Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un aprēķinātā nodokļa salīdzinājums ar 2008. gadu

Valsts pastāvēšana ir atkarīga no ieņēmumiem, bet galvenais valsts ieņēmumu avots ir nodokļi. Pārdzīvojuši vairākus grozījumus, šobrīd Latvijā ir 11 dažādi nodokļi. Viens no tiem ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuram ar 2009.gada 1. janvāri ir samazināta procentu likme no 25% uz 23%.

Mana darba mērķis ir aplūkot iedzīvotāju ienākuma nodokli un izskaitļot, kā jaunie grozījumi ietekmēja aprēķināto nodokli salīdzinājumā ar 2008. gadu. Darbā analizētā problēma – pieņemto grozījumu rezultātā ir samazinājies valsts budžetā maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, turpretim ir pieaugusi saņemtā neto darba alga.

Veicamie uzdevumi, lai sasniegtu mērķi, ir aprakstīt , kas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā to apēķina un iemaksā valsts budžetā, sastādīt un atrisināt uzdevumus par fizisko personu gūtajiem ienākumiem 2009. un 2008. gadā, salīdzināt aprēķināto nodokli un veikt secinājumus.

Darba struktūra sastāv no teorētiskās sadaļas, kurā tiek aplūkota informācija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas, maksāšanas un uzskaites kārtību, kā arī no praktiskās sadaļas, kurā tiek atspoguļots, kā minimālās algas, neapliekamā ienākuma, atvieglojuma par apgādājamo paaugstināšana un nodokļa likmes samazināšana ietekmēja nodokļi, ja pārējie apstākļi (bruto darba alga, apgādājamo skaits, attaisnoto izdevumu apmērs u.c.) paliek nemainīgi.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nodoklis, ar ko apliek fiziskas personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no:

1)                algas nodokļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;

2)                nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākumu nodokļa objekts, un nodokļa no citiem ienākuma avotiem;

3)                fiksētā ienākuma nodokļa, par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības.

Nodokļa maksātāji ir :

1) fiziskas personas, kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir iekšzemes nodokļu maksātāji un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā un/vai ārvalstīs;

2) fiziskas personas, kas atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" ir ārvalstu nodokļu maksātāji un taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā;

3) individuālo uzņēmumu, arī zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašnieki, kas taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus, kuri nav aplikti ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

[1, 27.lpp]

I Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšana

Iedzīvotāju ienākuma nodokli aprēķina, apliekot gada apliekamo ienākumu ar nodokļa likmi, kas ir 23%, šo nodokli budžetā iemaksā darba devējs. Algas nodokļa maksātājiem nodokļa likme 23 % apmērā jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma. Nodokļa likme, ko maksā no saimnieciskās darbības ienākuma, ir 15%.

Iedzivotaju ienakuma nodoklis

=

Apliekamais ienakums

*

23%

 

Apliekamais ienakums

=

Bruto ienakums

-

Neapliekamais ienakums

-

Attaisnotie izdevumi

-

Neapliekamais ienakums

-

Atvieglojumi

Gada apliekamais ienākums

Maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis - darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība, ienākumi, ko darbinieks saņem uz darba attiecību pamata, atlīdzības par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no cita darba līguma izpildes.

Algas nodoklis ir jāmaksā, ja fiziska persona gūst ienākumu un tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:

1) maksātājam ir ekonomiskā atkarība no personas, kurai tas sniedz pakalpojumus;

2) finansiālā riska neuzņemšanās peļņu nenesoša darba izpildes vai zaudētu debitoru parādu gadījumā;

3) maksātāja integrācija uzņēmumā, - uzņēmuma iekšējās kārtības ievērošana un citas pazīmes;

4) maksātājam ir faktiskās brīvdienas un atvaļinājumi, kuru ņemšanas kārtība ir saistīta ar uzņēmuma iekšējo darba kārtību vai citu uzņēmumā nodarbināto fizisko personu darba grafiku;

5) maksātāja darbība notiek citas personas vadībā vai kontrolē, maksātājam nav iespējas piesaistīt darbu izpildē savu personālu vai izmantot apakšuzņēmējus;

6) maksātājs nav pamatlīdzekļu, materiālu un citu saimnieciskajā darbībā izmantoto aktīvu īpašnieks;

Citi fiziskas personas ienākumi, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, ir:

1) ienākumi no individuālā darba, individuāla uzņēmuma (arī no zemnieku vai zvejnieku saimniecības), uzņēmuma līguma, komercaģenta un māklera darbības;

2) ienākumi no personālsabiedrības, kā arī ienākumi no kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma un komercsabiedrībām;

3) ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes), kustamās mantas, iznomāšanas vai izīrēšanas;

4) ienākumi no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to (autoratlīdzība, izpildītājatlīdzība; zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un viņu mantinieku honorāri);

5) saņemtie dāvinājumi no komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku vai zvejnieku saimniecībām, iestādēm, organizācijām, kā arī no fiziskās personas — saimnieciskās darbības veicējas;

6) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;

7) ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Maksātāja gada apliekamais ienākums (bruto ienākums)

Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

Neapliekamais ienākums

Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

1) ienākumi no maksātāja lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 4000 latu gadā;

2) fiziskās personas - individuālā uzņēmuma īpašnieka - ienākumus no individuālā uzņēmuma, kurš ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, un fiziskajām personām izmaksātās dividendes;

3) ienākumi no noguldījumiem un depozītiem, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm;

4) apdrošināšanas atlīdzības;

5) izložu un azartspēļu laimesti, kuri nepārsniedz izdevumus, kas saistīti ar to iegūšanu;

6) ienākumi no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts parādzīmēm;

7) no budžeta izmaksājamie pabalsti, izņemot pārejošas darba nespējas pabalstus;

8) stipendijas, kas izmaksātas no budžeta;

9) mantojuma rezultātā gūtais ienākums, izņemot autoratlīdzību (honorāru), kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem, un no fiziskajām personām saņemtais dāvinājums;

10) konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas), kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 150 latu, un publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 3000 latu;

11) uzturnauda (alimenti);

12) summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā;

13) atlīdzība par kaitējumu darbaspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī apgādnieka zaudējuma sakarā;

14) darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 150 latu;

15) palīdzība stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtējos gadījumos, ja tā sniegta uz valsts vai pašvaldību pārvaldes institūciju lēmuma pamata;

16) kompensācijas izmaksas, izņemot kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu;

17) ar Ministru kabineta lēmumu noteiktā apgāde natūrā, kā arī summas, kas izmaksātas šīs apgādes vietā;

18) atlīdzība par asiņu nodošanu un donorpalīdzību;

19) ienākumi no sava īpašuma atsavināšanas, izņemot ienākumu no:

      19.1) pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas pārdošanas,

      19.2) fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ja mežs ir bijis šīs personas īpašumā mazāk par 36 mēnešiem,

      19.3) personāla akciju atpirkšanas,

      19.4) tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem;

20) palīdzība, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu gada neapliekamā minimuma apmērā;

21) summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai;

22) ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;

23) palīdzība naudā, lietās, vai pakalpojuma veidā, kas, sniegta no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem, — gada neapliekamā minimuma apmērā;

24) preču un pakalpojumu loteriju laimesti;

25) palīdzība naudā, lietās, vai pakalpojuma veidā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas (izņemot reliģisko organizāciju) līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, — gada neapliekamā minimuma apmērā;

26) kompensācija par īres līguma izbeigšanu un dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēta vai likumīgajam īpašniekam atdota nama īrniekam, kurš attiecīgajā namā dzīvojis līdz īpašuma tiesību atjaunošanai likumīgajam īpašniekam (viņa mantiniekam);

27) ienākums, kas gūts, sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem;

28) ienākums no fiziskajai personai piederošu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību pārdošanas;

29) uzturēšanas līdzekļi, kas saņemti no speciālās aizsardzības iestādes.

Attaisnotie izdevumi

Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

1) valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes un izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām;

3) ziedojumi vai dāvinājumi sabiedriskā labuma organizācijām un budžeta iestādēm, kas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma;

4) autoru izdevumi, par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru);

5) izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma;

6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma;

7) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas, ja šīs apliecības bijušas fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus ja minētās izmaksas nepārsniedz 20 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.

[4]

Maksātāja gada neapliekamais minimums

Neapliekamais minimums ir ienākuma daļa, kurai minimālā līmenī ir jānodrošina personas eksistencei nepieciešamie līdzekļi.

[2, 215.lpp]

Maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta summa vienas personas gada neapliekamā minimuma apmērā. Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa.

1080 Ls

=

90 Ls

*

12

Maksātājam nepiemēro noteikto neapliekamo minimumu par to taksācijas gada daļu, kurā viņš ir bijis cita nodokļa maksātāja apgādībā un kurā šis nodokļa maksātājs ir izmantojis atvieglojumus.

Personām, kurām piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim) neapliekamais minimums ir 1980 latu gadā.

Atvieglojumi maksātājam

Maksātājam paredzēti šādi atvieglojumi:

1) par katras šajā punktā minētās personas uzturēšanu, ja šai personai nav piešķirta pensija un tā nesaņem pensiju, izņemot apgādnieka zaudējuma pensiju:

     1.1) par nepilngadīgu bērnu,

     1.2) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

     1.3) par nestrādājošu laulāto,

     1.4) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem,

     1.5) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai,

     1.6) par brāli, māsu, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbaspējīgu vecāku,

     1.7) par apgādībā esošu personu apgādājamiem,

     1.8) par personu, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti),

     1.9) par maksātāju aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu;

Maksātājam pienākas nodokļa atvieglojums 63 Ls / mēn jeb 756 Ls / gadā par vienu apgādājamo personu.

Atvieglojumi nav piemērojami, ja minētās personas patstāvīgi saņem ar nodokli apliekamos ienākumus, kas pārsniedz noteikto nodokļa atvieglojuma apmēru, vai bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) vai tās uztur kāda cita persona.

2) invalīdiem, nodokļa atvieglojums apmērs 1. un 2. grupas invalīdiem ir 108 Ls / mēn., bet 3. grupas invalīdiem nodokļa atvieglojums ir 84 Ls / mēn.;

3) politiski represētām personām, nodokļu papildu atvieglojumu apmērs ir 108 Ls / mēn.

[4]

II Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība

Algas nodokļa ieturēšanu un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veic darba devējs, kas nodarbina darbinieku – (nodokļa) maksātāju. Algas nodokli jāiemaksā budžetā reizi mēnesī, kad bankā tiek saņemta nauda iedzīvotāju ienākumu izmaksai. Darba devēji, kas iedzīvotāju ienākumus izmaksā no kases ieņēmumiem, nesaņemot naudu bankā, iemaksā algas nodokli budžetā nākamajā dienā pēc algas izmaksas.

Darba devējs par darbiniekam taksācijas periodā izmaksātajām summām, kā arī par atskaitītajām summām, aprēķināto un nomaksāto nodokli izdara attiecīgu ierakstu nodokļu grāmatiņā. Gadam beidzoties, darba devējs izdod darbiniekam, kā arī nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas paziņojumu par algas nodokli, kas samaksāts darba attiecību pastāvēšanas periodā.

Paziņojums par algas nodokli tiek nogādāts adresātam līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim, ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām. Ja darba attiecības izbeigušās pirms gada beigām, darba devējs grāmatiņā izdara ierakstu par algas nodokļa samaksāšanu un grāmatiņu izsniedz darbiniekam atlaišanas dienā. Ja ar darbinieku, kas nodarbināts papildu darba vietā, darba attiecības ir izbeigušās pirms taksācijas gada beigām, darba devējs izsniedz darbiniekam paziņojumu par algas nodokli atlaišanas dienā, bet darbiniekam, kas nodarbināts steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos, – izmaksājot atalgojumu. Paziņojumu par to darbinieku algas nodokli, ar kuriem darba attiecības nav pastāvējušas līdz gada beigām, darba devējs nosūta Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas atrašanās vietas līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko darba attiecību izbeigšanās mēnesim vai mēnesim, kurā darbinieks ir bijis nodarbināts steidzamos, īslaicīgos, vienreizējos darbos.

[5]

Iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, aprēķina un budžetā iemaksā nodokļa maksātājs. Līdz taksācijas gada 1.februārim vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc savas dzīvesvietas aprēķinu par nodokļa avansa maksājumu lielumu taksācijas gadā, pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumu vai prognozējot paredzamo ienākumu.
Maksātājs, kurš taksācijas gada laikā uzsāk saimniecisko darbību, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas gadu var veikt labprātīgi. Ja nodoklis tiek aprēķināts par gada apliekamā ienākuma kopējo apjomu, kuru nosakot saimnieciskās darbības zaudējumus nevar segt uz citu ienākumu veidu rēķina, un tas tiek atspoguļots deklarācijā. Deklarācijā tiek uzrādīti visi maksātāja taksācijas periodā (kalendārajā gadā) gūtie ienākumi, arī ar nodokli neapliekamie ienākumi, ja to kopējā summa pārsniedz četrkāršotu gada neapliekamā minimuma apmēru, izņemot ienākumus, kas gūti, sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem, kā arī uzturēšanas līdzekļi, kas saņemti no speciālās aizsardzības iestādes.

Maksātājs ne vēlāk kā 15 dienu laikā no 1. aprīļa – gada deklarācijas iesniegšanas dienas - iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu, bet, ja aprēķinātā nodokļa summa pārsniedz 450 latus, maksātājs to var iemaksāt budžetā trijās reizēs — līdz 16.aprīlim, 16.maijam un 16.jūnijam, iemaksājot

katru reizi trešo daļu no šīs summas.

[5]

Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina nodokļa iemaksāšanu budžetā, iesniedzama Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlī.

Deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina:

1) maksātāja tiesības uz atvieglojumiem;

2) taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus;

3) kā avansu, samaksāto nodokli;

4) ārvalstīs samaksāto nodokli.

Ja maksātājs taksācijas gadā tika mainīta dzīvesvieta, deklarācija jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc iepriekšējās dzīvesvietas.

Ja zemnieku saimniecība bez lauksaimnieciskās ražošanas veic arī citu saimniecisko darbību, tad tā var aprēķināt kopējos ienākumus (sedzot lauksaimnieciskos zaudējumus no citiem ienākumiem).

Darba devēja pienākumi

Darba devēja pienākums ir likumā noteiktajos termiņos un kārtībā:

1) aprēķināt, ieturēt un iemaksāt budžetā algas nodokli no darbiniekam izmaksātajām summām, norādot maksātāja dzīvesvietu;

2) informēt darbinieku un kontrolējošo Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi pēc savas atrašanās vietas par taksācijas gadā darbiniekam

izmaksātajām summām un no tām budžetā iemaksāto algas nodokli;

[4]

3) uzglabāt attaisnojuma dokumentus par darbiniekiem aprēķināto darba algu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem 75 gadus;

[3]

4) iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pārskatu līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam par katru mēnesī ieturēto un budžetā ieskaitīto nodokli no fizisko personu ienākuma, no kura ieturams nodoklis.

[4]

III Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2009. gadā aprēķinātās nodokļa summas salīdzinājums ar 2008. gadu

1.1.         Uzdevums.

Fiziskā persona 2009. gadā saņēma mēneša bruto darba algu 180 Ls - minimālās mēnešalgas apmērā. Personas apgādībā nav nevienas personas. Aprēķināt IIN!

AI = BI – NI – AIz – NM – A

BI = 180 Ls

NI = 0 Ls

AIz = 180 * 9% = 16.20 Ls

NM = 90 Ls

A = 0 Ls

AI = 180 – 0 – 16.20 – 90 – 0 = 73.80 Ls

IIN = AI * 23%

IIN = 73.80 * 23% = 16.97 Ls

Alga pēc nodokļu nomaksas = 180 – 16.20 - 16.97 = 146.83 Ls

1.2. Uzdevums.

Fiziskā persona 2008. gadā saņēma mēneša bruto darba algu 160 Ls - minimālās mēnešalgas apmērā. Personas apgādībā nav nevienas personas. Aprēķināt IIN!

AI = BI – NI – AIz – NM – A

BI = 160 Ls

NI = 0 Ls

AIz = 160 * 9% = 14.40 Ls

NM = 80 Ls

A = 0 Ls

AI = 160 – 0 – 14.40 – 80 – 0 = 65,60 Ls

IIN = AI * 25%

IIN = 65.60 * 25% = 16.40 Ls

Alga pēc nodokļu nomaksas = 160 – 14.40 - 16.40 = 129.20 Ls

         

2.1. Uzdevums

Fiziskā persona 2009. gadā saņēma mēneša bruto darba algu 550 Ls. Personas apgādībā ir 2 personas. Aprēķināt IIN!

AI = BI – NI – AIz – NM – A

BI = 550 Ls

NI = 0 Ls

AIz = 550 * 9% = 49.50 Ls

NM = 90 Ls

A = 63 * 2 = 126 Ls (par 2 apgādājamiem)

AI = 550 – 0 – 49.50 – 90 – 126 = 248.50 Ls

IIN = AI * 23%

IIN = 284.50 * 23% = 65.43 Ls

Alga pēc nodokļu nomaksas = 550 – 49.50 - 65.43 = 435.07 Ls

          2.2. Uzdevums

Fiziskā persona 2008. gadā saņēma mēneša bruto darba algu 550 Ls. Personas apgādībā ir 2 personas. Aprēķināt IIN!

AI = BI – NI – AIz – NM – A

BI = 550 Ls

NI = 0 Ls

AIz = 550 * 9% = 49.50 Ls

NM = 80  Ls

A = 56 * 2 = 112 Ls (par 2 apgādājamiem)

AI = 550 – 0 – 49.50 – 80 – 112 = 308.50 Ls

IIN = AI * 25%

IIN = 308.50 * 25% = 77.12 Ls

Alga pēc nodokļu nomaksas = 550 – 49.50 - 77.12 = 423.38 Ls

3.1            . Uzdevums

Fiziskā persona 2009. gadā saņēma bruto darba algu 6600 Ls. Personas apgādībā ir 2 personas. Fiziskā persona bija lietojusi zobārsta pakalpojumus 110 Ls vērtībā un laimējusi konkursā 30 Ls, kā arī saņēma ienākumu no automašīnas pārdošanas 2500 Ls. Aprēķināt IIN!

AI = BI – NI – AIz – NM – A

BI = 6600 + 2500 + 30 = 9130 Ls

NI = 2500 + 30 = 2530 Ls

AIz = 594 (6600 * 9% ) + 110 = 704 Ls

NM = 1080 Ls ( 90 Ls / mēn* 12 mēn)

A = 1512 Ls ( 63 Ls / mēn * 12 mēn * 2 apgādāj.)

AI = 9130 – 2530 – 704 – 1080 – 1512 = 3304 Ls

IIN = AI * 23%

IIN = 3304 * 23% = 759.92 Ls

          3.2. Uzdevums

Fiziskā persona 2008. gadā saņēma bruto darba algu 6600 Ls. Personas apgādībā ir 2 personas. Fiziskā persona bija lietojusi zobārsta pakalpojumus 110 Ls vērtībā un laimējusi loterijā 30 Ls. Kā arī saņēma ienākumu no automašīnas pārdošanas 2500 Ls. Aprēķināt IIN!

AI = BI – NI – AIz – NM – A

BI = 6600 + 2500 + 30 = 9130 Ls

NI = 2500 + 30 = 2530 Ls

AIz = 594 (6600 * 9% ) + 110 = 704 Ls

NM = 960 Ls ( 80 Ls / mēn* 12 mēn)

A = 1344 Ls ( 56 Ls / mēn * 12 mēn * 2 apgādāj.)

AI = 9130 – 2530 – 704 – 960 – 1344 = 3592 Ls

IIN = AI * 25%

IIN = 3592 * 25% = 898 Ls

Secinājumi

          2008. gada 12. decembrī tika pieņemti grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri stājās spēkā ar 2009. gada 1. janvāri.

          Daži grozījumi paredz paaugstināt minimālo mēnešalgu no 160 Ls uz 180 Ls, palielināt neapliekamo minimumu no 80 Ls uz 90 Ls, noteikt atvieglojumu par 1 apgādāmo nevis 56 Ls / mēn, bet 63 Ls / mēn, kā arī samazināt procentu likmi no 25% uz 23%.

          Fiziskā persona, kura 2009. gadā un 2008. gadā saņēma minimālo bruto mēneša algu (attiecīgi 180Ls / mēn un 160 Ls / mēn) un kuras apgādībā nebija nevienas personas, valsts budžetā iemaksāja lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli 2009. gadā, neskatoties uz procentu likmes samazinājumu un neapliekamā minimuma palielināšanu. Ikmēneša iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2009. gadā bija par 0.57 Ls lielāks nekā 2008. gadā.

          Fiziskā personas, kuras mēneša ienākums bija 550 Ls gan 2009. gadā, gan arī 2008. gadā un kuras apgādībā bija 2 personas, 2008. gadā mēnesī valsts budžetā iemaksāja par 11.69 Ls lielāku iedzīvotāju ienākuma nodokli nekā 2009. gadā.

          Fiziskā persona, kuras gada bruto ienākums bija 6600 Ls, 2008. gadā samaksāja par 138.08 Ls lielāku nodokli nekā 2009. gadā.

          Jo lielāki ir personas ienākumi 2009. gadā, jo mazāku nodokli šī persona iemaksā valsts budžetā salidzinājumā ar 2008. gadu, turpretim, gadījumā, kad persona saņem minimālo mēnešalgu, mazāks nodoklis tiek iemaksāts budžetā 2008. gada mēnesī.

Izmantotās literatūras saraksts

1. Kodoliņa - Miglāne, Ieva. Nodokļi Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. - Rīga : Biznesa augstskola Turība, 2005. - 103 lpp.

2. Andrējeva, V. Valsts ieņēmumu teorijas pamati : mācību

grāmata / V. Andrējeva, K. Ketners ; Rīgas Tehniskā universitāte.

Inženierekonomikas fakultāte. Starptautisko ekonomisko sakaru un

muitas institūts. Muitas un nodokļu katedra. - Rīga : RTU Izdevniecība,

2007. - 351 lpp.

3. Par grāmatvedību: LR likums [Elektroniskais resurss]. Tiešsaites pakalpojums. - Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL: http://www.likumi.lv/doc.php?id=66460.

4. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli: LR likums [Elektroniskais

resurss]. Tiešsaistes pakalpojums. – Pieejas veids: tīmeklis WWW.

URL: http://www.likumi.lv/doc.php?id=56880.

          5. Valsts ieņēmumu dienests: Iedzīvotāju ienākuma nomaksas kārtība [Elektroniskais resurss]. Tiešsaistes pakalpojums. – Pieejas veids: tīmeklis WWW. URL: http://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=8&id=853&hl=1.