Autors: Kristīne Kalniņa
Nereitingu pētījumi
elektroniskajos medijos, to veidi un specifika.
Reitingu pētījumu rezultātā
iegūtie dati sniedz priekšstatu par auditorijas izmēru un sastāvu, tāpēc
reitingi tiek uzskatīti par vispārskatāmāko pētījumu veidu. Tomēr TV un radio
īpašnieki, kā arī reklāmdevēji mēdz izmantot arī vairākas citas metodes
programmu efektivitātes noteikšanai. Eksistē arī nereitingu pētījumi, kuri arī
piegādā informāciju par auditoriju, tikai vairāk specifisku nekā reitingu
pētījumos - par auditorijas simpātijām un antipātijām, informāciju par
auditorijas demogrāfisko stāvokli un dzīves stilu, analīzes konkrētām problēmām
utt.
Lai gan nereitingu pētījumi nespēj atbildēt uz visiem programmu veidotāju
jautājumiem, tie veido zināšanu bāzi, balstoties uz kuru, var pieņemt lēmumus.
Realitātē bieži vien izrādās, ka daudzu pētījumu iegūtie dati nesniedz pētījuma
pasūtītājam nekādus jaunumus - daudzi fakti programmu veidotājiem ir jau
zināmi. Tomēr pārbaudīti un ticami dati mazina risku, ar kuru saistās katrs
lēmums brīvā tirgus un konkurences apstākļos. Mūsdienu pasaulē svarīgu lēmumu
pieņemšana vairs nevar balstīties uz kāda indivīda empīrisko pieredzi vai
intuīciju. Speciālisti atzīst, ka programmu veidotājiem pret pētījumiem būtu
jāattiecas, aizmirstot jau pierastos priekšstatus, jo auditorijas parametri var
arī mainīties. Tiesa, šāda attieksme būtu jāliek lietā tikai tad, ja pētījuma
veicējs ir uzticams.
Programmu testēšana. Šobrīd ārkārtīgi populāra
ir programmas testēšana, pirms tā tiek raidīta ēterā. Turklāt testēšana notiek
vairākos līmeņos - ierosinošās idejas vai plāna līmenī, vispārīgā uzmetuma
līmenī un jau gatavās produkcijas līmenī. Katrā no šiem līmeņiem var tikt
piemērotas dažādas pētījumu metodes, kuru izvēle atkarīga no studijas izmēriem
un iespējām, testēšanai atvēlētā laika un lēmuma, kuru ir jāpieņem pēc
testēšanas rezultātu iegūšanas. Pētījuma veicējam jānoskaidro, kāda tipa
informācija jāzina programmas veidotājiem (raidstacijas īpašniekiem,
reklāmdevējiem utt.), lai pieņemtu lēmumus. Balstoties uz pētījuma pasūtītāju
vajadzībām, pētījuma veicējs testus un analīzi virzīs vajadzīgajā gultnē. Tā kā
raidījumi un reklāmas klipi izmaksā ļoti dārgi, producenti vēlas zināt
auditorijas reakciju uz ieplānoto projektu jau iepriekš. Izdevīgums ir
acīmredzams - būtu muļķīgi tērēt tūkstošus projektam, kas piesaista ārkārtīgi
mazu auditoriju. Viens paņēmiens, ka veikt testēšanu, ir parādīt atlasītu
cilvēku grupai īsu programmas aprakstu, lai viņi izsaka savas domas par ideju
kopumā un vēlēšanās pakāpi noskatīties vai noklausīties raidījumu kopumā pēc
šāda apraksta. Tiesa, apraksti nespēj sniegt detalizētu un emocionālu ieskatu
projektā, tāpēc šā testa rezultāti lēmuma pieņemšanā nedrīkst būt noteicošie.
Vispārīgais uzmetums vajadzīgs tāpēc, lai samazinātu izmaksas. Tikai tad, ja
vispārīgā uzmetuma testēšanas rezultāti ir pozitīvi, var atļauties ieguldīt
naudu reāla projekta veidošanai. Vispārīgajā projekta uzmetumā, piemēram, tiek
izmantoti neprofesionāli aktieri, pagaidu līdzekļi un maz montāžas. Reklāmas
klipa uzmetumā galvenās ainas mēdz uzzīmēt vai nobildēt. Gatavo, pabeigto
produktu testē lielveikalos uz pārnēsājamiem ekrāniem, eksperimentālajos
teātros, pētāmās grupas dalībnieku mājās vai pat pa telefonu (ja testē radio
produkciju). Šīs testēšanas jēga - lai gan produkts jau ir gatavs un iepriekš
testēts, var izrādīties, ka piemēram raidījuma beigas ir pārāk garas un
samocītas, un tās var saīsināt.
Mūzikas pētījumi. Radiostacijās un
muzikālajos TV kanālos mūzika ir acīmredzami pati galvenā sastāvdaļa. Lai
nodrošinātu auditoriju ar tai tīkamu mūziku un izvairīties no vairākumam
nesimpātiskiem vai apnikušiem gabaliem, tiek piemērotas vairākas pētījumu
metodes, no kurām divas populārākās ir auditorijas testēšana un izsaukumu
jeb "call - out" pētījumi. Auditorijas testiem jānosaka dziesmas,
lai novērtētu periodiskās dziesmas (recurrents
- tās, kas bijušas populāras vēl pavisam nesen) un vecos labos gabalus (oldies - dziesmas, kas ir populāras
gadiem vai pat gadu desmitiem ilgi). Izsaukumu pētījumus izmanto, lai testētu
mūziku, kas patlaban tiek laista ēterā. Abas metodes nodrošina programmu
direktorus par auditorijas attieksmi pret konkrētiem mūzikas gabaliem, palīdzot
izvēlēties dziesmas diennakts ētera apritei. Abās testēšanas metodēs cilvēkam
nospēlē fragmentus no izvēlētām dziesmām, visbiežāk lūdzot pēc tam izteikt savu
attieksmi pret to: vai dziesma vispār ir dzirdēta, vai tā jau ir apnikusi, vai
tā drausmīgi riebjas, varbūt tikai nedaudz kaitina, varbūt drīzāk patīk, vai
arī tā ir viena no mīļākajām respondenta dziesmām.
Performer Q jeb auditorijai tīkamās ētera personas. Raidījumu
producenti un programmu direktori izjūt vajadzību noteikt vairāku aktieru,
diktoru un citu ētera cilvēku popularitāti. Galvenais jautājums: "Kāda
tipa persona vai personu grupa piešķirs projektam vislielāko pievilcību?"
Ne jau velti producenti dod priekšroku pazīstamiem aktieriem un māksliniekiem
daudz biežāk nekā potenciāli talantīgajiem iesācējiem. Dažas ASV kompānijas,
kas nodarbojas ar šādu pētījumu veikšanu, pat sastāda mākslinieku sarakstu, kur
novērtēta katra popularitāte noteiktās demogrāfiskajās grupās. Tādējādi
raidījumu producenti un programmu direktori var izlemt, kura persona vislabāk
der viņu iecerētajam projektam.
Jauktie jeb daudzpusīgie pētījumi. TV un radio ir
pārāk unikālas parādības, lai to darbības efektivitātes izpētīšanai pietiktu ar
vienu pētījuma veidu. Katras stacijas menedžmentam ir svarīgi zināt, kā
auditorija uztver pašu staciju un tās pakalpojumus, respektīvi, kāds ir stacijas
imidžs. Piemēram, gadījumā, ja raidstacija, kas desmit gadus pēc kārtas
raidīja mūziku top 40 formātā pārslēdzas uz lauku mūzikas formātu. Šai stacijai
jau izveidojies zināms imidžs, tāpēc šādu pārmaiņu gadījumā auditorija un
reklāmdevēji jāinformē par notiekošo. Tiem jādod iespēja izteikt savu viedokli.
Ja pētījumu rezultātā izrādās, ka ļoti maz cilvēku informēti par pārmaiņām,
menedžmentam jāuzsāk jaunu stratēģiju. Vai arī var pierādīties, ka pašreizējā
stratēģija ir veiksmīga un nekas nav jāmaina. Vēl viens jaukto pētījumu veids
ir reklāmdevēju analīze. Daudzu staciju vadība pasūta vietējā biznesa
pārstāvju aptaujas, lai veidotu veiksmīgākas reklāmas, attīstītu vilinošākus
reklāmas piedāvājumus un aprēķinātu visizdevīgākos izcenojumus. Pārdošanas
izpēte - lai palielinātu pārdošanu, daudzas stacijas pašas vada vietējo
klientu izpēti. Kapitālu ieguldīšanas pētījumi - katra uzņēmuma mērķis
ir attīstīties, vērsties plašumā, kā arī gūt arvien lielākus ienākumus. Lai
sasniegtu šos mērķus, uzņēmumam jāapzinās potenciāli veiksmīgu investīciju
iespējas. Vai jānopērk kādu citu staciju, vai arī nauda jāiegulda citā biznesa
veidā? Kapitāla ieguldīšanas pētījumi palīdz atrast atbildes uz šiem
jautājumiem. Kvalitātes pētījumi - dažas pētījumu kompānijas piedāvā
televīzijas programmu novērtējumus, kas iet zem tipiskiem reitingu pētījumiem.
Speciālisti uzskata, ka
elektronisko mediju pētījumu nākotne saistās ar arvien jutīgākām un modernākām
tehnoloģijām, kuras spēs samazināt iespējamo kļūdu un nobīdes līdz minimumam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru