KOSMĒTIKA UN DABASZINĪBAS

RĪGAS PEDAGOĢIJAS UN IZGLĪTĪBAS VADĪBAS AUGSTSKOLAS

3. E KURSA STUDENTES

DAINAS PĒTERSONES

REFERĀTS

INTEGRĒTO DABAS ZINĪBU KURSĀ.

KOSMĒTIKA

 UN

DABASZINĪBAS

1998. GADA

 NOVEMBRIS

Jau antīkajā pasaulē bija zināma nozīme veselības un skaistuma kopšanā. Senajā Persijā pazina piena labvēlīgo ietekmi uz ādu. Senās tautas bija sapratušas, ka rūpes par ķermeni labvēlīgi ietekmē garastāvokli un līdz ar to cilvēka izskatu. Jau Homēra “Odisejā“ sīki tika aprakstīta vannošanās un ieziešanās ar smaržīgām ziedēm. Ļoti svarīga cauri gadsimtiem ir bijusi pirts. Kulmināciju ķermeņa kopšanas kults sasniedza Senajā Romā, bet līdz ar tās sabrukumu aizmirsās visas zināšanas par kosmētiku. Mazgāšanos uzskatīja pat par grēcīgu nodarbi.Par ekstravaganci uzskatīja arī zobu tīrīšanu. Vēl pat

18. gs augstdzimušās ģimenēs zobi esot tīrīti reizi mēnesī.Tajā pat laikā itālis Farrīni atklāja odekolona izgatavošanas recepti, jo nemazgātie ķermeņi stipri smakoja, bet smaržūdeņi bija ļoti dārgi. Latvijas laukos visa kosmētika sastāvēja no peldēšanās ūdenī un pēršanās pirtī. Vecenītes pazina arī dažādo zāļu novārījumus un to labvēlīgo ietekmi uz ādu, tāpēc ūdens un novārījumi bija vienīgais pieejamais ārstniecības un kosmētikas līdzeklis. 15. gs sākās Renesanses kultūras uzplaukums un cilvēki sāka pētīt senos rakstus, tādejādi atrazdami ziņas par ķermeņa kopšanu un tā skaistumu. 19.gs attīstījās personīgā higiēna un par skaistu tika atzīts dabiski skaists ķermenis. Ja agrāk par skaistām uzskātīja sievietes ar “aristokrātisku sejas bālumu”, tad tagad par ideālu uzskata veselīgu, sārtu sejas ādu.

Kosmetoloģiju iedala:

1.Higieniskā un profilaktiskā kosmetoloģija.

2.Ārstnieciskā kosmetoloģija.

3.Ķirurģiskā un plastiskā kosmetoloģija.

4.Dekoratīvā kosmetoloģija.

Sīkāk savā darbā es apskatīšu tikai vienu no šīm daļām:

HIGIĒNISKĀ UN PROFILAKTISKĀ

 KOSMETOLOĢIJA.

          Šajā nozarē ietilpst paša cilvēka dabiskās rūpes par savu ķermeni, ādu un to izskatu. Cilvēks elpo ne tikai ar plaušām, bet arī ar ādu, un tāpēc tai vienmēr jābūt tīrai. Jebkuru pievilcību var nomākt nepatīkama sviedru smaka, tāpēc jebkurā gadījumā ķermenis vispirms ir jāmazgā, jāattīra un tikai tad jādomā par smaržošanos, bet lai runātu par kosmetoloģiju, vispirms būtu jāapskata.

ĀDAS UZBŪVE.

          Cilvēka ādas uzbūve dažādās ķermeņa daļās ir dažāda, tādēļ arī ķermena kopšana būs atšķirīga. Lai cik bieza būtu āda dažādās ķermeņa vietās, tā vienmēr sastāv no trim galvenajām daļām: 

                           1)  virsādas jeb epidermas,

2)  pamatādas jeb dermas,

3)  zemādas tauku slāņa jeb hipodermas.

           Virsāda sastāv no 3 – 5 sīku šūnu slāņiem, kas saskatāmi tikai zem mikroskopa. Pati dziļākā šūnu kārta ir epidermas aizmetņi, kas daloties pakāpeniski nonāk virspusē un pēc kāda laika atmirst un nokrīt. Tas ir dabīgs process, ko parasti cilvēks pat nepamana..

Pamatādas uzbūve ir sarežģītāka. Tā galvenokārt sastāv no elastīgām šķiedrām, kuras nosaka ādas elastīgumu, un savienotājšķiedrām. Ādā atrodas bagātīgs asinsvadu tīkls, kurā ietilpst apmēram trešdaļa no visa cilvēka asinīm. Āda ir apgādāta ar ļoti attīstītu nervu tīklu, kas ļauj uztvert spiedienu, pieskārienu, siltumu u.c. Visjūtīgākā āda ir roku pirkstu galos, ar ko cilvēks var uztvert apbrīnojamas aptaustāmās virsmas īpašības un nianses (2, 282).

Ādas svarīgākās pamatfunkcijas irpasargāt no: mehāniskiem bojajumiem, kaitīgām vielām, karstuma un aukstuma, ultraviolētā starojuma, mikroorganismiem u.c. Āda regulē siltumapmaiņu un pateicoties tai iespējams uzturēt pastāvīgu ķermeņa temperatūru. Siltuma regulēšanas procesā liela nozīme ir svīšanai. Diennakts laikā cilvēks izdala 0,5 – 2L sviedru, bet fiziskā darbā, karstā laikā un slimojot var izdalīties pat 5 – 10 L sviedru diennaktī (1,19).

ĀDA UN UZTURS.

           Veselīgas ādas izskats ir atkarīgs no pilnvērtīga un sabalansēta uztura, pie tam tas nenozīmē dārgu un izsmalcinātu. Katram cilvēkam ar ikdienas uzturu ir jāuzņem noteikts tauku, ogļhidrātu un olbaltumvielu daudzums, pie tam tās ir iedalāmas aizvietojamās un neaizvietojamās, un ja tās pietrūkst, sākas audu distrofija. Normālai vielmaiņai nepieciešami ir arī tauki, un “slaidās līnijas” ievērotājas, cenšoties izslēgt taukus no uztura, ļoti grēko. Rezultātā gan auguma masa ir normas robežās, betsejas āda izskatās veca un novītusi. Nedrīkst aizmirst, ka daudzi vitamīni šķīst tikai taukos. Tāpat svarīga nozīme ir ogļhidrātiem. Zemākie kalpo organisma nodrošināšanai ar enerģiju, bet augstākie veido balastvielas, kas nepiecieāmas gremošanas galaproduktu izvadīšanai no organisma. Ogļhidrātiem ir liela nozīme, taču pārmērīga cukura lietošana noved pie nesabalansētas vielmaiņas.Šeit varētu piebilst, ka pieaugušam cilvēkam diennaktī vidēji nepieciešams

230g augļu. Ieteicamās normas augķu izmantošanā pamatotas uz augļu ķīmiskā sastāva un barības vērtības detalizētu izpēti, kā arī ņemta vērā augļu iedarbība uz organismu (3,3).

Olbaltumvielas organismā veic dzīvībai nepieciešamas fizioloģiskas funkcijas un ir nozīmīga uztura sastāvdaļa. No dzīvnieku olbaltumvielām vērtīgākās ir piena un olu olbaltumvielas.

VITAMĪNI UZTURĀ.

Ādas stāvokļa pasliktināšanos izraisa ne tikai nepietiekams un nesabalansēts uzturs, bet arī nepietiekams viamīnu daudzums. Daļu no tiem organisms uzņem ar barību, bet daļu no tiem izstrādā pats, tāpēc vitamīnu trūkumu var izraisīt ne tikai slikts uzturs, bet arī dažādas slimības un medikamenti, kas nogalina vitamīnus radošos mikroorganismus. Vitamīnu trūkums var izraisīt matu lūšanu un izkrišanu, ādas lobīšanos, turpretī pārdozēšana var izraisīt saindēšanos ar bīstamām sekām (2,274). Lielus uzturvielu zudumus izraisa nepareiza rīcība produktu pirmapstrādē:

1.     Mizošana. Visvairāk vitamīnu taču ir tieši zem miziņas.

2.     Atrašanās ūdenī veselam auglim neko nenodara, bet sagriezts zaudē daudz derīgu vitamīnu un uzturvielu.

3.     Karsēšanas ilgums un gatavās produkcijas uzglabāšana.

4.     Jūtība pret gaismu un skābekli.

5.     Jītība pret metālu joniem. Apstrādē jāizmanto tikai emaljēti un nerūsoša tērauda trauki un instrumenti.

6.     Neizturība pret skābēm un sārmiem (4,34 – 37).

CUKURS.

Rafinēto cukuru mēdz saukt par “balto nāvi” un ne bez pamata, jo tajā nav ne vitamīnu, ne balastvielu, ne minerālvielu un daudz labāk būtu lietot medu un nekādu cukuru.

SĀLS.

Rupja maluma sāls satur ne tikai nātriju un hloru, bet arī citus elementus, kas organismam ļoti vajadzīgi. Labs šo elementu apgādātājs ir okeāna zivis. Pārmērīga sāls lietošana veicina nierakmeņu rašanos, bojā sirds un asinsvadu sistēmas kā arī citus orgānus turklāt izraisa ūdens aizturi organismā.

ŠĶIDRUMS.

Ja šķidrumus lieto pārāk daudz, tad var rasties tūskas, pastiprināta svīšana un apgrūtināta sirdsdarbība, bet ja to lieto pārāk maz, tad var iegūt nierakmeņus un neveselīgu, ļenganu ādu. Visneveselīgākās ir dažādas limonādes, toties nedzidrinātas sulas, minerālūdeņus un tādus skābpiena produktus kā kefīrs, paniņas un jogurts var dzert cik grib. Tāpat pārspīlēt nevajadzētu ar kafijas un tējas lietošanu, jo tās bojā sejas ādu, tā kļūst tumša, plāna un zaudē elastīgumu.

GARŠVIELAS.

Pēc iespējām vajadzētu atturēties no aso garšvielu lietošanas, jo tās nevajadzīgi provocē ēstgribu un notrulina garšas izjūtu. Savukārt zaļumus, sīpolus un ķiplokus bieži vien patērē par maz. Garšaugus nevajadzētu ēst tukšā dūšā, lai nekairinātu kuņģi. Sīpolu un ķiploku smaka nākošajā dienā pēc labām vakarīņām netraucēs, ja izmazgāsiet vakarā zobus ar labu zobu pastu..

          Lielu iespaidu uz veselību, līdz ar to arī veselīgu izskatu dod  svaigs gaiss, pareiza elpošana, pastaigas, fiziska slodze, rīta vingrošana, labs miegs, pozitīvas emocijas kā arī sauļošanās, bet par to jārunā atsevišķi.

SAUĻOŠANĀS.

          Tā var būt gan negatīva, gan pozitīva ietekme uz ādu. Sakarā ar ozona slāņa samazināšanos pie mums nokļūst pārāk daudz ultravioleto staru ar bīstamu viļņu garumu. Ne jau par velti ultravioleto starojumu izmanto dezinfekcijai, jo tas nogalina sīkbūtnes, bet diemžēl šī starojuma ietekmē bojā iet arī cilvēka organisma šūnas. Pēc jaunākajiem pētījumiem melanīns, kas rodas ādā un veido iedegumu ir nepieciešams tieši tādēļ, lai pasargātu dziļākos audus no ultravioletostaru kaitīgās iedarbības, bet izrādās, ka melanīns ir stipri kancerogēns, tāpēc ar sauļošanos nevejadzētu aizrauties, jo tā veicina ādas novecošanos un grumbu rašanos.

         

          Tāpat kā pārmērīga sauļošanās arī neregulārs dzīvesveids, kaitīgi ieradumi, alkohols, kafija, tēja, lasīšana gultā kā arī nervozitāte un stress nelabvēlīgi ietekmē ādu.

ĀDAS KOPŠANAS LĪDZEKĻI.

          Ja nu nav izdevies izvairītie no ādas bojājumiem un slikta izskata, tad jārunā par ādas kopšanas līdzekļiem.

ŪDENS.

Ūdens ir viens no svarīgākajiem ķermeņa kopšanas līdzekļiem, taču par cik sejas āda ir ļoti jūtīga, tad ūdenim, ko lieto sejas ādas kopšanai, ir jāuzstāda lielākas prasības gan ķīmiskā sastāva, gan temperatūras ziņā. Vispiemārotākais būtu mīksts ūdens. Pilsētas krāna cieto ūdeni var padarīt derīgu to vārot vaļējā traukā un atdzesējot. Ziepes sausina ādu, tāpēc tās derētu aizstāt ar speciāliem, sejas mazgāšanai domātiem izstrādājumiem.

PIENS.

Jau sensenos laikos Ēģiptes valdnieces Kleopatras noslēpums bija piena vannas. Mūsdienās piens ir pieejams ikvienam un piena vannas vairs nav aktuālas, tomēr piena vērtīgās īpašības nevar noliegt. Tās nepieciešamas muskuļiem, saistaudiem, kauliem un ādai, jo satur vērtīgas vielas (5,16).Svaigs tikko slaukts piens satur baktericīdas vielas, un tās ir labākas par ķīmiski ražotiem preperātiem, kā arī aktīvas un vērtīgas vielas ,  piemēram, piena taukus, olbaltumvielas, minerālvielas, nelielu cukura devu, ko šodien mēs cenšamies aizstāt ar dārgiem sarežģīta sastāva mitrinošiem krēmiem(1,6).

          Labu sejas ādai dara arī dažādas maskas no dabiskām sastāvdaļām, piemēram, medus un auzu pārslām, kā arī tvaika peldes, kas atbrīvo no vecās ādas slāņa un uzlabo asinsriti. Maskas iedala:

1.     Atsvaidzinošās mas.

2.      Barojošās maskas.

3.     Mīkstinošās maskas.

4.     Hidratējošās maskas.

5.     Vitaminizētās maskas.

6.     Tonizējošās maskas.

7.     Savelkošās maskas.

8.     Pretgrumbu maskas.

9.     Sausējošās maskas.

10.                Balinošās maskas.

11.                Tīrošās maskas.

12.                Ārstnieciskās maskas.(1,120 – 146)

Visa rezultātā mēs nonākam pie secinājuma, ka bez zināšanām bioloģijā, anatomijā, kā arī ķīmijā, kosmētika nav iedomājama.

Izmantotā literatūra.

1.     Magele B. Kosmētika. – Rīga.:Jumava, 1995.

2.     Bioloģija. / sast. V. Egle. – Rīga.: Zvaigzne, 1989.

3.     Orlova Ž. Augļi uzturā. – Rīga.: Avots, 1994.

4.     Pētersone M. Azaids lauku sētā. – Rīga.: Zinātne, 1989.

5.     Žurnāls Ieva. Nr. 29(42).,1998.