Puķu pārdošana

Saturs

Ievads                                                         2

1.Uzņēmuma uzbūve                                  4

     1.1.Statūti un attīstības stratēģija                             4

     1.2.Sabiedrības organizatoriskā struktūra                4

     1.3.Ražošanas un darba organizācija                        5

2.Mārketinga organizācija SIA “Rīgas zieds”                 6

     2.1.Mārketinga jēdziens, pārdošna un mārketings    6

     2.2.Pircēji un noieta tirgi                                 6

     2.3.Preču un pakalpojumu sortiments                      8

     2.4.Sadales organizācija uzņēmumā                          11

     2.5.Konkurenti                                                12

     2.6.Makro vides ietekme uz preci                    12

3.Uzņēmuma darbības rezultāti                            14

4.Mārketinga stratēģija                               18

     4.1.Preces pozīcija, sortiments un cena           18

     4.2.Preces virzīšana tirgū                                19

     4.3.Reklāma                                          20

Secinājumi un priekšlikumi                                  21

Izmantotā literatūra                                              23

Ievads

          Ziedu tirdzniecība Latvijā pēdējos gados paplašinās ļoti strauji. Katru gadu tiek atvērti jauni veikali un tirdzniecības vietas, tas notiek tāpēc, ka Latvijā pieprasījums pēc ziediem un to izstrādājumiem palielinās. Pieaug pieprasījums arī pēc ziedu sortimenta dažādības. Latvijas klimatiskajos apstākļos ir grūti izaudzēt daudzus eksotiskos ziedus tāpēc brīvās tirdzniecības attīstība rada iespēju ziedus importēt no Holandes, Izraēlas, Ekvadoras un citām valstīm. Līdz ar to vietējiem ražotājiem arvien grūtāk konkurēt šajā tirgū. Lai vietējie uzņēmumi varētu izturēt šo konkurences cīņu un nebankrotēt, tiem jāstrādā pēc jaunākajām metodēm, jāpēta tirgus, respektīvi jāveic mārketinga darbs.

          Efektīva mārketinga plānošana ir visam pamatā, ja uzņēmums vēlas pilnīgi izmantot savas biznesa iespējas . Tikai pati mārketinga plāna sastādīšana negarantē vēl nekādus panākumus, jo plāns var nebūt kārtīgi apdomāts vai arī tikt vāji īstenots. Šādu iemeslu dēļ daži uzņēmumi, kas plānošanai veltījuši daudz laika, tomēr negūst panākumus.

          Mārketinga plānošana ir loģiskā secībā sakārtoti firmas darbības pasākumi, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Mārketinga plāns sastāv no šādiem posmiem:

¨   kontroles rādītāju apkopošana;

¨   mārketinga situācijas novērtēšana;

¨   riska un iespēju uzskaitījums;

¨   mērķu un uzdevumu uzskaitījums;

¨   mārketinga stratēģija;

¨   darbības programma;

¨   budžets;

¨   kontroles darbības.

Šī darba mērķis ir izpētīt mārketinga darba organizāciju sabiedrībā ar ierobežotu atbildību - Lauksaimniecības ražošanas un komerciālā firmā “ Rīgas zieds” un dot ieteikumus šī darba organizācijai un mārketinga plāna sastādīšanai.

 SIA “ Rīgas zieds”  dibināta 1992. gadā ar mērķi gūt peļņu un nodrošināt sabiedrības tālāku attīstību, sekmēt materiālo un sociālo vajadzību apmierināšanu.

          Šajā darbā tiek izmantota informācija, kas gūta uzņēmumā un  statistikas dati.

1.Uzščmuma uzbūve

1.1.Statśti un attģstģbas stratčåija

          Sabiedrģbas dibinātāji ir septišas fiziskas personas. Bez dibinātājiem par sabiedrģbas dalģbniekiem var bśt citas juridiskas vai fiziskas personas, kuras atzģst sabiedrģbas statśtus un sabiedrģbas  dalģbnieku kopsapulcč uzšemti par sabiedrģbas dalģbniekiem un pilnsapulces noteiktajā termišā ieguldģjuųi savu daīu sabiedrģbas statśtu fondā.

          Sabiedrģbas darbģbas pamatvirzieni:

1. Lauksaimniecģbas produkcijas, tai skaitā puęu, dekoratģvoun citu augu rażoųana, iepirkųana, pārstrāde un realizācija;

2. Komercdarbģba, tai skaitā tirdzniecģba, starpniecģba, mārketings;

3. Ārčjie ekonomiskie sakari tirdzniecģbas, starpniecģbas, mārketinga, lauksaimniecģbas, rśpniecģbas, celtniecģbas un transporta jomā.

1.2.Sabiedrģbas organizātoriskā struktśra

          Sabiedrģbas augstākās pārvaldes institścija ir dalģbnieku sapulce. Tiek sasauktas kārtčjās un ārkārtčjās dalģbnieku sapulces.

          Kārtčjās dalģbnieku sapulces sasauc direktors ik gadu ne včlāk kā viena mčneųa laikā pčc saimnieciskās darbģbas gada beigām.

          Ārkārtčjās dalģbnieku sapulces sasauc direktors vai nu pčc savas iniciatģvas, vai ja to pieprasa dalģbnieki, kas kopā pārstāv ne mazāk kā vienu desmito daīu no sabiedrģbas statśtu fonda vai revģzijas instititścija.

          Sabiedrģbas statśtos nav paredzčts izveidot valdi, bet izpildinstitścijas uzdevumus veic direktors.

Direktors veic sabiedrģbas operatģvo vadģbu;

¨   organizč sapulcčs piešemto lčmumu izpildi;

¨   darbojas uzščmuma vārdā, pārstāvot to visos darģjumos kā arģ tiesu un arbitrāżas iestādčs bez speciālas pilnvaras;

¨   atver norčęinu kontus bankās;

¨   piešem un atlaiż darbiniekus;

¨   savas kompetences ietvaros izdod pavčles, dod norādģjumus kas ir obligāti visiem darbiniekiem;

¨   nosaka darbinieku atalgojumu un premiālās izmaksas.

1.3.Rażoųanas un darba organizācija

          Uzščmuma produkcijas rażoųana notiek deviņās dārzniecģbās. Dārzniecģbās rażoųanas darbus organizč vadģtājs - dārznieks un agronomi. Katrā dārzniecībā vidēji nodarbināti desmit strādnieki. Dārzniecības, vadoties no iepriekšējo gadu pieredzes, individuāli sastāda ražošanas plānus, bet ekonomists šos datus apkopo kopējā uzņēmuma plānā.

Tā kā sagāde uzņēmumā ir decentralizēta, tāpēc katra dārzniecība nodarbojas arī ar sagādes darba organizāciju Uzņēmuma transporta daļa nodrošina tās ar transporta pakalpojumiem, lai sagādātu ražošanas izejmateriālus un piegādātu preci veikaliem.

          Produkcijas pārdoųana tiek organizčta 13 firmas veikalos un arģ dārzniecģbās uz vietas tiek pārdota saražotā produkcija, galvenokārt individuāliem vairumpircčjiem.

2. Mārketinga organizācija SIA “ Rīgas zieds”

2.1. Mārketinga jēdziens, pārdošana un mārketings

          Mārketinga pamatnozīme ir ar peļņu radīt pircējus. Šis uzdevums nav viegls. Tas sākas ar to, ka tiek noteiktas pircēju grupas, noskaidrotas viņu vēlmes un nepieciešamības, tiek saskaņots ar to, ko bizness var dot pircējam un tad tirdzniecība, lai uzņēmums gūtu peļņu. Attīstīta tirgus apstākļos nevienu pārvaldes lēmumu nav iespējams pieņemt, neievērojot tirgus attīstības tendences un nemodelējot pircēju rīcību attiecībā pret konkrētajām precēm.

          Arī mūsu zemē beidzot ir ienākušas šīs tirgus attiecības un tikai veiksmīga tirgus izpēte, ražošanas un visa uzņēmuma darbības pakļaušana tirgus interesēm var dot uzņēmumam peļņu. Tā kā šīs attiecības mums ir jaunas, tad daudzi uzņēmumi vēl joprojām strādā ar vecajām, sociālisma metodēm - ražo tikai preci, nesaistot to ar tirgu un pieprasījumu, tātad praktiski nodarbojas ar pārdošanu nevis mārketingu.

          …pārdošana ir tāda darbība, kas orientēta uz pārdevēja vēlmi pārdot produktu vai pakalpojumu, bet mārketings ir plašāka nodarbošanās, kuras mērķis ir apmierināt pircēja vēlmes un gūt peļņu [2.16].

          Izpētot vadības un ekonomiskā dienesta darbību, konstatēju, ka  uzņēmums “ Rīgas zieds” nodarbojas ar pārdošanu nevis mārketingu. Uzņēmumā ir tikai nelielas mārketinga darba pazīmes.

2.2. Pircēji un noieta tirgi

          Tā kā mārketinga koncepcijas kodolā ir biznesa iespēju un patērētāju vajadzību saskaņošana, tad uzņēmumam būtu jāveic pamatīga pašreizējo un potenciālo patērētāju analīze. Jānoskaidro tādi jautājumi, kā:

¨   kāpēc patērētājs izdara noteiktus pirkumus un ne citus?

¨   kāpēc notiek tā, ja vairāki biznesi piedāvā vienādas preces par vienādu cenu, vieni pircēji tās iegādājas no viena biznesa, bet otri no cita?

Zinātnieki ir izstrādājuši daudzas teorijas par cilvēka uzvedību un viena no tām apgalvo, ka pirkšanas uzvedība ir balstīta uz racionālo domu. To formulē šādi:

- pirkšanas uzvedību nosaka pirkuma lietderīguma attiecība pret tā cenu un  zaudētās iespējas iegādāties citas preces, ja pirkums tiek izdarīts.[2. 48]. Tātad patērētājs izvērtē katru pirkumu naudas izteiksmē, bet tā kā šis vērtējums ir orientēts galvenokārt uz cenu, tad ziedu tirdzniecībā nav noteicošais. Ziedu skaistums un smaržas dod estētisko baudījumu un ne visi pircēji tik racionāli izvērtē cenu. Lēmumu par ziedu pirkšanas nepieciešamību nosaka arī  cilvēciskās un organizatoriskās vajadzības. Tā kā Rīgā ir liela konkurence ziedu tirgū, tāpēc ikkatra vēlēšanās var tikt apmierināta vairākos veidos. Pircēji pamatā jebkuru pirkumu cenšas izdarīt tuvāk gan dzīves, gan darba vietai. Piemēram, Centrālā tirgus apkārtnē dzīvojošie un  strādājošie iedzīvotāji pērk ziedus tajā, kaut gan tur ziedi ir sliktākas kvalitātes nekā veikalos, bet tomēr lētāki un tuvāk.  Piemēram, SIA “Rīgas zieds” 2. veikala, kurš atrodas Brīvības un Elizabetes ielu krustojumā, lielākie konkurenti ir Saktas tirdziņa individuālie tirgotāji. Kaut gan viņu ziedi bieži vien ir sliktākas kvalitātes, it sevišķi ziemā, tomēr ziedu kompozīcijas un pušķi ir lētāki, taču mākslinieciski sliktāki un bezgaumīgāki. Tā kā pēdējos gados ziedu tirdzniecībā ienākušas arī modes tendences, tas ir ziedu sakārtojums kompozīcijās, tad pircēji, kuri saprot un vēlas iegādāties skaistas kompozīcijas, iepērkas salonveikalos. Tātad ziedu tirdzniecībā vēl var attīstīt vienu teoriju par pircēju vēlmēm - tā ir estētiskā nepieciešamība un mode.

2.3. Preču un pakalpojumu sortiments

          Preču sortiments ir galvenā sastāvdaļa mārketingā jo:

¨   preces cena var tikt noteikta attiecībā pret tās kvalitāti, izpildījumu, lietotāja apmierinātību ar to, pārdošanas apjomu un ražošanas izmaksām;

¨   izvietošanas un izplatīšanas stratēģija ir ļoti atkarīgas no tā, kādas vajadzības prece apmierina, kad un kur;

¨   veicināšanas stratēģija tiek veidota, ņemot vērā preces nākotni un priekšrocības {2. 75].

Cenas SIA “Rīgas zieds|” pamatā nosaka pēc ražošanas izmaksām un kvalitātes, tomēr būtu nepieciešams vadīties arī no pārdošanas apjomiem, jo bieži liels daudzums ziedu veikalos netiek pārdoti, radot zaudējumus. Vasaras periodā, kaut gan pieprasījums pēc ziediem ir mazāks, tomēr uzņēmums tos audzē lielos vairumos, jo ir zemākas izmaksas. 

          SIA “”Rģgas zieds” ražo arī lauksaimniecģbas produkciju, bet pamatdarbģba ir zemstikla ziedu audzčųana. Ziedu, podu puęu un zaīo istabas augu, sortiments ir plaųs, tās ir neīęes, rozes, ciklamenes, kallas,  un citi grieztie ziedi, kā arģ podu puęes - acālijas, ciklamenes u.c.  Včl tiek audzčti puęu un dārzešu dčsti, lauka ziedi un starpkultśru nomaišu periodā arģ dārzeši - tomāti, guręi, salāti un dażādi garųaugi Lauka ziedu sortimenta paplaųinājumu ierobeżo zemes dārdzģba, jo visas dārzniecģbas atrodas uz pilsčtas zemes par kuru jāmaksā liels nodoklis. Kā piemērs par plašo sortimentu ir dots vienas dārzniecības produkcijas ražošanas pārskats par 1998.gadu.

