Mārketings

Satura rādītājs.

Ievads
	Mārketinga izpētes objekts	2
Iztirzājums	1. Uzņēmuma darbības virzieni un tendences.	3
	2. Mārketinga koncepcija	4
	3.Cenas:	6
	3.1. to ietekmējošie	6
	3.2. to veidošanās metodes	6
	4. Preču iepirkšana un konkurence	8
Nobeigums
	Secinājumi	13
	Izmantotā literatūra	14

Ievads.

Latvijas valsts aktualitāte ir tā, ka valsts ir nostājusies uz tirgus ekonomikas ceļa. Darījumi notiek sarežģītāk, dinamiskāk, savstarpējie kontakti - naidīgāki.

Klienti paliek ar vien prasīgāki, kas ietekmē konkurentu cīņu par labāku preci.

Arvien lielāka kļīst vajadzība pēc jaunievedumiem tirgū un tirgus attiecībās. Tiem jābūt izdevīgākiem, efektīvākiem, lētākiem, estētiskākiem utt.

Kursa darba mērķis ir uzņēmuma mārketingu izmantot firmas ekonomisko mērķu sasniegšanai. Mērķis - saimniecisko procesu vadība, lai tiktu apmierinātas patērētāju vēlmes pēc iespējas labāk, analīzēt mārketingu.

Varu piebilst, ka mārketings ir jebkura biznesa panākumu svarīgākais priekšnosacījums, stratēģija nosaka lēmums biznesā un palīdz konkurences cīņā.

Kursa darbā tiks veikts pētījums par to, ko vēlas pircējs, cik vēlas un par kādu cenu.

1.Uzņēmums ir vērsts šādiem saimnieciskajiem darbības veidiem:

           - tirdzniecība;

 - ražošana (maizes ceptuve).

Uzņēmuma stratēģijas izvēli nosaka patērētāju (pircēju) gaume, ieradumi; ražotāju tehnoloģijas izmaiņas, vajadzība pēc investīcijām, kvalitatīvs personāls; konkurentu iedarbība, to tehnoloģija un finanses.

Jebkura uzņēmuma, arī šī, darbībā (vadīšanā)svarīgi ir šādi nosacījumi:

-patreizējā stāvokļa analīze, situācijas novērtējums;

-attīstības virzienu noteikšana, virzība un noturēšana;

-stratēģisķā plānošana;

-kvalitatīva organizācija;

-regulāra kontrole, iekšējo procesu pārbaude.

Uzņēmuma pamatdarbības nozare ir tirdzniecība, kas ir saražotās un iepirktās produkcijas mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kas robežojas ar saražotās produkcijas izplatīšanu tuvākajā teritorijā.

2. Tā kā uzņēmums atrodas Latvijas Ziemeļu reģionā, kur uzņēmējdarbība nav tik plaši izplatījusies un nav tik liela konkurence kā Kurzemē, darbībā ir iespējamas atlaides un nav tik saspringta konkurences cīņa kā tas ir Rīgas reģionā un Kurzemē.

Tā kā veikali ir pietiekami daudz, lai realizētu pašu lielākā mērā realizētu saražoto produkciju un iepirktās pārtikas un pirmās nepieciešamības preces ir iegādāta aparatūra pašapkalpošanās veikalu izveidošanai un jau pus gadu tā darbojas sekmīgi. Ir pierādijies, ka patērētājiem lābāk patīk iepirkties, ja pats spēj izvēlēties preces nerēķinoties ar pārdevēju darba stilu, ātrumu vai citu pircēju garastāvokļiem. Veikalā (visos veikalos) ir viens norēķinu tīkls, kas veicina pircēju uzticību (rēķināšanās arī ar pircēju laiku) un ir iespēja pieņemt darbā mazāk veikala darbiniekus.

Mārketinga centrā ir premise - lai organizācija gūtu sekmes, pirmajā vietā ir jāliek klients. Tas nozīmē, ka pēc iespējas lielāka uzmanība jāpievērš klienta labklājībai, lai neaizskartu viņa godu, mantisko stāvokli u.t.t.

Šī uzņēmuma koncepcija izpaužas sekojoši:

· klientu apmierinātība;

· maksimāls peļņas potenciāls;

· kompleksās mārketinga aktivitātes;

· priekšrocības konkurencē.

Mārketings ietver sevī kompleksus jēdzienus, kas ir galvenie panākumu stūrakmeņi (Mārketing-mix):

·prece;

·vieta tirgū;

·virzība tirgū;

·cenu veidošana un kredīts.

Jebkuru tirgus pamatelements ir prece. Tirgvedības plānošanā ir jāietver sekojošas lietas - preces īpašības, iesaiņošana, serviss, sortiments u. c. virzības. Brīvajā cenu veidošanās procesā tiek iekļautas un atsevišķi veidotas vairum- un mazumcenas, kredīta un atlaižu termiņi, kam jāatbilst pieprasītāju uztverei par pieprasījumu, jo nedrīkst šos priekšstatus lauzt, citādi patērētājs dod priekšroku konkurentu precei.

Lai pircējs zinātu, ka prece pastāv un ka tā viņam ir nepieciešama, nepieciešama tieši šī prece ir jābūt pircēju informēšanai, kas sevī ietver reklāmu, sabiedriskās domas ietekmēšanu, preču izpārdošanas, atlaižu organizēšanu, dažādu loteriju u. c. pasākumu organizēšana. Vēl viens no noteicošajiem faktoriem ir pārdevēju sagatavošana, lai tie zinātu preci, zinātu no kādām sastāvdaļām tā veidota un kam tā domāta, lai varētu ieteikt.

Mārketinga stratēģijas neveiksme būs jebkurā gadījumā, ja kāds no šiem priekšnosacījumiem netiks izpildīts.

3. Tirgus cena veidojas pircēja un pārdevēja vienošanās rezultātā. Pārdevējs pieprasa augstāku cenu, bet pircējs par attiecīgo preci negrasās maksāt tik daudz, tas noved pie maksimāli izdevīga vidusceļa abiem - tirgus cenas. Tā kā pārtikas preces ir ļoti dažādas gan kvalitātes, gan cenu ziņā, tad ražotājam un pārdevējam ir jāatrod tāda tehnoloģija u.c. pasākumi, lai prece būtu īpaši kvalitatīva un par izdevīgu cenu abām pusēm.

3.1. Cena no uzņēmuma puses balstās uz mērķiem, ko vēlas sasniegt organizācija, mērķi sevī ietver dažādus faktorus un daži no tiem ir:

n naudas plūsma un maksimāli laba izdzīvošana;

n noiets un tirgus daļa;

n maksimāls peļņas potenciāls;

n imidžs;

n pozīcijas u. c.

Cenai jābūt ne zemākai par līmeni, kas dod segt izmaksas un ne augstākai, par līmeni virs kura nav pieprasījuma.

3.2. Cenu noteikšanas metode ir sarežģīts un pētījumus vērts process, metodes nosaka tādi faktori, kā:

·     pārāk zema cena un nav iespējams segt izmaksas;

·     iespējamā cena, kas nodrošina ražošanas un pārdošanas izmaksas;

·     konkurentu cenas, aizstājējpreces cenas;

·     pārāk augsta cena, kas sekmē pieprasījuma krišanos.

Visas tirgus cenu veidošanas metodes var ietvert trīs grupās, kas ietekmējas pēc izmaksas, konkurentiem un pieprasījuma.

Cenu veidošana orientēta uz:

1. Izmaksām:

·     izmaksas + peļņa;

·     vidējās izmaksas + uzcenojums;

·     vidējās izmaksas + mērķpeļņa;

2. Konkurentu:

·     proporcionālās cenas;

·     gaidāmās peļņas aprēķins;

3. Pieprasījumu:

·     preces cenu diferenciācija;

·     preces patēriņvērtība.

Šajā uzņēmumā izmanto metodi, kad tiek vērtētas vidējās izmaksas + uzcenojums.Reizēm, kad ir ieplūdusi tirgū kāda prece, kas ilgu laiku ir bijusi tikai mazum- vai vairumtirdzniecībā tiek izmantota arī metode, kad rēķina proporcionālo cenu, ko nosaka pēc konkurentu cenām.

Patreiz gan realizācijas reģionā, gan visā Latvijā ir izveidojušās cenu politikas ievirzes, kas katrai cenai vidēji jau ir noteikusi savu cenu.

Patreiz uzņēmums tirgo vidēji preces ar 1000 preču nosaukumiem, ko ražo paši un piegādā aptuveni 30 piegādātāju.

4. Tomēr tikpat svarīgi kā prece ir arī pakalpojums, kā prece nonāk līdz patērētājam. Šajā situācijā ļoti svarīgi ir pārzināt piegādātāju cenu veidošanās stratēģiju, tirdzniecības stratēģiju vispār un arī mārketinga koncepciju.

   Tā kā uzņēmuma reģionā nav neviena cita firma vai citas organizācijas ar ko veidot vienotu iepirkšanas programmu (jo vairāk iepērk, jo lētāk sanāk), tad ir stingri jāseko līdzi iepirktajai produkcijai un jāveic aptaujas par visvairāk pieprasītajām precēm, ko būtu vēlams iegādāties.

Būtu izdevīgi, ja kopīgās iepirkšanas programmas tiktu veidotas ar sekojošiem uzņēmumiem: a/s’’Laima’’, ‘’Cido’’, ‘’Uzvara’’ u.c.

Tā kā nepieciešamā produkcija ražošanai tiek iepirkta par ļoti izdevīgām cenām no vietējiem zemniekiem (milti) un arī uzglabāta pie viņiem, tad problēmas ar tiešo ražošanu un ražošanas resursu iegādi nav. Lielākas nesaskaņas ar patērētājiem rodas ar pārējo pārtikas preču sortimentu, pagaidām gan viss ir veicies sekmīgi, bet sakarā ar pirktspējas palielināšanos, kas sekmē dzīves līmeņa paaugstināšanos ir lielākas prasības no patērētāju puses.

Katram no uzņēmumiem no kuriem tiek piegādāta prece ir savi pārdošanas nosacījumi un tie ir sīki jāizvērtē, lai varētu izdēvīgak iegādāties jebkuru no precēm.

Piemēram, saldējuma aprite vasaras periodā ir vidēji 7 dienas. Saldējums tiek iepirkts no Rūjienas piena kombināta, kas ir izvirzījis pārdošanas noteikumus:

Tā kā Rūjienas piena kombināta noteikumos ietilpst konsignācijas - 7 dienas vai tūlītēja samaksa ar skonto atlaidi - 4% ir jāseko līdzi izdevīgumam, kas var izskatīties šādi:

Vienības cena,  Ls(kons.-7d.)	Vienības cena, Ls(skonto-4%)	Vienības cena,ar kredītu (2%mēnesī),Ls	Starpība uz vienību, Ls
0.20	0.192	0.193	0.007

Tātad izvērtējot situāciju ir skaidrs, ka izdevīgāk ir maksāt uzreiz - preci saņemot.

Arī klientu pievilināšanai un noturēšanai veikalos pašražotai precei tiek ieviesta dažādu atlaižu, bonusu u.c. sistēma.

Jo lielāks ir aprites koeficents, jo lielākas iespējas tai precei ir izveidot atlaižu sistēmu, jo no tās preces nāk viss lielākais apgrozījums, kas sekmē jaunu preču pievedumu un citu preču iegādāšanos.Pat nelielā uzņēmumā, kāds ir ‘’Kviesis’’ ir iespējams izveidot bonusa sistēmu pašražotai maizei vai citai precei - par bonusu dodot savu produkciju. Bonus piesaista pircējus un sekmē biežāku apmeklējumu ikvienam no veikaliem. Tas rada arī reklāmu un ir iespēja piesaistīt pircējus no konkurentu uzņēmumiem.Bonusa precei arī jābūt ļoti labas kvalitātes, jo izvērtējot pircēju psiholoģiju tai tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Ļoti svarīga ir preču kontrole, kā jau sākumā minēju, tas ir svarīgs faktors jebkuros apstākļos, jo jebkurā situācijā ir jāzina cik daudz preču atlicis un kādas tās ir. Tas sekmē arī novērot ko kurā no veikaliem pērk visvairāk un lai prece neietu zudumā to var pārvest no vienas vietas uz otru, kas sekmētu ātrāku noietu un nerastu neparedzētus zaudējumus.

Lai sekmētu salīdzināšanas ispējas ar izpārdoto preci un iekasēto naudu ir nepieciešama skaidras naudas inkasācija. ‘’Kviesī’’ tā notiek divas reizes dienā un to veic uz līguma pamata a/s LUB vietējā filiāle. Nauda uzreiz tiek ieskaitīta uzņēmuma kontā, kas veicina naudas tālāko ‘’darbošanos’’ uzņēmuma labā un reizē ar invertarizāciju ir iespēja salīdzināt pārdoto un pārpalikušo preču starpības. Iespējami ir arī iztrūkumi, kas īpaši novēroti bija tad, kad pārgāja uz pašapkalpošanās sistēmu un darbinieki vēl nebija paguvuši izprast pircēju darbību šāda tipa veikalos. Tagad pēc pusgada spraiga darba ir konstatētas visas nepilnības un tās novērstas, pastiprināta apsardzes sistēma un pārdevēji palikuši uzmanīgāki.

Tā kā uzņēmums nodarbojas arī ar minimālu, bet tomēr vairumtirdzniecību ir jāizprot iespējamā pircēja orientācija iepērkoties vairumā. Vai tā ir :

n impulsīvā pirkšana;

n pirkšanas ērtību meklēšana;

n laika vērtības apzināšanās.

Ņemot vērā pētījumus, tad pircējam ir svarīgi visi šie faktori, kas sekmē šā uzņēmuma pilnveidošanos noorganizējot iespējami labākus apstākļus nodrošinot visas klienta vēlmes par iespējams mazākiem līdzekļiem.

Tā kā vairumtirdzniecības vietā - turpmāk to sauksim par bāzi, iepērkas arī mazumtirdzniecībā ir jāievēro arī šo klientu vēlmes un iespējami labāk tos jāapkalpo, jo katram jau no pircējiem ir savi aspekti, kāpēc viņi vēlas iepirkties tieši šeit (tuvāk pie mājām, lētāk u.t.t.)

Sekojoši izskatās pircēju īpatsvars vairumtirdzniecībā:

Lai apsekotu līdz, vai pircējs ir pārnācis no cita konkurenta, vai tas izveidojies no jauna un, ja aizgājis, tad pie kāda cita konkurenta un kāpēc.

Tā kā konkurence nav īpaši liela uz šī veida produkciju, tad ir jāpēta tālāki reģioni un jāmēģina piesaistīt arvien jaunus pircējus, lai var palilināt arī produkcijas apjomu un paaugstināt kvalitāti.

Katrs no uzņēmumiem izveido savu stratēģiju par savu preču ceļu līdz pircējiem.

No maizes ceptuves ceļš līdz pircējiem ir dažāds:

ražotājs - ‘’bāze’’- pircējs

ražotājs - ‘’bāze’’ - veikals - pircējs

ražotājs - veikals - pircējs

ražotājs - ‘’bāze’’ - cita bāze - veikals - pircējs;

šādi izskatās tieši šī uzņēmuma produkcijas ceļi līdz pircējam,bet var būt, ka kādam uzņēmumam ir tikai viens ceļš līdz pircējam vai arī vēl cits variants.

Lai piesaistītu arvien jaunos patērētājus ir jāizveido kaut kas jauns arī šajā apkalpošanas sistēmā, pat nevis jauns, bet savādāks nekā citeim un tam nav jābūt kaut kam dārgam vai nerentablam vispār, bet pavisam kaut kam niecīgam ‘’knifam’’ , kas liktu jebkuram patērētājam atskatīties un atnākt vēlreiz vai pēc zināmas reklāmas kampaņas atbraukt un apskatīt vai to pasniegšanas veidu.

Tas var būt jau piminētais bonuss, kas konkurentu veikalā nebūs, vai nebūs pietiekamas kvalitātes; jauns iepakojums jau ilgi apgrozībā esošai precei no pašu ražotās produkcijas u.t.t.

Secinājumi.

Tā kā uzņēmumā ‘’Kviesis’’ ir pieņemāma tirgvedības koncepcija ir stingri jāturās pie tās punktiem, jo kaut viena punkta nepilnības var izjaukt visus pētījumus un darbības virzību, kas nesīs tikai zaudējumus.

Pagaidām ir apstiprināta šāda koncepcija:

n informācijas iegūšna un apkopošana par tirgu, priekšrocībām, konkurentiem, patērētājiem un tml.;

n darbu organizē tā, lai veidotos apstākļi, kad iepriekšminētā informācija kļūtu par izšķirošajiem faktoriem lēmumu piņemšanā;

n organizē stratēģiskus un taktiskus pasākumus, kas rada iespēju piemēroties pircēju vajadzībām un vēlmēm un sekmē to turpmāku iepirkšanos;

n pārdošanas izmaksas analizē saistībā ar peļņu;

n mērķi ir gan īstermiņa un ātri saniedzami, gan ilgtermiņa, kas ir iegūstami pēc sekmīgu īstermiņa mērķu sasniegšanu;

n uzmanību pievērš darbiniekiem, to motivācijai, zināšānām, prasmei u.c. noteikumiem;

n uzņēmums ir ‘’nostājies uz pilnvērtīga reklāmas ceļa’’, kas sekmēs visus augšminētos faktorus un to darbību;

n   vadība un birokrātija, kas vada un veido šo un jebkuru uzņēmumu ir uzskatāma par radošu un pilnveidošanās ir jāturpina (kursi, semināri, citas augstākās izglītības).

Izmantotās literatūras saraksts :

1. G.Džonss ‘’Mārketinga lēmumi’’ 1994;

2. M.Rurāne ‘’Uzņēmējdarbības pamati’’ 1997;

3. Beļčikovs, Praule ‘’Mārketings’’ 1994;

4. Uzņēmuma ‘’Kviesis’’ iekšējie dokumenti.