Augsnes auglība, tās uzlabošanas iespējas

Autors: Mareks Dainis


Zemes garozas virsējā kārtā, ilgstoši mijiedarbojoties Saules siltumam, nokrišņiem, iežiem, mikrorganismiem, dzīvniekiem, augiem, ir izveidojusies augsne. Tās rašanās sākās ar iežu sairšanu - dēdēšanu. Akmens šķembas vai smiltis, kas radušās šajā procesā, vēl nav augsne, bet gan augsnes veidotājiezis. Uz to iedarbojas dzīvie organismi, mitrums, siltums.

Augi bagātina zemes virskārtu ar organiskajām vielām. No kokiem nobirušās lapas, skujas, miza, zari, atmirušie zālaugi un to saknes - tas viss pārveidojoties papildina augsnes organisko daļu.

Mikroskopiskās sēnītes, baktērijas, kā arī dažādas skābes sadala augu un dzīvnieku atliekas un pārvērš tās jaunā vielā - trūdvielās. Augsnes veidošanā piedalās arī sliekas, dzīvnieki, dažādu augsnē dzīvojošu kukaiņu kāpuri. Tie uzirdina un sajauc organiskās vielas ar iežu minerāldaļiņām. Šis process norisinās nepārtraukti.

Augsnes veidošanos ļoti ietekmē klimats. Karsta un sausa klimata apstākļos nepietiekama nokrišņu daudzuma dēļ no retās zālaugu segas veidojas maz trūdvielu, bet augsnes virskārtā uzkrājās neizšķīdušie sāļi.

Augsnes svarīgākā īpašība ir auglība – spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas un attīstības apstākļus. Tāpēc tai ir ārkārtīgi liela nozīme lauksaimniecībā.

Augsnes neorganisko daļu veido dažāda lieluma minerāldaļiņas, kas nosaka augsnes mehānisko sastāvu. Pēc mehāniskā sastāva augsni iedala māla, smilšmāla, mālsmilts un smilts augsnē. Vēl ir arī akmeņainās, oļainās un cita veida augsnes.

Augsnē parasti trūdvielas un minerālvielas ir salipušas cieši kopā, veidojot lielākas vai mazākas piciņas. Par vislabāko ir atzīta graudaina augsnes struktūra, kas piemīt melnzemei. Citu veidu augsnei (podzolētajai, kastaņbrūnajai augsnei) ir drupataina struktūra. Putekļveida vai blīva augsne ir mazauglīga, un tādu sauc par bezstruktūras augsni.

Augsnes veidošanās process noris lēni un dažādās dabas zonās atšķirīgi. Mērenājā klimata joslā 0,5 – 2 cm bieza auglīga augsnes kārta izveidojas apmēram 100 gados. Tāpēc augsnes slānis rūpīgi jākopj, sargājot to no vēja un ūdens postošās iedarbības, kā arī no cilvēku nepārdomātas rīcības. Nedrīks lietot ķimikālijas, jo tās dos mazu labumu un radīs sliktu ietekmi uz augsni un augiem, kas šajā augsnē tiks audzēti.

  Pēc manām domām Latvijas augsne ir auglīga. Ļoti daudz cilvēki šo augsnes auglīgumu arī izmanto galvenokārt audzējot kartupeļus, bietes un vēl ļoti daudzas kultūras. Arī lai augsne dotu lielāku ražīgumu latvieši apmēslo augsni ar dažādām dabīgām trūdvielām. Piem. Augu atliekām, koku lapām utt., tāpēc es uzskatu, ka latviešiem ir savs progress lauksaimniecībā.