RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ASTF
Lietišķo datorsistēmu institūts
Lielas
datu bāzes
4. praktiskais darbs
“Oracle tīkla
konfigurēšana“
1.kurss, grupa I DMD0 - 1
Izpildīja : Nikolajs
Negerišs
Pieņēma : doc. Eiduks
|
Atzīme
|
Datums
|
Parakts
|
|
|
|
|
Rīga, 1999/2000
Saturs
1. Iepazīšanas ar
Net8..................................................................................................................................... 3
1.1. Net8 lietojumi............................................................................................................................................. 3
1.2.1. Oracle Names (Orakla
Adrešu serviss).............................................................................................. 3
1.2.2. Oracle Connection
Manager (Orakla Savienojumu Vadītājs).................................................... 4
1.2.3. NET8 OPEN lietojums.......................................................................................................................... 5
2. Oracle tīkla
plānošana......................................................................................................................... 6
2.1. Tīkla izveidojums...................................................................................................................................... 6
2.2. Servisa adrešu noteikšanas
metodes.............................................................................................. 6
2.2.2. Lokāla adresācija
(Local Naming).................................................................................................... 7
2.2.3. Centralizēta
adresācija (Centralized Naming)................................................................................ 7
2.2.4. Ārējā adresācija
(External Naming)................................................................................................. 8
2.3. Tīkla veiktspējas optimizācija............................................................................................................ 8
2.3.1. Savienojumu
pieprasījumu vadība.................................................................................................... 9
2.3.2. Savienojumu pūla
veidošana.............................................................................................................. 9
2.3.3. Savienojumu
koncentrēšana............................................................................................................. 10
2.3.4. Klausītāju noslodzes
balanss un lietotāju randomizācija.......................................................... 10
2.3.5. Datu pārsūtīšanas
optimizācija noskaņojot Session Data Unit (SDU) lielumu..................... 10
2.3.6. Nemainīgu buferu
sabīde TCP/IP protokolam............................................................................. 10
2.3.7. Klausītāja rindas
izmēru konfigurēšana........................................................................................ 10
3. Oracle tīkla
konfigurēšanas piemers...................................................................................... 11
4. Secinājumi....................................................................................................................................................... 13
5. Literatūras saraksts............................................................................................................................ 14
1. Iepazīšanas ar Net8.
Primārais
Net8 mērķis ir nodrošināt kopdarbību starp attālinātiem klienta lietojumiem
un starp Oracle7 un Oracle8 serveri.
Net8 ļauj datoriem
"runāt" vienām ar otru. Tas vada sakaru seansus starp klienta
lietojumu un attālinātu datu bāzi. Pamatā Net8 izpilda trīs operācijas, kas ir:
·
Savienošana - saites atvēršana
un aizvēršana starp klientu (vai serveri, kurš "spēlē klienta lomu")
un datu bāzes serveri;
·
Datu pārvietošana - datu
(piemēram SQL - pieprasījumi, rezultējošie dati) pakotēšana un
pārsūtīšanas nodrošināšana tādā veidā, lai tos varētu sūtīt un
"saprast" gan klients, gan serveris.
·
Īpašu situāciju (izņemumu)
apstrāde - servera vai klienta pārtraukumu vadīšana.
Jauna
SQL*NET versija Net8 paplašina produktu, un tas atbalsta ne tikai vienkāršu SQL
- pieprasījumu pārsūtīšanu tiklā, tas arī atbalsta lietojuma programmas saskani
Java Internet brouzerus, kā arī tādus tīkla pakalpojumus, kā vārdu piešķiršana
un drošības nodrošināšana.
1.1. Net8 lietojumi.
Net8
standarta pakotne iekļauj sevī šādus lietojumus:
·
Oracle Names
·
Oracle Connection Manager
·
Net8 OPEN
1.2.1. Oracle Names (Orakla Adrešu serviss).
Oracle Names ir vārdu piešķiršanas serviss, izstrādāts Oracle videi, lai atvieglotu
globālu un klients / serveris tipa tīklu veidošanu un administrēšanu. Oracle
Names uztur vārdu servisu, kas glabā visu tiklā esošu servisu adreses un
nodrošina tas pieeju klientiem, kas vēlas to izmantot. Klients sūta servisa
pieprasījumu uz Oracle Names serveri, kurš pārveido servisa nosaukumu, kuru
pieprasīja klients, par tīkla adresi. Un ja šī te adrese būs atrasta, tad
Oracle Names sūtīs to atpakaļ klientam. Tālāk klients var izmantot šo adresi,
lai pievienoties pie atbilstoša servisa. Nākošajā attēlā ir demonstrēts, kā
Oracle Names palīdz veidot savienošanu starp klientu un serveri.
Kāpēc izmanto Oracle
Names? Lokālajā variantā visu informāciju par serveriem tīklā un tās adresēm,
nāksies glabāt katrā datorā klienta pusē. Bet ja notiks kaut viena servera
adrešu izmaiņas, tad nāksies koriģēt šo informāciju katrā vietā, kurā tas
glabājas. Pie tam šīs arhitektūras trūkums ir arī tas, ka visa šī informācija
aizņem noteiktu apgabalu (un iedomāties, ja runa ies par globāliem tīkliem), kā
arī šo informāciju ir nepieciešams vadīt, kas prasa resursus. Tas ir līdzīgi
datu bāžu projektēšanas trešai normālai formai: vienā tabulā ir jāglāba
informācija tikai par vienu objektu un visi tas elementi jābūt atkarīgi tikai
no primāras atslēgas un tikai no primāras atslēgas. Pārfrazējot šo likumu, var
teikt ka vienā tīkla datorā jābūt viss nepieciešams, kas ir atkarīgs tikai no
šī konkrēta datora.
Visas
šīs problēmas risina Oracle Names serveris. Vienīgais, kas ir jāzina klienta
datoram ir Oracle Names servera adresi.
Šīm servisam, diemžēl, ir arī trūkumi. Pirmais ir tas, ka savienošanas
laiks ar serveri ir ilgāk nekā lietojot, piemēram lokālu pieeju, jo ir
jāgriežas pie Oracle Names servera, sagaidīt atbildi un tikai tad veidojas
savienojums. Bet praksē šīm laikam nav īpašas ietekmes, jo šādiem serveriem ir
jāatradās lokālā tīklā un tāpēc šīs laiks nav jūtams. Otrā problēma saistīta ar
Oracle Names servera noslodzi. Ja šī noslodze ir liela, tad klientiem nāksies gaidīt
ilgāku laiku. Un tas laiks ir atkarīgs, no datoru skaita tīklā. Šo problēmu var
risināt, pieslēģojot papildus tīkla karti pie servera, vai arī izvietojot
vairākus Oracle Names serverus tīklā. Bet visas šīs problēmas var radīties
tikai ļoti lielos, globālos tīklos. Tātad nelielos tīklos, kuros servisu
adresācija pamata nemainās, var iztikt bez Oracle Names servisa.
1.2.2. Oracle Connection Manager (Orakla Savienojumu Vadītājs).
Oracle Connection Manager ir nākoša rīks, kuru
uzstāda kopā ar Net8. Šīs serviss nodrošina ar tādiem pakalpojumiem, kā savienojumu koncentrēšana,
daudzprotokolu atbalsts, tīkla pieeju kontrolēšana. Ar Oracle Connection
Manager (OCM) palīdzību var ietaupīt datora resursus un palielināt pieslēgšanas
sesiju skaitu. Ar OCM palīdzību var uzturēt tūkstošus lietotājus, kas virzās
pie vienas datu bāzes. Šo priekšrocību demonstrē nākošajā attēlā:
OCM iekļauj sevī iespēju
kontrolēt klienta pieeju pie servera, izman-tojot TCP/IP protokolu pārraides
vīdi. Var specificēt likumus, kuri "filtrēs" klientu pieprasījumus
vai neļaut konkrētiem lietotājiem iz-mantot serveri, manipulējot ar sekojošiem
kritērijiem:
·
Klienta IP adreses vai datoru
nosaukumi, kuriem ierobežo pieeju pie konkrēta servera;
·
Serveru atrašanas IP adreses
vai datoru nosaukumi (hostnames);
·
Izvietotu datu bāžu
identifikātori.
OCM arī daudzprotokolu
uzturēšanu. Tātad klienti un serveri, kuri izmanto atšķirīgus protokolu stekus,
arī var sazināties ar OCM palīdzību. Šo ideju demonstrē nākošais attēls:
Tātad OCM lietojums ir
jaudīgs rīks, ar kuru var ietaupīt datora resursus, organizēt pieejas drošību
un daudz-protokolu vidi. Kā ir redzams attēlā var organizēt vairāku sesijas
datu pārraidi. Tas palielina kopēju datu apjomu, kas tiek pārsūtīts no vienas
puses uz otru.
1.2.3. NET8 OPEN lietojums.
NET8 OPEN. NET8 iekļauj sevī lietojumprogrammu saskarni (API) nosauktu par NET8
OPEN. Tas ļauj programmētājiem:
·
Izveidot datu bāžu lietojumus
un ne datu bāžu lietojumus, kuri izmanto Net8 pakalpojumus.
·
Lietojumprogrammas, izstrādātu
uz cita datora, palaišana. Pie tam nav vajadzīgs modificēt šī lietojuma tīkla
saskarni.
Šo principu demonstrē
nākošais attēls.
 |
Izmantojot Net8 OPEN var
risināt tādus uzdevumus, kā:
·
Trīs līmeņu arhitektūra
(klients / aģents / serveris) - jebkura lietojuma lietošana, lai savienoties ar
aģentu. Piemēram par aģentu varētu būt lietojmprogrammu serveris, kurš
nodrošina sakaru starp Oracle un ne Oracle lietojumiem tādiem, ka informācijas
attālinātie serveri.
·
Izdalīti lietojumi - izdalītu
lietojumu, kas var izpildīties uz eksistējoša Oracle tīkla, veidošana bez jebkādām datu bāzes prasībām un
bez papildlīdzekliem.
·
Paplašinātie klienti - ne-SQL
informācija integrēšana ar SQL tipa lietojumiem. Piemēram procesu vadīšanas
lietojums var ar tādu ne-SQL lietojumu, kā sensors.
2. Oracle tīkla plānošana.
Pirms
konfigurēt tīklu, nevajag ekonomēt laiku uz plānošanas. Šīs etaps ir kā dzīves
cikla analīzes etaps. Jo labāk jūs izanalizējiet un saplānojiet tīklu, jo labāk
būs rezultāti. Svarīgākās problēmas, kuras ir nepieciešams risināt ir
sekojošas:
·
tīkla izveidojums;
·
servisa adrešu noteikšanas
metodes izvēle;
·
savienošanas pieprasījumu
vadība;
·
tīkla veiktspējas optimizācija.
2.1. Tīkla izveidojums.
Lai normāli izpildītu šo soli, ir nepieciešams atbildēt uz
šādiem jautājumiem:
¨
No sākuma padomājiet par to,
kāpēc ir vajadzīgs tīkls, kādas problēmas tas risinās?
¨
Izpētījiet, kāda
funkcionalitāte būs klienta daļai un kādi resursi būs vajadzīgi, lai
apmierinātu šīs prasības?
¨
Sekojot no veidotiem
spriedumiem var izvelēties nepieciešamu aparatūru tīkla veidošanai. Pie tam
jādomā par nākotni.
¨
Ja šīs tīkls būs jāintegrē kaut
kādā globālā tīklā, tad šis tīkls darbosies, kā patstāvīgs lokālais tīkls vai
kā cita tīkla daļa.
¨
Izvelēties tīkla protokolus,
kuri vislabāk derēs jūsu tekošām vai nākotnes tīkla prasībām. Var būt ir
izdevīgāk klienta un servera daļām izmantot dažādus protokolus (parasti, ja
tīkls ir liels).
¨
Ja tiks izvelēti vairāki
protokoli, padomājiet kurā vietā ir nepieciešams uzstādīt OCM (Oracle
Connection Manager - skat. nodaļu 1.2.2.). Pie tam datoram, kurā būs uzstādīts
OCM, jābūt ar pietiekošu jaudu, lai uzturētu gaidāmu noslodzes trafiku.
Būtu arī labi, ja jūs
uzzīmēsiet tīkla loģisko vai pat fizisko attēlojumu, uzradot tajā saites starp
tīkla komponentēm.
2.2. Servisa adrešu noteikšanas metodes.
Kad
jūs tiekat galā ar tīkla fizisko modeli, tad nākošais, par ko ir jāpadomā ir kā
labāk konfigurēt tīklu, lai to varētu ērti uzturēt un administrēt. Svarīgākā
problēma, kuras ir jārisina šajā etapā, ir adresācijas metodes (naming method)
izvēle. Tas ir metode, ar kuru klienta lietojumi pārveido servisa nosaukumu
fiziskajā tīkla adresē, lai varētu veidot sasaisti ar vajadzīgo datu bāzes
serveru. Net8 nodrošina ar četrām tādām metodēm:
ü
Host Naming ( Resursdatora adresācija )
ü
Local Naming ( Lokāla adresācija )
ü
Centralized Naming ( Centralizēta adresācija )
ü
External Naming ( Ārējā adresācija )
Metodes izvēle ir
atkarīga no tīkla lieluma un citām tas raksturlielumām. Atkarīgi no tīkla
fiziskā modeļa katrai metodei būs savas priekšrocības un trūkumi. Tāpēc šis
etaps ir ļoti svarīgs. Tālāk būs aprakstītas visās četrās metodes.
2.2.1. Resursdatora adresācija (Host Naming).
Šī
metode ļauj pārveidot Oracle servisa nosaukumus TCP/IP protokolu vidē,
izmantojot esošo nosaukumu pārveidošanas servisu (piemēram ir tāda lieta, ka
DNS - Domain Name Service - kas faktiski ir datu bāze kurā katram servisa
nosaukumam atbilst IP adrese).
Resursdatora adresācija ļauj lietotājiem nodibināt
sakarus ar Oracle serveri, vienkārši izmantojot servera datora nosaukumu
(hostname) vai aizstājvārdu (alias). Pie tam nav nepieciešamības papildus
konfigurēt lietotāju datorus. Sakars tiek veidots, izmantojot klausītāja portu,
kas pēc noklusēšanas ir 1251. Uz servera datora var uzturēt vairākas datu
bāzes. Un, lai realizētu arī šo lietu, servera datora klausītājs salīdzina ar lietotāju sūtītu
aliasu ar globālas nosaukumu datu bāzes saturu.
Izmantojot Resursdatora adresāciju nav nepieciešams
lokāls nosaukumu konfigurēšanas fails (TNSNAMES.ORA) vidēs, kuros tiek veidoti
vienkārši sakari ar datu bāzi. Tas tomēr nederēs lielai un sarežģītai videi,
kurā tiek lietoti heterogeni servisi un citās lietas.
Lai izmantotu resursdatora adresāciju, uz servera datora
tiek uzstādīts un konfigurēts fails LISTENER.ORA. Tā kā resursdatora
adresācijas metodi ir pēc noklusēšanas, tad šis fails būs uzstādīts
automātiski.
Trešajā nodaļā būs apskatītas failu konfigurēšanas
piemēri, tāpēc neuztraucāties, ka es šai lietai tagad veltu mazāku
uzmanību.
2.2.2. Lokāla adresācija (Local Naming).
Šī
metodi ir balstīta uz servisu nosaukuma pārveidošanu tīkla adresē, izmantojot
informāciju, uzkonfigurētu uz katra klienta datora. Šī informācijas līdzīgi
adrešu grāmatai, glabājas failā TNSNAMES.ORA.
Lai
izmantotu šī metodi ir jāpārliecinās, ka:
-
"TNSNAMES" eksistē
klientu profailā, kā nosaukšanas metode. Ja tā nav, tad to var uzstādīt ar
Oracle Net8 Assistant (ONA) lietojumu.
-
Servisa nosaukumi ir pareizi.
Ja tā nav, tad atkal varat lietot ONA, lai koriģētu tīkla adreses vai servisa
nosaukumus.
Tātad viss, kas ir
nepieciešams lokālai adresācijai, ir pareizi nokonfigurēt failu TNSNAMES.ORA uz
klienta datora.
2.2.3. Centralizēta adresācija (Centralized Naming).
Šī
metodes pamatā ir servisa nosaukuma transformācija tīkla adresē, izmantojot
Orakla lietojumprogrammu Oracle Names. Oracle Names izmanto nosaukumu serveri
(Names Server), lai glabātu tajā visa tīklā esošu servisu nosaukumus un
adreses. Tas līdzīgi tam, kad mēs zvanam 811, lai uzzinātu interesējošo
telefona numuru. Tā arī klienta dators virzās pie nosaukumu servera, lai
uzzinātu interesējošo tīkla adresi.
Oracle
Names lietojums bija pietiekami apskatīts 1.2.1. nodalījumā, tāpēc jūs varat
virzīties tur, lai atjaunotu atmiņā, kas tas bija - Oracle Names.
Kas ir
vajadzīgs centralizētas adresācijas izmantošanai.
-
Jāpārliecinās, ka klienta
profailā par nosaukumu metodi tiek uzstādīts "ONAMES". Ja tā nav,
lietojiet ONA (Oracle Net8 Assistant).
-
Pārliecināties ka nosaukumu
serveris eksistē tīklā un tas pašlaik darbojas. Nosaukumu serveri arī var
uzstādīt un konfigurēt ar ONA rīku.
2.2.4. Ārējā adresācija (External Naming).
Ārējā
adresācija ir balstīta uz jau eksistējošas ne Oracle nosaukumu servera
izmantošanas servisa nosaukuma transformācijai tīkla adresei. Par šīm lietam ir
atbildīgs Oracle Native Naming Adapter rīks, kas uztur ne Oracle servisa
nosaukumus un iekļauj divas komponentes:
ü
Network Information Service
(NIS)
ü
NetWare Directory Service (NDS)
Šī adresācijas metodi
izmanto homogenos tīklos. Pie tam Oracle mezgli var izmantot arī citas
adresācijas metodes, veidojot it ka apakštīklu. Lai izmantotu šī metodi:
-
Pārliecināties, ka uz klienta
puses tiek instalēts Native Naming
Adapter.
-
Specificējiet klienta profailā
ārējas adresācijas adapteri ( piem. NIS, NDS). Šīs lietas var veikt, izmantojot
ONA.
2.3. Tīkla veiktspējas optimizācija.
Šīs lietas pietiekami labi jūs pārtulkojat izdales
materiālos. Tomēr es pār-skaitīšu šīs te optimizācijas pasākumus un īsi tos
aprakstīšu, lai nostiprinātu šo materiālu, jo lasīt to, kas ir uzrakstīts ir
viens, cita lieta ir izpētīt pašam. Vienīgais ka dažas lietas es izlaistīšu, jo
tie bija pietiekami labi aprakstītas ar Eiduka kungu, ja jūs tādu pazīstat J.
Vispār savos darbos es arī cenšos sīkāk izpētīt to kas nebija apskātīts lekcijās
vai vienkārši nav skaidrs, jo šīs darbus es veidoju nevis priekš pasniedzējiem,
bet priekš sevis. Turklāt šīs lietas man patiešam ir interesantas, to kas
nebija iekļauts šajā darba (piemēram man ļoti gribējas aprakstīt Oracle Net8
Assitant), noteikti būs vel izpētīts darba laikā
(pagājušajā ceturtdienā es pabeidzu Oracle8 kursus, kā viens no labākiem grupā,
un no jauna gada uzsākšu savu IS karjeru). Bet nu jāatgriežas uz zemi…
Kā es atceros, es rakstīju par kaut kādu tīkla
optimizāciju. Nu tad turpināsim. Tātad izdalītajā materiālā (un arī Oracle
helpā) tiek pārskaitītas sekojošas metodes:
1.
Savienojumu pieprasījumu
vadība.
2.
Savienojumu pūla veidošana.
3.
Savienojumu koncentrēšana.
4.
Klausītāju noslodzes balanss un
lietotāju randomizācija.
5.
Datu pārsūtīšanas optimizācija
noskaņojot Session Data Unit (SDU) lielumu.
6.
Nemainīgu buferu sabīde TCP/IP
protokolam.
7.
Klausītāja rindas izmēru
konfigurēšana.
2.3.1. Savienojumu pieprasījumu vadība.
Šīs
nepieciešams, ja tīkla trafiks ir sadalīts nevienmērīgi. Un tad var izmantot
tīkla klausītāju, lai novirzītu pie citiem servera procesiem. Diemžēl jūs
neizdrukājāt izdalītos materiālos, kā šīs lietas darīt, tāpēc par to arī
rakstīsim.
Prestarted
un Prespawned servera procesus var uzstādīt ar atbilstošu faila LISTENER.ORA
faila konfiguāciju. Tālāk seko teksta gabals no faila LISTENER.ORA, kura ir šīs
lietas arī apraksta:
sid_list_listener = (sid_list =
(sid_desc =
(global_dbname =
sales.acme.com)
(sid_name = db1)
(oracle_home =
/usr/bin/oracle)
(prespawn_max =
99)
(prespawn_list=
(prespawn_desc=
(protocol=tcp)(pool_size=10)(timeout
= 2)
)
)
)
)
Šajā lielā gabalā mums ir svarīgi četri parametri:
·
PRESPAWN_MAX - maksimālais
prespawned servera procesu skaits. Šīm skaitlim jābūt nedaudz lielāk par visu
POOL_SIZE summu katram protokolam.
·
PROTOCOL - ir tīkla protokols,
uz kuru klausītājs veido prespawned servera procesu.
·
POOL_SIZE - faktiski ir
vidējais pievienojumu skaits katrā laika momentā.
·
TIME_OUT - laiks minūtēs, kuru
prespawned servera process gaida jaunu savienojumu (kad kārtējais savienojums
bija izpildīts).
2.3.2. Savienojumu pūla veidošana.
Savienojumu pūlu veido, lai pie servera varētu
pieslēgties klientu skaits, kas ir lielāk par maksimālo skaitli. Ja datu bāzei
ir izdalīti 100 nosauktie lietotāji, tad datu bāzei var būt izdalīti 100
klienta procesi - katram lietotājam pa 1 procesu. Bet gadās, kad lietotāji
izmanto šos procesus nevienmērīgi it īpaši lēmumu pieņemšanas veikšanai un tad
vairāki procesi vienkārši "atpūtas".
Tad ja mēs gribam maksimāli efektīvi izmantot, tad failā
INIT.ORA ir jānorada pūla izmēru ar opciju
Shared_pool_size.
2.3.3. Savienojumu koncentrēšana.
Savienojumu
koncentrēšanu realizē ar jau pazīstamo Oracle Connection Manager rīku (skat.
nodalījumu 1.2.2.). Bet vel reiz tikai atgādināšu, ka OCM palielina
pieslēgšanas sesiju skaitu, pārsūtīšot vienā blokā vairāku klientu datus.
2.3.4. Klausītāju noslodzes balanss un lietotāju randomizācija.
Lai uzlabotu tīkla datu transportēšanas veiktspēju,
vienai datu bāzei var būt vairāki klausītāji. Vai tik pat viens klausītājs var
apkalpot vairākas datu bāzes. Šādā veidā var sabalansēt klausītāju noslodzi.
Ja katram servisa nosaukumam nodefinēt vairākas
klausītāja adreses, tad klausītāja izvēlei būs gadījuma raksturs un to sauca
par lietotāju randomizāciju.
2.3.5. Datu pārsūtīšanas optimizācija noskaņojot Session Data Unit (SDU) lielumu.
Visi datu Net8 tīklā tiek pārsūtīti pa blokam (SDU). Tā
kā SDU blokam ir noteikts lielums, tad datu apjoms, pārsūtāms vienas sesijas
laikā ir ierobežots. Tad regulējot SDU izmēru var ietekmēt uz tīkla ražīgumu.
SDU bloka izmēra lielumam jādalas uz 1024, citiem vārdiem to izmēra kilobaitos.
Nepieciešamas koriģēšanas ir jāveic failā TNSNAMES.ORA.
2.3.6. Nemainīgu buferu sabīde TCP/IP protokolam.
TCP/IP protokolu stekam ir tāds raksturs, ka bieži
parādās datu nepieņemumi aizkavējumi. Parasti tie rādās, kad datus pārsūtīšanas
straume no viena savienojuma gala ir liels. Lai nebūtu aizkavējumu, failā
PROTOCOL.ORA noradiet opciju tcp.nodelay = yes.
2.3.7. Klausītāja rindas izmēru konfigurēšana.
Ja tiek gaidīti savienojumu pieprasījumi lietojot TCP/IP
protokolu, kas jāapstrādā vienam klausītājam, var mainīt konkurējošo
savienojumu skaitu, koriģējot QUEUESIZE vērtību. Šo parametru ieraksta
LISTENER.ORA failā adreses definējumā. Piemēram:
(address=
…
(protocol=tcp)(host=acme.com)(port=1521)(queuesize=20)
…
)
3. Oracle tīkla konfigurēšanas piemers.
Kā jūs teicat, ar piemēriem students reāli parāda savas
zināšanas. Sākumā es gribēju definēt nopietnāku tīklu, bet diemžēl man trūkst
laika. Turklāt man noteikt vel būs tāda iespēja (strādājot DATI kompānijā).
Savā piemērā es izmantoju lokālu adresāciju. Tātad man ir
jādefinē fails TNSNAMES.ORA katram klientam, profailā (sqlnet.ora), norādīt
opciju
names.directory_path = (TNSNAMES, HOSTNAME)
Parametri TNSNAMES un
HOSTNAME norāda, ka būs izmantotas gan resursdatora, gan lokālas adresācijas
metodes. Profaila saturs ir sekojošs:
TRACE_LEVEL_CLIENT
= OFF
names.directory_path
= (TNSNAMES, HOSTNAME)
names.default_domain
= world
name.default_zone
= world
automatic_ipc
= off
Fails LISTENER.ORA:
LISTENER =
(ADDRESS_LIST =
(ADDRESS=
(PROTOCOL= IPC)
(KEY= ORCL)
)
(ADDRESS=
(COMMUNITY= NMP.world)
(PROTOCOL= NMP)
(SERVER= LEKTORS)
)
(ADDRESS=
(PROTOCOL= TCP)
(Host= lektors)
(Port= 1521)
)
(ADDRESS=
(PROTOCOL= TCP)
(Host= lektors)
(Port= 1526)
)
(ADDRESS=
(PROTOCOL= TCP)
(Host= 127.0.0.1)
(Port= 1521)
)
)
STARTUP_WAIT_TIME_LISTENER = 0
CONNECT_TIMEOUT_LISTENER = 10
SID_LIST_LISTENER =
(SID_LIST =
(SID_DESC =
(GLOBAL_DBNAME = lektors)
(SID_NAME = ORCL)
)
(SID_DESC =
(SID_NAME = proc)
(PROGRAM = proc)
)
)
PASSWORDS_LISTENER = (oracle)
Tālāk seko faila TNSNAMES.ORA saturs, kas ir
klienta pusē. Servera pusē arī var būt fails TNSNAME.ORA, ja tas varētu
uzvesties, kā klients.
BIBLIOTEKA.WORLD =
(DESCRIPTION =
(ADDRESS_LIST =
(ADDRESS = (COMMUNITY = tcp.world)
(PROTOCOL = TCP)(Host = 194.8.33.40)(Port = 1526))
(ADDRESS = (PROTOCOL = TCP)(HOST = 194.8.33.40)(PORT = 1521))
)
(CONNECT_DATA =
(SID = ORCL)
)
)
Tagad es varu
pieslēgties pie servera, kura tīkla IP adrese ir 194.8.33.40, izmantojot aizstajvārtu
BIBLIOTEKA vai BIBLIOTEKA.WORLD.
Visi faili bija uzģenerēti ar Oracle Net8 Assistant
palīdzību. Manuprāt ir diezgan grūti pāradīt "uz pirkstiem", ka tīkls
ar šādiem failiem strādās korekti un tml. Labākais variants būt pāradīt, kā šīs
konfigurācijas faili bija veidoti ar ONA rīku. Bet šai lietai, es domāju,
varētu veltīt atsevišķu praktisko darbu.
žŽ
Åñëè Âû îêèä¹åòå, ÷òî ñëóø¹òåëü áóäåò îïåšèšóåò áîëüøèõ îáœåì¹õ ïšîñüá
ñîåäèíåíèÿ,, Âû ìîêåòå îïšåäåëèòü î÷åšåäü äëÿ ïšîöåññ¹
4. Secinājumi.
Šīm darbam, laikam, ir vairāk teorētiskā nozīme, nekā
praktiskā. Jo tajā es centējos apskatīt īpašības un priekšrocības, kas ir
raksturīgi tieši Oracle Net8 lietojumam. Ir apskatīti galvenie Net8 rīki
(Oracle Names, OCM un Net8 Open) un pēc tam arī tīkla adresācijas metodes, kas
ir iespējami, izmantojot Net8. Veidojot darbu, es centējos veidot paralēli starp Net lietojumiem (rīkiem) un adresācijas
metodēm. Nedaudz uzmanības arī tiek pievērsts arī tīkla veiktspējas analīzei.
Pat līdz šim brīdim es nezinu ko īsti jūs gribējāt studenti jums parādītu šajā
darbā. Es parādīju savas centī-bas. Es uzskatu, ka savienojot jūsu izdales materiālus ar šo
darbu, var iegūt vel labāku teoretisku mācību līdzekli Oracle tīkla veidošanai.
Izmantojot šo materiālu var ātri un racionāli izšķirties nākama tīkla fizisko
un loģisko modeli. Ari var veikt tīkla adminis-trēšanu. Bet tomēr būtu labāk
atsevišķi apskatīt kaut piemēram Oracle Net8 Assistant, lai studentiem būtu
gaišākais priekšstats par teorētisko zināšanu pielietošanu praksē.
Žēl, ka ne visiem ir pieejas šis rīks (ONA). Labākā
gadījuma studenti, kuri ir instalējuši Oracle7, var apskatīt SQL NET Easy
Configuration. Bet labākais variants tomēr ir veikt praktiskus darbus
specializētā datorklasē, nevis mājas vai darba vietā. Jo tad būs iespēja
paspēlēties, paeksperimentēt "paturēt rokās" reālo Oracle tīklu.
Slikti, ka mūsu dzimtā valdība ekonomē uz izglītības. It sevišķi uz mūsu
specialitātes, jo tas diezgan ātri attīstās un tai pašai valstij būtu lielākie
ienākumi no nodokļiem - program-matūras produkcijas ir ļoti ienesīga
sfēra.
5. Literatūras saraksts.
1.
Джудит С. Боуман, Сандра Л.
Эмерсон, Марси Дарновски "Практическое руководство по SQL"
- Киев Ÿ Москва, "Диалектика", 1997 - 320 lpp.
2.
"Datu bažu pieprasījuma valoda SQL" - Latvija, © SIA DataPro, 1999. - 160 lpp.
3.
Lekciju konspekts priekšmetā
"Datu Bāžu vadības sistēmas", 1998.
4.
Lekciju konspekts priekšmetā
"Lielas datu bāzes".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru