Par mēbelēm (2001)

Autors: Andris Prikņa

 

Pūķi, laka un zelts

Gaisma, stila tīrība un skaidrs zonējums.

Austrumu motīvi rietumu pasaules interjerus ietekmējuši jau vairākus gadsimtus, kad, atklājot pasauli, uz Eiropu tika atvests porcelāns, tējas piederumi, krāšņi zīdi, greznas vāzes un mēbeles. Mūsu mājās tas izpaužas kā vēlme atbrīvoties no gadu gaitā uzkrātām lietām un mazām, tumšām istabelēm, dodot iespēju garam un fiziskajam ķermenim brīvi elpot gaišās, plašās un minimāli apmēbelētās telpās. Garu inspirējošajiem minimālistiskajiem interjeriem līdzās joprojām populārs ir austrumu krāšņais virziens, ko atradīsiet bagāto rietumnieku mājokļos, un austrumu kičs — jaunu un radošu cilvēku aizraušanās.

Zelts, smags samts, melns parkets

	XVIII un XIX gs. dārgi un eksotiski austrumu inspirēti motīvi rietumu interjerā apliecināja pārticību. Šodien tās drīzāk ir nogurušās patērētāj- sabiedrības alkas pēc atpūtas, gremdējoties austrumu garīgajās vērtībās

 

Tradicionālo vērtību piekritējiem, kuriem patīk pamatīgas lietas, antīkas mēbeles

un smagi samta aizkari pie logiem, tuvs ir arī krāšņais austrumu stils. Tas neprasa

izmaiņas mājokļa plānojumā — pamatā ir piesātinātas krāsas, bagātīga apdare,

 smalki aksesuāri un redzama greznība.

Rietumnieku tradicionālajai piesardzībai pret sarkano krāsu interjerā, kas

Ķīnā ir pazīstama kā laimes krāsa, šajā gadījumā nav pamata. Sienu apdarei tiek

izmantoti tumši koka paneļi vai ornamentālas tapetes, uz kuru fona lieliski iederas

sarkani tekstilizstrādājumi — aizkari, spilveni, zīdaina gultas veļa. Bagātīgu un

juteklisku noskaņu telpai dod melnā krāsa kombinācijā ar sarkano vai zeltu.

Melna parketa grīdas, spīdīgs lakojums un tumšs akmens.

Īpašu noskaņu Ķīnas inspirētam interjeram piešķir no zīda darināti

aksesuāri — spilveni, segas un sienu rotājumi ar izšūtiem vai  uzgleznotiem

pūķiem, putniem, ziedu un augu motīviem. Tikpat piederīgs šādam interjeram ir

smalks porcelāns, zeltā zaigojošas eksotiskas vāzes un skulptūras. Patiess austrumu elegances elements ir no dabiska, tonēta vai spoži lakota tumša koka darināti skapji, krēsli, soli un lādes askētiskās taisnstūrveida formās.

Mazāk ir vairāk

Haosa vietā — mieru, materiālisma vietā — minimālismu. To kā pretlīdzekli modernās dzīves neprātīgajam tempam piedāvā dzenbudisma filozofija — patvērums modernajam rietumniekam. Teiciens «mazāk ir vairāk», ko citējuši daudzi mūsdienu arhitektūras un dizaina klasiķi, ir atslēgas elements vienkāršajam, funkcionālajam un minimālistiskajam austrumu filozofijas inspirētajam interjeram. Atšķirībā no krāšņā austrumu stila interjeriem, kurus iedvesmojusi Senā Ķīna, minimālistiskās un konceptuālās telpas ideja nāk no Japānas. Dizaina literatūrā to sauc par dzenstilu, un var teikt, ka, atsaucot atmiņā pagātnes mieru, dzenstila mājoklis ir kļuvis par modernā stila klasiku. 

Japāņi uzskata, ka inspirācijai jānāk no telpas, kur proporcijas, laukums un gaisma rada dekorāciju, tāpēc austrumu minimālisma interjeram ir atvērts plānojums un tas ir dabiski izgaismots. Intimitāti nodrošina zonas, kuras atdala ar aizslietņiem, bīdāmām durvīm vai stikla bloku sienām. Dzenstila mājoklī nav vietas liekām mantām un ķiņķēziņiem. Ja jums pieder kaut kas izcili skaists, tad eksponējiet to, bet sadzīvei nepieciešamās lietas jāglabā iebūvētos skapjos. Lai attaisnotu savu eksistenci, minimālistiskā interjerā katrai lietai jādarbojas ar divkāršu spēku, tāpēc

liela nozīme ir multifunkcionālām mēbelēm, piemēram, galdiem, kas vienlaikus ir arī soli vai plaukti.

Aizmirstiet fen šu un hieroglifiem rotātus niekus. Londonas jaunā aizraušanās Ou Baholiodins piedāvā modernu interjeru Tālo Austrumu gaumē

Austrumu minimālisma krāsa ir baltā — krējums, cepumi, smiltis, āda, ziloņkauls, lins. Tomēr populāra ir arī polihromija, kuru ir ietekmējis uzskats, ka pieciem dabas elementiem — ūdenim, zemei, ugunij, kokam un metālam — ir jāatspoguļojas interjerā. Tieša materiāla pielietojuma

vietā šis uzskats tiek simboliski īstenots ar krāsas palīdzību. Trešais ir kontrasta

princips melni hieroglifi uz balta papīra. Ar krāsu un atsevišķu elementu palīdzību

dabas komponenti tiek ienesti telpā. Uguns ir sveces, zeme — akmens oļi vai dabiska

koka grīda, ūdeni var simbolizēt zils spilvens, mežu — bambuss.

Būtiska vieta dzenstila interjerā ir grīdai. Atšķirībā no japāņa eiropietis savu

istabu nemērīs tatami vienībās, tomēr labprāt sēdēs uz spilvena istabā ar koka, sizala,

kokosšķiedru, džutas grīdas segumu, kurā vieta atradīsies vien kādam vienkāršam un

zemam galdam, solam vai futonam. Spilvens bieži vien ir vienīgais aksesuārs —

kubveidīgi ar zāli pildīti ādas darinājumi praktiskām sēdēšanas vajadzībām un ar

izšūtiem tauriņu motīviem rotāts zīds skaistumam.

Atvērtā māja un dabas materiāli

Ne tikai globālā sasilšana rada iluzoras priekšrocības un ļauj iepludināt ārtelpu iekštelpā — prasmīgs stiklojums, tropiskie telpaugi un veiksmīgs apgaismojums rada no Taizemes sūtītu pastkaršu noskaņu. Daba istabā ienāk ar rokām darinātu koka trauku un vieglu bambusa mēbeļu vai gluži otrādi, smagu no viena koka bluķa tēstu solu un galdu un rīspapīra žalūziju izskatā.

Plūstoša ūdens skaņa remdējot satrauktu garu. Austrumu inspirēts interjers nav iedomājams bez pārdomātas spēles ar ūdeni. Ūdens austrumu inspirētā interjerā ir dekoratīvs elements, kas simboliski attēlo dabas ūdenskrātuves, bet tam ir arī praktiska nozīme, jo vannā iešana ir neatņemams miesas un gara spēku atjaunošanas rituāls. Austrumu iedvesmotā vannas istabā ir askētiska santehnika, labi apslēptas pudelītes, transformējams apgaismojums, akmens izlietnes.

Opija smēķētavu valdzinājums

Tā saucamā austrumu kiča pirmsākumi meklējami Ķīnas opija smēķētavās — dekadentiskos midzeņos, kur aizliegtā dūma baudītāji zvilnēja krāšņos brokāta un samta spilvenos. Aptumšoti logi, pārpilnība, tumšas krāsas un grezni audumi apkārtējai pasaulei radīja romantizētu priekšstatu par austrumu bohēmu. Bohēmisku austrumu noskaņu šodienas rietumnieku mājās rada krāšņums un pārpilnība, blēņlietiņas, Budas figūriņas, vēdeklīši, spilveni un laternas. Eklektiskais interjers ir visvieglāk īstenojams, jo neprasa fundamentālus ieguldījumus. Lai radītu kičīgu noskaņu, nav nedz jāpārplāno mājoklis, nedz jākrāso sienas, nedz jāiegādājas dārgas mēbeles. Ja neziniet, ko darīt ar dāvinātu kimono, piekariet to pie sienas. Nomainiet esošo centrālo lampu ar krāsainu lukturi un uzšujiet pāris košu spilvenu.

Ko meklēt veikalos

 

Lielo pilsētu veikalos, kuru kolekcijas veido slaveni dizaineri, jau sešdesmitajos gados varēja iegādāties futonus, rīspapīra lampas un Tālo Austrumu tautu galda piederumus. Speciālos veikalos un tirdziņos meklējiet no to izcelsmes zemēm nākušus aksesuārus, ja protat šūt, meklējiet audumus un šujiet krāšņus spilvenus. Modernās rietumu minimālisma dizaineru radītās mēbeles lielākoties ir radītas, izmantojot austrumu mājokļa mākslas tradīcijas, tāpēc tās, prasmīgi piemeklētas, radīs vajadzīgo noskaņu. Brīdī, kad atrisināti konceptuāli jautājumi, lietas pašas pie jums atnāks.

 

Katrai lietai ir sava nozīme

Restorāna Soraksans īpašnieka korejieša Iļjona Čoi un viņa sievas latvietes Inas nelielais dzīvoklis atbilst vidusmēra rīdzinieku dzīves standartiem, tomēr rietumnieks tur var justies kā citā pasaulē. Viesistabā, kas vienlaikus ir arī dzīvojamā istaba, ausis uztver austrumu mūziku, deguns — interesantu smaržu, bet

Daži vārdi par bildēs redzamo lietu autoru Kopš 1997. gada, kad savu studiju atvēra Bangkokā dzimušais puisis ar grūti izrunājamo vārdu Ou Baholiodins, Londonas dizaina miesā tika ieplūdinātas jaunas asinis. Sekojot vienkāršam principam — ar apjomiem, materiāliem, tekstūru, krāsu un gaismu iedvest dzīves telpā mieru, viņš ātri ieguva atzinību un pasaules slavu. Ou Baholiodina darbības lauks aptver Londonu, Parīzi, Tokiju un dzimto Bangkoku. Viņš ir dizaina projektu konsultants lielākajiem britu mēbeļu un interjera aksesuāru veikaliem — The Conran Shop, Habitat, Alma Home, kā arī daudzu izstāžu un priekšlasījumu dalībnieks. Ou ir stilīgu Londonas bāru autors, un viņa dizaina pakalpojumus ir izmantojuši The Corrs, Kenzo, Madonna un citi modes un šovbiznesa pārstāvji.

skatiens aizķeras pie mazākiem un lielākiem gleznojumiem uz sienām. No Ķīnas,

kur studiju laikā satikās Iļjons un Ina, atvesti papirusi ar kalniem un upi, dzērvēm (

tās nes laimi jaunai ģimenei, komentē saimniece), ar astoņiem zirgiem («astoņi»

un «bagāts» ķīniešu valodā ir viens un tas pats vārds, un šim gleznojumam

jāgarantē bagātība!), bet no Korejas, kur dzīvo Iļjona vecāki — zīmējums ar

dievieti Pangū (lai pārim reiz būtu bērniņš). Istabā ir daži suvenīri — sarkans

taizemiešu saulessargs, plakāts, kur Iļjona un Inas vārdi rakstīti ar mākslinieciski

izstrādātiem hieroglifiem, koka plāksnīte ar gliemežvāku inkrustācijām — ar tām

Korejā pārklāj mēbeles — taču lielākā daļa lietu nav pliks dekoratīvs kičs, katrai

ir sava nozīme. Zinot dzīvokļa saimnieku nodarbošanos, nepārsteidz plašais

ķīniešu un korejiešu trauku klāsts. (Ķīnas laukos var gadīties redzēt, ka suns tiek

barots no antīkas bļodas,— Mao Dzeduna laikā šīm lietām netika pievērsta

nekāda nozīme, stāsta Ina.) Ka mēs tomēr neesam Korejā, atgādina eiropeisku

izmēru galdi, krēsli un dīvāns. Iļjona vecāku mājās visi guļot un sēžot un grīdas,

bet ēdienu galdi esot bērnu mēbeļu augstumā. Ina, piekrizdama Iļjona idejai,

uzvelk tradicionālo korejiešu tērpu un apsēžas… pie datora, bet viņas vīrs

ieminas, ka jūtoties pielāgojies Latvijas apstākļiem. Ja vien kāds viņam neliek

ēst ar dakšiņu — Iļjons nespēj saprast, kā mēs tās neizduram cauri vaigiem!