Dānijas Bibliotēku centra darbība

LATVIJAS UNIVERSITĀTE     

BIBLIOTĒKZINĀTNES UN INFORMĀCIJAS KATEDRA

Dānijas Bibliotēku centra darbība

(Dansk Biblioteks Center)

Kursa darbs

Kursa darba autore                                                Inta Brantevica

                                                                              Studiju grām.Nr.Bib ZB 95035

Kursa darba                                                           Lekt. S. Skotele

zinātniskā vadītāja

Rīga 1998

SATURS

Ievads............................................................................................................................................     

1. Dānijas Bibliotēku Centrs.........................................................................................................

                   1.1. Struktūra.............................................................................................................

                   1.2. Finansiālā bāze....................................................................................................

                   1.3. Funkcijas.............................................................................................................

2. DanBIB - koncepcija................................................................................................................

3. DBC reģistrētā un izdotā produkcija........................................................................................

4. DBC sadarbība ar Karalisko bibliotēku....................................................................................

5. Dāņu modelis............................................................................................................................

6. Nobeigums................................................................................................................................

Izmantotās literatūras saraksts......................................................................................................

Pielikumi.......................................................................................................................................

SAĪSINĀJUMU UN APZĪMĒJUMU SARAKSTS

ALBA             - DBC datu bāze Zinātniskām bibliotēkām

           

BASIS                        - DBC datu bāze tautas un skolu bibliotēkām

BIBNET         - Dānijas bibliotēku tīkls

CD-ROM        - Compact Disc Read Only Memory

(lasāmatmiņas kompakdisks)

DBC                - Danish Library Centre Ltd

(Dāņu bibliotēku centrs)

DanBib            - Dānijas datu bāze lokālajām bibliotēkām, valsts un universitātes bibliotēkām

IFLA               - International Federation of Library Associations

(Bibliotēku biedrību Starptautiskā asociācija)

ISBN               - Internacional Standard Book Number

(Starptautiskais Standarta Grāmatu Numurs)

ISSN               - Internacional Standard Serial Number

(Starptautiskais standarta Seriālizdevumu Numurs)

LNB                - Latvijas Nacionālā bibliotēka

MARC            - Machine - readable cataloguing

(Mašīnlasāmais katalogs)

ONLINE         - līnijrežīms

REX                - Karaliskās bibliotēkas datu bāze

UDK               - Universālā decimālā klasifikācija

UNESCO        - United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization

(Apvienoto Nāciju Organizācija izglītības, zinātnes un kultūras jautājumos)

Temata izvēles pamatojums. Sabiedrībai attīstoties automatizācijas virzienā, nepieciešamas plašas un vispusīgas zināšanas, kuru nodrošināšanā galvenā vieta jāieņem bibliotēkai; līdzās izglītības un kultūras centra funkcijai, jānostāda informacionālās funkcijas. Kultūras mantojums ir liela bagātība, kas nevien jāsaglabā nākošām paaudzēm par savu valsti, tautu, laikmetu, bet šī informācija jānovada pie informācijas lietotājiem, jānodrošina bibliotēkas eksistence elektroniskā vidē. Informacionālās apkalpošanas pamatu pamats ir dokumentu reģistrēšana, glabāšana, publicēšana un bibliografēšana. Kā šos procesus veic Dānijā, kā notiek informacionālā apkalpošana un kādus dokumentus publicē Dānijas Bibliotēku Centrs (turpmāk DBC).

            Problēmsituācija. Atsevišķi DBC veiktie darba procesi ir aktuāli arī Latvijā. Šobrīd Latvijā par DBC darbību ir maz informācijas un apkopojošu materiālu par šo jautājumu.

            Koncepcija. Sniegt vispārēju informāciju par Dānijas nacionālās bibliogrāfijas reģistrēšanu, glabāšanu un informacionālo apkalpošanu DBC. Informēt par izstrādāto “dāņu modeli”: elektroniskās dāņu datu bāzes DanBib piedāvātajām iespējām informācijas saņemšanā caur elektronisko datu bāzi un katalogiem.

            Pētījuma teorētiskā un praktiskā bāze. Latvijā par DBC darbību nekas apkopojošs latviešu valodā nav publicēts. Pētījums veikts no dokumentu bibliogrāfiskās reģistrēšanas, bibliografēšanas, saglabāšanas un sadalīšanas Dānijā izveidotās sistēmas DanBib datu bāzēs. Informacionālās apkalpošanas iespējas ar DBC starpniecību.

Praktiskā bāze -

·         DBC (Dansk Biblioteks Center), izdotās publikācijas IFLAS 63. konferencei.

·         Materiāli ar kuriem izdevās iepazīties DBC (Kopenhāgenā) IFLAS 63. konferences dienās, tikšanās ar darbiniekiem un vadītāju.

·         INTERNET tīkls: DBC homepage; / DBC Ihe Danish Bibliograhy./.

·         Ziemeļvalstu bibliotēka - /Sistemātiskais katalogs./

·         Latvijas Nacionālās bibliotēkas katalogi un kartotēkas.

·         LNB Bibliogrāfiskā institūta jaunākie materiāli.

            Pētījuma objekts. DBC

            Pētījuma priekšmets. DBC darbības aspekti - dokumentu bibliografēšana, saglabāšana, informacionālā apkalpošana.

            Mērķis un uzdevumi. Izpētīt dāņu izstrādātā modeļa zinātniskās informācijas apstrādes un meklēšanas metodes. Apkopoto pētījumu ieteikt bibliotēkas darba speciālistiem, pasniedzējiem, studentiem, kā arī lasītājiem, kuri interesējas par DBC sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem un publicētajiem materiāliem, izmantojot publicētos un nepublicētos materiālus.

            Pētījumā iekļaut laika posmu no DBC darbības sākuma 1991. gadā līdz 1997. gada 31. decembrim. Izmantotā literatūra tulkota no angļu un krievu valodas.

            Pētījuma darba struktūrā materiāls grupēts 5 nodaļās. Tā sastāv no ievaddaļas, praktiskās izpētes daļas, teorētiskajā daļā DBC darbība salīdzināta ar UNESCO pieņemtajiem starptautiskajiem normatīviem.

            3. un 4. nodaļā analizēti daži pie mums Latvijā /LNB Bibliogrāfijas institūtā un Ziemeļvalstu bibliotēkā/ sastopamie DBC publicētie bibliogrāfiskie līdzekļi.

            Dokumentu satura raksturošanai izmantota uzziņu anotācija.

            Pētījumu novitāte, izpētes pakāpe. Kursa darbs būs pirmais plašākais apkopojums latviešu valodā par DBC darbību.

            Praktiskā nozīme. Kursa darbā apkopoto pētījumu atklāšana var būt noderīga tālākajā šī jautājuma pētīšanā. To var izmantot pasniedzēji, studenti, bibliotēku darba speciālisti un lasītāji, kuri interesējas par informacionālās apkalpošanas iespējām ar DBC DanBib datu bāžu starpniecību, izmantojot elektroniskos pakalpojumus un publicētos materiālus.

IEVADS

            Nacionālās bibliogrāfijas rašanās priekšnoteikumi saistās ar nāciju un valstu izveidošanos, tautu nacionālās pašapziņas nostiprināšanos. Rodas nepieciešamība apzināt un apkopot nacionālās kultūras sasniegumus.

            Nacionālā bibliogrāfija ir vēsturiski izveidojusies nācijas informacionālās darbības joma, kuras procesā tiek radīta, uzglabāta un izplatīta bibliogrāfiskā informācija, kuru attiecīgā nācija radījusi patstāvīgi vai arī sadarbībā ar citām nācijām un kura tiek aktīvi izmantota specifiski nacionālajos apstākļos [ 9; 28. lpp.].

            Jēdzienu konkretizē L.H.Lidners, kurš uzskata, ka nacionālajai bibliogrāfijai jāreģistrē dokumenti

·         kas izdoti noteiktas valsts teritorijā;

·         par attiecīgo valsti neatkarīgi no izdošanas vietas;

·         kas publicēti attiecīgās valsts valodā neatkarīgi no izdošanas vietas;

·         kuru autori dzimuši attiecīgajā valstī neatkarīgi no viņu dzīves vietas;

·         kuru autori ir attiecīgās valsts pamattautības pārstāvji neatkarīgi no viņu dzimšanas un dzīves vietas;

·         kuri izdoti attiecīgās valsts vajadzībām ārpus tās teritorijas.

            Lidners apgalvo, ka par nacionālo bibliogrāfiju iespējams uzskatīt rādītājus, kuros materiāla atlase veikta pēc jebkuras iepriekšminēto kritēriju kombinācijas [ 10; 33. lpp.].

            1950. gadā UNESCO organizēja sanāksmi, kurā pieņēma UNESCO pamatprincipus nacionālajā bibliogrāfijā, un, kas ieteica katrai valstij pieņemt pamatprincipus nacionālās bibliogrāfijas reģistrēšanā:

·         nacionālā bibliogrāfija, jāveido pēc teritoriālā principa,

·         jāsagatavo bibliogrāfiskie materiāli par grāmatām, brošūrām un periodiskiem izdevumiem,

·         aprakstot dokumentus jāievēro starptautiskie aprakstīšanas standarti,

·         jāklasificē pēc UDK shēmas,

·         par bibliogrāfiskiem materiāliem jāsniedz regulāra informācija,

·         jāizmanto vai jāievieš mehanizācija un automatizācija.

            1977. gada Parīzes 1. konference pieņēma kritērijus un pamatprincipus, kas konkretizēja nacionālās bibliogrāfijas reģistrēšanu. Pie iepriekš minētajiem pamatprincipiem noteica, ka regulāri ne retāk kā reizi trīs mēnešos sniegt informāciju par reģistrētiem dokumentiem un sadalīja dokumentu veidus trīs līmeņos.

            Piedaloties IFLAS 63 konferencē, Kopenhāgenā un iepazīstoties ar Dānijas Bibliotēku Centru (Dansk Biblioteks Center) darbību nacionālās bibliogrāfijas reģistrēšanā, glabāšanā, publicēšanā un informacionālā apkalpošanā radās iecere to izpētīt sīkāk.

            Sabiedrībai attīstoties automatizācijas virzienā, nepieciešamas plašas un vispusīgas zināšanas, kuru nodrošināšanā galvenā vieta jāieņem bibliotēkai; līdzās izglītībai un kultūras centra funkcijai, nostādot informacionālās funkcijas. Dānijā šīs funkcijas veic Dānijas Bibliotēku Centrs un Karaliskā bibliotēka. Tā kā DBC ir uzkrājis lielu pieredzi un paplašinājis savu darbību šajā jomā, būtu interesanti iedziļināties, izpētīt un informēt par dāņu pieredzi; elektroniskās dāņu datu bāzes DanBib piedāvātajām iespējām informācijas saņemšanā caur elektronisko datu bāzi un katalogiem.

            Nav pasaulē daudzas valstis, kas nacionālās bibliogrāfijas reģistrāciju uzticējušas privātstruktūrām un valsts struktūrvienībām. Dānija ir viena no valstīm, kas piedāvā dāņu modeli. Kā šis izstrādātais un piedāvātais dāņu modelis darbojas Dānijā? Dāņu pieredze to izveidošanā un finansēšanas sistēma.

            Pētījuma mērķis ir izpētīt zinātniskās informācijas meklēšanas un apstrādes metodes DBC un ieinteresēt par DBC sniegtajiem elektroniskajiem pakalpojumiem un publicētajiem materiāliem.

             Darba saturs ir izkārtots piecās nodaļās, sekojoši tās ir: Dānijas Bibliotēku Centrs; DanBib koncepcija; DBC reģistrētā un izdotā produkcija; DBC sadarbība ar Karalisko bibliotēku; Dāņu modelis.     

1. DĀNIJAS BIBLIOTĒKU CENTRS

            Dānijas Bibliotēku Centrs (Danish Library Centre Ltd) [ 3 ] ir centrālais akcionāru uzņēmums Dānijas bibliotēku sistēmā. Šodien DBC satur lielu bibliogrāfisko un informatīvo tehnoloģisko bāzi visām valsts bibliotēkām.

            Tās uzdevums ir dokumentu bibliogrāfiskā reģistrēšana un publicēšana, tā nodrošina arī vispārējo kompjūtertīklu sistēmas infrastruktūru dāņu bibliotēku sistēmā.

            DBC sniedz informatīvos pakalpojumus vispirms bibliotēkām, pēc tam izdevniecībām, grāmatu veikaliem, organizācijām un privātpersonām.

            Galvenie pakalpojumu veidi ir bibliogrāfiskās izziņas un elektronisko tīklu sistēmas produkcija. DBC informatīvie pakalpojumi neaprobežojas tikai ar bibliogrāfiska rakstura pakalpojumiem, tas piedāvā lietotājiem datorprogrammas, visu veidu elektronisko tīklu pakalpojumus, tekstu bāzes, bibliotēkām elektroniskās informācijas nomu, kā arī informācijas nosūtīšanu elektroniskā veidā.

            DBC mērķis ir veicināt bibliogrāfisko datu izmantošanu visās tautsaimniecības nozarēs. Protams, uzmanības lokā ir publisko un skolu bibliotēkas, kuras finansē komūnas; zinātniskās bibliotēkas finansē valsts.

            Lai saprastu, kāpēc dāņi uzticējuši veikt nacionālo bibiografēšanu un citu dokumentu reģistrāciju akciju sabiedrībām, tas ir privātpersonām, jāatskatās vēsturē. 1939. gadā izveidoja privāto bibliogrāfisko biroju priekš publiskām bibliotēkām Dānijā, kas sāka sniegt savus pakalpojumus Dānijas nacionālās bibliogrāfijas reģistrācijā.

            Šodien to veic 1991. gadā izveidotais Dānijas Bibliotēku Centrs, ko izveidoja no divām akciju sabiedrībām:

·         A/S Dansk Biblioteks Center Ltd,

·         A/S DBC Medier.

            Privātuzņēmuman uzticēt reģistrēt lielāko daļu nacionālās bibliogrāfijas Dānijā tiek izskaidrota ar vēsturiskiem iemesliem, pirmām kārtām, daudzi saraksti, kas iekļauti bibliogrāfijā, sākotnēji tika sastādīti ar privātpersonu starpniecību. Otrām kārtām, tā kā DBC sastāv no divām akciju sabiedrībām ar kapitāla daļām, kuras dalās Komūnām (Kopenhāgena un Frederiksberga, pilsētas municipalitātei, tas ir Kopenhāgenas pilsētai, Kultūras Ministrijai un izdevniecībai Gydendal, tad noteicošais kritērijs šajā gadījumā pamatots ar to, lai nacionālā bibliogrāfija un kataloģizācija publiskām bibliotēkām tiktu reģistrēta vienā iestādē.

            DBC izpilda savu darba daļu nacionālajā bibliogrāfijā saskaņā ar līgumu, kurš tika noslēgts 1991. gadā starp Kultūras Ministriju un DBC, kas ietver sevī vienošanos par reģistrāciju, glabāšanu, publicēšanu un nacionālās bibliogrāfijas datu sadali DBC un nacionālās bibliogrāfijas datu finansēšanu un glabāšanu DBC DanBib datu bāzēs.

            Līgums nosaka:

·         Kādas ziņas pakļautas reģistrācijai, nosaka sarakstus un rādītājus, kuros iekļautas šīs ziņas.

·         Kādi noteikumi ir jāievēro kataloģizācijā, klasifikācijā un formatēšanā,

·         Kā sadarboties Dānijas Karaliskai bibliotēkai un DBC reģistrācijas dokumentu piegādes un publicēšanas jomā,

·         Kādos termiņos jāveic dokumentu reģistrācija,

·         Kādā veidā DBC jāglabā nacionālās bibliogrāfijas dati,

·         Kādiem noteikumiem pakļauti DBC reģistrēto datu izdošana,

·         Īpašumtiesības un nacionālo bibliogrāfisko datu izmantošana, finansēšana t.sk., kad drīkst no jauna pārskatīt UNESCO pamatprincipos noteikto līmeni par bibliogrāfisko datu reģistrēšanu.

·         Finansēšana, ja reģistrāciju skaits izmainās +/-10%

                         

1.1. STRUKTŪRA

            A/S “Dansk Biblioteks Center” un A/S “DBC Medier” ir divas patstāvīgas akciju sabiedrības, kuras izpilda Dānijas pieņemtos likumdošanas aktus patstāvīgi.

            A/S “DBC Medier” atdalījās no A/S “DBC” 1993.-94. gada mijā, ar šo brīdi valsts kļuva par akcionāru DBC, jo negribēja uzņemties atbildību komercdarbībā. Komercdarbību veikts jaunā kompānija A/S “DBC Medier”, kas piederēja iepriekšējiem akcionāriem. A/S “DBC” no A/S “DBC Medier” šķir tikai ekonomiskie apstākļi. Ikdienas darbībā šos abus uzņēmumus pieņem kā vienu uzņēmumu, kas apkalpo Dānijas bibliotēku sistēmu.

            Visi darbinieki abos uzņēmumos ir vieni un tie paši. Administratīvais direktors abās kompānijās ir viens un tas pats.

            DBC pārdod savus pakalpojumus A/S “DBC Medier” pēc noslēgtiem līgumiem.

Pārvalde Administratīvais direktors Direktors - bibliotekārs

         

          PĀRVALDE (Management) - Administratīvais direktors nes visu atbildību par uzņēmumu.

          Direktora vietnieks - bibliotekārs, atbild par uzņēmumu produkcijas asortimentu, produkcijas kvalitāti un pārdošanu.

          PĀRVALDES UN INFORMĀCIJAS SEKRETARIĀTS (Management and information secretariat) - atbild par uzņēmumu plānošanas jautājumiem un pārdošanu.

          DanBib ATTĪSTĪBAS SEKRETARIĀTS (DanBib secretariat) - sastāv no DanBib attīstības arganizācijām un atbild par projektiem un plāniem.

          EKONOMISKĀ UN ADMINISTRATĪVĀ NODAĻA (Economy and administration) - atbild par uzņēmumu ekonomisko un finansiālo vadīšanu, pilda administrācijas uzdevumus.

          DATU REĢISTRĒŠANAS NODAĻA (Data- registration) - atbild par nacionālās bibliogrāfijas līguma izpildi, kā arī veic visu kataloģizācijas un dokumentu apstrādi.

          PRODUKCIJAS UN PAKALPOJUMU NODAĻA (Services & products) - nodarbojas ar DBC asortimentu produkcijas apstrādi, saglabāųanuun pakalpojumiem.

          KOMPJŪTERTĪKLU NODAĻA (Computer Department) - atbild par iekšējo un ārējo elektronisko tīklu apstrādi.

          REALIZĀCIJAS NODAĻA (Sales Department) - sastāv no marketinga, tirgus konsultantiem, iepirkšanās un realizācijas administrācijas. Veic uzņēmumā produkcijas realizāciju.

             Lai DBC veiktu koordinācijas un pārbaudes funkcijas ir izveidotas vairākas komisijas, kuras sastāv no bibliotēku pārstāvjiem un bibliotekāru organizācijām. DBC lietotāju organizācija izveidojusi četras jauktas komisijas, kuru kompetencē ir jautājumi:            

·         sistēmas un tīkli,

·         uzziņas un bibliogrāfiskā attīstība,

·         kopējā bibliotekārā darbība,

·         studējošo bibliotekāru apkalpošana.

          DBC lietotāju padome izveidota kā pārvaldes, virsvadības “jumta” komisija, tā sastāv četru jaukto komisiju priekšsēdētājiem, un noteiktu skaitu bibliotekāro organizāciju pārstāvjiem [ 2, 21.].

                                   

1.2 . FINANSIĀLĀ BĀZE

            Finansiālo bāzi sastāda abu akciju sabiedrību kopējais statūtu kapitāls 9750000 kronu = Ls 1108000 Tas sadalās šādi:

          A/S “DBC” apvieno 46% akcijas. Pamatkapitāls sastāda 8750000 kronu.

          A/S “DBC Medier” apvieno 54% akcijas. Pamatkapitāls sastāda 30,5 miljonus

kronu.

          Šodien abu šo uzņēmumu attīstības virzību labi pierāda finansiālie dati no 1992. gada līdz 1997. gadam. Skat. pielikumā 1. shēmu Some financial and other key data.

                                               

1.3. FUNKCIJAS

         

          Bibliogrāfiskā reģistrācija DBC ietver sevī, kā nacionālās bibliogrāfijas reģistrāciju, tā bibliotēkas kataloģizāciju [2, 6.lpp. ].

           DBC darbībā var izdalīt 5 galvenos darba virzienus:

·         bibliogrāfisko reģistrāciju,

·         bibliogrāfiskās publikācijas,

·         tīkla pakalpojumi,

·         citu darbību publikācija,

·         bibliotēkas materiālu un inventāra ražošana un tirdzniecība, (DBC medier)

          Bibliogrāfisko dokumentu reģistrāciju DBC veic pēc vienošanās līguma ar Kultūras Ministriju, kas stingri reglamentē funkcijas Dānijas nacionālās bibliogrāfijas reģistrēšanā un bibliogrāfiskā reģistrācijā. Tā DBC reģistrē un publicē šādus nacionālās bibliogrāfijas izdevumus [ 2, 6.lpp. ]:

·         Dāņu nacionālās bibliogrāfijas recenziju rādītāju.

·         Dāņu nacionālās bibliogrāfijas attēlu reģistrācijas sarakstu.

·         Dāņu nacionālās bibliogrāfijas grāmatu sarakstu.

·         Dāņu nacionālās bibliogrāfijas rakstu rādītāju.

·         Dāņu nacionālās bibliogrāfijas skaņu ierakstu sarakstu.

·         Dāņu nacionālās bibliogrāfijas muzikālie ieraksti.

·         Grenlandiešu grāmatu sarakstu.

          Piemēram, 1997. gadā DBC aptuveni reģistrēja 17.600 grāmatas, 32.000 rakstu, 18.000 recenzijas un ap 5.300 dažādus citus materiālus [ 2; 6 ]. Par DBC reģistrēto dokumentu pieaugumu liecina pielikumā shēma Nr. 2 Key figures for selected DBC activities.

          DBC veic bibliotēku kataloģizāciju publiskām un skolas bibliotēkām. Tās uzdevums maksimāli pilnīgi rast iespēju bibliogrāfisko līdzekļu daudzveidīgai izmantošanai publiskās un skolu bibliotēkās. Par šo darbu, kataloģizācijas procesu uzlabošanā, reģistrēšanas un tālāk esošās bāzes izveidošanā, bibliogrāfisko līdzekļu izdošanā skolām un publiskām bibliotēkām, apdzīvotās vietās maksā Komūnas.

          Bibliotēku kataloģizācija valsts bibliotēkās un zinātnisko bibliotēku kataloģizācijas process bija tik apjomīgs, ka centralizētā kataloģizācija bija neizdevīga. Tagad reģistrācijas procesus veic kompjuterizētā sistēmā, ko ievada DBC datu bāzē DanBib, lai būtu pārliecināti ka dotais dokuments patiešām ir reģistrēts.

          Bibliogrāfiskās publikācijas.   Bibliogrāfisko datu publikācijas notiek ar dažādiem paņēmieniem:

          * Publikācijas kompjūtertīklos - līnijrežīmā (online publication). Rakstu bāzi komjūtertīklā DBC izdeva no 1989. gada, bet recenziju bāzi no 1990. gada. No 1994. gada sākuma DBC publicē iepriekšējo ALBA/SAMKAT - valsts bibliotēku kopējo katalogu uz DanBib datu bāzes. Bet 1995. gadā vispārīgais katalogs publiskajām un skolu bibliotēkām tika integrēts uz DanBib datu bāzes un izdots DBC BASIS sistērmā.

          *    Informacionālā nodrošināšana. Lielam vairumam valsts un municipālām bibliotēkām ir sava kompjūtertīklu sistēma, kas izmanto saviem kompjūtertīkliem DBC datu dāzes. DBC ir galvenā informācijas piegādātāja municipālām un valsts bibliotēkām. Šīs bibliotēkas informācijas nodrošināšanai var izmantot dažādas formas:

·         Iespiedarbu produkcijas bibliogrāfēšana.

·         Bibliogrāfiskās publikācijas.

Pašas nopietnākās publikācijas DBC saglabā atsevišķā datu bāzē DanBib. No 1997. gada dāņu bibliotēkas izmanto jaunu standartizācijas glabāšanas bibliogrāfisku sistēmu - danMARC2. Tādā veidā bibliogrāfiskās publikācijas var saglabāt jaunā formātā. Un lietotāju informacionālai nodrošināšanai var izmanto:

·         pilnu informācijas datu kopiju bāzi,

·         standartu vai speciālu tipu informācijas nodrošināšanu priekš atsevišķām bibliotēkām; lielu daudzumu datu sniegšanu priekš elektroniskā kataloga,

·         tekošo ziņu vai datu piegādāšana (arī jaunie un atjaunotie dati; juridiskām personām vai privātpersonām),

·         elektroniskās kopijas noņemšana no atsevišķiem rakstiem, parasti tas saistās ar daudzkārtēju kataloģizācijas izmantošanu.

          Katalogi uz kompaktdiskiem (CD-ROM). No 1992. gada DBC izdod kompaktdiskus, kuri satur nacionālās bibliogrāfijas sarakstus, kā arī bibliotēkas katalogus par 25 gadu periodu. Vienu reizi ceturksnī izlaiž atjaunotu kompaktdisku variantu.

          No 1994. gada DBC izlaiž rakstu bibliogrāfiskus sarakstus uz CD-ROM diskiem, ko atjauno reizi ceturksnī.

          Pašlaik bibliogrāfiskā iespiedprodukcija zaudē savus patērētājus, jo ikdienā arvien vairāk ienāk kompjūtertīklu pakalpojumi. Pieprasīta ir elektroniskā informācija.

          No 1997. gada rakstu kataloga kartītes vairs neiespiež. Uz bibliogrāfiskās reģistrācijas pamata, rodas jauni bibliogrāfiskās reģistrācijas produkti - izvēles saraksti. Izvēles saraksti ir jauni bibliogrāfiski līdzekļi priekš dokumentu izvēles. Izvēles sarakstus piesūta bibliotēkām, lai ieinteresētu par jauniem izdevumiem. Šajos sarakstos uzrādītas grāmatas, notis, audiovizuālie materiāli, muzikālās programmas u.c. dokumenti.

2. DANBIB KONCEPCIJA

          DanBib ir modernizēta daļa bibliogrāfijas sistēmā, ko lieto lokālajām valsts un universitātes bibliotēkām Dānijā. DanBib datu bāzes izmanto ap 4000 publisko bibliotēku. Sistēma nodrošina sakarus starp vietējām bibliotēkas sistēmām un bibliotēkas biedrībām, kā arī sakarus starp visām valsts bibliotēkām. DanBib izpilda virsdāņu meklēšanas un starpniecības pakalpojumus DBC materiālu izdošanā. Nodrošina optimālas iespējas bibliogrāfisko datu izmantošanā.

            DanBib sistēmā galvenās sadarbības pamats ir kompjūteru tīkls, kurš izveidots pēc mūsdienu jaunākās tehnoloģijas un atbilst starptautiskiem standartiem.

            DanBib rada pieeju citām bibliotēkām kompjuterizācijas tīklā pēc informācijas pakalpojumiem, kā arī var ievietot savu informāciju.

            Bibliotēkas izvēlas kompjūtertīklu sistēmu pēc saviem ieskatiem, bet tās darbojošai sistēmai jāfunkcionē visnacionālā un vietējā tīklā, tai jābūt vienotiem standartiem. Sevišķi datu pārraidīšanas standartiem.

            Standarta izstrādāšanas jautājumi ir viens no prioritāriem uzdevumiem DBC. Uzmanības lokā ir Eiropas standarti un starptautiskie standarti.

            DanBib elektroniskās sistēmas attīstība notiek pēc Dānijas valsts un Komūnas rīkojuma. Valsts un Komūnas pārstāvjiem jāvienojas par visiem svarīgākiem DBC lēmumiem.

            DanBib bāzes programma strādā operatīvā sistēmā POSIX (ISO 9945), kurā ir ietverta datu bāze pēc standarta SQL (ISO 9075). DanBib sistēmas funkcijas izdalītas uz vairākām automatizētām sistēmām: dialogu, meklēšanas un datu bāzes režīmā.

            Datu reģistrācija notiek pēc vispārējo dāņu kataloģizācijas noteikumiem un vispārējā dāņu formātā MARC. Darbojas no 1975. gada. Kataloģizācijas noteikumi balstās uz formātu AACR un formāts MARC balstās uz UKMARC.

            1997. gadā izveidots atjaunotais MARC formāts dan-MARC 2 pēc standartiem ISO 2709, ko pielieto visu veida materiālu aprakstīšanai.

            Izsniegšanas datus reģistrē sistēmā ISO 8459-1.

            DanBib attīstības modulis - pamatojas uz tā saucamā celtniecības kubika principa [11; 4 ] - pakāpeniska esošā moduļa maiņā vai jaunā moduļa ieviešanā. Sistēma balstās uz patstāvīgi izstrādātām programmām kopā ar iegādātām paketēm. DanBib jau no paša sākuma virzīts uz profesionālu lietotāju.

            1997. gada sākumā DBC nolēma, ka tālāka DanBib attīstība jāveido uz interfeisa Web bāzes, svarīgs priekšnoteikums tālākas stratēģijas plānošanai. Tas nozīmē, ka jaunās DanBib funkcijas nebūs pilnībā pieejamas visiem lietotājiem uz pašlaik darbojošās Interfeisa simboliem izveidotās bāzes. Šis lēmums pieņemts ar pārliecību, ka Web ļoti īsā laikā kļūs par parastu interfeisu, pieejamu visām bibliotēkām un to lietotājiem. Vienlaicīgi atceroties ka DanBib sistēmai jāievēro lietotāju vajadzības.

            DanBib informācijas modelis - bibliogrāfiskais ieraksts, sastāv no divām kārtām [10.-11.lpp.;4]:

            1. Nosaukuma daļa (ieraksts) - satur standartizētus datus ar bibliogrāfiskiem aprakstiem: nosaukums, autora dati, izdevums, izdevniecība, lappušu skaits, galvenie materiāli, valodas, kodi,

            2. Vietējā daļa (ieraksts) - satur papildus ziņas ar sīkākiem formulējumiem, kā arī ziņas par lokalizāciju un piekļūšanu pie materiāliem.

            DanBib informācijas meklēšanas sistēmas bāze pamatojas uz ISO 8777, tas ir bibliogrāfisko datu meklēšanas standarts ar teksta orientāciju. Meklēšana notiek ar komandu palīdzību. Svarīgākās darbības šajā sistēmā ir meklēšana, apskate, skanēšana, pieprasījumu pasūtīšana, izdruka un saņemšana. Visus svarīgākos bibliogrāfiskos datus - autoru, nosaukumu, sēriju, tematiskos vārdus, izdevniecības datus, tematiskos datus, identifikācijas numurus, var meklēt atklātā tekstā. Ar meklēšanas kodu pielietošanu var atrast precīzākas reģistrācijas ziņas t.sk. atsevišķas elementu ziņas.

            No elektroniskās pasta kastītes uz rakstu bāzes bibliotēkas var pasūtīt elektronisko pieprasījumu. Kā alternatīvu elektroniskai pastkastītei DanBib piedāvā iespēju izmantot interfeisu uz Web bāzes. Izmantojot interfeisu uz Web bāzes lietotājam nav jāatkārto pasūtījums, bez tam lietotājs var saņemt pašas jaunākās ziņas, piemēram, par izsniegšanas iespējām, rindas lielumu par kādu grāmatu, kompaktdisku, filmu vai kādu citu dokumentu.

            DanBib konstrukcijas sistēma sastāv no vairākiem moduļiem, ar patstāvīgām vairākām funkcijām. Informācijas meklēšanas funkcijā var ievietot vairākas sistēmas. Tas nozīmē ka sistēma ir elastīga. Pie konstrukcijas sistēmas svarīgākajām funkcijām ir:

·         datu bāzes funkcijas,

·         meklēšanas funkcijas,

·         dialoga funkcijas.

Paša galvenā funkcija ir datu bāzes apmaiņa ar apkārtējo pasauli. Apkārtējā pasaule var būt bibliotēku sistēma vai patstāvīgs kataloģizācijas modulis.

            DanBib datu bāze ir kopējs publisko, skolas un zinātnisko bibliotēku katalogs, kā arī dāņu nacionālā bibliogrāfija. Datu bāze aptver datus, apmēram, 160 publiskām bibliotēkām un 250 zinātniskām bibliotēkām, kā arī datus par žurnālu atrašanos 500 citās Skandināvu bibliotēkās.

            DanBib darbojas no 1981. gada, bet satur arī datus par daudz vecāku literatūru, sevišķi par dāņu nacionālo bibliogrāfiju, kā arī lielāko daļu Karaliskās bibliotēkas un Valsts bibliotēkas darbu. Kopā DanBib datu bāze reģistrē 10 miljonus bibliogrāfisko datu ar aptuveni 21 miljonu ierakstu lokalizācijām.

            1997. gadā DabBib bāzē ievadīja pēdējo daļu no dāņu nacionālās bibliogrāfijas, tas ir dāņu avīžu un žurnālu rakstu anotāciju un reģistrāciju.

            Apmēram 1 miljonu rakstu, sākot no 1981. gada, DanBib datu bāze dod iespēju meklēt, lokalizēt un pasūtīt vienā darba seansā.

            1996. gadā DanBib sistēmā izpildīti 300 000 tūkstoši pasūtījumi, tas ir 50% vairāk nekā 1995. gadā. Skat. pielikumā shēmu Nr.2 Key figures for selected DBC activities.

            Pateicoties DanWeb lokālajai sistēmai ir iespējama pārslēgšanās gan pie vietējām bibliotēkas sistēmām, gan pie DanBib sistēmām.

            Galvenā uzmanība pievērsta grafisko lietotāju interfeisam ar vienkāršotu pārslēgšanos starp sistēmām. DanWeb veido arī sadarbību starp ieinteresētām bibliotēkām un lietotāju grupām ar dāņu tirgus sagādes sistēmām.

3. DBC REĢISTRĒTĀ UN IZDOTĀ PRODUKCIJA.

            DBC reģistrētā nacionālā bibliogrāfija un bibliogrāfiskā produkcija pieejama caur elektronisko tīklu DanBib un Karaliskās bibliotēkas kompjūterkatalogā REX.

Reģistrēto literatūru DBC izdod atsevišķos elektroniskos izdevumos un dažus iespiedprodukcijas veidā. Pirmais no ņiem izdevumiem:

 Dāņu recenziju rādītājs (Danish National Bibliography - Reviews) [2]. saņem recenzijas no astoņām lielākām Dānijas avīzēm un apmēram 800 žurnāliem. “Dāņu recenziju rādītājs” reģistrē recenzijas no iespiedizdevumiem un elektroniskām grāmatām, filmām, video, teātra uzvedumiem un izstādēm.

Kā kritērijs reģistrācijā tiek ņemts vērā apjoms, ne mazāk kā 750 tipogrāfisku iespiedvienību, mazākas netiek reģistrētas.

Gadā reģistrē aptuveni 30.000 recenzijas. Dāņu recenziju reģistrācija tiek publicēta vienīgi elektroniskā formā. Šos rakstus publicē Online datu bāzē “The Review Database” (Rakstu bāze) no 1981. gada. Uz 1996. gada 1. janvāri datu bāzes atmiņā bija 95.000 datu. Gadā aptuveni reģistrē ap 18.000 datu.

Lietotājiem pieejami ieraksti disketēs un ieraksti uz CD-ROM “Artikelbasen pa CD-ROM”.

Avīžu recenzijas reģistrē jau nākošajā dienā, bet grāmatu recenzijas pēc reģistrācijas dāņu grāmatu sarakstā. Žurnālu recenziju reģistrācijas laiks gadā sastāda vidēji 4. nedēļas.

 Dāņu rakstu rādītājs (The Danish Article Index) [2], tāpat kā “Dāņu recenziju rādītājs”, “Dāņu rakstu rādītājs” reģistrē rakstus no 8 lielākām dāņu avīzēm un apmēram, 800 žurnāliem. Rakstu lielums ir izšķirošais reģistrācijas kritērijs, tas nedrīkst būt mazāks par 6000 tipogrāfijas vienībām. Dāņu rakstu rādītājā aptuveni gadā reģistrē 30.000 rakstus.

Pie DBC izveidotā komisija nepārtraukti seko visu jauno žurnālu iznākšanai un piedāvā kādus ieviest reģistrācijas sarakstā un kādus būtu vēlams izslēgt no saraksta.

Dāņu rakstu rādītāju publicē vienīgi elektroniskā formā:

·         Online datu bāzē “The Article Base”, reģistrē datus no 1981. gada. Šobrīd datu bāzē uzkrāti ap 530.000 dokumentu.

·         Ieraksta disketēs.

·         Ieraksta CD-ROM “Artikelbasen pa CD-ROM” (The Article Base on CD-ROM).

“Dāņu attēlu saraksts”, (Danish National Bibliography - Visual Recordings) [3], tas ir saraksts par dāņu diapozitīvu sērijām, caurspīdīgiem attēliem, filmām,videodiskiem un videolentēm.

Šajā sarakstā gadā tiek reģistrētas 600 - 700 vienības. Attēlu reģistrācija uzsākta 1984. gadā un to publicē vienīgi ar elektronisko formu palīdzību:

·         Pilnīgā formā Online datu bāzē “ DanBib-basen and BASIS” ,

·         Datus ieraksta disketēs un citos masu informācijas līdzekļos,     

·         Pilnīgā formā uz CD-ROM “Bibliotekskatalog og Nationalbibliografi” (Bibliotēkas katalogi un nacionālā bibliogrāfija

Dāņu grāmatu saraksts, (Danish National Bibliography - Books) [3]. Tas ir saraksts par grāmatām un periodiku, kuras izdotas Dānijā. Dāņu grāmatu sarakstā tiek reģistrētas arī mikrofilmas, elektroniskās grāmatas, bet mazās sērijveida formas reģistrē uz CD-ROM un diskiem.

Gadā aptuveni reģistrē 17000 vienības, šim skaitlim katru gadu ir tendence pieaugt.

Reģistrācijas laiks dāņu grāmatu sarakstā pēc līguma ir 4 nedēļas. No saņemšanas brīža, kad grāmata iziet cauri klasifikācijas un kataloģizācijas nodaļām informācija tiek ievadīta DanBib datu bāzē.

Dāņu grāmatu sarakstu publicē iespiestā veidā iknedēļas laikrakstā “Ugefortegnelsen” un iknedēļas žurnālā “Bogmarkedet”[1]. Žurnālā publicē nedēļas laikā reģistrētos dokumentus. Šī žurnāla 1994. gada Nr. 9 apskatāms LNB Bibliogrāfijas institūtā. Tas ir iknedēļas žurnāls par aktuāliem jautājumiem, kurā publicē Dānijas nacionālās bibliogrāfijas grāmatu sarakstus.

Žurnāls “Bogmarkedet” arī publicē:

·         Mēneša daļu (Monthly parts),

·         Kvartāla daļu (Quarterly parts),

·         Gada daļu (Annual parts).

Grāmatu saraksts pievienots žurnālam un sakārtots alfabētiskā secībā.

Grāmatu sarakstus publicē arī elektroniskā formā:

·         Online DanBib datu bāzē un BASIS datu bāzē no 1970. gada,

·         Publicē diskos un citos informācijas līdzekļos,

·         Uz CD-ROM “Bibliotekskatalog og Nationalbibliografi” (Bibliotēkas katalogs un nacionālbibliogrāfija).

Dāņu skaņu ieraksts, (Danish National Bibliography - Sound Recordings) [3]. Apkopo dāņu izdevēju izlaistos skaņu ierakstus, tā kā ziņu sniegšana reģistrācijai nav obligāta, tad netiek reģistrēti visi izdotie skaņu ieraksti. Gadā reģistrē aptuveni 2500 ierakstu.

Skaņu ierakstu reģistrācija iesākta no 1982. gada. Tos publicē tikai elektroniskā formā, DanBib datu bāzē.

Dāņu muzikālie ieraksti, (Danish National Bibliography - Music Recordings) [3]. Ir nacionāli - diskogrāfiskais saraksts, kuru cenšas reģistrēt pilnībā. Pēdējos gados reģistrāciju skaits stipri pieaug sadarbojoties Valsts skaņuplašu arhīvam, radio un televīzijas raidījumiem ar DBC. Ierakstu skaits stabilizējas, tas gadā sasniedz 17000 - 18000 nosaukumu.

Muzikālo ierakstu reģistrāciju publicē vienīgi elektroniskā formā:

·         Online DanBib datu bāzē un BASIS no 1987. gada,

·         Disketēs un citos informācijas līdzekļos,

·         Uz CD-ROM “Bibliotekskatalog og Nationalbibliografi” (Bibliotēku katalogā un nacionālbibliogrāfijā).

Grenlandes grāmatu saraksts, (Greenlandic book list) [3], reģistrē iespiedprodukciju, kas izdota Grenlandē, kā arī publikācijas Grenlandes valodā un par Grenlandi, kas izdotas ārpus Grenlandes. Reģistrāciju skaits sasniedz ap 100 nosaukumu gadā. Grenlandes grāmatu sarakstu pastāvīgi publicē kopējā dāņu grāmatu sarakstā, kā atsevišķs saraksts tiek publicēts dāņu gada sarakstā. Grenlandes grāmatu saraksts tiek izstrādāts ciešā sadarbībā ar Visgrenlandes bibliotēku.

                        4. DBC SADARBĪBA AR KARALISKO BIBLIOTĒKU

(Royal Library)

Dānijas Kultūras Ministrijas Līgumā, kas noslēgts ar DBC par nacionālās bibliogrāfijas reģistrāciju, noteikts kādus dokumentus reģistrē Dānijas Karaliskā bibliotēka savā kompjūterkatalogā REX un kādus dokumentus reģistrē DBC. Savukārt DBC ir tiesīgs šos reģistrētos dokumentus publicēt un novadīt pie patērētājiem. Tā caur DBC kompjūtersistēmu DanBib pie Karaliskās bibliotēkas kompjūterkataloga REX var pieslēgties visas Dānijas bibliotēkas.

            Karaliskās bibliotēkas reģistrētie saraksti [3, 18.-19.lpp.]:

·         Dāņu periodikas saraksts (Registr of Danish Periodicals),

·         "Dania Polyglotta",

·         Dānijas valsts bibliogrāfijas publikācijas (Impresa Publica Regni Danici),

·         Tulkojumu rādītājs (Index Translation),

·         Dāņu karšu saraksts (Danish National Bibliography -Maps),

·         Dāņu muzikālais saraksts (Danish National Bibliography - Music).

Dāņu periodikas saraksti reģistrē jaunus un darbību izbeigušus izdevumus izdotus elektroniskā formā, makroformā un iespiedformā. Iznākušā periodika tiek atjaunota piecgadīga perioda intervālā.

            Reģistrē apmēram, 800 jaunu un 700 iznākt beigušu nosaukumu gadā. Reģistrācija notiek četru nedēļu laikā no saņemšanas brīža.

            “Dania Polyglotta” ievieto reģistrēto ārzemju dāņu literatūru, kā arī dāņu un ārzemju literatūru par Dāniju ārzemju valodās. Bibliogrāfijā iekļauj grāmatas, grāmatu daļas, periodiku, periodikas daļas, kā arī ierobežotā daudzumā sīkus izdevumus. Piemēram, 1996. gadā reģistrēja 1898 nosaukumus.

            Ar šo izdevumu “Dania Polyglotta” [5] var iepazīties Ziemeļvalstu bibliotēkā. Bibliogrāfiskajā rādītājā uzrādīti dokumenti, kas iznākuši Dānijā, apkārt Dānijai, tas ir Skandināvijas valstīs un par Dāniju citās valstīs, kā arī par Grenlandi un Fāreru salām.

            “Dania Polygllotta” Karaliskā bibliotēka izdod no 1901. gada. Tie ir bijuši atsevišķi izdevumi, kas reģistrēti pa gadiem, piemēram, Dania Polyglotta... 1901 - 1944; Dania Polyglotta... 1947 - 1951.

Patreiz augstāk aprakstītais izdevums iznāk reizi gadā, bet ir “Dania Polyglotta”, kas iznāk reizi ceturksnī. Rādītājs atšķiras pēc katagorijām A, B, un C.

“A” kategorijas rādītājā ievieto reģistrētās grāmatas, rakstus un periodiskos izdevumus izdotus Dānijā un ārzemēs.

“B” kategorijas rādītājā ievieto bibliogrāfiju par grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, kuri publicēti Dānijā un ārzemēs.

“C” daļā atspoguļota Dānijas nacionālā literatūra.

Impresa Publica Regni Danici - Dānijas valsts bibliogrāfijas publikācijas reģistrē publikācijas, kuras izdod valsts orgāni un iestādes. Netiek reģistrēti iekšējās lietošanas materiāli. Gadā reģistrē vairāk kā 3000 publikāciju. Izdod iespiedprodukcijas formā un elektroniskā formā.

Index Translationum - reģistrē tulkojumus, izdotus Dānijā. Tos publicē elektroniskā formā un uz CD-ROM.

Dāņu karšu sarakstu izstrādā Karaliskās bibliotēkas karšu kolekcija uz DanBib elektroniskās datu bāzes. Sarakstus veido pēc iespējas pilnīgākus iekļaujot ģeogrāfiskās un tematiskās kartes. Atlasus izdotus Dānijā, Grenlandē un Fāreru salās. Izdotos karšu kolekcijas materiālus publicē REX sistēmā uz CD-ROM un disketēs.

Dāņu muzikālais saraksts ir nošu saraksts. Sarakstu cenšas izveidot pēc iespējas pilnīgāku, tāpēc reģistrē visus muzikālos materiālus (notis), kas izdoti Dānijā, kā arī reģistrē ārzemju notis, kas saistītas ar Dāniju. Reģistrācijas laiks 2-6 dienas no saņemšanas dienas. Gadā aptuveni tiek reģistrēti ap piecsimt dokumentiem, kurus publicē tikai elektroniskā formā.

DBC vēl nereģistrē Dāņu nacionālās bibliogrāfijas dokumentus, kas atrodas Internetā. DBC izveidotā komisija sadarbojoties ar Bibliotēkas dienesta ekonomisko padomi izstrādā prasības un noteikumus nacionālo bibliogrāfisko dokumentu reģistrēšanai Internetā. Tās mērķis ir ievietot dokumentus nacionālajā bibliogrāfijā. Sadarbībā ar producentiem, izdevējiem un autortiesību sargājošām iestādēm, izstrādā noteikumus par autortiesību vairākkārtēju izmantošanu bibliogrāfiskajā darbā. DBC šo darbības virzienu uzskata par nozīmīgu nacionālās bibliogrāfijas attīstībā.

5. DĀŅU MODELIS

            Dāņu modelis nodrošina labi attīstītu nacionālo bibliogrāfiju ar optimālu centrālās kataloģizācijas tālākizmantošanu. Dāņu modelis pārliecina par pilnīgi nepieciešamu sadarbību starp tautas un zinātniskajām bibliotēkām. Bet jāpiebilst , ka Zinātniskajām bibliotēkām ir vieglāk sadarboties ar kādu universitātes bibliotēku zemes otrā pusē nekā ar vietējo tautas bibliotēku.

            Dāņu modeļa struktūra:

·         valdība (Kultūras ministrija) kā nacionālās bibliogrāfijas uzdevuma pārstāvis,

·         depozītbibliotēkas kā sadarbības partneri,

·         Karaliskā bibliotēka,

·         valsts un universitātes bibliotēkas,

·         izdevēji kā piegādātāji un sadarbības partneri.

            DBC līgums ar Kultūras ministriju beigsies 2001. gadā, tālākais līgums var tikt noslēgts ar citu organizāciju, un šodienas uzdevumi var nākotnē mainīties.

            Šobrīd, šī izveidotā DBC struktūra visaktīvāk veicina nacionālās bibliogrāfijas attīstību un DBC darbību. Tā atļauj DBC ātri reaģēt uz jaunievedumiem un izstrādāt jaunas attīstības tendences.

            Pasaulē ļoti reti ir nodota nacionālās bibliogrāfijas reģistrēšana privātpersonu ziņā. Taču dāņi šādu modeli veidojuši apzināti. Tas, protams, veidojies noteiktos vēsturiskos apstākļos, ar dāņu sadarbības tradīcijām. To nevar tieši pārnest uz citu valstu nacionālās bibliogrāfijas attīstības projektiem, bet tas var kalpot iedvesmai nacionālās bibliogrāfijas darba attīstības perspektīvām.

NOBEIGUMS

            Tuvāk iepazīstoties ar izstrādāto dāņu modeli, kas nodrošina ne tikai dokumentu reģistrāciju, glabāšanu, publicēšanu un bibliografēšanu, bet arī visplašākajā veidā veic informacionālo apkalpošanu un šajā darba procesā radīto produktu realizēšanu, tas ir pārdošanu. DBC lieliski veic visas šīs funkcijas, turklāt nodarbojas ar lasītāju kā arī citu interesentu apmācību datorprogrammu pielietošanā un izmantošanā. DBC ir speciāli aprīkotas mācību telpas, ko izmanto bibliotēku darbinieki, vecāka gadagājuma cilvēki, studenti un mācību iestāžu audzēkņi, kas paši grib atlasīt sev vajadzīgo informāciju DanBib datu bāzēs. Tas ir vesels, es pat teiktu vienots uzņēmums, kas nodarbojas ar bibliotēku funkcijām kopumā par pamatuzdevumu veikt:

·         nacionālās bibliogrāfijas reģistrāciju,

·         kārtējās nacionālās bibliogrāfijas reģistrāciju,

·         retrospektīvās nacionālās bibliogrāfijas reģistrāciju,

·         nodrošina informacionālo apkalpošanu.

            Nav pasaulē daudzas valstis, kuras uzticējušas nacionālo kultūras mantojuma saglabāšanas reģistrāciju veikt privātstruktūrām. Dānija ir viena no tām. Šis izstrādātais dāņu modelis darbojas ar panākumiem, to nevar noliegt un viņi ir tālāk attīstībā tikuši par citām Eiropas valstīm. Šis attīstības līmenis nav salīdzināms ar Baltijas valstīm. Un šo dāņu modeli nevar pārnest uz citu valstu attīstības projektiem. Tas ir vēsturiski veidojies gadu gaitā un iesakņojies dāņu kultūrā, apziņā un mentalitātē.

            Grūti salīdzināt DBC sasniegto ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfiskā institūta sasniegto šajā jomā. Abas valstis ir tik dažādas ekonomiskā, automatizācijas un finansiālā ziņā, ka nebūtu godīgi salīdzināt Latvijas bibliotekāru nopelnus ar dāņu kolēģu nopelniem. Dānijā ir speciāli bibliotēkas vajadzībām celtas vai arī pielāgotas un aprīkotas telpas. Iekārtotas ar modernāko datortehniku. Izveidots plašs visaptverošs bibliotēku kompjūteru tīkls ar modernizētām datu bāzēm, kas darbojas vienotā sistēmā un nodrošina visdāņu meklēšanas un starpniecības pakalpojumus DBC materiālu izdošanā, kā arī rada optimālas iespējas bibliogrāfisko datu izmantošanā. Turpretī Latvijas bibliotekāru nopelni nacionālās bibliogrāfijas reģistrēšanā, saglabāšanā, publicēšanā un informatīvā apkalpošanā arī nav mazi īpaši pēdējo gadu laikā. Latvijas Bibliogrāfiskais institūts sagatavo un izdod 6 izdevumus no kārtējās un retrospektīvās bibliogrāfijas izdevumus:

·         “Latvijas preses hronika” (no 1949.g.),

·         Periodikas rādītājs... gads” (no 1991.g.),

·         “Latvijas prese” (no 1962.g.),

·         biļetens “Latvijas jaunākās grāmatas” (no 1983.g.-1997.g.; no 1998.g. publicēt žurnālā “Grāmatu apskats”),

·         anotētās grāmatu kartītes (no 1950.g.),

·         žurnālu, avīžu rakstu un recenziju kartītes (1961.g.)         

Internetā publicē “Periodisko izdevumu sistēmas datu bāze” un “Nacionālais grāmatu katalogs”

             Reģistrē informāciju automatizētā datu bāzē:

·         Latvijas periodisko izdevumu sistēma (1768 - 1997) - 21123 ierakstu,

·         Preses statistika (no 1995)- 6300 ierakstu,

·         Latvijas periodika (1991- 1995) - 2150 ierakstu,

·         Latvijas nacionālās analītikas datu bāze (1996) - 233000 ierakstu,

·         Latvija un latvieši pasaules presē (1997) - 5200 ierakstu,

·         Nacionālā grāmatu bibliogrāfisko aprakstu datu bāze (no 1997) - 2500 ierakstu.

            Piedāvā informāciju teksta failu formā:

·         Latvijas nacionālās analītikas datu bāze (no 1994 - 1995) 130000 ierakstu

·         Nacionālā grāmatu bibliogrāfisko aprakstu datu bāze - 63000 ierakstu,

·         Latvija un latvieši pasaules presē - 18800 ierakstu.

            Tāds ir Latvijas bibliogrāfiskā institūta devums salīdzinoši Dānijas bibliotekāru darbu ieguldījumam.

            To visu nodrošina obligātā eksemplāra likums, kas pieņemts saskaņā ar IFLAS un UNESCO rekomendācijām. Obligātā eksemplāra uzdevums ir nacionālās iespiedprodukcijas kā nacionālās kultūras mantojuma daļas komplektēšana un saglabāšana, kā arī nacionālās bibliogrāfijas sastādīšana. Obligātais eksemplārs ir katra klajā laista izdevējprodukcija vai iespieddarba eksemplāra piegāde pēc likumā paredzētas kārtības nacionālajām, augstskolu un zinātniskām bibliotēkām, grāmatu krātuvēm, nacionālās bibliogrāfijas aģentūrām, muzejiem, laikrakstu un žurnālu redakcijām u.c. organizācijām, to fondu regulārai komplektēšanai, iespieddarbu centralizētai reģistrēšanai, bibliogrāfisko rādītāju sastādīšanai, kataloģizācijai, preses statistikas uzskaitei un citiem informācijas līdzekļiem [11, 25.-36.].

            Salīdzinot ar 1977. gada Parīzes konferencē pieņemtajiem UNESCO kritērijiem. kurā nacionālās bibliogrāfijas reģistrācija sadalīta 3 līmeņos:

            1. līmenis - reģistrē grāmatas un brošūras, oficiālus izdevumus, periodiskos                          izdevumus.

                                      2. līmenis - reģistrē disertācijas, kartogrāfijas izdevumus, nošu izdevumus, standartus,                     izgudrojumu aprakstus, zinātnisku konferenču referātus, zinātniski pētnieciskās atskaites.

            3. līmenis - reģistrē rakstu atskaites no seriāliem izdevumiem; tēlotājmāksla, reprodukcijas, skaņu plates, skaņu kasetes, videofilmas, mikrofilmas gravīras, plakāti, kinofilmas, izdevumi Braila rakstā, informācijas mašīnlasāmie izdevumi.

DBC darba radītā produkcija ierindojama otrajā un trešajā līmenī. Tas ir augsts darba rādītājs.

            Šajā pētījumā par DBC plašāk ir atsegta viena daļa par reģistrēto un izdoto produkciju, bet tikai nedaudz esmu pieskārusies DanBib datu bāzēm un to informacionālajiem pakalpojumiem, bet tik pat kā nemaz nav iztirzāti marketinga jautājumi. Pētījums dod nelielu ieskatu DBC darbības virzienos un ieskicē izstrādātā dāņu modeļa struktūru.

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

1. DBC homepage: DanBib - the concept and its implementation. / INTERNET

 13.08.1997.- 18 p.

2. Dansk Biblioteks Center: [Ceļvedis ].- [ Copenhagen: Danish Library Centre,

 1997 ]. - 24 p.: il.

3. Dansk Biblioteks Center: O                                                                         

 [Copenhagen: Danish Library Centre, 1997]. - 24 c.

4. DanBib - the concept and its implementation / Dansk Biblioteks Center: DBC

 homepage. / INTERNET 13. 08. 1997. - 18 p.

5. Dania Polyglotta: Literature on Denmark in languages other than Danish &

 Books of Danish interest published Abrood. An annuas bibliography. -

 Copenhagen, 1996.- 197 p.

6. Dansk bogfortegnelse: udarbejdet of Dansk Biblioteks Center // Bogmarkedet

 forars - temanummer. - 1994.- Nr. 9/28. febr. - 45.-59. lpp.

7. The national bibliography: present role and future development / IFLA Internat

 International office for UBC.- Paris: UNESCO, 1977.

8. Munch - Petersen E. Bibliografiens teori: En introduktion.- Kobenhavn, 1980.-

 61 p.

 

9. Капилюк В.Т. Национальная библиография. - 1990. - № 4 - с. 28-33

10. Селиновкер Б.А., Муратов А.П. - Национальная и государственная библиография. // Сов. библиогр. - 1990. - № 4. - с. 33-36

11. Толчинская Л.М., Стародубова Н.З., Василенко Ф.Н. - Система обязательного экземпляра: реальность и требования. // Научные и технические библиотеки. - 1992. - № 10. с. 25-36.

1. pielikums

1. Shēma Key figures for selected DBC activities

2. pielikums

2.Shēma Some financial and other key data

---

[1] Dansk bogfortegnelse: [Udarbejdet at Dansk Biblioteks Center] // I samarbeide med Det kongelige Bibliotek 7.-13. febrear 1994. - Bogmarkedet forars - temanummer Nr. 9 - 1994.-28. febrear 45.-59. lpp.