EKONOMIKAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE
DARBA LĪGUMS.
Darba autori : Tomass Tikmers 2A5
Uģis Viļums
2A5.
Darbinieku galvenās darba tiesības un pienākumi.
Darbiniekiem,
noslēdzot darba līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu,
kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, tiesības uz atpūtu saskaņā
ar likumiem par darbadienas un darba nedēļas ierobežošanu un ikgadējiem
apmaksātiem atvaļinājumiem, tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba
apstākļiem, tiesības apvienoties arodu organizācijās, tiesības uz materiālo
nodrošinājumu valsts sociālās apdrošināšanas kārtībā no valsts līdzekļiem
vecumā, kā arī slimības vai pilnīgas vai daļējas darbaspēju zaudēšanas gadījumā.
Darbinieku pienākums ir ievērot darba līguma
nosacījumus, iekšējās darba kārtības noteikumus, saudzīgi izturēties pret darba
devēja mantu.
Nav spēkā
darba līgumu nosacījumi, kas salīdzinājumā ar Latvijas Republikas darba
likumdošanas aktiem pasliktina darbinieku stāvokli.
Darba
devējs saskaņā ar
darba koplīgumu vai darba līgumu ir tiesīgs no paša līdzekļiem noteikt
darbiniekiem darba, sociālos un sadzīves atvieglojumus papildus likumdošanas
aktos paredzētajiem atvieglojumiem.
DARBA LĪGUMA NOSLĒGŠANAS, GROZĪŠANAS UN IZBEIGŠANAS KĀRTĪBA
· Darba līguma puses un saturs
Darba līgums ir tāda
rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba devēju, saskaņā ar kuru
darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties iekšējai darba kārtībai
vai darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs apņemas nodrošināt darba samaksu
un darba apstākļus, kas paredzēti likumdošanas aktos, darba koplīgumā un pusēm
vienojoties.
Darbinieks ir tiesīgs slēgt
darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja tas nav pretrunā. ar likumiem,
darba koplīgumu un pušu vienošanos.
· Garantijas, pieņemot darbā
Pieņemot darbā, nav pieļaujama
nekāda tieša vai netieša tiesību ierobežošana, kā arī tiešu vai netiešu
priekšrocību noteikšana atkarībā no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma,
reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās
izcelšanās un mantiskā stāvokļa, izņemot tos ierobežojumus un priekšrocības, ko
nosaka likumi un citi normatīvie akti.
· Dokumenti, pieņemot darbā stājoties darbā, darbiniekiem:
· jāuzrāda pase saskaņā ar
likumdošanas aktiem par pasēm vai, ja darbinieks nav sasniedzis sešpadsmit gadu
vecumu, dzimšanas apliecība;
· jāiesniedz darba grāmatiņa
(darba līguma grāmatiņa). Pieņemot darbā, kur nepieciešamas speciālas
zināšanas, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai darbinieks uzrāda diplomu
vai citu dokumentu par izglītību vai profesionālo sagatavotību.
· Pārbaude, pieņemot darbā.
Noslēdzot
darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst
viņam uzticētajam darbam.
-Pārbaudes
noteikšana jānorāda darba līgumā.
-Pārbaudi
nenosaka personām, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem.
-Pārbaudes
laikā uz darbiniekiem pilnīgi attiecās darba likumdošana.
-Pārbaudes
termiņš, pieņemot darbā.
-Pārbaudes
termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Pārbaudes termiņā neieskaita pārejošas
darba nespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks nav bijis darbā attaisnojošu
iemeslu dēļ.
-Pārbaudes
rezultāti, pieņemot darbā
Ja pārbaudes termiņš izbeidzies, bet
darbinieks turpina darbu, atzīstams, ka viņš ir izturējis pārbaudi. Turpmāka darba
līguma laušana šai gadījumā pieļaujama tikai pēc vispārīgiem noteikumiem. Ja
pārbaudes rezultāts ir neapmierinošs, darba devējs atlaiž darbinieku no darba,
neizmaksājot atlaišanas pabalstu. Šādu atlaišanu no darba darbinieks ir tiesīgs
pārsūdzēt tiesā.
-Aizliegums
prasīt darba līgumā neparedzēta darba izpildīšanu.
-Darba devējs nav tiesīgs prasīt, lai darbinieks
izpildītu darba līgumā neparedzētu darbu.
-Būtisku
darba līguma nosacījumu grozīšana
-Pārcelšana
citā darbā tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, kā arī pārcelšana darbā
citā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā vai uz citu apvidu, kaut arī kopā ar
uzņēmumu, iestādi vai organizāciju, atjauta tikai ar darbinieka rakstveida
piekrišanu, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā kodeksa 27. un 28. pantā.
Nav
atzīstama par pārcelšanu citā darbā un nav vajadzīga darbinieka piekrišana viņa
pārvietošanai uz citu darba vietu tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā,
uz citu struktūrvienību tai pašā apvidū; norīkošanai darbā uz cita mehānisma
vai agregāta, ja saglabājas specialitāte, kvalifikācija vai darba līgumā
paredzētais amats. Darba devējs nav tiesīgs pārvietot darbinieku darbā, ko viņš
nevar veikt sava veselības stāvokļa dēļ.
Ja
darbiniekiem viņu veselības stāvokļa dēļ nepieciešams dot vieglāku darbu, darba
devējam ar viņu pielaišanu tie jāpārceļ šādā darbā atbilstoši medicīniskajam
atzinumam uz laiku vai bez termiņa noteikšanas.
Sakarā ar
izmaiņām ražošanas un darba organizācijā piejaujama būtisku darba līguma
nosacījumu grozīšana, ja darbs turpinās tai pašā specialitātē, kvalifikācijā
vai amatā. Par būtisku darba līguma nosacījumu - darba samaksas sistēmu un
apmēru, atvieglojumu un darba režīma grozīšanu, nepilna darba laika un
profesiju apvienošanas noteikšanu vai atcelšanu un citu būtisku darba līguma
nosacījumu grozīšanu darbiniekam jāpaziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš.
·
Pagaidu pārcelšana citā darbā sakarā ar ražošanas nepieciešamību.
Ja uzņēmuma, iestādes vai
organizācijas ražošanas interesēs nepieciešams, darba devējam ir tiesības uz
laiku līdz vienam mēnesim pārcelt darbiniekus darba līgumā neparedzētajā darbā
tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, taču tai pašā apvidū, maksājot
izpildāmajam darbam atbilstošu algu, bet ne mazāku par vidējo izpeļņu
iepriekšējā darbā. Šāda pārcelšana atļauta, lai novērstu vai likvidētu dabas
katastrofu, kā arī avāriju ražošanā vai nekavējoties novērstu to sekas; lai
novērstu nelaimes gadījumus, valsts vai sabiedriskās mantas bojāeju vai
bojāšanos un citos ārkārtējos gadījumos, kā arī lai aizstātu promesošu
darbinieku. Pārcelt citā darbā, lai aizstātu promesošu darbinieku var uz laiku,
kas nepārsniedz vienu mēnesi kalendāra gadā.
Pagaidu pārcelšana citā darbā sakarā ar dīkstāvi.
Dīkstāves gadījumā darbinieku pārceļ citā
darbā uz laiku līdz diviem mēnešiem kalendāra gadā, maksājot izpildāmajam
darbam atbilstošu algu, bet ne mazāku par 99. pantā noteikto.
Dīkstāves
laika izmantošanas kārtību nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi vai darba
koplīgums.
Darba līguma izbeigðanas pamats.
Darba līguma izbeigšanas pamats ir:
· pušu vienošanās;
· termiņa notecējums izņemot gadījumus,
kad darba attiecības faktiski turpinās un neviena puse nav pieprasījusi tās
izbeigt;
· darbinieka iesaukšana (iestāšanās)
obligātajā valsts dienestā, iekšlietu iestāžu dienestā, Nacionālajos bruņotajos
spēkos vai iestāšanās civildienestā;
· darba līguma laušana pēc darbinieka
uzteikuma, pēc darba devēja iniciatīvas vai pēc to institūciju pieprasījuma,
kuras nav darba līguma puses.
· darbinieka pārcelšana uz citu
uzņēmumu, iestādi vai organizāciju ar viņa piekrišanu vai pāriešana strādāt
vēlētā amatā;
· darbinieka atteikšanās no pārcelšanas
citā darbā uz citu apvidu kopā ar darba devēju, atteikšanās turpināt darbu
sakarā ar būtisku darba līguma nosacījumu grozīšanu vai neievēlēšanu amatā (arī
konkursa kārtībā) uz jaunu termiņu;
· likumīgā spēkā stājies tiesas
spriedums, ar kuru darbinieks notiesāts (izņemot nosacītu notiesāšanu un
sprieduma izpildīšanas atlikšanu) ar brīvības atņemšanu vai citu sodu, kas
izslēdz iespēju turpināt attiecīgo darbu;
· Latvijas Republikas likumu pārkāpumi,
noslēdzot darba līgumu vai darba līguma neatbilstība likuma prasībām;
· darbinieka nāve.
Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas
nodošana no vienas iestādes pakļautības citas iestādes pakļautībā, kā arī
īpašnieka maiņa neizbeidz darba līgumu. Ja apvieno, sadala vai pievieno
uzņēmumus, iestādes vai organizācijas, izbeigt darba līgumu pēc darba devēja
iniciatīvas iespējams tikai tad, ja samazina darbinieku skaitu.
Darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas
Uz nenoteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, kā
arī uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu pirms termiņa notecēšanas darba
devējs var lauzt tikai šādos gadījumos:
· ja uzņēmumu, iestādi vai organizāciju
likvidē;
· ja konstatē, ka darbiniekam ir
nepietiekamas profesionālās iemaņas vai veselības stāvokļa dēļ viņš nevar
turpināt attiecīgo darbu;
· ja darbinieks bez attaisnojošiem
iemesliem neizpilda pienākumus, ko viņam uzliek darba līgums vai iekšējās darba
kārtības noteikumi;
· ja pārejošas darba nespējas dēļ
neierodas darbā vairāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas, neskaitot grūtniecības
un dzemdību atvaļinājumu, -ja likumdošana nenosaka ilgāku darba vietas (amata)
saglabāšanas laiku noteiktos saslimšanas gadījumos. Darbiniekiem, kas sakarā ar
darbā iegūto sakropļojumu vai arodslimību zaudējuši darbaspējas, saglabā darba
vietu (amatu) līdz darbaspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanai;
· ja atjauno darbā darbinieku, kas
agrāk izpildījis šo darbu;
· ja atrodas darbā alkohola, narkotiskā
vai toksiskā reibuma stāvoklī;
· ja izdarīta darba devēja mantas
izlaupīšana (arī sīkos apmēros), kas atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas
spriedumu vai ar tādas institūcijas lēmumu, kas tiesīga izskatīt šo lietu.
Atlaišana
jau minēto iemeslu dēj ir atļauta, ja nav iespējams darbinieku ar viņa
piekrišanu pārcelt citā darbā.
Ierobežojumi
darbinieku atlaišanai pēc darba devēja iniciatīvas.
Nav atļauts
atlaist darbinieku pēc darba devēja iniciatīvas pārejošas darba nespējas laikā
(izņemot atlaišanu pēc 33. panta piektā punkta), kā arī laikā, kad darbinieks
ir atvaļinājumā. šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad uzņēmumu, iestādi
vai organizāciju likvidē.
Darba līguma laušana pēc to institūciju pieprasījuma, kuras nav darba līguma puses
Pēc
darbinieku nozaru un teritoriālo arodu organizāciju, darba devēju konfederācijas,
Valsts kontroles, Valsts darba inspekcijas un Valsts valodas centra
pieprasījuma darba devējam valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un
organizācijās jālauž darba līgums ar vadītāju (viņa vietnieku), ja viņš pārkāpj
darba likumdošanas aktus, tīši kavē darba koplīguma noslēgšanu vai neizpilda
darba koplīguma saistības.
Atstādināšana no darba
Darbiniekus atstādināt no darba
(amata), izbeidzot maksāt darba algu, var tikai pēc attiecīgi pilnvarotu orgānu
priekšlikuma likumdošanā paredzētajos gadījumos.
Darbinieku,
kas ieradies darbā dzēruma stāvoklī, narkotiska vai toksiska reibuma stāvoklī,
darba devējs darbā šajā dienā (maiņā) nepielaiž.
Darba grāmatiņas.
Darba
grāmatiņa ir pamatdokuments par darbinieka darbu, tā apliecina viņa darba
stāžu. Katram darbiniekam var būt tikai viena darba grāmatiņa. Darba grāmatiņas
aizpilda visiem darbiniekiem, kas uzņēmumā, iestādē vai organizācijā strādā
ilgāk par piecām dienām. Darba grāmatiņā ieraksta ziņas par darbinieku, par
darbu, ko viņš izpilda, kā arī par viņam izmaksāto atlīdzību un citas ziņas
saskaņā ar noteikumiem par darba grāmatiņām un noteikumiem par darba līguma
grāmatiņām, ko nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Sodus darba
grāmatiņā neieraksta. Darba līguma izbeigšanas iemesla formulējums Darba līguma
izbeigšanas iemesla formulējumam jāatbilst līguma izbeigšanas faktiskajiem apstākļiem
un darba likumdošanai. Ieraksti par darba līguma izbeigšanas iemesliem darba
grāmatiņā (darba līguma grāmatiņā) izdarāmi precīzi saskaņā ar spēkā esošās
likumdošanas formulējumiem un norādot attiecīgu šā kodeksa vai cita
likumdošanas akta pantu un punktu. Ja lauž darba līgumu pēc darbinieka
iniciatīvas viņa slimības vai invaliditātes dēļ, vai sakarā ar aiziešanu vecuma
pensijā, kā arī sakarā ar uzņemšanu augstākajā vai vidējā speciālajā mācību
iestādē, vai aspirantūrā un citiem iemesliem, kuru dēļ likumdošana paredz
piešķirt noteiktus atvieglojumus un priekšrocības, darba grāmatiņā, izdarot
ierakstu par darba līguma laušanu, norāda šos iemeslus.
Darba devēja pienākums, atlaižot darbinieku.
Atlaižot darbinieku, darba devējam
atlaišanas dienā jāizsniedz viņam darba grāmatiņa ar ierakstu par atlaišanu.
Ja darba
devēja vainas dēļ darba grāmatiņas izsniegšana tiek aizkavēta, darbiniekiem
samaksā vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku.
Izziņas par darbu un darba algu izsniegšana.
Darba
devējam jāizsniedz darbiniekiem pēc viņu lūguma izziņa par darbu attiecīgajā
uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, izziņā jānorāda viņa specialitāte,
kvalifikācija, amats, nostrādātais laiks un darba algas apmērs.
Izmantotā literatūra:
1.
“Latvijas
darba likumdoðanas kodekss”,
2.
“Latvijas
darba likumdošanas komentāri”,
3.
Personīgie
pieraksti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru