Ievads............................................................................................................................. 2
Pieprasījuma
elastība...................................................................................................... 3
Cenas
elastība............................................................................................................. 3
Cenas
elastības cēloņi:........................................................................................... 4
Krusteniskā
pieprasījuma elastība.............................................................................. 5
Ienākumu
elastība...................................................................................................... 5
Īstermiņa
un ilgtermiņa pieprasījums.......................................................................... 6
Piedāvājuma
elastība...................................................................................................... 7
Īstermiņa
un ilgtermiņa piedāvājums......................................................................... 8
Secinājumi...................................................................................................................... 9
Izmantotā
literatūra:..................................................................................................... 10
Ievads.
Pieprasījuma
un piedāvājuma analīze ir svarīgs instrumentspēks, kas dod iespēju izprast daudzus ekonomiskos
procesus. Sociālie, politiskie un ekonomiskie faktori ietekmē tirgus cenu,
tāpat kā valdības lēmumi, nodokļi un
subsīdijas muitas tarifi un kvotas ietekmē ražotāju un patērētāju u.tml.
Pētot pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību, uzzināsim
tirgus mehānisma darbību, uzzināsim kā un kādā veidā šis mehānisms nosaka
ražošanas apjomus un cenas.
Pieprasījumu un piedāvājumu ietekmē
dažādi lielumi. Iedarbības pakāpi var noteikt aptuveni pēc pieprasījuma vai
piedāvājuma līknes kāpuma. Jo lēzenāka ir līkne, jo preces pieprasījuma
(piedāvājuma) pārmaiņas, apskatāmajam ietekmējošam lielumam mainoties, ir
lielākas. Tomēr šāds iedarbības noteikšanas veids nav precīzs, tāpēc ka līkne
dažādos tās posmos var būt ar atšķirīgu kāpumu. Uzdevumu sarežģī arī tās, ka
dažādas preces uz ietekmējošo lielumu pārmaiņām reaģē dažādi, arī preces
mērvienību dimensijas nav vienādas. Tāpēc ir nepieciešams
ietekmējošo lielumu iedarbības mērs, kas der visām precēm un ļauj tās
savstarpēji salīdzināt. Šāds mērs ir elastība.
Ar to tiek raksturota nevis absolūtu, bet relatīvu lielumu pārmaiņu
attiecība.
Elastība ir bezdimensiju lielums, un
visbiežāk tiek aprēķināta procentos. Viena no elastības raksturīgākām iezīmēm
ir tā, ka vairākumā gadījumu to var noteikt ne visai apskatāmā lieluma līknei
kopumā, bet gan kādam tās konkrētam punktam. Elastības kvantatīvais mērs ir elastības
koeficients ey, kuru nosaka šādi:
Pētāma lieluma
pārmaiņas par z %

Ietekmējoša
lieluma relatīvas pārmaiņas par 1 %
Tātad elastība ir lielums, kas rāda par cik
procentiem mainās pētāmais lielums, ja ietekmējošais lielums mainās par vienu
procentu.
Elastība var būt gan
pozitīva, gan negatīva. Elastībai ir pozitīva nozīme, ja līknei ir pozitīvs
kāpums, un negatīva, ja līknes kāpums ir negatīvs.
![]() |
![]() |
||||||
|
|
||||||
Līkne: a – ar negatīvu
kāpumu; b – ar pozitīvu kāpumu.
Pieprasījuma elastība.
No pieprasījuma elastības ir
atkarīgs, vai kopējie ienākumi pieaugs vai samazināsies. Tā rāda, par cik
procentiem mainās pieprasījums, ja to ietekmējošais lielums mainās par vienu
procentu. Galvenie lielumi, kas ietekmē pieprasījumu, ir šādi:
v pieprasītās
preces cena;
v citas preces
cena
v patērētāju
ienākumi.
Šo
ietekmējošo lielumu iedarbība raksturo attiecīgi cenas jeb tiešā elastība,
netiešā jeb krusteniskā elastība un ienākumu elastība.
Cenas elastība
Pieprasījuma
elastība attēlo pieprasīta preču daudzuma izmaiņu atbilstīgi to cenu izmaiņām:
ja
mazas cenu izmaiņas izraisa relatīvi lielas pieprasītā preču daudzuma izmaiņas,
var teikt, ka pieprasījums ir elastīgs;
ja
mazas cenu izmaiņas izraisa relatīvi mazas pieprasītā preču daudzuma izmaiņas,
var teikt, ka pieprasījums ir neelastīgs.
Cenas
elastību var aprēķināt, lietojot šādu formulu:
pieprasījuma %
izmaiņas

pieprasītas preces cenas
izmaiņas par 1%
Preces elastību ar cenas elastības
palīdzību var vērtēt šādi:
ja
/epc/ > 1, pieprasījums ir elastīgs. Pieprasījuma pieaugums
(samazinājums) procentos apsteidz cenas samazinājumu (pieaugumu) procentos.
ja
/epc/ < 1, pieprasījums ir neelastīgs. Cenas samazinājums
(palielinājums) procentos apsteidz pieprasījuma pieaugumu (samazinājumu)
procentos.
ja /epc/ = 1, pieprasījums ir
neitrāls, jo cenas samazinājums (pieaugums) par vienu izraisīs arī pieprasījuma
palielināšanos (samazināšanos) par vienu procentu.

x x
Pieprasījuma
līknes: a- elastīgs piepr., b- neelastīgs piepr.
![]() |
Preces n P Preces n
cena
cena
epc=
0 /epc/
=
P
A
O
Preces n Preces n
pieprasījums
pieprasījums
att. a -
ilustrē situāciju, kad cenas izmaiņas neietekmē pieprasīto preču daudzumu.
Viens un tas pats preču daudzums tiek pieprasīts neatkarīgi no cenas. Var
teikt, ka pieprasījums ir pilnīgi neelastīgs.
att. b –
parāda citu ekstrēmu gadījumu. Cilvēki ir gatavi pirkt visu, ko viņi var
atļauties, ja pastāv cena OP. Viņi pirktu neierobežoti daudz, ja vien tas būtu
iespējams. Var teikt, ka pieprasījums ir pilnīgi elastīgs.
Cenas elastība
pieprasījuma normālas reakcijas gadījumā ir negatīva.
Cenas elastības cēloņi:
Y Aizvietotājpreču
pieejamība. Ja precei ir vairāki tai līdzīgi aizvietotāji kuriem vienādas
cenas, tad pieprasījums pēc šīs preces būs elastīgs. Ja cena kaut nedaudz
paaugstināsies, daudzi patērētāji dos priekšroku aizvietotājprecēm, kuras tagad
ir relatīvi lētākas, un mazs cenas pazeminājums piesaistīs daudzus patērētājus,
kuri agrāk bija pirkuši aizvietotājpreces.
Pieprasījums ir
neelastīgs, ja precei nav tai līdzīgu aizvietotāju. Kad cena šādai precei
mainās, patērētājs nevar iegādāties citas līdzīgas preces. Cenas izmaiņas
relatīvi maz ietekmēs pieprasīto preču daudzumu. Piemēram, kopējais degvielas
pieprasījums būs neelastīgs. Šim produktam nav līdzīgu aizvietotāju.
Y Kaitīgo
ieradumu preces. Cilvēki var kļūt atkarīgi no dažiem produktiem; tabaka un
alkohols ir acīmredzami piemēri. Šajā gadījumā pieprasījums ir neelastīgs.
Alkoholiķiem un smēķē tājiem nav aizstājēju šīm precēm.
Y
Luksusa preces un pirmās nepieciešamības preces.
Pieprasījums pēc pirmās nepieciešamības precēm ir neelastīgs, tāpēc ka mēs
nevaram iztikt bez tām. Pieprasījumu pēc luksus precēm sauc par elastīgu, tāpēc
ka daudzums, ko cilvēki pērk, būs atkarīgs no to cenām. Protams, ka
pieprasījums pēc tādām pirmās nepieciešamības precēm kā ūdens, pārtika, apģērbs
un mājoklis ir neelastīgs. Ja cenas tām palielinās, cilvēki turpinās tās pirkt,
pat ja tas nozīmēs atteikšanos no citām iekārotām precēm.
Krusteniskā pieprasījuma elastība
Kad preces aizstāj vai papildina viena otru, var runāt par krustenisko
jeb netiešo
pieprasījuma elastību. Tā rāda, par cik procentiem mainās
aizstājošas vai papildinošas preces n pieprasījums, ja otras preces i cena
mainās par vienu procentu.
Ir svarīgi, vai
krusteniskā pieprasījuma elastība ir pozitīva vai negatīva, jo tas rāda, kādas
lietojamības attiecības ir abu preču
starpā. Ja preces viena otru papildina, pieprasījuma līknei ir negatīvs kāpums
un papildinošu preču krusteniskā elastība epn ir negatīva.
Savstarpēji aizstājošu preču gadījumā pieprasījuma līkne ir ar pozitīvu kāpumu
un aizstājēj preču krusteniskā elastība epn ir pozitīva. Piem. ja hokeja nūju cena pieaug
par 20% un pieprasījums pēc ripām tā rezultātā samazinās par 5%, tad
-5

