19.novembrī (lietas 16.lapa).Vērtējot lietas apstākļus kopsakarā ar augstāk norādītajām Senāta atziņām, tiesa

secina, ka izskatāmā administratīvā pārkāpuma lieta no citiem gadījumiem atšķiras ar to, ka tā ir ierosināta būvniecības jomā, proti, ar patstāvīgu tiesisko regulējumu pārkāpumu konstatēšanai.

Būvniecības likuma 30.panta pirmā daļa noteic, ka būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka par katru pārbaudi būvinspektors dod atzinumu un, ja nepieciešams, arī norādījumus par to, kā novēršami pārkāpumi. Savukārt minētā panta sestā daļa noteic,  ja būvniecība notiek bez akceptēta būvprojekta, pašvaldība pieņem lēmumu par šādas būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Tādējādi secināms, ka tieši būvinspektors ir persona, kura sastāda atzinumu par patvaļīgās būvniecības faktu. Šāds atzinums var tikt izmantots gan saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta sesto daļu, izskatot administratīvo lietu par patvaļīgās būvniecības seku novēršanu,  gan kā viens no pierādījumiem par pārkāpuma fakta konstatēšanu un esamību, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu. Lai arī būvinspektora atzinumam var būt divējāda daba, abos gadījumos būvinspektora sastādītais dokuments kalpo par pamatu iestādes tālākajai rīcībai. Tādējādi tiesa secina, ka administratīvo pārkāpumu lietās, kas attiecināmas uz būvniecības jomu, pārkāpuma fakts var tikt konstatēts jeb pārkāpums atklāts ar dienu, kad būvinspektors ir īpašumu apsekojis un sastādījis atzinumu. No lietas materiāliem ir redzams, ka administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanai par pamatu kalpojis tieši 2008.gada 9.jūlija pārbaudes akts un foto fiksācija (lietas 17.lapa). Citus pierādījumus lietā iestāde nav ieguvusi. Tātad secināms, ka izskatāmajā lietā pārkāpums ir atklāts nevis ar administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanu, bet gan būvinspektora pārbaudes akta noformēšanu. Tādējādi tiesai nav pamata atzīt, ka administratīvā pārkāpuma atklāšanas diena ir administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas diena jeb 2008.gada 19.novembris.

[10] Saskaņā ar LAPK 237.pantu lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi,  vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību. No minētās normas cita starpā izriet, ka katras lietas apstākļi ir noskaidrojami savlaicīgi. Šo savlaicīgumu stingri ierobežo LAPK noteiktie soda uzlikšanas termiņi. Lai sasniegtu LAPK noteikto soda mērķi, personas pie administratīvās atbildības saucamas iespējami ātri pēc pārkāpuma izdarīšanas.

Ņemot vērā iepriekš minēto tiesa secina, ka  atbildētājs nav ievērojis lietvedības uzdevumus administratīvā pārkāpuma lietā, līdz ar to ir nokavējis administratīvā soda uzlikšanas termiņus.

Tā kā pēc LAPK 37.pantā noteikto termiņu notecējuma persona vairs nav administratīvi sodāma, tad Lēmums pie šādiem apstākļiem nevar būt tiesisks un ir atceļams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 289. – 291.pantu, LAPK 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt A/S „Mitrāns” (reģistrācijas numurs 40003325776) pieteikumu un atcelt Gulbenes pilsētas domes Administratīvās komisijas 2008.gada 25.novembra lēmumu Nr.D15 Nr.243 ar tā izdošanas dienu, izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā divdesmit dienu laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas.

Tiesnese                                        /paraksts/                                                                           E.Apīne

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvā rajona tiesas

tiesnese ________________E.Apīne

Rīgā, 2010.gada 2.septembrī[19]

---

[1] Juridisko terminu vārdnīca; latviešu- angļu, angļu- latviešu, Kamene, 2000., -6.lpp

[2] Stucka A., Administratīvās tiesības, otrais papildinātais izdevums, Rīga, 2009., -16.lpp

[3] Turpat- 17.lpp

[4] Juridisko terminu vārdnīca; latviešu- angļu, angļu- latviešu, Kamene, 2000., -5.lpp

[5] Administratīvā atbildība, Latvijas tirgotāju asociācija, 2004., 4.lpp

[6] Stucka A., Administratīvās tiesības, otrais papildinātais izdevums, Rīga, 2009., -326.lpp

[7] Stucka A., Administratīvās tiesības, otrais papildinātais izdevums, Rīga, 2009., -328.lpp

[8] Administratīvā atbildība, Latvijas tirgotāju asociācija, 2004., -4.lpp

[9] Administratīvā atbildība, Latvijas tirgotāju asociācija, 2004., -3.lpp

[10] Načisčionis J., Administratīvās tiesības: monogāmija, 2002., -185.lpp

[11] Stucka A., Administratīvās tiesības, otrais papildinātais izdevums, Rīga, 2009., -329.lpp

[12] Stucka A., Administratīvās tiesības, otrais papildinātais izdevums, Rīga, 2009., -330.lpp

[13] Načisčionis J., Administratīvās tiesības: monogāmija, 2002., -185.lpp

[14] Načisčionis J., Administratīvās tiesības: monogāmija, 2002., -186.lpp

[15] Turpat -187.lpp

[16] Turpat -187.lpp

[17] 07.12.1984. likums "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" (Ziņotājs, 51, 20.12.1984.) [stājas spēkā 01.07.1985.] ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 20.01.2011.

[18] http://www.tiesas.lv/files/AL/2011/03_2011/14_03_2011/AL_1403_raj_A-01853-11_39.pdf 

[19] http://www.tiesas.lv/files/AL/2010/09_2010/02_09_2010/AL_0209_raj_A-02554-10_6.pdf