Gvineja

Aizkraukles 2. vidusskolas

12.b klases skolnieka

Ērika Harjo

referāts

Gvineja

Aizkraukle. 2000.

Par valsti

Pašos pirmsākumos tagadējās Gvinejas teritorija ietilpa Mali un Ganas valstī. No 15.gs. vidus līdz 19.gs. gvinejieši tika iznīcināti barbariskā veidā, tas ir, viņi par medījumiem portugāļu vergu medniekiem.

1958. gada 2. oktobrī Gvineja ieguva neatkarību no Francijas. Demokrātisko sistēmu Gvinejā ieviesa 1993. gadā, kad ģenerālis Lasans Konte (militārās vadības galva) tika ievēlēts par valsts prezidentu. 1998. gadā Lasanu Konte  atkal ievēlēja par prezidentu, taču tika ļoti kritizēts par to ka 1999. gadā iesūdzēja tiesā opozīcijas līderi, kā arī par plaši izplatīto ekonomisko nestabilitāti.

Valsts parlaments ir "Nacionālā Asambleja", kurā ir 114 biedri, tiek ievēlēta uz četriem gadiem.

Galvaspilsēta - Konakri. Valsts tiek iedalīta četros administratīvos reģionos un vienā īpaša zonā (Konakri).

Gvinejas darbība bāzēta uz Francijas civilo likumu sistēmas bāzes, ierasti augsts un diskrēts. Tieslietu kodekss pašlaik tiek mainīts.

Pilngadība tiek piešķirta no 18 gadu vecuma, taču vēlēšanu tiesības tikai no 21 gada.

Karogs -  trīs krāsu virknējums vienādos vertikālos laukumos - sarkans, dzeltens un zaļš (izmantotas populārās panāfrikāņu krāsas no Etiopijas). Gvinejas karogs ir tādas pats kā Ruandas Republikai, tikai atšķiras ar to, ka Ruandas Republikas karogam dzeltenās krāsas laukumā ir  lielais burts "R".

Ģeogrāfija

            Gvineja atrodas austrumu puslodes Āfrikas kontinenta rietumu daļā. Rietumos Gvineja robežojas ar Atlantijas okeānu (320 km), taču Gvinejas robežvalstis ir: Gvinejas - Bisavas Republika (386 km);  Senegālas Republika (330 km);  Mali Republika (858 km);  Kotdivuāras Republika (610 km);  Libērijas Republika (563 km);  Sjerraleones Republika (652 km).

Gvinejas kopējā platība ir 245857 km², no kuras visu platību aizņem sauszeme un ūdeņu nav. Mans viedoklis: Negribu piekrist tam, ka Gvinejā visu platību aizņem zeme un ūdens neko. Taču skatoties kartē var redzēt ka tieši Gvinejā sākas divas lielas Āfrikas upes - Nigēra un Senegāla. Un ņemot vērā šīs valsts atrašanos vēl, jo vairāk gribas apstrīdēt šo viedokli, jo Gvineja taču atrodas Atlantijas okeāna piekrastē un līdz ar to taču Gvinejai ir jābūt arī ūdens robežai ar kādu no savām kaimiņvalstīm. Nevar būt tā, ka kur sākas ūdens - tur beidzas Gvinejas Republikas robežas, jābūt arī kādai teritorijai Atlantijas okeānā.

Gvinejas reljefu var iedalīt divās daļās:

1)      piekrastē ir līdzenumi; 

2)      pārējā teritorija kalnaina.

Gvinejas augstākais punkts ir kalna Monta Nimba virsotne 1752 m augstumā virs Atlantijas okeāna un zemākais ir 0 m virs Atlantijas okeāna.

           

Gvinejas dabas resursi ir:

ü  boksīti;

ü  dzelzs rūda;

ü  dimanti;

ü  zivis;

ü  zelts;

ü  urāns.

Klimats Gvinejā pārsvarā ir karsts un mitrs. Musonu - lietus sezona ir no Jūnija līdz pat novembrim ar dienvidrietumu vējiem. Sausajā sezonā pūš ziemeļaustrumu vēji un šī sezona attiecīgi ir pārējo gadu, tas ir, no decembra līdz maijam.

Gvinejas zeme procentuāli ir sadalīta šādi:

ü  aramzeme - 2%

ü  ganību zeme - 22%

ü  meži un mežu apgabali - 59%

ü  cita - 17%

Gvinejā ir arī tādas vietas, kuras tiek apūdeņotas, lai zemē būtu pietiekošā daudzumā mitrums un šādas apūdeņotas zemes kopējā platības Gvinejā ir 930 km².

Nav tāda zeme, kurā nebūtu tādas briesmas kuras neizraisa tikai cilvēks vien, tās ir dabiskās briesmas un šinī valstī tādas arī ir : karstums, sausums, kā arī vēl citas.

Apkārtējā vide - pašreizējais strīda jautājums:  mežu izciršana, nepietiekoša dzeramā ūdens piegāde,  zemes saindēšana un erozija, pārāk liela nozveja un mežu rajonu pārapdzīvotība.

Dabas apstākļi un resursi valsts saimniecībā.

            Izvērtējot dabas apstākļus Gvinejā neko patīkamu tie nespēj sagādāt valsts saimniecībā, jo tie ir nepiemēroti lauksaimniecība un izaudzēt šādos apstākļos kaut ko ir ļoti grūti, tādēļ arī aramzeme aizņem tikai 2% no kopējās zemes.

            Savukārt dabas resursi Gvinejas saimniecībā nes lielāko peļņu, it īpaši boksītu ieguve, jo Gvineja ir otra pasaulē lielākā boksītu ražotājvalsts.

Iedzīvotāji

Gvinejā pēc pašiem jaunākajiem datiem (07.2000) dzīvo  7466200 iedzīvotāji.

Aplūkojot vecumu struktūru (1.diagrammu) var secināt, ka visās vecuma grupās sieviešu ir vairāk nekā vīriešu. Ļoti straujš kritums ir no vecuma grupas "15-64" uz vecuma grupu "65 un vairāk" , līdz ar to izriet tas, ka vidējais mūža ilgums ir tikai 45 gadi (vīriešiem - 43, sievietēm - 48).

Dzimstība: 40,08 dzimušo uz1000 iedzīvotājiem.

1.diagramma

Mirstība: 17,86 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Bērnu mirstība: 130,98 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem.

Apkopojot mirstības un dzimstības faktus iegūst to, ka populācija ir pozitīva (1,95%). Līdz ar to Gvinejā ir 2.ataudzes tips.

            Gvinejas emigrantu rādītājs ir negatīvs: -2,68emigranti uz 1000 iedzīvotājiem, tas ir izskaidrojams ar to ka vairākus gadus pēc kārtas Gvinejā ir pieņemti vairāki simttūkstoš bēgļu no civilajiem kariem Libērijā un Sjerraleonē, un kopš 1999.gada visi libēriešu un sjerraleoniešu bēgļi ir uzņēmušies atgriezties dzimtenē.

           

	2.diagramma		3.diagramma

 

Aplūkojot 2.diagrammu par reliģijām var secināt to, ka kolonizācijas laikā iedzīvotāji ir pieņēmuši ieceļotāju ticību un palikuši pavisam nedaudz vietējo ticību piekritēji -7%.

   Savukārt 3.diagrammā ir vērojama situācija pilnīgi pretēji 2.diagrammā redzamajai. Kaut gan ieceļotāju ticības ir tikusi pieņemta plašā mērogā, paši vaininieki Gvinejā attiecība pret vietējiem iedzīvotājiem ir maz.

Gvineja oficiālā valoda ir franču, taču katra etniskā grupa parasti runā savā valodā.

Tikai 35,9% no visiem Gvinejas iedzīvotājiem prot rakstīt, taču šinī faktā pretēji iedzīvotāju skaita attiecībai virsroku ņem vīrieši. Tātad 49,9% vīriešu un 21,9% sieviešu (vērā ņemti tie iedzīvotāji kuri jau ir sasnieguši 15 gadu vecumu).

Ekonomika un saimniecība

            Pašreizējās nabadzīgās, vāji attīstītās valsts ekonomikā vislielākā nozīme ir derīgajiem izrakteņiem, ūdens izmantošanas iespējām un agrokultūras resursiem. Ar agrokultūru nodarbojas 80% no visiem darbaspējīgajiem iedzīvotājiem. Gvinejai pieder 25% no visiem pasaules boksītu krājumiem un ir otra lielākā boksītu ražotājvalsts. Izrakteņu iegūšanas sektors sastāda apmēram 75% no eksporta. Gvinejai vēl ir priekšā tāls ceļš līdz attīstītai, pilnībā nodrošinātai un labas rakstītpratības valstij.

            Gvinejas budžeta tēriņi ir daudz lielāki nekā tā ienākumi - $652 miljoni uz $553 miljoniem.

            Industrijas, kuras kopā veido augošu rādītāju - 3,2%:

● boksītu ieguve;     ● zelta ieguve;     ● dimantu ieguve;     ● alumīnija attīrīšana;    

● agrokultūras industrijas;       ● vieglā metalurģija;

            Gvinejā elektroenerģija tiek saražota 535 miljonu kwh daudzumā, taču patērēts tiek mazāk 498 kwh. Līdz ar to elektroenerģija netiek iepirkta, kā arī atlikusī elektroenerģija netiek eksportēta. Galvenie elektroenerģijas ieguves avoti ir ūdens un fosilā degviela.

            Agrokultūras produkti:

● rīsi;                               ● kafija;                             ● banāni;                             ● ananāsi;

● palmu sēkliņas;            ● manioks (tapiaka);         ● saldie kartupeļi;                 ● liellopi;

● aitas;                             ● kazas;                             ● kokmateriāli;

            Eksporta preces (kopējā vērtība - $695 miljoni): boksīti,  alumīnijs, zelts, dimanti, kafija, zivis, agrokultūras produkti.

            Eksporta partneri: Krievija, ASV, Beneluks valstis, Ukraina, Īrija, Spānija.

            Importa preces: naftas produkti, metāli, mašīnas, tekstilizstrādājumi, transportiekārtas,  labība un citas pārtikas preces.

            Importa partneri: Francija, Kotdivuāra, ASV, Beneluks valstis, Honkonga.

            Gvinejas naudas vienība ir 1 Gvinejas franks = 100 centiem. Gvinejas franks pēdējo piecu gadu laikā ir kļuvis vērtīgāks attiecībā pret ASV  dolāru.

Transports

            Dzelzceļa līnijas Gvinejā ir 1086 kilometru garumā, no kuriem sliedes ar standarta platumu ir tikai 279 km, taču pārējās sliedes ir sašaurinātās (pārsvarā viens maršruts Kankana - Konakri 662 km).

            Automaģistrāles veido 30500 km lielu tīmekli, kurā tikai 5033 km ir bruģēti vai asfaltēti, pārējie ir vienkārši zemes ceļi.

            Kuģošanai ir pieejam 1295 km ceļš, ar lielākajām ostām: Boke, Konkari, Kamsara.

            Lidostas - 15. 5 no tām ir asfaltētu skrejceļu, 10 bez.

            Diemžēl Gvinejā nav neviena tirdzniecības kuģu flotes.

Karaspēks

Karaspēkā ietilpst:

● armija;          ● jūras kara flote;         ● pusmilitārā nacionālā žandarmērija;       ● policija

● gaisa spēki;       ● republikāņu apsardze;           ● prezidenta apsardze;

Pieejamais karaspēkam vīriešu skaits vecumā no 15-49 gadiem - 1721941.

Pieejamais karaspēkam vīriešu skaits vecumā no 15-49 gadiem ātrai reaģēšanai - 869442.

Karspēkam atvēlētie līdzekļi- $56 miljoni jeb 1,4% no budžeta.

Izmantotā literatūra un materiāli

ü  interneta lapas : www.worldatlas.com; 

                                www.africa.com

ü  Latvijas Padomju enciklopēdija, 3.sējums, "Galvenā enciklopēdiju redakcija" 1983., 691.lpp (skaitļi -nē)

ü  Pasaules ģeogrāfijas atlants, "Jāņa sēta" 1996.