1 Apmācības programmu algoritmi........................................................... 5

1.1 Sistemātiskais izklāsts................................................................................. 5

1.2 Pārrunu metode............................................................................................ 5

1.3 Darbs ar grāmatu......................................................................................... 5

1.4 Uzskates metodes............................................................................................ 5

1.5 Vingrinājumi.................................................................................................. 5

1.5.1 Didaktiskās prasības vingrinājumiem:....................................................................... 5

2 Lineārs algoritms............................................................................................. 6

2.1 Lineārs algoritms ar atgriezenisko saiti.............................................. 7

2.2 Izvēlētas atbildes........................................................................................... 8

2.3 Šablonu atbildes........................................................................................... 8

2.4 Atbilžu loģiskā analīze............................................................................. 9

2.5 Skaitliskas atbildes...................................................................................... 9

1 Apmācības programmu algoritmi

Apmācības programmā tiek izmantotas daudzas no tām mācību metodēm, ko izmanto skolotājs savās nodarbībās, protams pielāgojot tās datorizētas apmācības programmas iespējām:

1.1 Sistemātiskais izklāsts

Stundās parasti tas ir skolotāja stāstījums. Veidojot datorizētu apmācības programmu tas varētu būt teksts, kurš parādās pakāpeniski pa daļām, skaņu ieraksti, paskaidrojoši attēli. Sistemātiskā izklāsta pamatprasības:

· izklāstam jābūt plānveidīgam, saturīgam, skolēnu vecumam atbilstošam;

· tam jābalstās uz skolēnu priekšzināšanām;

· stāstījuma laikā skolotājam jāizmanto uzskates līdzekļi (datorprogrammās – animācija, skaņa, attēli);

· izklāsta laikā skolotājs izceļ būtiski svarīgo informācijas plūsmā (attiecīgi datorizētā mācību programmā tie var būt teksta izcēlumi, skaņas pavadījums tekstam, utml.);

· skolotāja izklāstam jābūt pārliecinošam, spilgtam izteiksmē, emocionālam, tāds stāstījums vairāk piesaista skolēnu uzmanību (veidojot datorizētu apmācības programmu ir svarīgi, lai tā būtu vizuāli pievilcīga, saistoša un pietiekami asprātīga);

· izklāsta laikā skolotājam uzmanīgi jāvēro klases līdzdalības līmenis stāstījuma satura uztverē. Ja skolotājs jūt, ka skolēnu uzmanība krītas jāuzdod skolēniem daži jautājumi. [2] Veidojot apmācības programmu, jārūpējas par to, lai tā būtu pietiekami interaktīva, lai dotu pietiekami daudz iespēju skolēnam pašam līdzdarboties vielas apguves procesā.

1.2 Pārrunu metode.

Programmatiski grūti realizējama, ja vienīgi izmantojot datortīklu, iesaistot citus skolēnus. Šādas programmas realizēšana ir sarežģīta un skolas (klases) ietvaros nav vērts aizstāt dzīvās pārrunas ar datorizētām. Metode datorvariantā lietojama starp skolēniem dažādās skolās (gan valstī, gan ārzemēs).

1.3 Darbs ar grāmatu.

Darbs ar grāmatu ir viena no vārdiskajām metodēm, to izmanto mācību stundās, gatavojot mājas uzdevumus, vai arī pašizglītībā (datorizētās apmācības programmās, darbam ar grāmatu varētu tikt iekļautas saites ar attiecīgām WWW lapām, grāmatām optiskajos diskos utml.)

1.4 Uzskates metodes.

Novērošana ir mērķtiecīga uztvere. Tā saistīta ar aktīvu domāšanu, skolēnu priekšzināšanām par novērojamo objektu vai parādību. Izšķir dabiskos (koks, māja u.c), mākslīgos (zīmējums, fotouzņēmums u.c.) un simboliskos (shēmas, diagrammas u.c.) uzskates līdzekļus.

Pamatprasības uzskates lietošanā:

· uzskates izmantošanai jābūt mērķtiecīgai ar noteiktu uzdevumu;

· uzskates līdzekļos jābūt atklātai objekta vai parādības būtībai;

· skolēnam jārāda tikai tas, kas vajadzīgs mācību vielas uztverei, nevajadzīgais novirza skolēnu uzmanību no svarīgākā. [ 2]

1.5 Vingrinājumi

Vingrinājums ir mērķtiecīga, noteiktā veidā organizētas darbības atkārtošana, lai pilnveidotu pašu izpildes procesu.

Vingrinājumi var būt pēc parauga un arī ar radošu pieeju. To nepieciešamais daudzums mācību vielas nostiprināšanai, prasmju un iemaņu izkopšanai atkarīgs no skolēna individuālajām īpatnībām.

1.5.1 Didaktiskās prasības vingrinājumiem:

· vingrinājumiem jābūt mērķtiecīgiem un skolēnam saprotamiem;

Shēma 1

· vingrinājumiem jābūt dažādiem;

· vingrinājumi ir jākontrolē, jālabo skolēnu kļūdas un jānovērš cēloņi; vingrinājumu izpildē jābūt sistēmai; kampaņveidība to izpildē ir mazefektīva;

· pakāpeniski jāpaaugstina vingrinājumu grūtības pakāpe. [2]

Mācību programmā šīs metodes tiek sakārtotas noteiktā

secībā, jau iepriekš paredzot apmācāmā reakciju.

Veidojot mācību programmas īpaši svarīgi ir paredzēt maksimāli daudz iespējamās reakcijas un tādējādi izslēgt kļūmi programmas darbībā.

Lai pēc iespējas precīzāk varētu paredzēt situācijas, kādas varētu rasties apmācības gaitā, nepieciešams izveidot maksimāli precīzu apmācības programmas algoritmu. Šis algoritms pēc savas būtības varētu līdzināties stundas plānam, ko izveido skolotājs pirms mācību stundas.

Varētu teikt, ka precīza algoritma izstrāde ir mācību programmas veidošanas svarīgākā daļa (protams, ja kļūdas netiek pieļautas tīri tehniski programmas sastādīšanas laikā).

Starp apmācību programmu algoritmiem iespējams izšķirt vairākus galvenos veidus:

2 Lineārs algoritms.

Šādā algoritmā mācību viela tiek pasniegta noteiktā secībā, šāds mācību algoritms pēc savas struktūras atbilst grāmatai, kurā teksts un ilustrācijas ir izkārtoti noteiktā secībā, beidzoties vienai nodaļai sākas nākoša, netiek uzdoti kontroles jautājumi (daiļliteratūra, populārzinātniskā literatūra utml.). Šāda mācību vielas pasniegšanas metode

izslēdz atgriezenisko saiti, kas ir svarīga mācīšanās procesā. Šāds algoritms neatļauj izmantot visas datorapmācības priekšrocības, tomēr paliek iespēja mācību vielu kvalitatīvi noformēt (iekļaut apmācībā multimediju sniegtās iespējas), rūpīgi izplānot pasniegšanas secību, kā arī pielāgoties apmācāmā vielas uztveres tempam.

2.1 Lineārs algoritms ar atgriezenisko saiti.

Tas ir visbiežāk sastopamais apmācību programmu algoritms. Algoritms ir līdzīgs lineāram algoritmam, taču šeit bez mācību vielas izklāsta bloka ir arī kontroles bloks, kurā tiek uzdoti kontroljautājumi vai kontroluzdevumi par mācību vielu, kas bija vielas izklāsta blokā. Šāds algoritms līdzinās mācību grāmatai, kurai nodaļas beigās ir kontroljautājumi. Atšķirībā no mācību grāmatas, kur pēc neveiksmīgi atbildētiem kontroljautājumiem ir iespējams turpināt, sākot nākošo nodaļu, datorprogrammā var tikt liegta šī iespēja līdz sekmīgai

nodaļas apguvei.

Pēc savas būtības šis algoritms ir lineārs un sastāv no vairākiem zināšanu

apguves blokiem, kas sevī iekļauj mācību vielas izklāstu un kontroli. Savukārt katra zināšanu apguves bloka algoritms ir sazarots.

Mācību vielas kontroles blokā iespējamas trīs galvenās pārbaudes formas.

2.2 Izvēlētas atbildes.

Katram jautājumam tiek piedāvātas jau gatavas atbildes, apmācāmajam no tām jāizvēlas pareizā.

Šai metodei ir savas pozitīvās un savas negatīvās īpašības. Pozitīvais ir tas, ka programma ir samērā vienkārši realizējama un darbojas precīzi. Tomēr pastāv uzskats, ka šī metodika nestimulē radošo domāšanu (atbildes ir gatavas), tā bieži fiksē atmiņā nepareizās atbildes.

2.3 Šablonu atbildes.

Uz katru jautājumu ir sagatavotas precīzas atbildes (šabloni), kuras apmācāmajam netiek rādītas. Atbilde tiek saņemta no apmācāmā (piemēram ievadot to ar tastatūras palīdzību) un tiek salīdzināta ar šo šablonu. Svarīgi, lai atbildē ar šablonu sakristu katrs simbols un tas ierobežo šis metodikas pielietošanu. Tomēr arī šī metode ir samērā viegli realizējama.

2.4 Atbilžu loģiskā analīze.

Šādas programmas realizēšana ir samērā sarežģīts process, taču tā pašlaik ir viena no efektīvākajām.

Šādu atbilžu analīzi ir izmantojis doc. Jurijs Kuzmins sistēmā Plus, kurā atbilžu analīzē izmanto loģiskās funkcijas UN, VAI , NE, kā arī speciāla atbildes apstrāde.

2.5 Skaitliskas atbildes.

Šādas atbildes tiek izmantotas uzdevumu risināšanā, kuros atbildi ir iespējams aprakstīt ar skaitli. Skolēna uzdevums ir ievadīt atbildes skaitli ar noteiktu precizitāti.

Jēdzieniskais satura rādītājs

Algoritms, 8

Apguves process, 4

Apmācība, 3

datorapmācības priekšrocības, 8

izpildes procesu, 5

Jurijs Kuzmins, 10

Līdzdalības līmenis, 4

Lineārs algoritms, 7, 8

Atbilžu loģiskā analīze, 10

Izvēlētas atbildes, 9

Skaitliskas atbildes, 10

Šablonu atbildes, 9

Metodes

Darbs ar grāmatu, 4

Pārrunu metode, 4

Sistemātiskais izklāsts, 3

Uzskates metodes, 5

Vingrinājumi, 5

programma, 3, 7, 8

Programma, 3, 4

Bezmaksas referāti skolai

Kaut kāda apmācība