Satura rādītājs

¨ Kādas Jums ir asociācijas izdzirdod vārdu “roze”.

Bezmaksas referāti skolai

1. Tirgus līdzsvars

1.1.Tirgus līdzsvara vispārējs raksturojums

4.2. Labils – ja piedāvājuma un pie[rasījuma reakcija izraisa nevis rimstošas svārsības, bet agn pieaugošas svārstības. Pilnīgas konkurences gadījumā nav iespējams.

5.Pieprasījuma cenas elastība

Grafiks 4.3. Indiferents tirgus p

Grafiks 6.1. kino apmeklējums

Tirgus līdzsvara analīze

Ed = - bezgalīgi elastīgs – tiek pārdots par vienu cenu, neņemot vērā pieprasīto daudzumu

“Tirgus līdzsvara analīze”

Referāts mikroekonomikā

Sastādījusi:

BAT komercskolas

11.^b klases skolniece

Linda Paikena

Skolotāja:

Kristīne Gorbunova

2000.gada 3.aprīlis.

1.Tirgus līdzsvars . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3.lpp

1.1.Tirgus līdzsvara vispārējs raksturojums . . . . . .4.lpp

1.2.Tirgus līdzsvara neiestāšanās. . . . . . . . . . . 4.lpp

2.Piedāvātāja un pieprasītāja tirgi . . . . . . . . . .5.lpp

2.1.Piedāvātāja tirgus . . . . . . . . . . . . . . . . 5.lpp

2.2.Pieprasītāja tirgus . . . . . . . . . . . . . . . .5.lpp

3.īpašie tirgus gadījumi . . . . . . . . . . . . . . . 6.lpp

4.Tirgus līdzsvara stabilitāte . . . . . . . . . . . . 6.lpp

4.1. Stabils tirgus . . . . . . . . . . . . . . . . . .6.lpp

4.2. Labils tirgus . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7.lpp

4.3. Indifirents tirgus . . . . . . . . . . . . . . . .7.lpp

5.Pieprasījuma cenas elastīgums . . . . . . . . . . . .7.lpp

6.Pētnieciskais darbs . . . . . . . . . . . . . . . . 9.lpp

6.1.Rožu pieprasījums Ziepniekkalnā . . . . . . . . . 9.lpp

6.2.Kino apmeklējums Rīgā . . . . . . . . . . . . . . 11.lpp

Izmantotās literatūras saraksts . . . . . . . . . . . 12.lpp

Tirgus līdzsvars ir ļoti svarīgs priekšnosacījums sekmīgai valsts ekonomikai, kā arī uzņēmumu attīstībai un iedzīvotāju labklājībai, protams, ka tas nav vienīgais nosacījums, bet neskatoties uz to tirgus līdzsvaram ir liela nozīme.

Tirgus līdzsvars veidojas atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma proporciju līdzsvara. Šo procesu var attēlot grafiski, apvienojot vienā koordinātu plaknē tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līknes.

Grafiks 1.1. Tirgus līdzsvars

Preces a

cena (p) D S

Preces a

daudzums (Q)

S – piedāvājums – pārdošanai piegādāto preču un pakalpojumu kopums, ko ražotāji reāli plāno piedāvāt pārdošanai noteiktā vietā un laikā.

D – pieprasījums – maksātspējīgo pircēju konkrēts nodoms pirkt piedāvāto preci vai pakalpojumu.

L – tirgus līdzsvars = tirgus cena – pieprasījums un piedāvājums ir proporcionāli vienādi.

Līdzsvara cena nozīmē, ka deficīto resursu sadale ir notikusi atbilstoši sabiedrības vajadzībām.

1.2. Tirgus līdzsvara neiestāšanās

Izšķir divus gadījumus, kad tirgus līdzsvars neiestājas:

¨ ražošanas izmaksas ir pārāk augstas, t.i. ja maksimālā cena, ko var maksāt pircējs ir augstāka par minimālo cenu, par kuru ražotājs tirgo savu preci

Grafiks 1.2.1.

p Piedāvājums

Piedāvājums

ar dotācijām

L Pieprasījums Q

Produkcijas cenas ir pārāk augstas, ka patērētāji nevar atļauties iegādāties šo preci, jo šīs preces pašizmaksas ir pārāk augstas, lai ražotu un realizētu šo produkciju ir nepieciešamas dotācijas.

Piemēram: Lietuvā valsts lauksaimniecībai piešķir dotācijas, tāpēc arī viņu saražotās produkcijas cenas ir zemākas nekā Latvijā saražotai produkcijai, jo Latvijā valsts šādas dotācijas nepiešķir.

¨ patērētāja rīcībā ir pietiekams daudzums brīvo labumu, t.i. ja patērētāju maksimālais pieprasījums ir mazāks par ražotāju minimālo piedāvājumu.

Grafiks 1.2.2.

Piedāvājums

Pieprasījums pēc patēriņa apstākļu izmaiņām Pieprasījums

Šajā gadījuma cilvēkiem nepieciešamība pēc šīs produkcijas ir ļoti maza, bet ražotāju piedāvājums ir lielāks, līdzsvars būs tikai tad, ja mainīsies dotā preces patēriņa apstākļi vai vieta.

Piemēram: ūdens pieprasījums Sahāras tuksnesī būs ievērojami lielāks nekā citās vietās.

2. Piedāvātāja un pieprasītāja tirgi

2.1. Piedāvātāja tirgus.

Piedāvātāja jeb pārdevēja tirgus veidojas, tad, ja pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, tad cenu nosaka piedāvātāji, jo palielinot cenu lielākā daļa no pircējiem nespēs maksāt jauno cenu, tā rezultātā pircēju skaits samazināsies, bet pārējie vēlēsies iegūt preci un maksās noteiktu cenu. Tas nozīmē, ka pircēji vēlētos pirkt šo preci vai apkalpojumu, bet viņi neatrod pārdošanā par esošu cenu, šo parādību sauc par deficītu.

Grafiks 2.1.1. - deficīts p

deficīts Q

2.2. Pieprasījums tirgus

Pieprasījuma jeb pircēja tirgus veidojas, ja piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu, starp pārdevējiem veidojas konkurence, un viņiem ir jāsamazina cena, lai varētu preci realizēt, tāpēc ir jācenšas samazināt preces pašizmaksu. Tas nozīmē, ka pārdevēji vēlētos pārdot savas preces, bet viņi nevar pārdot tik daudz cik gribētu par piedāvāto cenu, šo parādību sauc par pārpalikumu.

Grafiks 2.2.1. – pārpalikums p

pārpalikums

3. Īpašie tirgus līdzsvara gadījumi.

R.Halls ir noteicis divus speciālos tirgus līdzsvara gadījumus, kuros konstants ir piedāvājums vai cena

Grafiks 1.3.1. – D=const. p D S

Piedāvātās preces dudzums ir noteikts un fiksēts lielums, ko nosaka ražotāji, bet dažkārt to nosaka valsts, piemēram, alhohola ražošanas maksimālo daudzumu.

Grafiks 1.3.2. – p=const. p

D S Q

Konstantais lielums ir cena, to nosaka produkcijas ražotāji. Arī šajā gadījumā cenu atsevišķiem produktiem var. noteikt valsts.

4. Tirgus līdzsvara stabilitāte

Tirgum izšķir trīs veidu līdzsvara stāvokļus:

¨ stabils

¨ labils

¨ indiferents

4.1. Stabils – ja tas pēc līdzavara zaudēšanas, kad ir radies preču vai pakalpojumu pārpalikums vai deficīts, spēj atkal sasniegt līdzsvaru.

Grafiks 4.1. Stabils tirgus p

Grafiks 4.2. Labils tirgus p

4.3. Indiferents – ja piedāvājuma un pieprasījuma reakcija izraisa bezgalīgas svārstības, kuru amplitūda ir nemainīga ap līdzsvara punktu.

Dažādas preces uz cenu svārstībām reaģē dažādi. Lai mērītu pieprasījuma jūtīgumu, ekonomisti lieto mērīšanas veidu, kuru sauc par preces cenas elastīgumu.

Pieprasījuma cenas elastīgums ir izteikti relatīva ne absolūta parādība.

(rQ_d/Q_d)x100 E_d^p – cenas elastīguma koeficients

(rP/P)x100 rQ_d – pieprasīuma izmaiņas

rP – cenas izmaiņas

rQ_d P Q_d – sākotnējais pieprasījums

Q_d rP P – sākotnējā cena

Cenas elastības koeficients E_d^p atspoguļo pieprasījuma apjoma proporcionālās izmaiņas atkarībā no cenu procentuālajām izmaiņām.

E_d > 1 - elastīgs, preces, no kurām viegli atteikties

Grafiks 4.1. E_d^p – elastīgs p

6 1 3

10 20 Q

Ed < 1 – neelastīgs - pirmās nepieciešamības preces

Grafiks 4.2. E_d^p – neelastīgs p

10 2

1 4 d

20 100 Q

E_d = 1 – vienības elastība – normāla prece

Grafiks 4.3. E_d– vienādelastīgs p

1.01 2

0.99 1

990 1010 Q

E_d = 0 – pilnīgi neelastīgs – neskatoties uz cenu mēs pirksim tik, cik būs nepieciešams (piem. maize, piens)

Grafiks 4.3.E_d– pilnīgi neelastīgs p

2 Q

Grafiks 4.4. E_d – bezgalīgi elastīgs

5 d

7 9 14

6.Pētnieciskais darbs

6.1. Rožu šķirnes “Mērija” tirdzniecība Ziepniekkalnā

Cena(Ls)	10 - 20	21 - 30	31 - 40	41 - 50	51 - 60	61 – 70
0.50	20	40	50	45	30	15
0.80	15	30	38	30	17	7
1.10	5	25	30	20	8	0

1.10

0.80 L

0.50 6 1 5 2 4 3

5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 55 60 Q

Man šis pētījums šķita interesants un es pircējiem uzdevu dažus jautājumus. Jautājumu atbildes sakārtotas pēc vecuma grupām.

¨ Kādas puķes Jūs visbiežāk izvēlaties, kad ejat ciemos?

1. Izvēlās maziņas puķes, piemēram, puķuzirnīšus, alpuvijolītes, frēzijas un citas, rozes uzskata, ka tās var dāvināt ziemā, vai situācijā, kad nav citu ziedu. Tās nav īpaši izturīgas puķes.

2. Daudzi izvēlas rozes, bet liela daļa izvēlas neļķes, jo uzskata, ka tās ir daudz izturīgākas. Daudzi no šīs grupas izvēlas netradicionālas puķes, bet eksotiskas, piemēram, antūrijas, strīcijas, amarillas un citas.

3. Visvairāk aptaujāto atbildēja, ka visbiežāk izvēlas rozes, jo uzskata tās par ziedu karalienēm, viņi nebaidās, ka tās ātri novīst, jo uzskata, ja tās nāk no sirds, tad ziedēs ilgi.

4. Šī grupa visbiežāk rozes dāvina pušķos, jo uzskata, ka pušķis ir daudz krāšņāks nekā viena trausla rozīte.

5. Tā, kā šajā grupā ir cilvēki pusmūža agdos, tad viņiem nebija īpaši svarīgi vai dāvināt rozes vai kādus citus ziedus, jo uzkata, ka citi ziedi arī var būt krāšņāki par rozēm.

6. Šie cilvēki reti kad dāvina ziedus, jo uzskata, ka vērtīgāk ir uzdāvināt kādu lietu, bet, ja gadās dāvināt ziedus, tad tie ir kādi mazi pušķīši no pašu dārziņa.

1. Puķu karaliene, jaunības un krāšņuma zieds.

2. Mīlestības puķe, kura ir pārāka par citām.

3. Trausla lēdija, bet ar dzeloņiem.

4. Saules un gaišuma starotāja.

5. Skaistuma simbols.

6. Atmiņas par jaunību.

Secinājums. Es veicu pētījumu, kurš tiek atspoguļots šaja augstāk stāvošajā grafikā. Pētīju, kāds ir rožu šķirnes “Mērija” pieprasījums Ziepniekkalnā dažādām cilvēku grupām.

Veicot šo pētījumu, es secināju, ka divas grupas, cilvēki vecumā no 21-30 un no 41-50 rozes pērk līdzīgos daudzumos, jo vienīgi starp šīm vecuma grupām es spēju noteikt līdzsvara punktu. Viņi ir spējīgi iegādāties 30 rozes par 0.80 santīmiem. Šis grafiks uzskatāmi parāda, ka visi tomēr nevar iegādāties rozes apr nolikto cenu. Citi cilvēki rožu vietā izvēlas kādas citās puķes, daži pat ir spiesti izvēlēties citu produkviju, kā, piemēram, cilvēki vecumā no 61-70 ziedu vietā izvēlās maizes klaipu vai piena paku.

6.2. Kino apmeklējums uz vienu seansu

1.80 4. 4.

1.70

1.50 6. 5. 1.

10 15 20 25 30 35 40 45 50 55 60 65 70 75

Šis pētījums parāda kāds ir apmeklējums populārākajos Rīgas kinoteātros. Varam redzēt to, kuras vecuma grupas tos apmeklē visvairāk. Pēc grafika redzam, ka tās ir cilvēku grupas vecumos no 10 – 20, no 21 – 30 un no 31 – 40. Visaktīvāk konoteātrus apmelkē vecumā no 21 – 30 agdiem, tas ir izskaidrojams ar to, ka šajā vecuma grupā liela daļa ir studenti, kuriem ir stabils dzīves līmenis un labi atalgots darbs. Vismazāk kinoteātrus apmeklē cilvēki vecumā no 61 – 70 gadiem, savukārt tas izskaidrojams ar to, ka šajā vecuma grupā lielākā daļa ir pensionāri, kuri nrvar atļautis samaksāt šo naudiņu, ali aizietu uz kinoteātri, ali noskatītos filmu.

¨ Kurš ir Jūsu iecienītākais kinoteātris?

Visbiežāk izskanēja “Daile” un pēc tam “Oskars”, lai gan “Kino 52”, piemēram, skolniekiem ir lētāks, tomēr arī viņi apmeklē citus, jo tur nav ērta sēdēšana.

Izmantotā literatūra:

¨ Uģis Gods “Mikroekonomika” – “Turības” mācību centrs 1997.

¨ Dž. E. Stiglics, Dž. Drifils “Mikroekonomika” –

W.W. Norton & Company, Inc. 1993.

¨ Junior Achievment “Biznesa pamati” – Raka 1998.

¨ Roberts Škapars “Mikroekonomikas teorijas pamati” – Latvijas Universitāte 1997.

¨ Hall R. Varian “Microekonomics” –

W.W. Norton & Company 1987.

¨ “Dienas Bizness” – 04.10.1997.

“Daile”

1.80

“Oskars”

1.70

“Kino 52

1.50