SATURS
·
Kas ir
vitamīni?...................................................................2
·
Vitamīni
·
C
vitamīns...................................................................3
·
P
vitamīns...................................................................4
·
B
vitamīns...................................................................4
·
A
vitamīns..................................................................5
·
D
vitamīns..................................................................6
·
E vitamīns..................................................................7
·
Vitamīnu nepieciešamība
organismam......................7
·
Pielikums
(tabulas).............................................................9
Vitamīni.
Vitamīni pēc ķīmiskās uzbūves ir ļoti
dažādas organiskas vielas, kas ir nepieciešamas dzīvības procesu norisēs.
Salīdzinājumā ar citām uzturvielām vitamīni ir vajadzīgi nelielā daudzumā, bet,
tā kā cilvēka organismā daudzi no tiem nespēj veidoties, tad tie jāuzņem ar uzturu.
Vitamīnu trūkums uzturā, kā arī to nepietiekams daudzums izraisa organisma
saslimšanu – avitaminozi vai hipovitaminozi.
Vitamīnu
pētniecības sākumā, kad to ķīmiskais sastāvs vēl nebija zināms, tos apzīmēja ar
latīņu alfabēta lieliem burtiem (A, B, C). Vēlāk atklājot, ka vienā apzīmētā
grupā ir vairākas līdzīgas vielas, pie burtiem pielika cipariņus – B1,
– B2 utt. Noskaidrojot vitamīnu uzbūvi, tiem deva ķīmiskus
nosaukumus (tiamīns, piridoktīns u.c.). Bieži vitamīnus nosauc atbilstoši
slimībām, kādas rada to trūkums. Tā iznāk, ka vienam un tam pašam vitamīnam ir
vairāki apzīmējumi, kā, piemēram, B1 vitamīnu sauc ari par tiamīnu
vai aneirīnu, C vitamīnu – par askorbīnskābi vai pretskorbuta jeb pretcingas
vitamīnu. Vitamīnus iedala arī ūdenī šķīstošos (C un B grupas vitamīni) un
taukos šķīstošos (A, D, E un K vitamīni).
C
vitamīns.
C vitamīnu
jeb askorbīnskābi, ko sauc arī par pretskorbuta vitamīnu, tagad lielos
daudzumos iegūst arī sintētiski. Tas ir balts, kristālisks, ūdenī labi šķīstošs
pulveris ar skābu garšu. C vitamīna darbības mehānisms organismā ir ļoti
daudzpusīgs. Tam liela nozīme hormonu veidošanā, jo daudzos iekšējos dziedzeros
(hipofīzē, virsnierēs, tīmusā, dzeltenos ķermenīšos) tā koncentrācija ir daudz
lielāka nekā pārējos organisma audos. C vitamīns aktīvi piedalās olbaltumu, tauku un ogļhidrātu vielu maiņā.
Tāpat tam ir liela nozīme organisma pretestības spēju izveidošanā pret
infekciju slimībām.
Pilnīgs C
vitamīna trūkums organismā izraisa slimību, ko sauc par skorbutu jeb cingu.
Daļējs C vitamīna trūkums ir sastopams samērā bieži, un tas izpaužas kā
miegainība, pastāvīgas galvas sāpes, nomākts garastāvoklis, nogurums, smaganu
asiņošana, bieža saaukstēšanās un saslimšana ar infekcijas slimībām. C vitamīns
ļoti ātri sadalās un zaudē savu bioloģisko aktivitāti, tādēļ tā saglabāšana
uzturā prasa ļoti lielu uzmanību. Ar nepareizu produktu apstrādāšanu un
karsēšanu bieži vien uzturā ir iznīcināts viss C vitamīna saturs. C vitamīns
sadalās no gaisa skābekļa. Šī sadalīšanās norit intensīvāk fermenta
askorbināzes, kā arī smagmetāla jonu (vara, dzels, sudraba u.c.) klātbūtnē,
sārmainā vidē un gaismā.
Lai
samazinātu gaisa piekļūšanu produktiem, jācenšas, lai sasmalcināti, ar C
vitamīnu bagāti produkti ilgi neatrastos gaisa un gaismas ietekmē. Tādēļ
zaļumus, kas satur daudz C vitamīna un ko pieliek ēdienam garšas uzlabošanai,
jāsaamalcina tikai īsi pirms pievienošanas ēdienam. Lai vitamīna zudums
produktos būtu mazāks, jācenšas iespējami ātrāk pārtraukt fermenta askorbināzes
iedarbību, ko parasti panāk ar karsēšanu. Tāpēc, žāvējot augļus un dārzeņus,
tos pēc sasmalcināšanas nekavējoties applaucē ar tvaiku vai ūdeni (blanšē) vai
arī sākumā žāvē stipri augstā temperatūrā.
Pārtikas
produkti satur ļoti dažādus C vitamīna daudzumus. Daudz šā vitamīna ir svaigos
dārzeņos, augļos, ogās. No dārzeņiem visbagātākie ar C vitamīnu ir lapu dārzeņi
– kāposti, salāti, spināti, loki, dilles, pētersīļu lapas u.c. Arī zaļos,
nenobridušos zirnīšos un zaļās pupiņu pākstīs ir daudz šā vitamīna. No augļiem
un ogām C vitamīna visvairāk ir mežrožu paauglīšos, upenēs, zemenēs. Vidēji
daudz tā ābolos, bumbieros, plūmēs. Ievērojams C vitamīna avots ir kartupeļi,
kuros tā daudzumi svārstās no 10 līdz 20mg%. Tāpēc arī kartupeļi,ja tos pareizi
pagatavo, jāuzskata par vienu no galveniem C vitamīna piegādātājiem.
No dzīvnieku
valsts produktiem tā nedaudz ir pienā, aknās un liesā gaļā. Labības produkti un
nobrieduši pākšaugi C vitamīnu nesatur.
Dienā
veselam pieaugušam cilvēkam jāuzņem 50 – 70 mg C vitamīna. Tā patēriņš pieaug
atkarībā no darba intensitātes, veselības stāvokļa, karstuma, aukstuma,
sievietēm grūtniecības un zīdīšanas laikā.
P
vitamīns.
P vitamīna
ķīmiskais nosaukums – rutīns jeb citrīns. Ar P vitamīna aktivitāti ir augu
dzeltenie pigmenti (flavoni), kā arī miecvielas (katehīni). P un C vitamīni
kopā nosaka asins kapilāru sieniņu izturību, tāpēc ar skorbotu slimojušus
dzīvniekus duadz ātrāk var izārstēt, jo dod abus šos vitamīnus reizē. P
vitamīns veicina askorbīnskabes uzsūkšanos gremošanas orgānos un tās uzkrāšanos
audos, tāpēc, lai sintētisko askorbīnskābi labāk izmantotu, to lieto
vienlaicīgi ar P vitamīnu bagātām vielām, kādas ir dabiski produkti – tējā,
upenēs, mežrožu paauglīšos, citronos u.c.
P vitamīna
īpašības vēl ir diezgan maz izpētītas. Dienas norma ieteikta 35 – 50mg
pieaugušam cilvēkam. Uzturlīdzekļos šis vitamīns ir ļoti izplatīts, un tāpēc,
ieturot uzturā produktu dažādību, par tā trūkumu nav jāraizējas.
B
vitamīns.
B vitamīnu
grupā ir apvienota vesala virkne vitamīnu, kuri pēc savas ķīmiskās uzbūves
nebūt nav līdzīgi, bet kuri iedarbojas uz nervu sistēmu, augšanas procesu,
ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu maiņu. Šie vitamīni ietilpst ļoti daudzu
fermentu sastāvā.
B grupas
vitamīnu nepieciešamie diennekts daudzumi ir ļoti dažādi. B1 vitamīns
veselam pieaugušam cilvēkam diennaktī ir vajadzīgs 1,2 – 1,8 mg. Šis vitamīns
piedalās ogļhidrātu vielu maiņā, un tāpēc tā daudzumi atkarīgi no ogļhidrātu
daudzuma uzturā. Uzņemot ar uzturu daudz cukura vai citus saldumus, jāpapildina
arī B1 vitamīna daudzumi. Pieņemts, ka uztura 1000 kal. ir 0,6 mg B1
vitamīna. B2 vitamīna dienas norma ir 0,5 – 2,5 mg, PP – 15 – 20 mg,
bet tā daudzums jāpapildina, ja uzturā lieto kukurūzas miltus vai citus tā
izstrādājumus. B6 vitamīns jāuzņem 0,3 mg. Jāatzīmē, ka šo vitamīnu
organismam daudz dod zarnu baktērijas. Biotīna dienas norma ir 0,025 – 0,01 mg
un B12 vitamīna 0,01 – 0,02 mg.
B grupas
vitamīni sastopami kā augu, tā dzīvnieku valsts produktos, bet visvairāk to ir
labībā un tās izstrādājumu produktos, pākšaugos un raugā.
Liela loma B
grupas vitamīnu veidošanā organismā ir zarnu baktērijām, kas daļēji apgādā
organismu ar šiem vitamīniem. Sulfonamīdi un antibiotiskie preperāti nomāc un
iznīcina zarnu baktērijas, tādēļ pēc to lietošanas var būt traucēta organisma apgāde
ar B vitamīniem. Arī zarnu infekcijas slimības izmaina zarnu mikrofloru un
tādējādi stipri ierobežo vai pat pilnīgi pārtrauc B grupas vitamīnu veidošanu.
Visi B grupas vitamīni ir izturīgi pret karsēšanu. Ja produktus karsē skābā
vidē, tajos notiek neliels B vitamīnu zudums, bet ja karsēšana notiek sārmainā
vai neitrālā vidē, tad daudzi no viņiem zaudē savu bieloģisko aktivitāti.
A
vitamīns.
A vitamīns
jeb akseroftols ir sastopams dzīvnieku valsts produktos, bet tā provitamīns
karotīns, kas organismā fermentu ietekmē spēj pārzērsties A vitamīnā, – augu
valsts produktos. A vitamīna trūkums rada redzes traucējumus – zūd acs
piemērošanās spēja gaismai un tumsai (iestājas vistas aklums), augšanas
traucējumus – apstājas augšana, kurai seko svara zudums, izmaiņas gļotādiņās un
tāpēc bieži sastopami elpošanas ceļu iekaisumi, tas pazemina organisma
pretošanās spējas infekcijas slimībām un traucē arī kaulaudu veidošanos.
A vitamīns
ir izturīgs pret karsēšanu, un tikai ilgstoša karsēšana pazemina tā daudzumu produktos
par 10 – 20%. Pret gaisa skābekli un saules gaismu tas ir ļoti jūtīgs un to
ietekmē ātri zaudē savu bioloģisko aktivitāti.
Tāpēc nenosegti produkti nav jātur gaismā un arī nav jākaltē saulē.
A vitamīns
sastopams dzīvnieku valsts produktos – zivju eļļā, aknās, olās, pienā, sviestā,
sierā. Visvairāk tas ir zivju eļļā. A vitamīna provitamīns karotīns ir
izplatīts augu valsts produktos – burkānos, zaļās augu lapās, tomātos,
aprikozēs, mežrožu paaugļos, smilšu ērkšķos u.c. oranžas un zaļas krāsas augos.
A vitamīns
un karotīns uzsūcas zarnās tikai tauku klātbūtnē, pie kam tauki, kas bagātīgi
satur nepiesātiātas taukskābes, veicina labāku uzsūkšanos.
Lai gan
organismā no karotīna veidojas A vitamīns, uzturā tomēr jābīt vismaz 1/3
no vajadzīgās dienas normas arī A vitamīnam. Karotīnu gremošanas orgāni labāk
izmanto, ja produkti karsēti un labi sasmalcināti.
Pieaugušam
cilvēkam diennaktī ar uzturu jāuzņem 1 – 2,5 mg A vitamīna vai 2 – 5 mg
karotīna. Lielāks A vitamīna daudzums ir nepieciešams bērniem un sievietēm
grūtniecības un bērnu zīdīšanas laikā, tāpat infekciju slimību laikā, kā arī
pēc slimības – atveseļošanās periodā. Caureja un cērmes var radīt A vitamīna
trūkumu.
D
vitamīns.
D vitamīnu
jeb antirahītisko vitamīnu ir vairāki – to skaitā D2 un D3.
Dzīvnieku organismā šie vitamīni saules ultravioleto staru ietekmē veidojas no
provitamīniem – sterīniem (dehidroholesterīna un ergosterīna).
D vitamīns
stimulē augšanu un regulē kalcija un fosfora vielu maiņu, ietekmējot tādējādi
kaulu attīstību. D vitamīna trūkums bērniem izsauc rahītu, pieaugušajiem –
osteomalāciju. Vitamīna trūkumu organismā novēro tad, ja bērni un pieaugušie
maz usturas saules gaismā, kā arī ziemas mēnešos. D vitamīna preperāti jālieto
arī ziemeļos, kad mūžīgā nakts, un pazemes darbos strādājošiem. Preperātus
drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījuma.
D vitamīna
provitamīni ir ļoti izplatīti visos produktos. Daudz D vitamīna ir zivju eļļā,
kur tas labi saglabājas, ja eļļu netur gaismā. Tāpēc zivju eļļu labāk uzglabāt
tumšās pudelēs.
E
vitamīns.
E vitamīns
jeb takoferols (arī ir vesela grupa vielu) aktīvi piedalās iekšējās sekrēcijas
dziedzeru darbībā un tauku vielu maiņā, kā arī pie karotīna pārvēršanas A
vitamīnā. Tā darbība ir saistīta ar tauku vielu maiņas procesiem. Trūkstot uzturā
E vitamīnam, tauku sašķelšanās nenotiek normāli, rodas indīgas vielas, kas
saindē organismu. Cilvēka organismā E vitamīns neveidojas, tāpēc tas jāuzņem ar
uzturu. Lielos daudzumos to satur augu eļļas, kas iegūtas no sēklām, labības
graudos – galvenokārt dīglīšos, augu zaļajās daļās, krējumā, sviestā, olu
dzeltenumā. E vitamīna trūkums organismā izraisa muskuļu vājumu. Pret karsēšanu
E vitamīns ir izturīgs, bet sārmainā vidē ātri sadalās. E vitamīns pasargā
pārējo vitamīnu un piesātināto taukskābju sadalīšanos.
Vitamīnu
nepieciešamība
organismam.
Organisma
vitamīnu vajadzību ietekmē vairāki apstākļi:
1) vecums – bērniem un veciem cilvēkiem
nepieciešsams vairāk vitamīnu; 2) organisma fizioloģiskais stāvoklis –
grūtniecības un zīdīšanas laikā tos vajag daudz vairāk, nekā parasts, tāpat arī
slimības laikā un pēc slimības – atveseļošanās periodā; 3) darba intensitāte un
klimatiskie apstākļi – intensīvā darbā, karstumā un aukstumā organisms patērē
daudz vairāk vitamīnu, nekā parasts. Vitamīnu diennakts normas, kas uzrādītas
1. tabulā (pielikumā). Šajā tabulā uzrādīti tikai to vitamīnu daudzumi, kuri
organismam vajadzīgi vislielākos vairumos. Ja uzturs sastāv no ļoti dažādiem
produktiem, tajā netrūkst arī pārējo vitamīnu.
Nepietiekams
vitamīnu daudzums cilvēka organismā var rasties no:
1) nepietiekama vitamīnu
daudzuma uzturā sakarā ar nepareizu produktu apstrādāšanu un glabāšanu; 2) to
uzsūkšanas (resorbcijas) traucējumiem gremošanas orgānos; 3) ļoti lieliem tā
patēriņiem un pastiprinātas vitamīnu sadalīšanās organismā. Ja organismam
vajadzīgi ļoti lieli vitamīnu daudzumi, kā tas ir slimību gadījumos, tad tos
vairs nevar pievadīt tikai ar uzturu. Šādos gadījumos lieto ķīmiskā ceļā
(sintētiski) izgatavotos vitamīnus. Tos pa lielākai daļai ievada tieši asinīs
vai muskuļos. Vitamīnu terapijai pēdējā laikā visā pasaulē pievērš ļoti lielu
nozīmi, jo ārstniecība mūsu dienās balstās uz normālas fizioloģijas pamatiem.
Pielikums.

|
Vitamīnu daudzumi (miligramos)
|
||||||
A |
karo-
tīns
|
B1
|
B2
|
C
|
PP
|
D
|
|
1.Pieaugušam cilvēkam:
a)vidēji smagā darbā
b)smagā
darbā
c)ļoti
smagā darbā
2.Grūtniecēm (5 - 9 mēn.)
3.Zīdītājām
4.Bērniem:
a)līdz
7 gadi
b)no 7
līdz 14 gadi
c)vecākiem par 14 gadiem
|
1
1
1
2
2,5
1
1
1
|
2
2
2
4
5
2
2
2
|
2
2,5
3
2,5
3
1
1,5
2
|
2
2
2
2
2
2
2
2
|
50
75
100
75
100
~33
50
50
|
15
20
25
20
25
15
15
15
|
0,013-0,025
|
Pirmā tabula.
Nozīmīgākie C vitamīna avoti |
|
Uzturlīdzeklis
|
C vitamīna
daudzums
(mg%)
|
Žāvēti rožu augļi
Upenes
Sarkanie
pipari
Ziedkāposti
Loki
Skābenes
Sarkanie
kāposti
Spināti
Citroni
Tomāti
Baltie
galviņkāposti
Kāļi
Mandarīni
Sarkanās
jāņogas
Rutki
Zaļie
zirnīši
Redīsi
Āboli
Kartupeļi
|
1500
300
250
70
60
60
50
50
40
40
36
30
30
30
25
25
20
10
10
|
Nozīmīgākie B1 vitamīna avoti |
|
Uzturlīdzeklis
|
B1 vitamīna
daudzums
(mg%)
|
Alus raugsSausais maizes raugsCūkas gaļa
Zirņi
Auzu
putraimi
Pupas
Griķu
putraimi
Teļa
gaļa
Kviešu
maize
Liellopa
gaļa
|
5,00
2,00
0,98
0,72
0,60
0,54
0,51
0,23
0,10-0,26
0,10
|

Nozīmīgākie B2 vitamīna avoti |
|
Uzturlīdzeklis
|
B2 vitamīna
daudzums
(mg%)
|
Sausais
alus raugs
Olas
Biezpiens
Siers
Rudzu
maize
Gaļa
un zivis
Griķu
putraimi
Pilnpiens
Auzu
putraimi
Kviešu
maize
Kāposti
kartupeļi
|
4,00
0,80
0,50
0,40-0,50
0,31
0,10-0,30
0,24
0,19
0,14
0,07
0,05
0,05
|
Nozīmīgākie PP vitamīna avoti |
|
Uzturlīdzeklis
|
PP vitamīna
daudzums
(mg%)
|
Sausais alus raugs
Zivis un gaļa
Griķu putraimi
Kviešu maize
Pupas
Auzu putraimi
Kartupeļi
Rudzu maize
Kāposti
Olas
Pilnpiens
|
40,0
2,0-6,0
4,3
0,7-3,1
2,1
1,0
0,9
0,5
0,4
0,2
0,1
|
Nozīmīgākie A vitamīna avoti |
|
Uzturlīdzeklis
|
A vitamīna
daudzums
(mg%)
|
Zivju
eļļa
Liellopu
aknas
Olas
Sviests
Krējums
Siers
Pilnpiens
Gaļa
|
19,00
15,00
0,70
0,60
0,30
0,20
0,05
0,01
|
Nozīmīgākie E vitamīna avoti |
|
Uzturlīdzeklis
|
E vitamīna
daudzums
(mg%)
|
Kviešu dīglīši
Sojas eļļa
Kukurūzas eļļa
Saulespuķu eļļa
Zemesrikstu eļļa
Olīveļļa
|
200-300
75-170
90-105
50-75
20-40
3-7
|
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru