Bezmaksas referāti skolai: EIROPAS SAVIENĪBAS NEFORMĀLĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMA “JAUNATNE DARBĪBĀ”

Eiropas Savienība (ES) ir demokrātisku Eiropas valstu apvienība, kā ietvaros valstis

apņēmušās kopīgi strādāt miera un labklājības sasniegšanai. Savienība nav viena valsts, kas aizstāj esošās valstis. Tomēr tā ir kas vairāk nekā jebkura cita starptautiska organizācija. ES patiesībā ir unikāla - tās dalībvalstis ir izveidojušas kopējas institūcijas, kurām deleģē daļu savas suverenitātes, tā lai jautājumus par lietām, kas skar kopējās intereses, varētu demokrātiski izlemt Eiropas līmenī. Šo suverenitātes apvienošanu dēvē arī par "Eiropas integrāciju".

Pirmajos gados sadarbība starp ES valstīm galvenokārt tika izvērsta tieši tirdzniecības un ekonomikas jomā, bet mūsdienās ES ietver arī daudzas citas, mūsu ikdienas dzīvē svarīgas jomas, piemēram, pilsoņu tiesības; brīvība, drošība un taisnīgums; darba vietu radīšana; reģionālā attīstība; vides aizsardzība; globalizācijas piemērošana cilvēku vajadzībām.

Eiropa ir kontinents, kurā līdzās pastāv ne tikai daudzas dažādas tradīcijas un valodas, bet arī kopīgas vērtības, un ES uzskata par savu pienākumu šo vērtību aizsardzību. ES stiprina sadarbību starp Eiropas iedzīvotājiem, sekmējot vienotību, vienlaicīgi saglabājot daudzveidību, un nodrošinot to, ka lēmumi tiek pieņemti, maksimāli ievērojot cilvēku intereses.

21.gadsimta pasaulē, arvien pieaugot savstarpējai atkarībai un mijiedarbībai, arvien pieaugs arī nepieciešamība katram Eiropas pilsonim sadarboties ar ļaudīm no citām zemēm, un šī sadarbība būs balstīta uz savstarpēju interesi, toleranci un solidaritāti.

Latvija kopš 2000. gada sekmīgi piedalās programmas „Jaunatne” īstenošanā. Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā ir izveidota un sekmīgi darbojas nacionālā aģentūra – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Līdz 2003.gada beigām Latvijas līdzdalības noteikumus šajās programmās noteica Latvijas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumi, kas paredzēja, ka Latvija šajās programmās piedalās maksājot noteikta apjoma dalības maksu, kas daļēji tika segta no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem un daļēji no ES PHARE programmas līdzekļiem. Latvijai pieejamais finansējums projektiem šo programmu ietvaros bija atbilstošs iemaksātajai dalības maksai. Latvijai kā ES kandidātvalstij nebija pieejami visi aktivitāšu veidi, kas ir paredzēti attiecīgajos Eiropas Savienības Padomes lēmumos par programmu izveidi un darbību. Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, atbilstoši iestāšanās sarunu rezultātiem, finansējuma apjoms tika aprēķināts pēc tādiem pašiem principiem kā līdzšinējām dalībvalstīm.

Latvija atbalsta programmas „Jaunatne darbībā” 2007.-2013.gadam izveidi, jo iepriekšējā programma „Jaunatne” Latvijā darbojās veiksmīgi, atvieglojot jauniešu iesaistīšanos sabiedrībā, iedrošinot viņus uzņemties iniciatīvu, palīdzēja jauniešiem apgūt jaunas prasmes un iemaņas un apzināties to vērtību, jaunieši varēja brīvi izpausties atbilstoši viņu solidaritātes izpratnei Eiropas un pasaules mērogā, programma ir veicinājusi jauniešu izpratni par Eiropas kultūru un tās mantojuma daudzveidību, ir palīdzējusi mazināt diskrimināciju un ir pozitīvi ietekmējusi jaunatnes darbu. [6]

Darba mērķis: izzināt Latvijas jauniešu iespējas piedalīties Eiropas Savienības neformālās izglītības programmā „Jaunatne darbībā”.

1. Programmas “Jaunatne darbībā” raksturojums

Eiropas Savienības neformālās izglītības programma “Jaunatne darbībā ” ir iepriekšējo programmu “Jaunatne Eiropai” un “Jaunatne” turpinājums. Programma “Jaunatne darbībā” ilgst no 2007. līdz 2013.gadam. Tās ietvaros jauniešiem ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi, kas būs aktuālas un noderīgas turpmākajā dzīvē, kā arī mācīties līdzdarboties un iesaistīties sabiedrībā notiekošajā.

Programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros paredzētais atbalsts jaunatnes politikas veidošanai un plašāks atbalsts jaunatnes darbiniekiem un jauniešu atbalsta sistēmām ir uzskatāms par inovatīvu elementu, jo veicinās progresīvu ideju un labas prakses piemēru pārnesi starp programmas dalībvalstīm. Būtiski ir arī tas, ka jaunās programmas ietvaros ir paredzēts atbalsts savstarpējo saišu un sadarbības veidošanai starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem, dodot iespējas ar programmas palīdzību jauniešiem iesaistīties lēmumu pieņemšanā vietējā, reģionālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī. Jaunās programmas ir iespējams labāk īstenot arī savstarpējās papildināmības principu ar nacionālajām politikām jaunatnes jomā, palielināt programmas atpazīstamību un programmas ietvaros sasniegto rezultātu ieviešanu.

Programma ir atpazīstama jauniešu nevalstisko organizāciju un jaunatnes darbinieku vidū un tas ir viens no būtiskākajiem atbalsta instrumentiem, ko tās var izmantot savu ideju īstenošanā, tāpēc ir svarīgi, lai programmas sniegtās iespējas saglabātos. Latvija atbalsta programmai izvirzītos vispārējos un specifiskos mērķus, īpaši jaunatnes politikas veidošanas un ciešākas Eiropas sadarbības jaunatnes politikas veidošanas kontekstā, un arī reģionālās attīstības un līdzsvarotas attīstības kontekstā. Latvija uzskata, ka ar programmu īpaši jāatbalsta un jāveicina jauniešu ar invaliditāti, bāreņu, jauniešu no nabadzīgām ģimenēm, jauniešu no mazāk attīstītiem reģioniem un citu jauniešu ar ierobežotām iespējām piedalīšanos sabiedriskajās aktivitātēs.

Programmas ietvaros īstenotie projekti rada vairāku līmeņu pievienoto vērtību. Pirmkārt, pašiem jauniešiem, jo tiek veicināta jauniešu iniciatīva un aktivitāte, jauniešiem tiek dotas iespējas ārpus formālās izglītības iegūt turpmākajai dzīvei nepieciešamas iemaņas un prasmes, iesaistīties vietējās sabiedrības aktivitātēs un iepazīties ar Eiropas kultūru un valodu daudzveidību. Otrkārt, jauniešu īstenotie projekti rada pievienoto vērtību arī vietējā sabiedrībā, jo veicina jaunu cilvēku iniciatīvas vietējās vides uzlabošanai un aktīvu līdzdalību vietējās vides uzlabošanā. Treškārt, programmas ietvaros paredzētais atbalsts jauniešu nevalstiskajām organizācijām, tajā skaitā arī tām, kuras ir aktīvas Eiropas līmenī rada iespējas jauniešiem savu viedokli paust Eiropas līmenī. Ceturtkārt, Eiropas Savienības līmenī programma rada skaidri saskatāmu ietvaru jauniešu aktivitātes veicināšanai. [5]

Programmas galvenie mērķi

1. Veicināt jauniešu aktīvu līdzdalību, īpaši uzsverot līdzdalību Eiropas līmenī.

2. Veicināt solidaritāti un iecietību jauniešu vidū, attīstot Eiropas Savienības sociālo

vienotību.

3. Veicināt dažādu valstu jauniešu savstarpējo sapratni.

4. Sniegt ieguldījumu jauniešu pasākumu atbalsta sistēmu kvalitātes paaugstināšanā un

sabiedrisko organizāciju, kuras darbojas jaunatnes jomā, kapacitātes celšanā.

