Mineralūdeņi

Autors: Nezināms

SATURS

 

SATURS.................................................................................................................................................................... 1

MINERĀLŪDEŅU IEDALĪJUMS..................................................................................................................... 2

MINERĀLŪDEŅU GATAVOŠANA.................................................................................................................. 3

ŠĶIDRĀ OGĻSKĀBE UN VIŅAS PIELIETOŠANA.................................................................................... 3

OGĻSKĀBES APARĀTI DZĒRIENU PAGATAVOŠANAI........................................................................ 3

OGĻSKĀBES RADĪŠANA................................................................................................................................... 4

MĀKSLĪGO MINERĀLŪDEŅU GALVENĀS IZEJVIELAS...................................................................... 5

MINERĀLŪDEŅOS SASTOPAMO................................................................................................................... 5

MINERĀLSĀĻU RAKSTUROJUMS................................................................................................................ 5

MINERĀLŪDEŅU  LIETOŠANA...................................................................................................................... 6

ĀRSTNIECISKĀ IEDARBĪBA........................................................................................................................... 6

KVALITĀTES PRASĪBAS................................................................................................................................... 7

MINERĀLŪDENS “MANGAĻI” RAKSTUROJUMS................................................................................... 8

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS................................................................................................ 9

 

MINERĀLŪDEŅU IEDALĪJUMS

Minerālūdeņi mūsdienās ir viena no lielākajām bezalkoholisko dzērienu grupām. Tie ir dzērieni, kuros izšķīdināti minerālsāļi. Pēc izcelsmes tos iedala dabīgajos un mākslīgajos minerālūdeņos.

Dabīgos minerālūdeņus iegūst no dabīgajiem minerālavotiem vai dziļurbumiem. Dabīgos minerālūdeņus iedala ārstnieciskajos un galda.

Mākslīgos minerālūdeņus gatavo, ūdenī izšķīdinot kālija, nātrija, magnija sāļus un bagātinot ar oglekļa dioksīdu. Dažus mākslīgos minerālūdeņus pēc iepildīšanas pudelēs iztur sešus mēnešus. Šajā laikā veidojas kompleksie sāļi un dzēriens iegūst labāku garšu. Minerālu sastāvs dažādos ūdeņos atšķiras. Daži no tiem ir ļoti spēcīgi mineralizēti, izceļas ar ļoti sāļu garšu. Minerālūdeņi var būt gāzēti un negāzēti. Vairumā gāzēto minerālūdeņu iepildīts oglekļa dioksīds. Pavisam nedaudzos gadījumos gāzes burbulīši radušies dabiskā ceļā, un vienīgi šos ūdeņus var saukt par dabīgi gāzētiem minerālūdeņiem. Šāds ūdens parasti ir mazāk burbuļots nekā tie, kam pievienots oglekļa dioksīds. Lielākā daļa no tiem ir bagātināti ar oglekļa dioksīdu. Bet, piemēram, minerālūdens “AQUILA” ar šo gāzi nav bagātināts.

 MINERĀLŪDEŅI     

 

ĀRSTNIECISKIE

GALDA

  

 

Ūdeņus, kuros litrā ir vairāk par 1 g izšķīdušo minerālvielu, iedala hlorīdu, hidrogēnkarbonātu un sulfātu ūdeņos. Ja minerālūdenī ir daudz ogļskābes, to sauc par skābo minerālūdeni.

Citus ūdeņus neatkarīgi no minerālvielu daudzumu tajos, pēc aktīvajām sastāvdaļām iedala dzelzs, arsēna, joda, sēra, radona ūdeņos.

 

MINERĀLŪDEŅU GATAVOŠANA

ŠĶIDRĀ OGĻSKĀBE UN VIŅAS PIELIETOŠANA

Ogļskābe jeb oglekļa dioksīds ir bezkrāsaina gāze ar asu, ieskābu garšu. Pēdējā ir 1,5 reizes smagāka par gaisu un 22 reizes smagāka par ūdeņradi. Šī gāze, atrazdamās lielā spiedienā, pāriet bezkrāsainā šķidrumā, kas normālā spiedienā vārās 78°C. Ogļskābo gāzi iegūst no krīta, sodas, kaļķa, koksa, magnezīta u.c., pie tam ogļskābo gāzi ražo rūpniecības ceļā.

Pārdošanā ogļskābā gāze atrodas tērauda cilindros, kuru tilpums ir no 10 – 100kg. Drošības labad, jo ogļskābā gāze ieelpota lielākā daudzumā ir nāvīga, cilindrus izmēģina 250 atmosfēru spiedienā. Šādos tērauda cilindros ogļskābā gāze var uzglabāties pat vairākus gadus. Tā kā ogļskābes spiediens cilindrā nepārsniedz 70 atmosfēras, tad no cilindra eksplozijas nav jābaidās. Tikai uzglabājot ir jāraugās uz to, lai cilindrs neatrastos tādā vietā, kur piekļūst saule. Tāpat tērauda cilindrs ir stipri vārīgs pret dažādiem triecieniem. Jāglabā vēsā vietā, vislabāk pagrabā.

Ievērojot šķidrās ogļskābes lētumu (ap 50 – 60 santīmi kg) un to, ka ar 10kg var gāzēt apmēram 1000 – 2000 pudeles, tad ar viņu pagatavotie dzērieni sanāk lēti -  dažus santīmus pudele.

Kā jau agrāk teikts, šķidrās ogļskābes cilindrā ir spiediens līdz 70 atmosfērām. Gāzēšanai pilnīgi pietiek ar  3 – 8 atmosfēru lielu spiedienu. Tādēļ, lai izsargātos no eksplozijas, no cilindra izejošās gāzes spiediens ir attiecīgi jāsamazina. To panāk ar redukcijas ventili, kam piebūvēts arī manometrs, kas rāda izejošās gāzes spiedienu. Gāzes dabūšanai no cilindra, cilindra ventili savieno ar gāzes novadcauruli un pagriež ventili. Gāze dēļ pašas spiediena sāk plūst ārā. Šķidrā ogļskābā gāze, sajaucoties ar atmosfēras gaisu, nekavējoties pārvēršas gāzē, pie tam straujās stāvokļa maiņas dēļ notiek spēja atdzišana, tā ka aparāta āriene pārklājas ar sarmu vai ledus kārtu.

Visu mākslīgo minerālūdeņu pamats ir ar ogļskābo gāzi piesātināts ūdens, kuram pieliktas dažādas ķimikālijas, esences vai sīrupi. Zināms, visas šās vielas ir jāsajauc pilnīgi noteiktās attiecībās un tikai tad varam cerēt uz laba fabrikāta izdošanos. Ja dzērienus gatavo bez ogļskābās gāzes, tie ir negaršīgi, nereti – pilnīgi nelietojami.

OGĻSKĀBES APARĀTI DZĒRIENU PAGATAVOŠANAI

Šķidrās ogļskābās gāzes sajaukšanu ar pagatavojamiem dzērieniem izdara ar sevišķiem piesātināmajiem aparātiem. Tie ir dažādi: aparāti, kas paši ražo gāzi, piesātina dzērienus un aparāti, kas darbojas ar šķidru, rūpniecībā ražotu ogļskābo gāzi.

Tā kā pirmie aparāti, kas ražo šķidro ogļskābo gāzi. Ir dārgi, pie tam arī ogļskābes pagatavošana mājsaimniecībā nekādā ziņā nevar atmaksāties, tad šos aparātus un viņu lietošanu nemaz neapskatīsim. Vispiemērotākie mājsaimniecībā ir aparāti, kas darbojas ar jau gatavu šķidro ogļskābo gāzi. Jāatzīmē, ka arī šie aparāti ir dažādas konstrukcijas un lieluma. Zināms, mājsaimniecības vajadzībām ir jāizvēlas mazākie aparāti, kuru lietošana ir vienkāršāka. Šie aparāti ir arī lētāki un plašākām aprindām pieejami.

Aparātus pēc konstrukcijas un lietošanas iedala vairākās grupās, no kurām galvenās ir:

1.    Slacināmie jeb uzsūcamie aparāti, kuros gāzējamais šķidrums sūcas aparātā un tādā kārtā top jaukts ar gatavo ogļskābo gāzi. No šīs sistēmas pazīstamākie ir Nolles aparāti. Tomēr to lietošana atmaksājas tikai vidējās vai lielās saimniecībās.

2.    Maisāmie jeb saturācijas aparāti. Pēdējos gāzējamais šķidrums tiek iesūkts aparātā, kur samaisās ar ogļskābo gāzi no cilindra.

3.    Saskalojamie aparāti, kuros piesātināšana notiek, šķidrumu ar gāzi saskalojot.

4.    Šķidrās ogļskābās gāzes aparāti, ar kuriem piesātināšanu ir iespējams izdarīt pudelēs. Lai gan šiem aparātiem darba spēja ir mazāka, tie ir vispiemērotākie mājsaimniecībās. No šiem aparātiem vispazīstamākie ir Malmendjē, Laubaha u.c. firmu aparāti. Minētie aparāti nav pārāk dārgi un arī rīkošanās ar tiem ir vienkārša. Dzērienu sajaukšanā ar ogļskābo gāzi pudeli vai arī citu līdzīgu trauku novieto tieši aparātā. Tā kā aparātu var regulēt, tad tas dod tieši vēlamo ogļskābās gāzes daudzumu. Aparātā ir ierīkota speciāla vieta šķidrās gāzes balonam. Pirms lietošanas balonam noskrūvē aizsargu, kura vietā spiediena regulēšanai uzskrūvē reduktoru ar manometru. Savienojot pareizi visas aparāta daļas ar gāzes balonu, aparāts ir savests darba kārtībā. Lai piesātinātu pudeli, to nostiprina aparātā un atver krānu. Tad paceļ sviru, lai pie aparāta esošais maisāmais balons noliektos uz leju un no pudeles šķidrums saietu šajā maisāmajā traukā. Pēc sajaukšanās ar ogļskābo gāzi piesātināto šķidrumu atlaiž atpakaļ pudelē.

Vajadzības gadījumā minerālūdeņus var arī, oksidējot ar gaisa skābekli, atbrīvot no pārlieku lielā dzelzs daudzuma, kas pudelēs varētu izraisīt saduļķošanos. Šajā nolūkā ūdeni kādu laiku uzglabā aerotankos vai ļauj tam plūst pār izsmidzinātājiem, kamēr atsērošanai (sērūdeņražu aizvadīšanai) to jāizsmidzina. Šajos procesos tiek zaudēta ogļskābe, taču to var saspiest un par jaunu ievadīt ūdenī. Modernā pildīšanas tehnika bez grūtībām ļauj nodrošināt ogļskābes daudzumu lielāku par 12 g litrā, ja ūdens iepriekš atgaisots vakuumā. Parasti gan ogļskābes daudzumu ierobežo līdz 8 g/l ūdens, lai novērstu iespējamo pudeļu saplīšanu ( piemēram, sasilšanas dēļ).

OGĻSKĀBES RADĪŠANA

UN DZĒRIENU GĀZĒŠANA BEZ OGĻSKĀBES APARĀTIEM

Dzērienu piesātināšanu ar gāzi var panākt arī ar ķīmiskiem līdzekļiem. Tādā gadījumā ņem parasto zeltera vai šampanieša pudeli un piepilda to ar augļu vai citu ūdeni. Pudelē ieber 1 – 2 ēdamkarotes sasmalcinātas sodas un divas karotes vīnakmens skābes vai citronskābes. No šo ķimikāliju iedarbības rodas ogļskābā gāze, kura piesātina pudelē esošo šķidrumu. Lai gāze neizplūstu, trauks pēc ķimikāliju iebēršanas nekavējoties cieši jānoslēdz.

Lai darba process būtu ātrāks , no ogļskābās gāzes izejķimikālijām var sagatavot pulveri. Ķimikāliju samērs 100 g šādā ogļskābās gāzes pulverī būtu šāds:

Ø  Nātrija bikarbonāts (soda)                                 50 g

Ø  Vīnakmens skābe                                              20 g

Ø  Citronskābe                                                         30 g

Citronskābi var pilnīgi aizstāt ar vīnakmens skābi. Tādā gadījumā kopējais vīnakmens skābes daudzums būtu 50 g. Visas minētās ķimikālijas saberž un izkaltē pulverī. Ja grib gatavot tabletes, tad var piejaukt nedaudz spirta, lai iznāktu bieza masa. Kaltēšanu var veikt gan speciālā kaltētavā, gan cepeškrāsnī. Kaltēšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt 70 - 75°C. Iegūto pulveri/tabletes glabā stikla traukā. Uz vienu pudeli augļūdens vai cita dzēriena vajadzīgi daži grami pulvera.

 

            MĀKSLĪGO MINERĀLŪDEŅU GALVENĀS IZEJVIELAS

:

Ø  nātrija bikarbonāts

Ø  bromnātrijs

Ø  hlornātrijs

Ø  fosforskābais nātrijs

Ø  sērskābais nātrijs

Ø  sērskābais kālijs

Ø  sērskābais magnijs

Ø  kramskābais nātrijs

Ø  ogļskābais magnijs

Ø  boraks

Ø  hlorlitijs u.c.

MINERĀLŪDEŅOS SASTOPAMO

MINERĀLSĀĻU RAKSTUROJUMS

           

            NĀTRIJS un HLORS Pieaugušam cilvēkam dienā vajadzīgi apmēram 5 g nātrija hlorīda. Pārsvarā šīs abas minerālvielas uzņem vārāmā sāls veidā. Tas tiek izmantots kuņģa skābes veidošanai. Pārāk liels vārāmā sāls patēriņš var paaugstināt asinsspiedienu.

            KĀLIJS svarīgs nervu sistēmas darbībai, elektrolītiskā un osmotiskā līdzsvara uzturēšanai.

            MAGNIJS pieaugušam cilvēkam dienā vajadzīgi apmēram 260 – 290 mg. Tam ir liela nozīme vielmaiņas procesos. Magnija trūkums novērojams pēc nnieru nepietiekamības, smagos badošanās vai hroniska alkoholisma gadījumos.

            KALCIJS pieaugušam cilvēkam dienā vajadzīgi apmēram 400 – 500 mg

            DZELZS pieaugušam cilvēkam dienā vajadzīgi apmēram 12 – 18 mg. Dzelzs nepieciešams asinīm. Tā trūkums visbiežāk izpaužas hipohromā anēmijā.

            JODS Tā trūkums var izsaukt kākšļa veidošanos.

           

MINERĀLŪDEŅU  LIETOŠANA

Pērkot minerālūdeni pudelēs ieteicams izvēlēties stikla taru, nevis plastmasa. Plastmasas pudelēs baktērijas vairojas ātrāk. Pēc atvēršanas pudele jātur vēsumā un jāizdzer pēc iespējas drīzāk, vislabāk tajā pašā dienā. Pudelē pildīts ūdens ir uzņēmīgs pret pārtikas baktērijām. Jo ilgāk turēsiet reiz atvērtu pudeli neizdzertu, jo lielāka iespēja, ka tajā ieviesīsies un savairosies baktērijas.

Galda minerālūdeņus var lietot bez ierobežojuma, un tie labi dzesē slāpes. Tiem var būt arī ārstnieciskas īpašības. Ārstnieciskos minerālūdeņus lieto pēc ārstu ieteikuma un noteiktu devu dienā, jo tajos var būt palielināts dzelzs, sēra vai dažādu citu sāļu daudzums.

Minerālu sastāvs dažādos ūdeņos atšķiras. Daži no tiem ir ļoti spēcīgi mineralizēti, izceļas ar ļoti sāļu garšu. Atsevišķām cilvēku grupām – zīdaiņiem, bērniem, veciem cilvēkiem un tiem, kas ievēro diētu ar ierobežotu nātrija daudzumu, tādus lietot nav vēlams. Minerālūdeņi, kas ieteicami cilvēkiem, kuriem jāvairās no pārlieka nātrija daudzuma uzturā, - nedrīkstētu saturēt vairāk par 20mg nātrija vienā litrā ūdens. Par vidēju nātrija daudzumu uzskata 20 – 200 mg litrā. Ūdeni, kam šie rādītāji ir augstāki, sauc par ūdeni ar paaugstinātu nātrija saturu. Savukārt cilvēkiem, kuriem ārsts ieteicis ierobežot kalcija lietošanu, jāmeklē ūdens, kas nesatur vairāk par 150 mg kalcija litrā. 

ĀRSTNIECISKĀ IEDARBĪBA

Noteikti minerālūdeņi iedarbojas uz

Ø  gremošanas trakta gļotādu ar temperatūru,

Ø  minerālvielu un gāzu sastāvu,

Ø  regulē kuņģa skābumu, aizkavējot vai ierosinot sālsskābes izdalīšanos

Ø  regulē kuņģa un zarnu darbību

Ø  samazina iekaisuma parādības

Ø  sekmē žults izdalīšanos

Ø  pastiprina urīna izdalīšanos

Ø  uzlabo vielmaiņu

Tāpēc minerālūdeņus galvenokārt lieto gremošanas orgānu, urīna izvadorgānu slimību un vielmaiņas traucējumu, kā arī hronisku kuņģa kataru ar pazeminātu, normālu vai paaugstinātu skābumu, funkcionālu kuņģa traucējumu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības, hroniskas zarnu, aknu un žults izvadsistēmas, aizkuņģa dziedzera, urīna izvadsistēmas slimību, podagras, aptaukošanās, cukurslimības (vieglā un vidēji smagā formā) ārstēšanai.

Minerālūdeņu lietošana dod labvēlīgus rezultātus tikai tad, ja stingri ievēro dzeršanas režīmu. Lietošanu nozīmē ārsts, un tā notiek viņa uzraudzībā. Kurss parasti ilgst 4 – 6 nedēļas. Ieteicams to atkārtot pēc 3 – 4 mēnešiem (neārstē slimības saasinājuma stadijā)

Minerālūdeni ieteicams lietot noteiktu laiku pirms ēdienreizes, vienā reizē izdzerot no 0,5 – 1,5 glāzēm minerālūdens (devu pakāpeniski palielina).minerālūdeņus ārstniecības nolūkos parasti lieto uzsildītus ūdens peldē (ne siltākus par 35 – 45 grādiem).

KVALITĀTES PRASĪBAS

Minerālūdeņi ir pakļauti likumdošanai par pārtiku. Minerālūdeņiem jābūt caurspīdīgiem, bez nogulsnēm. Garšai un smaržai jāatbilst nosaukumam. Dažiem minerālūdeņiem ir pieļaujami sāļu nogulsnējumi, bet tam ir jābūt norādītam uz etiķetes. Nekādā gadījumā minerālūdeņu sastāvā nedrīkst būt smago metālu.

Uz minerālūdeņu pudeles etiķetes jābūt atspoguļotam:

1.    Nosaukumam

2.    Īsam minerālūdens raksturojumam (galda / ārstnieciskais)

3.    Kādu slimību gadījumā ieteicams lietot

4.    Minerālvielu daudzumam

5.    Uzglabāšanas noteikumiem

6.    Realizācijas laikam

Dabīgajam minerālūdenim jābūt iegūtam no dabiski aizsargāta avota, un tā sastāvam jābūt stingri noteiktam un nemainīgam. Tam jābūt arī brīvam no jebkādām piesārņojuma pazīmēm, tātad to nevajag nedz dezinficēt, nedz attīrīt. Teorētiski pastāv uzskats, ka ceļojums cauri klintīm lietus ūdenim jau palīdzējis attīrīties, no tā izfiltrētas visas sīkās organiskās daļiņas, kas nepieciešamas baktēriju izdzīvošanai, tāpēc šāds ūdens ir tīrāks par krāna (parasto dzeramo) ūdeni. Turklāt tam jābūt dabīgi tīram. Tieši tāpēc lielākā daļa minerālūdeņu tiek iegūta salīdzinoši nepiesārņotos apvidos, klusos pakalnos un ielejās, kas atrodas tālu no rūpnieciskā un lauksaimniecības piesārņojuma un citām briesmām.

Kvalitāte ir tieši atkarīga no konkrētā avota, no kura ūdens tiek ņemts. Daži minerālūdeņi nonāk pudelēs tikai dažas nedēļas pēc tam, kad lietus sasniedzis zemi, jo ņemti no seklām pazemes krātuvēm tuvu zemes virsmai. Citi ir ūdens, kas nolijis uz zemes pirms simtiem gadu.

Pavisam reti ir gadījumi, kad minerālūdenī konstatēta kāda infekcija, un tajos parasti nav vainojams pats ūdens, bet gan iepildīšanas procesā pieļautās nepilnības.

Līdzīgi kā dzeramajam ūdenim, arī minerālūdeņiem attiecībā uz dažām vielām ir norādīti augstākie pieļaujamie robeždaudzumi. Arsēnam un svinam tie ir par 0,01 mg/l augstāki nekā dzeramajā ūdenī. Šādam noteikumam kā noteicošais faktors varētu būt šo vielu dabiskā izcelsme dažos minerālūdeņos, kā arī novērtējums, ka minerālūdeni patērē mazāk nekā dzeramo ūdeni. Par karsēšanu vai ogļskābes pievienošanu ir jābūt informācijai uz pudeles. Tāpat jābūt norādei, ka fluorīda daudzumi pārsniedz 1,5 mg/l, un ja tas ir 5 mg/l vai vairāk, jābūt brīdinošai norādei.

Ja minerālūdeni izmanto ārstnieciskiem nolūkiem, tas ir pakļauts likumdošanai par medicīniskajiem līdzekļiem.

MINERĀLŪDENS “MANGAĻI” RAKSTUROJUMS

"Cido Pārtikas Grupas" ražoto minerālūdeni "Mangaļi" ir iecienījuši daudzi.

Dabīgs minerālūdens nāk no pazemes atradnes, ir ar nemainīgu minerālvielu saturu un satur bioloģiski aktīvus mikroelementus. Minerālūdens "Mangaļi" tiek iegūts ražotnes teritorijā no 265 m dziļa urbuma neskartajiem apakšzemes slāņiem zem sekojošiem citiem slāņiem:
1. grants, less, smiltis
2. kvartārais māls
3. merģelis
4. kaļķakmens
5. merģelis
6. kaļķakmens
7. neskartie apakšzemes slāņi

"Mangaļi" pieder hlorīdu- sulfātu- nātriju- magnija ārstniecības- galda minerālūdeņu grupai ar vāju mineralizācijas pakāpi. Minerāli "Mangali" sastāda 1,0-1,5mg/dm3, bet, piemēram, minerālūdenim "Esentuki"- 11-14g/dm3 un tas jau ir ārstniecības minerālūdens.
Kvalitātes kontrole rit sekojoši:
1.ūdeni no urbuma kontrolē vienreiz mēnesī, pārbaudot ķīmiskos un mikrobioloģiskos rādītājus.
2.ūdeni no uzkrāšanas tvertnēm kontrolē katru nedēļu.
3.Katras dienas saražotā produkcija tiek kontrolēta mikrobioloģiski (vērtējot ūdens tīrību) un ķīmiski (vērtējot atbilstību ķīmiskajiem rādītājiem).
Sanitāri- baktereoloģiskie rādītāji norāda uz to, ka urbuma dziļums un aizsardzības slānis izslēdz ūdens piesārņošanu ar augšzemes slāņiem.
Ražošanas procesā "Mangaļiem" pievieno ogļskābo gāzi, bet "Mangalim" ar citronu garšu- arī aromātisko citronu pamatproduktu.
Tiek piedavāts arī negāzēts minerālūdens Mangaļi ar pazeminātu minerālizācijas pakāpi. Latvijas Diētas ārstu asociācija iesaka lietot to neierobežotā daudzumā ikdienas patēriņam un pie dažādām dietām. Tas ir arī ieteicams lietot pie fiziskām aktivitātēm un organisma atveseļošanās, kā iesaka Latvijas Republikas Labklājības ministrijas sporta medicīnas centrs.

Negāzēts minerālūdens "Mangaļi" ir pieejams 1,5l pudelēs un 0,5l pudeles ar speciālu "sporta" korķīti, kas atvieglo tā lietošanu fizisku nodarbību un citu aktivitāšu gadījumos.

"Mangaļi" pieejams:
· " Mangaļi " gāzēts minerālūdens pildīts 1,5L un 0,5L pudelēs.
· " Mangaļi " gāzēts minerālūdens pildīts 0,33L stikla pudelēs.
· " Mangaļi " gāzēts minerālūdens ar citrona garšu pildīts 1,5L un 0,5L pudelēs.
· " Mangaļi " minerālūdens ar pazeminātu mineralizācijas pakāpi 1,5L pudelēs.
· " Mangaļi " minerālūdens ar pazeminātu mineralizācijas pakāpi 0,5L pudelēs ar speciālu "sporta" vāciņu.

" Mangaļi " tiek pildīts uz modernas firmas "SASIB Beverages" līnijas.

Minerālūdens "Mangaļi" aizņem vairāk nekā 50% no Latvijas kopējā minerālūdens tirgus.

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

1.    Dž. Blaitmena “Ko mēs īsti ēdam?” (217 – 218 lpp.)

2.    R.Purmale “Jaunais pavārs” (74 – 75 lpp.)

3.    T. Dārziņš “Mājas dzērieni un atspirdzinājumi” (195 – 212 lpp.)

4.    V. Baltress “Pārtikas ķīmija” (432 lpp.)

5.    G. Spokona “Veselības ābece” (275  - 276 lpp.)