DARBS AR DATIEM (Excel)

Bieži vien, strādājot programmā Excel pie datu ievades, nepieciešams ievadīt veidot tabulas, kurās glabājas noteikti dati.

B  Firmas klientu saraksts. Šāda tabula varētu saturēt sekojošu informāciju:

Firma	Adrese	Darbības veids
Akmens-1	Jūrmala, Jūrkalnes 6, LV-2011	Automobiļu remonts, apkope
Amiakords	Jūrmala, Baznīcas 3, LV-2015	Autostāvvietas
Ando K	Jūrmala, Mellužu prospekts 7, LV-2008	Auto riepu serviss
Autegs	Jūrmala, Skolas 3, LV-2011	Apmācība: autovadītāju, autoskolas
Auto klubs SC	Jūrmala, Edinburgas prospekts 15,  LV-2015	Automobiļu rezerves daļas un piederumi
Autocentrs Vaivari	Jūrmala, Ventspils šoseja 64, LV-2011	Automobiļu remonts, apkope
Autoteh	Jūrmala, Nometņu 24a, LV-2016	Automobiļu remonts, apkope
Baltimor Ekspedition	Jūrmala, Ventspils šoseja 43, LV-2011	Kravu pārvadājumi: autotransporta

Ðâda veida saraksts var saturçt ïoti daudz ierakstu (par ierakstu sauksim ðîs tabulas rindu jeb visu informâciju, kas attiecas uz vienu firmu). Ja jâstrâdâ pie ðâda saraksta izveides un ievadâmo ierakstu ir daudz, iespçjams lietot speciâlas komandas, kas atvieglo datu ievadi, meklçðanu, utt. Ðîs komandas iespçjams atrast komandkartç DATA (skat. zîmçjumu)

ðkiroðana

Pirmâ lieta, kas visbieþâk nepiecieðama darbâ ar ðâda veida tabulâm ir datu ðíiroðana noteiktâ kârtîbâ. To panâk ar komandas SORT palîdzîbu.

G  Pirms komandas doðanas jâiezîmç visas tabulas ðíirojamâs kolonnas! (skat. zîmçjumu)

Komandas logâ (skat. zîmçjumu) iespçjams noradît pçc kuras kolonnas ðíirot un kâdâ kârtîbâ: ASCENDING - augoðâ secîbâ, DESCENDING - dilstoðâ secîbâ.

Datu filtrçðana

Pieòemsim, ka mûsu rîcîbâ ir pârdoto preèu tabula. Katra prece ir ar savu artikulu. (skat. zîmçjumu)

Pieòemsim, ka nepiecieðams no visa saraksta attçlot tikai tos datus, kas attiecas artikulu 5000:

1) uzstâda automatisko filtrâciju (skat. zîmçjumu):

  

2) izvçlas no saraksta vajadzîgo artikulu, ðajâ gadîjumâ - 5000. Pçc izvçles uzstâdîðanas sarakstâ redzama atfiltrçtâ informâcija (skat. zîmçjumu)

 

G  Filtru noòem tieði tâdâ paðâ veidâ kâ uzstâda!

G  Izvçlnç komanda blank - atfiltrçt tukðâs ðûnas, nonblank - atfiltrçt aizpildîtâs ðûnas!

datu ievades forma

Ja nepiecieðams veidot garâku datu bâzi, ierakstu ievadîðana tajâ ar parastiem lîdzekïiem var nebût seviðíi piemçrota. Programmâ EXCEL tâpçc ir domâta speciâla datu ievades forma  (skat. zîmçjumu)

Jebkuru tabulu iespçjams atvçrt ðâdâ formâ.

D Formâ vienlaicîgi tiek attçlota visa informâcija, kas saistâs ar vienu noteiktu ierakstu.

Lai izsauktu formu rîkojas sekojoði: iezîmç tabulas kolonnas, kuras jâattçlo formâ un pielieto komandu DATA/FORM.

G  Pârvietoðanâs pa ierakstiem formâ notiek, izmantojot rullçtâju;

G  Formas labajâ augðçjâ stûrî redzams tekoðais ieraksts;

Tabulâ apkopota visu formâ esoðo komandpogu nozîme:

Komandpoga	Nozīme
NEW	Pievienot jaunu ierakstu
DELETE	Dzēst aktīvo ierakstu
RESTORE	Atjaunot ierakstu iepriekšējā izskatā
FIND PREV	Pārvietoties vinu ierakstu atpakaļ
FIND NEXT	Pārvietoties vinu ierakstu uz priekšu
CRITERIA	Noteiktu datu atlase pēc uzdotā nosacījuma
CLOSE	Aizvērt formu

Tabulas grupçðana

Ja uzòçmums nav seviðíi liels, reti nâkas izmantot liela izmçra tabulas, kas sastâv no vairâk kâ 5 kolonnâm vai rindâm, taèu ir situâcijas, kad tabula ievçrojami pârsniedz ðo skaitu. Kâ orientçties ðâdâ tabulâ?

G  Parasti lielâs tabulâs vienmçr neizmanto pilnîgi visas rindas vai kolonnas!

Tâdâ veidâ iespçjams izveidot rindu vai kolonnu grupas, kuras vajadzîbas gadîjumâ var atvçrt vai aizvçrt (skat. zîmçjumu).

Ja kâda no tabulas daïâm ir sakïauta, uz ekrâna tiek iegûts sekojoðs rezultâts (skat. zîmçjumu):

Lai sagrupçtu noteiktas tabulas rindas vai kolonnas, tâs vispirms iezîmç. Pçc tam dod komandu DATA/GROUP AND OUTLINE/GROUP (skat. zîmçjumu)

G  grupçðanu iespçjams veikt vairâkos lîmeòos, tâdâ veidâ izveidojot ïoti çrtu darba vidi!

G  Lai atceltu kâdu grupu, lieto komandu ungroup

saites starp darba burtnîcas lapâm

Kâ zinâms, vienâ EXCEL failâ var bût vairâkas darba burtnîcas lapas. Automâtiski programma ðîm lapâm pieðíir nosaukumus: SHEET1, SHEET2, utt. Ðos nosaukumus laika gaitâ var mainît.

Bieþi vien rodas situâcijas, kad aprçíinu formulâs nepiecieðams izmantot informâciju, kas iekïauta citâ darba burtnîcas lapâ.

Pieņemsim, ka mūsu rīcībā ir divas darba burtnīcas lapas: KLIENTI un STATISTIKA (skat. zīmējumu).

Abās vietās ailes kurā ievada firmu ir vienādas. Loģiski, ka rodas jautājums: “Kāpēc ievadīt divreiz vienu un to pašu informāciju?” Ja abas tabulas atrastos vienā darba burtnīcas lapā, varētu lietot formulu =[šūnas adrese], piemēram =A1

Līdzīgā veidā rīkojas saistot vienu darba burtnīcas lapas šūnu ar otru (šo procesu dažreiz sauc par arī par šūnu dublēšanu).

Lai tabulas STATISTIKA šūnā A2 dublētos informācija no tabulas KLIENTI šūnas A2, rīkojas sekojoši:

1.   raksta = zîmi STATISTIKA šūnā A2;

2.   klikšķina ar peli uz tabulas KLIENTI šūnu A2;

Ðûnâ esam ieguvuði formulu: =Klienti!A2, kur Klienti! ir darba burtnîcas nosaukums, bet A2 konkrçta ðûna ðajâ tabulâ!

G  Šo formulu varēja ievadīt arī no tastatūras, ja zināms daRBA BURTNĪCAS NOSAUKUMS UN ŠŪNA! ŠO PAŅĒMIENU VAR IZMANTOT JEBKURĀ FORMULĀ UN FUNKCIJĀ!