RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

ASTF

1. praktiskais darbs

Lielas datu bāzes

Galvenās DBVS Oracle 7 sastāvdaļas

1.kurss, grupa I DMD0 - 1

Izpildīja : Olga

Pieņema : doc. P. Rusakovs

Atzīme	Datums	Paraksts

Rīga,1998

Saturs

Galvenās DBVS Oracle 7 sastāvdaļas................................................................................................................. 5

Administratīvie utiliti:......................................................................................................................................... 5

Datu bāzes definēšanas piemērs....................................................................................................................... 8

Atmiņas aprēķins tabulām................................................................................................................................... 13

Secinājumi.............................................................................................................................................................. 15

Galvenās DBVS Oracle 7 sastāvdaļas.

Administratīvie utiliti:

Administratīvie utiliti – tie ir pielikumi, kurus izmanto datu bāzes administrators lai vaditu DBVS.

1) SQL*DBA - Oracle 7 utilits, kuru izmanto administrātors vispārējām administrativām operacijām: palaist un apturēt Oracle 7 instanci, izpildīt SQL vaicājumus. SQL*DBA piedava grafisko lietotaju interfeisu, kuru var izmantot datu bāzes palaišanai un apstāšanai, modificēšanu izveidosanai un tabultelpas (roll back segmentu) dzēšanai. Kā arī ir pieprasījumu interaktīvais logs, kurā var izveidot speciālus pieprasijumus. SQL*DBA izmanto paplašinātu standartu ANSI/ISO komandu komplektu. Šīs komandas izpildas ar SQL*DBA interfeisa menu palīdzību. Biezi izmantotas administratīvas komandas ir pieejamas SQL*DBA menū, komandus, kuras nav bieži izmantotas var uztaisīt (uzgriezt) SQL*DBA ieejas logā un tās izpildas. Menu komandas var izvelēt ar peles vai tastatūras palidzibu.

SQL*DBA itilitā ir integreti dazi manitori, ar kurus palidzību administratori var noverot datu bazes razīgumu un apskatit statistīku par sistemas izmantosanu.

SQL*DBA lietotaju interfeiss ietver sevi galveno rindu:

File Edit Session Instance Storage Log Backup Security Monitor Help

Att. 1

ar šīs rindas palīdzību var izpildīt vairākas administratīvas operācijas.

Ievadlogs lauj realizet specialus SQL pieprasijumus. Ievadlogs parada menu operāciju un ievadloga komandu visu izvadāmo informāciju.

2) SQL*PLUS - tas utilits ir analogs SQL*DBA utilitam un ar šo utilitu var veikt tās pašas operācijas ( eksistē komandrindas režīms).

3) SQL*LOADER - tas ir utilits, kuru izmanto kā lietotaji, tā ari administrātori lai ieladēt datu bazes tabulās datus no ārējiem failiem. SQL*Loader ļauj izmantot operacionālo sistēmu vai ierakstu vadības sistēmu, lai piekļūt datu failiem, izmantot kontrolfailus, kurus izmanto IBM DB2 ielādes utilits (load utility), ieskaitot tos, kuri tika radīti ar IBM DTX utilitu, ielādēt datus no diska vai no lentas, ar SQL komandu palīdzību darboties ar datu laukiem pirms tie tiek ierakstīti tabulās.

4) EXPORT/IMPORT utiliti.

Oracle 7 datu bāzes palaišanai un nolodēšanai no dati bāzēm, Oracle 7 administrātori izmanto Import un Export utiliti. Export ļauj norakstīt informaciju no Oracle 7 datu bāzi failā OS. Import ļauj nolasīt datus no ārējiem failiem (Export failiem) Oracle 7 datu bazē atpakaļ. Export utilitu var izmantot datu bāzes papildkopiju izveidošanai, kas ļauj uzlabot atjaunošanas iespējus.

Exporta izmantošana:

· User – tiek eksportēti visi datu bāzes objekti, kuriem lietotajs ir īpašnieks;

· Table – tiek eksportētas visas vai noteiktas tabulas, kuram lietotajs ir ipasnieks;

· Full Database – tiek eksportēti visi datu bāzes objekti.

FullDatabase paņēmiens ietver sevī ari tris eksporta veidus:

· Incremental (daļējs);

· Cumulative (uzkrāts);

· Complete (pilnīgs).

Incremental Exports:

Tikai tos datus, kuri bija izmainīti pēc pēdējas Incremental Export eksportešanas.

Piemēram, ja ir tabulas A, B un C, un tikai A tabulas informācija tika modificēta pēc pēdējas Incremental Export eksportešanas , tad tiek eksportētas tikai informāciju izmaiņas no tabulas A.

Cumulative Exports:

Tikai tos datu bāzes datus, kuri bija izmainīti pec pēdējas Cumulative Export eksportešanas. Piedava ierobežotu eksporta veidu, tadu ka vienu reizi nedeļā, saīsina visu informāciju, kuru satur Incremental Export .

