Mineralūdeņi

Autors: Nezināms

SATURS

 

SATURS.................................................................................................................................................................... 1

MINERĀLŪDEŅU IEDALĪJUMS..................................................................................................................... 2

MINERĀLŪDEŅU GATAVOŠANA.................................................................................................................. 3

ŠĶIDRĀ OGĻSKĀBE UN VIŅAS PIELIETOŠANA.................................................................................... 3

OGĻSKĀBES APARĀTI DZĒRIENU PAGATAVOŠANAI........................................................................ 3

OGĻSKĀBES RADĪŠANA................................................................................................................................... 4

MĀKSLĪGO MINERĀLŪDEŅU GALVENĀS IZEJVIELAS...................................................................... 5

MINERĀLŪDEŅOS SASTOPAMO................................................................................................................... 5

MINERĀLSĀĻU RAKSTUROJUMS................................................................................................................ 5

MINERĀLŪDEŅU  LIETOŠANA...................................................................................................................... 6

ĀRSTNIECISKĀ IEDARBĪBA........................................................................................................................... 6

KVALITĀTES PRASĪBAS................................................................................................................................... 7

MINERĀLŪDENS “MANGAĻI” RAKSTUROJUMS................................................................................... 8

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS................................................................................................ 9

 

Sēklaugi (2012)

Autors: Agnija

Sēklaugi.

     Sēklaugi ir augu valsts visaugstāk attīstītais nodalījums. Šī nodalījuma augiem ir raksurīga sēkla, kas izveidojas no sēklaizmetņa. Augus, kuriem sēklaizmetņi atrodas brīvi uz sēklzvīņām, pieskaita pie kailsēkļu apakšnodalījuma, bet augus, kuriem sēklaizmetņi atrodas sēklotnē,– pie segsēkļu apakšnodalījuma.

Kosmoss - Vide, Bioloģija

Autors: Nezināms

1.                 Kosmoss kā globāla vide.

Kosmoss ir globāla vide, kuras apgūšanā ir ieinteresētas visas pasaules valstis, jo kosmiskās telpas apguve nozīmē jaunu kvalitatīvu un kvantitatīvu lēcienu civilizācijas attīstības vēsturē. Šī iemesla dēļ kosmosa telpas apguve uzskatāma par pasaules globālu problēmu.

Ir izveidoti juridisku principu un normu kopums – “Kosmiskās tiesības”. Tas regulē valstu attiecības kosmiskās telpas izpētē un izmantošanā, kā arī noteic kosmosa tiesisko režīmu.

Kosmoss

Autors: Nezināms

Prologs

Mēs  dzīvojam pasaulē, kurā notiek neticamas un pat fantastiskas lietas. Visapkārt mēs vērojam dzīvību. Par to liecina dzīvnieki, putni, zivis un citas dzīvās radības. Dzīve eksistē visur: gan Ziemeļpolā, gan tuksnešos, gan gaisā, gan kokos. Uz zemes dzīvība ir daudzveidīga: tas visos izraisa izbrīnu. Vēl joprojām pastāv jautājums, kā radusies mūsu planēta un visi tās iemītnieki. It sevišķi visus interesē cilvēces rašanās cēloņi.  

Eitrofikācija

Autors: Nezināms

Visi dabas elementi, ieskaitot ezerus, ir pakļauti nemitīgai attīstībai un mainībai. Pēdējos gadu desmitos vērojama seklo ezeru aizaugšana un ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Sakarā ar ūdenstilpju attīstību mūsdienās nepieciešams izšķirt jēdzienus piesārņošana un eitroficēšānās.

Eitrofikācijas gaitā ūdenī palielinās slāpekļa, fosfora un citu biogēno elementu daudzums, kas ir cēlonis zemāko un augstāko augu attīstībai. Vērtējot eitrofikācijas procesu pēc cilvēkam noderīgās bioloģiskās produkcijas apjoma, līdz noteiktai pakāpei eitroficēšanās ir pat vēlama. Zivju produktivitāte maz vai mēreni eitrofos ezeros ir lielāka nekā ar barības vielām nabagos ezeros.

Viss Par Eglēm

Autors: Gints Spade gints@talsi.teliamtc.lv

Egle

1. Egles

1.1. Egles (picea) – mūžzaļi vienmāju priežu dzimuma skuju koki. Latvijā 1 suga – parastā egle (P.abies). Tā sastopama bieži visā republikā – veido tīraudzes vai mistraudzes un aizņem 17,6% mežu kopplatības. Parastās egles mūža ilgums ir 200-300 gadu. Tā sasniedz 40 m augstumu, 3,8 m apkārtmēru (Latvijā 8 egles ir valsts aizsargājamas). Garumā aug līdz 80-120 gadu vecumam. Parastajai eglei ir konusveida vainags ar atstāvošiem vai mazliet nokareniem zariem. Miza sarkanbrūna vai pelēka, atlobās sarkanbrūni līdz sarkandzelteni. Skujas pa 1, tumšzaļas, četršķautņainas, ar kātiņu, pie koka paliek 5-7, reizēm pat 10 gadus. (skujai nobirstot, kātiņš paliek pie dzinuma). Parastā egle sāk ziedēt 25-30 gadu vecumā. 

Dabas zonas

Uz Zemes vērojama liela augu un dzīvnieku daudzveidība. Tā atkarīga no vietas ģeogrāfiskā stāvokļa un klimatiskajiem apstākļiem. Dabas zonas ir plašas teritorijas ar līdzīgām temperatūrām, nokrišņu daudzumu un režīmu, noteiktiem augšņu tipiem, augu un dzīvnieku valsti.

Cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā pirmatnējās ainavas daudzās dabas zonās ir ievērojami mainījušās. Dabas zonas mainās virzienā no poliem uz ekvatoru, kā arī palielinoties augstumam virs jūras līmeņa.

Brūnais Lācis (2000)

Autors: Valts Audris

(Ursus Arctos)

Pazīmes.

Visvairāk izplatītākā suga, ķermeņa svars 80-120  kg. Ķermeņa garums 2,5 m. Apmatojums parasti tumši brūns. Visi lāči ir līdzīgi viņiem ir smagsnējs spēcīgi veidots ķermenis un stipras kājas, katrai kājai pieci nagi. Briesmu gadījumos lāči ceļās kājās stāvus.

Augsnes auglība, tās uzlabošanas iespējas

Autors: Mareks Dainis


Zemes garozas virsējā kārtā, ilgstoši mijiedarbojoties Saules siltumam, nokrišņiem, iežiem, mikrorganismiem, dzīvniekiem, augiem, ir izveidojusies augsne. Tās rašanās sākās ar iežu sairšanu - dēdēšanu. Akmens šķembas vai smiltis, kas radušās šajā procesā, vēl nav augsne, bet gan augsnes veidotājiezis. Uz to iedarbojas dzīvie organismi, mitrums, siltums.

Atkritumi - To Ietekme Uz Vidi

Autors: Nezināms

Saturs.

Ievads

1.      Atkritumu ietekme uz vidi

2.      Atkritumu samazināšana iespējamie varianti

3.      Bīstamie atkritumi                                            

4.      Atkritumu saimniecība

Secinājumi

Izmantotā literatūra