20
Hokeja nūja un ripa ir preces, kas viena otru papildina, tāpēc
krusteniskā elastība ir negatīva. Ja sviesta cena palielinās par 10% un
pieprasījums pēc margarīna pieaug par 15%, tad
15

10
Sviests un margarīns ir preces, kas viena otru var aizstāt, tāpēc
krusteniskā elastība ir pozitīva. Ja preces pēc lietojuma ir pilnīgi
neatkarīgas viena no otras, pieprasījuma elastība ir vienāda ar 0.



viena otru viena otru
e=0
papild. preces aizst.
preces
pēc pieliet.
nesaist.
preces
e<0 e>0
Qn
Qn
Qn
Ienākumu elastība
Ja kopējie izdevumi (nedēļā vai mēnesī) par kādu preci vai
pakalpojumu sastāda mazu daļu no mājsaimniecības ienākumiem, tad pieprasījums
pēc attiecīgās preces vai pakalpojuma būs neelastīgs. Piemēram, sērkociņu
kastītes cenas paaugstināšanās par 1 santīmu tiks uzskatīta par mazu cenas
palielinājumu. Kaut arī tas procentuāli varētu būt diezgan liels cenas
paaugstinājums, tas ļoti maz ietekmētu pieprasīto preču daudzumu. Tādējādi
pieprasījums pēc sērkociņiem ir neelastīgs. To pašu var teikt arī par tādām
precēm kā vārāmā sāls, kurpju šņores un matu ruļļi.

mazvērtīga normāla piesatinājuma
e<0 e>0 e=0
Qn Qn Qn
Ja ienākumu elastība ir pozitīva un lielāka par 1 tādā gadījumā tā
ir augstvērtīga, jeb luksus prece.
Īstermiņa un ilgtermiņa pieprasījums
Vienmēr
vieglāk izdarīt korekcijas, ja tām dots ilgāks laiks. Ekonomisti atšķir
ilgtermiņu, laika periodu, kurā var izdarīt visas korekcijas, un īstermiņu,
kurā vismaz dažas korekcijas nevar izdarīt. Tā rezultātā, patēriņš var nebūt
tik elastīgs (mazāk jūtīgs pret cenu izmaiņām) īstermiņā, nekā ilgtermiņā, kad
patērētājiem dots laiks, lai piemērotos.
![]() |
Benzīna Benzīna
īstermiņa
cena
pieprasījuma līkne
Benzīna
ilgtermiņa
pieprasījuma līkne
Benzīna daudzums
Pieprasījuma elastība laika gaitā.
Piedāvājuma elastība
Šis termins apzīmē sakarību, kāda pastāv starp piedāvāto preču
daudzumu un to cenu izmaiņām. Piedāvājuma elastību daudzējādā ziņā var analizēt
līdzīgi kā pieprasījuma elastību, tikai ievērojot, ka šajā gadījumā piedāvātais
preču daudzums palielinās līdz ar cenu. Tas ir lielums, kas parāda par cik
procentiem izmainās piedāvājums, ja piedāvātas preces cena izmainās par 1
procentu.
Tā kā piedāvājuma
līkne inormālas reakcijas gadījumā ir pozitīvs kāpums, tad tās elastība es
ir pozitīva.
Piedāvājuma
līknes dažādiem punktiem elastība ir atšķirīga, izņemot trīs gadījumus, kad tā
ir konstanta visos piedāvājuma taisnes punktos.

Preces n Preces n Preces
n
cena S cena
cena
es=0
es=1 S es=
S
0
0
a Preces n b Preces n c Preces n
piedāvājums
piedāvājums
piedāvājums
a -Piedāvājuma taisne ir
paralēla ordinātu asij, es =0 – pilnīgi neelastīgs
piedāvājums.
b -Piedāvājuma taisne iet caur
koordinātu sistēmas sākumpunktu, tad jebkurā taisnes punktā, neatkarīgi no tās
stāvuma piedāvājums būs neitrāls.
c –Piedāvājuma
taisne ir paralēla abscisu asij, es = - pilnīgi elastīgs piedāvājums
Ja dota piedāvājuma taisne, tad elastība ir atšķirīga katrā
taisnes punktā šādos gadījumos:
krusto ordinātu asi tās
pozitīvajā zarā – elastīgs piedāvājums;




cena
S2

A A


Preces n
piedāvājums
B
Piedāvājuma elastību,
ņemot vērā, ka tā nosaka dotās preces cenas pārmaiņu ietekmi uz šīs preces
piedāvājumu, tāpat kā pieprasījuma cenas elastību, sauc arī par tiešo elastību.
Jo augstāka ir dotās preces cena, jo zemāka ir piedāvājuma elastība.
Īstermiņa un ilgtermiņa piedāvājums
Firmas
var reaģēt uz cenu pieaugumu ilgākā laikā citādi, nekā tās to dara īsā laikā,
nozīmē, ka ilgtermiņa piedāvājuma elastība ir lielāka nekā īstermiņa elastība.
Uzņēmums nepieciešamības gadījumā var uzsākt papildu ražotņu būvniecību un
tādejādi lielos apjomos arī palielināt preces ražošanu. Piedāvājums ir elastīgs
tad, kad firmas var viegli un ātri mainīt piedāvāto preču daudzumu atbilstīgi
cenu izmaiņām. Piedāvājums ir neelastīgs, ja piedāvāto preču daudzumu,
izmainoties cenai, nevar viegli un ātri mainīt.
![]() |
Kviešu cena Kviešu
īstermiņa
piedāvājuma
līkne
Kviešu ilgtermiņa
piedāvājuma līkne
Kviešu
daudzums
Piedāvājuma elastība laika
gaitā.
Secinājumi
Tirgus sfērā elastībai ir ļoti liela nozīme, jo preču pirkšana
un pārdošana vienmēr ir saistītas ar to preču cenu un apjomu. Un lai zinātu kā
mainīsies pārdodamas preces apjoms, ja tiks mainīta tās preces, ir nepieciešami
zināt šīs preces pieprasījuma elastību. Tā var parādīt cik varētu zaudēt, vai
otrādi, nopelnīt ražotājs vai pārdevējs, paaugstinot vai samazinot kādas preces
cenu.
Zinot preces pieprasījuma elastību pārdevējs var viegli
noteikt kādas preces cilvēkam ir visnepieciešamākās, kurām no tām nav
aizstājēju, vai kuras ir relatīvi lētas. Tieši šīm precēm viņš var dot
priekšroku, garantējot sev stabilu peļņu pat ja cenas uz tām precēm
paaugstināsies vairākkārt.
Ja pieprasījuma elastība ir 2, tad 1% pieaugums cenā rāda 2%
samazinājumu pieprasītajā daudzumā (elastīgam precēm). Ja pieprasījuma elastība
ir 0,5, tad 1% pieaugums cenā rāda tikai 0,5% samazinājumu pieprasītajā
daudzumā. No visa tā var secināt, ka:
jo mazāks ir elastības koeficients, jo mazāk samazinās
pieprasījuma daudzums procentos uz cenas palielināšanos par 1%.
Pieprasījuma
– piedāvājuma elastības likumsakarības ir jāzina ne tikai biznesa aprindām, bet
arī valsts institūcijam, kas atbildīgas par valsts nodokļu politiku. Tādējādi
elastības likumsakarību pielietojums ir visai plašs. Faktiski neviens preču
tirgus jautājums nav risināms, apejot elastības problemātiku.
Izmantotā literatūra:
1. Ievads mikroekonomikas
teorijā, V. Nešpors
2. Tirgus cenas, G.Libermanis
3. Mikroekonomika, U.Gods
4. Lietišķā ekonomika, Autoru
kol.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru