Reklāmas Kampaņa

IEVADS

Ikviena uzņēmuma galvenais mērķis ir gūt peļņu lai to sasniegtu tiek izmantoti dažādi līdzekļi un viens no tiem ir reklāma. Var jau, protams, mēģināt darboties bez jebkādas reklāmas, bet nav vēl dzirdēts par tādu uzņēmumu vai organizāciju, kura būtu kaut ko sasniegusi bez reklāmas, jo kā gan uzņēmums var iegūt pircējus, ja tie nemaz nezina par preces eksistenci. Un, ja neviens nezina par preces eksistenci, tātad to nepērk, un tas savukārt nozīmē, ka uzņēmumam nav peļņas.

Tomēr arī atsevišķa reklāma, piemēram presē, neko daudz nedos, ir nepieciešams veidot reklāmas kampaņas. Pārsvarā, vismaz Latvijā, reklāmas kampaņas veido lielie uzņēmumi, jo tiem ir šādam pasākumam nepieciešamie līdzekļi. Un tas viņiem atmaksājas. Kā piemēru šeit varētu minēt A/S Aldaris – tā reklāmas ir gandrīz visur – televīzijā, presē, radio, uz afišām ielās. Aldaris iesaistās dažādos pasākumos, kur arī, protams, parādās tā reklāma. un rezultātā, A/S Aldaris ir alusdarītava, kuras peļņa pašlaik ir vislielākā, salīdzinot ar citām Latvijas alusdarītavām.

Darba mērķis ir noskaidrot, kā notiek reklāmas kampaņas plānošana gan tīri teorētiskā līmenī, gan arī praktisks organizēšana kādā uzņēmumā. Lai to veiktu nepieciešams izstudēt visu pieejamo literatūru, Interneta resursus, kā arī konsultēties ar pētāmā uzņēmuma darbiniekiem, lai iegūtu informāciju par reklāmas kampaņas praktiskās organizēšanas aspektiem.

Lai veiktu šo pētījumu, autore studēja un tulkoja speciālo ekonomisko literatūru, Internetā pieejamo informāciju, kā arī nepublicētos datus par reklāmas kampaņas plānošanu uzņēmumā.

1.   REKLĀMAS KAMPAŅA

Reklāma ir produkta virzīšanas tirgū izpausme ar noteiktu personu vai uzņēmumu sniegtās informācijas izplatīšanas maksas līdzekļu starpniecību.

Reklāmas kampaņa – mēģinājums sasniegt noteiktu mērķa auditoriju, veidojot reklāmu sēriju un ievietojot tās dažādos reklāmas mēdijos.

Ir gandrīz neiespējami, ka viens reklāmas sludinājums būs pietiekami efektīvs reklāmas līdzeklis, lai ietekmētu mērķa auditoriju. Parasti reklāmdevēji plāno reklāmas kampaņu, kura ietver iepriekš izdomātu tēmu un ar dažādu, reklāmdevēju izvēlētu mēdiju palīdzību, cenšas ietekmēt izvēlēto mērķa auditoriju.  Kampaņas ilgums ir nenoteikts, tā var ilgt dažādus laika posmus – nedēļu, sezonu vai pat vairāku gadu garumā, tikai nedaudz izmainot tās formulējumu.

2.   KAS PLĀNO REKLĀMAS KAMPAŅU

Reklāmas kampaņu var plānot:

1.     Viens vai vairāki uzņēmuma darbinieki.

2.     Uzņēmuma reklāmas nodaļa.

3.     Reklāmas aģentūra.

Mazos vai vidējos uzņēmumos viens vai divi darbinieki var būt atbildīgi par reklāmu, kā arī par citām aktivitātēm. Parasti šie cilvēki ir gandrīz pilnībā atkarīgi no vietējo avīžu un radio staciju personāla, jo no tiem var iegūt informāciju par autortiesībām, mākslas darbiem un padomu par mēdija izvēli.

 Lielajos uzņēmumos, īpaši lielās mazumtirdzniecības firmās, ar reklāmas kampaņu plānošanu nodarbojas reklāmas nodaļas. Atkarībā no reklāmas programmas lieluma, reklāmas nodaļa var sastāvēt no dažiem ļoti prasmīgiem darbiniekiem un liela daudzuma dažādu nozaru (autortiesību, aktieri, reklāmvietu pircēji, tehnisko dabu koordinētāji) speciālistiem. Dažreiz reklāmas nodaļas izmanto neatkarīgo izpētes organizāciju pakalpojumus, kā arī  pieņem darbā ārštata darbiniekus, ja tie ir nepieciešami, kāda īpaša projekta organizēšanai.

Ja organizācija izmanto reklāmas aģentūras pakalpojumus, tad parasti reklāmas kampaņa tiek plānota kopīgi, sadarbojoties organizācijai un reklāmas aģentūrai. To, cik daudz katra no pusēm iesaistās kampaņas plānošanā, nosaka abu darba attiecības. Parasti, organizācija uztic reklāmas aģentūrai jautājumus par autortiesībām, mākslinieciskos jautājumus, tehniskos darbus un mēdiju plāna formulēšanu.

Pastāv dažādi veidi, kā reklāmas aģentūra var sadarboties ar uzņēmumiem. Aģentūra, īpaši, ja tā ir liela, spēj nodrošināt uzņēmumu ar augsti kvalificētu speciālistu pakalpojumiem, kas nav tikai autortiesību speciālisti, aktieri un tehniskie darbinieki, bet arī mēdiju eksperti, pētnieki un juristi. Parasti aģentūras personālam ir liela pieredze reklāmas jomā un viņi ir arī daudz objektīvāki par uzņēmuma darbiniekiem, ja runa ir par uzņēmuma produkciju[1]. 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

	2.1. att. Reklāmas aģentūras struktūra

 

 

 

 

 

 

 

3. REKLĀMAS KAMPAŅAS PLĀNOŠANAS GALVENIE POSMI

Reklāmas kampaņas plānošana sastāv no vairākiem posmiem. Lai gan  to uzsvars var variēt atkarībā no attiecīgās situācijas, katram posmam, nepieciešams rūpīgs menedžmenta novērtējuma un lēmumu pieņemšana1.

  

		3.1. att. Reklāmas kampaņas plānošanas galvenie posmi

 

3.1.Kampaņas plānošanā veicamo pienākumu noteikšana

Šis ir ļoti svarīgs jautājums, lai noteiktu kampaņas organizatorisko struktūru un tās “īpašumtiesības”. Ir svarīgi noteikt, kurš būs atbildīgs par kampaņas plānošanu. Ja uzņēmuma vadība vairāk vēlas uzsvērt produkta īpašības, tad vispārējā atbildība par kampaņu tiek nodota firmas zīmes vai produkcijas menedžerim. Tādējādi uzņēmuma vadība var būt pārliecināta par to, ka reklāmas kampaņa tiek veidota apvienojot informāciju par pārdošanas veicināšanu, pārdošanu, produkta plānošanu utt., tāpēc, ka produkcijas menedžerim ir jābūt kompetentam visos preces dzīves cikla aspektos. Bet, ja vadība ir nolēmusi veidot reklāmas kampaņu, vairāk balstoties uz reklāmas funkcijām, tad atbildība par reklāmas kampaņu tiks nodota reklāmas un plānošanas veicināšanas menedžerim. Tas nozīmē, ka kampaņas veidošana tiek balstīta uz zināšanām un kompetenci reklāmas jautājumos. Tomēr trūkums šajā gadījumā ir tāds, ka trūks zināšanu par preci, ar kurām varētu nodrošināt produkcijas menedžeris.

Lai nu kā, ir ļoti svarīgi noteikt, kurš tad galu galā būs atbildīgs par veicamajiem uzdevumiem un līdz ar to arī par budžeta veidošanu, neatkarīgi no tā, kas plānos kampaņu1 2.

      

3.2. Mērķa auditorijas izvēle

Labas preces vai labas idejas droši vien būs bezjēdzīgas, ja jūs “sarunāsieties ar sienām”! Nav svarīgi cik radoša ir reklāma vai cik labs piedāvājums, ja jūs nespējat nodot informāciju pareizajai mērķa auditorijai, šī kampaņa noteikti būs veltīga un liela daļa reklāmas budžeta būs izšķiesta par velti.

Labas komunikācijas pamatā ir zināt ar ko tu sarunājies, kam centies kaut ko pateikt. Ar mārketinga komunikāciju saprot jebkādu vizuālu, rakstisku, mutisku vai sajūtamu mijiedarbību starp biznesu un tā tirgu       (-iem). Komunikāciju līdzekļi var būt dažādi – sabiedriskās attiecības, publicitāte, reportāžas, mēdiju reklāma, veikali vai izstādes1.  

Mērķa auditorija ir cilvēku grupa uz kuriem ir vērsta šī komunikācija tirgus ietvaros. Dažos gadījumos tirgus segments un mērķa auditorija var būt viens un tas pats, bet dažos gadījumos atkal mērķa auditorija ir tikai segmenta viena apakšgrupa (daļa). Lai tas būtu labāk izprotams, minēšu piemēru: organizācija apkalpo kādu noteiktu tirgus segmentu. Lai veidotu tam reklāmu, nepieciešamas dažādas pieejas, kas atkarīgas no tā vai pircēji vēlas kaut ko nopietnu vai ikdienišķu, vai reklamējamā prece domāta cilvēkiem ar augstiem vai zemiem ienākumiem, vai šī reklāma domāta vienotai, kopīgai interešu grupai vai arī īpašai specifiskai interešu apakšgrupai. Tas parāda to, ka ir svarīga tirgus izpratne un mērķa auditoriju loks tajā2.

Reklāmdevēji analizē mērķa auditorijas, lai izveidotu kampaņai nepieciešamās informācijas bāzi. Vispārīgi nepieciešamās informācijas sastāvā ietilpst ziņas par mērķa auditorijas atrašanās vietu un ģeogrāfisko izplatību, kā arī par vecumu, ienākumiem, pat par etnisko izcelšanos, dzimumu un izglītību. Šāda veida informācija satur arī ziņas par patērētāja attieksmi pret reklamēto preci un konkurentu preci, to iegādes un lietošanas iespējām. Šajā procesā ļoti svarīga ir kvalitatīva mārketinga izpēte, īpašu uzsvaru liekot uz diskusijām starp interešu grupām (Interešu grupu diskusijas pamatā ir pārrunas par mārketinga idejām vai pamatpieņēmumiem neoficiālās grupās, kuras vada tirgotājs vai  mārketinga izpētes firma un, ko izmanto liela daļa organizāciju, veidojot biznesa plānus.)1.

  Informācija, kuru organizācija uzskatīs par tai noderīgu ir atkarīga no reklamējamā produkta veida, mērķa auditorijas raksturojuma, kā arī no konkurentu daudzuma un konkurences veida (tirgus konkurence, monopols, oligopols u.c.). Vispār, jo vairāk reklāmdevējs zina par mērķa auditoriju, jo lielāka ir iespēja noorganizēt efektīvu reklāmas kampaņu. Ja mērķa auditorija nav precīzi noteikta un kārtīgi izanalizēta, reklāmas kampaņa var arī neizdoties un visticamāk, ka tā pilnīgi noteikti neizdosies2.

Mērķa auditorijas profila zināšana, palielina iespējas veikt veiksmīgu komunikāciju un virzīšanu. Jebkuras detaļas (atrašanās vieta, mēdiju izmantošana (vai klausīšanās vai arī lasīšana), ieradumi, raksturīgās īpašības, ģeodemogrāfija, attieksme un vērtības) var tikt izmantotas, lai radītu problēmu, kas tiks iekļauta kampaņā vai arī, lai vadītu radošo pieeju un mēdija izvēli. Neatkarīgi no tā kāds produkts tiks reklamēts, ja mērķa auditorija ir nepilnīgi vai haotiski novērtēta, vēlāk var rasties problēmas veicot kampaņas sasniegumu novērtējumu3.

 Reklāmas mērķa auditorijas noteikšana un analizēšana ir svarīgs process, jo informācija, ko tas dod, palīdz noteikt pārējos posmus reklāmas kampaņas plānošanā4.

3.3.  Reklāmas kampaņas mērķu noteikšana

Reklāmdevēja nākošais solis ir noteikt, ko firma cenšas paveikt ar šīs kampaņas palīdzību. Reklāmdevējam ir jādefinē viņa mērķi uzmanīgi, lai pārliecinātos, ka ar šo kampaņu tiks sasniegts viss nepieciešamais, jo reklāmas mērķi virza reklāmas kampaņas attīstību. Reklāmas kampaņas, kas tiek veidotas uz vāji formulētiem mērķiem, reti kad izdodas.

Reklāmas mērķi ir jānoformulē skaidri, precīzi un tiem jābūt izmērāmiem, un ar laika robežu. Precizitāte un izmērojamība ļauj reklāmdevējiem novērtēt reklāmas panākumus: kampaņas beigās izspriest vai mērķi ir sasniegti un, ja ir, tad, cik labi tas ir izdarīts1. Mērķiem jānorāda iespējamo izmaiņu līmenis – novirzes no reklāmas uzdevuma.

Lielā daļā reklāmas bieži vien ir likts uzsvars uz kādu no attieksmes hierarhijas modeļa posmiem. Šis modelis parāda patērētāja lēmuma pieņemšanas procesu, sākot no sākotnējās ietekmes un sapratnes vai zināšanām, līdz pēcpirkuma analīzei.

                         

                              Spēcīgā teorija (1925.)                Vājā teorija (1991.)

Zināšanas                            Zināšanas Interese                                                                 Pastiprināšana Vēlme Darbība                                Izmēģinājums

Izziņu līmenis

 

Emocionālais

līmenis

 

Uzvedība

	3.3.1.att. Attieksmes hierarhijas modelis

 

Salīdzināšana, sapratne vai zināšanas, priekšrocības un pārliecināšana ir šī procesa svarīgas sastāvdaļas un ar reklāmas palīdzību jācenšas ietekmēt kādu no tām. Tās var būt arī reklāmas mērķis. Mērķi ir jāizvirza saskaņā ar mārketinga stratēģiju un plānu. Ir jāsaprot atšķirība starp mārketinga mērķiem un reklāmas mērķiem. Pārdošana un tirgus daļas iegūšana ir mārketinga mērķi, jo tie parāda ar mārketinga mix saistīto lēmumu iznākumu. Reklāma turpretim, ir tikai viens no veicināšanas elementiem šajā procesā, un tās mērķis ir īpašu uzdevumu izpilde, bet tiem  nav obligāti jābūt tikai ar pārdošanu saistītiem uzdevumiem1.

3.4. Kampaņas budžets

Reklāmas budžets ir kopējā naudas summa, ko uzņēmējs piešķir reklāmas pasākumiem uz kādu noteiktu laika periodu.

Nepastāv kāda pareizā vai nepareizā naudas summa, kas nepieciešama kampaņas organizēšanai, jo ir grūti noteikt kādu precīzu naudas summu, kas būtu jātērē reklāmas organizēšanai. Uzņēmuma lēmumu par to, cik daudz naudas tērēt reklāmai, ietekmē daudzi faktori. Ļoti liela nozīme šī lēmuma pieņemšanā ir tirgus lielumam un pircēju izplatība tirgū. Gan reklamējamā produkta veids, gan uzņēmuma pārdošanas apjoms, salīdzinot ar konkurentu pārdošanas apjomu ir ļoti nozīmīgas nosakot, cik liela uzņēmuma ienākumu daļa tiks iztērēta reklāmai. Reklāmas budžeti rūpniecības precēm parasti ir relatīvi mazi, salīdzinot ar ienākumiem no to pārdošanas, turpretim, precēm, kas domātas patērētāju ērtībām, tādām kā, bezalkoholiskie dzērieni, ziepes, kosmētika u.tml., parasti ir ļoti liels reklāmas budžets1. Bieži vien budžeta sastādīšana ir process, kas atkārtojas, jo tas ir jāpielāgo reklāmas kampaņas izmaiņām. Ir tieša saikne starp reklāmas kampaņas budžetu un tās mērķiem, jo izmaiņas vienā no tiem, pilnīgi noteikti radīs izmaiņas arī otrā. Tas ir iemesls budžeta uzmanīgai, precīzai plānošanai, apsverot dažāda iespējas, lai būtu gan pēc iespējas efektīvāk izlietoti naudas līdzekļi, gan arī iespējas sasniegt noteiktus mērķus.

Pirmais solis budžeta izstrādē ir mārketinga mērķu sasaistīšana ar paredzamajiem reklāmas un virzīšanas pasākumiem. Mērķi var tikt izvirzīti, piemēram, balstoties uz patērētāju zināšanu līmeni, pārbaudēm un atkāroto pirkšanu. Protams, ka ne jau visi šie mērķi tiks sasniegti ar reklāmas

palīdzību. Pārdošanas veicināšana un, protams, produkta formulējums, arī var spēlēt lielu lomu atkārtotas pirkšanas veikšanā.

Patreiz tiek ieviesti dažādi kompjuterizēti modeļi, lai daudz ciešāk sasaistītu mērķus ar budžetu. Neskatoties uz to, vēl joprojām ir nepieciešams speciālista novērtējums un veselais saprāts, pieredze un zināšanas, lai pārliecinātu pircēju par atkārtotas pirkšanas nepieciešamību1. 

3.5. Mēdiju izvēle un plānošana

Mēdiju plāns ir process, kad tiek novērtēti dažādi mēdiju veidi žurnāli, televīzijas programmas, avīzes utt.), kas varēt tikt izmantoti reklāmā, kā arī noteikti datumi un laiki, kas reklāmas parādīsies mēdijos.

Reklāmdevēji tērē reklāmas mēdijiem neiedomājamas naudas summas. Pēdējo divu dekāžu laikā šīs summas ir strauji pieaugušas. Lai iegūtu maksimālus rezultātus no mēdijiem iztērētās summas, ir jāizveido efektīvs mēdiju plāns.  Plāna efektivitāti var noteikt pēc tā, cik lielu mērķa auditorijas daļu ietekmēs reklāma. Mēdiju plānošana ir sarežģīts uzdevums, kas prasa dziļu reklāmas mērķa auditorijas, kā arī iespējamo juridisko aizliegumu analīzi. Piemēram, ES pastāv stingrie noteikumi uz tabakas, pārtikas, farmacētiskās produkcijas un salīdzinošo reklāmu. Daudzi noteikumi ir saistīti ar alkoholu, finansu pakalpojumiem, automašīnām, apkārtējās vides iezīmēm un sieviešu attēlu izmantošanu.

Lai noformulētu mēdiju plānu, plānotājs izvēlas mēdijus kampaņai un sastāda  laika tabulu katram mēdijam. Mēdiju plānotāja primārais uzdevums ir piesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku uzmanību reklāmas mērķa auditorijā.  Mēdiju plānotāji sāk savu darbu ar daudz, dažādu lēmumu pieņemšanu, bet beigās tie jau ir ļoti specifiski lēmumi.  Sākumā plānotājam ir jānolemj, kurus mēdiju veidus izvēlēties: radio, televīziju, avīzes, žurnālus, pastu, izstādes, sabiedrisko transportu, Internetu vai divu vai vairāku iepriekšminēto kombināciju. Pēc šo vispārējo mēdiju lēmumu pieņemšanas, plānotājs izvēlas specifiskas šo mēdiju apakšklases katram no izvēlētajiem mēdijiem. Piemēram, kompānija Estee Lauder savu Clinique kosmētiku reklamē ne tikai sieviešu žurnālos, bet arī televīzijā no ritiem, pa dienu un vēlu vakaros.

Kampaņas mērķi

 Laika noteikšana                                                                                         Budžets

Mēdija izvēle

                                

 

                                                                                                                   Konkurenti                                                                                     Ģeogrāfiskais centrs                                                                                        

Mērķa auditorija                 

	3.5.1. att. Mēdiju izvēli ietekmējošie faktori

 

Veidojot mēdiju plānu, plānotāji ņem vērā dažādus faktorus. Viņi analizē mērķa auditorijas atrašanās vietu un demogrāfiski raksturojumu, jo dažādas demogrāfiskās grupas, dažādās vietās izvēlas dažādus mēdijus. Piemēram, ir radio stacijas, kas domātas tieši pusaudžiem vai, teiksim, žurnāli vīriešiem no 18 līdz 34 gadiem vai televīzijas programmas, kas paredzētas abu dzimumu pārstāvjiem. Jāņem vērā arī, cik lielu mērķa auditorijas daļu katra mēdiju veids sasniedz1. Ir dažādas pieejas, kā sasniegt mērķa auditoriju. Pirmā ir “piespiedu” pieeja, kuras mērķis ir sasniegt lielu daudzumu cilvēku visos segmentos, vai tie ir mērķis vai nav, ņemot vērā to, ka būs vērā ņemami zaudējumi. Liela daļa televīzijas reklāmu ietilpst šajā kategorijā. Otrā pieeja cenšas sasniegt pēc iespējas lielāku saskaņu starp mērķa auditoriju un reklāmas mēdiju. Šīs pieejas pamatprincips ir – reklāmdevējam ir laba izpratne par segmentiem un  mēdiji eksistē, lai tos sasniegtu2.

3.6. Reklāmas izveide un pārbaude

Šajā posmā, reklāmas ir izveidotas un gatavas izplatīšanai. Kad reklāma ir attīstīta, bieži tiek veikta iepriekšēja tās pārbaude, lai pārliecinātos, ka saturs, uzdevums un ietekme ir tāda, kā bija paredzēts. Tas ir īpaši svarīgi televīzijas reklāmai, jo tā ir salīdzinoši dārga un var arī piedzīvot publisku nosodījumu, ja tā izgāžas. Tāpēc ir paredzēti dažādi testi, dažādiem reklāmas kampaņas organizēšanas posmiem. Sākotnējie pieņēmumi tiek apspriesti ar dažiem mērķa auditorijas pārstāvjiem, lai varētu noteikt, kā viņi uztver reklāmas pamatdomu un sasaista to ar paredzamo reklāmas scenāriju vai tēliem. Tālākajā procesā, var testēt arī reklāmas rullīti (video). Tas ļauj veikt pēdējos secinājumus pirms reklāmas galīgā varianta izstrādes. Tikai tad gan reklāmas aģentūra, gan klients var būt mierīgi, jo reklāma ir pilnīgi gatava.

Iepriekšējā pārbaude ir ļoti noderīga, bet pret tās iznākumu vajadzētu tomēr attiekties ar zināmu piesardzību. Pārbaudes apstākļi ir diezgan nedabiski un auditorija, kas dažādi reaģē redzot reklāmu, piemēram, kinoteātrī, var reaģēt pilnīgi atšķirīgi, redzot to pašu reklāmu savā mājā,

normālos apstākļos1.

3.7. Ieviešana un iznākuma paredzēšana

Ieviešanas fāzē būs nepieciešami vairāki profesionāli eksperti (grafikas dizaineri, fotogrāfi, aktieri, autortiesību speciālisti, izpētes speciālisti utt.), lai attīstītu un virzītu reklāmas kampaņu. Reklāmas menedžera loma šajā pasākumā ir koordinēt un izvēlēties šos profesionāļus, lai iekļautos budžetā un sasniegtu izvirzītos mērķus. Galvenā ieviešanas posma daļa ir kampaņas iznākuma paredzēšana. Kampaņai var būt dažādi iznākumu veidi. Tā var būt kā “sprādziens” – īslaicīga reklāmas aktivitāte, kas parasti ir novērojama jauniem produktiem. Uzņēmumiem parasti nav pietiekošs daudzums līdzekļu šāda veida reklāmas veidot ilgu laiku, jo tām nepieciešams liels līdzekļu daudzums vienā reizē, tāpēc tās ir sastopamas diezgan reti. Pretēji šim variantam, uzņēmēji labprātāk izmanto reklāmai paredzētos budžeta līdzekļus daudz vienmērīgāk, reklamējot preci pa “pilieniem” – mazāk intensīva reklāmas aktivitāte, bet pastāvīgāka. Šāds veids visvairāk piemērots būtu atgādinošajai reklāmai2.

3.8. Reklāmas kampaņas novērtēšana

Reklāmas kampaņas novērtēšanu varētu uzskatīt par viskritiskāko kampaņas plānošanas posmu. Šis posms ir domāts gan kampaņas sākšanās efektivitātes novērtēšanai, bet arī, lai nodrošinātu vērtīgas zināšanas nākotnei.

Novērtēšana sastāv no diviem posmiem:

±  Pagaidu novērtēšana, kas dod iespēju pārstrādāt un sakārtot kampaņu pirms pabeigšanai, lai paaugstinātu tās efektivitāti. Tā ļauj iegūt ciešāku saikni starp reklāmas mērķiem un paredzamajiem kampaņas rezultātiem.

±  Iziešanas novērtēšana – tā notiek kampaņai beidzoties. Ir iespējamas arī dažādas pēc kampaņas pārbaudes1.

SECINĀJUMI

1.     Reklāmas kampaņas plānošana un organizēšana prasa lielu naudas līdzekļu patēriņu. Piemēram, uzņēmumā “L”, kurā autore pētīja reklāmas kampaņas plānošanas praktisko pusi, reklāmai tiek tērēts līdz 2% no uzņēmuma apgrozījuma, kas šajā uzņēmumā ir salīdzinoši liela  naudas summa.

2.     Lai pilnīgi noteikti nodrošinātu reklāmas kampaņas izdošanos, tās plānošanā tiek iesaistīti zinoši speciālisti, dažādās jomās, gan produkcijas menedžeris, gan reklāmas un plānošanas menedžeris, gan aktieri, autortiesību speciālisti utt. 

3.     Reklāmas kampaņa jāplāno pēc iespējas uzmanīgāk un precīzāk, lai nepieļautu nelabojamas kļūdas. Visnopietnākā no tām noteikti ir reklāmas kampaņas neizdošanās – netiek sasniegta mērķa auditorija un līdzekļi ir veltīgi iztērēti, tas, savukārt, radīs uzņēmumam zaudējumus.

4.     Precīzi jānosaka mērķa auditorija, lai kampaņa nebūtu bezjēdzīga, jo, ja kampaņa tiks veidota nepareizajai mērķa auditorijai, tā neizdosies. Cilvēki reklāmai nepievērsīs uzmanību, jo tā viņus neinteresēs un tātad, nepirks arī reklamēto preci.

PRIEKŠLIKUMI

1.     Lai reklāmas kampaņa sasniegtu plānoto mērķa auditoriju, tās plānošanā jāiesaista dažāda profila speciālisti, jo svarīgi ir pārzināt gan reklamējamā produkta īpašības, kā arī reklāmas kampaņas plānošanas dažādos aspektus. Viens cilvēks nevar būt pietiekoši kompetents visos šajos jautājumos.

2.     Jāmeklē dažādas alternatīvas, lai samazinātu reklāmas kampaņas plānošanas izdevumus. Piemēram, mērķa auditorijas izvēlē izmantot citu, līdzīga profila uzņēmumu iegūtos pētījumu datus, nevis pašiem veikt izpēti. Vai arī, piemēram, izvēloties mēdijus, atrast lētāko (piemēram, ievietot reklāmu avīzēs, nevis žurnālos).

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

1.    F. Brassington,  S. Pettitt, “Principles of marketing”.– Great Britain - 1997. – 1086 lpp.

2.    J. Cooper, P. Lane. “Practical marketing planning”. – Great Britain - 1997. – 278.lpp.

3.    S. Dibb, L. Simpkin, W. M. Pride, O. C. Ferrell. “Marketing concepts and strategies.” - U.S.A.  1996. – 842.lpp.

4.    V. Praude, J. Beļčikovs. “Mārketings”.– Rīga:”Vaidelote – 1999. – 559.lpp.

5.    www.itknowledge.com

---

[1] “Marketing concepts and strategies.” S. Dibb, L. Simpkin, W. M. Pride, O. C. Ferrell  - U.S.A.  1996 – 504., 505.lpp.

1 Principles of marketing.  F. Brassington,  S. Pettitt – Great Britain 1997. – 636., 637. lpp.

1 “Principles of marketing”.  F. Brassington,  S. Pettitt – Great Britain 1997. – 637. lpp.

2 2.1.1. piemērs pielikumā

1 “Practical marketing planning”. J. Cooper, P. Lane – Great Britain 1997.- 133. lpp.

2 “Principles of marketing”.  F. Brassington,  S. Pettitt – Great Britain 1997. – 637. lpp.

1 “Marketing concepts and strategies.” S. Dibb, L. Simpkin, W. M. Pride, O. C. Ferrell  - U.S.A.  1996 – 491.lpp.

2 Tur pat

3  “Principles of marketing”.  F. Brassington,  S. Pettitt – Great Britain 1997. – 638. lpp

4 2.2.1. piemērs pielikumā.

1 “Principles of marketing”.  F. Brassington,  S. Pettitt – Great Britain 1997. – 639. lpp

1 “Principles of marketing”.  F. Brassington,  S. Pettitt – Great Britain 1997. – 639. lpp

1 “Marketing concepts and strategies.” S. Dibb, L. Simpkin, W. M. Pride, O. C. Ferrell  - U.S.A.  1996 – 492.lpp.

1 “Marketing concepts and strategies.” S. Dibb, L. Simpkin, W. M. Pride, O. C. Ferrell  - U.S.A.  1996 – 492.lpp.

1 “Marketing concepts and strategies.” S. Dibb, L. Simpkin, W. M. Pride, O. C. Ferrell  - U.S.A.  1996 – 497., 498.lpp.

2 “Principles of marketing”.  F. Brassington,  S. Pettitt – Great Britain 1997. – 639. lpp

1 “Principles of marketing”.  F. Brassington,  S. Pettitt – Great Britain 1997. – 641. lpp

2 “Principles of marketing”.  F. Brassington,  S. Pettitt – Great Britain 1997. – 641. lpp

1 “Principles of marketing”.  F. Brassington,  S. Pettitt – Great Britain 1997. – 644. lpp