Dabas zonas




Uz Zemes vērojama liela augu un dzīvnieku daudzveidība. Tā atkarīga no vietas ģeogrāfiskā stāvokļa un klimatiskajiem apstākļiem. Dabas zonas ir plašas teritorijas ar līdzīgām temperatūrām, nokrišņu daudzumu un režīmu, noteiktiem augšņu tipiem, augu un dzīvnieku valsti.
Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā pirmatnējās ainavas daudzās dabas zonās ir ievērojami mainījušās. Dabas zonas mainās virzienā no poliem uz ekvatoru, kā arī palielinoties augstumam virs jūras līmeņa.



Arktiskie tuksneši

Arktiskie tuksneši atrodas arktiskajā klimata joslā. Tur ir viszemākās temperatūras, visu klāj sniegs un ledus. Veģetācija tikpat kā neveidojas, mīt dzīvnieki, kas spēj izturēt lielu aukstumu. Šie rajoni nav piemēroti cilvēku dzīvei.

Tundra

Tundra atrodas subarktiskajā klimata joslā. Ziema ir 8 mēnešus gara, tumša un auksta. Vasara ir īsa, gaiša un vēsa. Vasarā daudzgadīgā sasaluma augsnes nespēj atkust. Gada vidējā temperatūra ir zem – 15 °C. Mūžīgs sasaluma slānis. Nokrišņu daudzums gadā mazāk nekā 300 mm. Veģetācijas perioda ilgums gadā mazāk nekā 30 dienas. Tundrā neaug koki. Aug tikai zāle, ziedaugi, pundurkoki un krūmi. Lauksaimniecība nav iespējama. Dzīvo ziemeļbrieži, ligzdo putni, mīt dažādi kukaiņi. Iedzīvotāji nodarbojas ar briežkopību.

Taiga un kalnu skujkoku mežu zona

Taiga atrodas mērenās klimata joslas ziemeļu daļā.  6 – 8 mēnešus ilga ziema, iespējama arī barga. Gada vidējā temperatūra – 15 °C - 0 °C. Siltākajā mēnesī vidējā temperatūra ir virs +10 °C. Nokrišņu daudzums gadā mazāk nekā 600 mm. Mazs trūdvielu slānis apmēram 10 cm. Veģetācijas perioda ilgums 30 – 180 dienas gadā. Maz zaļo augu masas. Dienvidu puslodē skujkoki gandrīz nav sastopami, jo attiecīgajos platuma grādos ir okeāns. Izplatītākie koki taigā ir egles, priedes, baltegles un lapegles. Lauksaimniecības virzieni un ražojumi — mežsaimniecība, lopkopība — ziemeļbrieži.


Jaukto un platlapju mežu zona

Jaukto mežu zona atrodas mērenās klimata joslas vidusdaļā. Maigas ziemas un siltas vasaras. Gada vidējā temperatūra ir 6. °C līdz 14 °C. Nokrišņu daudzums gadā ir vairāk nekā 600 mm. Veģetācijas perioda ilgums vairāk nekā 180 dienas gadā. Tur aug ozoli, liepas, kļavas, skābarži, bērzi, egles priedes un citi koki, kā arī dažadi zālaugi. Lauksaimniecībā izmanto rudzus, kartupeļus, kukurūzu, kviešus un dārzeņus. Lopkopībā audzē liellopus un cūkas.

Stepes un augstkalnu pļavas

Stepes atrodas mērenās klimata joslas dienvidu daļā un subtropu joslā. Aukstas ziemas, bet siltas vasaras. Gada vidējā temperatūra ir 3 °C līdz 8 °C. Nokrišņu daudzums gadā ir mazāk nekā 600 mm. Iztvaikošana ir lielāka nekā nokrišņu daudzums. Šajā zonā ir ļoti auglīgas melnzemes augsnes. Veģetācijas periodu ilgums ir mazāk neka 180 dienas gadā. Stepēs aug zāle, ziedaugi, graudzāles un lauksaimniecībā audzē kviešus cukurbietes un saulgriezes. Viena raža gadā. Mežu nav, jo ir nokrišņu trūkums. Lopkopībā audzē liellopus un aitas. Stepēs dzīvo daudz grauzēj, antilopes, strausi un daudz citi dzīvnieki.

 

 

Mūžzaļo cietlapju mežu un krūmāju zona

Mūžzaļo cietlapju mežu un krūmāju zona atrodas subtropu klimata joslā. Izteiktas temperatūras atšķirības starp ziemu un vasaru. Gada vidējā temperatūra ir 14 °C līdz 21 °C. Nokrišņu daudzums gadā ir 400 līdz 1000 mm. Vasarās sauss, bet ziemās bagāti nokrišņi. Veģetācijas perioda ilgums gadā varāk nekā 180 dienas. Mūžzaļo cietlapju mežu un krūmāju zonā aug citrusi, olīvkoki un lauri. Lauksaimniecībā audzē vīnogas, olīves, citrusaugus un rīsus. Lopkopībā audzē aitas, kazas un ēzeļus.


 

 

Tuksneši un pustuksneši

Tuksneši un pustuksneši atrodas subtropu un tropu joslās. Izteiktas temperatūras atšķirības starp ziemu un vasaru. Gada vidējā temperatūra ir 18 °C līdz 28 °C. Nokrišņu daudzums gadā ir mazāk nekā 250 mm, ļoti īsi lietus periodi, sausums. Veģetācijas perioda ilgums ir mazāk nekā 60 dienas. Augkopība iespējama tikai ar apūdeņošanu. Šajā zonā augu valsts nav vai ir reta zāle un pundurkrūmi. Lauksaimniecībā ražo oāžu kultūraugus, kokvilnu, rīsus un tēju. Lopkopībā audzē aitas, kamieļus, ēzeļus - (klejotāju lopkopība).




Savanna

Savanna aizņem subekvatoriālās klimata joslas. Savanna veidojas, ja gada vēsākajā mēnesī vidējā temperatūra ir virs +18 °C, iztvaikošana pārsniedz nokrišņu daudzumu. Gada vidējā temperatūra ir 25 °C. Savannā aug vairākus metrus gara zāle, atsevišķi koki –  akācijas un baobabi. No dzīvniekiem sastopami ziloņi, degunradži, žirafes, dažviet (Auztrālijā) ķenguri. Audzē kukurūzu, prosu un  kokvilnu. Mājdzīvnieki ir aitas un liellopi

Mitrie ekvatoriālie meži
Mitrie ekvatoriālie meži aug ekvatoriālajā klimata joslā. Tie ir mūžzaļi. Nav gadalaiku. Gada vidējā temperatūra ap 26 °C. Nokrišņu daudzums gadā vairāk nekā 1500 mm, ir mitrs visu gadu. Veģetācijas perioda ilgums visu gadu. Augkopība iespējama visu gadu, nabadzīgas augsnes. Lauksaimniecībā ražo manioku, banānus, kakao, kafiju, cukurniedres un ananasus. Lopkopības nav.

8 komentāri:

  1. eju 3. klasē tas man uzdots dabas zinībās kā referāts LIELS PALDIES !!!

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Verner, mums ir jāuzskaita kas: kaķis, pele, suns nu piemēram. Nedrīkst šitā. P.S. Laura no klases

      Dzēst
  2. loti labi jo man tiesi to ati vajadzēja

    AtbildētDzēst
  3. Ideāli, tieši prezentācijai noder

    AtbildētDzēst