NAMĪPAŠUMA PĀRVALDES MODEĻA IZSTRĀDE UZ PASTĀVOŠĀS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA BĀZES

Biznesa augstskola Turība

E.Pekainis

NAMĪPAŠUMA PĀRVALDES MODEĻA IZSTRĀDE UZ

PASTĀVOŠĀS NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA BĀZES

Diplomdarbs studiju programmā “Uzņēmējdarbības vadība”

Diplomands	E.Pekainis
Diplomdarba vadītājs doc., dr.oec.

Rīga – 1999

SATURS :

1.  Ievads - objekta apraksts                                                                          3

2.  Ienākuma nodoklis                                                                                     4

3.  Gada ienākuma deklarācija.                                                                   11

4.  Algas nodoklis                                                                                          13

5.  Sociālais nodoklis.                                                                                   15

6.  Īpašuma nodoklis.                                                                                    16

7.  Pievienotās vērtības nodoklis                                                                 18

8.  Secinājumi un priekšlikumi                                                                      18

9.  Izmantotā literatūra :                                                                                20

1.   Ievads - objekta apraksts

1991. gada Latvijas Republikas Augstākās padomes un Valdības Ziņotājā Nr. 46 no 21.1191, publicēts likums “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”. No šī laika tiek pieņemti vairāki grozījumi šajos  likumos.

          Kursa darbā apskatīsim nodokļu ietekmi uz denacionalizēto māju īpašniekiem. Par pamatu ņemot daudzdzīvokļu īres namu Rīgā, pilnīgāk un plašāk tiks atspoguļota namīpašnieku - kā nodokļa maksātāju loma Valsts nodokļu sistēmas apritē.

          Namīpašnieks (bijušais vai likumīgais mantinieks) īpašuma tiesības iegūst, piestādot sava īpašuma dokumentus pašvaldības denacionalizācijas komisijai:

1.     īpašuma apliecinošu dokumentu - Valsts Vēstures arhīva izziņu

2.     īpašuma nacionalizācijas aktu - arhīva izziņu

3.     radniecību piederošos dokumentus

izziņu par mantas sastāvu un vērtību, ja tas nav norādīts īpašuma apliecinošā dokumenta izziņā.

`        Pēc denacionalizācijas komisijas lēmuma un denacionalizācijas apliecības saņemšanas, namīpašnieks pārņem savā valdījumā no iepriekšējā valdītāja sev piederošo īpašumu ar nodošanas - pieņemšanas aktu.

Ar šo brīdi  Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzskaitē stājas jauna nodokļu maksātāja  kategorija - namīpašnieki. Neatkarīgi no ieņēmumiem, ko namīpašnieks saņem par īri, tas veic saimniecisku darbību, un tiek aplikts ar ienākuma nodokli.

Pilnīgākas ainas labad apskatīsim situāciju, kurā namīpašnieks pats apsaimnieko savu namu,  un pieņemt darbā darbiniekus - grāmatvedi, pārvaldnieku, lietvedi, santehniķi, mājas meistaru, sētnieku, strādnieku u.c.

2.   Ienākuma nodoklis       

Ienākuma nodoklis ir fizisko personu maksājums budžetā

 par saimnieciskās darbības ienākumiem.

          Nodokļa maksātājs ir fiziska persona, kurai pieder iznomājams vai izīrējams objekts un šī objekta nomnieks, ja šo objektu iznomā vai izīrē tālāk apakšnomniekiem vai apakšīrniekiem.

Latvijas Republikā dzīvojošās  fiziskās personas, kurām Latvijas Republikā ir ienākumi no īpašuma vai telpu iznomāšanas vai izīrēšanas, apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no tā, kur atrodas izīrējamais vai iznomājamais īpašums vai telpas).

          Fiziskas personas, kurām Latvijas Republikā nav patstāvīga dzīves vieta, t.i., ja viņi ir ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti) un ja viņi gūst ienākumus no Latvijā piederoša īpašuma vai telpu iznomāšanas vai izīrēšanas, apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, pēc šī iznomājamā vai izīrējamā īpašuma atrašanās vietas. Ja šis fiziskās personas, kurām Latvijā nav patstāvīgā dzīves vieta, gūst ienākumus no vairākiem īpašumiem, kuri atrodas dažādās Latvijas administratīvajās teritorijās vai Rīgas pilsētas dažādos rajonos, tad īres vai nomas ienākuma nodokli aprēķina pēc nerezidenta (namīpašnieka) izvēles vai atsevišķi katras.

          Katram denacionalizētā nama īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai, stājoties nodokļa maksātāja uzskaitē; Nodokļu inspekcijā jāuzrāda sekojoši dokumenti vai to kopijas:

1.  īpašuma inventarizācijas lieta, kurā redzams stāvu, telpu plāns, lai pārbaudītu aizņemtību

2.  denacionalizācijas apliecība vai nostiprinājuma uzraksts Zemes grāmatu nodaļā, kas apstiprina īpašumtiesības

3.  īpašuma nodošanas - pieņemšanas akts

4.  īres un nomas līgumi

5.  mājas grāmata

pilnvara personai, kura kārto īpašuma apsaimniekošanas īpašnieka vārdā.

          Nosakot ar nodokli apliekamos ienākumu, tiek atskaitīti šādi izdevumi:

1.  izdevumi, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu

2.  izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu un par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu

3.  ziedojumi vai pārskaitījumi, kas atvēlēti Latvijas republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem fondiem un programmām.

          Visiem uzskaitītajiem attaisnotajiem izdevumiem ir jābūt dokumentāri pierādāmiem ar kases čekiem, stingras uzskaites kvītīm, pārskaitījumiem u.c. Aplūkosim šos izdevumus :

      Izdevumos, kas saistīti ar saimniecisko darbību, t.i. namīpašuma apsaimniekošanu, tiek ieskaitīti :

1.  pamatlīdzekļu nolietojuma (amortizācijas) summas. Līdz 1995.gada 1.janvārim pamatlīdzekļu (ēku) amortizācijas summas tika aprēķinātas, pamatojoties uz 1991. gada 18. marta LR MP rīkojumu Nr. 103 r. Sākot ar 1995. gada 1. janvāri, pamatlīdzekļu amortizācijas aprēķina saskaņā ar 1995. gada 9. februāra likuma ienākuma nodokli” 13. Pantu. Taksācijas gadā pamatlīdzekļu nolietojuma kategorijām, ņemot vērā katras pamatlīdzekļa kategorijas atlikušo vērtību pirms taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas, piemērojot attiecīgai pamatlīdzekļu kategorijai noteikto nolietojuma likmi divkāršā apmērā. Saskaņā ar 1993. gada 10. februāra LR MP lēmumu Nr. 67 “Par pamatlīdzekļu pārvēršanu” visi no valsts un vietējiem budžeta līdzekļiem finansējamās iestādēs pamatlīdzekļi, t.sk. arī ēkas bija jāpārvērtē pēc stāvokļa uz 1993. gada 1. janvāri.

          Lai pareizi aprēķinātu denacionalizēto ēku amortizācijas summas , jāņem vērā šo ēku bilances vērtība, kura atspoguļota namīpašuma nodošanas - pieņemšanas aktā. Šī vērtība jāņem vērā pēc stāvokļa uz 1995. gada 1. janvāri

          Attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas atlikušo vērtību, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu nosaka , palielinot šīs pamatlīdzekļu kategorijas pirmtaksācijas perioda atlikušo vērtību par taksācijas periodā iegādāto vai izveidoto pamatlīdzekļu vērtību un par kapitālajām izmaksām attiecīgās kategorijās pamatlīdzekļiem un samazinot par vērtību par taksācijas perioda izslēgto (pārdoto) pamatlīdzekļu vērtību. Neatkarīgi no tā, cik mēnešu taksācijas gadā pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina visam gadam, bez izslēgtajiem vai pārdotajiem pamatlīdzekļiem nolietojumu neaprēķina.

          Kapitālās izmaksas ir pamatlīdzekļu  uzlabošanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas izdevumi, kuri būtiski palielina to ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku. 1993. gada 5. jūlijā LR Arhitektūras un celtniecības ministrijas pavēle Nr. 76 nosaka, ka dzīvojamo māju kapitālais remonts un rekonstrukcija ir visu mājas elementu vai inženierietaišu bojājumu atjaunošana vai nomaiņa, kā arī ekonomiski pamatota mājas modernizācija (telpu plānojuma uzlabošana, iztrūkstošo inženierietaišu ierīkošana). Dzīvojamo māju kapitālo remontu vai rekonstrukciju veic, pamatojoties uz māju vispārējās apsekošanas rezultātiem slēdzieniem, kur uzrādīts māju fiziskais vai morālais nolietojums.

          No ienākuma neizslēdz amortizācijas summas par to ēkas daļu, ko izmanto pats namīpašnieks vai ģimenes locekļi savām vajadzībām proporcionāli visam namīpašumam, ja viņi par šīm telpām nemaksā īri.

2. izdevumi par iegādātajām izejvielām, materiāliem, precēm, kurināmo, enerģiju, kā arī par iegādāto inventāru, kura vērtība nepārsniedz 100,- Ls. Šos izdevumus no apliekamā ienākuma izslēdz tādā apjomā, kas faktiski izlietots taksācijas gadā.

3. izdevumi, kas saistīti ar algotā darbaspēka izmantošanu likumdošanas aktos gadījumos(darba līgumi ar sētnieku, pārvaldnieku, santehniķi, grāmatvedi u.c.) Pēc likuma 29. panta namīpašniekam kā darba devējam ir pienākums aprēķināt, ieturēt un iemaksāt budžetā algas nodokli pēc maksātāja dzīves vietas.

          Pēc likuma 17. panta 6.- 7. punkta namīpašniekam(darba devējam) par darbu ņēmējam(santehniķi, pārvaldnieki, sētnieki u.c.) taksācijas gadā izmaksātajām summām, kā arī par atskaitītajām summām aprēķināto un samaksāto nodokli, jāizdara attiecīgu ierakstu algas nodokļa grāmatiņā  vai kartē. Gadam beidzoties, darba devējs izdod darba ņēmējam, kā arī nosūta nodokļu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas paziņojumu par algas nodokli, kas samaksāts darba attiecību pastāvēšanas periodā. Ja darba attiecības pastāvējušas līdz gada beigām, tad paziņojumu par algas nodokli nosūta nodokļu inspekcijai ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārī. Ja darba attiecības izbeigušās  pirms gada beigām, darba  devējs izdara ierakstu algas nodokļa grāmatiņā vai kartē par nodokļa samaksāšanu un paziņojumu par algas nodokli nosūta nodokļu inspekcijai pēc savas atrašanās vietas. Paziņojuma norakstu par algas nodokli darba devējs izsniedz  darba ņēmējam, izbeidzoties darba attiecībām.

          Ja mēnesī izmaksātā ienākuma vai vienreizējas izmaksas apmērs ir trīs lati vai mazāks, to izmaksājot, nodoklis netiek ieturēts ienākuma izmaksas reizē. Ienākuma izmaksātājs par šo ienākumu nosūta ziņas nodokļu inspekcijai.

1.  izdevumi kancelejas preču iegādei un maksa par pastu, telegrāfu, telefaksa pakalpojumiem.

2. izdevumi, kas saistīti ar pamatlīdzekļu (ēku) kārtējo remontu, kas nodrošina mājas efektīvu ekspluatāciju, bet nepalielina tās vērtību un šo remontu veic namīpašnieks saviem spēkiem vai slēdzot līgumus ar būvuzņēmējiem.

3. nomaksātā sociālā nodokļa summa, kuru namīpašnieks pārskaita par saviem ienākumiem un par saviem ienākumiem un par darbiniekiem, kuri pie viņa strādā pēc darba līgumiem.

4. izdevumi par darbinieku izglītošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, ja šie izdevumi saistīti ar namīpašuma apsaimniekošanas jautājumiem.

5. izmaksas par ražošanas rakstura darbiem un pakalpojumiem, ko veikuši citi uzņēmumi, organizācijas vai fiziskas personas, izņemot izmaksas kapitālieguldījumiem. Pie šīm izmaksām tiek pieskaitīta maksa par namīpašuma lietas sagatavošanu, zemes mērīšanu, maksa par nekustamā īpašuma tiesību nostiprināšanu  Zemesgrāmatu nodaļā, kā arī izdevumi par juristu u.c. speciālistu darba apmaksu. Vēl pie šīm izmaksām ir pieskaitāmi izdevumi, kurus namīpašnieks samaksā starpniecības organizācijai par pakalpojumiem par viņa īpašumā dzīvojošo īrnieku pārvietošanu uz citu dzīvojamo platību.

6. procentu maksa par bankas kredīta izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus, ja šis kredīts izmantots, lai gūtu ienākumus no īpašuma vai telpu izīrēšanas vai iznomāšanas.

7. Latvijas Republikā noteikto nodokļu (izņemot) iedzīvotāju ienākuma nodokli) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā)  maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā t.i. zemes nodoklis, īpašuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis.

8. komandējumu izdevumi. Šos izdevumu no apliekamā ienākuma izslēdz tikai par tām dienām, proporcionāli uzturēšanās laikam, kad īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona risinājuši jautājumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, piemēram, līgumu slēgšana u.c.

Ja īpašnieks pilnvaro apsaimniekot viņam piederošo īpašumu kādai citai fiziskai vai juridiskai personai, tad summas, ko īpašnieks samaksā par īpašuma apsaimniekošanu, ir izslēdzamas no apliekama ienākuma.

          Izdevumos var tikt ieslēgtas kompensāciju summas, ko namīpašnieks izlieto sakarā ar īrnieku pārvietošanu no dzīvojamām telpām, kuras turpmāk paredzētas izmantot ienākumu gūšanai. Šie izdevumi tiek ņemti vērā, ja ir maksājumu apliecinošs dokuments, kas pierāda, ka ir apmaksāts rēķins tieši par dzīvokļa īres tiesību iegādi. Tomēr nevar tikt atzīti par attaisnotiem izdevumiem, ja kompensācija ir izmaksāta tiešai personai, kas ir dzīvojamo telpu līdzšinējais īrnieks.

          Ja vienam īpašniekam pieder vairāki namīpašumi, kas kalpo un ir paredzēts, ka kalpos ienākumu gūšanai pēc nepieciešamā remonta izdarīšanas, tad visi izdevumi, kas saistīti ar šo namu apsaimniekošanu (arī amortizācijas atskaitījumi)  ir uzskatāmi izdevumos un izslēdzami no kopējā maksātāja ar nodokli apliekamā ienākuma, kaut arī no atsevišķiem namīpašumiem ienākumus nesaņem.

          Ja īpašnieka mājā dzīvojošais īrnieks noslēdz līgumu ar īpašnieku par kādu konkrētu darbu izpildi, piemēram, sētnieka, santehniķa, pārvaldnieka u.c. maksa par šo darbu ir dzīvokļa īre, t.i., bezmaksas dzīvoklis, tad īres maksa ir uzskatāma par šīs personas ienākumu un par kuru attiecīgos gadījumos aprēķināms iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

          Pamatojoties uz 1995. gada 5. oktobra VID rīkojumu Nr. 206, visiem namīpašniekiem, kuri nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un kuriem ienākumi no īpašuma un telpu izīrēšanas vai iznomāšanas, ir nepieciešamas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās reģistrētās kvītis. Kvītīm jābūt tipogrāfiski numurētām ar pieczīmju numerāciju un sēriju, apzīmētu ar diviem latviešu alfabēta burtiem. Kvīts jāizraksta trīs vienādi aizpildītos eksemplāros; no kuriem pirmais eksemplārs paliek īrniekam vai nomniekam, otrais eksemplārs paliek namīpašniekam un trešais eksemplārs paliek kvīšu grāmatiņā. Kvītīs nepieciešamie rekvizīti jāieraksta skaidri un salasāmi.

          Aizliegts izmantot Valsts ieņēmumu dienesta nodaļās nereģistrētās kvītis un aizliegts izrakstīt kvītis vienā vai divos eksemplāros.

          Ja  namīpašnieks (nerezidents) gūst ieņēmumus no Latvijā piederoša īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas juridiskām personām, kuras ir uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājas un šo īres vai nomas maksu juridiskas personas nosūta tieši namīpašniekam (nerezidentam) uz ārzemēm, kur viņš dzīvo, vai arī šie maksājumi tiek veikti, izmantojot namīpašnieka (nerezidenta) pilnvaroto personu, kas nav reģistrējusies kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja, tad šādā gadījumā, nerēķinoties ar nerezidentu, jāpiemēro likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 3. panta 4. daļas 5. apakšpunkta norma 5% nodokļa likme no atlīdzības summas.

Ja namīpašnieka ( nerezidenta) Latvijā piederošo nekustamo īpašumu apsaimnieko un iekasē īres un nomas maksu pilnvarota persona, kura ir Latvijas rezidents, un pēc tam norēķinās ar namīpašnieku (nerezidentu), tad šajā gadījumā no īres un nomas ieņēmumiem jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

          Namīpašnieka ienākumu un izdevumu uzskaites pareizība ir jāpārbauda nekustamā īpašuma atrašanās vietā. Nodokļu inspekcija pēc īpašuma  atrašanās vietas aptaujā mājas īrniekus un nomniekus, pārbauda ienākumu un izdevumu izskaiti. Pārbaudes materiāli jānosūta nodokļu inspekcijai kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs.

          Lai pareizi noteikti namīpašnieka ienākumu no īpašuma vai telpu izīrēšanas vai iznomāšanas, ir jāuzskaita visi ienākumi, ko saņem no īrniekiem kā īri un komunālos maksājumus. Jāpārbauda visi noslēgtie  līgumi ar uzņēmumiem par komunālajiem maksājumiem un jāpārbauda visas nomaksātās summas. Ja nomaksātās (pārskaitītās) summas ir mazākas par saņemtajām, tad tās ir namīpašnieka ienākums un apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja šīs nomaksātās (pārskaitītās) summas par komunālajiem pakalpojumiem ir lielākas par saņemtajām, tad šī starpība attiecināma uz izdevumiem un par to samazināms apliekamais ienākums.

          Ja maksātājs ir saņēmis ar algas nodokli apliekamus ienākumus no darba devējiem (likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 3. pants) un arī ienākumus no saimnieciskās darbības (likuma 1. pants), izdevumi, kas saistīti ar ienākumu gūšanu no saimnieciskās darbības, nav izslēdzami no ar  algas nodokli apliekamā ienākuma, arī tajā gadījumā, ja tie pārsniedz ienākumus no saimnieciskās darbības.

          Šie norādījumi attiecas arī uz  Latvijas rezidentu ienākumiem, kurus tie saņem no sava īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, kas atrodas ārvalstīs.

          Kā jau iepriekš tika minēts, visi ieņēmumi un izdevumi no saimnieciskās darbības , ko dokumentē, namīpašniekam ir pienākums kārtot Ieņēmumu un izdevumu žurnālu. Pirms sākt ierakstus žurnālā, tas jāreģistrē  attiecīgā rajona VID. Tam jābūt šūtām, lapas sanumurē. Žurnāls paredzēts vienam taksācijas gadam. Tajā namīpašnieks vai grāmatvedis fiksē visas saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus, tas jāveic uzreiz pēc darbības vai vismaz dienas beigās . Ieraksti veicami precīzi, bez svītrojumiem, skaidri salasāmi.

          Ienākumu un izdevumu ailes lapas puses beigās tiek saskaitītas  katra atsevišķi, un tiek pārnestas uz nākamajām lpp.

          Gada beigās veic kopsavilkumu, izmanto žurnālā esošās tabulas, un aprēķina summu, kuru tālāk ieskaita izdevumos.

          Tā kā likuma  “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. pantā ir paredzēts , ka arī fiziskām personām no apliekamā ienākuma tiek izslēgti tādi izdevumi kā amortizācija,  tas ir, pamatlīdzekļu nolietojums,  tad līdz ar to maksātājam jāveic pamatlīdzekļu uzskaite atbilstoši likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ( noteikts likumā), kā arī atbilstoši Ministru kabineta 1995. gada 8. augusta noteikumiem Nr. 248,  “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, kā arī atbilstoši Valsts ieņēmumu ienākuma nodokļu aprēķināšanas kārtību”.

          Maksātājam ir jāiekārto uzskaites kartiņu katram pamatlīdzeklim atsevišķi. Un tad  apkopo tos pa kategorijām.

          Gada beigās maksātājs aizpilda tabulu  “Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins” un žurnāla tabulu, kur ir izdevumi precizēšanai; to arī ieraksta.

          Apkopojot ierakstus žurnālā un aizpildot visas tabulas, maksātājs ir aizpildījis deklarācijas pielikumu (D8).

          Maksātājs, saņemot skaidrā naudā īres un nomas maksu, izsniedz maksātājam darījumu apliecinošu kvīti - pamatojums VID rīkojums Nr. 203 - no 05.10.95g. Kvīts tiek aizpildīta trijos eksemplāros, no kuriem divi paliek kvīšu grāmatiņā, bet pirmais eksemplārs īrniekam vai nomniekam.

          Arī šīs kvītis jāreģistrē VID nodaļā.

          Nodokļu maksātājs savas ērtības labad var vest arī kases grāmatu.

Nolietojumu - amortizāciju aprēķina no denacion. mājas bilances vērtības, kas atspoguļota nodošanas - pieņemšanas aktā, saskaņā ar MP 1993.g. 10. februāra lēmumu Nr. 67 “Par pamatlīdzekļu pārvērtēšanu”. 1995. gadā amortizācijas likme 10% no tās vērtības.

          Uz ienākuma nodokli attiecas tie paši atvieglinājumi kā uz algas nodokli par

1.  apgādājamiem

2.  neapliekamo minimumu

3.  atvieglinājums par invaliditāti.

      Ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķināšana un nomaksāšana:

Avansa maksājumus aprēķina pats maksātājs, ievērojot pamatlikmi 25% no apliekamā ienākuma.

Apliekamie ieņēmumi mīnus attaisnotie izdevumi mīnus atvieglojumi mīnus neapliekamais minimums.

Avansa maksājumus var noteikt, ņemot vērā par pamatu:

iepriekšējā visa gada faktisko ienākumu	- ja prognozējamais ienākums             tekošajā gadā būs tāds pats -ja ienākums nebūs visu gadu - tad proporcionāli samazinot
iepriekšējā visa gada faktisko ienākumu par nepilnu gadu	pārrēķinot uz ienākumu gūšanas laiku tekošajā gadā (pilnu gadu vai nepilnu gadu)
tekošā gada pirmā mēneša faktisko ienākumu, no kura aprēķināms nodoklis	pārrēķinot uz ienākumu gūšanas laiku tekošajā gadā (pilnu gadu vai nepilnu gadu)

          Nodokļa  avansa maksājumu aprēķins  jāsastāda un nodokļu inspekcijai jāiesniedz :

1.  ja ienākuma avots pastāv no 1. Janvāra līdz 1. Februārim

2.ja ienākuma avots radies pēc 1. Janvāra mēneša laikā no ienākuma

avota rašanās dienas.

          Maksātājs patstāvīgi iemaksā budžetā aprēķinātos avansa maksājumus ne vēlāk kā :

15. martā                       25

15. maijā                        25

15. augustā                              25

15. novembrī                 25

          Avansa maksājumi pārrēķināmi gada laikā, ja:

1.     apliekamais ienākums ievērojami atšķiras no prognozētā

2.     radušās vai zaudētas tiesības uz nodokļa atvieglojumu vai neapliekamo minimumu.

          Izbeidzoties ienākuma avotam gada laikā, jāaprēķina ienākuma nodoklis no faktiskā ienākuma un jāsalīdzina ar aprēķinātajiem avansa maksājumiem vai arī to atmaksā no budžeta.

3.   Gada ienākuma deklarācija.

          Par pamatu gada ienākuma deklarācijas sastādīšanai ir ņemta kārtība, kāda tika noteikta sastādot 1995.deklarāciju.

          Atskaitoties par tekošo gadu iespējamas izmaiņas deklarācijas sastādīšanā. Deklarācijas iesniegšanas termiņi līdz jaunā gada 1. aprīlim VID nodaļā.

          Iedzīvotāju ienākuma nodokli no gada kopējā ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķina nodokļa maksātājs, sastādot deklarāciju. Deklarācija sastāv no 6 daļām:

1.  vārds, uzvārds, personas kods

2.  pastāvīgā dzīvesvieta un dzīvesvietas kods, vai vieta, kur saņemta algas nodokļa grāmatiņa vai karte (nodokļu inspekcija, kurā fiziskā persona reģistrēta kā nodokļa maksātājs) bet , ja tā mainīta, tad pastāvīgā dzīves vieta gada sākumā vai gada beigās, ja gada laikā mainīta dzīves vieta.

Gadījumā kad nodokļa maksātājs ir saņēmis atvieglojumu par apgādībā esošam personām, bet tām ir bijuši ar nodokli apliekami ienākumi. Šajā daļā jāuzrāda :

1.  vārds, uzvārds

2.  pastāvīgā dzīves vieta

3.  radniecība - personu un dzīvesvietas kods

4.  ienākumu avots.

          Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir maksājums budžetā, kurš aprēķināms par namīpašnieka kalendāra gada (taksācijas gada) no1.Janvāra līdz 31. Decembrim (ieskaitot) kopējiem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem.

      Lai noteiktu gada nodokli:

1.  jānosaka ar nodokli apliekamā ienākuma kopējā summa no īres un nomas

2.  jānosaka attaisnotie izdevumi, kuri jāņem vērā lai noteiktu apliekamo ienākumu.

3.  jāpiešķir likumā paredzētie atvieglojumi

4.  jāsamazina apliekamais ienākums par Latvijas Republikas valdības noteikto neapliekamo minimumu

5.  Jānosaka starpība starp gada nodokli, kas aprēķināts no ienākuma rezumējošā kārtībā, un avansa maksājumiem, kas iemaksājama budžetā vai saņemama no budžeta.

      Namīpašnieku deklarācijas sastādīšanas kārtība:

1.  deklarācija sastādāma divos eksemplāros no nodokļu inspekcijā saņemtām veidlapām

2.  tas jāizdara vienu reizi gadā, izbeidzoties kalendāra gadam

3.  viens eksemplārs jāiesniedz savas pastāvīgās dzīvesvietas nodokļu inspekcijā, ne vēlāk kā kalendāra gadam sekojošā gada 1. Aprīlim, bet otrs paliek deklarācijas sastādītājam

4.  deklarācija jāiesniedz nodokļu inspekcijai personīgi.

          Deklarācijai jāpievieno:

1.  sociālā nodokļa un obligātās sociālās apdrošināšanas maksāšanas dokumentus.

2.  attaisnoto izdevumu dokumenti (kvītis, rēķini, čeki, kā arī citi dokumenti), kas apliecina nodokļa maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu kā arī medicīnas un ārstniecības pakalpojumu izmantošanu

3.  dokumenti, kas apliecina apgādājamo skaitu, un dokumenti, kas apliecina invaliditāti.

          Aizpildot deklarācijas I daļu maksātājs uzrāda:

1.  ienākumus, par kuriem ieturēts algas nodoklis

2.  ienākumus no saimnieciskās darbības

3.  citus maksātāja ienākumus, ja tādi ir.

          Aizpildot deklarācijas II daļu maksātājs uzrāda attaisnoto izdevumu kopsavilkumus:

1.  attaisnotajiem izdevumiem

2.  gada neapliekamam minimumam

3.  atvieglojumiem par apgādājamiem

4.  ieturētajiem avansa nodokļiem

5.   

      Deklarācijas pārbaude par :

1.  deklarāciju un dokumentiem, kas attiecas uz deklarācijā ietvertajiem datiem

2.  “Paziņojums par algas nodokli”

3.  saimnieciskās darbības “Ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls”, un visi dokumenti, kas pamato ierakstus

4.  darījumu apliecinošās kvītis, pārskaitījumi, čeki u.t.t., kas pamato maksātāja ieņēmums

5.  īres un nomas līgumi.

          VID inspektors koriģē un paziņo nodokļa maksātājam par deklarācijas sastādīšanas nepilnībām, kas jālabo.

Ieturēto nodokļu pārmaksās gadījumos, nodokļa maksātājs starpību ir tiesīgs saņemt atpakaļ , vai ieskaitīt to nākošajam maksāšanas termiņam.

4.   Algas nodoklis

          Algas nodoklis ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa, no darba algas, kuru ietur uzņēmumi, sabiedrības, iestādes, organizācijas un saimniecības izmaksājot fiziskām personām viņu gūtos ienākumus.

          Ja namīpašnieks reizē ir pārvaldnieks savam īpašumam un pieņem darbā citas algotas personas, tad iepriekš jāvienojas par darbinieka ienākuma (algas) deklarācijas noformēšanu. Darba ņēmējs var strādāt uz algas nodokļu grāmatiņas vai kartes, ko izsniedz attiecīgā VID nodaļa, un kuras glabājas pie darba devēja visā ienākumu (algas) gūšanas laikā. Darba attiecībām beidzoties algas nodokļa grāmatiņa tiek izsniegta darba ņēmējam, ar attiecīgiem ierakstiem, bet nodokļu karte tiek nosūtīta VID nodaļai.

Algas nodokļa aprēķināšanas kārtība.

          Algas nodokli aprēķina, ietur no izpeļņas un izmaksas un pārskaita pašvaldības budžetā (pēc dzīvesvietas), darba devējs :

ja izmaksām ir regulārs raksturs - tad vienu reizi mēnesī no mēneša kopējās summas.

Algas nodokļa atvieglojumi un neapliekamais minimums.

Tos piešķir tikai pamatdarba vietā vai galvenajā ienākumu gūšanas vietā, kur ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa ar ierakstiem par tiesībām uz atvieglojumiem. Nodokļu maksātājs sastāda paziņojumu par tiesībām uz atvieglojumu, kuru apstiprina grāmatiņas izsniedzējs un ieraksta grāmatiņā, vai arī to izdara darba devējs pamatojoties uz šo apstiprināto paziņojumu.

Atvieglojums par apgādājamiem.

          To var piešķirt personām, kuras ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kaut arī pagaidām dzīvo ārpus Latvijas, neatkarīgi no tā, vai dzīvo kopā ar apgādājamo, vai nē.

          Atvieglojumu var noteikt:

1.  par nepilngadīgu bērnu (līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai), nepieciešams uzrādīt bērna dzimšanas apliecību

2.  par bērnu no18 līdz 24 gadu vecumam, kamēr viņš turpina izglītību, nepieciešama tās mācību iestādes izziņa, kurā bērns mācās.

3.  par nestrādājošiem vecākiem - dēlam vai meitai par tēvu vai māti

4.  par nestrādājošu laulāto -vīram par sievu, sievai par vīru, ja tie ir reģistrēti laulībā. Jāuzrāda laulātā darba grāmatiņa ar ierakstu, ka viņš ir atbrīvots no darba

5.  par aizbildniecībā un aizgādniecībā esošu personu, kurām tā ir noteikta ar tiesas vai citas kompetentas iestādes lēmumu.

          Neapliekamais minimums, ko noteicis Ministru Kabinets - 12.5 lati par katru apgādājamo.

Atvieglojums par invaliditāti.

Pienākas invalīdiem, kurus par tādiem atzinusi Darba ekspertīzes ārstu komisija.

          Ārstu komisijas lēmums jāiesniedz nodokļu inspekcijai. Nodokļu inspekcija Jūsu darba grāmatiņā izdarīs attiecīgu ierakstu par tiesībām saņemt nodokļa atvieglojumu.

          Atvieglojuma apmērs ir atkarīgs no invaliditātes grupas un Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktā mēneša neapliekamā minimuma lieluma.

Neapliekamā minimuma lielums.

          Katrai fiziskai personai pamatdarba vietā vai galvenajā ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta grāmatiņa apliekamais ienākums jāsamazina par neapliekamo minimumu, kura apmēru nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets. Neapliekamā minimuma apmērs - 25 lati mēnesī.

          Algas nodokli aprēķina , piemērojot pamatlikmi 25 procenti no starpības:

apliekamie ieņēmumi - attaisnotie izdevumi - atvieglojumi - neapliekamais minimums.

Attaisnotie izdevumi.

1.  Darbinieka ieturētais un nomaksātais sociālais nodoklis, 5 procentu apmērā, no apliekamiem ieņēmumiem

2.  Ziedojumiem, dāvinājumiem, ja darbinieks devis rīkojumu un darba devējs to ieturējis no darbinieka algas un pārskaitījis.

          Reizi ceturksnī darba devējs sniedz VID nodaļai algas nodokļa pārskatu .

          Taksācijas gadam beidzoties darba devējs par katru strādājošo darbinieku VID nodaļai sniedz paziņojumu par algas nodokli, kas ir pamats pareiza algas nodokļa uzskaitei un samaksai par taksācijas gadu, ko saskaņo ar VID inspekciju.

          Darba devējs veic darba algas sarakstu ar algas izmaksas datumu. Algas nodoklis pašvaldības budžetā jāpārskaita ne vēlāk kā vienu dienu pēc algas izmaksas.

5.   Sociālais nodoklis.

          Uz namīpašnieku kā darba devēju attiecas visi pienākumi un tiesības kā uz jebkuru citu darba devēju.

          Likums "Par sociālo nodokli " paredz namīpašniekiem darīt zināmu valsts sociālās apdrošināšanas fondam par:

1.  darba tiesisko attiecību uzsākšanu

2.  darba tiesisko attiecību izbeigšanu

3.  katras sociāli apdrošinātās personas sociālā nodokļa maksājumiem.

          Likums "Noteikumi par kārtību kādā darba devējs informē Valsts sociālās apdrošināšanas fondu par valsts obligātajai sociālai apdrošināšanai pakļautajām personām" paredz darba devējiem katru mēnesi iesniegt sociālās apdrošināšanas pārvaldē pēc darba devēja reģistrācijas vietas ziņojumus par darbinieku sociālā nodokļa maksājumiem. Ziņojuma iesniegšanas termiņš ir nākamā mēneša 5.datums pēc pārskata mēneša.

      Valsts obligātajai apdrošināšanai pakļautās personas:

1.  sociālā nodokļa maksātāju darba devēja reģistrs

2.  sociālai apdrošināšanai  pakļauto darbinieku saraksts

3.  paziņojums, kurā darba devējs vienojās ar pārvaldes darbiniekiem par

pieņemamu sociālā nodokļa maksāšanas termiņu.

          Darba  devējs iekārto katra darbinieka sociālās apdrošināšanas kartīti, kura glabājas piedarba devēja. Likumā "Par sociālo nodokli" izdarīti grozījumi attiecībā uz nodokļu likmēm pārejas periodā.

          Jaunā ceturkšņa sākumā namīpašnieks iesniedz Valsts statistikas pārskatu par iepriekšējo ceturksni.

          Ministru kabinets 1995.gada 19. decembrī izdeva noteikumus "Noteikumi par valsts obligātajai sociālajai apdrošināšanai pakļauto personu reģistrāciju", kuri paredz līdz 1996.gada 15.janvārim izdarīt sociālajai apdrošināšanai pakļauto personu reģistrāciju.

Sociāli apdrošinātās personas ir:

1.  personas, kas ir nodarbinātas algotā darbā (darba ņēmēji)

2.  pašnodarbinātās personas

3.  pašnodarbinātās personas, ģimenes

4.  pašnodarbinātās personas un viņu uzņēmumos, saimniecībās strādājošie ģimenes locekļi reģistrējas paši sociālās apdrošināšanas pārvaldēs pēc dzīves vietas.

6.   Īpašuma nodoklis.

Ar īpašuma nodokli saistītos jautājumus regulē likums par "Par īpašuma nodokli", bez tam ir jāņem vērā arī attiecīgās prasības, kas noteiktas likumos "Par grāmatvedību", "Par nodokļiem un nodevām" un citos dokumentos.

Nodokļa maksātāji.

Nodokļa maksātājs ir fiziska, gan juridiska persona, arī ārvalstu, ja tai ir īpašums Latvijas teritorijā. Par iznomātu īpašumu nodokli aprēķina un maksā tā īpašnieks, bet, ja nomas līgumā ir paredzēts nodokļa maksātājs var būt arī nomnieks.

          Inventarizācijas datos īpašuma vērtība ir apliekamā īpašuma vērtība.

Ja apliekamā īpašuma vērtība ir līdz 1500latiem, tad par šo īpašumu nodoklis nav jāmaksā.

          Ja vienai fiziskai personai ir vairāki īpašuma objekti, tad īpašuma nodoklis jāaprēķina un jāmaksā no kopējās visu īpašuma objektu vērtības.

          Fiziskām personām ar īpašuma nodokli apliek tikai ēkas un būves, ja tās tiek izmantotas uzņēmējdarbībā, turklāt neatkarīgi no tā, vai šīs ēkas un būves tā izmanto pati vai iznomā citam uzņēmējam.

          Ja ēka ir atbrīvota no nodokļa maksājumiem, bet daļa no tās tiek izmantota uzņēmējdarbībai, tad apliekamā īpašuma vērtībā ieskaita ēkas vērtību proporcionāli uzņēmējdarbībā izmantojamai daļai, par pamatu ņemot uzņēmējdarbības izmantojamās ēkas daļas platību.

Īpašuma nodokļa nemaksātāji.

1.  fiziskajām personām piederošais namīpašums , ja to neizmanto uzņēmējdarbībā

2.  namīpašums, kuru izmanto veselības aizsardzības, sporta un fiziskās kultūras, izglītības un kultūras vajadzībām, izņemot kinoteātrus un videotēkas.

Aprēķināšanas un nomaksas kārtība.

          Gan paredzamo (plānojamo), gan faktisko nodokļa summu aprēķina pats maksātājs.

          Katru gadu jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pēc savas dzīves vietas tā saukto deklarāciju par tekošo gadu, tas ir, par paredzamo ar nodokli apliekamā īpašuma vērtību un par maksājamā nodokļa summu. Tas nozīmē, ka tas ir kaut kas aptuvens, jo tie ir tā sauktie avansa maksājumi, jo dabiski, ka maksātājs vēl nezin kā mainīsies pamatlīdzekļi gada laikā. To var aprēķināt vadoties no prognozēm: kā plāno savu darbību  - vai palielināt, vai samazināt īpašumu. Ja gada laikā īpašuma faktiskā vērtība un līdz ar to arī nodokļa summas ievērojami atšķiras  no prognozētā, tad var iesniegt precizētu deklarāciju un attiecīgi arī maksāt. Gadam beidzoties jāiesniedz atskaite par faktiskajiem nodokļa maksājumiem. Ja ir pārmaksāts īpašuma nodoklis, tad starpību pēc maksātāja vēlēšanās var tikt atdota atpakaļ vai ieskaitīta nākamā perioda maksājumos, bet, ja ir otrādi nodokļa maksātājam jāpiemaksā radusies starpība.

Nodokļa likmes.

Ar nodokli apliekamā īpašuma                                      Nodokļa

vērtība (tūkst. latu)                                                     gada likme

no1.5 līdz 25                                                        0.5  procenti no īpašuma                                                                            vērtības virs 1500 latiem

virs 25 līdz 50                                                      117.50 lati+1.5 procenti

                                                                             no īpašuma vērtības

                                                                             virs 25000 latiem

virs 50 līdz 250                                                    492.50 lati+2 procenti no

                                                                             īpašuma vērtības

                                                                             virs 50000 latiem

virs 250 līdz 750                                                   4492.50lati+2 procenti

                                                                             no īpašuma vērtības

                                                                             virs 250000 latiem

virs 750 līdz 2500                                                16992.50 lati+3.5 procenti

                                                                             no īpašuma vērtības

                                                                             virs 750000 latiem

virs 2500                                                              78242.50 lati+4 procenti

                                                                             no īpašuma vērtības

                                                                             virs 2500000

7.   Pievienotās vērtības nodoklis

          Namīpašniekam , jā tā gada ienākumi pārsniedz 10 000 Ls jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam VID Nodokļu kontroles departamentā 1996.g. 27.05. noteiktā kārtībā. PVN nodokļa likme 18% no gada ienākuma.

Norādījums (vēstule Nr 13.1.4 - 21.4878 no 27.05.96 p. 10)

8.   Secinājumi un priekšlikumi

          Valsts ekonomiskā izaugsme ir atkarīga no valdības politikas, vai tā veicina uzņēmējdarbības attīstību vai ne. Kāda ir nodokļu likumdošana un kā interesēs tā darbosies.

          Namīpašumu apsaimniekošana ir uzņēmējdarbība, kas iekļaujas nekustamā īpašuma tirgus apritē.

          Pēc stāvokļa uz 1996.g 1. janvāri (Latvijas Ekonomists, 1996, Nr.9) no kopējā Latvijas dzīvojamā fonda, kura kopējā platība pilsētās 34 149 tūkst. kv.m. - fizisko personu īpašumā ir 9260 tūkst. kv.m.  jeb 27%, un šī proporcija vēl pieaugs. Lielāki daļai Rīgas pilsētas daudzdzīvokļu īres namiem īpašnieki ir fiziskas personas.  Namīpašnieks ir ieinteresēts stabilā nodokļu politikā, jo tikai tā var mērķtiecīgi un apzināti veicināt sava nekustamā īpašuma kvalitatīvu apsaimniekošanu un palielināt ienākumus.

Pašreizējā situācijā gūtie ienākumi no nomas un īres ,galvenokārt, tiek izlietoti nodokļu apmaksai, nepietiek līdzekļu namīpašuma uzturēšanai, ekspluatācijai, remonta darbiem un tml.

          Sākot ar 1997. gadu tiks noteiktas izmaiņas īres maksā, kas varētu ietekmēt ienākumu palielināšanās iespējas, bet daži ierobežojumi attiecībā uz kapitālajiem remontiem (tas ir saistīta ar attaisnotiem izdevumiem) stipri ierobežos šīs iespējas.

          Arī jaunais plānotais nekustamā īpašuma nodoklis, kas paredzams stāsies spēkā ar 1997. gada 1. janvārī nedos iespēju īpašniekam paredzamos ienākums likt lietā, kas nākotnē (pieaugot īpašuma vērtībai) dotu lielākus atskaitījumus  valsts budžetā.

          Nodokļu politikai Latvijā vajadzētu būt tādai, kas stimulē vēlēšanos apsaimniekot namīpašumus,  atbilstoši tirgus ekonomikas prasībām. Celtu tā vērtību, atjaunotu un sakārtotu skaisto Rīgas centru. Dotu iespēju  īrniekiem dzīvot labiekārtotos dzīvokļos, ar visiem nepieciešamajām sanitār - tehniskām ierīcēm, mērītājiem un tml. Šīs lietas prasa lielus kapitālieguldījumus. Uzskatu, ka nekustamā īpašuma  (namīpašumu) īpašnieki varētu tikt uz laiku atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa (vai stipri samazinātu to likmes)un PVN, un pamatojoties uz saviem ieņēmumiem, sastādītu nama atjaunošanas vai rekonstrukcijas biznesa plānu kā garantu ieņemto līdzekļu pamatotai izlietošanai. Rīgā vien ir daži tūkstoši denacionalizētu namu, un ja stimulējošas nodokļu politikas dēļ šai uzņēmējdarbības nozarei būtu iespēja dinamiski attīstīties, domāju, tas pozitīvi ietekmētu gan nekustamā īpašuma mārketingu, gan nozīmīgu Latvijas ekonomikas attīstību.

          Namīpašums tas ir ne tikai nams, bet tā ir arī pilsētas “seja”, vide, kurā mēs dzīvojam un strādājam, vizītkarte tuviem un tāliem ciemiņiem.

9.   Izmantotā literatūra :

1.   “Ziņotājs”- Nr. 46, 21.11.91.

2.   “Ziņotājs” - Nr. 2, Nr. 42 - 07.04.94.

3.   Valdības informācija. Ienākuma nodoklis R., 1994. un gada ienākumu deklarācija.

4.   Valdības informācija. Algas nodoklis R., 1994.

5.   Valdības informācija. Ienākuma nodoklis R., 1994.

6.   “Mans īpašums” - 1994., Nr. 11, lpp. 20. - 21.

7.   “Alter Ego” - 1994., Nr. 2, lpp. 45. - 46.

8.   “Dienas bizness”- 1994., 2. Novembris.

9.   “Latvijas ekonomists”, 1994., Nr. 11, lpp. 66.

10. “Latvijas Vēstnesis” - Nr. 137,  -08.09.95.

11. “Dienas bizness”- 1995., 11. oktobris.

12. LR normatīvie akti. Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ar līdz 1996. gada 1. septembrim no jauna pieņemtajiem dokumentiem un grozījumiem - Rīgā, 1996.

13. LR normatīvie akti. Par pievienotās vērtības nodokli. Ar grozījumiem  un papildinājumiem, kas izsludināti līdz 1996. gada 1. septembrim - Rīgā, 1966.

14. “Latvijas ekonomists” - 1996., Nr. 9, lpp. 66. - 67..

15. “Nekustamais īpašums Latvijā “ - 1996., Nr. 9, lpp. 5. - 8.

16. “Mans īpašums” -1996., Nr. 2, lpp. 44. 50.

17.  “Mans īpašums” - 1996., Nr. 4, lpp. 47.

18. “Latvijas vēstnesis” - Nr. 62., 10.04.96.

19. “Mans īpašums” - 1996., Nr. 9.,  lpp. 23., lpp. 30 .- 33.