Referāts
mikroekonomikā
“Tirgus līdzsvara analīze”
Sastādījusi:
BAT komercskolas
11.b klases skolniece
Linda Paikena
Skolotāja:
Kristīne Gorbunova
2000.gada 3.aprīlis.
Satura rādītājs
1.Tirgus līdzsvars . . . . . . . . . . . . . . . . . .
3.lpp
1.1.Tirgus līdzsvara vispārējs raksturojums . . . . .
.4.lpp
1.2.Tirgus līdzsvara neiestāšanās. . . . . . . . . . .
4.lpp
2.Piedāvātāja un pieprasītāja tirgi . . . . . . . . .
.5.lpp
2.1.Piedāvātāja tirgus . . . . . . . . . . . . . . . .
5.lpp
2.2.Pieprasītāja tirgus . . . . . . . . . . . . . . .
.5.lpp
3.īpašie tirgus gadījumi . . . . . . . . . . . . . . .
6.lpp
4.Tirgus līdzsvara stabilitāte . . . . . . . . . . . .
6.lpp
4.1. Stabils tirgus . . . . . . . . . . . . . . . . .
.6.lpp
4.2. Labils tirgus . . . . . . . . . . . . . . . . . .
7.lpp
4.3. Indifirents tirgus . . . . . . . . . . . . . . .
.7.lpp
5.Pieprasījuma cenas
elastīgums . . . . . . . . . . . .7.lpp
6.Pētnieciskais darbs . . . . . . . . . . . . . . .
. 9.lpp
6.1.Rožu pieprasījums Ziepniekkalnā . . . . . . . .
. 9.lpp
6.2.Kino apmeklējums Rīgā . . . . . . . . . . . . . .
11.lpp
Izmantotās literatūras saraksts . . . . . . . . . . .
12.lpp
1. Tirgus līdzsvars
1.1.Tirgus līdzsvara vispārējs raksturojums
Tirgus līdzsvars ir ļoti svarīgs priekšnosacījums
sekmīgai valsts ekonomikai, kā arī uzņēmumu attīstībai un iedzīvotāju
labklājībai, protams, ka tas nav vienīgais nosacījums, bet neskatoties uz to
tirgus līdzsvaram ir liela nozīme.
Tirgus līdzsvars veidojas atkarībā no
pieprasījuma un piedāvājuma proporciju līdzsvara. Šo procesu var attēlot
grafiski, apvienojot vienā koordinātu plaknē tirgus pieprasījuma un piedāvājuma
līknes.
Grafiks 1.1. Tirgus līdzsvars
Preces a
cena (p) D S
L
P 
Q
Preces
a
daudzums
(Q)
S –
piedāvājums – pārdošanai piegādāto preču un pakalpojumu kopums, ko ražotāji
reāli plāno piedāvāt pārdošanai noteiktā vietā un laikā.
D –
pieprasījums – maksātspējīgo pircēju konkrēts nodoms pirkt piedāvāto preci vai
pakalpojumu.
L –
tirgus līdzsvars = tirgus cena – pieprasījums un piedāvājums ir proporcionāli
vienādi.
Līdzsvara
cena nozīmē, ka deficīto resursu sadale ir notikusi atbilstoši sabiedrības
vajadzībām.
1.2.
Tirgus līdzsvara neiestāšanās
Izšķir divus gadījumus, kad tirgus
līdzsvars neiestājas:
¨
ražošanas izmaksas ir pārāk
augstas, t.i. ja maksimālā cena, ko var maksāt pircējs ir augstāka par minimālo
cenu, par kuru ražotājs tirgo savu preci
Grafiks 1.2.1. 
p
Piedāvājums
Piedāvājums
ar dotācijām
L
Pieprasījums
Q
Produkcijas
cenas ir pārāk augstas, ka patērētāji nevar atļauties iegādāties šo preci, jo
šīs preces pašizmaksas ir pārāk augstas, lai ražotu un realizētu šo produkciju
ir nepieciešamas dotācijas.
Piemēram: Lietuvā valsts lauksaimniecībai piešķir dotācijas, tāpēc arī viņu
saražotās produkcijas cenas ir zemākas nekā Latvijā saražotai produkcijai, jo
Latvijā valsts šādas dotācijas nepiešķir.
¨
patērētāja rīcībā ir pietiekams
daudzums brīvo labumu, t.i. ja patērētāju maksimālais pieprasījums ir mazāks
par ražotāju minimālo piedāvājumu.
Grafiks 1.2.2.
p
Piedāvājums
Pieprasījums pēc patēriņa apstākļu
izmaiņām
Pieprasījums
Q
Šajā gadījuma cilvēkiem nepieciešamība pēc šīs produkcijas ir ļoti maza,
bet ražotāju piedāvājums ir lielāks, līdzsvars būs tikai tad, ja mainīsies dotā
preces patēriņa apstākļi vai vieta.
Piemēram: ūdens pieprasījums Sahāras tuksnesī būs ievērojami lielāks nekā
citās vietās.
2. Piedāvātāja un pieprasītāja tirgi
2.1. Piedāvātāja tirgus.
Piedāvātāja jeb pārdevēja tirgus
veidojas, tad, ja pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, tad cenu nosaka
piedāvātāji, jo palielinot cenu lielākā daļa no pircējiem nespēs maksāt jauno
cenu, tā rezultātā pircēju skaits samazināsies, bet pārējie vēlēsies iegūt
preci un maksās noteiktu cenu. Tas nozīmē, ka pircēji vēlētos pirkt šo preci
vai apkalpojumu, bet viņi neatrod pārdošanā par esošu cenu, šo parādību sauc
par deficītu.
Grafiks 2.1.1. - deficīts
p
deficīts
Q
2.2. Pieprasījums tirgus
Pieprasījuma jeb pircēja tirgus
veidojas, ja piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu, starp pārdevējiem
veidojas konkurence, un viņiem ir jāsamazina cena, lai varētu preci realizēt,
tāpēc ir jācenšas samazināt preces pašizmaksu. Tas nozīmē, ka pārdevēji vēlētos
pārdot savas preces, bet viņi nevar pārdot tik daudz cik gribētu par piedāvāto
cenu, šo parādību sauc par pārpalikumu.
Grafiks 2.2.1. – pārpalikums p
pārpalikums
3. Īpašie tirgus līdzsvara gadījumi.
R.Halls ir noteicis divus speciālos
tirgus līdzsvara gadījumus, kuros konstants ir piedāvājums vai cena
Grafiks 1.3.1. – D=const. p D S
Q
Piedāvātās preces dudzums ir noteikts un
fiksēts lielums, ko nosaka ražotāji, bet dažkārt to nosaka valsts, piemēram,
alhohola ražošanas maksimālo daudzumu.
Grafiks 1.3.2. – p=const. p 
D
S Q
Konstantais
lielums ir cena, to nosaka produkcijas ražotāji. Arī šajā gadījumā cenu
atsevišķiem produktiem var. noteikt valsts.
4. Tirgus līdzsvara stabilitāte
Tirgum
izšķir trīs veidu līdzsvara stāvokļus:
¨
stabils
¨
labils
¨
indiferents
4.1. Stabils – ja tas pēc līdzavara zaudēšanas, kad ir radies
preču vai pakalpojumu pārpalikums vai deficīts, spēj atkal sasniegt līdzsvaru.
Grafiks
4.1. Stabils tirgus p
 |
4.2. Labils – ja piedāvājuma un pie[rasījuma reakcija izraisa nevis rimstošas svārsības, bet agn pieaugošas svārstības. Pilnīgas konkurences gadījumā nav iespējams.
Grafiks 4.2. Labils tirgus p 
 |
|||
|
|||
Q
4.3. Indiferents – ja piedāvājuma un pieprasījuma reakcija
izraisa bezgalīgas svārstības, kuru amplitūda ir nemainīga ap līdzsvara punktu.
Grafiks 4.3.
Indiferents tirgus p
 |
|||
|
|||
5.Pieprasījuma cenas elastība
Dažādas
preces uz cenu svārstībām reaģē dažādi. Lai mērītu pieprasījuma jūtīgumu,
ekonomisti lieto mērīšanas veidu, kuru sauc par preces cenas elastīgumu.
Pieprasījuma cenas elastīgums ir
izteikti relatīva ne absolūta parādība.
(rQd/Qd)x100 Edp – cenas elastīguma koeficients
(rP/P)x100 rQd – pieprasīuma izmaiņas
rP – cenas izmaiņas
rQd P Qd
– sākotnējais pieprasījums
Qd
rP P
– sākotnējā cena
Cenas elastības koeficients Edp
atspoguļo pieprasījuma apjoma proporcionālās izmaiņas atkarībā no cenu procentuālajām
izmaiņām.
Ed > 1 -
elastīgs,
preces, no kurām viegli atteikties
Grafiks 4.1. Edp –
elastīgs p
2 
6 1 3
d
10 20 Q
Ed < 1 – neelastīgs - pirmās nepieciešamības preces
Grafiks 4.2. Edp –
neelastīgs p |
10 2
1 4 d
20 100 Q
Ed = 1 – vienības elastība – normāla prece
Grafiks 4.3. Ed– vienādelastīgs p |
1.01 2
0.99 1
d
990 1010 Q
Ed = 0 – pilnīgi neelastīgs – neskatoties uz
cenu mēs pirksim tik, cik būs nepieciešams (piem. maize, piens)
Grafiks 4.3.Ed– pilnīgi neelastīgs p
d
15
12 2 Q
Ed = - bezgalīgi elastīgs – tiek pārdots par vienu cenu, neņemot vērā pieprasīto daudzumu
Grafiks 4.4. Ed – bezgalīgi
elastīgs
5 d
Q
7 9
14
6.Pētnieciskais darbs
6.1. Rožu šķirnes “Mērija” tirdzniecība Ziepniekkalnā
|
Cena(Ls)
|
10 - 20
|
21 - 30
|
31 - 40
|
41 - 50
|
51 - 60
|
61 – 70
|
|
0.50
|
20
|
40
|
50
|
45
|
30
|
15
|
|
0.80
|
15
|
30
|
38
|
30
|
17
|
7
|
|
1.10
|
5
|
25
|
30
|
20
|
8
|
0
|
p
1.10
0.80 L
0.50
6 1 5 2
4 3
5 10
15 20 25
30 35 40
45 50 55
60 Q
Man
šis pētījums šķita interesants un es pircējiem uzdevu dažus jautājumus.
Jautājumu atbildes sakārtotas pēc vecuma grupām.
¨ Kādas puķes Jūs
visbiežāk izvēlaties, kad ejat ciemos?
1.
Izvēlās maziņas puķes, piemēram, puķuzirnīšus, alpuvijolītes, frēzijas un
citas, rozes uzskata, ka tās var dāvināt
ziemā, vai situācijā, kad nav citu ziedu. Tās nav īpaši izturīgas puķes.
2. Daudzi izvēlas
rozes, bet liela daļa izvēlas neļķes, jo uzskata, ka tās ir daudz izturīgākas.
Daudzi no šīs grupas izvēlas netradicionālas puķes, bet eksotiskas, piemēram,
antūrijas, strīcijas, amarillas un citas.
3.
Visvairāk aptaujāto atbildēja, ka visbiežāk izvēlas rozes, jo uzskata tās par
ziedu karalienēm, viņi nebaidās, ka tās ātri novīst, jo uzskata, ja tās nāk no
sirds, tad ziedēs ilgi.
4. Šī grupa visbiežāk rozes dāvina pušķos,
jo uzskata, ka pušķis ir daudz krāšņāks nekā viena trausla rozīte.
5. Tā, kā šajā grupā ir cilvēki pusmūža
agdos, tad viņiem nebija īpaši svarīgi vai dāvināt rozes vai kādus citus
ziedus, jo uzkata, ka citi ziedi arī var būt krāšņāki par rozēm.
6. Šie cilvēki reti kad
dāvina ziedus, jo uzskata, ka vērtīgāk ir uzdāvināt kādu lietu, bet, ja gadās
dāvināt ziedus, tad tie ir kādi mazi pušķīši no pašu dārziņa.
¨ Kādas Jums ir asociācijas izdzirdod vārdu “roze”.
1. Puķu karaliene,
jaunības un krāšņuma zieds.
2. Mīlestības puķe,
kura ir pārāka par citām.
3. Trausla lēdija,
bet ar dzeloņiem.
4. Saules un gaišuma
starotāja.
5. Skaistuma
simbols.
6. Atmiņas par
jaunību.
Secinājums. Es veicu pētījumu, kurš tiek atspoguļots šaja
augstāk stāvošajā grafikā. Pētīju, kāds ir rožu šķirnes “Mērija” pieprasījums
Ziepniekkalnā dažādām cilvēku grupām.
Veicot
šo pētījumu, es secināju, ka divas grupas, cilvēki vecumā no 21-30 un no 41-50
rozes pērk līdzīgos daudzumos, jo vienīgi starp šīm vecuma grupām es spēju
noteikt līdzsvara punktu. Viņi ir spējīgi iegādāties 30 rozes par 0.80
santīmiem. Šis grafiks uzskatāmi parāda, ka visi tomēr nevar iegādāties rozes
apr nolikto cenu. Citi cilvēki rožu vietā izvēlas kādas citās puķes, daži pat
ir spiesti izvēlēties citu produkviju, kā, piemēram, cilvēki vecumā no 61-70
ziedu vietā izvēlās maizes klaipu vai piena paku.
6.2. Kino apmeklējums uz vienu seansu
|
Cena
|
10 – 20
1.
|
21 – 30
2.
|
31 – 40
3.
|
41 – 50
4.
|
51 – 60
5.
|
61 – 70
6.
|
|
“Daile”
1.80
|
50
|
60
|
55
|
30
|
20
|
8
|
|
“Oskars”
1.70
|
60
|
75
|
72
|
35
|
23
|
10
|
|
“Kino 52
1.50
|
45
|
50
|
50
|
32
|
30
|
12
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Grafiks 6.1. kino apmeklējums
p
1.80 4. 4.
3.
1.70 
1.50
6. 5. 1.
L
Q
10
15 20 25
30 35 40
45 50 55
60 65 70 75
Šis
pētījums parāda kāds ir apmeklējums populārākajos Rīgas kinoteātros. Varam
redzēt to, kuras vecuma grupas tos apmeklē visvairāk. Pēc grafika redzam, ka
tās ir cilvēku grupas vecumos no 10 – 20, no 21 – 30 un no 31 – 40. Visaktīvāk
konoteātrus apmelkē vecumā no 21 – 30 agdiem, tas ir izskaidrojams ar to, ka
šajā vecuma grupā liela daļa ir studenti, kuriem ir stabils dzīves līmenis un
labi atalgots darbs. Vismazāk kinoteātrus apmeklē cilvēki vecumā no 61 – 70
gadiem, savukārt tas izskaidrojams ar to, ka šajā vecuma grupā lielākā daļa ir
pensionāri, kuri nrvar atļautis samaksāt šo naudiņu, ali aizietu uz kinoteātri,
ali noskatītos filmu.
¨
Kurš ir Jūsu iecienītākais kinoteātris?
Visbiežāk izskanēja “Daile”
un pēc tam “Oskars”, lai gan “Kino 52”, piemēram, skolniekiem ir lētāks, tomēr
arī viņi apmeklē citus, jo tur nav ērta sēdēšana.
Izmantotā literatūra:
¨
Uģis Gods “Mikroekonomika” – “Turības” mācību centrs
1997.
¨
Dž. E. Stiglics, Dž. Drifils “Mikroekonomika” –
W.W. Norton & Company, Inc. 1993.
¨
Junior Achievment “Biznesa pamati” – Raka 1998.
¨
Roberts Škapars “Mikroekonomikas teorijas pamati” –
Latvijas Universitāte 1997.
l
¨
Hall R. Varian “Microekonomics” –
W.W. Norton & Company
1987.
¨
“Dienas Bizness” – 04.10.1997.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru