IEVADS
Ikviena
uzņēmuma galvenais mērķis ir gūt peļņu lai to sasniegtu tiek izmantoti dažādi
līdzekļi un viens no tiem ir reklāma. Var jau, protams, mēģināt darboties bez
jebkādas reklāmas, bet nav vēl dzirdēts par tādu uzņēmumu vai organizāciju,
kura būtu kaut ko sasniegusi bez reklāmas, jo kā gan uzņēmums var iegūt
pircējus, ja tie nemaz nezina par preces eksistenci. Un, ja neviens nezina par
preces eksistenci, tātad to nepērk, un tas savukārt nozīmē, ka uzņēmumam nav
peļņas.
Tomēr arī atsevišķa reklāma, piemēram presē, neko daudz
nedos, ir nepieciešams veidot reklāmas kampaņas. Pārsvarā, vismaz Latvijā,
reklāmas kampaņas veido lielie uzņēmumi, jo tiem ir šādam pasākumam
nepieciešamie līdzekļi. Un tas viņiem atmaksājas. Kā piemēru šeit varētu minēt
A/S Aldaris – tā reklāmas ir gandrīz visur – televīzijā, presē, radio, uz
afišām ielās. Aldaris iesaistās dažādos pasākumos, kur arī, protams, parādās tā
reklāma. un rezultātā, A/S Aldaris ir alusdarītava, kuras peļņa pašlaik ir
vislielākā, salīdzinot ar citām Latvijas alusdarītavām.
Darba mērķis ir noskaidrot, kā notiek reklāmas kampaņas
plānošana gan tīri teorētiskā līmenī, gan arī praktisks organizēšana kādā
uzņēmumā. Lai to veiktu nepieciešams izstudēt visu pieejamo literatūru,
Interneta resursus, kā arī konsultēties ar pētāmā uzņēmuma darbiniekiem, lai
iegūtu informāciju par reklāmas kampaņas praktiskās organizēšanas aspektiem.
Lai veiktu šo pētījumu, autore studēja un tulkoja speciālo
ekonomisko literatūru, Internetā pieejamo informāciju, kā arī nepublicētos
datus par reklāmas kampaņas plānošanu uzņēmumā.
1.
REKLĀMAS
KAMPAŅA
Reklāma ir
produkta virzīšanas tirgū izpausme ar noteiktu personu vai uzņēmumu sniegtās
informācijas izplatīšanas maksas līdzekļu starpniecību.
Reklāmas kampaņa –
mēģinājums sasniegt noteiktu mērķa auditoriju, veidojot reklāmu sēriju un
ievietojot tās dažādos reklāmas mēdijos.
Ir gandrīz neiespējami, ka viens reklāmas sludinājums būs
pietiekami efektīvs reklāmas līdzeklis, lai ietekmētu mērķa auditoriju. Parasti
reklāmdevēji plāno reklāmas kampaņu, kura ietver iepriekš izdomātu tēmu un ar
dažādu, reklāmdevēju izvēlētu mēdiju palīdzību, cenšas ietekmēt izvēlēto mērķa
auditoriju. Kampaņas ilgums ir
nenoteikts, tā var ilgt dažādus laika posmus – nedēļu, sezonu vai pat vairāku
gadu garumā, tikai nedaudz izmainot tās formulējumu.
2.
KAS
PLĀNO REKLĀMAS KAMPAŅU
Reklāmas kampaņu var plānot:
1.
Viens vai vairāki uzņēmuma
darbinieki.
2.
Uzņēmuma reklāmas nodaļa.
3.
Reklāmas aģentūra.
Mazos vai vidējos uzņēmumos viens vai divi darbinieki var būt
atbildīgi par reklāmu, kā arī par citām aktivitātēm. Parasti šie cilvēki ir
gandrīz pilnībā atkarīgi no vietējo avīžu un radio staciju personāla, jo no
tiem var iegūt informāciju par autortiesībām, mākslas darbiem un padomu par
mēdija izvēli.
Lielajos uzņēmumos, īpaši lielās
mazumtirdzniecības firmās, ar reklāmas kampaņu plānošanu nodarbojas reklāmas
nodaļas. Atkarībā no reklāmas programmas lieluma, reklāmas nodaļa var sastāvēt
no dažiem ļoti prasmīgiem darbiniekiem un liela daudzuma dažādu nozaru (autortiesību,
aktieri, reklāmvietu pircēji, tehnisko dabu koordinētāji) speciālistiem.
Dažreiz reklāmas nodaļas izmanto neatkarīgo izpētes organizāciju pakalpojumus,
kā arī pieņem darbā ārštata darbiniekus,
ja tie ir nepieciešami, kāda īpaša projekta organizēšanai.
Ja organizācija izmanto reklāmas aģentūras pakalpojumus, tad parasti
reklāmas kampaņa tiek plānota kopīgi, sadarbojoties organizācijai un reklāmas
aģentūrai. To, cik daudz katra no pusēm iesaistās kampaņas plānošanā, nosaka
abu darba attiecības. Parasti, organizācija uztic reklāmas aģentūrai jautājumus
par autortiesībām, mākslinieciskos jautājumus, tehniskos darbus un mēdiju plāna
formulēšanu.
Pastāv
dažādi veidi, kā reklāmas aģentūra var sadarboties ar uzņēmumiem. Aģentūra,
īpaši, ja tā ir liela, spēj nodrošināt uzņēmumu ar augsti kvalificētu
speciālistu pakalpojumiem, kas nav tikai autortiesību speciālisti, aktieri un
tehniskie darbinieki, bet arī mēdiju eksperti, pētnieki un juristi. Parasti
aģentūras personālam ir liela pieredze reklāmas jomā un viņi ir arī daudz
objektīvāki par uzņēmuma darbiniekiem, ja runa ir par uzņēmuma produkciju[1].

2.1. att. Reklāmas aģentūras struktūra
2.1. att. Reklāmas aģentūras struktūra
|
3. REKLĀMAS KAMPAŅAS PLĀNOŠANAS GALVENIE POSMI
Reklāmas
kampaņas plānošana sastāv no vairākiem posmiem. Lai gan to uzsvars var variēt atkarībā no attiecīgās
situācijas, katram posmam, nepieciešams rūpīgs menedžmenta novērtējuma un
lēmumu pieņemšana1.
![]() |
|||
|
3.1.Kampaņas
plānošanā veicamo pienākumu noteikšana
Šis
ir ļoti svarīgs jautājums, lai noteiktu kampaņas organizatorisko struktūru un
tās “īpašumtiesības”. Ir svarīgi noteikt, kurš būs atbildīgs par kampaņas
plānošanu. Ja uzņēmuma vadība vairāk vēlas uzsvērt produkta īpašības, tad
vispārējā atbildība par kampaņu tiek nodota firmas zīmes vai produkcijas
menedžerim. Tādējādi uzņēmuma vadība var būt pārliecināta par to, ka reklāmas
kampaņa tiek veidota apvienojot informāciju par pārdošanas veicināšanu,
pārdošanu, produkta plānošanu utt., tāpēc, ka produkcijas menedžerim ir jābūt
kompetentam visos preces dzīves cikla aspektos. Bet, ja vadība ir nolēmusi
veidot reklāmas kampaņu, vairāk balstoties uz reklāmas funkcijām, tad atbildība
par reklāmas kampaņu tiks nodota reklāmas un plānošanas veicināšanas
menedžerim. Tas nozīmē, ka kampaņas veidošana tiek balstīta uz zināšanām un
kompetenci reklāmas jautājumos. Tomēr trūkums šajā gadījumā ir tāds, ka trūks
zināšanu par preci, ar kurām varētu nodrošināt produkcijas menedžeris.
Lai
nu kā, ir ļoti svarīgi noteikt, kurš tad galu galā būs atbildīgs par veicamajiem
uzdevumiem un līdz ar to arī par budžeta veidošanu, neatkarīgi no tā, kas
plānos kampaņu1 2.
3.2. Mērķa
auditorijas izvēle
Labas
preces vai labas idejas droši vien būs bezjēdzīgas, ja jūs “sarunāsieties ar
sienām”! Nav svarīgi cik radoša ir reklāma vai cik labs piedāvājums, ja jūs
nespējat nodot informāciju pareizajai mērķa auditorijai, šī kampaņa noteikti
būs veltīga un liela daļa reklāmas budžeta būs izšķiesta par velti.
Labas
komunikācijas pamatā ir zināt ar ko tu sarunājies, kam centies kaut ko pateikt.
Ar mārketinga komunikāciju saprot jebkādu vizuālu, rakstisku, mutisku vai
sajūtamu mijiedarbību starp biznesu un tā tirgu (-iem). Komunikāciju līdzekļi var būt
dažādi – sabiedriskās attiecības, publicitāte, reportāžas, mēdiju reklāma,
veikali vai izstādes1.
Mērķa
auditorija ir cilvēku grupa uz kuriem ir vērsta šī komunikācija tirgus
ietvaros. Dažos gadījumos tirgus segments un mērķa auditorija var būt viens un
tas pats, bet dažos gadījumos atkal mērķa auditorija ir tikai segmenta viena
apakšgrupa (daļa). Lai tas būtu labāk izprotams, minēšu piemēru: organizācija
apkalpo kādu noteiktu tirgus segmentu. Lai veidotu tam reklāmu, nepieciešamas
dažādas pieejas, kas atkarīgas no tā vai pircēji vēlas kaut ko nopietnu vai
ikdienišķu, vai reklamējamā prece domāta cilvēkiem ar augstiem vai zemiem
ienākumiem, vai šī reklāma domāta vienotai, kopīgai interešu grupai vai arī
īpašai specifiskai interešu apakšgrupai. Tas parāda to, ka ir svarīga tirgus
izpratne un mērķa auditoriju loks tajā2.
Reklāmdevēji
analizē mērķa auditorijas, lai izveidotu kampaņai nepieciešamās informācijas
bāzi. Vispārīgi nepieciešamās informācijas sastāvā ietilpst ziņas par mērķa
auditorijas atrašanās vietu un ģeogrāfisko izplatību, kā arī par vecumu,
ienākumiem, pat par etnisko izcelšanos, dzimumu un izglītību. Šāda veida
informācija satur arī ziņas par patērētāja attieksmi pret reklamēto preci un
konkurentu preci, to iegādes un lietošanas iespējām. Šajā procesā ļoti svarīga
ir kvalitatīva mārketinga izpēte, īpašu uzsvaru liekot uz diskusijām starp
interešu grupām (Interešu
grupu diskusijas pamatā ir pārrunas par mārketinga idejām vai pamatpieņēmumiem
neoficiālās grupās, kuras vada tirgotājs vai
mārketinga izpētes firma un, ko izmanto liela daļa organizāciju,
veidojot biznesa plānus.)1.
Informācija, kuru organizācija uzskatīs par
tai noderīgu ir atkarīga no reklamējamā produkta veida, mērķa auditorijas
raksturojuma, kā arī no konkurentu daudzuma un konkurences veida (tirgus
konkurence, monopols, oligopols u.c.). Vispār, jo vairāk reklāmdevējs zina par
mērķa auditoriju, jo lielāka ir iespēja noorganizēt efektīvu reklāmas kampaņu.
Ja mērķa auditorija nav precīzi noteikta un kārtīgi izanalizēta, reklāmas
kampaņa var arī neizdoties un visticamāk, ka tā pilnīgi noteikti neizdosies2.
Mērķa
auditorijas profila zināšana, palielina iespējas veikt veiksmīgu komunikāciju
un virzīšanu. Jebkuras detaļas (atrašanās vieta, mēdiju izmantošana (vai
klausīšanās vai arī lasīšana), ieradumi, raksturīgās īpašības, ģeodemogrāfija,
attieksme un vērtības) var tikt izmantotas, lai radītu problēmu, kas tiks
iekļauta kampaņā vai arī, lai vadītu radošo pieeju un mēdija izvēli. Neatkarīgi
no tā kāds produkts tiks reklamēts, ja mērķa auditorija ir nepilnīgi vai
haotiski novērtēta, vēlāk var rasties problēmas veicot kampaņas sasniegumu
novērtējumu3.
Reklāmas mērķa auditorijas noteikšana un
analizēšana ir svarīgs process, jo informācija, ko tas dod, palīdz noteikt
pārējos posmus reklāmas kampaņas plānošanā4.
3.3. Reklāmas kampaņas mērķu noteikšana
Reklāmdevēja
nākošais solis ir noteikt, ko firma cenšas paveikt ar šīs kampaņas palīdzību.
Reklāmdevējam ir jādefinē viņa mērķi uzmanīgi, lai pārliecinātos, ka ar šo
kampaņu tiks sasniegts viss nepieciešamais, jo reklāmas mērķi virza reklāmas
kampaņas attīstību. Reklāmas kampaņas, kas tiek veidotas uz vāji formulētiem
mērķiem, reti kad izdodas.
Reklāmas
mērķi ir jānoformulē skaidri, precīzi un tiem jābūt izmērāmiem, un ar laika
robežu. Precizitāte un izmērojamība ļauj reklāmdevējiem novērtēt reklāmas
panākumus: kampaņas beigās izspriest vai mērķi ir sasniegti un, ja ir, tad, cik
labi tas ir izdarīts1.
Mērķiem jānorāda iespējamo izmaiņu līmenis – novirzes no reklāmas uzdevuma.
Lielā
daļā reklāmas bieži vien ir likts uzsvars uz kādu no attieksmes hierarhijas modeļa
posmiem. Šis modelis parāda patērētāja lēmuma pieņemšanas procesu, sākot no
sākotnējās ietekmes un sapratnes vai zināšanām, līdz pēcpirkuma analīzei.
Spēcīgā teorija (1925.) Vājā teorija (1991.)
|

![]() |


![]() |
Uzvedība
|
Salīdzināšana,
sapratne vai zināšanas, priekšrocības un pārliecināšana ir šī procesa svarīgas
sastāvdaļas un ar reklāmas palīdzību jācenšas ietekmēt kādu no tām. Tās var būt
arī reklāmas mērķis. Mērķi ir jāizvirza saskaņā ar mārketinga stratēģiju un
plānu. Ir jāsaprot atšķirība starp mārketinga mērķiem un reklāmas mērķiem.
Pārdošana un tirgus daļas iegūšana ir mārketinga mērķi, jo tie parāda ar
mārketinga mix saistīto lēmumu iznākumu. Reklāma turpretim, ir tikai viens no
veicināšanas elementiem šajā procesā, un tās mērķis ir īpašu uzdevumu izpilde,
bet tiem nav obligāti jābūt tikai ar
pārdošanu saistītiem uzdevumiem1.
3.4.
Kampaņas budžets
Reklāmas
budžets ir kopējā naudas summa, ko uzņēmējs piešķir reklāmas pasākumiem uz kādu
noteiktu laika periodu.
Nepastāv
kāda pareizā vai nepareizā naudas summa, kas nepieciešama kampaņas
organizēšanai, jo ir grūti noteikt kādu precīzu naudas summu, kas būtu jātērē
reklāmas organizēšanai. Uzņēmuma lēmumu par to, cik daudz naudas tērēt
reklāmai, ietekmē daudzi faktori. Ļoti liela nozīme šī lēmuma pieņemšanā ir
tirgus lielumam un pircēju izplatība tirgū. Gan reklamējamā produkta veids, gan
uzņēmuma pārdošanas apjoms, salīdzinot ar konkurentu pārdošanas apjomu ir ļoti
nozīmīgas nosakot, cik liela uzņēmuma ienākumu daļa tiks iztērēta reklāmai.
Reklāmas budžeti rūpniecības precēm parasti ir relatīvi mazi, salīdzinot ar
ienākumiem no to pārdošanas, turpretim, precēm, kas domātas patērētāju ērtībām,
tādām kā, bezalkoholiskie dzērieni, ziepes, kosmētika u.tml., parasti ir ļoti
liels reklāmas budžets1. Bieži
vien budžeta sastādīšana ir process, kas atkārtojas, jo tas ir jāpielāgo
reklāmas kampaņas izmaiņām. Ir tieša saikne starp reklāmas kampaņas budžetu un
tās mērķiem, jo izmaiņas vienā no tiem, pilnīgi noteikti radīs izmaiņas arī
otrā. Tas ir iemesls budžeta uzmanīgai, precīzai plānošanai, apsverot dažāda
iespējas, lai būtu gan pēc iespējas efektīvāk izlietoti naudas līdzekļi, gan
arī iespējas sasniegt noteiktus mērķus.
Pirmais
solis budžeta izstrādē ir mārketinga mērķu sasaistīšana ar paredzamajiem
reklāmas un virzīšanas pasākumiem. Mērķi var tikt izvirzīti, piemēram,
balstoties uz patērētāju zināšanu līmeni, pārbaudēm un atkāroto pirkšanu.
Protams, ka ne jau visi šie mērķi tiks sasniegti ar reklāmas
palīdzību.
Pārdošanas veicināšana un, protams, produkta formulējums, arī var spēlēt lielu
lomu atkārtotas pirkšanas veikšanā.
Patreiz
tiek ieviesti dažādi kompjuterizēti modeļi, lai daudz ciešāk sasaistītu mērķus
ar budžetu. Neskatoties uz to, vēl joprojām ir nepieciešams speciālista
novērtējums un veselais saprāts, pieredze un zināšanas, lai pārliecinātu
pircēju par atkārtotas pirkšanas nepieciešamību1.
3.5. Mēdiju izvēle un
plānošana
Mēdiju
plāns ir process, kad tiek novērtēti dažādi mēdiju veidi žurnāli, televīzijas
programmas, avīzes utt.), kas varēt tikt izmantoti reklāmā, kā arī noteikti
datumi un laiki, kas reklāmas parādīsies mēdijos.
Reklāmdevēji
tērē reklāmas mēdijiem neiedomājamas naudas summas. Pēdējo divu dekāžu laikā
šīs summas ir strauji pieaugušas. Lai iegūtu maksimālus rezultātus no mēdijiem
iztērētās summas, ir jāizveido efektīvs mēdiju plāns. Plāna efektivitāti var noteikt pēc tā, cik
lielu mērķa auditorijas daļu ietekmēs reklāma. Mēdiju plānošana ir sarežģīts
uzdevums, kas prasa dziļu reklāmas mērķa auditorijas, kā arī iespējamo
juridisko aizliegumu analīzi. Piemēram, ES pastāv stingrie noteikumi uz
tabakas, pārtikas, farmacētiskās produkcijas un salīdzinošo reklāmu. Daudzi
noteikumi ir saistīti ar alkoholu, finansu pakalpojumiem, automašīnām,
apkārtējās vides iezīmēm un sieviešu attēlu izmantošanu.
Lai
noformulētu mēdiju plānu, plānotājs izvēlas mēdijus kampaņai un sastāda laika tabulu katram mēdijam. Mēdiju plānotāja
primārais uzdevums ir piesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku uzmanību reklāmas
mērķa auditorijā. Mēdiju plānotāji sāk
savu darbu ar daudz, dažādu lēmumu pieņemšanu, bet beigās tie jau ir ļoti
specifiski lēmumi. Sākumā plānotājam ir
jānolemj, kurus mēdiju veidus izvēlēties: radio, televīziju, avīzes, žurnālus,
pastu, izstādes, sabiedrisko transportu, Internetu vai divu vai vairāku
iepriekšminēto kombināciju. Pēc šo vispārējo mēdiju lēmumu pieņemšanas,
plānotājs izvēlas specifiskas šo mēdiju apakšklases katram no izvēlētajiem
mēdijiem. Piemēram, kompānija Estee Lauder savu Clinique kosmētiku reklamē ne
tikai sieviešu žurnālos, bet arī televīzijā no ritiem, pa dienu un vēlu
vakaros.




|
![]() |


Mērķa
auditorija
|
Veidojot
mēdiju plānu, plānotāji ņem vērā dažādus faktorus. Viņi analizē mērķa
auditorijas atrašanās vietu un demogrāfiski raksturojumu, jo dažādas
demogrāfiskās grupas, dažādās vietās izvēlas dažādus mēdijus. Piemēram, ir
radio stacijas, kas domātas tieši pusaudžiem vai, teiksim, žurnāli vīriešiem no
18 līdz 34 gadiem vai televīzijas programmas, kas paredzētas abu dzimumu
pārstāvjiem. Jāņem vērā arī, cik lielu mērķa auditorijas daļu katra mēdiju
veids sasniedz1. Ir dažādas pieejas, kā
sasniegt mērķa auditoriju. Pirmā ir “piespiedu” pieeja, kuras mērķis ir
sasniegt lielu daudzumu cilvēku visos segmentos, vai tie ir mērķis vai nav,
ņemot vērā to, ka būs vērā ņemami zaudējumi. Liela daļa televīzijas reklāmu
ietilpst šajā kategorijā. Otrā pieeja cenšas sasniegt pēc iespējas lielāku
saskaņu starp mērķa auditoriju un reklāmas mēdiju. Šīs pieejas pamatprincips ir
– reklāmdevējam ir laba izpratne par segmentiem un mēdiji eksistē, lai tos sasniegtu2.
3.6. Reklāmas izveide un
pārbaude
Šajā posmā,
reklāmas ir izveidotas un gatavas izplatīšanai. Kad reklāma ir attīstīta, bieži
tiek veikta iepriekšēja tās pārbaude, lai pārliecinātos, ka saturs, uzdevums un
ietekme ir tāda, kā bija paredzēts. Tas ir īpaši svarīgi televīzijas reklāmai,
jo tā ir salīdzinoši dārga un var arī piedzīvot publisku nosodījumu, ja tā
izgāžas. Tāpēc ir paredzēti dažādi testi, dažādiem reklāmas kampaņas
organizēšanas posmiem. Sākotnējie pieņēmumi tiek apspriesti ar dažiem mērķa
auditorijas pārstāvjiem, lai varētu noteikt, kā viņi uztver reklāmas pamatdomu
un sasaista to ar paredzamo reklāmas scenāriju vai tēliem. Tālākajā procesā,
var testēt arī reklāmas rullīti (video). Tas ļauj veikt pēdējos secinājumus
pirms reklāmas galīgā varianta izstrādes. Tikai tad gan reklāmas aģentūra, gan
klients var būt mierīgi, jo reklāma ir pilnīgi gatava.
Iepriekšējā
pārbaude ir ļoti noderīga, bet pret tās iznākumu vajadzētu tomēr attiekties ar
zināmu piesardzību. Pārbaudes apstākļi ir diezgan nedabiski un auditorija, kas
dažādi reaģē redzot reklāmu, piemēram, kinoteātrī, var reaģēt pilnīgi
atšķirīgi, redzot to pašu reklāmu savā mājā,
normālos
apstākļos1.
3.7.
Ieviešana un iznākuma paredzēšana
Ieviešanas
fāzē būs nepieciešami vairāki profesionāli eksperti (grafikas dizaineri,
fotogrāfi, aktieri, autortiesību speciālisti, izpētes speciālisti utt.), lai
attīstītu un virzītu reklāmas kampaņu. Reklāmas menedžera loma šajā pasākumā ir
koordinēt un izvēlēties šos profesionāļus, lai iekļautos budžetā un sasniegtu
izvirzītos mērķus. Galvenā ieviešanas posma daļa ir kampaņas iznākuma
paredzēšana. Kampaņai var būt dažādi iznākumu veidi. Tā var būt kā “sprādziens”
– īslaicīga reklāmas aktivitāte, kas parasti ir novērojama jauniem produktiem.
Uzņēmumiem parasti nav pietiekošs daudzums līdzekļu šāda veida reklāmas veidot
ilgu laiku, jo tām nepieciešams liels līdzekļu daudzums vienā reizē, tāpēc tās
ir sastopamas diezgan reti. Pretēji šim variantam, uzņēmēji labprātāk izmanto
reklāmai paredzētos budžeta līdzekļus daudz vienmērīgāk, reklamējot preci pa
“pilieniem” – mazāk intensīva reklāmas aktivitāte, bet pastāvīgāka. Šāds veids
visvairāk piemērots būtu atgādinošajai reklāmai2.
3.8. Reklāmas kampaņas
novērtēšana
Reklāmas
kampaņas novērtēšanu varētu uzskatīt par viskritiskāko kampaņas plānošanas
posmu. Šis posms ir domāts gan kampaņas sākšanās efektivitātes novērtēšanai,
bet arī, lai nodrošinātu vērtīgas zināšanas nākotnei.
Novērtēšana
sastāv no diviem posmiem:
±
Pagaidu novērtēšana, kas dod
iespēju pārstrādāt un sakārtot kampaņu pirms pabeigšanai, lai paaugstinātu tās
efektivitāti. Tā ļauj iegūt ciešāku saikni starp reklāmas mērķiem un paredzamajiem
kampaņas rezultātiem.
±
Iziešanas novērtēšana – tā notiek
kampaņai beidzoties. Ir iespējamas arī dažādas pēc kampaņas pārbaudes1.
SECINĀJUMI
1.
Reklāmas kampaņas plānošana un
organizēšana prasa lielu naudas līdzekļu patēriņu. Piemēram, uzņēmumā “L”, kurā
autore pētīja reklāmas kampaņas plānošanas praktisko pusi, reklāmai tiek tērēts
līdz 2% no uzņēmuma apgrozījuma, kas šajā uzņēmumā ir salīdzinoši liela naudas summa.
2.
Lai pilnīgi noteikti nodrošinātu
reklāmas kampaņas izdošanos, tās plānošanā tiek iesaistīti zinoši speciālisti,
dažādās jomās, gan produkcijas menedžeris, gan reklāmas un plānošanas
menedžeris, gan aktieri, autortiesību speciālisti utt.
3.
Reklāmas kampaņa jāplāno pēc
iespējas uzmanīgāk un precīzāk, lai nepieļautu nelabojamas kļūdas.
Visnopietnākā no tām noteikti ir reklāmas kampaņas neizdošanās – netiek
sasniegta mērķa auditorija un līdzekļi ir veltīgi iztērēti, tas, savukārt,
radīs uzņēmumam zaudējumus.
4.
Precīzi jānosaka mērķa auditorija,
lai kampaņa nebūtu bezjēdzīga, jo, ja kampaņa tiks veidota nepareizajai mērķa
auditorijai, tā neizdosies. Cilvēki reklāmai nepievērsīs uzmanību, jo tā viņus
neinteresēs un tātad, nepirks arī reklamēto preci.
PRIEKŠLIKUMI
1.
Lai reklāmas kampaņa sasniegtu
plānoto mērķa auditoriju, tās plānošanā jāiesaista dažāda profila speciālisti,
jo svarīgi ir pārzināt gan reklamējamā produkta īpašības, kā arī reklāmas
kampaņas plānošanas dažādos aspektus. Viens cilvēks nevar būt pietiekoši
kompetents visos šajos jautājumos.
2.
Jāmeklē dažādas alternatīvas, lai
samazinātu reklāmas kampaņas plānošanas izdevumus. Piemēram, mērķa auditorijas
izvēlē izmantot citu, līdzīga profila uzņēmumu iegūtos pētījumu datus, nevis
pašiem veikt izpēti. Vai arī, piemēram, izvēloties mēdijus, atrast lētāko
(piemēram, ievietot reklāmu avīzēs, nevis žurnālos).
IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS
1. F.
Brassington, S. Pettitt, “Principles of
marketing”.– Great Britain - 1997. – 1086 lpp.
2. J.
Cooper, P. Lane. “Practical marketing planning”. – Great Britain - 1997. –
278.lpp.
3. S.
Dibb, L. Simpkin, W. M. Pride, O. C. Ferrell. “Marketing concepts and
strategies.” - U.S.A. 1996. – 842.lpp.
4. V.
Praude, J. Beļčikovs. “Mārketings”.– Rīga:”Vaidelote – 1999. – 559.lpp.
5. www.itknowledge.com
[1] “Marketing concepts
and strategies.” S. Dibb, L. Simpkin, W. M. Pride, O. C. Ferrell - U.S.A.
1996 – 504., 505.lpp.
1 “Principles of
marketing”. F. Brassington, S. Pettitt – Great Britain 1997. – 637. lpp.
2 2.1.1. piemērs
pielikumā
1 “Practical
marketing planning”. J. Cooper, P. Lane – Great Britain 1997.- 133. lpp.
2 “Principles
of marketing”. F. Brassington, S. Pettitt – Great Britain 1997. – 637. lpp.
1 “Marketing
concepts and strategies.” S. Dibb, L. Simpkin, W. M. Pride, O. C. Ferrell - U.S.A.
1996 – 491.lpp.
2 Tur
pat
4 2.2.1. piemērs
pielikumā.
1 “Marketing
concepts and strategies.” S. Dibb, L. Simpkin, W. M. Pride, O. C. Ferrell - U.S.A.
1996 – 492.lpp.
1 “Marketing concepts and strategies.” S. Dibb,
L. Simpkin, W. M. Pride, O. C. Ferrell -
U.S.A. 1996 – 492.lpp.
1 “Marketing
concepts and strategies.” S. Dibb, L. Simpkin, W. M. Pride, O. C. Ferrell - U.S.A.
1996 – 497., 498.lpp.
Labdien, dāmas un kungi Es esmu Christopher Durand. Attiecībā uz visiem jūsu naudas problēmas vai aizdevuma pieteikumu, es esmu risinājums.
AtbildētDzēstJums ir nepieciešams finansējums, īstermiņa vai ilgtermiņa aizdevumu, tikai viens uzticamus un adrese (christopher.durand15@gmail.com). Ar mūsu revolucionāro aizdevumu un vienkāršiem formulas, atrisināt visas jūsu finanšu rūpes tikai pēc 48 stundām. Tāpēc nevilcinieties sazināties ar mani, lai iegūtu vairāk informācijas: christopher.durand15@gmail.com
Attention! Attention!! Attention!!!,
AtbildētDzēstDo you need an urgent financial credit ***? *Email : bdsfn.com@gmail.com
Emaill: anatiliatextileltd@gmail.com Very fast and direct transfer to your bank account * Repayment starts Six months after you get your Loan in your bank account * Low interest rate of 1% * Long-term repayment (1-30 years) Height * Flexible ***then monthly payment *.Email : bdsfn.com@gmail.com
Name :
Country :
Phone number :
Amount Needed as Loan :
Purpose of Loan :
Have you applied for loan online before (yes or no)
Email : bdsfn.com@gmail.com
Emaill: anatiliatextileltd@gmail.com
Mrs. Vasquez Reynolds