Uzņēmuma ‘SELK’ ārējās vides analīze.


Latvijas Universitāte
Ekonomikas un Vadības fakultāte
Vadībzinību katedra




KURSA DARBS

Uzņēmuma ‘SELK’ ārējās vides analīze.


Vadības zinību bakalaura studiju
programmas
Ražošanas vadības studiju virziena
3. kursa students
Juris Kirilovičs
Biz V B 96318

Zinātniskais vadītājs
Docents Jānis Vitkovskis

 

 

 

Rīga 1999.


Uzņēmuma "SELK" ārējās vides raksturojums.

Plāns.

Ievads.

1. Elektropakalpojumu nozares raksturojums.

2. Uzņēmuma iekšējās un ārējās vides raksturojums.

Secinājumi un priekšlikumi.

Izmantotās literatūras saraksts.






































Ievads.
Latvija kā neatkarīga valsts pasaules kartē parādījās pirms septiņiem gadiem. Šajā laikā ir izmainījušies ne tikai tās ekonomiskie rādītāji, bet arī ekonomiskā orientācija. Valstī ir strauji samazinājusies ražošana, kā arī samazinājies lielo uzņēmumu skaits. Tādejādi liela nozīme ir pakalpojumus sniedzošajiem mazajiem uzņēmumiem. Tāpēc autors šajā darba ir iecerējis aplūkot nelielas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sev esmu labākais kalps" ārējo vidi.
Uzņēmums nodarbojas ar inženieru sistēmu montāžu un remontu celtniecības darbiem, kas saistīti ar elektroietaišu nomaiņu vai uzstādīšanu. Uzņēmums tika dibināts Rīgā 1992. gada 1. oktobrī. Uzņēmumu vada tā direktore Vija Kiriloviča.
Darbā tiks aplūkota ekonomisko likumu darbība, kā arī to darbības īpatnības gan elektropakalpojumu nozarē, gan arī valstī kopumā.
Kā liecina ārvalstu pieredze un ekonomiskie rādītāji, mazo uzņēmumu īpatsvars ir iespaidīgs lielā daļā attīstīto valstu. Tas izskaidrojams ar šo uzņēmumu elastību un lielāku spēju pielāgoties mainīgajiem ārējās vides apstākļiem nekā lielajiem uzņēmumiem.
Pašlaik Latvijā tiek atjaunotas daudzas ēkas, tiek iekārtoti ofisi, kā arī veikali. Tiek iekārtoti un remontēti veci dzīvokļi. Līdz ar to tiek uzstādītas un atjaunotas daudzas elektroiekārtas un elektrotīkli. Tādejādi liela nozīme ir elektrofirmām. To darbība zināmā mērā atspoguļo firmu veidošanos un izaugsmi, kā arī iedzīvotāju ekonomisko līmeni valstī. Tāpēc autors ir izvēlējies aplūkot neliela elektrouzņēmuma ārējo vidi.
Tādejādi darba mērķis ir izpētīt neliela elektropakalpojumus sniedzoša uzņēmuma ārējo vidi, atsegt pozitīvos momentus kā arī trūkumus, kas saistīti ar uzņēmuma pielāgošanos ārējai videi, un izstrādāt priekšlikumus atklāto trūkumu novēršanai.
Lai sasniegtu uzstādīto mērķi, autors ir izvirzījis uzdevumus, kuri veicami šajā darbā :
1)      noskaidrot ārējās vides faktorus, kuri ietekmē uzņēmuma darbības un attīstības iespējas,
2)      noskaidrot ārējās vides ietekmes sekas, kā arī draudus un iespējas dotajam uzņēmumam,
3)      izdarīt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus ārējās vides iespēju izmantošanai un draudu novēršanai.
Darbā izmantotās pētīšanas metodes :
a)      grupēšana,
b)      salīdzināšana,
c)      Laspeiresa tipa formula,
d)     vidējo lielumu aprēķināšana,
Laika periods, kurā tiks aplūkota uzņēmuma ārējā vide, ir no uzņēmuma dibināšanas dienas (1992. gada 1. oktobris) līdz 1999. gada martam. Šāds laika periods ir izvēlēts tāpēc, ka tas sevī ietver dažādus ārējās vides faktorus un atšķirīgu ekonomisko un politisko situāciju valstī. Tādejādi ir iespējams izdarīt secinājumus par uzņēmuma ārējās vides ietekmi uz uzņēmumu, kā arī iespējams pamatot nepieciešamās izmaiņas uzņēmumā.
Izmantotās literatūras un datu avotu grupas :
1)      SIA 'SELK' bilances un tāmes,
2)      LR likumi,
3)      valsts statistikas krājumi.









1. Elektropakalpojumu nozares raksturojums.

Dzīvojot mūsdienu attīstītajā pasaulē, cilvēks izmanto lielu daļu resursu, kuri senāk likās nesasniedzami vai pat neiespējami. Kā vienu no šādiem resursiem var minēt elektroenerģiju, kuras ienākšana sadzīvē ir noteikusi samērā nesen. Līdz ar elektroenerģijas ienākšanu sadzīvē un attīstoties elektroenerģētikai, strauji attīstījās arī elektropakalpojumu nozare.
Ielūkojoties vēsturē, elektroenerģijas ražošanas un pārvadīšanas pirmssākumi Centrālo elektrisko tīklu zonā meklējami pirmā pasaules kara laikā. Vācu okupācijas karaspēks, izmantojot evakuēto papīrfabriku hidrotehnisko iekārtu, ierīkoja divas elektrostacijas uz Mazās Juglas upes : Juglas HES toreizējā Stopiņu pagastā 17 kilometrus no Rīgas Lubānas šosejas malā un Augstpriedes HES, kura atradās Juglas augštecē. Sākumā Juglas HES bija 95kW  210V ģenerators, kuru piedzina divas turbīnas ar 150 un 90 ZS jaudu. Augstpriedes HES bija viena 75 ZS turbīna un 55 kW 120 V ģenerators. Šīs elektrostacijas apgaismoja piefrontes objektus un pievadīja sprigumu frontes dzeloņstiepļu žogiem. Pēc kara, 1919. gada septembrī, nodibināja Juglas hidroelektriskos tīklus. Tajā laikā bija divas elektrostacijas un četri tīklu rajoni : Ropažu, Ogres, Baldones un Stopiņu. Elektrostacijas darbojās no plkst. 6 līdz gaismai, vakaros – no krēslas līdz plkst. 24. Patērētājiem elektroenerģijas skaitītāju nebija. Par patērēto elektroenerģiju maksāja pēc paušāltarifa. Spēka patērētāju nebija. Sakariem ar elektrostaciju pēc slēgšanas izmantoja augstsprieguma līniju vadus. Paušāltarifs nozīmēja smaksu par elektroenerģiju pēc spuldžu vai strāvas ierobežotāja jaudas atkarībā no gada mēneša. 1927. gadā pie Dobelniekiem papildus esošai turbīnai uzstādīja vēl divas turbīnas, katru ar 120 ZS jaudu un 275 kW 0,4 kV ģeneratoru. 1939. gadā nodibināja valsts elektrības uzņēmumu “Ķegums”. Ķeguma HES sāka ražot elektroenerģiju. Tika izbūvēta 20kV līniju no Jaunciema uz Juglu. Tā atrisināja Juglas tīkla barošanu. 1940. gadā pabeidza 1,5 kV sprieguma likvidēšanu. Kā pēdējo pārslēdza Tīnužu – Turkalnes līniju. Tad sākās karš. Karam beidzoties, nebojāta bija palikusi tikai Dobelnieku elektrostacija un daļa no tīkla
___________________________________________________________________________
Laikraksts “Enerģētiķis”, (1992. gada 7. aprīlis), 15. lpp.
transformātoriem. Turpinājās tīklu atjaunošana. 1949. gadā elektrorajonā ietilpa Ropažu,
Ogres, Baldones, Juglas, Mangaļu, Suntažu, Skrīveru un Valles iecirknis. 1950. gadā tika nodibināts trests “Latvkomunenergo”. Juglas energorajons tresta sastāvā kļuva pastāvīgs uzņēmums – Centrālā enerģētiskā rajona pārvalde. 1952. gadā enerģijas piegādi iekārtoja Viesītes pilsētai. Sākās izvērsta kapitālā būvniecība. 1953. gadā uzbūvēja Juglas, Skaistkalnes un Putnukalna sadales punktus. 1955. gadā elektroenerģijas vadošais uzņēmums pārņēma Ērgļu pilsētciemata tīklus. Nozīmīgas izmaiņas notika 1957. gadā, kad likvidēja trestu “Latvkomunenergo”, nododot tā saimniecību “Latvenergo” pārziņā. Ar 1958. gadu uzņēmums saucas – Centrālie elektriskie tīkli. Pavērsiens līniju darbu mehanizācijā notika piecdesmito gadu beigās. Uzņēmums no kolhoza nopirka pašu mazāko riteņtraktoru DT-14B, kuru Nikolajs Grīnfelds aprīkoja ar palīgierīcēm līniju remonta darbu veikšanai. Darbu mehanizācijas pirmos rezultātus apkopoja Valmierā 1960. gadā sarīkotajā mehanizācijas skatē. Pļaviņu HES celtniecības uzsākšanai 1960. gadā nepieciešamo transformatoru punktu un 4,3 km garu līniju uzņēmums izbūvēja rekorda laikā – 11 dienās. 1961. gads iezīmējās ar uzņēmuma struktūras maiņu. Likvidēja republikānisko ekspluatācijas kantori “Seļektro”un tīkla rajonu robežas pārkārtoja tā, lai tās sakristu ar rajonu administratīvajām robežām. 1964. gadā releju dienests izveidoja pirmo pārvietojamo augstsprieguma laboratoriju autobusā. 1967. gadā Suntažos sāka būvēt ietaisi balstu antiseptēšanai autoklāvā ar spiedienu un denolīta antiseptiķi. 1968. gadā sakaru dienests Stučkā uzstādīja pirmo 35 m augstu radiomastu. 1969. gadā Stučkas tīklu rajonu no Skrīveriem pārvietoja uz Stučkas pilsētu. Suntažos apguva tehnoloģiju balstu antiseptēšanai ar autoklāva metodi. 1971. gadā visi uzņēmuma transformatoru punkti kā augstsprieguma, tā zemsprieguma pusē bija aizsargāti ar ventiļizlādņiem. 1972. gadā uzņēmums saņēma trīs bedru urbšanas un balstu celšanas mašīnas, un mehanizēti uzstādīto balstu apjoms sasniedza 80%. 1973. gadā uzstādīja 10 slodzes slēdžus. Pirmo reizi ieviesa tālvadību un tālsignalizāciju no Rīgas tīklu rajona uz Juglas SP, izmantojot rajonu traktoru aprīkošanu ar līniju remonta palīgierīcēm. Auga kolektīva tehniskā meistarība, un 1975. gadā sadarbībā ar Rīgas MK uzbūvēja Siguldas 110/20 kV apakšstaciju. Apakšstacijai iekārtoja tālvadību pa fizisko pāri no tīkla rajona. Uzņēmuma dispečeru dienests pirmo reizi piedalījās automātiskās vadības sistēmas pasākumos. Pastiprinoties prasībām par elektroapgādes drošību, 1976. gadā uzņēmumā nozīmīgu vietu sāka ieņemt tīkla sekcionēšana. 1977. gadā turpinājās tīkla operativitātes palielināšana, pastiprināti iebūvējot slodzes slēdžus. 1978. gads bija nozīmīgs sekcionēšanā. Tehniskie dienesti izveidoja pirmo līnijā iebūvējamo komplekto sekcionēšanas sadales iekārtu ar slodzes slēdzi. Madlienas tīkla rajons savā īpašumā ieguva pirmo pārvietojamo elektrostaciju ar 20 kW jaudu. Ražīgs bija 1979. gads. Šajā gadā rekorda skaitu sasniedza uzstādītie slodzes slēdži un jaudas slēdži. EER “Jauda” pēc CET izveidotā parauga izstrādāja komplekto sekcionēšanas sadales iekārtu. Releju dienests pirmo reizi Suntažu apakšstacijā noregulēja aizsardzību un automātiku 110 kV slēdžiem. Tuvojās nobeigumam jaunās uzņēmuma pārvaldes ēkas būvniecība. Nozīmīgs bija 1980. gads. Pēc garu gadu staigāšanas un īrēšanas, uzņēmuma darbinieki pārgāja uz jauno pārvaldes korpusu Juglā. Šobrīd vadošais elektroenerģijas ražotājs ir a/s ‘Latvenergo’. Pagaidām šim uzņēmumam ir monopolstāvoklis šajā nozarē, un šķiet, ka tuvākajā laikā tā stāvoklis arī nemainīsies.
            Bet tagad pievērsīsimies elektropakalpojumu nozares attīstībai un īpatsvaram citu nozaru
vidū mūsdienās. Vispirms aplūkošu elektroenerģijas apgādes fiziskā apjoma indeksus.
            1. Elektropakalpojumu nozares īpatsvars starp citām nozarēm, [8, 84].

Kā redzams diagrammā, elektroenerģijas ražošana un apgāde Latvijā attīstās, un tās apjoms pieaug. Tas liecina arī par elektropakalojumu pieprasījuma piaugumu valstī. Pieauguma
___________________________________________________________________________
Latvijas statistikas ikmēneša biļetens (1999.gada janvāris).
kritums 1998. gadā ir izskaidrojams ar Krievijas krīzi un ražošanas samazināšanos, jo kā būs redzams nākošajā diagrammā, galvenie elektroenerģijas patērētāji ir tieši ražotāji. Tas ir izskaidrojams ar to, ka neskatoties uz zemo ražošanas līmeni valstī, ražošana pati par sevi prasa lielu elektroenerģijas patēriņu, ar ko arī ir izskaidrojami šie rādītāji.


2. Elektroenerģijas patēriņš pa nozarēm, [8, 95]

Kā redzams diagrammā, lielākie elektroenerģijas patērētāji ir rūpniecības uzņēmumi. Aiz tiem seko transporta paklpojumu sfēra, tirdzniecība, lauksaimniecība, kā arī citas nozares, kuru īpatsvars elektroenerģijas patēriņa ziņā ir mazāk nozīmīgs. Runājot par rūpniecību un tai nepieciešamajiem elektropakalpojumiem, šeit elektropakalpojumu sniegšanā dominē lieli uzņēmumi. Tādejādi uzņēmumam ‘SELK’ varētu ieteikt paplašināt savu pakalpojumu sniegšanas apjomu, lai varētu konkurēt ar lieliem uzņēmumiem un lai varētu paplašināt savu klientu skaitu arī ar ražotājuzņēmumiem.
Elektropakalpojumu sniegšanas īpatsvars kopējā nozaru ražošanas un pakalpjumu sniegšanas apjomā nav liels, taču ņemot vērā to, ka tiek atjaunotas daudzas ēkas, tiek nomainīti vecie elektrotīkli, šai nozarei ir vērā ņemamas attīstības iespējas.
Aplūkojot konkurenci, ir jāņem vērā gan nozaru un pakalpojumu, gan arī veidu konkurence. Runājot par nozaru konkurenci, tai ir ļoti liela ietekme jebkurā ražošanas un pakalpojumu ___________________________________________________________________________
Latvijas statistikas ikmēneša biļetens (1999.gada janvāris).
 sniegšanas veidā. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju zemo ienākumu līmeni, šajā konkurencē pārsvaru gūst pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi. Tā kā elektrībai mūsdienās ir ļoti liela nozīme, elektropakalpojumi ir neatņemama industrijas un sadzīves sastāvdaļa. Problēmas uzņēmumam var radīt veidu konkurence. Atšķirībā no precēm, kur liela nozīme ir preču kvalitātei, un kur patērētājam nozīmīga ir ne tikai cena, bet arī preces īpašības, elektropakalpojumus sniedzošās firmas piedāvā praktiski vienādus pakalpojumus. Kvalitāte šeit nav tik nozīmīga, jo darbi ir jāatrāda un jāsaskaņo ar ‘Rīgas elektrotīkliem’, kuri pieņem tikai kvalitatīvi veiktus darbus. Tātad kvalitāte šajā nozarē ir kā normatīvs nevis kā privilēģija vai papilus pakalpojums. Galvenā priekšrocība, kas elektropakalpojumus sniedzošam uzņēmumam var būt, ir zemas darbu izmaksas, kā arī īsi darbu veikšanas termiņi.
Raksturojot veidu konkurenci šajā nozarē, tā ir ļoti sīva. Rīgā vien ir vairāk nekā 50 elektropakalpojumus sniedzoši uzņēmumi : ‘Remuss’, ‘Remex services’, ‘Indikators’, ‘Naftinieks’, ‘EXIM’, ‘ELAZ’, ‘Elmona’, ‘Leona’, ‘Kontakts’, ‘Regita’, ‘A Stadija’, ‘Rivena’, ‘MAA’, ‘Sparta elektriķis’, ‘Alfa elektriķis’, ‘LEO’, ‘Larors’, ‘SZMA filiāle N#4’, ‘ASPA’, ‘Elektromontieris “Lāčplēsis”’, ‘BJA’, ‘Ellin’, ‘LER’, ‘Elko’, ‘Balthem’, ‘IVAI’, ‘Jumiks’, ‘BTI elektro’, ‘Afindāns’, ‘Ampērs’, ‘ITB’, ‘Vucen’, ‘Laplat’, ‘Birtellat’, ‘Latvijas energomontntieks’, ‘Velve AE’, ‘Fiona’, ‘Aktis’, ‘Būvkalve’, ‘Spriegums’, ‘E-jakk’, ‘LOK kom’, ‘MONTA’, ‘Rembox’, ‘Baltaudio’, ‘Elektroremonti’, ‘Dominante’, ‘Bunva’, ‘Elteks’, ‘Eko 1’, ‘M&E services’, ‘Avots&Partneri’, ‘Vektors’, ‘VOH’, ‘Bessecke’.
Jāteic, ka ne visi minētie uzņēmumi ir tieši uzņēmuma ‘SELK’ konkurenti, jo daļai no tiem nav to licenču, kas ir mūsu aplūkotajam uzņēmumam, taču daļai no minētajiem uzņēmumiem ir arī vēl citas licences darbu veikšanai.
Piegādātājiem jebkurā uzņēmumā ir liela nozīme. Pareiza piegādātāju izvēle var samazināt ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas izmaksas, kā arī var saīsināt darbu izpildes termiņus. Uzņēmumam ‘SELK’ ir trīs pamatpiegādātāji : ‘Poliplast’, ‘Kolorīts’, ‘Jauda’. Tā kā uzņēmums no šīm firmām iegādājas materiālus regulāri, tam tiek piešķirtas zināmas atlaides. Firmā ‘Poliplast’ uzņēmums ar 5-7% atlaidi iegādājas gaismas ķermeņus un spēka kabeļus, firmā ‘Kolorīts’ – vadus, kabeļus, kontaktus un slēdžus ar 7-15% atlaidi, savukārt firmā ‘Jauda’ – spēka sadales un apgaismes sadales ar 3-5% atlaidi. Minētajās firmās uzņēmums var bez kavējumiem iegādāties visus nepieciešamos materiālus.
            Ar elektropakalpojumiem ir saistītas gandrīz visas nozares, jo elektroenerģija tiek patērēta praktiski visur. Kā liels mīnuss mināms faktors, ka Latvijā ļoti lēni attīstās ražošana.. Kā vēl vienu uzņēmumu grupu, kura ir saistīta ar elektropakalpojumiem, var minēt uzņēmumus, kuri ražo elektromateriālus. Latvijā šī rūpniecība pagaidām vēl nav attīstījusies, tādejādi gandrīz visi materiāli tiek importēti no ārvalstīm : Somijas, Vācijas un Polijas.

Uzņēmuma iekšējās un ārējās vides raksturojums.
Īss uzņēmuma iekšējās vides raksturojums.

Firmas “SELK” pilnais nosaukums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Sev Esmu Labākais Kalps”. Firma reģistrēta LR uzņēmumu reģistrā 1992. gada 1. septembrī. Uzņēmums radīts no jauna kā divu aktīvu domubiedru iniciatīva un nav pārmantojis ne ražošanas bāzim ne materiālus, instrumentus, ne darba speciālistus, ne darbaspēku no kāda no bijušajiem valsts uzņēmumiem. Tādejādi firmai nepieciešami lieli finansu ieguldījumi. Sabiedrības darbības mērķis ir uzņēmējdarbība un peļņas gūšana.
Uzņēmuma darbības virzieni :
1)      vispārējās celtniecības montāžas un remonta darbi,
2)      ārējo un iekšējo elektrisko tīklu projektēšana, montāža, remonts un ekspluatācija,
3)      pakalpojumi organizācijām un privātpersonām,
4)      pakalpojumi automatizētām vadības sistēmām, programmu nodrošināšana.
Darba gaitā jau radies noteikts piegādātāju un klientu loks, turklāt ar dažiem klientiem, kā piemēram ar Rīgas pilsētas skolu valdi, sadarbība jau kļuvusi par pastāvīgu.
Darbības apjoms nav sevišķi plašs, taču tas nodrošina uzņēmuma darbību un, paredzot paplašināšanos tuvākajā laikā, ļauj cerēt arī uz peļņas iegūšanu.
Uzņēmumā pastāvīgi darbojas 8 cilvēki :
1)      direktors,
2)      elektromontāžas iecirkņa vadītājs,
3)      6 augstas kategorijas elektromontieri.



                                    3. Uzņēmuma vadības struktūra, [10,5].
Direktoram nav speciālas izglītības uzņēmējdarbībā vai ekonomikā, taču ir ikgadēja pieredze šajā jomā un darba vide ir labi pazīstama. Tas ļauj samērā veiksmīgi organizēt darbu un vadīt uzņēmumu. Direktora pienākumos ietilpst :
1)      galveno darbības virzienu noteikšana un tās vadība,
2)      jautājumu lemšana par sabiedrības fondu izmantošanu,
3)      lēmumu pieņemšana par kredītu saņemšanu un izmantošanu,
4)      paraksta līgumus un kontraktus, slēdz sabiedrības vārdā darījumus, izsniedz pilnvaras, pieņem un atlaiž personālu, izdod pavēles, rīkojumus,
5)      tiesības parakstīt sabiedrības vārdā finansu dokumentus, kā arī vienpersoniski atvērt un izdarīt rēķinus bankās.
___________________________________________________________________________
Uzņēmuma ‘SELK’ statūti
Projektu grupu vada diplomēts inženieris – elektriķis ar 25 gadu darba pieredzi elektroiekārtu un elektrosistēmu projektēšanā. Projektu grupas pienākumos ietilpst :
1)      saņemot darba uzdevumu, iepazīties ar tehniskajiem noteikumiem, ko izsniedz Rīgas elektrotīklu tehniskā daļa, iepazīties ar objekta atrašanās vietu un uzklausīt klienta vēlmes,
2)      izstrādāt elektroietaises un elektrosistēmas projektu atbilstoši esošām ekspluātācijas normām un prasībām,
3)      saskaņot izstrādāto projektu ar nolikumā paredzētām instancēm (Rīgas elektrotīkli, ceļu pārvalde, gāzes pārvalde u.c.)
Iecirkņa vadītāja pienākumi ir sekojoši :
1)      iepazīties ar veicamā darba tehniskajiem noteikumiem, apjomu, nozīmēt darbā elektromontierus,
2)      apgādāt objektu ar nepieciešamajiem materiāliem un mehānismiem,
3)      sekot darba aizsardzības un ugunsdrošības normatīvo aktu ievērošanai,
4)      ievērot spēkā esošā elektroietaišu izbūves un tehniskās ekspluatācijas normas un noteikumus,
5)      sagatavot izpilddokumentāciju un nodot izbūvēto elektroietaisi energoinspekcijas inspektoram.
Lai sekmīgi varētu veikt uzņēmuma darbību, jāizpēta dotā pakalpojuma īpatsvars, pieprasījums un piedāvājums tirgū, kā arī citi ārējās vides faktori.
1992. gadā pārsvarā bija lielas, pieredzes bagātas elektromontāžas firmas, kuru tāmes vērtība pārsniedza 3000 Ls. Pārējiem maziem pasūtītājiem bija grūtības atrast kvalificētu darba veicēju. Šī iemesla dēļ SIA “SELK” sāka darbību ar ārējo un elektrisko tīklu montāžu, remontu ar mazām darba un materiālu izmaksām.
Uzņēmuma netto apgrozījums pa gadiem :
            4. Uzņēmuma neto apgrozījums.



                        4. Uzņēmuma neto apgrozījums, [10,3].



            5. Uzņēmuma peļņa pa gadiem :
                        5. Uzņēmuma peļņa, [10,7].
No augstāk redzamajiem grafikiem, var secināt, ka uzņēmums savas pastāvēšanas laikā ir darbojiem visai sekmīgi. Attīstības tempu samazinājums vērojams 1996. gadā, kad Latvijā bija palikušas sekas no banku krīzes, un pieprasījums pēc elektropakalpojumiem kritās.
Raksturojot uzņēmuma darbību, ļoti nozīmīgi ir analizēt uzņēmuma darbības rentabilitāti.



___________________________________________________________________________
Uzņēmuma ‘SELK’ bilances un peļņas un zaudējumu pārskati.
Uzņēmuma “SELK” brutto peļņas rentabilitāte pa gadiem ir sekojoša :



            6. Bruto peļņas rentabilitāte, [10,8].

No augstāk redzamās diagrammas ir redzams, ka uzņēmuma brutto peļņas rentabilitāte visu laiku pieaug, kaut arī pēdējajā gadā šis pieauguma temps ir samazinājies.


Uzņēmuma ārējās vides raksturojums.


Ārējā informācija ir tā informācijas daļa, kura uzņēmumā ienāk no ārienes. Tā raksturo uzņēmuma ārējo vidi un ietver sevī informāciju par visiem apstākļiem un spēkiem, kuri ietekmē uzņēmuma mērķus un nosaka konkurētspēju. Ārējā informācija var būt sastopama likumu, noteikumu, rīkojumu, datu, ziņu vai kādā citā veidā. Ļoti bieži tā pastāv mutiskā formā.
Tā kā tās apjoms un izmantošanas mērķi ir ļoti plaši, to var iedalīt sīkāk, par pamatu izmantojot uzņēmumam svarīgus ārējās vides objektus. Lai to varētu izdarīt, var izmantot ārējās vides modeļus, kuri bieži vaien var būt diezgan atšķirīgi, saglabājot
___________________________________________________________________________
Uzņēmuma ‘SELK’ bilances un peļņas un zaudējumu pārskati.
 kopējas iezīmes un pamatobjektus. Ir autori, kuri ārējo vidi sadala divās apakšvidēs :
1)      darbības vidē (industry environment),
2)      makrovidē.
Makrovidi savukārt var iedalīt četros faktoru veidos :
1)      nodarbinātība,
2)      inflācija,
3)      nodokļi,
4)      ekonomiskā izaugsme.
Runājot par bezdarbu, bezdarbs ir makroekonomiskās nestabilitātes izpausme. Bezdarbs raksturo ekonomisko stāvokli, kāda ir ekonomiskās aktivitātes cikla fāze. Cikla fāze ir izteikta koppieprasījumā un koppiedāvājumā. Šīs izmaiņas izraisa daudzi cēloņi ar dažādu raksturu. Cikla fāžu nomaiņu raksturo pārkārtošana valsts ekonomikā, inflācija, darba samaksas pieaugums vai samazināšanās, jaunu produktu ražošana, patērētāju prioritāšu maiņa, eksporta un importa attiecības, naudas stabilitāte u.c. Reālais bezdarba līmenis nav vienāds dažādās valstīs, un aprēķināt faktisko bezdarbu ir samērā sarežģīti. Pēc starptautiskās darba organizācijas ieteikuma, bezdarbnieku nosaka pēc pazīmēm, kas raksturo cilvēka uzvedību – vēlas vai nevēlas meklēt darbu un strādāt. Valstīs atšķirīgs ir periods, no kura cilvēku uzskata par bezdarbnieku.
Bezdartbam ir arī savas sociālekonomiskās sekas. Galvenā bezdarba cena ir nesaražotā produkcija. Tad, kad ekonomikā nevar radīt pietiekamu skaitu darba vietu visiem, kuri vēlas strādāt, potenciālā preču ražošana un pakalpojumu sniegšana tiek zaudēta un nevar tikt atdota. Bezdarbs traucē tautsaimniecības izaugsmi atbilstoši tās potenciālajām iespējām. Ekonomikā šo zaudēto produkciju dēvē par nacionālā kopprodukta apjoma atpalikšanu. Atpalikšana ir starpība, par kādu faktiskais nacionālā kopprodukta apjoms atpaliek no kopējā nacionālā kopprodukta.
Artūrs Oukens bija amerikāņu ekonomists, turklāt 60-os gados viņš bija Dž. Kenedija padomnieks ekonomikas jautājumos. Viņa pētniecības joma - cenu un darba algas problēmas mūsdienu ekonomikā. Oukens uzskatīja, ka ikvienas teorijas par darba tirgu, par darba samaksas veidošanos pamatā ir nosacījums, ka darba tirgus ir neelastīgs. Viņš uzskatīja, ka darba samaksas elastīgums tāds arī paliek, jo tāds apmierina gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Oukens teica, ka šeit ir neredzamais rokas spiedierns starp darba devēju un darba ņēmēju. Viņš izveidoja līkni starp bezdarba līmeni un nacionālā kopprodukta apjoma atpalikšanu. Oukena likums :
            “Ja faktiskais bezdarba līmenis pārsniedz dabisko bezdarba līmeni par 1%, tad nacionālā kopprodukta apjoma atpalikšana ir 2,5%”.
            Runājot par situāciju Latvijā, šeit nevar attiecināt Oukena teikto par to, ka darba tirgus ir neelastīgs. Latvijā, ņemot vērā zemo iedzīvotāju dzīves līmeni, darba tirgus ir ļoti elastīgs, turklāt kā galvenais kritērijs darba vietas izvēlē ir darba samaksa. Tādejādi, lai pieņemtu darbā augstas kvalifikācijas darbiniekus, uzņēmējam ir jāpiedāvā augstāka darba samaksa nekā citos uzņēmumos. Ņemot vērā šo apstākli, uzņēmums “SELK” maksā saviem darbiniekiem augstāku darba samaksu nekā citos elektropakalpojumus sniedzošos uzņēmumos. Tas nenoliedzami palielina ražošanas izmaksas, un uzņēmums dažreiz nevar izkonkurēt savus konkurentus ar zemām pakalpojumu cenām, taču firma ir konkurētspējīga, jo tā piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus, turklāt, pateicoties darbinieku darba pieredzei un profesionalitātei, uzņēmums veic darbus ļoti īsos termiņos.
            Aplūkojot bezdarba līmeni valstī, tas ietekmē firmas darbību no diviem aspektiem. Pirmkārt augsts bezdarba līmenis ļauj firmai iegūt lētāku darbaspēku. Taču šis apstāklis īpaši neietekmē firmas darbību, jo firma jebkurā gadījumā maksā saviem darbiniekiem pienācīgas algas. Otrs veids, kā bezdarbs ietekmē firmas darbību, ir pakalpojumu un preču pieprasījuma kritums bezdarba paaugstināšanās gadījumā.



                        7. Bezdarba līmenis Latvijā, [8, 52].
Taču neskatoties uz bezdarba nemitīgo pieaugumu, pieprasījums pēc elektropakalpojumiem krītas, pieaug uzņēmums ir spējis pārvarēt šos draudus, meklējot jaunus klientus. Līdz ar to uzņēmuma peļņa ne tikai paliek nemainīga, bet pat pieaug. Taču bezdarbs nav vienīgais rādītājs, kurš ietekmē uzņēmuma darbību. Kā otru nozīmīgāko rādītāju var minēt inflācijas līmeni valstī. Pastāv sakarība, ka jo zemāks bezdarba līmenis, jo augstāka inflācija un otrādi. Nesen laikraksta ‘Dienas Bizness’ 11. maija numurā ir aprakstīts, kā nelielais bezdarbs ASV rada inflācijas risku, kas savukārt var radīt inflāciju Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Tāpēc arī pastāv valsts nabadzības indekss, kuru aprēķina, summējot inflāciju un bezdarbu. Tādejādi Latvija velti lepojas, ka tai ir zema inflācija, jo tā ir zema uz augstā bezdarba līmeņa un zemās pirktspējas rēķina. Runājot par inflāciju, tā ir vispārēja vidējā cenu līmeņa celšanās, kas rada naudas vērtības krišanos. Principiāli jāizšķir pieprasījuma inflācija un izmaksu inflācija. Pieprasījuma inflācija raksturojas ar to, ka koppieprasījums pārsniedz koppiedāvājumu. Šeit jāizšķir divi gadījumi. Pirmais raksturojas ar to, ka
___________________________________________________________________________
Latvijas statistikas ikmēneša biļetens (1999.gada janvāris)
 pieprasījums aug, bet piedāvājums paliek nemainīgs. Līdz ar to līdzsvara cena pieaug. Otrais gadījums raksturojas ar to, ka pieprasījums aug, un proporcionāli tam aug arī piedāvājums. Līdzsvara cena paliek nemainīga. Izmaksu inflācija raksturoja ar to, ka samazinās piedāvājums sakarā ar ražošanas faktoru cenu pieaugumu. Tā mūsu aplūkojamam uzņēmumam lielāku ietekmi uz pakalpojumu sniegšanu rada tieši izmaksu inflacija, tad sīkāk analizēšu tieši to. Izmaksu inflāciju var izraisīt divu veidu faktori : iekšējie un ārējie faktori. Pie ārējiem faktoriem pieskaitāmi :
1)      nodokļu pieaugums,
2)      darbaspēka kā ražošanas faktora sadārdzināšanās,
3)      ražošanas efektivitātes pazemināšanās,
4)      kredīta procenta kāpums,
5)      ievedmuitas paaugstināšana importa precēm,
6)      dabas untumi, kad neražas dēļ aug lauksaimniecības produktu cenas,
7)      importa resursu cenu kāpums,
8)      citu valstu eksportmuitu pacelšana,
9)      nacionālā valūtas kursa pazemināšana.
Tā kā šajā darbā tiek aplūkota uzņēmuma ārējā vide, tad iekšējos faktorus neaplūkosim.
Nodokļi un darbaspēka izmaksas valstī nav pieaugušas, tādejādi tos nevar uzskatīt kā draudus inflācijai pieaugumam. Taču ir pazeminājusies ražošanas efektivitāte. Uzņēmumam ir nemitīgi jāiegādājas jauni materiāli darbu veikšanai, bet to cenas pieaug. Līdz ar to proporcionāli pieaug arī ražošanas izmaksas. Kredīta procentu kāpums, ja arī tas būtu pozitīvs, uzņēmuma darbību īpaši neietekmē, jo uzņēmumam nav nepieciešamības ņemt kredītu. Ievedmuitas paaugstināšana importa precēm nav notikusi, tādejādi tā nerada draudus uzņēmuma darbībai. Dabas untumi un lauksaimniecības produktu cenu kāpums Latvijā nerada vērā ņemamas sekas, jo neražas gadījumā produkcija tiek importēta no ārvalstīm.
Importa resursu kāpums no ārvalstu ražotāju puses nav novērojams. Arī citu valstu eksportmuita nav pacelta. Nacionālais valūtas kurss, kaut arī ļoti minimāli, tomēr ceļas. Tādejādi importa preču cenas krītas. Tas atspoguļojas arī zemāk redzamajā diagrammā.



                        8. Ražotāju cenu indeksi rūpniecībā, [7, 12].
Kā redzams diagrammā ražotāju cenu pieaugums pēdējajos periodos ir niecīgs, bet šā gada janvārī novērojams pat neliels cenu kritums. Zemais ražošanas cenu pieaugums vai pat kritums dod iespēju plānot uzņēmuma darbību ilgtermiņa skatījumā. Taču zemais cenu kāpums nav vērtējams tikai pozītīvi. Tas norāda arī uz zemo ražošanas attīstību un izaugsmi, jo, ņemot vērā nelabvēlīgo ekonomisko vidi un zemo iedzīvotāju pirktspēju, ražotāji nevar attīstīt savu ražošanu un iegādāties ražošanas izejvielas, kā rezultātā arī ir šis zemais cenu kāpums.
Aplūkojot pakalpojumu cenu pieaugumu, tas ir daudz augstāks nekā izejvielu cenu piaugums. Tas liecina par to, ka lielu daļu ražošanas izmaksu veido ne tikai izejvielu iegāde, bet arī citas izmaksas (transports, elektroenerģija u.c.), kuras pēdējā laikā pieaug.

___________________________________________________________________________
Patēriņa cenu indeksi (1999.gada janvāris)

                        9. Pakalpojumu cenu pieaugums, [7, 10].
Taču neskatoties uz to, ka pakalpojumu cenu pieaugums ir daudz lielāks nekā ražošanas materiālu cenu pieaugums, tomēr arī šim rādītājam ir tendence samazināties.
Nodokļiem uzņēmējdarbībā ir vērā ņemama nozīme. Kaut arī vairumam uzņēmēju nodokļi vienmēr šķiet par augstiem, bez tiem nevarētu pastāvēt valsts iekārta un līdz ar to arī pati uzņēmējdarbība. Kopumā uzņēmējdarbību ietekmē četri nodokļi :
1)      iedzīvotāju ienākuma nodoklis, 25
2)      uzņēmuma ienākumu nodoklis (peļņas nodoklis), 25
3)      pievienotās vērtības nodoklis, 18
4)      valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 28,09 +9
Valsts nodokļi tiek iemaksāti valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma – valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrētā nodokļa likumam.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25 %. Ar šo nodokli apliek fiziskas personas gūtos ienākumus.
Uzņēmuma ienākumu nodoklis jeb peļņas nodoklis tiek atskaitīts no uzņēmuma peļņas pirms procentu un nodokļu maksājumiem. Peļņas nodokļa likme ir 25 %.
Pievienotās vērtības nodokļa likme ir 18 %. Ar pievienotās vērtības nodokli apliek uzņēmuma apgrozījumu.
___________________________________________________________________________
Patēriņa cenu indeksi (1999.gada janvāris)
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sastāv no divām daļām. 28,09 % maksā darba devējs, bet 9 % maksā pats darbinieks. Sociālai apdrošināšanai ir pakļauti visi, kas ir sasnieguši 15 gadu vecumu un strādā. Šķiet šis ir vienīgais nodoklis, par kura pieaugumu uzņēmējam vajadzētu būt priecīgam. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nodrošina pensiju izmaksu. Tādejādi šī nodokļa pieaugums var izraisīt pensiju palielināšanos, kā rezultātā var pieaugt pakalpojumu pieprasījums.

Kā vēl viens nozīmīgs rādītājs, kas ietekmē uzņēmuma darbību, ir mināms valsts izaugsmes līmenis. Lai raksturotu valsts ekonomikas izauksmi, analizēšu iekšzemes kopprodukta izmaiņas valstī.
            10. Iekšzemes kopprodukta izmaiņas Latvijā, [8, 25].
Kā redzms diagrammā, iekšzemes kopprodukts katru gadu pieaug. Zemais rādītājs 1998. gadā ir izskaidrojams ar to, ka šeit vēl nav ieskaitīts iekšzemes kopprodukts no oktobra līdz decembrim.
Neskatoties uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu, nevar vēl spriest par valsts ekonomikas stabilitāti. Kaut arī Latvijas nacionālā valūta – lats ir stabils, daudzi ekonomisti uzskata, ka tā ir mākslīga stabilitāte. Par valsts nestabilo ekonomiku ___________________________________________________________________________
Latvijas statistikas ikmēneša biļetens (1999.gada janvāris)
liecināja nu jau pārvarētā banku krīze. Turklāt jāņem vērā arī to valstu ekonomikas stabilitāte, ar kurām Latvijai ir savstarpēji ekonomiskie sakari. Un pat ja situācija Latvijā ir stabila, bet ārvalstīs ir neparedzama, tad citu valstu ekonomiskā nestabilitāte atspoguļojas arī uz Latvijas ekonomiku. Kā spilgtu piemēru šeit varu minēt neseno Krievijas krīzi, kura ne tikai atsauca atmiņā banku krīzi, bet arī ievērojami samazināja Latvijas preču eksportu uz Krieviju. Šis apstāklis vēl vairāk palielināja bezdarbu, kā rezultātā samazinājās ne tikai valsts eksports, bet arī preču un pakalpojumu noiets valsts iekšienē.
Aplūkojot politiski tiesisko ārējo vidi, šeit ir mināmi vairāki negatīvi faktori. Kā viens no tiem ir mināms faktors, ka ārvalstu investori nevar iegādāties privātīpašumā zemi. Tādejādi tiek mazināts investīciju pieplūdums, kā arī jaunu darbavietu radīšana. Negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku atstāj arī nesakārtotās politiskās attiecības ar Krieviju, kā rezultātā šī valsts var izvēlēties citus tranzīta ceļus. Šis apstāklis samazinātu valsts ieņēmumus no tranzīta, kā rezultātā samazinātos arī iedzīvotāju vidējie ienākumi un līdz ar to arī pieprasījums pēc elektropakalpojumiem.
Elektropakalpojumu sniegšanā liela nozīme ir arī zinātniski tehniskajam progresam.
Šis progress, kā jau visās nozarēs pēdējo gadu laikā ir visai straujš. Tas ietekmē elektropakalpojumu pieprasījumu. Daļai no pasūtītājiem elektropakalpojumi nepieciešami tikai tāpēc, lai nomainītu vecos elektrotīklus. Taču zinātniski tehniskais progress pakalpojumu sniedzējiem un ražotājiem nav vērtējams tikai pozitīvi. Tas saistās ar zināmām izmaksām. Tā kā uzņēmums ‘SELK’ ir neliels, un tam nav speciālu ražošanas iekārtu, tad minētais progress ietekmē uzņēmuma darbību nelielā mērā. Tomēr uzņēmums seko līdzi zinātniski tehniskajam progresam. Uzņēmuma darbinieki periodiski ceļ savu kvalifikāciju dažādos kursos, daži no viņiem ir strādājuši Vācijā.
Strādājot jebkurā sfērā, ļoti nozīmīgi ir ne tikai ražot vajadzīgas preces vai sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, bet arī informēt ne tikai potenciālos klientus, bet arī sabiedrību par savas nozares nozīmi un priekšrocībām. Latvijā sabiedrība ir maz informēta par elektropakalpojumus sniedzošo uzņēmumu piedāvātajām iespējām. Tādejādi uzņēmumam ‘SELK’ varētu ieteikt vairāk reklamēt ne tikai savus pakalpojumus, bet atklāt arī to izmantošanas daudzveidību un priekšrocības.
Kaut arī klimats būtiski neiespaido elektropakalpojumu sniegšanu, tomēr pastāv zināmi ierobežojumi, kuri saistīti ar laika apstākļiem. Pastāv elektrodarbi, kurus ir vieglāk veikt siltos laika apstākļos. Turklāt lielāks pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem ir gada siltajos gadalaikos.

Secinājumi un priekšlikumi.
Uzņēmuma iekšējās vides analīze ļauj secināt, ka uzņēmums nodarbojas tikai ar elektro objektu montāžu, remontu, rekonstrukciju un modernizāciju. Ja uzņēmumam ir šaurs darbības loks, kā arī neliels patērētāju segments, tam palielinās ārējās vides draudu ietekme uz iekšējo vidi. Tādejādi uzņēmumam varētu ieteikt paplašināt ne tikai savu apgrozījumu, palielinot jau esošo darbu apjomu, bet arī attīstīt darbību celtniecības remontdarbu nozarē, kā arī attīstīt daudznozaru uzņēmumu, kas būtu saistīts ar enerģētiku.
Neskatoties uz to, ka elektorpakalpojumu nozare Latvijā attīstās, tomēr par elektropakalpojumiem un to iespējām sabiedrībā nav vienota, stabila viedokļa, kā arī mazie elektropakalpojumus sniedzošie uzņēmumi ir maz pazīstami, uzņēmumam var ieteikt reklamēt firmas sniegtos pakalpojumus izceļot tās pozitīvās puses, kā arī patērētāju ieguvumu saņemot elektropakalpojumus. Uzņēmumam ir nepieciešama reklāma arī tāpēc, ka, kā jau noskaidrojām šajā nozarē pastāv liela konkurence – īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū.
Uzņēmumam ir ieteicams veikt ne tikai iekšējās, bet arī ārējās vides analīzi, analizējot to pa periodiem, lai varētu paredzēt pieprasījuma izmaiņas, kuras ir atkarīgas no liela skaita ārējās vides faktoriem.
Tā kā uzņēmumam ir tikai daži piegādātāji, tas teorētiski atrodas uz riska robežas. Uzņēmumam varētu ieteikt sadarboties ar vairākiem piegādātājiem, lai izvairītos no iespējamiem materiālu piegādes kavējumiem.
Plānojot ienākumus un izmaksas nākamajos periodos, uzņēmumam varētu ieteikt ņemt vērā inflāciju vai arī deflāciju.
Tā kā uzņēmumiem, kuri apmāca jaunus darbiniekus, ir nodokļu atlaides, uzņēmumam varētu ieteikt pieņemt darbā arī dabiniekus ar zemu kvalifikāciju un apmācīt viņus. Apmācības izmaksas noteikti būtu zemākas nekā nodokļu atlaides.
Tā kā banku sistēma ir nestabila, uzņēmumam ir nepieciešams sekot līdzi to banku finansiālai stabilitātei, kurās atrodas firmas nauda.
Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus ziemā, uzņēmumam ir problemātiski veikt atsevišķu darbu veidus ziemā. Tādejādi uzņēmumam nepieciešams pilnveidot savas iekārtas un instrumentus, lai varētu veikt visus elektrodarbus jebkurā gadalaikā.







Izmantotās literatūras saraksts.
1.      LR likums “Par uzņēmējdarbību” – Rīga : KIF “Biznesa komplekss”,   1997. – 258 lpp.,
2.      LR likums “Par nodokļiem un nodevām” – Rīga : Akciju izdevējsabiedrība “Lanateks”, 1998. – XXII-13,
3.      V. Bikse “Tirgus ekonomikas pamati”, Rīga, Valsts administrācijas skola 1996.g. - 108 lpp.,
4.      Georgs Libermanis “Makroekonomiskā līdzsvara problēmas”, Rīga, SIA “Kamene”, 1997.g. – 31 lpp.,
5.      Georgs Libermanis “Ražošanas resursu tirgus un cenas”, Rīga, SIA “Kamene”, 1996.g. - 78. lpp.,
6.      Ņujorkas Universitāte “Marketing”, Ņujorka, “The Driden Press”, 1998.g. – 10.26.,
7.      Patēriņa cenu indeksi, Rīga, LR Centrālā statistikas pārvalde, 1999. – 18 lpp.,
8.      Latvijas statistikas ikmēneša biļetens, Rīga, LR Centrālā statistikas pārvalde, 1999. – 140 lpp.,
9.      Miervaldis Dauškāns, laikraksts “Enerģētiķis”, Rīga 1992. gada 7. aprīlis, 32 lpp.
10.  Uzņēmuma ‘SELK’ nepublicētie atskaišu materiāli.


2 komentāri:





  1. UniCredit Finance uzņēmumi
    777 # Romas dzelzceļa stacijā Road, italy
    Tel: +393512646127
    Laba diena visiem izlasot mūsu post online es saņemšanu no
    e-pasts. Paldies, lai atbildētu uz manu reklāmu. Vispirms ļaujiet man iepazīstināt sevi
    uz jums esmu Mr.Mr.Kenneth E Credit Company. Attiecībā uz e-pastu, mēs esam gatavi
    piedāvāt aizdevumus sabiedrības locekļiem par 2% gadā, bez jebkādām pārbaudēm
    un kredītu melnajā sarakstā. Mēs piešķirt kredītu, kas ir robežās £ 5,000.00 līdz
    £ 40,000,000.00 no Apvienotās Karalistes. Mēs piedāvājam bezmaksas aizdevumus, jo es
    bijās Dieva, un aizdevējs nevar pieņemt chances.only interesēt personai būtu
    contanct mums uz mūsu privety e-pastu: (edwardkennethcredit@gmail.com)
    Mēs dodam aizdevumus privātpersonām, uzņēmumiem un sadarboties neatkarīgi
    no viņu ģimenes stāvokļa, dzimuma, reliģijas, un vieta, bet ir jābūt juridiskai
    nozīmē atmaksāt aizdevumu noteiktajā laikā, un stingri, lai būtu
    cienīgs uzticības ..
    Paldies par sapratni..
    Sveicieni No Mr.Kenneth E

    AtbildētDzēst
  2. Mans vārds ir Forbes no Amerikas Savienotajām Valstīm. Es gribu pateikties Julie Jones kundzei, kas man palīdzēja saņemt aizdevumu. Pēdējos trīs mēnešus esmu meklējis aizdevumu, lai nokārtotu savus parādus, visi, ar kuriem es tikos pieķērušies, pieņēma manu naudu, kamēr es beidzot tikos ar Džulijjones Jūlija Jones kundzi. Viņš varēja man piešķirt aizdevumu 10 000 ASV dolāru apmērā. Viņš var arī jums palīdzēt. viņa ir palīdzējusi arī citiem maniem kolēģiem. Ja jums nepieciešama finansiāla palīdzība, laipni sazinieties ar savu uzņēmumu pa e-pastu (juliejonesloancompany@yahoo.com). Es uzskatu, ka viņa var jums palīdzēt. Sazinies ar viņu, lai saņemtu palīdzību, tāpat kā viņa man palīdzēja. Viņš nezina, ka es to daru, izplatot viņas labo gribu pret mani, bet es uzskatu, ka man vajadzētu to dalīties ar jums visiem, lai atbrīvotu sevi no krāpniekiem, lūdzu, piesardzīgi rīkojieties par impersonatoriem un sazinieties ar pareizo aizdevumu sabiedrību. Turpmāk ir viņas vārdi iedrošināšanai tiem, kuri meklē legitu un godīgu privātā aizdevuma aizdevēju.

    AtbildētDzēst