Basketbols (2001)

Autors: Jevgēnija Kuzņecova 


Basketbols (angļu val. – basket ball – groza bumba) ir komandu sporta spēle, kurā piedalās 2komandas, katrā 5 laukuma spēlētāji. Spēles mērķis – iegūt lielāku punktu skaitu nekā pretinieka komanda, iemetot bumbu (masa 600 – 650g, apkārtmērs 75 – 78cm) pretinieka komandas grozā. Spēles ilgums 2x20min. Ja pēc 2.puslaika spēles rezultāts ir neizšķirts, tiek doti 5min pagarinājumi, līdz viena komanda uzvar.


Basketbola spēle norisinās laukumā, kura abos galos novietoti divi 1,8x1,2m lieli vairogi, pie kuriem 3,05m attālumā piestiprināts grozs (Ø45cm; sk.1.att.). Spēle sākas ar laukuma centrā tiesneša izpildītu bumbas izmetienu augšup starp diviem spēlētājiem, kas cenšas atsist bumbu katrs savai komandai. Par spēlē iegūtu grozu, spēlētājam atrodoties aiz 6,25m līnijas, komandai ieskaita 3 punktus, par precīzu metienu no tuvāka attāluma – 2 punktus, par precīzi izpildītu soda metienu – 1 punktu. Basketbola spēles tehnika ietver piespēles, māņu kustības, basketbola driblu (bumbas vadīšana kustībā vai uz vietas, viegli atsitot to pret pamatni), metienus grozā (sk.2.att.). Spēlētājiem nav atļauts sist bumbu ar dūri, izdarīt vairāk par vienu sali ar bumbu rokās, aizsargājoties turēt, grūst, vai paklupināt pretinieku. Par izdarītu pārkāpumu spēlētājs saņem piezīmi. Spēles laikā spēlētājs var saņemt ne vairāk kā 5 piezīmes. Par spēles laikā izdarītiem pārkāpumiem bumba jāatdod pretinieka komandai ievadīšanai spēlē aiz sānu līnijas vai soda metienu izpildīšanai. Basketbola spēlētājiem jāapgūst uzbrukuma un aizsardzības individuālā un komandas taktika.
Ieteicamais vecums, kad bērniem vajadzētu sākt basketbola nodarbības ir 8 – 9 gadi. Basketbols izkopj reakcijas ātrumu, veiklību, izturību. Vienkāršota basketbola spēle ir piemērota aktīvai atpūtai.

Bumbas driblēšana

Driblis ir nepieciešams, lai spēles laikā pārvietotos ar bumbu pa laukumu. Spēlē bieži rodas situācijas, kad ir mērķtiecīgi pielietot driblu: ar nodomu iegūt laiku, ja ir brīvs ceļš uz grozu, pēc māņu kustības apejot pretinieku, izaicinot pretinieku uz personīgo piezīmi u.c.
Atkarībā no situācijas basketbolists izmanto augsto vai zemo driblu.
Augstais driblis:
·         Augums gandrīz taisns, kājas viegli saliektas ceļu locītavās,
·         Roka, kura driblē bumbu, gandrīz taisna, līdz ar to bumbu var turēt tālāk no sevis.
Augstais driblis tiek izmantots, pārvietojoties ar lielu ātrumu, piemēram izejot vienam pie groza vai veidojot uzbrukumu, kad neviens netraucē.
Zemais driblis:
·         Augums saliekts uz priekšu,
·         Kājas ieliektas ceļu locītavās atbilstoši dribla augstumam,
·         Tās rokas elkonis, ar kuru tiek driblēta bumba, atrodas tuvu ķermenim.
Zemais driblis tiek izmantots, kad spēlētājam nepieciešams ar augumu piesegt bumbu, piemēram, izpildot caurgājienu uz grozu, ja ir aktīva aizsarga pretdarbība.
Basketbolā bieži tiek izmantota bumbas driblēšana, mainot ātrumu. Šī paņēmiena priekšrocība ir negaidīta bumbas driblēšanas ātruma izmaiņa: brīdī, kad aizsargs domā, ka uzbrucējs apstāsies vai mainīs virzienu, un aizkavējas, notiek straujš izrāviens uz priekšu.

Soda metieni

Tos izpilda no noteiktas līnijas bez palēciena ar vienu vai abām rokām no krūtīm, no pleca vai virs galvas.

Māņu kustības

Māņu kustības ir pretēja darbība spēlētāja īstajiem nodomiem. Tās spēlē izmanto gan aizsargi, gan uzbrucēji. Ar māņu kustībām cenšas panākt, lai pretinieks zaudētu līdzsvaru, izjaukt viņa kustības ritmu un izdevīgo stāvokli. Tās var izpildīt ar bumbu, bez bumbas, ar galvu, ar rokām, ar visu augumu, ar kājām, acīm, sejas mīmiku, balsi.

Uzbrucējs ar bumbu rokās izmanto šādas māņu kustības:

·         Metiena imitācijai no vietas, saņemot piespēli netālu no groza. Tikko aizsargs liek soli, veic izklupienu vai lēcienu uz priekšu, cenšoties bloķēt metienu, uzbrucējs ar garu soli viņu apdriblē vai piespēlē bumbu ar sitienu;
·         Driblējot spēlētājs liek nelielu soli uz priekšu. Ja aizsargs uz to reaģē, liekot soli atpakaļ, tad uzbrucējs, arī liekot soli atpakaļ, vai nu izpilda metienu, vai driblē pretējā virzienā.

Strītbols

Strītbols (anģļu val – streetball), burtiski tulkojot, nozīmē ielas bumba. Šīs spēles dzimtene ir Amerika. Eiropā, arī Latvijā, to ieviesa firma “Adidas”. Parasti šie turnīri notiek plaši zināmās vietās, piemēram, Parīzē strītbola grozi tiek uzstādīti Elizejas laukos.
1993.gadā 29.maijā. Rīgā sarīkotais pirmais ielas basketbola turnīrs sapulcināja līdz šim nepārspētu dalībnieku rekordskaitli – uz 20 laukumiem spēlēja 650 komandas.
Strītbola būtiskā iezīme ir tā, ka spēle notiek, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos, cieņu un godīgumu.

Minibasketbols
Šis ir basketbola spēles variants bērniem 8 – 10g. Spēles noteikumi nedaudz vienkāršoti (neizšķirta rezultāta gadījumā nav pagarinājuma), laukums – 18x12 m; spēles ilgums – 1x6 – 8 min, bumbas masa – 450 – 500 g, apkārtmērs – 68 – 72 cm; augstums – 2,6 m no grīdas. Var izmantot arī futbola, ūdenspolo u.c. bumbas, kā arī pārnēsājamos grozus.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru