Dabas Resursi

Autors: Nezināms

DABAS RESURSI

Viss, ko cilvēki atzinuši par derīgu, ir resursi. Gandrīz viss dabā sastopamais – vējš, ūdens, ieži, augsne, meži, pat lauku ainava – uzskatāms par resursiem. Daudzi mūsu dabas resursi izmantojami par izejvielām rūpniecībā. Tomēr materiāli kļūst par resursiem tikai tad, ja cilvēki ir atraduši tiem pielietojumu. Piemēram, kaučukaugi eksistēja ilgi pirms to sulu – sauktu par lateksu – sāka izmantot riepu un lietusmēteļu ražošanai. Resursus var izmantot vienīgi tad, ja to ieguve ir lētāka nekā paši materiāli. Alvu tagad patērē daudz mazāk nekā agrāk, jo tās ieguve kļuvusi pārāk dārga un to bieži var aizstāt ar alumīniju.

Pateicoties jaunai dabas resursu ieguves un pārstrādes tehnoloģijai, ievērojami palielinājies to patēriņš mūsu dienās. Tādēļ daudzi resursi var izsīkt.

 

Resursu saglabāšana un otrreizēja izmantošana

Daudzi resursi ir neatjaunojošies, un tie galu galā izsīkst. Lai attālinātu šo brīdi, izejvielas ir jāekonomē un pēc iespējas jāizmanto vairākkārtīgi. Svarīga loma šai procesā ir rūpniecībai. Ikviens cilvēks var taupīt un atkārtoti izmantot materiālus. Katrs var ietaupīt enerģiju, izslēdzot elektriskās ierīces vienmēr, kad tās nelieto, kā arī uzlabojot mājas siltumizolāciju. Materiālu, piemēram, pudeļu un plastmasas maisiņu, pārstāde ietaupa resursus un krasi samazina izdevumus. Alumīnija kārbas, papīru, stiklu, dažas plastmasas var izmantot otrreiz, ieekonomējot kurināmo un izejvielas.

 

 

Resursu izmantošana

Cilvēkiem nozīmīgi resursi ir vējš, augsne, ūdens, saules siltums un gaisma. Tos izmanto, ražotu enerģiju un audzētu labību.

Minerāli– viens no vērtīgākajiem izejvielu veidiem. Minerālus, kurus izmanto ražošanā, sauc par derīgajiem izrakteņiem. Pēc izmantošanas veida izšķir rūdu jeb metāliskos derīgos izrakteņus (dzelzs, svina, vara, cinka rūdas, tīrradņu metāli), nemetāliskos (ģipšakmens, kaļķakmens, sērs, sāļi, dārgakmeņi) un degošos derīgos izrakteņus (nafta, dabasgāze, akmeņogles, kūdra). Tos lieto rūpniecībā un enerģijas ražošanai.

Arī mežs ir vērtīgs resurss. Apmēram divi miljardi cilvēku patērē koksni apkurei un ēdiena gatavošanai. Koksne nepieciešama arī celtniecībā un rūpniecībā. Izmanto divu veidu koksni– no ātri augošiem skuju kokiem iegūst mīksto koksni un no lēni augošiem lapu kokiem– cietkoksni.

 

 

GĀZE

Dedzinot gāzi var ātri un ērti apsildīt telpas un pagatavot ēdienu. Gāzi izmanto arī rūpniecībā siltuma iegūšanai un par izejvielu. Mēs izmantojam galvenokārt dabasgāzi. To iegūst atradnēs, kas atrodas dziļi zemē vai zem jūras dibena. Deggāzi var iegūt arī ogļu pārstrādes procesā, kurā rodas koksa gāze. Šīs deggāzes nav vienīgie gāzes veidi– ir daudzas citas gāzes, kuras izlieto ļoti dažādi, piemēram, mēs elpojam gaisu, kas sastāv no vairāku gāzu maisījuma

 

Gāzes rūpniecība

Gāzi izmanto ne tikai mājsaimniecībā. Daudzas spēkstacijas sadedzina gāzi, lai ražotu elektrisko enerģiju. Vietās, kur ir liels sausums, piemēram, tuksnešos, gāzes sadedzināšanas siltumu izmanto jūras ūdens atsāļošanai, lai iegūtu dzeramo ūdeni. Gāzi lieto arī par kurināmo rūpniecībā, ražojot dažādus izstrādājumus. To izmanto sākot ar zemesriekstu grauzdēšanu un beidzot ar automašīnu izgatavošanu. No gāzes iegūtās ķīmiskās vielas ir nozīmīgas  sastāvdaļas plastmasu, mākslīgā mēslojuma, krāsu, sintētisko šķiedru un daudzu citu izstrādājumu ražošanā.

 

Derīgās gāzes

No gāzes urbumiem iegūst dažādas gāzes. Metāns ir dabasgāzes galvenā sastāvdaļa. Arī citas deggāzes– propānu un butānu iegūst no dabasgāzes. Gāzes stacijās šīs gāzes sašķidrina un iepilda metāla balonos, lai tās varētu izmantot ēkās, kurām nav pievienots gāzesvads. Dabasgāze ir arī hēlija ieguves avots. To izmanto gaisa balonu piepildīšanai, jo hēlijs ir ļoti viegla un nedegoša gāze. No gaisa iegūst oglekļa dioksīdu. Tā ir gāze, kura veido burbulīšus gāzētos dzērienos. Gaisā atrodas arī mazliet neona. Daudz reklāmas izgatavo no stikla caurulītēm, kas piepildītas ar neonu. Šī gāze spīd, ja caur to plūst elektriskā strāva.    

 

Dabasgāzes veidošanās

Dabasgāze, kuru mēs tagad lietojam, ir miljoniem gadu veca. Tā radusies no aizvēsturisku augu atliekām, kuri auguši uz sauszemes un jūrā. Vēl arvien rodas jauni gāzes krājumi.

1.                   Sīkie augi nogrimst jūras dibenā, izveidojot mirušu augu slāni, un tiek pārklāti ar dūņām.

2.                   Uz sauszemes beigtos augus sedz trūdi. Trūdi pamazām sacietē, veidojot nogulumiežus. Cita virs citas krājas daudzas nogulumiežu kārtas, spiežot augus uz leju un aprokot tos arvien dziļāk zem zemes, kur tie sakarst.

3.                   Spiediens un karstums jūras augus pamazām pārvērš naftā un dabasgāzē. Sauszemes augi pārvēršas akmeņoglēs, naftā un dabasgāzē. Nogulumiežu slāņi ieslēdz gāzi dziļā apakšzemes krātuvē. Gāzi saturošie ieži, zemes garozai ceļoties, var nonākt arī sauszemes slāņos. Tad gāzes slāņi atrodas zem sauszemes.

4.                   Gāze pa urbumu plūst uz ieguves platformu un pa gāzes vadu tālāk līdz gāzes stacijai, kas atrodas uz sauszemes. No sauszemes urbumiem gāze plūst tieši uz gāzes staciju.

5.                   Iegūtā gāze pirms tās izmantošanas ir jāizžāvē. Gāzes stacijā gāzi attīra no piemaisījumiem un ūdens.

6.                   Gāze plūst no gāzes stacijām uz lielām glabātavām, kurās to sšķidrina un uzglabā šķidruma veidā. Gāzi var uzglabāt arī milzīgās apakšzemes krātuvēs. Ar sūkņiem gāzi pa caurulēm aizvada uz vietām, kur tā ir nepieciešama.

NAFTA

Bez naftas mūsdienu dzīve apstātos. No naftas iegūst degvielu automobīļiem, dīzeļvilcieniem, kuģiem un lidmašīnām. Arī spēkstacijas darbojas ar naftas produktiem un ražo lielu daļu pasaules elektriskās enerģijas. Naftu izmanto arī katlumājās apkurei. Naftai ir liela nozīme plastmasu, tekstilu un citu derīgu izstrādājumu ražošanā. Nafta ir tumšs, biezs, eļļains šķidrums, kas atrodas dziļos zemes garozas slāņos, arī zem jūras gultnes. Lai iegūtu naftu, ko sauc arī par jēlnaftu, izdara urbumus. Jēlnafta satur dažādus ķīmiskos elementus. No jēlnaftas iegūst smēreļļu, ar kuru eļļo mašīnu detaļas, lai tās labi kustētos un mašīnas darbotos.

Benzīns ir viens no svarīgākajiem nftas pārstrādes produktiem. Otra galvenā dzinēju degviela, ko iegūst no naftas, ir dīzeļdegviela.

 

 

Kur atrodama nafta

Nafta atrodama daudzviet – no Tuvajiem Austrumiem līdz Arktikai. Kādreiz šos apgabalus klājusi jūra. Atmirušie augi nogrimuši jūras dibenā un pārklājušies ar dūņām. Miljoniem gadu iežu siltums karsēja atmirušos augus un pārvērta naftā un dabasgāzē.

 

Ķīmiskās vielas no naftas 

Naftas pārstrādes rūpnīcās no jēlnaftas ražo daudzas ķīmiskās vielas. Citās rūpnīcās to izmanto, lai izgatavotu plastmasas, audumus un citu produkciju. Piemēram, politilēnu ražo no gāzes, kas ir naftas sastāvā. Ķīmiskās vielas, kas iegūtas no naftas, izmanto medikamentu, mākslīgo mēslu, dezinfekcijas līdzekļu un krāsvielu ražošanā.

 

Naftas pārstrāde

Jēlnafta, kas nāk no atradnes, ir dažadu ķīmisku vielu un eļļu maisījums. Jēlnaftu nogādā naftas pārstrādes rūpnīcā, kur to karsē. Tā rezultātā nafta sadalās benzīnā un citās degvielās, smēreļļās, ķīmiskās vielās un bitumenā, ko lieto ceļu pārklājumam.

ŪDENS

Mums visapkārt ir ūdens. Vairāk nekā 70% no Zemes virsmas aizņem plaši okeāni un jūras. Turklāt 10% cietzemes ir parklāti ar ūdeni ledus veidā. Taču uz zemes jauns ūdens veidojas maz. Lietus ir lijis no debesīm miljardiem režu jau agrāk un līs miljardiem reižu atkal no jauna. Lietusūdens aizplūst pa sauszemi līdz jūrai, iztvaiko un veido mākoņus, pēc tam atkal nolīst uz zemes lietus veidā. Tas ir nepārtraukts ūdens riņķojums dabā. Ūdenim ir milzīga ietekme uz mūsu planētu un tās iedzīvotājiem. Visiem augiem un dzīvniekiem ir nepieciešams ūdens. Arī pati dzīvība aizsākās Zemes aizvēsturiskajās jūrās. Jūras un upes šķērso sauszemi tūkstošiem gadu, izlaužot klintis un veidojot dziļas aizas; ledus šļūdoņi izveido milzīgas ielejas. Cilvēkiem ūdens ir arī nepieciešams mājās, rūpnīcās un lauku saimniecībās.

            Dabā tīrs ūdens ir reti sastopams, jo ūdens šķīdina cietas vielas, veidojot vielu maisījumus, ko sauc par šķīdumiem. Piemēram, jūras ūdens ir sāļš tāpēc, ka tajā ir izšķīduši daudz minerālsāļi. Ūdens šķīdumiem ir svarīga nozīme dzīvības procesos, piemēram, asins plazma ir ūdens šķīdums.

Ūdens dzīvības uzturēšanai

Visi augi, dzīvās būtnes un cilvēki satur daudz ūdens, to dzīvība ir arī atkarīga no ūdens. Piemēram, cilvēka organismā virāk nekā divas trešdaļas ir ūdens. Lai mes būtu vesali, mums jadzer ūdens katru dienu, tādējādi atjaunojot savā organismā šķidrumu, kas izdalās urinēšanā, svīšanā un elpošanā. Neviens nevar izdzīvot bez ūdens ilgāk par četrām dienām.

Hidroelektriskā enerģija

            Cilvēki ir izmantojuši ūdeni vairāk nekā 2000 gadu. Tagad elektrību ražo hidroelektrostacijās, kuras darbina ar ūdeni. Hidroelektrostacijas bieži būvē uz aizsprostiem. Ūdens no milzīga ezara, kas atrodas aiz aizsprosta, plūst lejā pāri aizsprostam. Krītošais ūdens griež turbīnas, kuras darbina ģeneratorus, un tie ražo elektrību. Ūdens spēks rada elektrību, nepiesārņojot vidi un nepatērējot neatjaunojošos enerģijas avotus.

Ūdens attīrīšana

            Ūdenskrātuvēs parasti ūdens nav derīgs dzeršanai. Tas jālaiž cauri ūdens attīrīšanas centram, kurā aizvāc mikrobus un citas kaitīgās vielas. Lai nonāvētu baktērijas un vīrusus, ūdenī bieži izšķīdina gāzi – hloru. Turklāt ūdeni uzglabā milzīgos baseinos, kur netīrumi nogrimst baseina dibenā. No akmentiņiem un smiltīm veidotie filtri aizvāc citas ūdenī palikušās daļiņas.