                                                          1.tabula

	Pārskats
	par produkciju 1998.gadā 17. Dārzniecībā
Nosaukums	Plānots gadā		Gadā saražots
	daudzums	summa Ls	daudzums	summa Ls
Podu puķes no apkurināmām siltumnīcām
Asperāgi	1000	500.00	1158	684.30
Ciklamenes	500	250.00	1377	1008.54
Rozes	300	180.00	24	29.18
Prīmulas	1000	500.00	1867	1136.16
Krizantēmas	2000	1200.00	688	555.80
Pelargonijas	2000	1000.00	1783	1777.10
Sīpolpuķes	100	70.00	393	303.06
Dažādi podi	1000	400.00	2244	2179.00
Ceriņi			12	116.55
Kopā	7900	4100.00	9546	7789.69
Grieztie ziedi no apkurināmām  siltumnīcām
Ciklamenes	5000	250.00	12564	554.83
Kallas	16000	4500.00	18644	5742.94
Krizantēmas lielz.	18000	4500.00	18616	4302.95
Krizantēmas sīkz.	75000	6000.00	72184	4863.06
Lefkojas	3000	450.00	2680	406.45
Lauvmutītes	18000	2700.00	11430	1549.15
Lillijas	3000	450.00	1455	369.54
Rozes	410000	68000.00	377292	60527.75
Tulpes	4000	400.00	4045	415.40
Narcises	4000	320.00	4085	448.95
Ceriņi	1000	450.00	708	309.20
Dažādi	5000	350.00	6528	671.24
Kopā	562000	88370.00	530231	80161.46
Lauka ziedi
Dālijas	2000	100.00	3582	394.94
Dažādi	10000	500.00	8600	244.93
Narcises			1120	24.20
Kopā	12000	600.00	13302	664.07
Dēsti podos no apkurināmām  siltumnīcām
Sallijas	1000	100.00	2283	519.44
Petūnijas	3000	750.00	3372	1625.50
Atraitnītes	3000	450.00	2353	480.29
Dažādi	5000	750.00	4951	1718.11
Zāles šķīvīši			977	362.55
Kopā	12000	2050.00	13936	4705.89
Dēsti no siltumnīcām
Atraitnītes	1000	100.00	2330	281.00
Leduspuķes	5000	500.00	4425	489.00
Dažādi  dēsti	1500	150.00	560	66.20
Dažādi dēsti	5000	400.00	5590	562.87
Kopā	12500	1150.00	12905	1399.07
Pārējie ieņēmumi
Asperāgu zari	170	1530.00	149	1490.00
Zaļumi	10000	700.00	18679	1209.82
Dārzeņi	10000	7500.00	12039	6820.16
Kallu lapas			6744	132.46
Kopā	20170	9730.00		9652.44
Pavisam ienākumi no realizētās produkcijas		106000.00		104427.22

          Kā redzams no tabulas vietējās produkcijas audzēšanas sortiments ir plašs bet tomēr nepietiekošs. Tāpēc tirdzniecības sortimenta nodrošināšanai veikali patstāvīgi slēdz līgumus ar importa ziedu piegādātāju firmām, vienojoties par abpusēji izdevīgām cenām.

          Veikali, vadoties no iepriekšējās pieredzes, paši nosaka pircēju vēlmes dažādos gada laikos , mēnešos un nedēļās un saskaņā ar to, iepērk produkciju. No vēla rudens līdz agram pavasarim ir veikaliem vislabākais tirdzniecības periods, jo nav ielu tirgotāju un lauka ziedu. Tāpēc veikali šajā sezonā plāno iepirkt vairumā ievestos ziedus. Noteiktos mēnešos, kad ir  svētki un atceres dienas, kad ir mācību iestāžu izlaidumi vai populāras vārda dienas, veikali iepērk ziedus lielākā vairumā.

2.4. Sadales organizācija uzņēmumā

          Sadale ir process un pasākumu kopums, kas virza preci pie patērētāja, tas notiek pēc shēmas:

                   ražotājs                starpnieks            patērētājs

          Tirgus vidi pārstāv spēki, kas ir tieši saistīti ar firmu un tās iespējām apkalpot klientūru. Par starpniekiem var būt, mazumtirgotāji, vairumtirgotāji, reklāmu aģentūras, transporta pakalpojumu organizācijas.

          Starpnieka uzdevumi:

¨   likvidēt pretrunas starp ražotāju un pircēju, organizēt izstrādājumu pārdošanu potenciālo pircēju koncentrēšanas vietās, nosakot pircējiem izdevīgu laiku, veidojot plašu sortimentu;

¨   preču fiziska virzīšana - noliktavas , glabāšana, transportēšana;

¨   pircēju nodrošināšana ar nepieciešamo informāciju - reklāma;

Sadales organizācija sastāv no trīs pamatveidiem:

¨   intensīvā sadale - pārdot produkciju pēc iespējas vairākos sadales kanālos;

¨   selektīvā sadale - izvēlas sadales kanālus izlases veidā;

¨   ekskluzīvā sadale - izvēlas tikai vienu sadales kanālu.

Mūsu konkrētajā uzņēmumā notiek intensīvā sadale un kā starpnieki darbojas firmas veikali, kuri nodarbojas ar  ziedu realizāciju, bet arī dārzniecības uz vietas realizē vairumpircējiem un individuālajiem pircējiem gan ziedu produkciju, gan izaudzēto lauksaimniecības produkciju.

2.5.Konkurenti

          Firmas konkurenti ietekmē tās mārketinga stratēģiju un veiksmi mērķa tirgū. Konkurence ir viens no faktoriem, kas uzlabo preces kvalitāti un drošību,  kā arī liek izstrādāt jaunu preci un turpināt attīstīt veco. Konkurencei ir nozīme iesaiņojuma izvēlē, marķējuma veidošanā un markas piešķiršanā. Konkurence ir nepieciešama tirgus ekonomikas apstākļos.

          SIA “Rīgas zieds” tirdzniecģba tiek saųaurināta, jo gan ziedu sortiments nespčj konkurčt ar importčtajiem ziediem, gan arģ ųajā tirgus niųā iespieżas arvien jauni konkurenti. Pčdčjā laikā Rģgas centrā darbu uzsāk arvien vairāk jauni saloni, kas veiksmģga mārketinga un reklāmas darba rezultātā iekaro pircčjus, saspringtās ekonomiskās situācijas un vispārējās nabadzības dēļ, arvien vairāk ziedus tirgo ielu tirdzniecības vietās un gadījuma rakstura tirgotāji.

2.6.Makro vides ietekme uz preci.

          Pastāv vismaz seši ārējās vides komponenti, kuri pozitīvi vai negatīvi ietekmē uzņēmuma darbību.

          Ietekmējošie faktori:

¨   demogrāfiskais;

¨   ekonomiskais;

¨   politiski tiesiskais.

Demogrāfiskais.

Šis faktors uzņēmumu “Rīgas zieds”  un tā darbību var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi. Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kāds valstī ir dzimstības, mirstības līmenis. Tā kā Latvijā mirstības līmenis pārsniedz dzimstības līmeni,  un ir negatīvs dabiskais pieaugums, tad tas firmu un tās darbību ietekmē pozitīvi. Tā kā mirst daudz cilvēki ir liels pieprasījums pēc sēru izstrādājumiem, tas dod salīdzinoši lielus ienākumus.

Ekonomiskais faktors.

Ekonomiskie apstākļi ietver sevī iedzīvotāju pirktspēju, kas atkarīga no darba algas lieluma, cenu izmaiņām, kredīta saņemšanas noteikumiem, iedzīvotāju ietaupījumiem. Ja Latvijā būs zema iedzīvotāju pirktspēja, tad ziedus, kas nav pirmās nepieciešamības prece, pirks arvien mazāk, jo nepietiks naudas.

2.tabula

Iedzīvotāju izdevumu sadalījums procentos.

Pārtikas produkti	Alkohols tabaka	Apģērbs apavi	Dzīvokļa  īre un uzturēšana	Transports, sakari	Citas preces un pakalpojumi	Atpūta kultūra, izglītība	Mājsaimniecība	Veselības aprūpe
44,2	14,8	8,3	5,8	7,9	6,8	6,2	3,0		3,3

Politiski tiesiskais faktors

          Politiski tiesiskie faktori būtiski ietekmē firmas darbību. Darbībai, ko regulē valsts ir trīs pamatmērķi:

¨   aizsargāt firmas pret konkurentu nelikumīgu darbību;

¨   aizsargāt patērētājus pret uzņēmēju patvaļu;

¨   aizsargāt sabiedrības intereses pret uzņēmējdarbības bezatbildības iespējamām sekām.

Firmas speciālistiem būtu labi jāpārzina un jālieto likumdošanas akti un noteikumi, kas attiecas uz uzņēmuma, patērētāja un visas sabiedrības interesēm.

3.Uzņēmuma darbības rezultāti

          Nodaļā par Ražošanas un darba organizāciju jau minēju, ka uzņēmumam ir daudz dārzniecību, bet to skaits arvien samazinās un kopējie ražošanas apjomi krītas.

                                                          3.tabula

SIA “Rīgas zieds” ražošanas apjomi latos

Dārzniecības	1996. gads	1997.gads	1998.gads
1.	9 436	9 101	-----
2.	26 708	18 556	-----
4.	13 803	12 922	11 797
5.	25 429	23 721	29 368
6.	15 760	14 935	11 008
7.	23 938	27 476	24 776
8.	6 213	6 003	4 630
9.	23 054	22 828	12 127
10.	57 072	51 040	53 112
11.	35 184	40 934	57 883
17.	101 933	95 351	104 427
Kopā	338 527	322 871	316 429

          1997.gadā samazinājies ražošanas apjoms par 5%, bet 1998. gadā jau par 7% salīdzinājumā ar 1996.gadu.

