Vitamīns D

Autors: Nezināms


D VITAMĪNS
Calciferol, Cholecalciferol

            Uzturā esošais D vitamīns šķīst taukos, un tā uzsūkšanai ir nepieciešami tauki un žultsskābe. Tas pārveidojas aknās un tālāk tiek transportēts uz nierēm, kur viedojas tā aktīvā forma: 1,25-dihidroksigolekalciferols (1,25-(OH)2-D3). D vitamīna aktīvajai formai ir hormonu īpašības: tā veidojas vienā orgānā (nierēs) organisma vajadzībām pietiekamā daudzumā un tiek izdalīta asinīs, transportēta uz zarnām, kauliem. D vitamīna uzkrājas rezervēs adā.

            D vitamīns kopā ar parahormonu nodrošina normālu skeleta attīstību, regulē kalcija un fosfora maiņu un to uzsūkšanos tievajā zarnā, piedalās kalciju transportēšanā olbaltuma veidošanā. D vitamīna trūkums rada rahītu.
            Saules gaismas ultravioleto staru (260–320nm) ietekmē D vitamīns rodas ādā no tā provitamīna ergosterola – 7-dihidrosterola. Tā kā – 7-dihidrosterols var organismā veidoties no holesterīna, uzturam D vitamīna apgādē nav lielas nozīme. Svarīgākais ir pieliekami ilgi atrasties saules gaismā, it īpaši maziem bērniem.
            Nav īsti zināms, cik D vitamīna būtu vēlams uzņemt ar uzturu. Tiek uzskatīts, ka D vitamīns pieder pie hormoniem un nevis pie vitamīniem. Vēlamā dienas deva pieaugušam cilvēkam ir 5,0mg. Naktsmaiņas strādniekiem, kalnračiem, grūtniecēm un zīdītājām vēlams uzņemt 10mg D vitamīna dienā. Bērniem līdz sešu gadu vecumam jāuzņem tāds pats daudzums un vismaz pusstundu dienā jāuzturas saules gaismā.
            1 mikrograms D vitamīna = 40IE
            1IE = 0,025 mikrogrami D vitamīna

Nozīmīgākie D vitamīna avoti uzturā
Uzturprodukti
Dvitamīns, mg/100g
Treknas siļķes
Olas dzeltenums
Sviests
7,80
5,58
1,24

            Lietojot D vitamīna preperātus, ir iespējamas toksiska pārdozēšana. Tā izraisa kalcija uzgulsnēšanos asinsvados, hipertensiju un nieru kanlcinozi, kuras dēļ rodas arī nieru mazspēja. Parasti šīs izmaiņas notiek, ja D vitamīna preperātus lieto vairāk nekā 1mg dienā (40 000 IE  dienā), un tās ir neatgriezeniskas.
           


D vitamīna un karotīna ķīmiskā stabilitāte produktos:
            neitrālā vidē – stabils
            skābā vidē – nestabils
            bāziskā vidē - stabils
            gaisa skābekļa ietekmē – nestabils
            gaismā – nestabils
            temperatūrā virs 80oC – stabils

D vitamīna raksturojums

Loma organismā
Kādos produktos
Ja organismā nav pietiekami
Stiprina kaulus un zobus, palīdz organismam izmantot kalciju un fosforu
Olu dzeltenumā, pienā, dārzeņu taukos un eļļā, zivju eļļā, sviestā. Veidojas ādā saules staru iedrabībā.
Zīdaiņiem veidojas rahīds (kaulos samazinās kalcija sāļu un fosfora daudzums), stimulē augšanu, pieaugušajiem samazinās kaulu izturība.

D vitamīna struktūrformula

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru