Konkurence

Saturs

Ievads ………………………………………………………………..	3.lpp.
1. Konkurence un tās veidi ………………………………………….	5.lpp
1.1. Pilnīgā konkurence ………………………………………….	7.lpp.
1.2. Monopolistiskā konkurence  ……………………………….	8.lpp.
1.3. Oligopols …………………………………………………….	8.lpp.
1.4. Monopols …………………………………………………….	9.lpp.
2. Konkurence automobiļu tirgū ……………………………………	11.lpp.
2.1. Firmu skaits nozarē un galvenie konkurenti ………………..	11.lpp.
2.2. Sortiments …………………………………………………...	13.lpp.
2.3. Ģeogrāfiskais sadalījums ……………………………………	15.lpp.
2.4. Tirgus segmentēšanās ……………………………………….	15.lpp.
2.5. Sadales kanāli ………………………………………………..	17.lpp.
2.6. Spēja ietekmēt cenu līmeni ………………………………….	18.lpp.
2.7. Produkta diferencētības pakāpe ……………………………..	18.lpp.
2.8. Ārpuscenas konkurence ……………………………………..	21.lpp.
2.9. Spēja iekļūt nozarē …………………………………………..	23.lpp.
3. Valsts un citu organizāciju regulējoša loma ……………………..	26.lpp.
Secinājumi un priekšlikumi ………………………………………...	29.lpp.
Izmantotās literatūras un avotu saraksts ……………………………	32.lpp.

Ievads

          Jaunu automobiļu tirdzniecība Latvijā aktīvi notiek jau 8 gadus. Nozare pa šo laiku ir augusi un attīstījusies. Uz doto brīdi šajā nozarē darbojas vairāk kā 40 uzņēmumi. Ja apskata automobiļu tirdzniecības apjomu, nākas secināt, ka tas arvien pieaug, ar katru gadu arvien vairāk pieaug arī firmu skaits nozarē, šī rādītāja tempiem gan ir tendence ar katru gadu samazināties.

          Augstāk minētais pamato izvēlētā temata aktualitāti. Darbs varētu ieinteresēt pašus automobiļu tirgotājus un arī daudzus citus uzņēmumus, kam ir saistība ar šo nozari, piemēram, līzinga kompānijas, bankas, apdrošinātājus, dažādu auto piederumu un rezerves daļu ražotājus un pārdevējus. Pati nozare firmu skaita ziņā ir visai šaura, taču ar produkta apkalpošanu un izmantošanas iespējām ir saistītas ļoti daudz nozares.

          Darba mērķis ir analizēt konkurenci jaunu automobiļu tirgū, noteikt tās veidu un apskatīt konkrētus nosacījumus, secināt, kas šajā nozarē konkurences vidē ir atšķirīgs no citām nozarēm.

          Pamatojoties uz izvēlēto tematu un savākto datu veidu, darbā tika lietota grupēšana un salīdzināšana.

          Kursadarbā kā galvenie literatūras avoti ir izmantoti Latvijas Republikas likumi, speciālā literatūra, valsts statistikas krājumi, žurnāli un laikraksti. Papildus tika izmantoti arī nepublicētie SIA “Auto Grupa TBF” un Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju Asociācijas materiāli.

          Darbā bez teorētiskajiem jautājumiem, lai precīzāk varētu atklāt problēmas un izprast situācijas tiks izmantoti dati un piemēri no konkrēta uzņēmuma – SIA “Auto Grupa TBF”. Uzņēmums ir oficiālais Nissan un Jaguar pārstāvis Latvijā. Firma ir dibināta 1992.gadā. Iesākumā notika tikai Nissan markas automobiļu tirdzniecība un apkope firmā Baltserviss, Purvciemā. Vienlaicīgi notika celtniecības darbi Krasta ielā 97a. 1995.gada augustā celtniecības un telpu iekārtošanas 1.kārta tika sekmīgi pabeigta un SIA “Auto Grupa TBF” pastāvīgi uzsāka Nissan un citu automobiļu apkopes jaunajā autocentrā. Vienuviet šeit atrodas arī autosalons un firmas vadība. Celtniecība pilnībā tika pabeigta 1996.gadā. 1998.gadā tika atvērts vēl viens autocentrs Rīgā, Brīvības ielā, kur sākās jaunu Jaguar markas automobiļu tirdzniecība. Paralēli tika atvērta filiāle Daugavpilī, 1999.gadā līdzīgu servisu un tirdzniecības vietu atvēra arī Ventspilī. 1992.gadā SIA “Auto Grupa TBF” bija Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju Asociācijas dibinātāju vidū un aktīvi darbojas šajā sabiedriskajā struktūrā arī šodien. Firmas darbības laikā gan Latvijā, gan eksportam pārdots vairāk kā 2500 automobiļu, iekrāta to apkopes un ekspluatācijas pieredze. Firmā pašlaik strādā 90 cilvēki.

1. Konkurence un tās veidi

          Konkurence ir ekonomiska sacensība, sarežģīts ekonomiskās uzvedības mehānisms starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem, kas sacenšas viena veida vai aizstājamu precu ražošanā vai realizācijā. Tā ir atsevišķu uzņēmumu cīņa par pircēju tirgū, par noteicošo lomu tirgū vai arī kādu noteiktu tirgus daļu. Konkurenci var raksturot kā vienu no galvenajiem motīviem tirgus saimniecībā. Tā saistās ar ekonomisko piespiešanu, kas liek uzņēmumam cīnīties par visaugstāko efektivitāti, lai spētu izdzīvot un veiksmīgi attīstīties. Konkurence ir tirgus neatņemama sastāvdaļa, uzņēmumu ekonomiskās rīcības motivācijas nozīmīgs elements.

          Detalizēta katras konkrētas nozares, tās attīstību ietekmējošo faktoru un īpatnību analīze liecina par to, ka konkrēto tirgus situāciju ir ļoti daudz. Viena galējība ir viens ražotājs vai realizētājs nozarē, bet cita – tūkstošiem firmu. Starp šīm galējībā atrodas neskaitāmi tirgus struktūras varianti. To uzskatāmi parāda attēls 1.1.

1.1.attēls

 

Pilnīga                  Monopolistiskā              Oligopols                       Pilnīgs

konkurence           konkurence                                                           monopols

          Tā kā apskatīt pilnīgi visus iespējamos variantus ar tiem raksturīgajām īpatnībām katrā nozarē nav iespējams, tad ekonomikas teorijā tiek aplūkotas dažas tirgus struktūras vai modeļi:

1)    pilnīgā konkurence;

2)    pilnīgs monopols;

3)    monopolistiskā konkurence;

4)    oligopols.

Šo tirgus modeļu klasifikāciju nosaka tādi kritēriji kā:

1)    firmu skaits nozare;

2)    realizējamās produkcijas veids;

3)    nosacījumi iekļūšanai nozarē;

4)    ārpuscenu konkurence;

5)    iespēja ietekmēt tirgu.

Monopolistisko konkurenci, oligopolu un monopolu sauc par nepilnīgo konkurenci. Tas ir kopīgs termins tiem tirgus modeļiem, kas atšķiras no pilnīgās konkurences. 1.2.tabulā dotie dati īsi raksturo tirgus modeļus.

1.2.tabula

Tirgus modeļu raksturojums

	Firmu skaits nozarē	Produkta diferenciā-cijas pakāpe	Ārpuscenu konkurence	Iespējas ienākt nozarē	Firmas ietekme uz cenu veidošanu
Pilnīgas konku-rence	Ļoti daudz ražotāju vai izplatītāju	Viendabīgs produkts	Neeksistē	Ļoti viegli, bez šķēršļiem	Nav
Monolistis- kā konku-rence	Daudz ražotāju vai izplatītāju	Diferencēts produkts	Liela nozīme reklāmai, firmas zīmēm, licencēm	Salīdzinoši viegli	Neliela
Oligopols	Dažas firmas	Viendabīgs vai diferencēts produkts	Ļoti raksturīga diferencēta produkta gadījumā	Ievērojami šķēršļi	Ierobežota ar savstarpējo atkarību, ievērojama slepenas vienošanās gadījumā
Pilnīgs monopols	Viena	Unikāls produkts, bez tuviem aizvietotā-jiem	Galvenokārt reklāma, kas saistīta ar sab. organizā-cijām	Praktiski neiespējami	ievērojama

1.1.         Pilnīga konkurence

Lai kādai konkrētai tirgus struktūrai būtu raksturīga pilnīgā konkurence, ir nepieciešams liels skaits uzņēmumu, kuri piedāvā šajā tirgū galvenokārt vienveidīgu produkciju un liels skaits pircēju, kas vēlas iegādāties šo produkciju. Atsevišķu firmu ražošanas un/vai realizācijas apjoma izmaiņas šādos apstākļos nespēj vērā ņemami ietekmēt kopējo produkcijas piedāvājumu. Savukārt lielais skaits pircēju nosaka to, ka viens pircējs nespēj ietekmēt kopējo pieprasījumu. Ja pārdevējs piedāvās preci dārgāk par tirgus cenu, tas neatradīs pircēju un negūs ieņēmumus. Savukārt pārdodot preci lētāk par tirgus cenu, samazinās peļņa, tāpēc pārdevējs pieskaņo preču daudzumu tirgus cenai. Arī pircējs patērējamo preces daudzumu pielāgo tirgus cenai. Dažos literatūras avotos gan pircējs, gan pārdevējs šī iemesla dēļ tirgū tiek dēvēti par daudzuma pielāgotājiem.

Pilnīgās konkurences tirgū pircēji ir informēti par preču cenām, veidiem, kvalitāti. Pārdevēju rīcība ir vispusīga informācija par pieprasīto preču cenām. Tātad gan pircējiem gan pārdevējiem ir pilnīga informācija par preces tirgu. Tā kā pārdevēji ir ļoti lielā skaitā, tad šādā tirgus tipā nav iespējams un tādēļ arī netiek veidotas nekādas pārdevēju apvienības. Pilnīgās konkurences tirgus ir atvērtais tirgus, kurā dalībnieku iekļūšana un aiziešana ir pilnīgi brīva, tai netiek likti nekādi šķēršļi.

Nozīmīga pilnīgās konkurences tirgus iezīme ir preces viendabība. Nav atšķirības starp vienas un tās pašas preces vienībām, piemēram, atšķirīgs iesaiņojums vai reklāma. Tās ir vienādas vai pilnīgi aizstājamas un šādas preces literatūras avotos tiek sauktas par viendabīgām  jeb homogēnām precēm.

Pilnīgā konkurence kopumā ir abstrakts modelis, kas raksturo tirgus struktūras pamatprincipus. Praktiski šī konkurences forma ar dažām novirzēm pastāv vienveidīgo preču biržās, kur tiek tirgota nafta, labība, kafija, atsevišķu šķirņu metāli, vērtspapīri un valūta. Šeit neviena firma nevar ietekmēt stāvokli tirgū, jo tās daļa ir salīdzinoši neliela.

1.2.         Monopolistiskā konkurence

Lielākā daļa tirgu atrodas starp pilnīgās konkurences un pilnīga monopola galējībām. Monopolistiskā konkurence ir konkurences un monopola apvienojums, tas ir tās pamatā ir konkurence ar monopola elementiem. Šīs nepilnīgās konkurences raksturīgākās iezīmes ir relatīvi liels firmu skaits, kas ražo līdzīgu, bet ne identisku produkciju. Katra firma aptver salīdzinoši nelielu kopējā tirgus daļu, un līdz ar to cenu kontrole ir ierobežota. Firmu vienošanās par tirgus sadali ir praktiski neiespējama. Monopolistiskai konkurencei ļoti raksturīgi ir, ka katras firmas piedāvātais produkts ir diferencēts. Tā kā preces ir līdzīgas, tirgū tās sāk konkurēt savstarpējās aizstājamības dēļ. Monopolistiskajā konkurencē liela nozīme ir uzņēmuma nosaukumam. Liela nozīme ir arī reklāmai, pārdevēju kvalifikācijai un citiem faktoriem, kas konkrēto preci atšķir no konkurentu un padara pircēju acīs labāku vai vērtīgāku. Tātad uzņēmuma, kurš darbojas monopolistiskās konkurences tirgū liels akcents ir jāliek tieši uz ārpuscenas konkurenci. Tā kā monopolistiskā konkurence ir tuvāk pilnīgai konkurencei kā monopolam, tad tām ir ļoti daudz līdzību. Tirgū, kurā pastāv monopolistiskā konkurence ir liels pircēju un pārdevēju skaits un šādā tirgū ir viegli iespējams ienākt un iziet.

1.3.         Oligopols

Tulkojumā no grieķu valodas oligopols nozīmē nedaudz pārdevēju. Tātad kā galvenā pazīme oligopolam ir nedaudz pārdevēju. Tirgus pieprasījumu parasti pārstāv daudz pircēju. Literatūra pastāv termins oligopsons, kas nozīmē, ka pieprasījuma pusi pārstāv tikai daži dalībnieki. Turpmāk autors apskatīs tikai oligopolu, jo darba saturs vairāk ir virzīts tieši uz piedāvājuma konkurences apskatīšanu. Parasti visi piedāvājuma pusi pārstāvošie tirgus dalībnieki ir informēti par konkurentu skaitu un preču noietu. Savukārt par oligopolistu noteikto cenu tiem var būt pilnīga vai daļēja informācija. Tā kā tirgū pastāv tikai nedaudzi preces pārdevēji, tad ļoti rūpīgi ir jāpārdomā cenu izmaiņas. Kādam no tirgus dalībniekiem mainot cenas, tas ietekmē visu tirgus situāciju un tādēļ šīs darbības ir ļoti rūpīgi jāanalizē. Lai izbēgtu no nežēlīga cenu kara oligopola piedāvājuma puses tirgus dalībnieki nereti apvienojas dažādās struktūras. Pastāv arī otrs veids, kā tiek veidotas cenas – kāda no firmām, dažādu iemeslu dēļ (tai ir vislielākā tirgus daļa, viskompetentākais personāls) ir cenu līderis, kuras cenām tad arī pakārtojas pārēji oligopola tirgus dalībnieki. Oligopola gadījumā nozare tiek sargāta no jaunienācējiem . Tādējādi iekļūšana šajā tirgū ir apgrūtināta.

1.4.         Monopols

Pretējā tirgus forma pilnīgai konkurencei ir monopols. Tā galvenās pazīmes ir viens vienīgs pārdevējs kāda produkta tirgū. Monopolstāvokli nostiprina tas, ka attiecīgajai produkcijai nav līdzīgu un vērā ņemamu aizstājēju. Līdz ar to monopolistam nav jāizmanto reklāma kā konkurences ierocis. Tā kā monopolists ir vienīgais tirgū, tad viņš brīvi var diktēt cenas. Potenciālu konkurentu iekļūšanu šādā tirgū traucē ekonomiski un dažkārt administratīvi šķēršļi. Tehniskā un ekonomiskā informācija tiek rūpīgi slēpta, tiek lietotas dažādas ārpuscenas konkurences metodes.

Monopolu var iedibināt arī valsts, pārņemot savā pārziņā svarīgas tautsaimniecības nozares, kas nodrošina vajadzības un dod valstij ienākumus. Piemēram, Latvijā 1930.gadā bija linu, spirta, cukura, labība monopoli Arī pašreiz Latvijā pastāv spirta monopols. [10, 252]

Ir nozares, kur lielo investīciju dēļ darbojas viens liels uzņēmums, ražo preces vairumā un apmierina dotās preces pieprasījumu. To sauc par dabīgo monopolu. Piemēram, Latvijā patreiz tādi ir SIA “Lattelekom”, VAS “Latvenergo”, Latvijas Dzelzceļš un citi. Sadalot šādus uzņēmumus mazākos, lai radītu konkurenci, tas nebūtu ekonomiski izdevīgi. Šādu monopolu darbības kontroli uzņemas valsts.

Būtu nepareizi uzskatīt, ka monopols ir atsevišķs liels uzņēmums. Monopols visbiežāk ir nozares lielāko uzņēmumu vienošanās vai apvienības, kā galvenās varētu minēt karteļus, sindikātus, trestus, koncernus, konvencijas, palus utt. Parasti šādi dalībnieki vienojas par cenu līmeni un tirgus sadali.

Apskatot reālo situāciju tirgū, bez šiem četriem uzskaitītajiem pamatmodeļiem pastāv virkne dažādu citu, kas ir tuvāki vienai vai otrai konkurences formai, bet atšķiras ar dažām pazīmēm. Reti ir gadījumi, kad tirgū pastāv galējības – pilnīga konkurence vai pilnīgs monopols. Būtu nepareizi uzskatīt, ka viena vai otra konkurences forma būtu absolūti nepieņemama vai  ideāla. Pilnīgā konkurence patērētājiem var nodrošināt minimālas cenas, taču tai pietrūkst vērienīguma gan piedāvājumā, gan kvalitātē, jūtams finansu trūkums nozares nepārtraukta attīstībai. Monopols savukārt nosaka augstas cenas, bet tam ir liela nozīme zinātniski tehniskā progresa nodrošināšanā. Tādējādi konkurence ir jāskata kompleksi, meklējot vājās un stiprās puses.

2.         Konkurence automobiļu tirgū Latvijā.

Kā jau minēts 1.nodaļā, tirgū reti kad ir galējības, biežāk sastopami dažādi varianti starp pilnīgu monopolu un pilnīgu konkurenci. Arī automobiļu tirgus ir kā piemērs tam. Pēc autora domām vistuvākā struktūra apskatāmajam piemēram ir monopolistiskās konkurences tirgus.  Lai domu pamatotu un parādītu  konkrētā tirgus īpatnības, kas iespējams nepastāv cita produkta tirgū, kur ir monopolistiskā konkurence, turpmākajā nodaļas izklāstā tiks apskatīti dažādi monopolistiskās konkurences kritēriji un pazīmes.

2.1. Firmu skaits nozarē un galvenie konkurenti.

Apskatot Latvijā saražoto preču un pakalpojumu klāstu, nākas secināt, ka mašīnbūve ir diezgan mazattīstīta, taču ir daudz firmu, kas darbojas automobiļu tirdzniecībā. Latvijā automobiļus ieved galvenokārt no Japānas, Vācijas, Anglijas, Somijas, Krievijas, Francijas un citām valstīm.

Daudzos literatūras avotos automobiļu ražošana tiek norādīta kā klasiska oligopola paraugs – visu automobiļu tirgu sadala skaitītas ražotājfirmas, kurām ir ļoti spēcīgas ietekme uz tirgu. Gluži citāda ir situācijas automobiļu tirdzniecībā. Parasti automobiļa marku katrā valstī pārstāv viens vai nedaudzi oficiālie izplatītāji un iespējams arī kāds “pelēkais” dīlers, kam nav oficiāla līguma par dīlera statusu. Šī informācija gan parasti tiek rūpīgi slēpta un konkurenti par to uzzina ļoti reti. Tātad Latvijas tirgū vien ir vismaz pa vienam oficiālajam pārstāvim katrai automobiļu markai un lielākajai daļai marku šie pārstāvju, neskatoties uz to, ka Latvijas tirgus ir salīdzinoši niecīgs, pat vairāki.

          Automobiļu tirgus Latvijā ir sadrumstalots, tajā darbojas salīdzinoši liels skaits automobiļu tirgotāju. To uzskatāmi parāda tabula 2.1.1.

Tabula 2.1.1.

Oficiālo autotirgotāju uzskaitījums Latvijā

Firma	Auto marka, ko tā pārstāv
Adam Auto	Opel
Albion Motors	Suzuki
Atbalsts	KIA
Auto Grupa TBF	Nissan, Jaguar
Auto Rīga	Audi
Auto Statuss	Citroen, Suzuki
Auto Torino	Fiat, Alfa Romeo, Lancia
Baltic Motors	Ford
Domenikss	Mercedes
Euro-auto	Renault
E&S Auto	SAAB, Gas-Gas, Hyosung
Freibi	Suzuki
Frolova Motoru Kompānija	Daewoo, Ssangyoung, Samsung
Gladiola	Fiat, Daewoo, Avia
Hansa Auto	Opel
Heko Line	VAZ
ITC Latvija	Iveco
LatLada	Lada
Lauva Auto	Peugeot
Mikas	BMW, Rover, Land Rover
MDL motors	Honda
Mikas	BMW, Rover, Land Rover
M – Motors	Mazda
Motors Latvia	Volkswagen
Mūsu Motors Rīga	Volvo, Renault
Norde	Nissan
Partner Motors	Subaru, Isuzu
Ribeksins Baltija B	Škoda
Skandi Auto	Mitsubishi
UAZ-Serviss	GAZ
Unimotors	Unimog
TC-Motors	Chrysler, Jeep
Wess	Toyota

Automobiļu tirgū visā pasaulē un arī Latvijā var izdalīt grupas, kas savā starpā konkurē ļoti sīvi, kuru produkcijas kvalitāte ir ļoti līdzīga. Tradicionāli no patērētāju viedokļa varētu izdalīt sekojošas grupas, atkarībā no ražojošo uzņēmumu atrašanās vietas:

1)    Japānā ražotās automašīnas (Nissan, Mazda, Toyota, Mitsubishi)

2)    Eiropā ražotas automašīnas. Šīs grupas ietvaros varētu izdalīt sīkāk:

-         Vācijā ražotas automašīnas (Opel, Volkswagen, Audi, BMW)

-         Francijā un Itālijā ražotas automašīnas (Peugeot, Citroen, Fiat, Renault)

-         Skandināvijā un Anglijā ražotas automašīnas (Volvo, Saab, Rover)

3)    Amerikā ražotās automašīnas (Ford, Crysler, Jeep)

4)    Krievijā ražotās automašīnas (VAZ, GAZ)

Pēc autora domām iedalījumu varētu veidot vairāk vadoties tieši no kvalitātes un garantijām, taču ikdienā patērētāji automobiļus sarindo tieši šādi un tādēļ konkurence firmām, kas atrodas vienā grupā ir daudz sīvāka kā dažādas, pircējs parasti izvēlas automobili tieši starp viena grupas pretendentiem. Nissan automobiļi tiek ražoti Japānā un ir pieskaitāmi pie iedalījuma 1.grupas. Sīvākie konkurenti, vadoties no šī aspekta SIA “Auto Grupa TBF” ir  MDL Motors, M-Motors, Partner Motors, Skandi Auto un Wess, kas pārstāv Latvijā attiecīgi Honda, Mazda, Subaru, Mitsubishi un Toyota marku automašīnas. Vistiešākais konkurents ir SIA “Norde”, kas pavisam nesen kļuva par otro oficiālo Nissan pārstāvi Latvijā.

Netieši konkurenti ir firma, kas nodarbojas ar lietoto automobiļu tirdzniecību. Pēc statistikas datiem, jaunu automobiļu tirgus Latvijā aizņem tikai 10% no kopējā automobiļu tirgu.

2.2.Sortiments

Savstarpējo konkurenci automobiļu tirgū saasina arī tas, ka ir visai līdzīgs sortiments. Ikvienas markas automobiļu sīkāk var iedalīt pa klasēm. Autors piedāvā šādu iedalījumu, kas ir balstīts uz automobiļu izmēriem, motora tilpumiem un cenu.

Tabula 2.2.1.

Automobiļu iedalījums klasēs

Klase	Konkrētu automobiļu piemēri
Mazā klase	Nissan Micra, Toyota Yaris, Peugeot 106, Mitsubishi Colt u.c.
Kompaktklase	Nissan Almera, Peugeot 306, Mazda 323, Ford Focus u.c.
Vidējā klase	Nissan Primera, Mazda 626, Toyota Avensis, Peugeot 604 u.c.)
Liela klase	Nissan Maxima, Mazda Xedos, Opel Omega u.c.
Luksus klase	Jaguar, Lexus, Infinity u.c.
Apvidus automobiļi	Nissan Patrol, Nissan Terrano, Mitsubishi Pajero, Toyota Landcruiser u.c.
Komercauto	Renault Boxer, Volkseagen Transit, Nissan Vanette Cargo u.c.)
Kravas auto	Man, Iveco, Nissan Cabstar u.c.

Bez šaubām ir firmas, kas orientējas tikai uz noteiktas klases automobiļu ražošanu un tirgošanu, piemēram, Jaguar ražo tikai ekskluzīvus automobiļus, taču lielais vairums autoražotāju ražo praktiski visu klašu auto, tādējādi radot ļoti līdzīgu sortimentu.

Balstoties uz šo iedalījumu katram uzņēmumam atsevišķi ir jāapskata katra modeļa konkurenti. Savā starpā konkurence starp dažādām klasēm ir salīdzinoši maza, tā eksistē tikai tad, ja klients nav pārliecināts kuras klases auto vēlas un ja līdzekļi, ko paredzēts iztērēt automobilim nav stingri limitēti. Piemēram, Nissan Almera galveni konkurenti ir Mazda 626, Toyota Corolla un citas konpaktklases auto, kuru motora tilpums svārstās no 1.4l līdz 1.8l benzīndzinēja un kuru cena nepārsniedz Ls 10 000,00

2.3. Ģeogrāfiskais sadalījums

Latvijas tirgus īpatnība ir tāda, ka puse iedzīvotāji par pastāvīgu apmešanās vietu ir izraudzījušies Rīgu. Nozīmīgi ir arī tas, ka Rīgā ir ievērojami augstāks dzīves līmenis, zemāks bezdarba līmenis un augstāka vidējā alga. Tādējādi galvaspilsētā atrodas visvairāk cilvēku, kas spēj iegādāties jaunu automobili. Pakārtoti tam praktiski visi automobiļu tirdzniecības uzņēmumu atrodas vienā pilsētā – Rīgā. Pavisam nedaudz ir tādu, kam ir filiāles citās Latvijas pilsētās. Kā vienu no pirmrindniekiem varētu  minēt SIA “Auto Grupa TBF”, kura ir atvērusi filiāles Ventspilī un Daugavpilī, un plāno nākotnē atvērt Valmierā. Vēl nedaudziem uzņēmumiem citās Latvijas pilsētās  ir sadarbības partneri, kas uzņemas veikt automobiļu garantijas un pēcgarantijas apkopes.

Tātad konkurentu sadalījums varoties no ģeogrāfiskā sadalījuma praktiski neeksistē, jo uzņēmumi ir izvietoti vienā pilsētā.

2.4. Tirgus segmentēšanās

Apskatot konkurenci jaunu automobiļu tirgū svarīgi ir tas kādā segmentā konkrētā firma piedāvā savu produkciju. Firmas, kas atrodas vienā segmentā savā starpā konkurē daudz spēcīgāk par uzņēmumiem, kas atrodas citos segmentos. Vienas markas automobiļiem parasti ir vairāki modeļi, kas domāti konkrētam tirgus segmentam. Lai izprastu konkrēto situāciju autors ir izveidojis tabulu, kurā attēloti galvenie segmentēšanās raksturlielumi un kritēriji, kas raksturīgi tieši jaunu automobiļu tirgū.

2.4.1.tabula

Galveni segmentēšanās raksturlielumi un kritēriji jaunu automobiļu tirgū.

Segmentēšanās raksturlielumi	Kritēriji	Automobiļa markas un modeļi, kuras darbojas šajā segmentā
1	2	3
Ģeogrāfiskie	Lauku iedzīvotāji	Krievijā ražotās automašīnas – VAZ, GAZ
Demogrāfiskie	Vecums – jaunieši Vecums – 30- 40 gadi Vecums – 40 un vairāk	Honda CR-V, Nissan Extera Nissan Primera, Toyota Avensis, Nissan Terrano, Mitsubishi Pajero Nissan Maxima, Mazda Xedos
Sociāli ekonomiskie	Ienākumu līmenis mēnesi vairāk par Ls 400,00 Ienākumu līmenis mēnesī vairāk par Ls 3000,00	Lielākā daļa mazās un kompaktklases automobiļu Ekskluzīvie auto – Jaguar, Mercedes, Lexus, Infinity
	Sociālais slānis – uzņēmēji	Nissan Primera,  Mazda 626, Pegeuot 426, Mitsubishi Carisma, Audi A4 un vēl daudzas citas
Personiskie	Dzīvesveids – sportisks Dzīvesveids – aktīvs	Sporta auto, automobiļu modeļi, kam ir iespējams papildaprīkojums kā sporta auto. Apvidus automobiļi – Nissan Patrol, Mitsubisho Pajero, Toyota Landcruiser u.c.
Rīcība	Izvēles kritēriji – garantija 3 gadi Prestižs	Nissan, Mazda, Toyota Lexus, Jaguar, Infinity, Mercedes, Volvo
	Patēriņa situācija – darba vajadzībām	Nissan Almera, Peugeot 306, Fort Focus, Renault Megana

         

          Kā jau minēts, šeit nav pilnīgi attēlota tirgus segmentēšanās, tikai uzsvērti galvenie aspekti, kas ietekmē konkrētās automašīnas izvēli un līdz ar to norāda uz konkurences situāciju starp konkrētām markām un modeļiem.

           

2.5. Sadales kanāli

Konkurenci starp dažādiem autotirdzniecības uzņēmumiem ietekmē arī sadales kanāli, kurus konkrētā firma izvēlas un kuriem tiek piešķirta lielāka nozīme. Pirmkārt konkrētas markas konkurences situāciju jebkurā valstī un arī Latvijā ietekmē autoražotāju tirdzniecības politika. Pastāv divu veidu tirdzniecības organizēšana šajā nozarē:

1)    ražotājs konkrētā reģionā, piemēra, Skandināvijas valstīs, izvēlas sev oficiālo pārstāvi, kas tālāk koordinē tirdzniecību šajā reģionā. Parasti šādā gadījumā katrā valstī ir viens uzņēmums, kas pārstāv konkrēto marku;

2)    ražotājs organizē noliktavas kādā konkrētā reģionā un tālāk jau izpildot noteiktus nosacījumus izplatītāji valstī var būt vairāki.

Patreiz aizvien vairāk tiek lietota šī otrā tirdzniecības politika. Savukārt autotirgotāju vidū tas rada daudz sīvāku konkurenci.

          Parasti autotirdzniecībā tiek izmantots tradicionālais mārketinga preču sadales kanāls. Latvijas autotirgotājs parasti sadales ķēdē ir otrais vai pat trešais starpnieks. Šāda situācija ir arī SIA “Auto Grupa TBF”. Protams, ir arī izņēmumi, kur autotirgotājs sadarbojas ar ražotāju. Šie uzņēmumi iegūst cenu ziņā, jo prece ir lētāka, iespējams piedāvāt lielākas atlaides, kas autotirdzniecībā ir izveidojies kā norma. Ikviens pircējs ierodoties autosalonā un apskatot automašīna, uzdod jautājumu par to, kādas atlaides viņam tiks piedāvātas. Ļoti reti ir gadījumi, kad klients piekrīt maksāt uzrādīto cenu, neprasot atlaides.

2.6. Spēja ietekmēt cenu līmeni

Ciešā saistībā ar firmu skaitu nozarē būtu jāmin arī spēja ietekmēt cenu līmeni. Autotirdznicībā Latvijā pilnība šis kritērijs atbilst monopolistiskās konkurences aprakstam – praktiski neviena firma nespēj diktēt cenu līmeni. Ja cenas kādā uzņēmumā tiek palielinātas, tad attiecīgi pircēji aiziet pie konkurenta un iegādājas, ja ne identisku produkciju, tad ļoti līdzīgu, kas pilda tās pašas funkcijas. To, ka kāda konkrēta firma nespēj diktēt cenu līmenis, apstiprina tirgus lielā sadrumstalotība, un tā ir parādīta attēlā 2.6.1.

2.6.1.attēls

Auto tirgus sadalījums pa markām Latvijā 2000.gada jūlijā.

2.7. Produkta diferencētības pakāpe

          Viens no kritērijiem, kas monopolistisko konkurenci atšķir no pārējiem veidiem, ir produkta diferencētības pakāpe. Automobiļi ir produkts, kur šis kritērijs ir ļoti izteikts. Pirmkārt automobiļus iedala klasēs, kas attēlotas tabulā 2.2.1. Ir uzņēmumi, kas specializējas tikai kādā no šīm klasēm un konkurence starp dažādām klasēm ir diezgan niecīga.

          Ikvienas klases ietvaros dažādām markā ir vairāki piedāvājumi, kuri atšķiras ar auto aprīkojumu un arī ar cenu. Auto ir tāds produkts, ko pircējs vēlas redzēt maksimāli individuāli aprīkotu. Parasti klients izvēlas kāda būs skaņas aparatūra, signalizācija, riepas, diski, stiklu tonējums, dažādas uzlikas, elektroaprīkojums, salona apdares, auto krāsa un vēl daudz sīkāku un lielāku lietu. Tādējādi apkopojot klienta vēlmes iespējams secināt, kurš auto variants būtu vistuvāk viņa vēlmēm un iespējām, un tad vēl to nedaudz modificēt.

          Balstoties uz augstāk aprakstīto var secināt, ka katrai markai ir vairākas automobiļu klases, kas savukārt iedalās apakšklases, ko ražotāji parasti apzīmē ar kādu burtu vai vārdu, piemēram Nissan Almera pastāv 4 dažādi varianti:

1)    Comfort Low

2)    Comfort High

3)    Luxury

4)    Sport

Attiecīgi katram ir savs papildaprīkojums un arī sava cena. Vienas klases ietvaros cena vidēji svārstās Ls 2000,00 ietvaros. Šādu aprakstu varētu veidot par ikvienu automobiļu klasi.

Automobiļu tirdzniecībā ļoti nozīmīgs ir auto dizains. Tas rada vēl papildus produkta diferencētību, jo marku dizains nereti pat ļoti krasi atšķiras, kas ļauj produktam būt pilnīgi vienreizējam un tādējādi samazināt konkurenci.

Ļoti cieši saistīts ar produkta dizainu ir arī tā dzīves cikls. Lai gan automobiļu rūpniecībā nepārtraukti tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, produkts tomēr nemainās kardināli, tādēļ visbiežāk tieši ārējais veidols nosaka kādā preces dzīves cikla posmā produkts atrodas un līdz ar to tā pieprasījumu un konkurētspēju.

Nozīmīgs faktors, kas ievērojami diferencē automobiļu ir produkta kvalitāte, ko autotirdzniecība varētu mērīt ar garantijas ilgumu un veidu, kas tiek sniegts pircējam. Parasti automobiļiem tiek piedāvāta viena, divu vai trīs gadu garantija, kas produktus pēc šī aspekta sadala trīs grupās. Taču konkrētā situācija ir vēl daudz faktoru, kas pārdala šīs trīs lielās grupas un tie pēc autora domām varētu būt:

1)    Kas ietilpst garantijā (viss auto, vai atsevišķi tā mezgli un detaļas)

2)    Kas nodrošina garantijas (autoražotājs vai autotirgotājs)

3)    Kur ir iespējams veikt garantijas remontus (cik plašs ir oficiālo servisu tīkls Latvijā un pasaulē un cik cieša sadarbība)

4)    Kādi pakalpojumi ietilpst garantijā (vai ražotājs un tirgotājs apņemas garantijas remonta gadījumā transportēt automobili uz remonta vietu par saviem līdzekļiem bez maksas)

Vēl viens veids kā automobiļu tirdzniecības firmas diferencē savu produktu, lai veiksmīgāk uzvarētu konkurentus, ir sniedzot papildus pakalpojumus. Automobilis ir tāds produkts, kas pirms lietošanas ir jāreģistrē Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijā un jāapdrošina. Reģistrēšana ir diezgan specifiska lieta, ko patērētājs pats visbiežāk nevēlas uzņemties, jo tā saistīta ar oficiālu dokumentu noformēšanu. Visbiežāk firmas par šo darbību atsevišķu samaksu neņem, jāsedz tikai radušies izdevumi – samaksātās nodevas un nodokļi. Dažas autotirdzniecības firmas piedāvā uz vietas arī apdrošināt jauniegūto automobili. Specifisks pakalpojums, ko piedāvā klientam, ir palīdzība līzinga nokārtošanā vai arī pašai autotirdzniecības firmai ir apakšvienība, kas ir līzinga devējs. Šie ir galvenie pakalpojumi, ko klients var saņemt iegādājoties automobili. Dažādās firmās tie ir attīstīti dažādā līmenī un līdz ar to vai nu ceļ produkta vērtību klientu acīs vai arī to pazemina.

Automobilis ir tehniski sarežģīts izstrādājums un patērētājiem ir jārēķinās, ka izdevumi būs ne tikai iegādājoties preci, bet arī tās ekspluatācijas laikā. Tas dod uzņēmumiem  iespēju izcelts savu produktu salīdzinājumā ar saviem konkurentiem. Bez šaubām pircējam nāksies pašam iegādāties degvielu, taču veicot tehniskās apkopes, uzņēmums var atgriezt pircējam auto ar uzpildītu degvielas tvertni. Tā kā patērētājs par šīm apkopēm maksā, tad tikai nedaudz palielinot to cenu, tirgotājs neko nezaudēt, taču patērētāji ir ļoti apmierināti par šādu attieksmi pret viņu. Tas bija tikai viens piemērs, kas Latvijā ari darbojas, taču šādus “sīkumus” ir iespējams izdomāt un ieviest praksē ļoti dažādus. Tas veiksmīgi ļauj cīnieties ar konkurentiem ar maziem izdevumiem.

2.8. Ārpuscenu konkurence

Jaunu automobiļu tirdzniecībā ir jāpiemin arī ārpuscenu konkurence. Tas ir arī viens no kritērijiem, kas norāda, ka šī ir monopolistiskā konkurence.

Ārpuscenu konkurence nozīmē, ka cenas loma ir zemāka. Augstākā vietā izvirzās unikālas preču īpašības, tās tehniskā drošība un augsta kvalitāte. Tieši šie faktori ļauj piesaistīt jaunus pircējus precēm un celt preces konkurētspēju. Tāpat lielu lomu spēlē reklāma, firmas zīme, produkta virzīšana tirgū. Lai labāk parādītu, kas īsti nepieciešams veiksmīgai automobiļu virzīšanai tirgū jāapskata konkrēti piemēri.

Kā galvenos pircēju piesaistīšanas līdzekļus automobiļu tirdzniecības firmas izmanto:

1)      Reklāma masu mēdijus. Vispopulārākie ir laikraksti, kas ir virzīti uz konkrētā modeļa mērķauditoriju. Tā, piemēram, vidējās klases automobiļu reklāmas visbiežāk ir sastopamas presē, kuras mērķauditorija ir biznesa un darījuma cilvēki, luksus automobiļi Jaguar un Lexus tiek reklamēti žurnālā “Variete”, kas ir “Admirāļa klubs” krāšņs speciālizdevums, kas tiek izdalīts visiem šīs organizācijas svarīgākajiem klientiem. Ļoti bieži reklāmas ir ieraugāmas arī televīzijā un radio. Būtu jāuzsver, ka reklāmām masu mēdijos tiek pievērsta uzmanība tikai tādos gadījumos, ja tā ir piesaistoša, interesanta, kaut kādā veidā unikāla vai pat skandaloza.

2)      Patērētāju stimulēšanas līdzekļi. Kā galvenos varētu minēt:

·        Kuponi

Dažas autotirdzniecības firmas (piemēram, Nissan pārstāvis) sadarbībā ar citu nozaru firmām slēdz līgumus un izdod kuponus, kurus izplata noteiktām cilvēku grupām (kā galvenais kritērijs izvēloties, ir ienākumu līmenis). Iegādājoties automobili pircēja kuponu apzīmogo un viņš par to var iegūt vēl kādu preci, piemēram, sadzīves tehniku, riepas automobilim vai noteiktu daudzumu degvielas. Ir pierādījies, ka šādā veidā izdodas palielināt pārdošanas daudzumu un tādējādi apsteigt konkurentus.

·        Suvenīri

Praktiski visām automobiļu tirdzniecības firmām ir savi suvenīri – krūzītes, maisiņi, šķiltavas, pildspalvas, lietussargi un daudzi citi sīkumi. Tiem gan nav lielas nozīmes konkurences cīņā, taču automobiļu tirdzniecībā tos plaši izmanto. Pie tam, jo dārgāks ir auto, jo dārgāki un izsmalcinātāki ir suvenīri. Piemēram, luksus auto Jaguar pircēji, kā dāvanu var iegūt, piemēram, blašķi ar apkalumiem vai ar zeltu izrotātas šķiltavas.

·        Noieta stimulēšana

Šeit būtu jāmin dažādi izmēģinājuma braucieni, ko organizē noteiktām klientu grupām vai kampaņveidīgi. Tādējādi potenciālie pircēji tiek aicināti izmēģināt sev interesējošo automobili.

·        Loterijas

Pēdējo gadu laikā ļoti populāri ir kļuvis organizēt loterijas un kā galveno balvu piedāvāt automobili. Šādā veidā, ja vien ir pietiekams reklāmas atbalsts, pircēji ievēro konkrēto modeli. Kā ļoti pārliecinošu piemēru varētu minēt AS “Aldaris” organizēto loteriju, kur tika izlozēti Ford Focus automobiļi. Pēc šīs akcijas šo automobiļu pārdošana krasi palielinājās un redzami kritās tās pašas klases citu marku tirdzniecības apjomi.

3)      Tiešā pārdošana. To veic firmas veikalos speciāli apmācīti cilvēki. Tāpat informācija tiek sniegta arī pa telefonu un izmantojot internetu. Šajā ziņā firmas praktiski nepārspēja viena otru. Nozīmīgāku vietu konkurence cīņā ieņem jaunu klientu atrašana, ierašanās pie viņiem un spēja viņus ieinteresēt.

4)      Sabiedriskās attiecības. Automobiļu tirdzniecības firmas parādoties jauniem modeļiem parasti organizē prezentācijas klientiem un žurnālistiem, dažādus saviesīgus pasākumus. Nereti tās piedalās arī kā sponsori kādiem pasākumiem un akcijām, taču šī joma Latvijā nav izvērsta.

Pēc autora domām automobiļu reklāmas un markas nosaukumus var ieraudzīt ļoti bieži, taču nereti tie nedod gaidītos rezultātus konkurences cīņā, jo akcijas nav rūpīgi izplānotas, nav paredzēti visi iespējamie šķēršļi un tādēļ praktiski nav redzama kāda konkrēta automobiļu tirdzniecības firma, kas izmantojos tikai augstāk parādītos patērētāju stimulēšanas līdzekļus, būtu redzami izvirzījusies priekšā saviem konkurentiem.

          Nozīmīgu vietu ārpuscenas konkurencē ieņem automobiļa marka un dažādi patenti, kas ir ar to saistīti. Nereti pircējs dod priekšroku kādai noteiktai markai savas personīgās pieredzes rezultātā vai arī paklausot kāda cita ieteikumiem un pat neapsver iespēju iegādāties citas markas auto.

2.9. Iekļūšana nozarē

         

          Teorija nosaka, ka iekļūšana monopolistiskā konkurences tirgū ir salīdzinoši vienkārša, tai nav izteiktu un nepārvaramu šķēršļu.

          Automobiļu tirdzniecība, un īpaši izteikti tas attiecas tieši uz jauniem automobiļiem, teorētiski iekļūt nozarē nav īpaši sarežģīti. Taču bez šaubām pastāv dažādas grūtības.

          Lai uzsāktu jaunu automobiļu tirdzniecības biznesu, ir nepieciešamas visai lieli naudas līdzekļi. Parasti nākas būvēt pavisam jaunu ēku, jo esošās parasti nav piemērotas šādas produkta tirdzniecībai. Papildus tirdzniecībai, ir jānodrošina arī automobiļu garantijas un tehniskās apkopes, kas prasa sarežģītas tehnoloģijas un kvalificētu darbaspēku. Bez šaubām šī problēma ir risināma un to veiksmīgi arī risina, taču ir jārēķinās, ka ar to grūtības nebeidzas.

          Patlaban Latvijā ir izveidojusies situācija, ka praktiski visām zināmajām un sevi pierādījušām autoražošanas firmām jau ir savi oficiālie pārstāvji. Gadījumā, ja firma vēlas nodarboties ar jaunu automobiļu tirdzniecību, varētu rasties grūtības ar piegādātāju atrašanu. Parasti piegādātāji, ja vien nav pilnīgi neapmierināti ar oficiālo pārstāvju darbību konkrētā valstī, netiecas veidot jaunus kontaktus. Bez šaubām var meklēt piegādātājus, kam ir problēmas ar oficiālo izplatītāju, taču praktiski nav iespējams vienoties, lai šo esošo pārstāvi nomaina pret citu firmu, tāpēc jārēķinās, ka tirgū jaunienākusī firma nebūs vienīgā, kas pārstāvēs konkrēto marku un tas nozīmē, ka lielu lomu spēlēs cenu konkurence. Turklāt problēmas rada arī tas, ka Latvijas tirgus ir mazs un vairākām firmām ar identisku produkciju izdzīvot ir ļoti grūti. Pēc statistikas datiem 1999.gadā jaunu automobili iegādājies tikai katrs 293. pastāvīgais Latvijas iedzīvotājs. Šeit ir jāņem vērā arī bezdarba līmenis valstī un iedzīvotāju zemā pirktspēja. Bez šaubām pastāv iespēja nodarboties arī ar automobiļu eksportu. Ļoti plaši ar to automobiļu firmas nodarbojās pirms NVS bija skārusi ekonomiskā krīze, taču patreiz šāda veida tirdzniecības ir praktiski apstājusies.

          Izpētot sīkāk Latvijā pārstāvētās automobiļu markas, ir iespējams atrast ražotājus, kas vēl nav pārstāvēti, taču šeit ir jāņem vērā Latvijas likumdošana. Tā paredz, ka ikvienam jaunam automobilim ir jābūt ar ražotāja sertifikātu, kas apliecina, ka auto ir paredzēts lietošanai Eiropā, tā pazīšanās zīmes un gaismas atbilst visām Eiropas prasībām. Tas ir arī iemesla, kādēļ Latvijā nav visu marku, kā piemēru varētu minēt Indijā ražoto TATA, Korejā ražoto ASIA. Automobiļi neatbilst Latvijas valsts izvirzītajām prasībām, tādēļ piereģistrēt Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijā tos nav iespējams. Šādā veidā tiek zināmā mērā palielināta drošība uz ceļiem un aizsargātas patērētāju intereses.

          Neskatoties uz augstāk uzskaitījām grūtībām, ienākšana šajā nozarē tomēr ir iespējama. Kā piemēru jāmin 2000.gadā SIA “Norde”, kas iepriekš nodarbojās ar lietotu automobiļu tirdzniecību, kļuva par otru oficiālo Nissan markas automobiļu pārstāvi Latvijā.

3.         Valsts un citu organizāciju regulējoša loma

Ikviena nozare, arī autotirdziecība, Latvijā ir pakļauta valsts regulēšanai. Kā galvenās valsts funkcijas jāmin:

1)    nodrošināt juridisko un sociālo darbības vidi;

2)    veicināt konkurenci;

3)    ienākumu pārdale;

4)    resursu pārdale;

5)    nodrošināt ekonomisko stabilitāti.

Šīs funkcijas skar arī autotirdzniecību un viena no tām ir konkurences veicināšana. To nodrošina LR likums “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” un “Konkurences likums”. Likumi nosaka, ka konkurence ir uzņēmējdarbības stratēģija un tāda ekonomiski patstāvīga uzņēmēju sacensība, kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības (cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu atbilstoši pieprasījumam.

LR likums “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” attiecas uz:

1)        visiem uzņēmējiem, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un fiziskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību;

2)        valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, kuru darbība saistīta ar uzņēmējdarbības regulēšanu.

Tātad likums tieši attiecas arī uz automobiļu tirdzniecības firmām. Likums nosaka, ka neatkarīgi no ietekmes uz tirgu ir aizliegts:

1)    vienošanās starp ražotājiem, piegādātājiem, pakalpojumu sniedzējiem par tirgus sadali savā starpā pēc teritoriālā principa, pēc klientu grupas principa u.c.;

2)    vienošanās starp ražotajiem, piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem par cenu noteikšanu viņu piegādātajai produkcijai/pakalpojumiem, lai ierobežotu konkurenci;

3)    vienošanās par piegādes kvotām;

4)    vienošanās, kuras mērķis ir radīt mākslīgu deficītu;

5)    vienošanās par kāda noteikta uzņēmēja vai uzņēmēju grupas boikotu;

6)    vienošanās, kas tās dalībniekiem vai vienam no viņiem rada monopolstāvokli.

Pretlikumīga konkurence izpaužas darbībās, kuru rezultātā viens uzņēmējs gūst komerciālu labumu, ja tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā nozarē, kā arī ja tiek radīts sagrozīts priekšstats par konkurenta uzņēmumu, precēm, ražošanas un tirdzniecības darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, noderīgumu un daudzumu. Pretlikumīgas konkurences izpausmes ir arī svešas firmas preces vai iesaiņojuma izskata atdarināšana, produkcijas izcelsmes datu viltošana, zinātniski tehniskās, ražošanas un komerciālās informācijas iegūšana un izmantošana vai izpaušana bez šīs informācijas īpašnieka piekrišanas, darbības, ar kurām tiek aizskartas cita uzņēmēja tiesības uz firmu, viņa cieņa un reputācija, kā arī darbības, kuras apdraud uzņēmēja saimniecisko darbību vai viņa mantu, vai darbības, ar kurām šādi draudi tiek realizēti.

“Konkurences likums” stājās spēkā 1998.gada 1.janvārī un tā nosaukums skaidri norāda šī tiesiskā akta mērķi – veicināt konkurenci, aizliegt jebkuras darbības, pasākumus, vienošanās, kas konkurenci ierobežo. Šis likums diferencēti skar konkurences ierobežošanas draudus.

“Konkurences likums” un likums “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” papildina viens otru un to normas ir jāievēro arī autotirgotājiem Latvijā attiecībā uz konkurentiem un citiem tirgus dalībniekiem.

          Kopš 1992.gada Latvijā pastāv Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju Asociācija, kas darbojas kā autotirgotāju tiesību un interešu aizstāvis un risina savstarpējās problēmas starp uzņēmumiem. Šeit nevarētu nepieminēt skandālus, ko izraisīja Honda pārstāvis Latvijā 1999.gadā, kad laikrakstos parādījās reklāma, kas atklāti uzsvēra, ka Opel un Volkswagen automobiļi salīdzinājumā ar Honda ir zemas kvalitātes un patērētājiem nederīgi. Šī reklāma izpelnījās nosodījumu, pēc autora domām, jutās aizskarti patērētāji, kas lietoja šīs markas automobiļus un ar produktu bija pilnībā apmierināti. Savukārt Honda pārstāvja ieguvums bija lielāks ka zaudējumi. Reklāma tika ieraudzīta un strauji palielinājās Honda pārdošanas apjomi reklāmas kampaņas laikā un arī pēc tam. Līdzīgi šogad rīkojās oficiālais Nissan pārstāvis. Reklāma tika virzīta kā nopēlums automobilim Volkswagen Golf, taču tajā bija tikai asociācijas, nebija tiešu norāžu uz šo automobili. Jāsaka, ka Nissan ieguvums bija krietni mazāks, vairāk reklāma izraisīja debates pašu autotirgotāju starpā kā deva redzamus panākumus tirdzniecības jomā. Abos aprakstītajos gadījumos cietēja puse iesniedza savas sūdzības Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju Apvienībā. Honda pārstāvis zaudēja tiesības piedalīties izstādē “Auto 1999”, savukārt Nissan bija sagatavojies rūpīgāk un pierādīt tā vainu konkurentu priekšā bija praktiski neiespējami.

Secinājumi un priekšlikumi

1.     Balstoties uz kursadarba iztirzājumu, konkurence jaunu automobiļu tirgū ir visai asa, un tai ir tendence arvien palielināties. Taču paralēli ir jāskatās arī dzīves līmeņa, ienākuma līmeņa un bezdarba izmaiņas, kas nozīmīgi skar šo nozari, jo jauna automašīna pēc autora domām nav pirmās nepieciešamības prece.

2.     Darba pirmajā nodaļā apskatīti galvenie konkurences veidi un tādējādi izsecināts, ka automobiļu tirdzniecības firmas darbojas monopolistiskās konkurences tirgū.

3.     Automobiļu tirdzniecībā Latvijā darbojas daudz izņēmumu, kurus var iedalīt grupās vadoties no to ražošanas vietas. Automobiļi, kas atrodas vienā grupā konkurē savā starpā sīvāk kā automobiļi dažādās grupās. Automašīnas ir lietderīgi grupēt arī pa klasēm atkarībā no auto izmēriem un cenas, jo starp dažādām automobiļu klasēm tiešā konkurence praktiski neeksistē. Tātad vissīvākie konkurenti ir automobiļi vienā klasē un grupā.

4.     Daži autoražotāji tirgū piedāvā tikai kādas noteiktas klases auto. Visbiežāk to var attiecināt uz ekskluzīvajiem automobiļiem. Nosacīti varētu izdalīt otru ražotāju un līdz ar to tirgotāju grupu, kas pārstāv gandrīz visas vai visas auto klases. Šīs grupas savā starpā nekonkurē tieši vai arī konkurē tikai noteiktā tirgus segmentā.

5.     Praktiski visas automobiļu tirdzniecības firmas Latvijā ir izvietotas tās galvaspilsētā. Tas ir saistīts ar Rīgas straujāku attīstību, ienākumu un bezdarba līmeni. Tādējādi uzņēmumi rada savā starpā konkurenci arī vadoties no ģeogrāfiskā izvietojumā. Patreiz ir vērojama tendence, ka uzņēmumi veido filiāles arī citās Latvijas pilsētā, tāpēc jau drīzā nākotnē ir paredzams, ka tās atradīsies visās Latvijas daļas.

6.     Konkurentus iespējams analizēt ņemot vērā kādā segmentā katrs no tiem darbojas. Automobiļu tirgu Latvijā ir iespējams iedalīt ļoti daudzos segmentos, taču kā galvenie raksturlielumi būtu jāuzsver sociāli ekonomiskie un rīcības. Kā īpatnējs kritērijs, kas raksturīgs tieši jaunu automobiļu tirgū, ir pircēju uzticība, piemēram, japāņu kvalitātei vai Eiropas drošumam. Tādējādi priekšroka tiek dota automašīnai, kas ražota šajā valstī vai reģionā.

7.     Monopolistiskās konkurences tirgū uzņēmumiem spēja ietekmēt cenu līmeni praktiski nepastāv. Tas ir attiecināms arī uz automobiļu tirdzniecību, kur tirgus ir ļoti sadrumstalots, nav atsevišķa uzņēmuma vai grupas, kas ieņem līdera pozīciju un nosaka cenu līmeni nozarē.

8.     Automobiļi ir tehniski ļoti sarežģīti produkti, tādēļ ir nepieciešama papildus apkalpošana, un tā kā tā ir ļoti dārga prece, tad ievērojamu vietu tās izvēlē ieņem garantija. Tādējādi visi automobiļu tirdzniecības uzņēmumi konkurē savā starpā ar apkalpošanas izmaksām un kvalitāti, kā arī ar garantijas laiku un aptverošajiem faktoriem.

9.     Automobiļi ir ļoti diferencēts produkts. Varētu pat apgalvot, ka katrs auto ir pilnīgi individuāli pielāgots pircējam ar komplektāciju un papildaprīkojuma palīdzību. Nozīmīgu lomu šeit spēlē arī dizains un uz doto brīdi tieši ārējais un iekšējais izskats zināmā mērā nosaka produkta dzīves cikla stadiju.

10.            Monopolistiskajā konkurencē nozīmīgu vietu ieņem ārpuscenu konkurence. Tas ir raksturīgi arī automobiļu tirdzniecības nozarei. Šī joma nozarē vēl nav pilnībā aizpildīta. Vērojot auto reklāmas, dažādus pasākumus, kuros piedalās firmas un citas aktivitātes, nākas secināt, ka tam trūkst sistemātiskuma un tādēļ netiek panākti vēlamie rezultāti.

11.            Ienākšana nozarē praktiski netiek kavēta. Tā ir apgrūtināta tikai tādēļ, ka praktiski visas auto markas Latvijā jau ir pārstāvētas un, lai nodrošinātu pienācīgu tirdzniecību un auto apkopi ir vajadzīgi lieli līdzekļi.

12.            Lielu lomu konkurences regulēšanā un līdz ar to arī nozares attīstībā spēlē valsts un citas sabiedriskās organizācijas. Autotirgotāji 1992.gadā ir izveidojuši Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju Asociāciju, kura risina dažādus jautājumu, tajā skaitā arī konkurentu nesaskaņas.

13.            Galvenais kritērijs, konkurences vidē nozarē varētu un vajadzētu visvairāk pilnveidot, ir ārpuscenu konkurence. Iespējams, ka kāda daļa no autotirgotājiem nepietiekami sadarbojas ar saviem piegādātājiem un tādēļ nesaņem pienācīgu atbalstu.

14.            Uzņēmumiem būtu nepieciešams, neskatoties uz lielajām investīcijām, veidot savas filiāles visā Latvijas teritorijā, jo arvien vairāk patērētāju, izvēloties auto, vēlas, lai tehniskās apkopes varētu veikt arī citās Latvijas pilsētā, ne tikai Rīgā. Tas norāda, ka ir nepieciešams Latvijā izveidot pēc iespējas attīstītāku servisa tīklu. Pēc autora domā, balstoties uz to, ka Latvijas ir maza valsts, optimāli būtu veidot pa vienai filiālei katrā Latvijas reģionā – Kurzemē, Latgalē, Zemgalē un Vidzemē.

Izmantotās literatūras un avotu saraksts

1.           Latvijas Republikas likums Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu // LR Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs. -  1994.gada 27.augusta, Nr.16.

2.           Latvijas Republikas likums Konkurences likums // Laikraksta “Diena” pielikums: Saeimā, Ministru kabinetā – 1997.gada 23.jūlijā, Nr. 30.

3.           Latvijas statistikas gadagrāmata 1999.g. – R.:Latvijas Republikas Centrālā Statistikas pārvalde, 1999. – 295 lpp.

4.           U. Gods. Mikroekonomika II – R.: Biznesa augstskola Turība SIA, 1998. – 205 lpp.

5.           G. Libermanis. Tirgus, cena, konkurence. – R.: 1998. – 170 lpp.

6.           Mācību līdzeklis. Tirgzinības pamati. 2.grāmata. – R.: Jumava, 1998. – 223 lpp.

7.           V. Nešpors.  Mikroekonomika. – R.: 1999. – 151 lpp.

8.           J.Ē. Niedrītis. Mārketings. – R.: Biznesa augstskola Turība SIA, 2000. – 240 lpp.

9.           V. Praude,J. Belčikovs. Mārketings. – R.: Vaidelote, 1999. – 558 lpp.

10.      R. Škapars. Mikroekonomikas teorijas pamati. – R.: 1998. – 290 lpp.

11.      Edgar K.Browning, Mark A.Zupan. Microeconomic Theory & applications. – USA.:1999. – 481 lpp.

12.      Robert E.Hall, Marc Lieberman. Microeconomics. Principles and applications. – South – Western Collage.: ITP Company, 1998. – 385 lpp.

13.      L.Brūvere. Kāda būs tirdzniecība nākotnē? – Žurnāls “Tirgotājs”, 2000. Nr.1(97), 12.-13.lpp.

14.      M.Manika. Iekšējā tirgus aizsardzība – sarežģīts uzdevums valsts valdībām. – Žurnāls “Kapitāls”, 1999. Nr.10(22)., 21-23.lpp.

15.      U.Viesturs. Kas nosaka konkurētspēju. – Žurnāls “Kvalitāte”, 1999. Nr.4., 28.-30. lpp.

16.      Monopols – tas ir vairāk slikti nekā labi! – http://www.lursoft.lv/library

17.      SIA “Auto Grupa TBF” nepublicētie materiāli.

18.      Latvijas Pilnvaroto Autotirgotaju Asociācijas nepublicētie materiāli.