Alūksnes novada skaistākās “pērles”

Inese Miķelsone

Ģeogr.990063

2. kurss (neklātiene)

Alūksnes novada skaistākās “pērles”

               

Tūrisms ka bizness un peļņas veids Alūksnes rajonā ienāk pamazām un ne pārāk strauji. Alūksnes rajons ir Latvijas robežrajons ar Igauniju un Krieviju. Alūksne atrodas 202 km attālumā no Rīgas. Alūksnes pusē ir apskatāmi 14. - 18. gadusimta vācu un zviedru nocietinājumi, pilis un to drupas. Skaistu un jauku vietu ir visapkārt. Lai nokļūtu Alūksnes rajonā, var izmantot satiksmes autobusus, gan arī nomāt autobusu uz visu dienu. Firmā IU Vide GA (t.9455515) var izīrēt nelielai grupai autobusu (līdz 20 vietām), maksājot par to 70 Ls/diennaktī +degviela.

Ziemas sezonā slēpotāji ir ļoti iecienījuši Dēliņkalnu un Ķauķukalnu, kas ir staltā Dēliņkalna tuvākais brālis, un uz kura slēpošanas priekus var izbaudīt jau no Ziemassvētkiem. Savukārt vasarā tūristiem tīkamāks atpūtas veids ir ūdenstūrisms pa Gauju. Tas liecina par to, ka tūristiem Alūksnes apmeklēšana interesanta var būt gan ziemā, gan arī vasarā.

Aprakstot tuvāk slēpošanas iespējas, gribu pieminēt kā interesantāko variantu – Ķauķukalnu, kas atrodas 185 km no Rīgas. Pie zīmēm Māriņkalns un Dēliņkalns, no Pleskavas šosejas, jānogriežas pa labi. Pēc 3 km būs Dēliņkalns, vēl pēc kilometra – Ķauķukalns. Te priekus var baudīt par 2 latiem visu dienu. Bugeļāķus gan labāk ņemt līdzi savējos. Arī izīrējamie slaloma inventāra komplekti var nepietikt visiem, tāpēc labāk ņemt savus līdzi. Naktsmājas iespējams sarunāt uz vietas, pie vietējiem saimniekiem. Izguldīt viņi piedāvā jau sākot no 3 Ls par cilvēku uz vienu nakti. Kā mīnusu var minēt to, ka trase nav apgaismota, tāpēc ar krēslas iestāšanos jautrības ir jābeidz. Pie kam trase darbojas tikai brīvdienās.

Cita alternatīva varētu būt Apes apmeklēšana, tāpēc veicot no Ķauķukalna pārdesmit kilometrus virzienā pa Vidzemes šoseju, kas ir viena no daudzveidīgākajām dabas ainavu ziņā. Apē var aplūkot arī vienu no trīs pirmajām draudzesskolām, ko pirms 315 gadiem dibinājis pats Ernests Gliks.

Attālums no Rīgas līdz Apei 174 km (autoceļš A2), no Alūksnes 28 km (autoceļš P39), no autoceļa Rīga – Pleskava (A2) 4 km. Ape ir mazpilsēta, kura ir viena no mazākajām Latvijā. Tūristiem par pārsteigumu, mazpilsētā ir tik daudz kā interesanta. Pilsēta atrodas ielejā. Tās nomalē uz viena pakalna atrodas barona muiža, kuru uzcēla barons Delviks, bet uz otra – skola, kurā strādājis skolotājs Dāvis Ozoliņš. Delviks mūsdienu izpratnē bija biznesmenis, kas veicināja pilsētas attīstību. Viņš pasūtīja pilsētas plānu, apņēmās finansēt dzelzceļa būvi līdz Apei. Te ir arī Vaidavas upe, Kalekaura un Vītuma ezeri, Raganu klints un Lielanšu grava, lielākais Latvijas Dzenīšu dižvītols ar 8,8 m apkārtmēru. Apē ir rakstnieces Elīnas Zālītes (1895-1955) muzejs. Apekalna baznīca ar saviem 235 metriem virs jūras līmeņa ir kļuvusi par valstī visaugstāk kalnā uzbūvēto baznīcu. Skaistais Grūbes ūdenskritums Vaidavas upē, kas ar savu 4,3 metrus lielo augstumu Latvijas mērogā tiek vērtēts kā viens no augstākajiem dabiskajiem ūdenskritumiem. Te ir vienreizēja iespēja atpūsties, vientulības vēlmju brīžos veldzēties dabas atturīgajā skaistumā un mierā.

Apes viesu namu “Silaziedi” tūristi apmeklē labprāt, jo šeit visi tiek sagaidīti ļoti viesmīlīgi. “Silaziedu” saimniece Rasma Harju (t.43-55346) ir laba gide, kura savus pakalpojumus labprāt piedāvā. Par nakšņošanu “Silaziedos” katram jāmaksā 5 Ls ar brokastīm ieskaitot, ja vēlas uz vietas baudīt arī pārējās ēdienreizes, par to jāmaksā atsevišķi. Apmešanās uz nakti ir iespējama, ja ceļotāju pulciņš ir neliels (līdz 10 cilvēki), taču tā kā Ape neatrodas sevišķi tālu no Rīgas, ceļojums pilnībā var ietilpt arī vienas dienas ietvaros. Kopumā maršruta garums ir atkarīgs no tūristu vēlmes apskatīt skaisto apkārtni. Vidēji tie varētu būt apmēram 10 km. Izturīgākiem var ieteikt pašiem savām kājām izstaigāt apkārtni, bet tie kuri jūtas noguruši, dažus objektus var braukt skatīties ar transportu.

Atrodoties Apē vai tās apkārtnē, ieteicams doties tālāk pa autoceļu Rīga – Pleskava, abpus tā skatāmas krāšņas Alūksnes augstienes ainavas. Uz Jaunlaicenes un Ziemeru pagasta robežas no pārējo lielpauguru vidu (Sauleskalns 266,6 m.vjl. un Apukalns 235 m vjl.) īpaši izceļas augstākais Alūksnes augstienes paugurs Dēliņkalns 271,5 m vjl. Kopš 1962. gada Dēliņkalns un skaistā paugurainā apkārtējā ainava ir dabas liegums (47 ha). Tālāk Veclaicenes pagastā atrodas gleznainā, dziļo un stāvo krastu ietverto Korneta ezeru apkaime. Pie viena no šiem ezeriem – Pilskalna jeb Druskas ezera (145 ha) atrodas Drusku pilskalns. Ezeri un apkārtējais apvidus (797 ha) kopš 1962. gada ir dabas liegums.