5. Veicināt Eiropas līmeņa sadarbību jaunatnes jomā. [5]

Programmas prioritātes

1. Eiropas pilsonība:

- pievērst jauniešu uzmanību tam, ka viņi ir Eiropas pilsoņi;

- iedrošināt jauniešus pārdomāt jautājumus, kas saistīti ar Eiropu, tai skaitā Eiropas pilsonību,

un iesaistīt viņus diskusijās par Eiropas Savienības pārveidi un nākotni;

Pamatojoties uz to, projektiem ir nepieciešama Eiropas dimensija un tiem ir jāveicina Eiropas sabiedrības un tās vērtību atspoguļojums un iekļaušanās.

2.Jauniešu līdzdalība sabiedrības demokrātiskajos procesos.

Līdzdalības vispārējais mērķis ir iedrošināt jauniešus būt aktīviem pilsoņiem. Šim mērķim ir trīs dimensijas:

- paaugstināt jauniešu līdzdalību vietējā sabiedrībā notiekošajos procesos;

- paaugstināt jauniešu līdzdalību pārstāvības demokrātijā;

- palielināt atbalstu dažādām līdzdalības mācīšanas formām.

Programmas „Jaunatne darbībā” finansētajiem projektiem vajadzētu atspoguļot šo dimensiju, izmantojot līdzdalību kā pedagoģisko principu projektu īstenošanā.

3. Kultūru daudzveidības atzīšana, kā arī cīņa pret rasismu un neiecietību.

Sekmējot kopējus pasākumus jauniešiem no dažādām kultūras, etniskajām un reliģiskajām vidēm, programmas mērķis ir attīstīt starpkultūru mācīšanos jauniešu vidū.

Iekļaujot un attīstot šo prioritāti projektos, to dalībniekiem vajadzētu pievērst uzmanību projektu starpkultūru dimensijai. Lai nodrošinātu dalībniekiem vienādas iespējas līdzdarboties, nepieciešams projektos izmantot starpkultūru darba metodes.

4. Jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušana.

Jauniešu grupām un organizācijām vajadzētu īstenot pasākumus, lai izvairītos no noteiktu sabiedrības grupu izslēgšanas. Programma „Jaunatne darbībā” ir programma visiem, tādējādi projektos jācenšas iesaistīt arī jauniešus ar īpašām vajadzībām.

Ciešā sadarbībā ar Nacionālajām aģentūrām un SALTO resursu centriem Eiropas Komisija ir izveidojusi stratēģiju jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanai programmā „Jaunatne darbībā”, kā īpašas mērķa grupas izvirzot jauniešus, kuri izglītības, sociāli ekonomiskā, kultūras vai ģeorāfiskā stāvokļa dēļ ir ierobežoti savās iespējās, kā arī jauniešus ar īpašām vajadzībām.

Programmā „Jaunatne darbībā” tieks noteiktas arī ikgadējas prioritātes, kuras paziņo Eiropas Komisijas un nacionālo aģentūru mājaslapās, kā arī papildinātajās programmas vadlīnijās. [5]

Programmā iesaistītās programmas dalībvalstis un partnervalstis

Dalībvalstis ir :

- visas Eiropas Savienības dalībvalstis un kandidātvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija,

Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva,

Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija,

Ungārija, Vācija, Zviedrija, Bulgārija, Rumānija, Turcija;

- Eiropas Brīvā tirgus asociācijas (EFTA) valstis: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija.

Partnervalstis savukārt iedala kaimiņu partnervalstīs un citās pasaules valstīs.

Kaimiņu partnervalstis ir:

- Dienvidaustrumu Eiropas valstis: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, BDR

Maķedonija, Melnkalne, Serbija;

- Austrumeiropas un Kaukâza reìiona valstis: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija,

Moldova, Krievija, Ukraina, Alžīrija;

- Vidusjūras reģiona valstis :Ēģipte, Izraēla, Jordānija, Libāna, Maroka, Rietumkrasts un Gazas

sektors. [8]

Programmas „Jaunatne darbībā” būtiskākās iezīmes

1. Neformālā izglītība.

Programma piedāvā jauniešiem daudzas un dažādas iespējas jaunu zināšanu, prasmju, iemaņu un pieredzes apguvei, mācoties neikdienišķā vidē ar citādām, formālai izglītībai neraksturīgām metodēm un citādiem cilvēkiem, nekā pierasts. Tas dod jauniešiem iespēju paskatīties uz sevi no cita skatupunkta, labāk saprotot savas un citu vērtības un pieredzi. Iegūto zināšanu ciešā saistība ar to tūlītēju lietojumu padara mācīšanās procesu efektīvāku, attīstot prasmes un iemaņas, kuras iegūt citādi nebūtu iespējams.

Projektos, kurus finansē programma „Jaunatne darbībā”, jābūt ietvertiem neformālās izglītības principiem. Tie ir:

● Tas ir plānots process - jau iepriekš zināms, kāda ir mērķauditorija, kas notiks, kādā

veidā, kādas ir dalībnieku vajadzības, kādas metodes izmantos utt.

● Brīvprātīga līdzdalība - neformālā izglītība nav obligāta, ikviens dalībnieks piedalās

brīvprātīgi. No katra paša motivācijas izriet iespējas iegūt jaunu pieredzi, izdarīt

secinājumus, līdzdarboties, iegūt zināšanas vai prasmes.

● Spēja pielāgoties - neformālo izglītību raksturo elastīgums attiecībā pret dalībniekiem,

procesu, metodēm, saturu, mērķi un uzdevumiem to visu var mainīt atkarībā no

apmācāmo vajadzībām, motivācijas un izvirzītajiem mērķiem.

● Mācīšanās no pieredzes - lielākā daļa atziņu rodas pašu pieredzē, no pārdzīvojuma un

uzzinātā, strādājot kopā,izrunājot katru problēmu, izsakot savas domas un uzklausot

citus.

2. Jaunatnes pase (Youthpass).

Jaunatnes pase ir instruments, kas apliecina programmā „Jaunatne darbībā” iegūtās prasmes un zināšanas. Ar Jaunatnes pases palīdzību Eiropas Komisija nodrošina to, ka mācīšanās pieredzi, kas gūta programmā „Jaunatne darbībā”, atzīst par izglītības pieredzi un neformālās mācīšamās posmu. Programmas dalībnieki ir tiesīgi saņemt neformālās izglītības pieredzes atzīšanu, kas gūta, īstenojot kādu „Jaunatne darbībā” projektu.

3. Programmas redzamība.

Visiem projektiem, kuri saņēmuši programmas „Jaunatne darbībā” finansējumu, ir jānodrošina skaidra atsauce uz programmu. Savukārt, lai informētu sabiedrību par īstenotajiem projektiem un to rezultātiem, pasākumos un produktos, kuri ir finansēti programmas ietvaros, skaidri jānorāda, ka tie ir saņēmuši Komisijas atbalstu (ieskaitot Eiropas un „Jaunatne darbībā” logo lietošanu).

Projekta partneriem jāizmanto visas iespējas, lai panāktu, ka informācija par projektu tiek atspoguļota medijos (vietējos,reģionālos, nacionālos un starptautiskos).

4. Rezultātu izplatīšana un valorizācija.

Valorizācija ir projektu rezultātu izplatīšana un izmantošana, lai paaugstinātu to vērtību, stiprinātu ietekmi un palielinātu to jauniešu skaitu Eiropā, kas varētu būt ieguvēji no šiem projektiem. Precīzāk, tas nozīmē rezultātu nodošanu ieinteresētajām pusēm un rezultātu pavairošanu plašākā mērogā. Lai nodrošinātu vietēja, reģionāla, nacionāla un dažos gadījumos arī Eiropas līmeņa ietekmi, programmas „Jaunatne darbībā” projektu rezultātiem jākļūst sabiedrībā zināmiem un aktīvi izmantotiem.

Ņemot vērā programmas „Jaunatne darbībā” projektu neviendabīgumu, projektu īstenotājiem ir jāattīsta un jāizmanto dažādi rezultātu izplatīšanas veidi. Piemēram, mazu projektu mērķis varētu būt lielākas ietekmes panākšana lokālā mērogā, īstenojot dažādus redzamības palielināšanas pasākumus un pievēršot dalībnieku uzmanību projekta rezultātiem. Savukārt lielāki projekti ar plašāku partneru loku var būt vairāk ambiciozi un censties panākt ietekmi nacionālā vai Eiropas līmenī, izmantojot rezultātu izplatīšanas, lietošanas un turpinājumu pasākumu stratēģijas.

5. Nediskriminācija.

Nediskriminācija ir viens no svarīgākajiem programmas elementiem. Programmai ir jābūt pieejamai visiem jauniešiem, izslēdzot jebkāda veida diskrimināciju, kura būtu balstīta dzimumu atšķirībās, rasu vai etniskajā izcelsmē, reliģijā vai ticībā, invaliditātē vai seksuālajā orientācijā.

6. Sieviešu un vīriešu vienlīdzība.

Programmas uzdevums ir sasniegt vienādu sieviešu un vīriešu līdzdalību programmā kopumā, kā arī tās atsevišķās apakšprogrammās. Programmas struktūru līmenī tas nozīmē īstenot iespējami daudz pasākumu, lai veicinātu mazāk pārstāvētā dzimuma interesi un līdzdalību katrā apakšprogrammā.

7. Bērnu aizsardzība un drošība.

Bērnu aizsardzība un drošība ir programmas būtisks princips. Bērnu aizsardzību šajā kontekstā saprot plašākā nozīmē, tas ir, jebkāda veida nepiemērotas rīcības novēršana, ietverot gan seksuālu un morālu uzmākšanos, gan rīcību, kas var izraisīt starpkultūru problēmas, nelaimes gadījumus, ugunsgrēkus utt.

Programmas pasākumos ir jāpiedalās atbilstošam jaunatnes līderu skaitam, lai nodrošinātu jauniešu efektīvu mācīšanos un aizsardzību. Ja projektā piedalās abu dzimumu pārstāvji, arī grupu līderiem vajadzētu būt abu dzimumu.

8. Daudzvalodība.

Programma ir līdzeklis, ar kuru Eiropas Savienības Komisija centīsies veicināt daudzvalodību, ievērojot divus ilgtermiņa mērķus - palīdzēt izveidot sabiedrību, kas no valodu daudzveidības gūtu pēc iespējas lielāku labumu, un iedrošināt iedzīvotājus mācīties svešvalodas. Šo mērķu īstenošana izpaudīsies, dodot iespēju satikties dažādu tautību un dažādās valodās runājošiem jauniešiem, kā arī veicinot viņu piedalīšanos dažādos pasākumos ārvalstīs. Lai gan „Jaunatne darbībā” nav valodu programma, tā tomēr ir neformālās izglītības programma, kas sniedz jauniešiem iespēju iepazīt citas valodas un kultūras. [8]

2. Programmas “Jaunatne darbībā” apakšprogrammas

Programmā „Jaunatne darbībā” jauniešiem ir iespējas īstenot gan Jauniešu apmaiņu un Jauniešu iniciatīvu projektus, gan iesaistīties Eiropas brīvprātīgajā darbā, gan piedalīties dažādos apmācību un sadarbības veidošanas pasākumos. Bez jau tikko pieminētajiem pasākumiem, programma piedāvā arī iespējas projektu veidā – tie ir Jaunatnes demokrātijas projekti strukturēta dialoga veidošanai starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem, un Jaunatnes semināru projekti – starptautiskas jauniešu tikšanās Eiropas jaunatnes politikas un tās prioritāšu apspriešanai. [5]

2.1. Jaunatne Eiropai

Apakšprogrammas uzdevums ir veicināt jauniešu mobilitāti un attīstīt jaunatnes līdzdalību un savstarpējo sapratni. Tajā ietilpst trīs projektu veidi:

1. Jaunatnes apmaiņas projekts. Jauniešu apmaiņu projektos var piedalīties jaunieši vecumā no

13 līdz 25 gadiem.

2. Nacionāla un starptautiska mēroga projekti. Tajos var piedalīties jaunieši vecumā no 18 līdz

30 gadiem. Ir izcelta atbalsta personas (coach) loma projektu īstenošanā, un, ja projektā būs

iesaistīta šī persona, tad tajā varēs piedalīties jaunieši arī no 15 gadu vecuma.

3. Jaunatnes demokrātijas projekti. kas ir iespēja veidot starptautiska mēroga projektus, kas

veicina jauniešu līdzdalību un iesaistīšanos, kā arī apvieno pieredzi, idejas un metodes, kas

veicina jauniešu līdzdalību. Šo projektu dalībniekiem jābūt jauniešiem vecumā no 13 līdz 30

gadiem, un tiem nepieciešami vismaz 2 vietēja un 2 starptautiska mēroga sadarbības partneri.

2.2. Eiropas Brīvprātīgais darbs

Šīs apakšprogrammas būtība ir iespēja jauniešiem brīvprātīgajā darbā uz jebkuru Eiropas valsti, iepazīstot tās valsts kultūru, valodu un cilvēkus. Brīvprātīgajā darbā var doties arī uz citām pasaules valstīm, ne tikai Eiropu, un to skaitā ir gan Dienvidamerikas, gan Āzijas un pat Āfrikas valstis. Tā ir arī iespēja Latvijas organizācijām uzņemt savā vidū brīvprātīgo jaunieti no citām Eiropas valstīm. Iespējami individuālie un grupu brīvprātīgā darba projekti.

Eiropas Brīvprātīgā darba nosacījumi:

● brīvprātīgajā darbā var doties jaunieši vecumā no 18 līdz 30 gadiem (izņēmums ir jaunieši ar

ierobežotām iespējām – tie Eiropas brīvprātīgajā darbā var doties, sākot no 16 gadu vecuma);

● brīvprātīgā darba ilgums - no 2 nedēļām līdz 12 mēnešiem;

● brīvprātīgā darba projekts tiek plānots, realizēts un novērtēts aktīvi iesaistot un cieši

sadarbojoties brīvprātīgajam, nosūtītāj organizācijai un uzņēmēj organizācijai;

● brīvprātīgais darbs nav paredzēts organizācijas patstāvīgo darbinieku aizvietošana, kā arī,

organizācijas ikdienas darbu veikšanai.

● projekta temats ir saistīts ar kādu no programmas un/vai apakšprogrammas mērķiem

vai prioritātēm. Eiropas brīvprātīgā darba tēmas: veselība, sociālā integrācija, vide, lauku

reģionu attīstība, māksla un kultūra, mēdiji un komunikācijas, migranti, jaunatne un bērni,

pilsētu attīstība, kultūras mantojuma aizsardzība, brīvais laiks/sports, anti –

rasisms/ksenofobija, darbs ar bezpajumtniekiem, darbs ar bezdarbniekiem, nepilngadīgo

noziedzība, jaunatnes informācija, jaunatnes politika, piederība Eiropai, cīņa pret narkotikām,

vietējās kopienas attīstība un citas.

Eiropas Brīvprātīgā darba ieguvumi:

● brīvprātīgais darbs notiek citā valstī nevis tajā, kurā brīvprātīgais dzīvo;

● brīvprātīgais darbs ir bezpeļņas, tomēr brīvprātīgajam tiek apmaksāti ceļa izdevumi,

uzturēšanās un ēdināšanas izdevumi valstī, kurā tiek veikts brīvprātīgais darbs, apdrošināšana,

kā arī brīvprātīgais saņem nelielu kabatas naudu, kuras apmērs ir atkarīgs no valsts, kurā notiek

Eiropas Brīvprātīgā darba projekts;

● brīvprātīgais ar savu darbu sniedz papildus vērtību organizācijā, kurā brīvprātīgi strādā, kā arī

vietējā sabiedrībā;

● grupu brīvprātīgais darbs, kas ir iespēja doties brīvprātīgajā darbā grupās – kopā ar citiem

jauniešiem.

Eiropas brīvprātīgā darba projektā tiek iesaistīti:

● brīvprātīgais – jaunietis, kas veic brīvprātīgo darbu;

● nosūtītājorganizācija– organizācija, kura sagatavo brīvprātīgo pirms aizbraukšanas, nosūta

brīvprātīgo uz citu valsti brīvprātīgā darba veikšanai, kā arī palīdz brīvprātīgajam darba

veikšanas laikā un pēc atgriešanās, - jebkura veida nevalstiska organizācija, vietējā pašvaldība

vai kāda cita bezpeļņas vietējā iniciatīvas grupa;

● uzņēmējorganizācija – organizācija, kura uzņem brīvprātīgo, sniedz atbalstu brīvprātīgajam un

kurā notiek brīvprātīgais darbs – jebkura veida nevalstiska organizācija vai asociācija, vietējā

pašvaldība vai bezpeļņas vietējā iniciatīvas grupa.

Piemērs:

Kāds kluss franču puisis pēc projekta Penkulē tagad strādā Francijas vēstniecībā Latvijā. Savukārt austriešu meitene projekta sākumā, kas iekrita gada visdrūmākajā laikā, proti, novembrī, trīs mīnešus nodzīvoja meža vidū bez elektrības, palīdzot jauniešiem, kas cieš no dažādā, atkarībām. Visiem likās, ka tur nekas labs nav gaidāms, taču meitene ne vien izturēja Latvijā visu projekta laiku - 12 mēnešus -, bet arī atgriezusies Latvijā, lai strādātu dažādās skolās, tā ienesot prieku bērnu ikdienā. Vērtīgas pieredzes un iespaidu pilns bija arī latviešu puiša brīvprātīgā darba projekts Grieķijā- vairākus mēnešus viņš pavadīja kādā nelielā Grieķijas pilsētā, palīdzot veidot un uzturēt dabas parku. Viņš ne tikai palīdzēja radīt jaunas dabas takas parka teritorijā, bet arī iepazina brīnišķīgus cilvēkus un guva motivāciju veidot interesantus pasākumus un projektus Latvijā. [7]

2.3. Jaunatne pasaulē

Šī apakšprogramma aptver projektus, kuri tiek īstenoti sadarbībā ar partnervalstīm – gan kaimiņu partnervalstīm, gan citām partnervalstīm pasaulē. Var īstenot gan jauniešu apmaiņas, gan jauniešu apmācību un sadarbības tīklu veidošanas pasākumus, kuru veidošanas noteikumi lielākoties ir tādi paši, kā 1. un 4. apakšprogrammas projektiem. Arī šajā apakšprogrammā ir iespēja veidot projektus ar citām pasaules valstīm, taču šāda veida projektiem katru gadu tiek izsludināts centralizēts projektu konkurss, un tos jāiesniedz Eiropas Komisijai.

Kaimiņu partnervalstis ir valstis Dienvidaustrumeiropā, Austrumeiropas un Kaukāza,

kā arī Vidusjūras reģionā. Ar šīm valstīm var veidot jauniešu apmaiņu, kā arī apmācību un sadarbības veidošanas projektus, iesniedzot tos kādā no pieciem projektu pieteikuma termiņiem Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā.Citas pasaules valstis ir valstis, kuras noslēgušas

vienošanos ar Eiropas Komisiju par sadarbību jaunatnes jomā un ar kurām ir iespējams veidot

kopējus projektus, iesniedzot tos Eiropas Komisijā.

Piemērs:

Lai izzinātu un salīdzinātu nākotnes vīziju par Eiropu un pasauli to jauniešu acīs, kas dzīvo ne tikai Eiropā, bet arī otrpus Vidusjūrai, latviešu jaunieši uzaicināja piecus vācu, piecus grieķu, piecus ēģiptiešu, piecus marokāņu un piecus izraēliešu jauniešus paviesoties Latvijā. Astoņu dienu laikā jau no kopā dzīvošanas vien jaunieši ieguva izpratni par to, ko nozīmē sadzīvot ar citas kultūras pārstāvjiem un pieņemt atšķrīgo. Apmaiņas laikā dalībnieki dažādā veidā iepazīstināja cits citu ar savu kultūru (prezentācijas, nacionālie vakari u. c.), diskutēja par nākotni jauktās grupās, piedalījās simulācijas spēlē par globalizācijas procesiem, kā arī strādāja individuāli radošajā darbnīcā, vizuāli attēlojot savu nākotni. Tā, vienkārši esot kopā un izmantojot dažādas interaktīvas nodarbības, dalībnieki atklāja

atšķirīgo un kopējo savās kultūrās, salīdzināja savus uzskatus un viedokļus, kā arī iepazina citu vērtības un pasaules skatījumu.

Kādā liela mēroga pasākumā satikušies jaunatnes organizāciju pārstāvji no Krievijas, Baltkrievijas, Vācijas un Latvijas atrada daudz kopēju ideju un secināja, ka līdzīgas ir arī mērķa grupas, ar kurām viņi strādā ikdienā. Radās vēlēšanās sadarboties, bet, lai uzreiz taptu liels projekts, pietrūka informācijas, skaidrības un konkrētības. Tāpēc partneri izstrādāja izpētes vizītes projektu, lai, kopā divas dienas pavadot Latvijā, labāk iepazītu katra partnera pieredzi, formulētu projekta ideju, ar kuru darboties turpmāk, un uzsāktu strādāt ar konkrēto turpmākā projekta programmu. Rezultātā tika nostiprināta organizāciju partnerība un aizsākta jauna lielāka - projekta veidošana. [7]

2.4. Apmācības un sadarbības tīklu veidošana

Šīs apakšprogrammas mērķis ir atbalstīt to personu apmācību, kuras aktīvi darbojas jaunatnes jomā un jauniešu organizācijās, īpaši uzsverot pieredzes apmaiņas pasākumus un apmācības, kuru rezultātā ir iespējams veidot ilgtermiņa projektus un sadarbības tīklus. Šīs apakšprogrammas ietvaros var īstenot apmācības, seminārus, izpētes vizītes, sadarbības tīklu veidošanas projektus un citus atbalsta pasākumus.

Apmācību un sadarbības veidošanas pasākumos var piedalīties jaunieši vecumā no 15 līdz 30

gadiem, jaunatnes darbinieki un atbalsta personas, kā arī citi jaunatnes darbā iesaistītie.

Katram projektu veidam ir savi noteikti kritēriji. Izņemot studiju vizītes, visos projektos ir jābūt iesaistītiem vismaz četriem partneriem.

Piemērs:

Vairāku organizāciju pārstāvji, kuri jau bija tikušies kādā citā projektā, konstatēja, ka viņu ikdienas darbā ar jauniešiem pēdējā laikā ir parādījusies kopēja problēma, - jauniešiem ir aizvien mazāka motivācija iesaistīties dažādos pasākumos, viņi kļuvuši pasīvāki un vienaldzīgāki. Kā atbildi šai problēmai kopīgi veidoja apmācības kursu gan jau esošajām partnerorganizācijām, gan citām, kas gribēja dalīties pieredzē par tēmu – kā motivēt jauniešus iesaistīties un kā celt līdzdarbošanās vērtību jauniešu vidū. Šajā projektā uz septiņām dienām kopā sabraukušie 24 jaunatnes darbinieki, diskutējot, spēlējot lomu spēles un strādājot grupās, dalījās pieredzē un meklēja jaunas idejas, kā paaugstināt jauniešu motivāciju un iesaistīt viņus savu organizāciju rīkotajos projektos un pasākumos. Turklāt jaunatnes darbiniekiem, kuri iepazinušies šajā apmācībā, ir iespēja arī turpmāk kopā veidot jaunus projektus par šo pašu vai citu tēmu.[7]

2.5. Atbalsts Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā

Šajā apakšprogrammā ietvertie projekti ir domāti, lai jaunieši varētu veidot starptautiskus seminārus par Eiropas jaunatnes politikas tematiem, īpaši uzsverot Eiropas nākotni jauniešu skatījumā un programmas „Jaunatne darbībā” prioritātes.

Jaunatnes semināros jābūt iesaistītiem vismaz 60 dalībniekiem no vismaz 5 programmas dalībvalstīm. Dalībnieku vecums – 15 līdz 30 gadi, semināra ilgums – no 3 līdz 6 dienām (projekta kopējais ilgums – līdz 9 mēnešiem).[7]

Izmantotā literatūra

1.ES finansējums: projekti, konkursi, programmas.-Rīga: Eiropas Komisijas pārstāvniecība

Latvijā,2004.-36 lpp.

2.Iepazīsim Eiropu.-Rīga: Eiropas Kopienas, 2006.-44 lpp.

3.Informācijas avoti par Eiropas Savienību.-Rīga: Eiropas Savienības informācijas aģentūra,

2007.-60 lpp.

4.Šreters H.J. Eiropas Savienības leksikons.-Rīga:Jumava,2004.-154 lpp.

5.http://www.jaunatne.gov.lv

6.http://www.bm.gov.lv

7. http://www.jauns.lv

8. http://www.europa.eu.int

9. http://www.eiroinfo.lv