          Uzņēmums pēc dārzniecību skaita un tirdzniecības vietu daudzuma ir viens no lielākajiem Republikā, bet pašražoto ziedu pārdošana ir tikai 15% no Republikas vidējiem rādītājiem.

                                                4.tabula

Puķkopības produkcijas realizācijas rādītāji par 1998. gadu

Rādītāju nosaukums	SIA “Rīgas zieds”	Latvijā	Procentos pret Latviju
Realizētie ziedi, gab.	1 717 144	11 328 440	15 %
Ieņēmumi no produkcijas realizācijas, Ls	316 429	1 148 603	26 %
Izdevumi, kas saistīti ar ražošanu un realizāciju, Ls	583 855	1 173 218	50 %

          Kā redzams tabulā SIA “Rīgas zieds” ieņēmumi uz vienu produkcijas vienību ir lielāki nekā Republikā, tātad ziedi tiek pārdoti dārgāk, bet izmaksas ir pārāk lielas. Tomēr arī Latvijā ziedu audzēšanas izmaksas pārsniedz ieņēmumus, tātad var secināt, ka Latvijā vispār  ziedkopības nozare ir nerentabla.  Viens no iemesliem šai nerentablai darbībai ir tas, ka arvien palielinās ziedu imports.

                                                                                                                             5.tabula

Vienas produkcijas vienības vidējās  cenas Latvijas tirgū

	1997.gads	1998.gads
Latvijā pašaudzēto ziedu cena, Ls	0,09	0,10
Latvijā importēto ziedu cena, Ls	0,13	0,12
SIA “Rīgas zieds” pašaudzēto ziedu cena, Ls	0,18	0,18

          Tabulā redzams, ka Latvijā importēto ziedu cenas ir zemākas par SIA “Rīgas zieds” izaudzēto ziedu cenām, bet Latvijā vidēji pašražoto ziedu cenas ir zemākas par importa.  Latvijas ziedu cena ir zema, jo audzē tikai lētos ziedus, bet ievesti tiek arī ekskluzīvie ziedi, kuri ir dārgi, bet tomēr to vidējā cena ir salīdzinoši zema. Tas norāda, ka izdevīgāk ir tirgot importētos ziedus, nevis Latvijā audzētos.

                                                          6.tabula

Ziedu imports Latvijā

Gads	Ziedu skaits, gab.	Summa, Ls
1996	2 916 406	453 248
1997	6 605 580	879 245
1998	16 096 463	1 856 641

          Latvijas ziedkobības nozari ietekmē arī augstās, kurināmā un elektroenerģijas izmaksas, jo sakarā ar klimatiskajiem apstākļiem ziedu audzēšana notiek zemstikla platībās.

Izpētot uzņēmuma pēdējo gadu bilances ( tabula), redzams, ka uzņēmums strauji tuvojas bankrotam. 1997.gadā zaudējumi uzņēmumam bija  Ls 14056, bet 1998 gadā jau šie zaudējumi ir dubultojušies un sastāda Ls 28488.

                                          7.tabula

Peļņas un zaudējumu aprēķins

Rādītāju nosaukums	1998.gads	1997.gads
Netto apgrozījums	642 521	654 924
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas	461 501	469 694
Brutto peļņa vai zaudējumi	181 020	185 230
Pārdošanas izmaksas	122 354	120 858
Administrācijas izmaksas	61 723	57 433
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi	6 198	6 738
Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem	3 141	13 677
Ārkārtas ieņēmumi	3 961	3 592
Ārkārtas izmaksas	25 005	20 931
Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem	- 17 903	- 3 662
Pārējie nodokļi	10 585	10 394
Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem	- 28 488	- 14 056

Kā redzams no peļņas un zaudējuma aprēķina, uzņēmums gūst peļņu no saimnieciskās darbības, bet, kā analizēts jau iepriekš, to sastāda nevis vietējo ziedu ražošana, bet importēto ziedu tirdzniecība. Tomēr uzņēmuma neekonomiskās darbības rezultātā, peļņu izlieto ārkārtas izmaksu segšanai, galvenokārt tās ir soda naudas par nenomaksātajiem nodokļiem. Piemēram, 1998.gadā nenomaksāti nodokļi un sociālās apdrošināšanas maksājumi ir Ls 373687 (bilances kopija pielikumā).

4.Mārketinga stratēģija.

4.1.Preces pozīcija, sortiments un cena

          Nodrošināt visās uzņēmuma tirdzniecības vietās gan vietējo preču , gan importētās preces kvalitāti, kuras nav ielu tirgotāju un tirgus precei, tas būtu pirmais solis, lai atšķirtos no konkurentiem.

Nodrošināt daudzveidīgu preču sortimentu, gan ekskluzīvos, gan lētos vienkāršos ziedus, lai būtu iespēja dažādi nodrošinātiem cilvēkiem iegādāties ziedus firmas veikalos.

