Autors: Nezināms
Visi dabas elementi, ieskaitot ezerus, ir pakļauti
nemitīgai attīstībai un mainībai. Pēdējos gadu desmitos vērojama seklo ezeru
aizaugšana un ūdens kvalitātes pasliktināšanās. Sakarā ar ūdenstilpju attīstību
mūsdienās nepieciešams izšķirt jēdzienus piesārņošana un eitroficēšānās.
Eitrofikācijas
gaitā ūdenī palielinās slāpekļa, fosfora un citu biogēno elementu daudzums, kas
ir cēlonis zemāko un augstāko augu attīstībai. Vērtējot eitrofikācijas procesu
pēc cilvēkam noderīgās bioloģiskās produkcijas apjoma, līdz noteiktai pakāpei
eitroficēšanās ir pat vēlama. Zivju produktivitāte maz vai mēreni eitrofos
ezeros ir lielāka nekā ar barības vielām nabagos ezeros.