Piemēram, ja ir tabulas A, B un C, un tikai A un B tabulas informācija tika modificēta pēc pēdējas Cumulative Export eksportešanas , tad tiek eksportētas tikai informāciju izmaiņas no tabulas A un no tabulas B.

Complete Exports:

Tiek eksportēti visi datu bāzes dati. Piedava tādu ierobezotu eksporta veidu, kā vienu reizi mēnesī, un eksporte visus datu bazes datus.

Importa izmantošana:

Importa utilits ļauj nolasīt datus no operacionālās sistēmas failiem un ierakstīt tos datu bāzē (šiem failiem jābūt export/import formatā).

Var transportēt Export failus, izmantojot Import utilitu jāizvēla jebkuru režīmu:

· tabulas;

· visu datu bāzi;

· datu bāzes objektus, kuriem lietotājs ir īpašnieks.

5) Database Manager - Tas ir utilits, kuru nav Personālajā Oracle for Windows 95 . Daļa no funkcijām tiek veikta automātiski: datu bāze tiek palaista automātiski, kad mēs ieejam SQL*PLUS vai Novigatora nospiežam attiecīgas ikonas. Palaist vai apturēt datu bazi var arī zem Start izvēlnes Windows vidē. Bet daļa no funkcijām netiek realizēta.

6) Object Manager - tas ir utilits, kuru nav Personalajā Oracle for Windows 95 . Object Manager utilita funkcijas ir iebūvētas Novigatorā:

· Objektu veidošana;

· Objektu likvidēšana;

· Informācijas izvadīšana par objektiem.

7) User Manager - tas ir utilits, kuru nav Personalajā Oracle for Windows 95 . Visas funkcijas, kuras jāpilda šim utilitam, ir iebūvetas Navigatorā. Piemēram:

· Lietotaju un lomu radīšana;

· Lomu un tiesību piešķiršana.

8) Session Manager - tas ir utilits, kuru nav Personalajā Oracle for Windows 95 . Ar Personal Oracle 7 var strādāt tikai viens lietotājs.

Datu bāzes definēšanas piemērs.

Datu bāzes izveidošana notiek ar sekojošu SQL komandu Create Database, bet mūsu gadījumā tā kā lietotājam nav piešķirtas nepieciesamas tiesības (SYSDBA), tas nav iespējams izdarīt. Bet mēs varam izveidot pārējos objektus esošajā lokālajā datu bāzē.

Lai izveidotu tabultelpu Telpa1 (jāizmanto SQL*PLUS), kura tiek glabāta failā ”Dati_1” ar izmēru desmit Mbaiti. Visi ekstenti ar desmit kilobaitus lieli. Tabultelpas izveidošana notiek ar šādu SQL komandu:

Create Tablespase Telpa1

Datafile ”Dati_1” size 10 M

Default Storage

(initial 10K

next 10K

Pctincrease 0

Minextents 1

Maxextents 121);

Tabulu izveidošanai var izmantot kā SQL*PLUS, tā arī Navigatoru. Lai izveidotu četras saistītas tabulas SQL*PLUS jāizmanto sekojošu komandu:

Create Table Firmas

(Firm_Num number(4) not null primary key,

Adress char(25) not null,

Talrunis number(10),

Fax number(10),

Veikalu_sk number(4) not null,

Noliktavas_sk number(4) not null,

Piegadat_sk number(4) not null,

Foreign key (Firm_Num) references Veikali on delete cascade,

Foreign key (Firm_Num) references Noliktavas on delete cascade,

Foreign key (Firm_Num) references Piegadataji on delete cascade)

Pctfree 20

Pctused 40

Tablespace Telpa1

Storage

(Initial 70

Next 70

Maxextents 10

Pctincrease 0);

Create Table Veikali

(Veik_Num number(4) not null primary key,

Veik_Nos char(20) not null,

Preces_Nos char(20) not null,

Num_Firm number(4),

Unique (Num_Firm)

Pctfree 20

Pctused 40

Tablespace Telpa1

Storage

(Initial 40

Next 40

Maxextents 11

Pctincrease 0);

Create Table Noliktavas

(Noliktav_Num number(4) not null primary key,

Adress char(20) not null,

Veik_Num number(4),

Num_Firm number(4),

Unique (Num_Firm)

Pctfree 20

Pctused 40

Tablespace Telpa1

Storage

(Initial 50

Next 50

Maxextents 7

Pctincrease 0);

Create Table Piegadataji

(Piegadat_Num number(4) not null primary key,

Piegadat_Nos char(20) not null,

Preces_Nos char(20) not null,

Adress char(20) not null,

Num_Firm number(4),

Unique (Num_Firm)

Pctfree 20

Pctused 40

Tablespace Telpa1

Storage

(Initial 40

Next 40

Maxextents 10

Pctincrease 0);

Navigatora grafiskais interfeiss atvieglo tabulas izveidošanu, tāpēc ka nav jāraksta garus komandus un gandriz viss notiek automātiski.

Tabulu rādīšana ar Navigator / Create Table palīdzību:

Att.2. Tabula Firmas.

Att.3 Tabulas Firmas ieraksti.

Att. 4 Tabula Veikali.

Att. 5 Tabulas Veikali ieraksti.

Att. 5 Tabula Piegadataji.

Att.6. Tabulas piegadataji ieraksti.

Att.7. Tabulas noliktavas ieraksti.

Att.8. Visas četras tabulas Novigatorā.

Atmiņas aprēķins tabulām.

Tabula Firmas.

a) Block header=(57+23)+(4+2R)=80+(4+2R) bytes

b) Brīva vieta blokā=(2048-(80+(4+2R))-((2048-80)*(20/100)= =(1964-2R)-(1968*0,2)=1964-2R-393=1571-2R bytes;

c) Cik vietas vienā rindā nepieciešams mainīgaiem=(2+25+10+10+2+2+2) =53 bytes;

d) Vidējais rindas garums=3+(1*7)+(3*0)+53=63 bytes;

e) Vidējais rindu skaits blokā:

R=(1571-2R)/63

63R=1571-2R

65R=1571

R= 24 rindas blokā

f) Bloku skaits tabulā=5/24 = 0,21 ;

g) Baitu skaits tabulā=0,21*2048= 430 bytes.

Tabula Veikali.

a) Block header=(57+23)+(4+2R)=80+(4+2R) bytes

b) Brīva vieta blokā=(2048-(80+(4+2R))-((2048-80)*(20/100)= =(1964-2R)-(1968*0,2)=1964-2R-393=1571-2R bytes

c) Cik vietas vienā rindā nepieciešams mainīgaiem=(2+20+20+2) =44 bytes;

h) Vidējais rindas garums=3+(1*4)+(3*0)+44=51 bytes;

i) Vidējais rindu skaits blokā:

R=(1571-2R)/51

51R=1571-2R

53R=1571

R= 30 rindas blokā;

j) Bloku skaits tabulā=5/30 = 0,17 ;

k) Baitu skaits tabulā=0,17*2048= 348 bytes.

Tabula Noliktavas.

a) Block header=(57+23)+(4+2R)=80+(4+2R) bytes;

b) Brīva vieta blokā=(2048-(80+(4+2R))-((2048-80)*(20/100)= =(1964-2R)-(1968*0,2)=1964-2R-393=1571-2R bytes

c) Cik vietas vienā rindā nepieciešams mainīgaiem=(2+20+2+2) =26 bytes;

d) Vidējais rindas garums=3+(1*4)+(3*0)+26=33 bytes;

e) Vidējais rindu skaits blokā:

R=(1571-2R)/33

33R=1571-2R

35R=1571

R= 45 rindas blokā;

f) Bloku skaits tabulā=5/45 = 0,11 ;

g) Baitu skaits tabulā=0,11*2048= 225 bytes.

Tabula Piegadataji.

a) Block header=(57+23)+(4+2R)=80+(4+2R) bytes;

b) Brīva vieta blokā=(2048-(80+(4+2R))-((2048-80)*(20/100)= =(1964-2R)-(1968*0,2)=1964-2R-393=1571-2R bytes

c) Cik vietas vienā rindā nepieciešams mainīgaiem:

(2+20+20+20+2) =64 bytes;

h) Vidējais rindas garums=3+(1*5)+(3*0)+64=72 bytes;

i) Vidējais rindu skaits blokā:

R=(1571-2R)/72

72R=1571-2R

74R=1571

R= 21 rindas blokā;

j) Bloku skaits tabulā=5/21 = 0,24 ;

k) Baitu skaits tabulā=0,24*2048= 491 bytes.

Secinājumi.

Dotas laboratorijas darbas izpildīšana notiek ar Novigator un SQL*PLUS palīdzību. Salidzinot abus interfeisus varam atzīmēt, kā SQL*PLUS interfeiss tiek realizēts komandrindas režīmā. Lietotājs ievada komandu un pēc tam notiek paziņojumu izvadīšana par to, ka komanda tika izpildīta vai pazinojums par kļūdu. Bet ja lietotājs strādā ar Novigatoru, tad ir grafiskais interfeiss. Kaut arī grafiskais interfeiss ir daudz ērtāks, jo tajā ir logi, kuros ērti attēlot un uztvert informāciju, un ir daudz izvēlņu, tomēr tīri funkcionālie trūkumi un ierobežojumi spiež lietotāju izmantot SQL*PLUS.

Bezmaksas referāti skolai