Paplašināt preču sortimentu, veidojot dažādas kompozīcijas un dekorus gan no sausajiem ziediem, gan izmantojot dažādus netradicionālus materiālus, gan tirgojot ziedkopības sīko inventāru un dekoratīvos traukus. Šajā nolūkā būtu nepieciešams sadarboties ar māksliniekiem un dizaineriem.

Liela uzmanība jāveltī cenu politikai, ne tikai tirgojot lētākus ziedus, bet arī regulāri kontrolējot preču noietu un paaugstinot vai pazeminot cenas.

Cenu noteikšanai ir dažādas metodes, tādas kā:

¨   uzcenojuma metode;

¨   izmaksu summēšanas metode;

¨   ievērojot piedāvājumu un pieprasījumu;

¨   ievērojot konkurentu cenas.

Šīs cenu noteikšanas metodes nevar pielietot atrauti vienu no otras. Piemēra, nosakot preces uzcenojumu, jāvadās gan no pieprasījuma, gan no konkurentu cenām, gan izmaksām.

4.2.Preces virzīšana tirgū

          Tirgu ir iespējams paplašināt ar preces virzīšanu tirgū. Galvenais mērķis preces virzīšanai tirgū ir tas, lai cilvēki pirktu preci.

Virzīšana sastāv no:

¨   reklāma;

¨   propoganda;

¨   pārdošanas veicināšana;

¨   tiešā pārdošana.

                                                                                                                             8. tabula

Virzīšanas veidu salīdzināšana

Virzīšanas veidi	Izmaksas	Auditorija	Priekšrocības	Trūkumi
Reklāma	Nelielas, rēķinot uz patērētāju	Liela	Var izmantot visās preces dzīves cikla stadijās	Grūti izvērtēt rezultātus; nevēršas pie indivīda
Noieta veicināšana	Lielas	Liela	Vēršas pie indivīda, uzreiz redzama attieksme	Citi var ātri pārņemt pielietotās metodes
Propoganda	Nelielas vai bezmaksas	Liela	Augsta ticamība	Nevar kontrolēt informāciju
Tiešā pārdošana	Lielas, rēķinot uz patērētāju	Individuāls patērētājs	Vēršas pie indivīda, un reakcija redzama uzreiz	Ļoti dārgi

                  

4.3.Reklāma

          Reklāma ir komunikatīvo sakaru izpausmes ar zināmu personu vai organizāciju sniegtās informācijas izplatīšanas maksas līdzekļu starpniecību Attīstīta tirgus zemēs reklāmai tērē lielus līdzekļus, piemēram ASV desmit gados reklāmas izmaksas palielinājušās ātrāk nekā valsts nacionālais kopprodukts [1.242].

          Reklāma ir pastiprināts informācijas veids, kas tiek virzīts pie pircēja. Reklāma parasti ir saistīta ar masu informācijas līdzekļiem. Reklāma iedarbojas uz cilvēka prātu, jūtām, paradumiem, domāšanu un rada noteiktu reakciju.

          Reklāmas veidi ir

¨   informējošā, kuras mērķis ir informēt pircēju par jaunām precēm, par jaunām preces īpašībām, par jaunu uzņēmuma atvēršanu un jaunām lietošanas īpašībām;

¨   pārliecinošā - mērķis pārliecināt par preces augstu kvalitāti un pārliecināt pircēju izdarīt pirkumu;

¨   atgādinošā  - atgādināt par esošu uzņēmumu, atgādināt pircējam, ka prece būs drīz nepieciešama [6].

Reklāma ir viens preces tirdzniecības veidiem, kurš vislabāk attiecas uz puķu tirdzniecību. Līdz šim reklāmas darbam uzņēmums pievērsies ļoti maz. Tikai dažos žurnālos ievietota  reklāma par firmas pamatdarbību (reklāmu laukumu kopijas pielikumā), telefona izziņu dienestā  “ZL Hotline” un Internetā  var iegūt informāciju par uzņēmuma pamatdarbību un ziedu veikalu adreses. Pēc teorijas ieguldījumi reklāmā atmaksājas, jo nopietni pārdomāta, laikā un vietā ievietota reklāma nozīmīgi palielina preču apgrozījumu un dod ienākumus. Būtu vēlams reklamēt visu uzņēmumu un katru veikalu atsevišķi gan presē, gan televīzijā, gan radio. Un šiem mērķiem būtu jāizdala daudz vairāk līdzekļi kā līdz šim.

Secinājumi un priekšlikumi

Strauji palielinoties ziedu importam, Latvijas ziedu audzētājiem ir ļoti grūti noturēties vietējā tirgū. Katru gadu atveras arvien jaunas  un jaunas ziedu tirdzniecības vietas, saspringtās ekonomiskās situācijas un vispārējās nabadzības dēļ, arvien vairāk ziedus tirgo ielu tirdzniecības vietās un gadījuma rakstura tirgotāji.

Apzinoties šo negatīvo situāciju priekš vietējiem ziedu audzētājiem, tomēr uzņēmuma vadība neveic kardinālus pasākumus ražošanas tehnoloģiju uzlabošanai, pašizmaksas samazināšanai un mārketinga darba attīstīšanai

          Pirmkārt, uzņēmumam, lai noturētos lielās konkurences apstākļos nepieciešams uzsākt aktīvu mārketinga darbu un mārketinga plānošanu. Tas ir, jāorientējas uz ziedu tirdzniecību, nevis ražošanu, jāpaplašina tirdzniecības tīklu stratēģiski izdevīgās vietās, jāizdala līdzekļi reklāmai un nopietni jāstrādā ar reklāmas menedžeriem, regulāri jāanalizē cenu līmenis un jāstrādā pie cenu plānošanas.

          Otrkārt, regulāri jāseko ienākumu un izdevumu līmenim, laicīgi pārorientējoties uz pieprasītāko ziedu un to izstrādājumu iepirkšanu un realizāciju, ievērojot pircēju ekonomisko nodrošinājumu.

          Treškārt, jāpaplašina preču tirdzniecības sortiments, to dažādojot un izmantojot netradicionālus materiālus, sadarbojoties ar māksliniekiem un dizaineriem, kā arī tirgojot ziedkopības sīko inventāru un dekoratīvos traukus.

 Viens no galvenajiem zaudējumus nesošiem faktoriem ir augstās elektroenerģijas un kurināmā izmaksas, nolietojušies pamatfondi un dārgā zeme, jo visas dārzniecības atrodas Rīgas teritorijā, kā arī uzņēmuma darbinieku zemais disciplīnas līmenis. Darbinieku zemais disciplīnas līmenis izskaidrojams arī ar zemo atalgojumu, jo par vidējo algu 60 lati mēnesī nestrādās ne speciālisti, ne arī kārtīgi darbinieki. Līdz ar to izveidojies apburtais loks, - nav darbinieku, jo nav algas, bet nav algas, jo nav darbinieku. Pārvaldes darbinieku atalgojums ir republikas vidējā algu līmenī - 166 lati mēnesī. Manuprāt, nodrošinot normālu darba disciplīnu, kontroli, darba organizāciju un mārketinga darbu, uzņēmums varētu vēl darbu turpināt, un ar laiku gūt  peļņu, jo no iepirktās produkcijas pārdošanas peļņa uzņēmumam ir, bet zaudējumus rada lielās soda naudas par nenomaksātajiem nodokļiem un neatmaksātajiem kredītiem.

Uzņēmums ir parādā valstij par nenomaksāto sociālo un iedzīvotāju ienākuma nodokli un šie parādi joprojām pieaug, bet uzņēmuma darbību tas netraucē, jo valstī nav sakārtota likumdošana tā, lai uzņēmuma darbību varētu apturēt un iekasēt nodokļu parādus.

          Piektkārt, uzņēmuma vadībai uzmanīgi jānovērtē robežas, ko nosaka  uzņēmuma resursi gan pašreizējai darbībai, gan nākotnes darbībām. Jāpārlūko pamatfondu daudzums un jānovērtē vai tie visi ir nepieciešami darbībai, jo mārketinga vidē ir faktori, kuri atrodas ārpus uzņēmuma gribas, piemēram, ziedu imports.  Viens no veidiem kā stabilizēt uzņēmuma darbību, manuprāt, ir tas, ka nodokļu parādu segšanai vajadzētu pārdot nerentablās dārzniecības, kuras atrodas uz pilsētas zemes un šī zemes vērtība ir lielāka par pašu dārzniecību vērtību. Atstājot tikai rentablākās dārzniecības būtu nepieciešams tajās ražot pieprasītāko un konkurētspējīgo preci.

Veicot šos kardinālos pasākumus, manuprāt, uzņēmums būtu spējīgs noturēties lielās konkurences apstākļos Latvijas tirgū.

Izmantotā literatūra

1. J.Beļčikovs, V.Praude. Mārketings. Rīga “Zvaigzne”, 1992.

2. G.Džounss. Mārketinga lēmumi. VTF izdevniecība, 1994.

3. I.Akuļičs. Mārketinga mūsdienu koncepcija. Minsk, 1996.

4. P.Kotler. Marketing Management. Fifth Editions -  1984 by Prentice-Hall, Inc., Englewood Cliffs, New Jersey.

5. P.Kotler, C. Amstrong. Principles of Marketing. Prentice Hall, New Jersy, 1994.

6. S.Vītola. Lekciju pieraksti.