1.Darba režīms darbā ar datoru.
2. Veselības pārbaudes.
3. Vingrinājumi.
4. Psihoemocionālā noguruma novēršana.
5. Kāds
ir ieteicamais darba režīms darbā ar datoru?
6. Kas jādara
pārtraukumu laikā?
7. Kā
var novērst vai samazināt psihoemocionālo nogurumu?
1. Nav ieteicams
strādāt ar datoru bez pārtraukuma ilgāk par 2 stundām.
Īsi, regulāri pārtraukumi ir daudz efektīvāki nekā gari
un neregulāri
pārtraukumi. Ja darbs saistīts ar datu nolasīšanu no
ekrāna,
tad darba pārtraukumos jāizvairās no redzes piepūles. Savukārt, ja
darbs
saistīts ar intensīvu datu ievadīšanu, tad pārtraukumā
jāizvairās no
līdzīga rakstura kustībām roku un plaukstu locītavās.
Pārtraukumu laikā
ieteicami dažādi vingrojumi.
2. Darba devējam jānodrošina darbinieku obligātās veselības pārbaudes
MK noteiktajā kārtībā (MK 1997.gada 4.marta Noteikumi nr. 86,
1.pielikums
- “Paaugstināts redzes sasprindzinājums” un “Fiziskās pārslodzes”).
Redzes pārbaudes jāveic tiem darbiniekiem, kuri ar datoru strādā
vismaz 2
stundas dienā. Veselības pārbaudes, kas saistītas ar fiziskajām
pārslodzēm, jāveic tiem darbiniekiem, kuru darbs ir
saistīts ar pastāvīgu
intensīvu datu ievadīšanu visas darbadienas laikā. Ja
darbinieks ir
pakļauts vēl citiem kaitīgiem faktoriem, tad viņam ir
jānodrošina šiem
faktoriem atbilstošas veselības pārbaudes.
3. 
4.
Lai
novērstu garīgā noguruma rašanos, jāveic darbības, kas
virzītas
uz galveno mērķi:
atvieglot ar
informācijas apstrādi saistītos darbības procesus un
organizēt darbu tā, lai tas atvieglotu šo apstrādes procesu un
veicinātu
darba spēju atjaunošanos pēc noguruma.Veicamās darbības jābalsta
uz
sekojošiem
principiem:
Atvieglot informācijas uztveršanas un interpretācijas procesu. Šinī
nodalījumā ietilpst informācijas attēlošanas veids un tās
saturs.
Informācijas saturs parasti ir atkarīgs no veicamā uzdevuma,
tāpēc
iejaukšanās tajā var sagādāt grūtības, taču varam padomāt, vai tā
apjoms
un grūtības pakāpe varētu tikt vienkāršoti.
Atvieglot lēmumu pieņemšanu. Šinī gadījumā runa ir par uzdevuma
veikšanu, tāpēc jāņem vērā darba vietas plānojums, kontroles iekārtu
plānojums un izvietojums – tēmas, kas jau apskatītas
iepriekšējās
nodaļās.
Uzlabot darba
organizāciju tā, lai mazinātos
noguruma rašanās
iespēja un uzlabotos cilvēka atpūta. Brīdī, kad tiek plānota
darba vieta,
jāņem vērā aspekti, kas saistīti ar darba ritmu un darba
laika
organizēšanu.
Ja darba
uzdevumu veikšanai nepieciešama paaugstinātas
psihoemocionāla slodze, ieteicams, lai tās intensitāte atbilstu
apmācīta
darbinieka normālam darba ritmam, turklāt iesaka nepakļaut nodarbinātos
uzspiestam darba
ritmam neatkarīgi no tā, vai tas būtu mašīnu vai
ražošanas mērķu dēļ.
Plānojot darba laiku, īpaša uzmanība jāpievērš pārtraukumu
sadalījumam. Ja darbs prasa noteiktu psihoemocionālu piepūli
noteiktu
laika posmu,
nepieciešama īsu un biežu pārtraukumu ieviešana, lai būtu
iespējams
atgūties no noguruma.
5.
Ieteicams
ik pēc 1 stundas pārtraukt darbu uz 5–10 minūtēm
vai ik pēc 2 stundām – uz 15 minūtēm. Pārtraukumu laikā nav
ieteicams
atrasties pie monitora.
6.Partraukuma laika vajag izpildīt vingrojumus lai nerasto nekādas veselības problēmas !
7.Ir jāizvairās
no šiem faktoriem !
Psihoemocionālo nogurumu veicinošie faktori ir:
· Sarežģītība– ātrums;
· Uzmanība;
· Pedantiska rūpība;
· Uzmanības pakāpe. Uzmanības ilgums. Iespēja novērst skatienu.
Iespēja sarunāties.
· Izpildes Ātrums;
· Atalgojuma
veids.
· Darba ritmā ieiešanas laiks.
· Darbs operāciju virknē vai nē.
· Aizkavēšanās, kas jāatgūst. Pārtraukumi. Iespējas atstāt darba
vietu.
· Operāciju cikla/skaita ilgums.
· Negadījumu risks. Produkta vai materiāla bojāšanās risks.
· Operāciju blīvums. Laika spiediens.
· Darba precizitāte.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru