Bišu un skudru dzīvesveids

autors: Nezināms

Saturs

Ievads                                                                                                                                                   2

Bites                                                                                                                                                      3

Vasks un kāres.                                                                                                                                     3

Elpošana, maņas, spārni, sirds                                                                                                           3

Bišu sazināšanās                                                                                                                                  4

Dzīve stropā, vairošanās                                                                                                                   5

Skudras                                                                                                                                               6

Skudru dzīve                                                                                                                                         6

Koksnes skudras                                                                                                                                  6

Medusvācējskudras                                                                                                                            6

Klejotājskudras                                                                                                                                  6

Lapgriezējskudras                                                                                                                              6

Šuvējskudras                                                                                                                                        6

Skaidrojošā vārdnīca                                                                                                                8

Izmantotā literatūra                                                                                                               9

Ievads

Šajā referātā tiks aprakstīta bišu un arī skudru dažādais dzīvesveids, nedaudz par to uzbūvi, sazināšanās veidiem un, protams, arī par ikdienā lietoto pārtiku, tātad barību. Apzinos, ka šis referāts nebūs pilnīgs, nepastāstīs visu par šo dažādo organismu dzīvi ar visu šajā jēdzienā ietilpstošo (vairošanos, pārvietošanos…). Bet kurš gan to spētu? Daudzi man varētu oponēt, taču ticu, ka vēl šobrīd ir lietas, kuras mēs vēl pilnībā neizprotam un nemaz nezinām, ka tās pastāv un varbūt nemaz nekad to neuzzināsim, jo, ņemot piemēru no bioloģijas, ik dienas uz pasaules neatgriezeniski izzūd vairāki desmiti augu sugu. Varbūt tieši šis augs bija mājas vai barības viela kādam konkrētam dzīvam organismam.

Cilvēks jau agrā senatnē  daudzus dzīvniekus apbrīnojis to lielā spēka un izveicības dēļ. Tie ir tikuši pielūgti un ar tiem simbolizēti dažādi spēki, kā piemēram šis Ķīnas lauva.

Arī senajiem latviešiem bija tautas-dziesmas un parunas piem., par bitēm un skudrām:

“Čakls, kā bitīte!”

   

Bites

Vasks un kāres.

Savvaļas medusnesējas bites dzīvi koku dobumos, klinšu plaisās, nelielās nišās alu sienās. Mājas bišu apmetne ir paslēpta slēgtā koka kastē. Apakšā pa  šauru skrejas spraudziņu ieplūst vāja gaisma, kas apspīd kvadrātveida laukuma nelielu daļu. Zemu pār šo gludo līdz mirdzumam iztīrīto un novaskoto laukumu (stropa grīdu) vertikāli uz leju nokarājas paralēlas kāres, kas cita no citas atdalītas ar šaurām ieliņām, kurās augu diennakti mudžēt mudž ligzdas iemītnieki. Katra no tām ir apmēram piecdesmit stāvu, pareizāk sakot, piecdesmit horizontālu šūniņu rindu augsta. Kāres būvē darbabites. Pēc uzbūves visas kāres ir vairāk vai mazāk vienādas. Garas un šauras tās lūkojas uz abām pusēm ar tūkstošiem nišu, kas ved dziļās sešskaldņu šūniņās. Vai tiešām sīkās bites spēj uzbūvēt šo milzīgo vaska ligzdu? Bites to spēj. Vasku šūnu būvei tās izstrādā pašas, tāpat kā zirnekļi izdala tīmekli. To veido īpašas dziedzeršūnas, kuras novietotas vēdera apakšpusē. Ieliņu platumu bites ievēro daudz stingrāk nekā kāru biezumu. Kāru biezums ir vidēji 25 mm, bet var būt arī 20 un ir redzēti gadījumi, kad tie sasniedz 30 vai pat 40 mm biezumu. Turpretī ieliņu platums reti pārsniedz 10 – 12 mm platumu, kas ir apmēram divas reizes lielāks par bites vidējo augstumu un ļauj tām virzīties muguru pret muguru starp divām kārēm. Visu telpu, ko ierobežo stropa sienas piepilda vaska kāres. Katras kāres šūniņas tilpums ir apm. ¼ cm³ . Temperatūra stropā visu laiku ir apm. vienāda. – 35^o.  V

Elpošana, maņas, spārni, sirds

Bite ir sabiedriska. Tā ir apmēram 12 – 14 mm gara, 5 – 6 mm augsta, tās svars pirms barības uzņemšanas ir apm. 1/10 grama. Pēc barības uzņemšanas bites svars sasniedz 2/10 grama. Un tomēr bite spēj pacelt gaisā lielus smagumus.

Bitei ir tumša galva, kas piestiprināta ķermenim ar baltu kakla saiti (bitei noliecot galvu šī saite ir labi redzama), tumšas krūtis ar diviem spārnu un trim kāju pāriem, pastāvīgi kustīgu vēderu. Bites galvu sedz sirmi matiņi. Galvas sānos ir divas melnas acis. Katra acs sastāv no apm. pieciem tūkstošiem cauruļveidīgu stabiņu – fasetu. Uz paura novietotas trīs vienkāršas acis. Neskatoties uz visu iepriekš minēto bite redz vāji un krāsas atšķir pavisam slikti. Bite jauc piem., sarkano krāsu ar tumši pelēko un zaļo krāsu jauc ar zilo un dzelteno.

 

Matiņus uz priekškājām tā izmanto kā sukas un ķemmes – skrāpjus ziedputekšņu noņemšanai no ķermeņa priekšgala. Atgriežoties stropā, darba bite lidojumā turpina ar kāju sukām notīrīt no ķermeņa ziedputekšņus. Tie paši matiņi noder arī fasetacu tīrīšanai, tātad daļēji izpilda acu plakstiņu lomu. Ievāktos ziedputekšņus bite sablīvē un novieto pakaļkāju stilbu paplašinātajā daļā. To no visām pusēm ieskauj spēcīgi matiņi un sariņi. Vācot nektāru un ziedputekšņus bites izdara labu darbu arī ziediem – tās ziedus apputeksnē, lai tie varētu radīt dīgtspējīgas sēklas.

Ejot bite neložņā, tā iet. Bites kājas ir samērā spēcīgas – ejot pa nelīdzenu virsmu tā spēj panest kravu, kura ir divreiz smagāka par pašas bites svaru.

Vēderā atrodas galvenais asinsriņķošanas orgāns – cauruļveida sirds.  Sirds dzen pa visu kukaiņa ķermeni bišu asinis – hemolimfu. Tā ir bagāta ar cukuru, kaut gan pēc garšas nemaz nav salda.     

Bite elpo ar vēderu. Nepārtrauktas kustības – ap simt piecdesmit saraušanās minūtē – gaisu iesūknē gaisa maisos un vissmalkākajos elpošanas vadiņos, kas caurauž visu bites ķermeni.

Galvas apakšdaļā ir žokļi, kuri kā knaibles atveras uz abām pusēm. Uz leju noliecas mazs snuķītis, kura garums sasniedz gandrīz pusi no visa bites ķermeņa. Bite spēj uzņemt arī sausu barību; cukuru, piemēram, viņa bagātīgi saslapina ar siekalām un ūdeni, bet pēc tam šo šķidrumu uzsūc. Kompensējot slikto redzi, bitei ir diezgan labi attīstīta garšas sajūta. Viņa labi atšķir sāļu un skābu garšu, bet no saharīna, kas cilvēkam šķiet salds, atsakās. Bite garšu uztver arī ar kājām un taustekļiem. Garie posmainie bites taustekļi pastāvīgi kustas.

Bites spēj uztvert pat ļoti vājus ar elektroģeneratoru noraidītus skaņu signālus.

Bites krūtīs, kas pēc izmēriem ir krietni mazākas par zirni, atrodas muskuļu pinums, kurš darbina trīs stipri atšķirīgu kāju pārus un divus spārnu pārus. Pašos bites spārnos muskuļu nav. Spārnu pamati iestiprināti starp krūšu augšējo un apakšējo pusloku. Spārnus paceļ un nolaiž abi mīnētie krūšu pusloki, kas šeit izveido spēcīgu sviru. Caurspīdīgos, plēvainos bišu spārnu gareniskā un šķērsgriezumā caurauž dzīslas. Miera stāvoklī spārni divās kārtās virzienā no krūtīm uz vēderu piekļaujas ķermenim paralēli tā gareniskajai asij.  Šie spārni spēj biti nest ar ātrumu 65 kilometri stundā, t.i. vairāk par kilometru minūtē. Ar nastu bite lido lēnāk, nolidojot kilometru apm. 3 minūtēs. Lidojumā bites spārni vienā sekundē izdara četrsimt četrdesmit, bet vienā minūtē divdesmit piecus tūkstošus vēzienu. Atsevišķos gadījumos izpētot bišu spārnu darbību, kļuva skaidrs, kādēļ tā vajadzības gadījumā spēj pacelties gaisā pilnīgi vertikālā stāvoklī. Tā pielieto “muskuļu dzinēju” un detaļu grupu, kas nodrošina manevrēšanas spējas. Tomēr daudzi būtiski sīkumi vēl nav noskaidroti.

Bišu sazināšanās

Katrā stropa ir vairākas izlūkbites. Ja kāda no šīm izlūkbitēm ir atradusi pietiekami lielu guvumu (nektāru un ziedputekšņus), tātad ziedu, viņa to nekavējoties paziņo pārējām darbabitēm un sākas savdabīgās bišu “dejas”. Riņķa deja stāsta, ka nektārs atrodams ne tālāk par 91 metru.

Riņķa “deja”

Izdejojot “astoņnieku” bite pavēsta, ka barība meklējama tālāk. Ar šīs dejas palīdzību citām bitēm tiek paziņots arī meklēšanas virziens. Ja “dejas solis” virzās pa kāri augšup, tad barība rodama saules virzienā. Ja lejup, tad tieši prom no saules. Deja slīpi pa kāri norāda leņķi pa kādu no saules jālido pēc ienesuma.

Dzīve stropā, vairošanās

Stropā dzīvo trīs veidu bites – darbabites, mātītes un trani. Tranu vienīgais pienākums ir sapāroties ar mātīti un apaugļot viņu pēc tam viņi mirst. Bišu mātīte var nodzīvot līdz pat pieciem gadiem. Tās vienīgais uzdevums visu tās mūžu ir dēt olas. Pavasarī bišumāte izdēj vairāk nekā 1500 olu. Olas pēc tam aprūpē pašas čaklākās stropa darbones – darbabites. Arī tās ir mātītes, tikai tām nepiemīt spēja dēt olas. To pienākumos ietilpst oliņu aprūpēšana, cirmeņu pabarošana un nektāra, ziedputekšņu vākšana ,kā arī stropa uzturēšana kārtībā un tā vēdināšana. Ja gaiss stropā pārāk sasilst tas tiek vēdināts – daļa darbabišu strādājot ar spārniem kā ventilatoriem, rada gaisa plūsmu un strops izvēdinās.

Laiku pa laikam no vecā stropa atdalās jaunas bišu kolonijas. Vispirms darbabites stropā sāk pastiprināti būvēt māšu šūnas. Vecā māte izlido no stropa un to pavada daļa darbabišu . Šādu parādību dēvē par spietošanu. Spiets kādā citā vietā veido jaunu koloniju.  

Vairošanās notiek bišu tēviņam sapārojoties ar bišu mātīti. Pēc apaugļošanās bišumāte katrā šūnā sāk dēt pa olai un nepārtrauc šo darbu līdz pat mūža galam. Aptuveni pēc trim dienā no olām izšķiļas cirmeņi, kurus darbabites ēdina ar medu. Vēl pēc piecām dienām darbabites ar vasku aizvāko cirmeņu šūnas. Cirmeņi sāk iekūņoties. Tad tie pārvēršas kūniņās un pakāpeniski kļūst tumšāki. Vispirms iekrāsojas acis. Pēc divām trim nedēļām jaunās bites atkarībā no saviem turpmākajiem pienākumiem sāk atstāt šūnas. Pārgrauzušas vaska vāciņu tās izraušas ārā.  

Skudras

Skudru dzīve

Visas skudras dzīvo milzīgās kolonijās. Katrā ligzdā ir viena karaliene, kas dēj olas. Strādnieki un sargi neattīstījušās mātītes. Tie vāc barību un sargā ligzdu. Sargi stāv pie ligzdas ar atvērtiem žokļiem. Daļa strādnieku aizvāc atkritumus un atver ejas, lai vēdinātu ligzdu. Skudras rūpējas par laputīm kā zemnieki par govīm, jo laputis no auga izsūc vairāk sulas nekā tam nepieciešams un daļa sulas iziet caur ķermeni nemainītā veidā. To mēdz dēvēt par medusrasu. Tādēļ skudras rūpējas par laputīm – lai sevi vienmēr nodrošinātu ar saldo barību.

Koksnes skudras

Pasaulē ir vairāk nekā 10000 dažādi skudru sugu. Skudras dzīvo visā pasaulē izņemot ļoti aukstas vietas – Antarktīdu, Islandi, Grenlandi un dažas salas. Koksnes skudras dzīvo mērenā klimata mežos. Tās ēd kukaiņus un var aiznest laupījumu kas lielāks par pašu skudru.

Medusvācējskudras

Šīs sugas skudras dzīvo sausās savannās un pārtiek no nektāra. Daži skudru strādnieki apēd ļoti daudz un kā barības glabātavas karājas pie ligzdas griestiem.

Klejotājskudras

Klejotājskudras dzīvo tropiskajos lietus mežos un pārtiek no kukaiņiem un citiem sīkiem dzīvniekiem.

Lapgriezējskudras

Lapgriezējskudras vāc lapu gabaliņus un košļā līdz tie kļūst mīksti, tad ievieto ligzdā, tur uz šīm lapām aug sēnes, no kurā skudras pārtiek.

Šuvējskudras

Dzīvo koku lapotnē un savas ligzdas ierīko kopā sašūtās lapās. Kamēr

dažas skudras satur kopā divu blakus esošo lapu malas, citas atstiepj kāpurus, kas ražo tīmekļus. Lietojot kāpurus kā atspoles, skudras ar tīmekļiem sadiedz pretējo lapu malas.

Skaidrojošā vārdnīca

Ø  Trans – bišu tēviņš. Trans ne tikai stopā nestrādā, bet arī pats nemeklē barību. Viņa vienīgais pienākums ir sapāroties ar bišu mātīti.

Ø  Meduskāre – kāre, kurā bites glabā medu.

Ø  Kūniņa – attīstības posms, kas kukaiņiem ar pilnīgo pārvēršanos seko           kāpura stadijai.

Ø  Kāre – sešstūrainu, cieši blakām izvietotu šūnu slānis, kas bišu ligzdās.

Ø  Kāpurs – pirmais posms kukaiņa attīstībā pēc izšķilšanās no olas.

Ø  Dzīslas – īpašas dobjas stiegras, kas veido kukaiņa spārnu tīklojumu.

Ø  Cirmenis -  tārpveidīgs kukaiņa kāpurs bez kājām un skaidri norobežotas galvas

Izmantotā literatūra

·      J. Halifmanis “ Skandēdama bite skrēja”

·      Moriss Bērtons “Kukaiņu dzīve”

·      Padomju 2. Enciklopēdijas sējums

·      Mājas enciklopēdija

·      U.c. bibliotēkas un lasītavas grāmatas