Kosmoss

Autors: Nezināms

Prologs

Mēs  dzīvojam pasaulē, kurā notiek neticamas un pat fantastiskas lietas. Visapkārt mēs vērojam dzīvību. Par to liecina dzīvnieki, putni, zivis un citas dzīvās radības. Dzīve eksistē visur: gan Ziemeļpolā, gan tuksnešos, gan gaisā, gan kokos. Uz zemes dzīvība ir daudzveidīga: tas visos izraisa izbrīnu. Vēl joprojām pastāv jautājums, kā radusies mūsu planēta un visi tās iemītnieki. It sevišķi visus interesē cilvēces rašanās cēloņi.  

Daudzi cilvēkiem ir vienalga, kā viņi radušies, taču tā tas nav. Domas kā cilvēks ir radies stipri ietekmē cilvēka turpmāko dzīvi.

          Cilvēces attīstības vēsture vēl joprojām nav noskaidrota. Tā ir mulsinoša, neatbilstību, mīklu un interesantu faktu pārpilna. Vēl pagājušā gadsimtā daudziem, un it īpaši baznīcas piekritējiem, bija neizprotama Darvinisma teorija, kura dažos izraisīja izbrīnu un sašutumu. Tik viegli saprotamā un visiem pieņemamā teorija, ka pasauli radījis Dievs, tika uzskatīta par vienīgo patiesību, kuru sludināja baznīcās.

          Tagad, uz 21. gadsimta sliekšņa, tika radīta jauna teorija, kura nepiekrīt ne Bībeliskajai, ne evolucionārajai teorijai. Šīs teorijas pamatprincips ir cilvēka rašanās no kosmosā.

Lai labāk un objektīvāk izvērtētu cilvēku izcelsmes cēloņus, aplūkosim vairākas versijas: teorijas kurā zināms virzītājspēks un Čarlza Darvina teorija, kuru dēvē par evolūcijas teoriju. Tas dod iespēju piekrist, apstrīdēt daudzus faktus, vai arī salīdzināt versijas pēc vairākiem parametriem: ticamības, objektivitātes. Noteikti eksistē arī citas versijas par cilvēka izcelšanos.

KOSMISKĀ TEORIJA

KOSMISKĀS TEORIJAS VISPĀRĒJAIS APRAKSTS

               

Kosmiskā teorija vēstī par to, ka pirms daudziem gadu tūkstošiem uz Zemes ieradās citplanētieši, ierīkoja eksperimentālo laboratoriju jūras dzelmē un eksperimentējot ar ģenētisko materiālu radīja saprātīgu cilvēku. Kosmiskā teorija pamatojas gan uz Bībeli (1.Mozus grāmatu Vecajā derībā, sauktu arī par Genesis), gan uz citiem senajiem avotiem, kā arī uz arheoloģiskajiem izrakumiem.

Kosmiskās teorijas piekritēji uzskata, ka Bībeles tulkojums kādu mēs to pazīstam, ir neprecīzs, un tāpēc tas jāpārtulko no senēbreju valodas par jaunu. Pat pirmaijs teikums “Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” ir neprecīzs un pareizāk tas būtu jātulko “No tā, kas iesākumā bija dievi (elōhīm) radīja debesis un zemi.” Tātad nekas netiek radīts no nekā, bet jau no kaut kā esoša un to dara nevis viens Dievs, bet daudzi dievi.

Problēmas rodas arī ar 1.Mozus gr.1.n.2.p. “…un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem.”, kas oriģinālā skan “…un dievu šalkoņa (šņākoņa) lidinājās pār  ūdeņiem.” Iespējams, ka ar to tiek domāts Visuma dievu  kosmosa kuģis, kas lidinājās virs ūdeņiem.

          Citplanētieši ieradās uz Zemes un uzbūvēja laboratoriju jūras dzelmē. Par to ir stāstīts 1.Mozus gr.1.n.6.p.: “Un dievi ūdeņu vidū izveidoja cietu kupolu un atšķīra ūdeņus, kas bija virs kupola no ūdeņiem, kas bija zem kupola.” Par šo kupolu Bībelē nekas konkrēts nav teikts, bet tas ir pieminēts mūžsenajos tekstos, kurus Senās Izraēlas ebreji uzskatīja par svētiem, bet kuri Vecajā derība netika ietverti. Tur teikts, ka tas bijis caurspīdīgs, “trīs pirkstus” biezs un rūdīts ar “uguns spēku”, lai varētu izturēt ūdens masu.

No sākuma ūdens bija gan zem kupola, gan virs tā. 1.Mozus gr.1.n.7.p.: “Un Dievs izveidoja izplatījumu, lai tas šķirtu ūdeņus, kas bija zem izplatījuma, no ūdeņiem virs izplatījuma.”

Tad  Visuma dievi izsūknē ūdeni no kupola, kas skaidri parādīts 1.Mozus gr.1.n.9.p.: “Un Dievs sacīja: “Lai saplūst vienkopus ūdeņi, (..), lai sausa zeme tiktu redzama.”…” Visuma dievi izaudzēja augus un stādus, un radīja Visuma dievi zem kupola arī spīdekļus (prožektorus), lai tie šķirtu dienu no nakts un lai augi spētu augt. 1.Mozus gr.1.n.11.p.: “Un tad Dievs sacīja: “Lai zeme izdod zaļu zāli, stādus, kas nobriedina sēklu un augļu kokus, kas nes katrs savus augļus ar savu sēklu.””

Un tad dievi–citplanētieši nolēma radīt cilvēku. 1.Mozus gr.1n.26.p.: “Un Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības”…” Šeit, šķiet ir saglabājies fragments no oriģināla, kas ir pretrunā ar to, ka Bībeles tulkotāji cilvēka radīšanu piedēvē vienam Dievam. Neiespējams ir arī tā dēvētais pluralis majestatis, kuru lietoja pagājušo laiku valdnieki, bet kurš Mozus laikā bija pilnīgi nepazīstams, vai tā sauktā trīsvienība, kura radās Kristus laikā vai pat vēlāk un oficiāli pasludināta pasludināts 325. gadā Mikejas koncilā.

 Viņi radīja cilvēku mazā, pārskatāmā un kontrolējamā pasaulē, kur viņus neviens nevarētu iztraucēt un kur būtu iespējams izmēģināt dažādus variantus, un kur varētu mainīt dažādus apstākļus, un kur ir vieglāk un ērtāk nekā atklātā, nemitīgi mainīgā vidē. Par šāda varianta iespējamību liecina arī tas, ka Bībelē pasaules radīšana ir aprakstīta tikai 6 dienu laikā, jo šādu kupolu ar augsti attīstītu tehniku un plašām zināšanām fizikā ir iespējams uzbūvēt pāris dienās.

Tas, ka Ieva radīta no Ādama ribas (1.Mozus gr.2.n.21.-22.p.) nevar uzskatīt par neiespējamu, ņemot vērā, ka tā varētu būt tulkošanas kļūda, kur šumeru ķīļraksta zīme “ti” ir pārtulkota par ribu, kaut arī tai ir otra nozīme – ”dzīvības spēks”. Dzīvības spēks atrodoties šūnā. Gēns ir iedzimtības informācijas nesējs. Pamatinformācija jau atrodas DNS molekulā. Ja tā tiek pārveidota mākslīgu mutāciju ceļā ir iespējams mainīt iedzimtības informāciju. Tātad bija iespējams ņemt kaut ko no Ādama DNS un izveidot sieviešu kārtas cilvēku.

Iespējams, ka arī mākslīga apaugļošana ir aprakstīta Bībelē, bet pašreizējā tulkojumā tas nav pat nojaušams 1.Mozus gr.4.n.25.p.: “Un Ādams vēlreiz atzina savu sievu, un tā dzemdēja dēlu, to viņa nosauca vārdā Sets, jo: “Dievs man ir devis citu dēlu pēc Ābela, jo to nokāva Kains.””, bet tulkojumā no oriģināla varētu skanēt šādi: “Un Ādams vēlreiz atzina savu sievu, un tā dzemdēja dēlu, to viņa nosauca vārdā Dēsts jeb Iedēstītais (Sets jeb Šets tulkojumā nozīmē “dēsts” jeb “iedēstītais”), jo: “Dievs man ir iedēstīja svešu sēklu Ābela vietā, kuru nokāva Kains.”” Šeit arī parādās divi dažādi avoti, viens trešajā personā, un otrs pirmajā, kurš varētu būt senāks un pašas Ievas atstāstīts.

Arī indiešu tekstos ir sastopami šādi apraksti, konkrētāk, senindiešu eposā “Mahābhārta”, nodaļā ar nosaukumu “Nali un Djamanti” Valdniekam Bhimam tika izpildīta viņa vēlēšanās iegūt pēctečus, tāpēc tāpēc dievu un cilvēku starpnieks Rsi saņēmis no valdnieka sarakstu ar vēlamo bērnu aprakstiem, kuru tālāk atdevis dievam Dhmanam. Dhamans savukārt pagatavojis “trīs zēnu un trīs meiteņu pērlītes, pēckuru implantēšanas valdnieka sievai piedzima trīs zēni un trīs meitenes. Netikai indiešu tekstos, bet arī šumeru takstos ir atrodams līdzīgs gadījums. Gilmeš, kurš tikai vinu trešdaļu bijis cilvēks, bet pārējās divas trešdaļas bijis dievs, žēlojies dievam Aruru un lūdzis sev līdzgaitnieku.

Daļēji nav apstrīdama nepārtraukta atīstība no vienšuņa līdz cilvēka tiešajam sencim, bet galvenā dilema ir lēciens šajā periodā, kurā rodas saprātīga būtne: homo sapiens.Pēc Kosmiskās teorijas piekritēju domām par šo lēcienu ir atbildīgi Dievi no Visuma.

 Bībelē arī vēstīts par šīs laboratorijas iznīcināšanu un to indivīdu izglābšanu, kurus izvēlējušies dievi. Par tiem kļuva dzīvnieku pāris no katras sugas un Noaha (Noāhs (Noa, Noass) senēbreju valodā Nōāh – miers, mierinājums) ģimene, kurš izglābās no abām pusēm izdarvotā šķirstā. Iepazīstoties ar šķirsta izskatu, konstatējam, ka tas pēc pašreizējiem Bībeles tulkojumiem, drīzāk līdzinās zemūdenei, nevis parastam kuģim – tas ir viscaur ūdensnecaurlaidīgs, jo izdarvots no abām pusēm ar darvu. 1.Mozus gr.6.n.14.p.: “Taisi sev šķirstu no sveķainiem skuju kokiem, ar nodalījumiem tev to šķirstu būs taisīt, un no iekšpuses un no ārpuses tev to būs iztriept ar darvu.” Kad šķirstā tika ievietoti visi nepieciešamie kuģniecības piederumi, tad tika atvērtas kupola slūžas un ūdens kuģi izstūmis ārā. 1.Mozus gr.7.n.11.-12.p.: “…un tika atvērti debesu logi (kupola slūžas). Un lietus lija pār zemi…” Uz neilgu laiku šķirsts kļuvis pa zemūdeni un pēc tam

uzpeldējis virs ūdens. 

          Tātad Visuma dievi izvēlējās noteiktus cilvēkus un dzīvniekus, kuriem ļāva izglābties, viss pārējais tika iznīcināts. Dievu-citplanētiešu radītie cilvēki no ierobežotas pasaules jūras dzelmē tika izlaisti brīvībā, un varēja sākt plašās zemeslodes apgūšanu.

Visuma dievi, citur sauti arī par “debesu dēliem”, mūsdienu skatījumā nav pozitīvi tēli. Tie bija eksperimentētāji, kas radīja dzīvas būtnes, novēroja tās un tad, bez kaut kāda pamatota iemesla izlēma, kuri eksemplāri drīkst izdzīvot un kuri ir jāiznīcina. Viņu rīcība līdzīga mūsdienu zinātnieku rīcībai, kur pret saviem izmēģinājuma trusīšiem neko nejūt.

KOSMISKĀS TEORIJAS PIERĀDĪJUMI

          Ir pierādīts, ka Ādams un Ieva nav bijuši izdomāti tēli, bet reālas personas. Mēs precīzi nevaram pateikt, cik daudz pirmo cilvēku varam saukt par saviem priekštečiem.

          Amerikāņu ģenētiķis Daglass Voliss un viņa grupa no Emori universitātes Atlantā 1986. gadā izdarīja pētijumus ar mitohondrijiem (-cilvēku iedzimtības materiālu sastāvdaļām), un atklāja, ka visas mūsdienu sievietes ir cēlušās no “Ievām”, kuras dzīvojušas Āfrikā pirms 100 000 gadu.

          Londonas Universitātes koledžas profesoram Dž. Džonsonam un S. Ruhani un arī Oksfordas Universitātes profesoram Džīmam Veinskotam un viņa grupai izdevās izpētīt cilvēka asins sastāvdaļas (beta globulīnu) paveidu ģeogrāfisko sadalījumu. Secinājums: Āfrikā patiešām dzīvojušas sešas sievietes aptuveni pirms 100 000 gadu, kas uzskatāmas par mūsdienu cilvēces “Ievām”.

          1994. gada pavasarī Dr. Jans Kleins no Tībingenes publicēja pētījumu par to, ka mūsu cilvēce attīstījusies aptuveni no 500 līdz 10 tūkstoši indivīdiem.

          “Nekas nav neticamāks par īstenību!”

                                                          (F.Dostojevskis)

Izmantotā literatūra

“DIEVU LAIKI -zemes pagājusī nākotne”, Lass A. Fišingers “AVOTS” 1998.g.

“SVINKSAS SINDROMS”, Valters Jergs Langbeins “AVOTS” 1997.g.

Saturs

Prologs	1
Kosmiskā teorija	1
Kosmiskās teorijas vispārējais apraksts	1
Kosmiskās teorijas pierādījumi	6
Izmantotā literatūra	7