Itālijas iedzīvotāji

	Rīgas komercskolas 2.c kursa audzēkņu Kitijas Jansones, Jāņa Jauģieša

 

Mācību prakse

Tēma:”Itālijas iedzīvotāji”

Rīga 2000

Dzimtene

Dzimtene itāliešiem ir ļoti svarīgs jēdziens. Itālieši skaidri zina, no kurienes viņi ir cēlušies, un savu izcelsmi visu mūžu lepni nes līdzi kā karogu.

 

Ko citas tuautas domā par itāliešiem

Tipisks itālietis angļu vai amerikāņu izpratnē ir melnmatains, dzīvespriecīgs ekstraverts, skaļš, pļāpīgs, žestikulējošs, attapīgs, viltīgs, slinks un neuzticams. Ir zināms, ka itālieši dzīvo skaistā zemē pie Vidusjūras, kur ir brīnišķīgs klimats un daudz visādu mākslas vērtību. Tie ir laimīgi vieglprāši, kam izcils ķēriens uz modi un visādu citādu veidu ārišķības mākslām, un visu, kam sakars ar miesas baudām, to skaitā kulināriju, taču viņi ne velna nekad neko neprot kārtīgi noorganizēt un avbsolūti nespēj stāvēt rindā. Itāliešu vīriešiem ir samtainas acis un eļļaini mati, un viņi ir dēmoniski mīlnieki. Itāliešu sievietes ir slaidas,  graciozas, neticami temperementīgas un pievilcīgas – līdz tam brīdim, kad apprecas, - tad viņas kļūst par maza auguma resnām, pārmēru rosīgām mammām.

 

Nesaraujamas saites

Pēc masveidīgās emigrācijas, kas Itāliju skāra 19. gsdsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, daudzās valstīs – ASV, Argentīnā, Urugvajā un Austrālijā – nodibinājušās lielas itāliešu kopienas. Apmēram divdesmit miljoniem ASV iedzīvotājiem ir itāliešu uzvārdi. Taču šo cilvēku izcelsmi Itālijā parasti atceras tikai tad, ja viņi kļuvuši bagāti un slaveni.

Ko itālieši domā par bagātiem ārzemniekiem.

Ārzemnieki itāliešiem ļoti patīk, sevišķi bagāti ārzemnieki. Franči pēc itāliešu domām, ir iedomīgi un uzpūtīgi un visvisādi uzsver savu pārākumu pār  dienviedu kaimiņiem; itāliešus tas burtiski tracina. Attiecības starp itāliešiem un angļiem ir sarežģītākas; iespējams, te darbojas pretstatu pievilkšanās likums. Angļiem patīk Itālijas spēcīgās krāsas un smaržas, tās kaislības un dzīvespriecīgā nekārtība, bet itālieši apbrīno angļu vēso mieru un spēju visās lietās ievērot kārtību. Pēc dabas būdami zinātkāri, itālieši labprāt pēta šos dīvainos kukaiņus, ārzemniekus, un to barbariskās paražas. Viņi labprāt lasa grāmatas un skatās televīzijas pārraides par citu tautu dzīvi. Ārzemju ceļojumi tikai apstiprina to, ko viņi jau agrāk zinājuši, - ka viņu pašu zeme ir tik un tā vislabākā pasaulē, tikai tur cilvēks var baudīt īstu sauli un labu ēdienu un dzērienu un skatīties pirmklasīgu futbolu.

 

Ko itālieši domā par nabadzīgajiem ārzemniekiem

Imigrācija Itālijā  ir samērā jauna parādība. Vēl nesen ar vārdu imigrants apzīmēja cilvēku, kurš, piemēram, ieceļojis Itālijas ziemeļos no Itālijas dienvidiem. Tomēr kopš 1980. gada Itālijā apmetas uz dzīvi arvien vairāk imigrantu no Albānijas, Austumeiropas un Senegālas. Itāliešu attieksmi pret citām Vidusjūras, kā arī pret Ziemeļāfrikas tautām raksturo solidaritāte un reizē augstprātīgs nicinājums. Viņiem šķiet interesanta šo ļautiņu ādaskrāsa un mentalitāte, bet īpaši pievilcīgi ir tas, ka nabaga imigranti dara visus tos darbus, kurus, ja imigrantu nebūtu, nāktos darīt pašiem.

Ko itālieši domā paši par sevi

Itālieši paši sevi uzskata – atkarībā no situācijas – vai nu par aristokrātiem, kuri pārāki par citiem, vai, biežāk, par dzīvespriecīgiem, atjautīgiem, apburoši draudzīgiem ļaudīm; šo pēdējo lomu viņi labprāt spēlē arī ārzemniekiem. Slepenībā itāliešus tomēr grauž apziņa, ka Itālija vēl arvien ir Rietumeiropas Pelnrušķīte. Viņi nekādi nespēj saprast, kāpēc dažu valstu iedzīvotāji nav sajūsmā par savas valsts izredzēm iestāties Eiropas Savienībā, - vairums itāliešu, ja viņiem ļautu, labprāt nodotu savas valsts pārvaldi Briseles ierēdņiem. Itālieši arvien ir gatavi, ka viņiem pārmetīs viņu trūkumus. Tomēr nekāda kritika nav uztverama tik nopietni, ka tūdaļ būtu jāsteidz laboties.

Ziemeļi un Dienvidi

Itālieši bieži vien tiecas vienkāršot savas valst problēmas, visu reducējot līdz Ziemeļu – Dienvidu pretišķībām. Ziemeļitālietis uzskata dienviditālieti par viltīgu, pērkamu, tumsonīgu, pa pusei arābu, kam mafijas godāšana jau asinīs. Savukārt dienviditālietis ziemeļnieku uzskata par rupju, netīrīgu pusvācieti vai pusfrancūzi, kas dabas kļūdas pēc dzīvo auglīgākajās Itālijas zemēs un pārtiek no tā, ko viņam sagādā izturīgais, mēmi pacietīgais dienviditālietis, vergodams ziemeļnieku fabrikās un saimniecībās. Skaidrs, ka abi raksturojumi ir pārspīlēti tomēr daudzi tiem tic. Atšķirības starp Itālijas Dienvidiem un Ziemeļiem īstenībā tomēr pastāv. Piemēram, starp ziemeļitāliešiem ir daudz gaišmatainu cilvēku, bet dienviditālieši parasti ir tumšmataini.

Skatuve

Itālieši ir izcili aktieri, un reizēm šķiet, ka viņi dzīvi uztver kā vienu vienīgu izrādi. Dienas lielāko daļu viņi pavada ārpus mājas, visu acu priekšā, tāpēc zina, cik svarīga ir bella figura – laba iespaida atstāšana uz apkārtējiem, tēls imidžs. Pareiza uzvedība viņiem tiek iemācīta jau no bērna kājas un turpmākajā dzīvē nesagādā grūtības.

Ģērbšanās stils

Apģērbam Itālijā pievērš uzmanību. Itālieši neuzrauj mugurā, kas pagadās, uz labu laimi – ir svarīgi, lai ikreizējai lomai būtu piemērots kostīms. Pārliecinoši izskatīties savā lomā – tas ir stils, tas veido bella figura. Ja tu esi jurists, tad izskaties kā jurists, ja tu esi kā skolotājs, atstāj iespaidu kā skolotājs, un ļaudis tevi cienīs. Itālieši ļoti vēro, kā ģērbjas, sevišķi tiek pētīti ārzemnieki, kuri, pēc itāliešu domām, galīgi neprot ievērot stilu.

Humora izjūta

Itāliešiem ir lieliska humora izjūta, viņi prot pasmieties tiklab par citiem, kā paši par sevi. Tomēr pašcieņa, ko viņos modina godājamu sabiedrisku lomu tēlošana, neļauj izbojāt tēlojuma efektu.

Dāvināšana

Itālieši ir augstsirdīgi un dāvina ar prieku, taču ārzemniekam no dāvanām labāk būtu piesargāties. Valdot pesoniska pazīšanās un “blata” sistēmai, katra dāvana kaut ko nozīmē. Ja esat to pieņēmis, esat dāvinātājam pateicību parādā – var teikt, ka esat noslēdzis ilgtermiņa līgumu.

Uzvedība

Itālieši ir uzvedīgi cilvēki. Sasveicināšanās tiek uzskatīta par vajadzīgu un svarīgu; parasti ir rokasspiedieni un skūpsti. Draugus tie sagaida ar atklāti paustu prieku, kaut šķīrušies būtu vakardien. Nav nekas dīvains, ja divi seni draugi satikušies skūpsta viens otru uz abiem vaigiem. Tā kā itālieši neskopojas ar simpātiju apliecinājumiem, sievietes drīz izpelnās apzīmējumus cara (dārgā) un bella (skaistulīte).

Precizitāte

Precizitāte laika ziņā Itālijā ir visai relatīva būšana; dažādas norunas var tikt uztvertas kā aptuvenas. Nokavēt satikšanos līdz piecpadsmit minūtēm ir pieņemami, pusstunda gan jau būs par daudz. Ja esat ielūgti viesos, nekādā ziņā neaizejiet par agru – tas ir slikts tonis!

Rindas

Itāliešiem nekad nav paticis stāvēt rindā; pati ideja viņiem šķiet smieklīga. Slēpošanas trasēs pie pacēlājiem un pie futbola vai popmūzikas koncerta biļešu kasēm parasti salasās nekārtīgs bars un nereti uzvirmo emocijas. Lai atrisinātu šo problēmu dažviet ieviesti numuriņu automāti.

Ģimene un draugi

Nav ne mazāko šaubu par to, kas Itālijā ir valsts, tās politikas un ekonomikas pamatšūniņa. La famiglia! Te jāizšķir ģimene šaurākajā nozīmē un ģimene kā visu radu kopums. Ģimene šaurākajā nozīmē sastāv no tēva, kuram škiet, ka viņš strādā vairāk par visiem un ģimenē ir noteicējs, māte, kura tiešām strādā visvairāk par visiem un ģimenē ir īstā noteicēja, dēliem, kuri allaž tiek lutināti, tāpēc viņiem nav veselīgas sāncensības gara, un meitām, kuras nekad netiek lutinātas un tāpēc spēj cīnīties ar brāļiem par savām interesēm. Lielā ģimene ietver visus iespējamos – gan tuvākos, gan tālākos – radus un ir visai ievērojams sabiedrisks grupējums, kas parasti sapulcējas kristībās, kāzās un bērēs. Itāliešu ģimene ir smalks savstarpējs aizbildniecības un palīdzības, varas un atkarības mehānisms. Sadumpoties pret ģimenes interesēm, rīkoties pretēji tām itālietim ir grūti, gandrīz neiespējami.

Tētis

Aiz katra izcila Itālijas vīrieša muguras stāv kāda izcila Itālijas sieviete – varbūt sieva, varbūt mīļākā, bet parasti māte. Savu māti itālietis tur tikpat svētu kā jaunavu Mariju. Dēlus pārlieku lutina, tāpēc arī pieauguši tie negrib šķirties no labās dzīves mammas pajumtē. Pat pēc kāzām viņi spēj izturēties tā, it kā nebūtu precējušies, un nes mātēm netīro veļu mazgāšanai un gludināšanai. Vairums ilgi nodzīvo vecpuisī.

Mamma

Itālietes ir lieliskas aktrises. Būdamas tikpat mūsdienīgas un brīvas kā visas pārējās eiropietes, viņas visu mūžu tēlo padevību vīrietim, kurš savukārt jūtas lepns par to kā gailis. Īstenībā tas viss ir īsts teātris. Itāliešu ģimenēs noteicēja ir sieviete. Taču viņa aptver, cik svarīgs vīrietim ir viņa paštēls, tāpēc ļauj viņam domāt, ka viņš ir valdnieks un lēmējs, kamēr pati dara, ko grib, kā grib un kad grib.

Bērni

Pretēji angļiem, kuriem ir teiciens, ka bērni drīkst būt redzami, bet ne dzirdami, itāliešu bērniem jābūt gan redzamiem, gan dzirdamiem, jo viņi ir ģimenes lepnums. Bērnus bieži ģērbj kā pieaugušos miniatūrā, un viņi piedalās gandrīz visās pieaugušo dzīves norisēs. Ja ģimene vakariņot uz restorānu, bērnus noteikti ņem līdzi, lai jau no mazotnes iemācītos spēlēt dzīves teātri. Itālieši bērnus ļoti mīl, arī neglītos, arī grūti valdāmos.

Draudzība

Draudzības saites itāliešu sabiedrībā ir ļoti nozīmīgas, lai arī draugiem nav tik liela loma kā ģimenei. Itālietim ir dabiski un vajadzīgi piederēt pie kādas grupas, lai justu tās atbalstu un aizsardzību.
Iedzīvotāju skaits uz 1 km²

1995. gads	1999. gads
190 cilvēki	188 cilvēki

Reliģija

Romišu katoļi	Pārējie
98%	2%

Pasaules valstu migrantu skaits Itālijā

Valsts	Migrantu skaits Itālijā
Albānija	14818
Francija	1449
Vācija	1785
Polija	3683
Rumānija	6646
Krievija	1536
Maķedonija	1305
Alžīrija	2309
Ēģipte	3136
Gana	2353
Maroka	14523
Nigērija	3344
Senegāla	3696
Peru	5669
Ķīna	7220
Indija	3089
Filipīnas	7920

Laulību struktūra

(Pirmās laulības uz 1000 iedzīvotājiem)

< 20 gadi

Gads	Skaits
1960.g	140
1970.g	196
1980.g	156
1990.g	57
1995.g	37
1996.g	36

20 - 29 gadi

Gads	Skaits
1960.g	711
1970.g	710
1980.g	551
1990.g	532
1995.g	458
1996.g	432

30 – 39 gadi

Gads	Skaits
1960.g	107
1970.g	85
1980.g	59
1990.g	89
1995.g	114
1996.g	107

40 – 49 gadi

Gads	Skaits
1960.g	21
1970.g	19
1980.g	14
1990.g	11
1995.g	12
1996.g	8

Precēšanās iedalījums pēc cermōnijas veida.

1951.gadā

(laulību skaits - 328 225)

Laulību cermoniju veids	Skaits (%)
reliģiskās cermonijas	97,60%
civilās cermonijas	2,40%

1971.gads

(laulību skaits - 404 464)

Ceremoniju veids	Skaits (%)
reliģiskās cermonijas	96,10%
civilās cermonijas	3,90%

 

1991. gads

(laulību skaits - 312 348)

Ceremoniju veids	Skaits (%)
reliģiskās cermonijas	82,50%
civilās cermonijas	17,50%

 

1995.gads

(laulību skaits - 283 025)

Ceremoniju veids	Skaits (%)
reliģiskās cermonijas	80,30%
civilās cermonijas	19,70%

Vecuma struktūra

1999.gads

	Vīriši	Sievietes
0-14 gadiem (14%)	4161841	3925413
15 - 64 gadiem (68%)	19205293	19285848
65 - vairāk (18%)	4169096	5987637

1998.gads

	Vīriši	Sievietes
0-14 gadiem (14%)	4192662	3955857
15 - 64 gadiem (68%)	19265714	19369554
65 - vairāk (18%)	4098526	5900345

Iedzīvotāju skaits un tā dinamika

Gads	Iedzīvotāju skaits (tūkstoši)
1960.g.	50107
1965.g.	52117
1970.g.	52822
1975.g.	55441
1980.g.	56434
1985.g.	57141
1990.g.	57661
1995.g.	59657
1999.g.	56735

Dzimumstruktūra

Gads	Dzimušo cilvēku kopējais skaits	Dzimušo vīriešu skaits	Dzimušo sieviešu skaits
1960.g	910192	467370	442822
1965.g	990458	508775	481683
1970.g	901472	463592	437880
1975.g	827852	426160	401692
1980.g	640401	330978	309423
1985.g	577345	296721	280624
1990.g	569255	293074	276181
1995.g	525603	270996	254613
1996.g	525640	271031	254609
1997.g	528901	272498	256403
1998.g	515439	265710	249729

Smēķētāju un nesmēķētāju skaits valstī.

	1980.g.	1983.g.	1986-87.g.	1991.g.	1993.g.	1994.g.	1995.g.	1996.g.
Smēķētāji	34.9	31.1	28.6	27.4	25.4	25.1	25.3	26.1
Bijušie smēķētāji	5.5	7.7	8.9	13.4	19.2	19.6	20.0	19.2
Nesmēķētāji	59.6	61.2	61.4	59.2	53.7	54.1	53.5	53.7

Vidējais dzīves ilgums.

Vīrieši	Sievietes
75.4g.	81.82g.

Etniskās grupas

Tautība	Cilvēku skaits (tūkstoši)
retromāņi	500
dienvidtirolieši	300
franči	90
slovēņi, horvāti	100

Secinājumi

Veicot šo darbu, mēs daudz ko uzzinājām jauna par Itāliju un tās iedzīvotājiem. Mēs iegūto informāciju apkopojām tabulās, vēlāk izveidojot diagrammas par iedzīvotāju skaitu un tā dinamiku, etnisko sastāvu, migrantu skaitu, laulību struktūru kā arī par reliģiju un laulības ceremoniālo veidu.

1.     Diagramma rāda iedzīvotāju skaita apdzīvotības blīvumu, kas 1999. gadā atšķirībā no 1995. gada ir samazinājies. Šādu parādību var skaidrot ar to, ka Itālijā ir samazinājies iedzīvotāju skaits no 1995. – 1999. gadam, ko var redzēt 13. tabulā.

2.     Diagramma rāda kāda Itālijā ir visizplatītākā ticība. Tas ir skaidri redzams, ka dominējošā ticība ir Romiešu katoļi, kuras piekritēji ir 98% itālieši.

3.     Diagramma rāda citu valstu migrantu skaitu Itālijā. Kā redzams šajā diagrammā vislielākais migrantu skaits nāk no Albānijas, taču vismazākais – no Maķedonijas.

4.     Diagramma rāda, cik ir notikušas pirmās laulības uz 1000 iedzīvotājiem cilvēku vidū, kas jaunāki par 20 gadiem. Šo laulību skaits ir ievērojami samazinājies no1970. – 1996. gadam. No tā var izsecināt, ka cilvēki ir kļuvuši prātīgāki, cenšoties iegūt augstāku izglītību, tādējādi nodrošinot savu materiālo stāvokli nākotni un tikai tad domā par savu ģimeni, laulībām.

5.     Diagramma rāda, cik ir notikušas pirmās laulības uz 1000 iedzīvotājiem cilvēku vidū, kas atrodas vecumā no 20 – 29 gadiem. Arī šeit ir redzams, ka 1996. gadā šo cilvēku vidū laulību skaits ir sarucis, ja salīdzina ar 1960. gadā notikušajām laulībām.

6.     Diagramma rāda, cik ir notikušas pirmās laulības starp cilvēkiem vecumā no 30 – 39 gadiem. Gan 1960. gadā, gan 1996. gadā šo laulību skaits ir pilnīgi nemainīgs. Tas izskaidrojams ar to, ka šis vecums ir vispiemērotākais ģimenes plānošanai. Šajā vecumā cilvēki ir pabeiguši mācības un atraduši sev darbu – sevi materiāli nodrošinājuši nākotnē.

7.     Diagramma rāda, cik ir notikušas pirmās laulības starp cilvēkiem vecumā no 40-49 gadiem. Šajā vecumā laulību skaits ir ļoti niecīgs.

8.     Diagramma rāda laulības iedalījumu - cik laulības 1991. gadā no 312 348 ir civilās un cik reliģiskās. Reliģiskās laulības ņem lielu pārsvaru pār civilajām laulībām.

9.     Diagramma rāda laulības iedalījumu – cik laulības 1995. Gadā no 283 025 ir civilās un cik reliģiskās. Arī šajā gadā reliģisko laulību skaits ievērojami pārsniedz civilo laulību skaitu.

10.            Diagramma rāda iedzīvotāju skaitu pēc vecuma grupām 1999. gadā. Valstī vivairāk iedzīvotāju ir vecuma grupā no 15 –64 gadiem. Tātad Itālijā ir daudz darbaspējīgu cilvēku. Šī vecuma grupa  ir arī  potenciālie nodokļu maksātāji, kas lielākā daļa attīsta savus uzņēmumus gūstot paši lielāku peļņu un līdz ar to maksājot valstij lielākus nodokļus. Labi, ka janu cilvēku vecumā no 0 – 14 gadiem ir vairāk nekā vecu cilvēku. Tātad itālijā ir laba dzimstība.

11.            Diagramma arī rāda iedzīvotāju skaitu pēc vecuma grupām 1998. gadā.

12.            Diagramma rāda iedzīvotāju skaita izmaiņas valstī no 1960. – 1999. Gadam. Šajā laikā dabiskais pieaugums vai arī iebraucēju skaits ir bijis tāds, ka iedzīvojtāju skaits valstī ir palielinājies. Tas izskaidrojams ar to, ka Itālijā mirstības koeficients nepārsniedz dzimstības koeficientu. Pēdējo gadu laikā iedzīvotāju skaits ir palielinājies, jo dzīves līmenis Itālijā ir kļuvis augstāks.

13.            Diagramma rāda cik valstī ir sievietes un cik valstī ir vīriešu. Gan 1960. gadā, gan 1998. gadā vīriešu skaits Itālijā pārsniedz sieviešu skaitu.

14.            Diagramma rāda smēķētāju un nesmēķētāju skaitu valstī.

15.            Diagramma rāda vidējo dzīves ilguma attiecību starp vīriešiem un sievietēm. Redzams, ka sievietes vidēji nodzīvo par 6.42 gadiem ilgāk nekā vīrieši. Tas izskaidrojams ar to, ka vīrieši vairāk dara fizisku darbu par sievietēm it sevišķi jau attīstītajās rūpniecības nozarēs, piem., mašīnbūvē.

16.            Diagramma rāda galvenās etniskās grupas kādas ir sastopamas Itālijā. Redzams, ka visvairāk Itālijā ir retromāņi. Par cik Itālijā sastopami cittautieši, mēs varam secināt, ka Itālijā dzīves apstākļi ir ļoti labi it sevišķi jau nu par šo Itālijā esošo etnisko grupu dzimtajām zemēm.

Izmantotā literatūra

1.     Microsoft ENCARTA World Atlas 98

2.     Microsoft ENCARTA 99 Encyclopedia

3.     http://www.emulateme.com/content/italv.htm

4.     Dati no statistikas centra “Itālijas gadagrāmata”

5.     Dati no statistikas centra “RECENTdemographic developments ir Europe”, 1999