Sony

IEVADS.

Televizors mūsdienu sabiedrībā spēlē lielu lomu. Ziņas pārraida jaunu informāciju par to, kas notiek  pasaulē, vienā mirklī ir iespējams pabūt un redzēt daudzas mums neaizsniedzamas vietas. Tas ir vienas sekundes jautājums, kad Tu jau esi nokļuvis Āfrikā, Amerikā, Kongo džungļos vai ledainajā Antarktīdā. Ar televizora palīdzību iespējams vērot jaunākos sasniegumus kinemotogrāfā un citās kultūras un mākslas jomās. 

Pirmais televizors tika radīts 1937.gadā. Tā attēls bija meln – balts. Vajadzēja paiet gandrīz 20 gadiem, lai 1954.gadā radītu pirmo krāsu televizoru. Pirmajam televizoram attēls nebija pārāk skaidrs, taču attīstoties zinātnei un tehnikai, attēla kvalitāte ir kļuvusi teicama. Un tieši attēla kvalitāte, pēc iespējas lielāki kontrasti, ir viens no rādītājiem, kura jomā eksistē sacensība starp televizoru ražotājiem.

Pasaulē ir daudz firmu, kas ražo televizorus. No pazīstamākām un lielākām minamas "Samsung", "Sony", "Panasonic", "Philips", "LG Electronics" un citas vairāk un mazāk pazīstamas firmas, kas nenoliedzami savā starpā ir lielas konkurentes.

Tas nemaz nav tik sen, kad Latvijas veikalu plauktos bija redzami tikai Padomju savienībā ražotie televizori, radio uztvērēji un citas mums tik pierastas un bieži izmantotas preces, bez kurām liela daļa mūsdienu sabiedrības nespēj iedomāties savu ikdienu. Ir pagājuši tikai nepilni desmit gadi, un mūsu izvēles iespējas sadzīves tehnikas jomā ir ievērojami augušas. Bez Krievijā ražotiem televizoriem, kas piedāvātā sortimenta jūrā ir tikai piliens, iespējams iegādāties tādu pasaulē slavenu firmu televizorus kā "Sony", "Samsung", "Panasonic", "Philips" u.c. Strauji manījusies situācija televizoru tirgū gan Latvijā, gan arī citās bijušajās padomju republikās.

Tuvāk aplūkošu japāņu firmu "Sony", un tās darbību Latvijā, Latvijas tirgū.

I "SONY" VĒSTURE.

"Sony" tika izveidots 1946.gadā Tokijā. Inženieris Masaru Ibuka un fiziķis Akio Morita investēja 845 ASV dolārus elektrotehnikas remontdarbnīcā ar 20 darbiniekiem, un izvirzīja sev mērķi jaunu produktu konstruēšana un ražošana. "Sony" bija tas, kurš 1954.gadā radīja pirmo radio uztvērēju pasaulē. "Sony" sevi ir pierādījis ar jaunu produktu ražošanu, radot sev slavu – pirmais pasaulē! Tā 1968.gadā tika radīts pirmais krāsu televizors pasaulē "Trinitron", pirmā krāsu video kasete  - 1971.gads, pirmā mājas video sistēma – 1975.gads un citi produkti (CD atskaņotājs, minidisks, tā atskaņotājs, kas ir jaunākais sasniegums pasaulē).

"Sony" 45 gadu laikā no 20 darbinieku liela uzņēmums ir izaudzis par uzņēmumu ar 100 000 darbinieku visā pasaulē. Akio Morita jau sākotnēji uzsvēra, ka "Sony" iekaros visu pasauli, neaprobežojoties tikai ar Japānas tirgu. Kompānija ātri ieguva labu slavu pasaulē. Visās pasaules malās atrodas "Sony" kompānijas kāds no atzariem.

II "SONY" PRODUKCIJA LATVIJAS TIRGŪ.

"Sony" no visa televizoru tirgus Latvijā aizņem tikai 10%. Salīdzinot "Sony" produkcijas cenas ar tās konkurentu cenām, redzams, ka "Sony" televizoru cenas ir augstākas. Taču neskatoties uz salīdzinoši augsto cenu "Sony" pozīcijas krāsu televizoru tirgū Latvijā stabilas. Tas izskaidrojams ar to, ka "Sony" produkcijai ir ļoti augsta kvalitāte. Ražošana notiek pēc jaunākajām ražošanas tehnoloģijām.     

"Sony" ir viena no tām firmām, kas savus piekritējus pārsteidz ar dažādām inovācijām.  Tā piemēram CD atskaņotājs, videokamera, minidisku atskaņotājs u.c. preces ir preces, ar kurām "Sony" pasaulē bija pirmais. Ar to arī tas pārsteidz savus konkurentus nesagatavotus.

Televizors Widescreen, tā lozungs skan: "Tas ir tikpat kā skatīt visu ar savām acīm!'. Lielisks, kontrastains attēls, skaņas kvalitāte augsta. To pašu var attiecināt arī uz citiem televizoru modeļiem kā Trinitron, Combo (vienkāršs, parocīgs, mazs), Super Trinitron IQ , Pro Optik (dinamiska skaņa, kontrastains attēls, lieliska attēla kvalitāte) un pats jaunākais Sony televizora modelis Wega, kas izceļas ar to, ka tam ir plakanais ekrāns, kas ir jaunākais sasniegums televizoru ražošanas jomā, doulby skaņu sistēma, lieliska krāsu kvalitāte. Tā lozungs ir  "neiespējamais kļūst iespējams".

  III TIRGUS SITUĀCIJAS ANALĪZE.

  Pēc neatkarības atgūšanas Latvija bija jauns, vēl neapgūts reģions ārzemju firmām. Tā bija brīva tirgus niša. Ar laiku Krievijā ražotos televizorus veikalu plauktos nomainīja ārvalstīs ražotie televizoru modeļi. Pieprasījums pēc Krievijā ražotajiem televizoriem kritās ar lielāku tempu nekā to ražošana. tas izskaidrojams ar to, ka liela daļa maksātspējīgo patērētāju iegādājās "Samsung", "Sony", "Panasonic" vai citu ārvalstu firmu no Āzijas un Eiropas ražotos televizorus, strauji no tirgus izspieda novecojušo Krievijā ražoto tehniku. To pierāda dati, kas atspoguļoti 1.zīmējumā.

  1.zīm. Ārzemēs ražoto televizoru īpatsvars tirgū 1993.gadā.

Televizoru tirgus situāciju attīstības tendences Latvijā ietekmē patērētāju vajadzības un pirmatnējais pieprasījums. Apkopojot datus par televizoru veidiem, kādi ir Latvijas iedzīvotāju īpašumā, parādās sekojoša aina:

1)    1993.gada sākumā Latvijā vidēji bija 2,1 milj. televizoru, no kuriem apmēram 60% - krāsu televizoru;

2)    apmēram 65% Latvijas ģimeņu īpašumā bija viens televizors, 32% ģimeņu – divi un vairāki, bet tikai 3% ģimeņu  - televizoru nebija vispār;

3)    pārsvarā Latvijas iedzīvotāju īpašumā bija televizoru modeļi, kas ražoti 6 – 11 gadus atpakaļ. šie modeļi praktiski bija izsmēluši savus resursus, un tos bija nepieciešams nomainīt ar jaunākiem un kvalitatīvākiem modeļiem.

Kas attiecas uz televizoru izvietojumu pa Latvijas reģioniem, tad  vērojama interesanta tendence, proti, lauku rajonos vidējais televizoru skaits uz vienu iedzīvotāju ir mazāka nekā pilsētās. To var izskaidrot ar to, ka pilsētās salīdzinot ar lauku rajoniem pirktspēja ir zemāka, līdz ar to arī nav iespējam iegādāties jaunākos modeļus, tāpēc zemais televizoru piesātinājuma līmenis un to ilgais ekspluatācijas laiks (jaunu televizoru īpatsvars 25 – 30%) raksturīgs tieši lauku rajoniem. Tāpat arī lauku rajonos ir lielāks melnbalto televizoru īpatsvars, kad pilsētās novērojama pretēja tendence.

Visi šie rādītāji pastiprina to, ka televizoru tirgus potenciāls, īpaši krāsu televizoru, Latvijā ir pietiekami liels. Ņemot vērā to, ka ar laiku vecie televizoru modeļi būs izsmēluši savus resursus, kā arī pieaugs tendence iegādāties otru un trešo televizoru. Līdz ar to potenciālais ikgadējais pieprasījums pēc televizoriem varētu būt 45 000 – 50 000.

Pēc speciālistu atzinumiem televizoru sortimentu, kas tiek piedāvāti Latvijas tirgū  99%  ir tieši no Japānas, D-Korejas, DA-Āzijas un Eiropas.

Pēc aptaujas datiem, ko 1997.gadā veica "Baltijas dati", var secināt, ka iedzīvotāji priekšroku dod "Samsung", tam seko "Sony", pēc tam "Philips", "Panasonic", "LG Electronics" un citas firmas televizori ( aptaujāti dažādu iedzīvotāju grupu pārstāvji ).

Sākot no 1992.gada televizoru tirgus Latvijā veido oficiālie ārzemju firmu dīleri un daļēji oficiālie dīleri un piegādātāji                  ( "pelēkais" imports"). Pēdējos divos gados pārdoto televizoru apjoms un sadalījums pa galvenajām ārvalstu firmu kompānijām parādīts 1.tabulā.

1.tabula. Latvijā pārdoto televizoru struktūra (gabali).

 

	Televizoru daudz	gabalos
	1997.g.	1998.g.
Pārdoto televizoru apjoms	47 500	45 000
"Samsung"	23 275	22 050
"Panasonic"	9 500	9 000
"Sony"	4 500	5 000
"Philips"	3 325	3 150
"LG Electronics"	2 375	2 250
"pelēkais imports"	4 525	3 550

Pārāk piesātināta tirgus apstākļos laikā no 1993. – 1995. gadam pieauga ārvalstu tehnikas "pelēkā " importa loma, jo citās valstīs bija zemāka televizoru iepirkuma cena nekā Latvijā. Līdz ar to šajā periodā "pelēkā" importa loma bija ievērojama, jo tā piedāvātā cena bija par 10% zemākā nekā oficiālajiem firmu dīleriem. Tā rezultātā oficiālo dīleru pārdošanas apjomā praktiski nebija novērojams pieaugums.

 Cenas, par kādām pārdod televizorus oficiālie dīleri gandrīz ar 50% uzcenojumu, piemēram:

1)    televizora ar 14-21" lielu ekrānu cena ir 190 – 300 latu, kad tā pašizmaksa ir 100 – 150 latu;

2)    televizora ar 25 – 28" lielu ekrānu cena ir 615 – 750 latu, kad savukārt tā pašizmaksa ir 300 – 350 latu.

Pēc ārzemju firmu pārstāvju sniegtās informācijas, maksimāli liela peļņa tiek sasniegta, pārdodot krāsu televizorus ar pēc iespējas lielāku ekrānu.

SECINĀJUMI.

Pēc televizoru tirgus Latvijā analīzes un konkurentu aplūkošanas var secināt:

1)    novērojama tirgus nišu pilnīga piepildīšana, kā arī konkurences pastiprināšanās visās televizoru veidu grupās;

2)    samazinās pieprasījums pēc televizoriem ar ekrāna diagnāli 20 – 21" un vienkāršiem modeļiem, palielinoties pieprasījumam pēc liela ekrāna televizoriem ar diagnāli 25 – 28", kas ir augstas klases televizori. Tāpat arī palielinās pieprasījums pēc televizoriem ar ekrāna diagnāli 14";

3)    pašu vienkāršāko un lētāko televizoru klasē "pelēkā" importa ietekmē sīvas cenu konkurences rezultātā ir notikusi ievērojama cenu samazināšanās, savukārt augstas kvalitātes televizoru klasē novērojams jauno modeļu kvalitātes pieaugums, neizsaucot cenu krišanos salīdzinoši vecākiem modeļiem;

4)    konkurence kvalitātes jomā Latvijas tirgū ir pietiekami liela, pie tam "Sony" televizoriem ir augstas kvalitātes imidžs un augsta konkurences spēja cenu ziņā;

5)    ārvalstu firmu cenu politiku ietekmē sekojoši faktori:

ú  iespēja samazināt cenas uz pašizmaksas samazināšanās rēķina, kas radusies tehnoloģiskā progresa rezultātā, kā arī ražošanas izmaksu samazināšanās, pārnesot galvenās ražošanas jaudas uz DA-Āziju un Ķīnu;

ú  patērētāju pieprasījuma pārorientācija no sadzīves elektrotehnikas uz sadzīves elektroiekārtām, proti, video iekārtas iegāde lielākajai daļai patērētāju vairs nav primārais uzdevums;

ú  noteiktas iedzīvotāju grupas maksātspējas krišanās sakarā ar vispārējā dzīves līmeņa celšanos.

6)    sakarā ar sākotnējo specifisko mārketinga situāciju Latvijā vadošās ārzemju firmas ir veikušas sekojošus mērus savas darbības efektivitātes paaugstināšanā:

ú  izveidots remontdarbnīcu un servisu tīkls;

ú  ieviests 1 – 2 gadu garantijas laiks;

ú  tika un tiek ieguldīti arvien vairāk līdzekļi reklāmā;

ú  lietošanas instrukcijas ir latviešu un krievu valodā.

Makroekonomiskās situācijas stabilizācija Latvijā veicinās konkurences palielināšanos televizoru tirgū, kas tādā gadījumā būs daudz pievilcīgāks un prognozējamāks, kā arī drošs ārzemju firmām – televizoru ražotājām.