LU Filoloģijas fakultātes
Komunikāciju
zinātņu programmas
1.kursa studenta
Agra Avotiņa
eseja
pasn. J. Harja
Ievads
Es ðo tematu
izvēlēlējos tāpēc, ka man (un arī daudziem citiem) ðī problēma ir ļoti aktuāla,
jo kādas var būt sekas ðai "datora prāta nepietiekamībai" neviens
nevar paredzēt, var tikai minēt, un minējumi par organizāciju un privātpersonu
zaudējumiem sniedzas no miljoniem līdz miljardiem dolāru. Protams, ne mazāk
naudas var nopelnīt programmu ražoðanas kompānijas, kuras izstsādā programmas
šīs datorproblēmas novērðanai. Tāpēc, lai būtu vairāk skaidrības- kas tad ir
2000. gada datorproblēma, kā ar to
cīnīties, kādas var būt sekas- der izlasīt ðo darbu.
Problēmas būtība
1999. gada 31. decembrī, vai pat iepriekš, daudzi datori, informācijas sistēmas un elektroniskās sistēmas visā pasaulē var iziet no ierindas tāpēc, ka tās nespēs korekti nolasīt jaunā, 2000. gada datumu.
Vēsturiski izveidojies, ka datoru programmatūra, sākot no 70. gadiem tika rakstīta darbam 20. gadsimtā. Lai taupītu datoru atmiņu, gadu skaitlis bieži tika apzīmēts ar 2 cipariem 4 vietā, piemēram “98”, nevis “1998” . Šādas sistēmas 2000. gadā nolasīs skaitli “00”, kas arī radīs problēmas datumu skaitīšanā.
Dažās datorprogrammās kļūdas var izraisīt arī vairāki “9” cipari datumos, jo vairāki šādi cipari programmu kodā nozīmē programēšanas komandu “faila beigas” (EOF): šādi kritiski datumi var būt 1999. gada 1. septembris (9. mēnesis) un/vai 9. septembris. Šī iemesla dēļ dažas sistēmas izgāja no ierindas jau 1989. gadā. Arī pēc 2000. gada iestāšanās kļūdas programmu un tehnisko sistēmu darbībā var izraisīt 28. februāris un 29. februāris, kad jāievēro īso vai garo gadu skaitļi. Tas var izraisīt kļūdas sistēmās arī 2000. gada 31. decembrī, pārejot uz 21. gadsimtu.
Iespējamās sekas
Daži 2000. gada problēmas radīto problēmu piemēri: datori, kas apkalpo starptautisko vērtspapīru tirgu, var pārtraukt darboties, var nedarboties norēķinu karšu sistēmas, no ierindas var iziet telefonu aparāti un citi sakaru līdzekļi, var nespēt pildīt funkcijas lidojumu vadības sistēmas, riskam pakļautas ir atomelektrostaciju vadības un kontroles sistēmas, var apstāties automatizētās ražotnes, var nefunkcionēt ūdens, enerģijas un gāzes padeves sistēmas, var apstāties lifti, slimnīcu iekārtas, piemēram, operāciju zālē, var nedarboties ūdens attīrīšanas sistēmas, var nedarboties visdažādākā sadzīves tehnika, utml. Daudzās valstīs bažas izraisa militārās tehnikas drošība.
Uzskaitījums liecina, ka problēma skar praktiski visas valstu tautsaimniecības nozares, kā arī starpvalstu sadarbību šajās nozarēs. Visas sistēmas, ko dažādās nozarēs var iespaidot 2000. gada problēma, sadalāmas divās lielās grupās:
1) datori un uz to bāzes veidotās programmētās sistēmas informācijas
apstrādei;
2) sistēmas, kurās ir iebūvētas programmējamas vadības ierīces (procesori).
2) sistēmas, kurās ir iebūvētas programmējamas vadības ierīces (procesori).
Kaut gan 2. veida sistēmu risks tiek vērtērts
tikai 1 – 3% no to kopskaita, kopējais šādu procesoru skaits pasaulē ir
aptuveni 25 miljardi.
Galvenais problēmas novēršanas šķērslis var būt laika faktors un resursu nepietiekamība. Pazīstamākais novērtējums, ko veikusi Gartner Group, paredz, ka pasaulei problēmas novēršana prasīs 300 – 600 miljardi USD. Šis vērtējums izmanto vienas programmu kodu rindiņas cenu, un neievēro mikroprocesoru aizvietošanas izmaksas un zaudējumus no sistēmām, kuru darbība tiks pārtraukta. Citi analītiķi – The Software Productivity Research paredz, ka programmatūras koriģēšanai pasaulē nepieciešami 530 miljardi USD, datu bāzu koriģēšanai 454 miljardi USD, 300 miljardi USD izraisīto seku novēršanai un 76 miljardi USD mikroprocesoru aizvietošanai. Pēc dažiem novērtējumiem tikai Amerikas Savienotajās Valstīs 2000. gada problēmas novēršana prasīs aptuveni 50 miljardu USD, pēc citiem – simtiem miljardu. ASV, kas ir pasaules līdere jauno tehnoloģiju attīstības jomā, saskaras ar programmistu kadru trūkumu, tāpēc programmēšanas speciālistiem tiek palielināts ieceļošanas vīzu daudzums.
Arī Rietumeiropas valstu izstrādātās riska novēršanas programmas paredz simtiem miljonu USD izdevumus. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiktā analīze liecina, ka pat zemākā līmeņa izdevumi 2000. gada problēmas novēršanai izraisīs 0.3 % – 1.1% nacionālā kopprodukta samazināšanos vadošo valstu grupā nākamajos divos gados. Pasaules ekonomikas globālā rakstura dēļ vadošās valstis var ciest zaudējumus dēļ neatrisinātām problēmām citās valstīs, piemēram, Āzijā un Krievijā, kur kopējā ekonomiskā krīze samazina iespējas izdalīt līdzekļus 2000. gada problēmas riska novēršanai.
Pozitīvais problēmas efekts var būt valstu veiktais informācijas un elektronisko sistēmu audits, veco sistēmu nomaiņa, turpmāko investīciju efektivitātes uzlabošana.
Problēmas novēršanas (samazināšanas) iespējas.
2000. gada problēmas novēršanai valstī jāveic virkne plānveidīgu un sistemātisku akciju, pie tam tas attiecas gan uz valsts, gan privāto sektoru.
Praksē profesionāļiem tehniski fiksēt problēmu nav sarežģīti, grūtāk to ir identificēt, izlabot un testēt milzīgajā saražotās programmatūras daudzumā. Saprotams, ka sarežģītāk ir identificēt otrā veida sistēmas ar iebūvēto vadību. Visās datoru sistēmās ir jāpārbauda aparatūra, t.s. sistēmas programmatūra un pielietojumi. Sevišķa uzmanība jāveltī nestandarta programmatūrai un pielietojumiem. Pārbaudītas un koriģētas sistēmas jānodrošina pret nekorektas informācijas atkārtotu ievadīšanu no sistēmām, kurās testi nav veikti.
Veicot sistēmu pārbaudes vai pieprasot izstrādātājiem apliecinājumu (sertifikātu) par atbilstību 2000. gada problēmai (Year 2000 compliance), vēlams to pielietot vai nu Britu Standartu institūta (BSI) 1997. gada (vai 1998. gadā papildinātā) standarta DISC PD2000-1 (“A Definition of Year 2000 Conformity Requirements”), vai Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) 1988. gada standarta 8601 (“Data elements and interchange formats – Information interchange – Representation of dates and times”) izpratnē, ja attiecīgu sistēmu nespecificē atsevišķs standarts.
Valstu lielākajā daļa problēmas praktiskai risināšanai ir izveidotas augsta līmeņa komisijas ar valdības un privātā sektora pārstāvju līdzdalību, kuru uzdevums ir kopējas, koordinētas politikas un startēģijas izstrāde.
OECD valstu aptauja liecina, ka dažās valstīs tiek koordinēta sadarbība visās ministrijās, bet dažās atbildība tiek sadalīta starp pāris ministrijām, piemēram, viena atbild par valsts sektoru, bet otra par visu ekonomiku kopumā. Starptautisko sadarbību parasti koordinē Ārlietu ministrija vai pašas nozaru ministrijas.
Praktiski visās valstīs, kurās izstrādāti plāni 2000. gada problēmas riska novēršanai, par valsts pārvaldei svarīgākajiem, riskam pakļautiem sektoriem tiek atzīti enerģētika, sakari, finanses, transports, veselības aizsardzība un dzeramā ūdens padeve. Iedzīvotājiem svarīgākie šķiet valsts aizsardzība, palīdzības dienesti, pensiju un sociālo pabalstu izmaksa, ieņēmumu un nodokļu administrēšana.
Dažādi tiek risināti problēmas novēršanas finansēšanas jautājumi. Daudzkārt tiek uzskatīts, ka dažādas valsts aģentūras spēj problēmu risināt sava budžeta ietvaros, dažās valstīs tiek paredzēts atsevišķs, centralizēts finansējums.
Dažās valstīs tiek veikti specifiski regulējoši pasākumi, piemēram, Dānijā un Spānjā grāmatvežiem un auditoriem budžetā ir jāatspoguļo atsevišķa pozīcija ar izdevumiem 2000. gada problēmai; Dānija, Holande un Zviedrija ir noslēgušas vienošanos ar informācijas tehnoloģiju firmām par 2000. gada problēmas sertificēšanas kārtību produkcijas piegādēm, vairākās valstīs ir izstrādāti atsevišķi normatīvie akti.
Privātajā sektorā lielākās problēmas var rasties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, par cik tiem var būt neiespējami atrast līdzekļus problēmas risinājumiem.
Problēmai lielu uzmanību pievērš arī dažādas starptautiskās institūcijas un organizācijas, piemēram, Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU), Pasaules banka, OECD, u.c., un, protams, visas lielākās datorus un programmatūru ražojošās firmas.
Mazāk problēmai ir pievērsušās Centrālās un Austrumeiropas valstis un jaunattīstības valstis, kas izskaidrojams ar mazāku datorizēto sistēmu pielietošanu un relatīvi jaunām, pēdējos 5 gados iegādātām vai izstrādātām informācijas sistēmām, kurās potenciālā problēma ir tikusi ievērota un tātad ir novērsta. Tomēr riska faktori paliek, jo kļūdas var būt uzņēmumu partneru vai klientu sistēmās, arī pēdējā laikā izgatavotās sistēmās iespējama dažu novecojušu elementu klātbūtne, piemēram, sistēmas dzesināšanas iekārta ar iebūvētu procesoru, utml.
Citi iemesli mazākai aktivitātei šīs grupas valstīs ir nepietiekama informācija par iespējamo risku un arī ierobežotas iespējas izdalīt nepieciešamos līdzekļus šī riska novēršanai.
Situācija Latvijā.
Latvijā 2000. gada problēma lielākoties ir diskutēta informātikas profesionāļu vidē, ir publicēta virkne rakstu speciālajos izdevumos, mazāk tā ir zināma plašākai publikai. Profesionāļiem ir notikusi virkne semināru, kurus rīkojušas ārvalstu firmas, arī pēc vairāku valstu vēstniecību, piemēram, ASV un Lielbritānijas, iniciatīvas. Septembrī vairāki Latvijas speciālisti ar Pasaules bankas atbalstu piedalījās 2000. gada problēmai veltītā seminārā Varšavā. Pasaules banka piedāvā līdzfinansējumu attiecīgas valsts programmas izstrādei.
Programmas “Informātika” koordinācijas padomes uzdevumā Satiksmes ministrijas Informātikas departaments š.g. maijā-jūnijā veica ministriju Informātikas padomju aptauju par problēmas nozīmīgumu un tās novēršanai nepieciešamajiem resursiem, bet aptaujāto aktivitāte bija zema un vairums atbilžu liecina par zināmu problēmas ignoranci.
Nopietns darbs tiek veikts uzņēmumā Lattelekom, kur Latvijas publiskā telekomunikāciju tīkla digitālo centrāļu un informācijas sistēmu auditam tiek izdalīts aptuveni 1 MLs. Uzņēmums ir izsūtījis apkārtrakstu saviem klientiem, norādot uz nepieciešamību patstāvīgi testēt klientu abonentu ierīces (telefonu aparātus, biroja telefonu centrāles u.c. iekārtas).
No Latvijas firmām šobrīd savu kompetenci problēmas risināšanai ir nodemonstrējuši a/s DATI un tās sastāvā esošā Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūta (RITI) speciālisti, saskaņā ar kuru vērtējumu Latvijā programmu sistēmu testēšanas izmaksas varētu būt aptuveni 2 – 5 MLs (J.Borzovs. Tūkstošgades problēma Latvijā. 13.06.1998.).
Skaidrs, ka noteikti ir jāveic sistēmu pārbaudes visos valsts nozīmes reģistros, Latvijas pasta datoru tīklā, Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) sistēmās u.c. datorizētajās sistēmās.
Vismazāk šobrīd ir informācijas par citu nozaru sistēmām ar iebūvētu vadību.
Praktiskās darbības riska samazināšanai un problēmas novēršanai.
Praktiski 2000. gada problēmas izraisītā riska novēšanai Latvijā jāveic sekojošas plānveida darbības:
1) jāizveido augsta līmeņa valdības komisija darbības koordinācijai;
2) jāizveido speciālistu grupas katrā no nozaru ministrijām un tajās pakļautajās (pārraudzītajās) institūcijās un organizācijās, kā arī pašvaldībās;
3) visās nozarēs jāveic datoru un elektronisko sistēmu inventarizācija, identificējot sistēmas ar programmu vadību;
4) riskam pakļautās sistēmas jāsakārto prioritāšu secībā;
5) jānovērtē problēmas novēršanai nepieciešamie resursi un līdzekļi;
6) katrā nozarē jāizstrādā plāni problēmas atrisināšanai;
7) katrā nozarē jāizstrādā darbības plāni gadījumiem, ja problēmas risku neizdodas paredzēt vai novērst (tas sevišķi aktuāli sektoriem, kas nodrošina visiem iedzīvotājiem būtiskas funkcijas – elektroenerģijas apgāde, sabiedriskais transports, sakari, utt.);
8) nozaru darba grupām jāsniedz regulāra informācija augsta līmeņa komisijai kopējās situācijas analīzei.
Saprotams, ka par visām sistēmām un iekārtām valstī var nebūt nepieciešamā kompetence. Praktiski analīzē jāiesaista sistēmas un iekārtas piegādājušās firmas, kurām jāpieprasa sertifikāti par attiecīgo izstrādājumu drošību attiecībā uz 2000. gada problēmu. Katrā nozarē jāmeklē iespējas iegūt starptautisku palīdzību vai jāpiedalās starptautiskos projektos 2000. gada problēmas novēršanai. Starptautiskā sadarbība jo sevišķi nepieciešama elektroenerģijas, gāzes un pārtikas piegāžu, transporta un telekomunikāciju jomās.
Programmas ietvaros veicamos darbus iespējams finansēt daļēji no uzņēmumu pašu budžeta, daļēji no valsts budžeta informācijas sistēmu uzturēšanai, kā arī izmantojot valdības garantētus kredītus, kuru atmaksu paredzēt, sākot no 2000. gada valsts budžeta. Valstij jāorganizē speciālu testa līdzekļu centralizēta iepirkšana, panākot licenču atlaides. Jāveicina sistēmu apdrošināšana pret iespējamiem zaudējumiem.
Visu komisiju un darba grupu darības laikā jānodrošina plaša sabiedrības informētība par procesu.
Valstī varētu tikt izstrādāta programma vai atsevišķi pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam problēmas seku novēršanai vai samazināšanai, piemēram, PVN atcelšana 2000. gada problēmas novēršanai paredzētas testa programmatūras iegādei, kredītu izsniegšana ar atvieglotiem noteikumiem, iesaistīšana valsts organizētos apmācības pasākumos.
Informācijai par kopējo situāciju valstī un par resursu nepieciešamību 2000. gada problēmas riska novēršanai jābūt apkopotai ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1. martam, bet līdz 1999. gada 1 jūnijam jābūt veiktiem testiem visās valsts nozīmes informācijas sistēmās.
Izveidotajiem koordinācijas komisijai un darbu grupām jādarbojas aptuveni līdz 2000. gada vidum, kad būs izanalizēta kopējā situācija pēc gadu mijas un kad būs zināmi rezultāti par potenciālā riska novēršanu dažādās nozarēs.
Galvenais problēmas novēršanas šķērslis var būt laika faktors un resursu nepietiekamība. Pazīstamākais novērtējums, ko veikusi Gartner Group, paredz, ka pasaulei problēmas novēršana prasīs 300 – 600 miljardi USD. Šis vērtējums izmanto vienas programmu kodu rindiņas cenu, un neievēro mikroprocesoru aizvietošanas izmaksas un zaudējumus no sistēmām, kuru darbība tiks pārtraukta. Citi analītiķi – The Software Productivity Research paredz, ka programmatūras koriģēšanai pasaulē nepieciešami 530 miljardi USD, datu bāzu koriģēšanai 454 miljardi USD, 300 miljardi USD izraisīto seku novēršanai un 76 miljardi USD mikroprocesoru aizvietošanai. Pēc dažiem novērtējumiem tikai Amerikas Savienotajās Valstīs 2000. gada problēmas novēršana prasīs aptuveni 50 miljardu USD, pēc citiem – simtiem miljardu. ASV, kas ir pasaules līdere jauno tehnoloģiju attīstības jomā, saskaras ar programmistu kadru trūkumu, tāpēc programmēšanas speciālistiem tiek palielināts ieceļošanas vīzu daudzums.
Arī Rietumeiropas valstu izstrādātās riska novēršanas programmas paredz simtiem miljonu USD izdevumus. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiktā analīze liecina, ka pat zemākā līmeņa izdevumi 2000. gada problēmas novēršanai izraisīs 0.3 % – 1.1% nacionālā kopprodukta samazināšanos vadošo valstu grupā nākamajos divos gados. Pasaules ekonomikas globālā rakstura dēļ vadošās valstis var ciest zaudējumus dēļ neatrisinātām problēmām citās valstīs, piemēram, Āzijā un Krievijā, kur kopējā ekonomiskā krīze samazina iespējas izdalīt līdzekļus 2000. gada problēmas riska novēršanai.
Pozitīvais problēmas efekts var būt valstu veiktais informācijas un elektronisko sistēmu audits, veco sistēmu nomaiņa, turpmāko investīciju efektivitātes uzlabošana.
Problēmas novēršanas (samazināšanas) iespējas.
2000. gada problēmas novēršanai valstī jāveic virkne plānveidīgu un sistemātisku akciju, pie tam tas attiecas gan uz valsts, gan privāto sektoru.
Praksē profesionāļiem tehniski fiksēt problēmu nav sarežģīti, grūtāk to ir identificēt, izlabot un testēt milzīgajā saražotās programmatūras daudzumā. Saprotams, ka sarežģītāk ir identificēt otrā veida sistēmas ar iebūvēto vadību. Visās datoru sistēmās ir jāpārbauda aparatūra, t.s. sistēmas programmatūra un pielietojumi. Sevišķa uzmanība jāveltī nestandarta programmatūrai un pielietojumiem. Pārbaudītas un koriģētas sistēmas jānodrošina pret nekorektas informācijas atkārtotu ievadīšanu no sistēmām, kurās testi nav veikti.
Veicot sistēmu pārbaudes vai pieprasot izstrādātājiem apliecinājumu (sertifikātu) par atbilstību 2000. gada problēmai (Year 2000 compliance), vēlams to pielietot vai nu Britu Standartu institūta (BSI) 1997. gada (vai 1998. gadā papildinātā) standarta DISC PD2000-1 (“A Definition of Year 2000 Conformity Requirements”), vai Starptautiskās standartu organizācijas (ISO) 1988. gada standarta 8601 (“Data elements and interchange formats – Information interchange – Representation of dates and times”) izpratnē, ja attiecīgu sistēmu nespecificē atsevišķs standarts.
Valstu lielākajā daļa problēmas praktiskai risināšanai ir izveidotas augsta līmeņa komisijas ar valdības un privātā sektora pārstāvju līdzdalību, kuru uzdevums ir kopējas, koordinētas politikas un startēģijas izstrāde.
OECD valstu aptauja liecina, ka dažās valstīs tiek koordinēta sadarbība visās ministrijās, bet dažās atbildība tiek sadalīta starp pāris ministrijām, piemēram, viena atbild par valsts sektoru, bet otra par visu ekonomiku kopumā. Starptautisko sadarbību parasti koordinē Ārlietu ministrija vai pašas nozaru ministrijas.
Praktiski visās valstīs, kurās izstrādāti plāni 2000. gada problēmas riska novēršanai, par valsts pārvaldei svarīgākajiem, riskam pakļautiem sektoriem tiek atzīti enerģētika, sakari, finanses, transports, veselības aizsardzība un dzeramā ūdens padeve. Iedzīvotājiem svarīgākie šķiet valsts aizsardzība, palīdzības dienesti, pensiju un sociālo pabalstu izmaksa, ieņēmumu un nodokļu administrēšana.
Dažādi tiek risināti problēmas novēršanas finansēšanas jautājumi. Daudzkārt tiek uzskatīts, ka dažādas valsts aģentūras spēj problēmu risināt sava budžeta ietvaros, dažās valstīs tiek paredzēts atsevišķs, centralizēts finansējums.
Dažās valstīs tiek veikti specifiski regulējoši pasākumi, piemēram, Dānijā un Spānjā grāmatvežiem un auditoriem budžetā ir jāatspoguļo atsevišķa pozīcija ar izdevumiem 2000. gada problēmai; Dānija, Holande un Zviedrija ir noslēgušas vienošanos ar informācijas tehnoloģiju firmām par 2000. gada problēmas sertificēšanas kārtību produkcijas piegādēm, vairākās valstīs ir izstrādāti atsevišķi normatīvie akti.
Privātajā sektorā lielākās problēmas var rasties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, par cik tiem var būt neiespējami atrast līdzekļus problēmas risinājumiem.
Problēmai lielu uzmanību pievērš arī dažādas starptautiskās institūcijas un organizācijas, piemēram, Starptautiskā telekomunikāciju savienība (ITU), Pasaules banka, OECD, u.c., un, protams, visas lielākās datorus un programmatūru ražojošās firmas.
Mazāk problēmai ir pievērsušās Centrālās un Austrumeiropas valstis un jaunattīstības valstis, kas izskaidrojams ar mazāku datorizēto sistēmu pielietošanu un relatīvi jaunām, pēdējos 5 gados iegādātām vai izstrādātām informācijas sistēmām, kurās potenciālā problēma ir tikusi ievērota un tātad ir novērsta. Tomēr riska faktori paliek, jo kļūdas var būt uzņēmumu partneru vai klientu sistēmās, arī pēdējā laikā izgatavotās sistēmās iespējama dažu novecojušu elementu klātbūtne, piemēram, sistēmas dzesināšanas iekārta ar iebūvētu procesoru, utml.
Citi iemesli mazākai aktivitātei šīs grupas valstīs ir nepietiekama informācija par iespējamo risku un arī ierobežotas iespējas izdalīt nepieciešamos līdzekļus šī riska novēršanai.
Situācija Latvijā.
Latvijā 2000. gada problēma lielākoties ir diskutēta informātikas profesionāļu vidē, ir publicēta virkne rakstu speciālajos izdevumos, mazāk tā ir zināma plašākai publikai. Profesionāļiem ir notikusi virkne semināru, kurus rīkojušas ārvalstu firmas, arī pēc vairāku valstu vēstniecību, piemēram, ASV un Lielbritānijas, iniciatīvas. Septembrī vairāki Latvijas speciālisti ar Pasaules bankas atbalstu piedalījās 2000. gada problēmai veltītā seminārā Varšavā. Pasaules banka piedāvā līdzfinansējumu attiecīgas valsts programmas izstrādei.
Programmas “Informātika” koordinācijas padomes uzdevumā Satiksmes ministrijas Informātikas departaments š.g. maijā-jūnijā veica ministriju Informātikas padomju aptauju par problēmas nozīmīgumu un tās novēršanai nepieciešamajiem resursiem, bet aptaujāto aktivitāte bija zema un vairums atbilžu liecina par zināmu problēmas ignoranci.
Nopietns darbs tiek veikts uzņēmumā Lattelekom, kur Latvijas publiskā telekomunikāciju tīkla digitālo centrāļu un informācijas sistēmu auditam tiek izdalīts aptuveni 1 MLs. Uzņēmums ir izsūtījis apkārtrakstu saviem klientiem, norādot uz nepieciešamību patstāvīgi testēt klientu abonentu ierīces (telefonu aparātus, biroja telefonu centrāles u.c. iekārtas).
No Latvijas firmām šobrīd savu kompetenci problēmas risināšanai ir nodemonstrējuši a/s DATI un tās sastāvā esošā Rīgas Informācijas tehnoloģiju institūta (RITI) speciālisti, saskaņā ar kuru vērtējumu Latvijā programmu sistēmu testēšanas izmaksas varētu būt aptuveni 2 – 5 MLs (J.Borzovs. Tūkstošgades problēma Latvijā. 13.06.1998.).
Skaidrs, ka noteikti ir jāveic sistēmu pārbaudes visos valsts nozīmes reģistros, Latvijas pasta datoru tīklā, Valsts informācijas tīkla aģentūras (VITA) sistēmās u.c. datorizētajās sistēmās.
Vismazāk šobrīd ir informācijas par citu nozaru sistēmām ar iebūvētu vadību.
Praktiskās darbības riska samazināšanai un problēmas novēršanai.
Praktiski 2000. gada problēmas izraisītā riska novēšanai Latvijā jāveic sekojošas plānveida darbības:
1) jāizveido augsta līmeņa valdības komisija darbības koordinācijai;
2) jāizveido speciālistu grupas katrā no nozaru ministrijām un tajās pakļautajās (pārraudzītajās) institūcijās un organizācijās, kā arī pašvaldībās;
3) visās nozarēs jāveic datoru un elektronisko sistēmu inventarizācija, identificējot sistēmas ar programmu vadību;
4) riskam pakļautās sistēmas jāsakārto prioritāšu secībā;
5) jānovērtē problēmas novēršanai nepieciešamie resursi un līdzekļi;
6) katrā nozarē jāizstrādā plāni problēmas atrisināšanai;
7) katrā nozarē jāizstrādā darbības plāni gadījumiem, ja problēmas risku neizdodas paredzēt vai novērst (tas sevišķi aktuāli sektoriem, kas nodrošina visiem iedzīvotājiem būtiskas funkcijas – elektroenerģijas apgāde, sabiedriskais transports, sakari, utt.);
8) nozaru darba grupām jāsniedz regulāra informācija augsta līmeņa komisijai kopējās situācijas analīzei.
Saprotams, ka par visām sistēmām un iekārtām valstī var nebūt nepieciešamā kompetence. Praktiski analīzē jāiesaista sistēmas un iekārtas piegādājušās firmas, kurām jāpieprasa sertifikāti par attiecīgo izstrādājumu drošību attiecībā uz 2000. gada problēmu. Katrā nozarē jāmeklē iespējas iegūt starptautisku palīdzību vai jāpiedalās starptautiskos projektos 2000. gada problēmas novēršanai. Starptautiskā sadarbība jo sevišķi nepieciešama elektroenerģijas, gāzes un pārtikas piegāžu, transporta un telekomunikāciju jomās.
Programmas ietvaros veicamos darbus iespējams finansēt daļēji no uzņēmumu pašu budžeta, daļēji no valsts budžeta informācijas sistēmu uzturēšanai, kā arī izmantojot valdības garantētus kredītus, kuru atmaksu paredzēt, sākot no 2000. gada valsts budžeta. Valstij jāorganizē speciālu testa līdzekļu centralizēta iepirkšana, panākot licenču atlaides. Jāveicina sistēmu apdrošināšana pret iespējamiem zaudējumiem.
Visu komisiju un darba grupu darības laikā jānodrošina plaša sabiedrības informētība par procesu.
Valstī varētu tikt izstrādāta programma vai atsevišķi pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam problēmas seku novēršanai vai samazināšanai, piemēram, PVN atcelšana 2000. gada problēmas novēršanai paredzētas testa programmatūras iegādei, kredītu izsniegšana ar atvieglotiem noteikumiem, iesaistīšana valsts organizētos apmācības pasākumos.
Informācijai par kopējo situāciju valstī un par resursu nepieciešamību 2000. gada problēmas riska novēršanai jābūt apkopotai ne vēlāk kā līdz 1999. gada 1. martam, bet līdz 1999. gada 1 jūnijam jābūt veiktiem testiem visās valsts nozīmes informācijas sistēmās.
Izveidotajiem koordinācijas komisijai un darbu grupām jādarbojas aptuveni līdz 2000. gada vidum, kad būs izanalizēta kopējā situācija pēc gadu mijas un kad būs zināmi rezultāti par potenciālā riska novēršanu dažādās nozarēs.
Valdības komisija 2000. gada datorpoblēmas riska
novēršanai.
1.
|
Anatolijs Gorbunovs
|
Satiksmes ministrs,
komisijas priekšsēdētājs
|
2.
|
Valdis Birkavs
|
Ārlietu ministrs
|
3.
|
Ainārs Šlesers
|
Ekonomikas ministrs
|
4.
|
Ivars Godmanis
|
Finansu ministrs
|
5.
|
Ģirts Kristovskis
|
Aizsardzības
ministrs
|
6.
|
Roberts Jurdžs
|
Iekðlietu ministrs
|
7.
|
Vladimirs Makarovs
|
Labklājības
ministrs
|
8.
|
Vents Balodis
|
Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrs
|
9.
|
Tālivaldis
Zamozdiks
|
Valsts kancelejas
pārstāvis
|
10.
|
Arvils Sautiņš
|
Latvijas Bankas
pārstāvis
|
11.
|
Ivars Spriņģis
|
SIA Lattelekom
pārstāvis
|
12.
|
Juris Borzovs
|
Satiksmes
ministrijas aicināts eksperts
|
13.
|
Guntars Krasovskis
|
Latvijas Pašvaldību
savienības pārstāvis
|
Komisija izveidota saskaņā ar LR Ministru kabineta 1999. gada 6.
janvāra rīkojumu Nr. 3 (prot. Nr.1, 6. §.).
Izmantotās literatūras sarkasts
1> Inteneta saite,
ar speciāli ðai problēmai veltītu saturu.
2> Laikraksts Diena 1999. gada 19. maija
numurs. Andra Sproģa raksts 2000. Gada datorproblēma var izraisīt ķēdes
reakciju.
3> Žurnāls Datorpasaule
1999. gada marta numurs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru