Pieprasījuma un piedāvājuma veidošanās tirgus mehānisma pamatsakarības

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un vadības fakultāte

Finansu un kredīta katedra

Referāts

Mikroekonomikā

"Pieprasījuma un piedāvājuma veidošanās tirgus mehānisma pamatsakarības"

Dienas nodaļas

finansu menedžmenta

1. kursa

1F3 grupas

students

Voldis Zlobins

studenta apl. No P 97012

Rīga 1997

SATURS

lpp.

Ievads .           .           .           .           .           .           .           .           .           .    3    

1. Pieprasījuma likums            .           .           .           .           .           .           .           .    4

            1. 1. Cena un pieprasījuma lielums      .           .           .           .           .    4

            1. 2. Ārpuscenas faktori un pieprasījuma izmaiņas     .           .           .    7

2. Piedāvājuma likums            .           .           .           .           .           .           .           .    8

            2. 1. Cena un piedāvājuma lielums     .           .           .           .           .    8

            2. 2. Ārpuscenas faktori un piedāvājuma izmaiņas     .           .           .    9

3. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara cena          .           .           .           .   11

Izmantotās literatūras un avotu saraksts         .           .           .           .           .   13

IEVADS

"Jebkurš ekonomisko jautājumu

īss izklāsts sekmē maldīšanos

(izņemot, varbūt šo manu apgalvojumu)."

Alfrēds Māršals

            No vienas puses, brīvajā tirgū katrs var vienkārši vērot, kā cenu līmeni nosaka pieprasījuma un piedāvājuma konkrētais samērs. No otras puses, ir visai sarežģīti cenu veidošanās dziļākie pamati.

            Runa būs par pircēju un pārdevēju ekonomiskās rīcības motivāciju tirgū, par to, kādas ir šīs rīcības sekas. Un, protams, piekrītot A. Māršala teiktajam, dotais referāts ietvers sevī tikai galvenās sakarības pieprasījuma un piedāvājuma rekcijas īpatnībām kā atsevišæi, tā savstarpēji saistītā formā. 

1. PIEPRASĪJUMA LIKUMS

                       

1. 1. Cena un pieprasījuma lielums.    

Atšæirīgais pieprasījuma lielums būtībā ir pircēju alternatīvas, t. i., pieprasīto preču daudzums atkarībā no to cenu līmeņa. Ja pievēršas konkrētās preces a tirgus pieprasījuma apjoma atkarībai no cenu līmeņa, tad redzams, ka, pieprasījumam pieaugot, cena samazinās.

1. tabula

Precesa tirgus pieprasījuma lieluma atkarība no cenas

________________________________________________________________Vienas vienības cena                                                       Pieprasījuma lielums

(Ls)                                                                              (vienībās; mēnesī)

________________________________________________________________                50                                                                                                        30 000

            40                                                                                                        50 000

            30                                                                                                        70 000

            25                                                                                                        90 000

            15                                                                                                      100 000

            10                                                                                                      140 000

________________________________________________________________

            Ir pieņemts, ka cenai sākotnēji pieaugot par Ls 5 (no Ls 10 līdz Ls 15), pieprasījuma lielums samazinās par 30 000 vienībām. Toties cenas pieaugums  no Ls 25 līdz Ls 30, t. i., arī par Ls 5, samazina pieprasījuma lielumu mazākā apjomā, t. i., par 20 000  vienībām.

            1. shēmā uz vertikālās ass ir attēlota preces vienas vienības cena, uz horizontālās - preces pieprasījuma lielums noteiktā laika periodā. Pieprasījuma līkne raksturo pircēju ekonomisko rīcību atkarībā no cenu līmeņa. Šajā shēmā cēlonis (motivācija) ir cena, sekas - pieprasītais preces daudzums.

            Pastāv arī apgriezta sakarība: cēlonis (motivācija) ir pieprasītais preces daudzums, bet sekas - cenu līmenis. Gan vienā, gan otrā gadījumā cēloni ar sekām savieno saimniekotāju subjektu ekonomiskā rīcība.

            Augsta cena nosaka mazu pieprasījumu (daudzumu), bet, cenai pazeminoties, pieprasījums aug; līkne tiecas  pa  labi  uz  leju,  t.  i.,  augsta  cena

ierobežo pieprasījumu, bet zema cena rosina preču pirkšanu. Zema cena zināmā situācijā sekmē izšæērdību (lētas preces nelietderīgu izmantošanu).

            Šāda ekonomiska rīcība vispirms ir saistīta ar ienākuma efektu. Katra cilvēka ienākums parasti ir noteikts, ierobežots lielums. Centieni pilnīgāk apmierināt savas vajadzības liek pircējam rūpīgi apsvērt, ko un cik pirkt, kādu preču iegādei dot priekšroku. Ja kādai precei cena pazeminās, rodas iespēja dotā ienākuma robežās palielināt šīs preces pirkumu. Turpretī, ja preces cena aug, pirkšanas iespējas sarūk, šīs preces pieprasījuma lielums samazinās. Taču tas notiek ne vienmēr. Ja vajadzība ir neatliekama, dotā prece tiek pirkta par šo augstāko cenu iepriekšējā daudzumā; bet citu preču iegādi, kas pircēja vajadzību skalā ieņem zemāku vietu, viņš ir spiests samazināt. Tā straujais maksas pieaugums par dzīvokļu īri, apkuri, karsto ūdeni, par transportu 1992. gada novembrī un 1993. gada janvārī piespieda daudzas ģimenes būtiski sašaurināt dažādus līdzšinējos pirkumus. Piemēram, Latvijā 1992. gadā no septembra līdz decembrim sviesta un siera pārdošana samazinājās par 40%. Tas izskaidrojams ne tikai ar šo produktu cenu ievērojamu pieaugumu. Cenas šajā periodā tika kāpinātas it visam preču klāstam, un pircējam nācās izvēlēties, t. i., lemt, ko un cik pirkt, kādas preces iegādāties iepriekšējā daudzumā, kādus pirkumus samazināt, no kādām precēm vispār atteikties.

            Vienotībā ar ienākuma efektu pastāv aizstāšanas efekts. Vienu un to pašu vajadzību bieži spēj apmierināt atšæirīgi labumi. Pieņemsim, ka preces a un b ir savā starpā aizstājami pārtikas produkti. Ja preces a cena samazināsies, bet preces b cena paliks nemainīga, tad var droši prognozēt, ka pieprasījums pēc preces a pieaugs, bet pēc preces b - samazināsies. (Ja par abām precēm ir vienāds informācijas daudzums un tās ir ģeogrāfiski vienlīdzīgā mērā pieejamas - VZ.) Nozīmīga ir šādu preču cenu attiecība. Šī būtiskā, nepieciešamā cēloņsakarība starp cenu līmeni un  pieprasījuma lielumu, kas pastāvīgi atkārtojas, ekonomikas teorijā tiek raksturota kā pieprasījuma likums.

            Jāņem vērā arī anomāla reakcija tirgus pieprasījumā.

            1)         Tā saucamā snoba efekta gadījumā pastāv vēlme pirkt augsta prestiža preces, ko citi, to augstās cenas dēļ, nevar atļauties. Preces tiek iegādātas neatkarīgi no to cenas.

            2)         Ja patērētājs, sevišæi no nabadzīgiem slāņiem, lielu daļu no saviem ienākumiem izdod par vienu preci, tādā gadījumā, piemēram, vispārējā cenu celšanās uz pārtikas precēm, var novest pie pieprasījuma samazināšanos uz dārgām precēm, bet palielināšanos uz lētākām. Šādu gadījumu sauc par t. s. Gifena paradoksu.

            3)         Ja neapmierina kādas preces kvalitāte (prasību paaugstināšanās) un ir iespējas iegādāties tādu pat labāku, bet dārgāku izstrādājumu.

            4)         Atsevišæos gadījumos, izmainoties preču cenai, pieprasījums nemainīsies, piemēram, neatliekamās vajadzības precēm.

            No pieprasījuma lieluma izmaiņām jāatšæir pieprasījuma izmaiņas.

           

1. 2. Ārpuscenas faktori un pieprasījuma izmaiņas.   

Jāievēro,ka pircēja rīcību bez cenām konkrēti motivē un ievirza arī dažādi ārpuscenas faktori.

            1)         Patērētāju gaume, modes izmaiņas, pat dietologu ieteikumi un reklāmas psiholoģiskā iedarbība. Ir skaidrs, ka šie momenti neatkarīgi no cenu līmeņa reāli palielina vai samazina noteiktas preces pieprasījumu.

            2)         Lēcienveidīgi var pieaugt un pēc tam stabilizēties vai sarukt pieprasījums pēc jaunām precēm, kas rosina un attīsta jaunas vajadzības. Tāds piemērs ir pieprasījuma rašanās un tālākās izmaiņas videokameru un personālo kompjūteru tirgū. Noteikta cēloņsakarība pastāv arī starp preču kvalitāti, izmantošanas iespēju daudzveidīgumu un pieprasījuma apjomu.

            3)         Pircēju ienākumu lielums, to pieaugums vai samazināšanās var ievērojami ietekmēt pieprasījumu pēc dārgām vai lētām precēm, šo preču cenām paliekot nemainīgām.

            4)         Klimatiskie apstākļi (karsta vasara, silta ziema, ļoti lietains rudens utt.) likumsakarīgi palielina vai samazina noteiktu sezonas preču pieprasījumu.

            5)         Pircēju kopējais skaits. To nosaka demogrāfiskā situācija valstī, reģionā, proti, iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas, iedzīvotāju vecuma struktūra. Šajā sakarā pieaug vai samazinās pieprasījums pēc bērnu sortimenta precēm, pēc ražojumiem un pakalpojumiem, kurus galvenokārt pērk vecāki cilvēki. Liela emigrācija vai imigrācija tāpat ietekmē pieprasījumu. To īpaši izjūt tādas valstis kā Vācija un Izraēla.

            6)         Vērā ņemams atkarības efekts. Benzīna cenu pieaugums samazina ne tikai pieprasījumu pēc automašīnām, bet arī to ekspluatācijas intensitāti. Līdz ar to ir nepieciešams mazāk riepu, rezerves daļu, remonta pakalpojumu, samazināsies garāžu celtniecība. Tas ietekmēs arī to cilvēku skaitu, kuri vēlas mācīties šoferu kursos. Savukārt augs pieprasījums pēc velosipēdiem, pēc citiem krietni lētākiem transporta pakalpojumiem. Benzīna cenu pieaugums ir specifisks detonators, kas izraisa jo plašu æēdes reakciju pieprasījuma jomā.

            7)         Preču pārdošana uz kredīta un tā nosacījumi. Patēriņa preču un dažu pakalpojumu tirgū  pieprasījumu rosina iespēja pirkumu samaksāt ar kredītkaršu starpniecību.

            8)         Orientācija uz cenām un ienākumiem nākotnē. Pašreiz Latvijā ir aktuāls pieprasījums sakarā ar inflāciju gaidām. Prognozējot tālāko cenu pieaugumu, namamātes 1992./93. gada ziemā intensīvi pirka cukuru, lai tādejādi vasarā ievārījumu un kompotu sagatavošanas periodā nebūtu spiestas maksāt par cukuru ievērojami dārgāk. Iedzīvotāji, kuriem ir nauda, šodien iegādājas un krāj mantu, lai rītdien neciestu no cenu pieauguma. (Jāņem vērā arī pretējais efekts - deficīta gados daudzi sapirkās preces ne pēc to reālās nepieciešamības. Rezultāts - šie cilvēki bija spiesti vēlāk ziedot tās humānām palīdzībām - VZ.) Var būt arī mēræis šodien pirkt lētāk, lai rīt un parīt pārdotu dārgāk. Loģisks ir arī rīcības pretējs variants: ja ir gaidāma cenu pazemināšanās, šodien jāatturas no pirkuma.

            9)         Politiski un sociāli sprādzieni, kari, dabas katastrofas izsauc gan konkrētu preču pieprasījuma pieaugumu, gan arī tā samazināšanos.

            10)       Valsts administratīvo pasākumu - ražošanas resursu iegādes limitu noteikšana, patēriņa priekšmetu normēšana (kartīšu vai talonu sistēmas ieviešana) - veikšana ar neekonomiskiem līdzekļiem pēc idejas ierobežo pieprasījumu. Atsevišæs pircējs, talonu, kartīšu mudināts, var mērætiecīgi pirkt preci, kuru viņš brīvās tirdzniecības apstākļos nebūtu iekārojis. Taloni, kartītes arī mudina veidot krājumus.

            Ja pieprasījums aug, jaunā līkne pārvietosies pa labi no sākotnējās līknes, ja pieprasījums samazināsies, jaunā līkne atradīsies pa kreisi no sākuma varianta.

            Līkne D1D1 ir veidota pēc 1. tabulas datiem. Līkne D2D2 liecina, ka ārpuscenas faktoru ietekmē pieprasījums pieaudzis. Ja preces a vienas vienības cena ir Ls 50, tad pieprasījums ir nevis 30 000 vienības, bet gan 50 000 vienības. Savukārt līkne D3D3 atspoguļo pieprasījuma samazināšanas realitātes. Pastāvot tai pašai cenai – Ls 50 par preces vienību, pieprasījums ir sarucis līdz 10 000

vienībām. Kaut arī 2. shēma raksturo pircēju rīcību ārpuscenas faktoru ietekmē, cenas pieprasījuma lieluma cēloņsakarība saglabā savu lomu līkņu D2D2 un D3D3 veidošanā. Visi faktori, kas ietekmē pieprasījuma lielumu un izmaiņas kādas valsts tirgū, ir saistīti ne tikai ar šīs valsts pircēju rīcības motivāciju. Starptautiskā darba dalīšana un tirdzniecība, kopēji tirgi, kad tiek nojaukti muitu un citi ekonomiski šæēršļi, visai ievērojami sekmē citu valstu firmu pieprasījumu.

            Tirgū pieprasījums ir nesaraujami saistīts ar piedāvājumu.

2. PIEDĀVĀJUMA LIKUMS

2. 1. Cena un piedāvājuma lielums.   

Piedāvājums ir pārdevēju - gan pašu ražotāju, gan starpnieku tirgotāju - ekonomiskā rīcība, kas atspoguļo centienus pārdot noteiktu preču daudzumu konkrētā laika periodā atkarībā no to cenām un ārpuscenas faktoriem. Ciktāl pārdevēja ekonomiskā izdzīvošana, saņemamās peļņas lielums ir visai atkarīgs no pārdodamo preču cenu līmeņa, veidojas nepieciešamā cēloņsakarība starp cenu un piedāvājuma lielumu. Citiem vārdiem, pārdevēju ekonomisko rīcību piedāvājuma jomā vispirms motivē konkrētās preces konkrētā cena. Šo atziņu ilustrē tipiska piedāvājuma līkne 3. shēmā, kas ir veidota pēc 2. tabulas datiem.

2. tabula

Preces a tirgus piedāvājuma lieluma atkarība no cenas

________________________________________________________________

Vienas vienības cena                                       Piedāvājuma lielums

(Ls)                                                                              (vienībās; mēnesī)

________________________________________________________________

            50                                                                                                        140 000

            40                                                                                                        120 000

            30                                                                                                        100 000

            25                                                                                                          90 000

            15                                                                                                          50 000

            10                                                                                                          20 000

________________________________________________________________

            Jo augstāka cena, jo, pastāvot līdzīgiem pārējiem nosacījumiem, izdevīgāk ir preci režot un pārdot. Turpretī zemāka cena ierobežo piedāvājumu: tā lielums arvien samazinās.

            Visaugstākā cena nosaka visaugstāko piedāvājuma līmeni; viszemākā cena nosaka vismazāko piedāvājuma līmeni. Piedāvājuma līkne no labējā augšējā stūra likumsakarīgi virzās pa kreisi uz leju.

2. 2. Ārpuscenas faktori un piedāvājuma izmaiņas.   

No preču piedāvājuma lieluma svārstībām jāatšæir to piedāvājuma  izmaiņas.  Ja  pirmo  nosaka dažādi cenu līmeņi, tad otro - ārpuscenas faktori.

            1)         Jāievēro sakars starp ražošanas un apgrozības izmaksu lielumu un piedāvāto preču daudzumu, pastāvot dotajām cenām. Uzņēmēju rīcību, kā zināms, motivē centieni pēc augstākās peļņas. Tāpēc zemāks ražošanas un apgrozības izmaksu līmenis rosina piedāvājuma palielināšanu. Savukārt ražošanas un apgrozības izmaksu konkrētais lielums ir tieši atkarīgs no resursu cenām. Tāpēc resursu cenas parasti tiek raksturotas kā pirmais ārpuscenas faktors, kas regulē piedāvājuma izmaiņas. Šeit jāmin gan dabas resursu (zemes), gan darbaspēka, gan kapitāla elementu, gan arī uzņēmēju spēju cenas.

            2)         Ražošanas izmaksu līmenis ir būtiski atkarīgs no resursu atdeves, to ražīguma. Jaunākā tehnika, tehnoloģija un pilnīgāka organizācija, palielinot resursu atdevi, līdz ar to palētina ražošanu un rada nosacījumus piedāvājuma paplašināšanai. Ražošanas izmaksu samazināšana ir saistīta ar to, ka zinātnes sasniegumu enerģiska ieviešana gan ražošanas, gan arī pārvaldes sfērā samazina produkcijas kapitālietilpību, materiālietilpību, darbietilpību.

            Dažu ierobežotu dabas resursu ieguves jomā brīžiem vērojama pretējā parādība. jāiegulda arvien lielāks resursu daudzums, lai nodotu tālākai pārstrādei vienu otru derīgu izrakteni. Lai izraktu ogles, jārok arvien dziļākas un dziļākas šahtas. Tā rezultātā dārgākās ogles tiek piedāvātas mazākā daudzumā un kurināmā bilancē samazinās ogļu īpatnējais svars. Dzelzi nākas iegūt no rūdām ar zemāku metāla saturu. Tas prasa resursu ietilpīgāku bagātināšanas procesu; tā sekas - dzelzs piedāvājums samazinās.

            3) Nodokļi. Te svarīga nozīme ir tam, kas ir nodokļu aplikšanas objekts un nodokļu maksātājs, kāda ir nodokļu likme un paredzētie atvieglojumi, kāda ir maksāšanas kārtība un iespēja likumu apiet ar līkumu.

            Aprakstītās problēmas pretējais variants ir saistīts ar subsīdiju, visādu piemaksu lomu piedāvājuma regulēšanā. Pastāvot zemai cenai un augstām ražošanas izmaksām, piemaksa cenai rada iespēju ražotājiem, uzņēmējiem izdzīvot un rosina piedāvājumu.          

            4)         Citu preču cenas. Tas ir sevišæi aktuāli lauksaimniecībā, kur  pastāv daudzi zemes izmantošanas varianti. Ja pazeminās viena produkcijas veida cena, zemnieks var nolemt šo preci vairs neražot un nepiedāvāt. Tās vietā uz attiecīgās zemes platības viņš audzēs citu kultūru kā citu preci, kurai cenas nemainās un kas ir pietiekami ienesīga.

            5)         Pārdevēju skaita pieaugums vai samazināšanās. Vienā variantā tas ir saistīts ar to, ka konkrētā nozarē uzsāk darbu jauni uzņēmumi un palielina kopējo attiecīgo preču vai pakalpojumu piedāvājumu. Nav izslēgts arī pretējais variants - uzņēmums tiek slēgts vai pārprofilēts.

            6)         Meteoroloģiskie apstākļi. Būtībā tā ir reakcija uz attiecīgā pieprasījuma drošām izmaiņām. Mainīgie dabas apstākļi būtiski ietekmē HES ražotās elektroenerģijas daudzumu.

            7)         Piedāvājumu regulē visādas prognozes un gaidas, tajā skaitā arī cenu izmaiņas. Latvijā 90. gadu sākumā aktuāla ir ražotāju un pārdevēju ekonomiskā rīcība sakarā ar inflācijas attīstību. No vienas puses, uzņēmējiem ir it kā lietderīgi izejvielas lētāk pirkt un pārstrādāt šodien, bet preci uzreiz nepārdot, gaidīt cenu tālāko kāpumu, lai tad preču krājumus pārdotu dārgāk. No otras puses, tādā gadījumā palēlināsies ieguldīto līdzekļu aprite, kas draud ar gada peļņas normas pazemināšanos. Ir iespējama arī nelabvēlīga situācija, kad augstas cenas samazinās pieprasījumu un piedāvājums paliks bez pircēju atzinības.

            8)         Politiskā un ekonomiskā rakstura kataklizmas, radikālas izmaiņas, dabas katastrofas ir faktori, kas strauji spēj mainīt piedāvājumu. Kā piemēru var minēt Latvijas rūpnieciskā ražošnas būtisku sašaurināšanos 1992. un 1993. gadā.

            Piedāvājuma izmaiņu rezultātā pārvietojas piedāvājuma līkne: pa labi - piedāvājumam augot, pa kreisi - piedāvājumam samazinoties. Ne tikai uz sākotnējās līknes S1S1, bet arī uz līknēm S2S2 un S3S3 katrs punkts liecina par augstāk minēto cēloņsakarību starp cenu un piedāvājuma lielumu.

            Reālajā tirgus ekonomikā darbojas vienots cenu veidošanās mehānisms, kur ne tikai cena ietekmē pieprasījuma un piedāvājuma lielumu, bet arī pieprasījums un piedāvājums mijiedarbībā regulē cenu līmeni. Šeit tiek vērota atgriezeniskās saiknes mehānisma darbība, kad cēlonis un sekas nemitīgi mainās vietām.

3. PIEDĀVĀJUMA UN PIEPRASĪJUMA LĪDZSVARA CENA

 3. tabula

Preces a tirgus piedāvājums un pieprasījums

(vienībās)

________________________________________________________________

Kopējais                      Vienas vienības           Kopējais                                  Pārpalikums    

piedāvājums                cena Ls                        pieprasījums                            Iztrūkums+-

________________________________________________________________

140 000                                   50                                30 000             + 110 000       

120 000                                   40                                50 000             +   70 000       

100 000                                   30                                70 000             +   30 000       

90 000                         25                                90 000                         0

50 000                         15                    110 000                       -    60 000

20 000                         10                    140 000                       -  120 000       

________________________________________________________________

            Tabulas dati liecina, ka šajā nosacītajā piemērā līdzsvars starp pieprasījumu un piedāvājumu tiek sasniegts tad, kad preces vienības cena līdzinās Ls 25. Jebkura cena, kas ir lielāka par Ls 25, rada preču pārpalikumu, bet cena zem šī līdzsvara līmeņa - preču iztrūkumu. Šis pārpalikums vai iztrūkums nav nekas absolūts, bet tas parādās, rodoties noteiktam piedāvājuma un pieprasījuma samēram.

            5. shēmā redzams augstāk raksturotās pieprasījuma un piedāvājuma līknes SS un DD. Nozīmīgi ir tas, kādā punktā šīs līknes krustojas. Uz vertikālās ass šis krustpunkts atbilst preces vienas vienības cenai Ls 25, bet uz horizontālās ass līknes krustojas punktā, kas liecina, ka gan pieprasījums, gan arī piedāvājums līdzinās 90 000 preces vienībām. Citiem vārdiem, preces vienas vienības cena Ls 25 ir tā saucamā līdzsvara cena, t. i., cena, kas nodrošina līdzsvaru starp pieprasījuma un piedāvājuma lielumu.                                   

            Līdzsvara situācijā pircēju izdevumi un pārdevēju ienēmumi ir vienādi ar iesvītrotā taisnstūra laukumu.

            Kāds mehānisms nodrošina tirgus ekonomikā, kas brīva no cenu diktāta, līdzsvara cenas (L) veidošanos? Atbilde ir viena: tā ir konkurence, cīņa par ekonomisko izzīvošanu, pircēju un pārdevēju interešu iedarbība, kas izpaužas viņu ekonomiskajā rīcībā.

            Rodas jautājums, kā veidojas līdzsvara cena, ja pieprasījumu un piedāvājumu ietekmē ārpuscenas faktori.

Tā 6. shēma nosacīti atspoguļo pieprasījuma pieaugumu un samazināšanos preces a tirgus ietekmē.

            Līkne D1D1 raksturo sākotnējo pieprasījumu, bet cena punktā L1 - sākotnējo līdzsvara cenu. Pieprasījumam augot, līkne D2D2 pārvietojas pa labi, nosakot augstāku līdzsvara cenu L2. Turklāt, ja pieprasījums samazinās, līkne D3D3 pārvietojas pa kreisi, bet līdzsvara cena veidojas zemākā līmenī - punktā L3.

            6. shēmā attēlotais līdzsvara cenas veidošanās process tāpat kā iepriekšējā

shēmā ir saistīts ar pircēju un pārdevēju rīcības motivāciju konkurencē. Cenu un ārpuscenas faktoru iedarbība šeit neizbēgami savijas.

            Šīs pašas cēloņsakarības sakarā ar piedāvājuma izmaiņām tiek vērotas arī nākamajā, 7. shēmā.

            Secinājumi:      1)         Cenu svārstības notiek atkarībā no piedāvājuma un pieprasījuma samēra izmaiņām. Tas ir iespējams tikai noteiktās robežās, jo preču ražotājiem ir jāizdzīvo, jākompensē izmaksas, kā arī jāiegūst vismaz normāla peļņa.

                                    2)         Piedāvājuma un pieprasījuma samērs nespēj līdz galam izskaidrot   cenu   veidošanās   problēmas

dziļākās saknes. Šis samērs var pamatot konkrētās cenas izmaiņas konkrētā periodā, bet nevar būt par pamatu aptverošai cenu veidošanās koncepcijai. Turklāt piedāvājuma un pieprasījuma mehānisma darbība saslēdzas paburtā lokā, t. i., piedāvājuma un pieprasījuma samērs nosaka cenu līmeni, bet cenu līmenis regulē piedāvājuma un pieprasījuma apmērus.

IZMANTOTĀS LITERATÚRAS UN AVOTU SARAKSTS

1. Hazans M., Bāliņa S. Matemātika ekonomistiem. Funkcijas un tirgus modeļi. Mācību līdzeklis - R.: LU, 1996. - 208 lpp.

2. Libermanis G. Uzņēmējdarbības pamati 2. Tirgus, cenas, konkurence. - R.: Kamene SIA, LU valsts uzņēmums - starpnozaru konsultāciju centrs "Ekonomists", 1994. - 128 lpp.

3. Škapars. Mikroekonomika.