Antarktīda

 Antarktīda ir vienīgais kontinents pasaulē, kur nav patstāvīgu iedzīvotāju. Viss kontinents nav apdzīvots, izņemot atsevišķu zinātnieku pētniecības stacijas (Šeit atrodas aptuveni 40 dažādu valstu pētniecības stacijas, kur gada laikā apmeklē apm. 1000 zinātnieku).

Antarktīdas kontinents atrodas D puslodē, un visu kontinentu apskalo Atlantijas, Klusais un Indijas okeāns.Brīva no ledus sega ir tikai niecīga daļa (0.2 – 0.3%) kontinenta teritorijas. Krasta līnija maz izrobota, krasti stāvi, tos veido galvenokārtledus. Reljefu A-Antarktīdā veido plaši līdzenumi un ieplakas.

R-Antarktīda kalnaina. Elsvērta Zemē augstākā virsotne – Viksona masīvs (5 140 m). Antarktīdas lielākā daļa (izņemot R- Antarktīdas R) aizņem prekembrijas platforma, kurulieli nomati un vertikālās zemes garozas kustības saskaldījušas atsevišķos masīvos un cilas; vulkānisms (darbīgs vulkāns Erebuss).

Antarktīdu klāj līdz 4 000 km bieza ledus sega (R- Antarktīdā), kas veido plašo ledus plato, kura augstākā daļa sasniedz 4 000 m vjl., (vidējais augstums 2 040 m). Starp kalnu masīviem rodas vairāki novadšļūdoņi. Gar krastu vairākās vietās lieli peldoši šelfa ledāji. To biezums sasniedz 700 m; malām atlūztot, rodas pat 60 – 150 km gari aisbergi.

Dažās vietās piekrastē ir oāzes, bez ledus un sniega – Bangera oāze, Girsona, Širmahera, Vestfolas oāzes, to kopējā platība aptuveni 6 000 km2. Virs ledāja paceļās arī daži kalnu masīvi un klintis (nunataki). Visā Antarktīdā (izņemot piekrasti) valda kontinentālais polārais klimats. Vidējā to janvārī ~ - 36o, jūlijā ~ - 56o, piekrastē janvārī ~ - 4o, jūlijā – 20o, Antarktīdas p – s janvārī 0o (maksimālais 12o), jūlijā – 12o. Oāzēs vasarā vidējā to līdz 11o (klinšu virsmas sasilst līdz 40o). 400 km platā piekrastē stipri vēji (līdz 90 m/s). Nokrišņu lielākājā teritorijas daļā 100 – 150 mm gadā, bet ~150 km platā ledāja nogāzē 500 – 600 mm. Kopējais nokrišņu daudzums ~ 2200 km3. Oāzēs nelieli ezeri un upes (vairāk nekā 30 km). Oāzēs un uz nunatakiem (līdz 86o D p.) aug sporaugi (aļģes, ķērpji, sūnas). Antarktīdas pussalā ZR piekrastē vietām sastopami sīki sēklaugi (10 sugu). Piekrastē dzīvo roņi (5 sugas), putni (pingvīni, vētrasputni). Oāzēs uz nunataikiem posmkāji (50 sugu galvenokārt ērces un kukaiņi). Ļoti bagāts jūras planktoms, kura lielā daudzuma sastopamas kramaļģes un spīdvēži. Mīt sūkļi (250 sugu), adataiņi (150 sugu), lielas medūzas, tārpi un gliemeži. Visvairāk izplatītas zivis, unikāla ir baltasiņu līdaka; zīdītāji – airkāji (vairākas roņu sugas) un vaļi (zilie vaļi, fīnvaļi, seivaļi un kašaloti).

Virs Antarktīdas veidojas anticiklons ar valdošām aukstām gaisa masām, kas plūst uz kontinenta malām, bet virs okeāna – ciklonālā josla, kur cikloni, nepārtraukti virzoties no R uz A, rada R vēju joslu ar biežām vētrām (aurojošie 50 platumi).

Antarktīda nav piemērota cilvēka eksistencei, jo visu Antarktīdu izņemot piekrastes joslu, nemīt neviens dzīvnieks (izņemot mikroorganismus), šeit valda krasi ekstrimāli klimatiskie apstākļi – sasniedzot pat – 89o C. Tāpēc šeit nekad nav bijis patstāvīgu iedzīvotāju, jo tik bargos apstākļos cilvēks nespētu sev gādāt organismam nepieciešamās uzturvielas.

From: Janis Smits