Melnais Obelisks

                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                          

Talsu ģimnāzijas

12.a klases skolnieka

Daiņa Miglāna

referāts

Ēriks Marija Remarks

 

Dzimis 1898. gada 22. jūlijā Vestfālē, Osnabrikā, grāmatsējēju ģimenē.

       Pirms termiņa nokārtojis katoļu semināra gala eksāmenus, 1916, gadā viņš brīvprātīgi iestājas armijā un cīnās Rietumu frontē, kur viņu 1918. g. smagi ievaino.

       Pēc pirmā pasaules kara Ē. Remarks sāk rakstīt skices, īsos stāstus, kā arī izklaidējošus romānus. Viņš strādā par grāmatvedi, skolotāju, reklāmas aģentu, zīmē kapakmeņu metus, rediģē avīzi. 1925. gadā klūst par žurnāla "Spotr im Bild" redaktoru.

       1929. gadā viņš publicē savu pirmo pretkara romānu "Rietumu frontē bez pārmaiņam". Pēc šī romāna iznākšanas pasaule sāk pazīt vārdu "Remarks". Pats autors romāna epigrāfā raksta: "Šī grāmata nav nedz apsūdzība nedz grēksūdze. Tas ir tikai mēģinājums tēlot paaudzi, ko nokāva karš – arī tad, ja šo paaudzi bija saudzējušas granātas". Remarks asi nosoda vācu militārismu, viņš ar dusmām un sāpēm runā par to jauniešu traģēdiju, kurus vēlāk nosauc par zudušo pasauli. Viņš bija spiests atstāt Vāciju vēl pirms fašistu nākšanas pie varas. 1932. gadā viņš emigrēja uz Šveici, no turienes devās tālāk uz Parīzi. 1939. gadā viņš saņem ASV pavalstniecību un pārceļas uz Ņujorku. Remarks ir uzrakstījis daudz labi pazīstamus romānus. Tā 1931.g. "Atpakaļ uz māju", "Trīs draugi" (1937), "Bojā gājušā kuģa vraks" (1941), "Mīli savu tuvāku" (1941), "Laiks dzīvot un laiks mirt" (1954), "Melnais obelisks" (1956), drāma "Pēdējā piestātne" (1956), "Dzīve uz parāda" (1959) un pēdējais romāns "Ēnas paradīzē". Daudzos darbos rakstnieks raksta un apraksta tā laika dzīves apstākļus un tautas problēmas.

       1970. gada 25. septembrī rakstnieks mirt Romā.

Romāna iezīmes

 

Viens no viņa zināmiem romāniem ir "Melnais obelisks", kurš tapa 1956. gadā. Šim romānam ir arī cits nosaukums, proti, "Nokavētās jaunības stāsts". Romāna darbība risinās 1923. gadā. Šajā darbā ir pastāstīts par bijušo karavīru likteņiem pēc kara. Galvenais romāna varonis ir Ludvigs Bodmers. Viņš ir bijis karā un tagad strādā pie sava kara biedra kantorī. Viņa kara biedrs darbojas kapa pieminekļu jomā.

       Romāna darbība notiek pēc pirmā pasaules kara. Šajā laikā Remarka dzimtenē veidojas liela inflācija, kad vācu marka pret dolāra kursu mainās kartu dienu. Ludvigs pareizi arī sacīja, kad mēs varam droši būt pat valūtas kursu ir tikai svētdienas, kad bankas ir slēgtas. Tajā laikā bija tik lika inflācija, ka: "Inflācija tagad iet plašumā tik strauji, ka banka vairs netiek līdzi ar drukāšanu." Arī romāna tēli par to saka: "Šajā gadā inflācija attīstās tik strauji kā ātrais dilonis". šajos inflācijas apstākļos strauji sāk rasties spekulanti. Blēži, kas pelna, ir vekseļu karaļi, lielie uzņēmēji un biržas darbinieki. šādi dzīves apstākļi sāk izputināt lielāko daļu no vienkāršās tautas. Ik dienas ir dzirtēts, ka kāds mirst vai izdara pašnāvību. Visu šo procesu veicina valdība, kurai no šīs inflācijas ir ļoti izdevīgi – ražo nevērtīgu naudu, lai atbrīvotos no saviem parādiem. Ludvigs teica: "Nauda ir ilūzija…"

Kapu pieminekļu bizness vislabāk iet no rokas tikai divos no četriem gadalaikiem. Vislabāk iet pavasarī un rudenī.

Kā neapzināts tēls romānā ir melnais obelisks, kurš ir izkalts  no granīta. Melnais obelisks ir piemineklis, kurš izdaiļo firmas ieejas durvis. Šis piemineklis ir ļoti dārgs, to nevar neviens atļauties un tāpēc tas stāv pie durvīm. Obelisks parāda firmas labklājību. Tajos laikos šim uzņēmumam sākās smagi laiki, bet to eksistenci izglābj šis piemineklis. Pilsētā ir nomirusi populārākā  ielas meita, kuru sauca par Dzelzs Ķēvi. Šīs sievietes darbavieta par lielu samaksu atpērk šo melno obelisku, kur uzstāda viņai, kā kapa pieminekli. 

       Pats galvenais daudziem no romāna tēliem ir alkahols, sieviete un daudz naudas par kuru varētu izdzīvot šajā inflācijas laikā. Lielākais vairums no visiem tēliem ir parasti, godīgi cilvēki, kas ienīst fašistus un slikto dzīves situāciju, bet viņi nav spējīgi cīnīties ar šīm problēmām.

Romāna tēli

Georgs Krolls

       Viņš ir Ludviga kara biedrs, kas vada un strādā savā firmā. Viņam pašam nepatīk pelnīt naudu ar nāvi un mirušajiem. Pēc Hitlera nākšanas pie varas, viņu ievaino koncentrācijas nometnē. Pēc pāri mēnešiem viņš aiziet no šīs pasaules uz visiem laikiem.

"Georgam Krollam nav pat pilni četrdesmit gadi, bet viņa pauris jau spīd kā Bollā dārza restorāna bumbotava. Tas tā spīd jau visu laiku, kopš viņu pazīstu, un tas būs jau vairāk nekā piecus gadus. Tas spīd tik ļoti, ka ierakumos, kur mēs bijām vienā pulkā, bija izdota speciāla pavēle, ka Georgam arī tad, ja fronē valda pilnīgs miers, nav atļauts noņemt ķiveri…"

Eduards Knoblahs

     Eduarda ir restorāna īpašnieks. Viņš izveido talonus, ar kuriem var nomaksāt par ēdieniem, bet lielās inflācija dēļ nākas pašam ciest. Viņš sapņo kļūt par dzejnieku un patīk skaistas sievietes.

Oskars Fuks

       Oskars bija kapu pieminekļu firmas aģents. Viņš brauca pie miruša ģimenes un piedāvāja firmas pakalpojumus. Par kukuli viņš bija gatavs pārdot savu firmu konkurentiem.

Heinrihs Krolls

Viņš ir brālis Georgam. Arī viņš ir firmas īpašnieks. Henrihs ir rūpju bērns ģimenē. Attēlots kā ietiepīgs ārsts. Kopā ar Vaceku ir nacisma piekritēji.

"Viņš ir maza auguma, pilnīgs vīrs ar salmu krāsa ūsām un putekļainām, svītrainām biksēm, kuru staras apakšā saspraucies ar velosipēda spailēm. Mēs viņa acīm esam kanceleja žurkas, kas katru dienu  noslaistās, turpretī īstenai strādātājs ir viņš, ka veic ārpusbiroja darbus. Viņš ir nenogurdināms."  

Līza

       Līza bija sieva Vacekam. Vinā nebija uzticīga sava m vīram. Viņai dzīvē visvairāk vajadzēja greznus tērpus un greznumlietas.

Knops

       Atvaļināts seržants, kurš vienmēr ir iedzēris kaut ko grādīgu. Ir un paliek uzticīgs bijušajam Ķeizaram. Viņam ir tik laba oža, ka var noteikt veikalu, kurā ir pirkts alkohols.

Ludvigs Bodmers

       Viņš ir galvenais tēls šajā romānā. Ludvigs ir godīgs cilvēks, kas daudz lasa filosofijas grāmatas. Viņam ļoti patīk vēsture, kas viņam liek tajā iegrimt. Cilvēks, kas jaunībā ir aizgājis armijā ir pazaudējis savus labākos gadus. Ne katrs ir piedzīvojis kara šausmas. Tā laika jaunieši ir izgājiši cauri karam. Viņš saprot šo negatīvo stāvokli, grib un vēlas iekļauties šim stāvoklim. Nekad neizsaka savu neapmierinātību.

       Viņš iepazīstas ar mazliet jocīgu sievieti vārdā Izabella. Viņa ir piesaistījus viņa uzmanību. Ludvigs pēc svētdienas dievkalpojuma pierodas pie viņas, jo tur viņš aizmirst apkārtējo pasauli.  

       Viena no viņa vaļaspriekiem ir rakstniecība. Vēlāk viņu uzaicina uz Berlīni par žurnālistu. 

 Sava laika izklāsme romānā

Remarks savos darbos apraksta  kara apstākļus. Ekonomiski sagrautā Vācijā pēckara Remarkam un daudziem kara biedriem nebija stabila esamības pamata. Remarks  šajā darbā vēlējā s ielikt kādu daļiņu no sevis. Viņš  Ludviga tēlā ir atspoguļojis savu dzīvi. Abi ir bijuši karā un pazaudējuši savu jaunību. Šajā romānā Remarks paliek pasīvs humānists, kuru sāpina savas paaudzes tuvredzība.        "Viņš arvien noteiktāk aizstāj objektīvismu ar kritismu un nebaidās nosaukt vārdā sabiedrības ienaidniekus. Remarks savos romānos izmanto vienu un to pašu tēlu, kam piemīt vienas un tās pašas rakstura īpašības. (Boimers, Grēbers, Bodmers)"

Manas domas par romānu

       Kā jau vairākkārt es pieminēju romāns tika sarakstīts par karu un postošo kara rezultātu. Labi, ka es neesmu piedzīvojis šīs kara sekas. Cilvēki, kuri to ir piedzīvojuši, to atceras uz visu mūžu. Ja es dzīvotu tādā šausmīgā inflācijas valstī, tad man nebūtu iespējam iegūt kadu materiālu via garīgu vērtību (zināšanas). Šāds romāns liek cilvēkiem aizdomāties kādas šausmas ir piedzīvojuši mūsu senči.  Karš neko nevar atrisināt, var tikai zaudēt dzīvības un mantiskās vērtības. Remarks parāda savu attieksmi pret karu savos tēlos.  

Izmantotā Literatūra

1.   Ērihs Marija Remarks "Melnais obelisks", "Liesma" Rīga  1991

2.   Latvijas Padomju Enciklopēdija, 8. sējums,

3.   XX Gadsimta Ārzemju Rakstnieki I, V.Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka, Rīga 1978

4.   Ārzemju Literatūras Vēsture, "Liesma", Rīga 1965

5.   Ē.M. Remarka aforismi