Redze un datori

            Šobrīd mūsu dzīvē arvien vairāk ienāk datori. Cilvēks var iegūt jebkādu informāciju, var nopirkt jebkuru preci. Vai mēs, strādājot pie datora, jūtamies komfortabli ? Vai mēs pēc darba jūtamies slikti un neērti ? Daudzas kompānijas veido arvien labākus un ērtākus produktus, bet bieži cilvēki nezin vai nerūpējas par to, lai darbs neizraisītu veselības problēmas. Bieži labāks risinājums netiek izmantots tikai tāpēc, ka tas ir daudz dārgāks.

            Arī zinot, kā būtu pareizi jāstrādā un kā pareizi jāatpūtina muskuļi, bieži aizmirstas to darīt.

            Latvijā gan ir likumdošana par darba traumām un atlīdzību, bet nav šobrīd neviena precedenta, kad darba devējs būtu samaksājis kompensāciju par traumām, kas būtu radušās tāpēc, ka darbinieks ir bijis spiests strādāt pie veca datora, tāpēc, ka darba vieta nav bijusi atbilstoši iekārtota vai tāpēc, ka nācies pie datora bez pārtraukuma pavadīt daudz stundas. Arī citur, kur datori sadzīvē ir ienākuši daudz ātrāk, šajā jomā nav pārāk lieli panākumi, tāpēc rūpēsimies par savu darba vietu un veselību paši.

Latvijā šī nozare ir ļoti maz pētīta. Praktiski šobrīd nav literatūras latviešu valodā par šo tēmu. Ir tikai viena neliela brošūra, kas atspoguļo darba ergonomikas jautājumus, bet tas nav saistīts ar informātiku. Savukārt ir pieejama literatūra svešvalodās, jo ārzemēs ergonomikai tiek veltīta diezgan liela uzmanība, īpaši ASV un Japānā. To var izskaidrot ar tehnoloģiju straujo attīstību šajās valstīs. ASV katru gadu tiek pētīts un atskaites veidā nodotas preses izdevumiem publikācijām atskaites plāns par slimībām to cēloņiem, kas radušies datortehnikas ietekmes rezultātā.

Šis darbs, cerams, rosinās domāt par to, kā īsti mēs strādājam, lai nekaitētu sev.

Ergonomika – nozare, kas pēta slimības un to rašanās cēloņus, kuras radušās datortehnikas ietekmes rezultātā. Tātad  - ergonomika - datortehnikas un cilvēka veselības mijiedarbības rezultāta sekas. Dažkārt darbs pie datora rada sāpes mugurā, roku un kāju locītavās, acu asarošanu un sāpes un citas nepatīkamas izjūtas, kas var pāraugt nopietnās un grūti ārstējamās slimībās.

Mūsdienās, datortehnoloģiju laikmetā, ļoti daudziem cilvēkiem ir problēmas ar redzi. 65% profesionāli nodarbināto pieaugušo darbs ir saistīts ar dažādu monitoru vērošanu, tāpēc maksimālu kvalitāti un nekaitīgumu jau ilgi cenšas panākt ražotāji. Tā kā pat visnekaitīgākais produkts, nepareizi lietots, var izraisīt komplikācijas, tad katram cilvēkam ir jāzina, kā pareizi strādāt pie šī jaunā darbarīka, izklaides un sadzīves mašīnas.

            Ja cilvēks jau valkā brilles vai kontaktlēcas, tad būtu jācenšas tās lietot tikai tad, kad ir nepieciešams, jo acis kļūst atkarīgas no šiem palīglīdzekļiem.

Mūsdienu monitori ir daudz kvalitatīvāki, nekā tie bija pirms diviem, trim un vairāk gadu, tāpēc tos var lietot bez jebkādiem palīglīdzekļiem, bet gadījumā, ja apkārtējā gaisma atspīd monitorā vai arī ir daudz vājāka par monitora radīto, tad būtu vēlams lietot monitora filtru. Agrāk šie filtri arī pasargāja no radiācijas, kuru samērā daudz izstaroja monitori, bet šobrīd tie ir praktiski zaudējuši šo savu funkciju un nodrošina labāku krāsu dziļumu, samazina apkārtējās gaismas atspīdumu,  reizēm padara kustīgu attēlu mazāk raustīgu, līdz ar to ļoti palīdzot acīm – tām nav lēcienveidīgi jāmaina lēcas saspriegums.

            Monitora frekvencei ir jābūt vismaz 75MHz – šī ir robeža, pie kuras lielākajai daļai cilvēku acs vairs neuztver attēla pārzīmēšanos un līdz ar to ļoti samazinās slodze (tas gan attiecas tikai uz CRT jeb katodstaru monitoriem – lai arī šobrīd ir pieejami LCD un PDP monitori, tie tomēr savas augstās cenas dēļ vēl nav pārāk izplatīti).

Ja rakstot ir jāizmanto papīra dokumenti, tad vēlams izmantot dokumentu turētāju, kas novietots monitora attālumā un augstumā, jo  tad samazinās slodze acīm un kaklam – acu muskuļiem nav nepārtraukti jāmaina fokuss un arī nav tik daudz jāgroza galva.

Veicot lielu daļu darba ir jālūkojas uz tuviem priekšmetiem, bet tas ir apgrūtinoši acīm, jo tad ir jāsasprindzina lēcas muskuļi. Lai varētu aplūkot tuvus priekšmetus, acs lēcas muskuļiem, kuri atrodas acs iekšmalā (tuvāk degunam) ir jāsasprindzinās. Laika gaitā šie muskuļi kļūst it kā hroniski sasprindzināti, līdz ar to acs ir nepārtraukti fokusējusies uz tuviem priekšmetiem un nespēj  atslābināties, lai kvalitatīvi aplūkotu tālākus objektus.¹

Šāds muskuļu sasprindzinājums izraisa galvassāpes, tuvredzību un redzes asuma zaudēšanu, tāpēc ir jācenšas ik pa laikam atslābināt acs iekšmalas muskuļus. Pēc 15-20 minūtēm darba vajadzētu nedaudz atpūtināt acis, un ik pa laikam veikt vingrinājumus – sākotnēji skatīties uz kādu tuvu priekšmetu, piemēram, zīmuli, tad uz nedaudz attālāku – loga malu, un beigās uz pavisam tālu objektu – kādu tālu koku, māju. Uz tuvākajām lietām nav nepieciešams lūkoties ilgāk par 10 sekundēm, bet uz tālo koku vajadzētu skatīties kādu pusminūti. Ja tam pievērš uzmanību, tad var sajust, kā atslābinās acs iekšmalas muskuļi.

Viena no vielām, kas palīdz acīm, ir A vitamīns, karotīns jeb retinols. To var uzņemt kaut vai ar labi zināmajiem burkāniem, un tas uzlabo radzenes stāvokli, acij ir vieglāk noteikt nepieciešamo rīcību – muskuļu sasprindzināšanu vai atslābināšanu.

Tāpat kā jebkuru citu muskuli, arī acis ir vēlams iesildīt pirms saspringta darba – rītā varētu sarīvēt rokas, sasildot tās, un tad sasildot acis; pirms darba un pārtraukumos var viegli masēt acis un to ietverošos kaulus.
 Vēl kāds ātrs un viegls vingrinājums ir, aizverot acis, kustināt tās astotnieka formā reizes 8 vienā virzienā, un tad otrā. Šis vingrinājums ir jāveic lēnām, lai varētu labi izjust acu kustību.

Aptuveni 40 gadu vecumā lielai daļai cilvēku acs audi kļūst slābani, un acsābols nedaudz iestiepjas, līdz ar to tuvi priekšmeti ir neskaidri.

Monitoru ir vēlams novietot 30° grādu leņķī zemāk par acu līniju, jo, ja acīm ir jālūkojas uz leju, tad tās mazāk zaudē mitrumu, un arī kakla muskuļiem ir mazāka slodze. ⁴

            LCD (Liquid Crystal Display – Šķidro kristālu displejs) un PDP (Plasma Display Panel – Plazmas displeja panelis) ir daudz labāki par tradicionālajiem CRT (Catod Ray Tube – Katodstaru caurule) monitoriem, jo tie ir pilnībā plakani; ekrāna malās attēls nav izplūdis, kā tas bieži gadās CRT monitoros; praktiski atkrīt frekvences problēma, jo šajos monitoros netiek izmantots katodstaru lielgabals, tāds pats kā televizoros; tie ir daudz vieglāki un aizņem mazāk vietas, tāpēc arī nelielā darba telpā tos ir iespējams novietot pietiekamā attālumā.
Šobrīd gan tie nav izplatīti, jo ir samērā dārgi, bet, attīstoties ražošanai, cenas pamazām krītas, un tie sāk lēnām izspiest no tirgus vecos CRT monitorus.

Pēc šāda principa darbojas CRT monitori un televizori. Elektronu stari atsitas pret masku, un iegaismo tajā noteiktus punktus.

Punktam ir jābūt ne lielākam par 0,28 milimetriem; mūsdienās lielākā daļa ražotāju lieto 0,18 mm punktus un vēl mazākus.²

Televizoros pārsvarā izmanto slot mask, bet datoru monitoros – shadow mask, tāpēc tie ir mazāk kaitīgi acīm tuvumā.

Elektronu stariem ir jāpārzīmē viss attēls vismaz 75 reizes sekundē, lai tas nebūtu kaitīgi acīm.³

  

PDP jeb plazmas displeji ir visjaunākie un arī visdārgākie – tā kā tiem ir visaugstākā kvalitāte, tad arī ražošanas izmaksas ir ļoti augstas.

Starp divām platēm atrodas saspiesta gāze, uz kuru iedarbojoties ar elektrību, tā maina caurejošās gaismas krāsu.

Šiem monitoriem nav pilnīgi nekādas radiācijas un ir ļoti augsta attēla kvalitāte.^5;6

Ļoti izplatīta mugurkaula trauma ir skriemeļu nobīde. Tā var rasties sasituma rezultātā, bet var arī lēnām izveidoties, ja mugurkaulam ir pastāvīga nepareiza slodze – automašīnā, sēžot, straujas kustības, atkārtotas vienmuļas kustības. Šādas nobīdes rezultātā tiek saspiesti nervi, un pa tiem vairs nespēj pilnībā tikt pārraidīts signāls. No smadzenēm var nepienākt signāli, un šūnas nesaņem pietiekamu daudzumu skābekļa. Arī imūnsistēma var tikt pavājināta, un cilvēks nemanot kļūst uzņēmīgāks pret infekcijām un dažādām slimībām. Simptomi, kas norāda uz šādu nobīdi ir sāpes, dažādu orgānu sliktāka funkcionēšana un imūnsistēmas pavājināšanās. Smagākā pakāpē var būt kustību traucējumi. Tā kā lielākā daļa nobīžu parasti ir nesāpīgas, tad šādi traucējumi var daudzus gadus palikt nepamanīti un lēnām izraisīt nopietnākas kaites – artrītu, kaulu izaugumus un skriemeļu deģenerāciju.⁷

            Vēl kāda problēma ir plaukstu locītavas – ja pele vai klaviatūra atrodas pārāk zemu, tad cīpslas tiek saspriegtas un var rasties iekaisums. Lai no tā izvairītos, klaviatūrai un pelei jāatrodas pietiekamā augstumā; klaviatūrai vēlams lietot roku paliktni. Lai netiktu nostieptas rokas cīpslas, ir iespējams iegādāties speciālus krēslus ar paliktni pelei. Darba laikā var izpurināt rokas.

Viena no daudzām slimībām, ko izraisa darbs ar datoru – “Peles sindroms”. Tas rodas no ilgstoša darba ar peli. Cilvēkam atrofējas rokas muskuļi, tā paliek nekustīga un vārga.

Savukārt cita ļoti izplatīta slimība, ko arī izraisa darbs ar datoru, ir apakšdelma kaula deformācija. Tas ir ļoti nepatīkami, jo šī deformācija veicina roku ātru noguršanu un sāpes. Vēlāk nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Līdzīgi ir ar iekaisumiem un cīpslu bojājumiem plaukstas locītavas rajonā.⁸

           

Strādājot vajadzētu pārtraukumus – kaut vai nedaudz pastaigāties pa darba telpu, lai atjaunotu asinsriti kājās, iztaisnot muguru, atpūtināt acis, bet varbūt aiziet līdz veikalam un nopirkt ko padzerties :).

            Šādus vingrinājumus katram jādomā pašam ,tai ir jābūt improvizācijai, jo katram cilvēkam var būt citādāki sarežģījumi, darba vieta un poza, kādu viņš ieņem darba laikā. Pamatā būtu jāpievērš uzmanība acīm, plaukstu locītavām, kaklam, plecu joslai un mugurai

Īsumā pamata noteikumi  – 

      Pleci nedrīkst būt pacelti vai uzrauti uz augšu. Rokas nav augstāk par pleciem. Elkoņi jāatbalsta uz krēsla balstiem vai galda. Galva un kakls jātur pēc iespējas taisni. Klaviatūra un pele jānovieto tā, lai nebūtu papildus slodze ķermeņa augšdaļai to aizsniegšanai. Objekti, uz kuriem jāskatās visbiežāk, ir jānovieto taisni pretī jeb līdz 60° grādiem uz leju.⁸

Ļoti liela problēma ir stress un dažādas citas psiholoģiskās problēmas.

Dators atstāj ietekmi uz cilvēka emocionālo stāvokli, kas savukārt ietekmē pašsajūtu, bet pašsajūta ir cilvēka organisma “termometrs”. Līdz ar to ka ergonomika ir radniecīga psihosomātikai, jo psihosomātika nodarbojas ar to slimību pētīšanu, kuras veicina psiholoģiskie faktori, cilvēka pašsajūta, stress u.t.t. Kāpēc, lai viens no šiem psihosomātiskajiem iemesliem nebūtu darbs ar datoru ?

Datorspēļu spēlēšana bieži tiek pielīdzināta alkoholismam un arī iedalīta vairākās fāzēs, līdzīgi kā alkoholisms. Tā gan nav vienīgā problēma – daudziem cilvēkiem rodas atkarība no interneta, virtuālās realitātes, kur viņi var būt jebkas, ko vien paši var iztēloties. Daudzi cilvēki savukārt pierod pie brīvības un iespējām, ko sniedz vispasaules datortīkls – praktiski jebkāda, bieži arī slepena informācija, saziņa ar cilvēkiem no visas pasaules...

Ilgstošs darbs ar datoru bez veselīga dzīvesveida – laba miega, fiziskiem treniņiem - veicina halucināciju veidošanos, realitātes sajūtas zušanu.

ASV tika veikts pētījums, kura mērķis bija noskaidrot kā jūtas cilvēks, kurš 20 stundas no vietas ir strādājis ar datoru. Rezultātā cilvēkam bija traucēta uztvere, redzes un dzirdes sajūtu deformēšanās, vērojamas halucinācijas, krāsu nianšu neatpazīšana, ēstgribas zušana. Ārsti secināja, ka šie simptomi izraisa citu pazīstamu slimību veidošanos, piemēram, anoreksiju un bolīmiju, dažādus audzējus.

Izmantotās literatūras saraksts

1. http://www.eyenet.org/public/anatomy/anatomy.html

2. http://www.charlton.vic.edu.au/mark/1998/mbirthisel/monitor/information.htm

3. http://www.howstuffworks.com/tv.htm

4. http://www.naturopathic.org/articles.lay/EK.EyeStrain.html

5. http://www.mitsubishi.com/mea/future/46plasm/index.html

6. http://www.ehsweb.com/docs/2_98_6.htm

7. http://www.springstreetchiro.com/subluxations.html

8. http://www.3m.com/cws