Domraksts Lāčplēsis A. Pumpura lugā “Lāčplēsis”

Domraksts

Lāčplēsis A. Pumpura lugā “Lāčplēsis”

Radot Lāčplēsi, A. Pumpurs gribēja radīt perfektu cilvēku bez trūkumiem, tautas glābēju un izglītotāju. Tam bija jābūt cilvēkam, kuru varētu likt par etalonu, elku. Manuprāt, tas ir izdevies, jo Lāčplēsis atbilst visiem šiem kritērijiem, turklāt šis eposs bija viena no stimuliem, kas uzjundīja latviešos patriotiskas jūtas un palīdzēja izcīnīt neatkarību.

Lāčplēsis bija vienkārši ģērbies, taču tādējādi A. Pumpurs gribēja viņu pietuvināt tautai, jo, ja Lāčplēsis būtu grezni ģērbies (cik nu 13.gs. tas ir iespējams), visdrīzāk, ka tas lasītājiem asociētos ar vācu muižniekiem. Manuprāt, viņš ar to gribēja pateikt, ka pēc skata necilais tautas varonis mājo katrā no mums, vajag tikai mācēt to atrast:

                     “…Ar smago zobenu apjozās Lāčplēsis,

                     Paņēma šķēpu un vairogu savu,

                     Uzlika caunu cepuri galvā…”

Ja apģērba ziņā Lāčplēsis bija ļoti necils, tad pēc rakstura viņš nedrīkstēja būt viduvējība – viņam bija jābūt gandrīz pilnībai un ar visām tām īpašībām, kuras latviešu tautā cienītas un godātas gadsimtu gaitā – čaklums, labsirdība, izpalīdzīgums, uzticība savai “vienīgajai”, drosme, nesavtīgums un vēl daudzas citas. Tādu arī A. Pumpurs viņu radīja: labsirdīgu karotāju, kas, pirmkārt, domā par tautas interesēm un tikai pēc tam par savām. Tiesa, bija atkāpes no “normas”, piemēram, viņa nelielais vecums – eposā sākuma, kad viņš izdara pirmo varoņdarbu, izglābjot tēvu no lāča, viņam ir tikai astoņpadsmit gadi:

                     “Jau astoņpadsmitā vasara bija

                     Nākusi jaunajam mantiniekam tagad.”

 Tātad viņš ir nepieredzējis, un tas ir pretrunā ar daudzu tautu varoņa tēlu – pieredzes bagātu vīrieti labākajos gados. Iespējams, ka A. Pumpurs ir vairāk adresējis šo eposu Latvijas jaunatnei, jo tieši jaunā paaudze bija tā, kas “iekustināja” darbu pie latviešu folkloras un sāka izglītoties, lai izrautos no nepārtrauktā cikla, kad vienīgā iespējamā nodarbošanās bija darbs savos un kunga laukos, smagās klaušas. Lāčplēsis bija ļoti zinātkārs – viņš ar lielu prieku studēja senos tīstokļus Burtnieku pilī, jo zināja, ka svarīgs ir ne tikai fizisks spēks, bet arī zināšanas. Taču viņš bija arī karstgalvīgs – laba īpašība karavīram, bet tā arī iedzina viņu nāvē, jo viņš pieņēma Melnā Bruņinieka izaicinājumu uz cīņu, kuru viņš nebeidza kā uzvarētājs:

                             “Lāčplēs`s beidzot bruņenieku

                             Gāza dziļā nolejā,

                             Bet šis, krizdams smagām bruņām,

                             Norāva to līdz ar sev`.”

Lāčplēsis savas dzīves laikā izdarīja daudz varoņdarbu, no kuriem pirmais bija lāča pārplēšana, aizstāvot savu tēvu. Šis varoņdarbs ir arī kā spēku pārbaude, pirmais pārbaudījums pilngadībā – tad Lāčplēsim bija tieši astoņpadsmit gadi. Izglābjot tēvu, Lāčplēsis pierādīja tēvam savu spēku, un tēvs tad varēja Lāčplēsim atklāt viņa uzdevumu – būt par tautas glābēju un izglītotāju. Šeit var vilkt paralēles ar latviešu un arī citu tautu pasakām – varonis uzzina savu sūtību tikai pēc kāda noteikta varoņdarba vai uzdevuma paveikšanas. Pēc tam seko smagāks un lielāks varoņdarbs – Burtnieku pils izcelšana virszemē – tādējādi tautai tiek dota iespēja piekļūt zināšanām, kas līdz šim ir bijušas nepieejamas. Arī šādi varoņdarbi ir sastopami pasakās, kurās varonim ir jāpārlaiž nakts spoku apsēstā baznīcā vai pilī. Tātad jūtama ir A. Pumpura ietekmēšanās no latviešu tautas folkloras, kas nozīmē, ka eposs nav tikai viņa izdomas auglis. Taču ir viena būtiska atšķirība: pasakās varoņi cīnās pārsvarā par savu labumu, bet Lāčplēsis cīnās tautas labā.

Nobeigumā var secināt, ka A. Pumpurs radīja tēlu, kas būtu tautas glābējs, un, izlasot eposu, ikviens varētu teikt: “Bet ir taču Lāčplēsī arī kaut kas manis!” Ne velti Lāčplēsis bija tautas varonis.

                                                                                                                                                Jānis Praņēvičs

 

 

 

 

Plāns

Ievads. A. Pumpura Lāčplēsis – latviešu tautas cīņā saucējs.

Iztirzājums.

1.  Lāčplēša izskats.

2.  Lāčplēša raksturs.

3.  Lāčplēša varoņdarbi.

Nobeigums. Lāčplēsis – tuvs tēls ikvienam latvietim.