Saturs
Anotācija.......................................................................................................................................................................................... 1
The
summary................................................................................................................................................................................... 2
Priekšvārds........................................................................................................................................................................................ 3
Kas ir
noliktava................................................................................................................................................................................ 4
2.PAKALPOJUMI........................................................................................................................................................................... 7
2.1
Dokumentācijas aizpildīšana................................................................................................................................................. 7
2.2 Muitas
formalitāšu nokārtošana........................................................................................................................................... 8
2.3
Dzelzceļš..................................................................................................................................................................................... 8
2.4 Ostas............................................................................................................................................................................................ 8
3.
PĀRKRAUŠANAS TEHNOLOĢISKAIS PROCESS............................................................................................................ 9
Kravas
iekraušanas-izkraušanas shēma.................................................................................................................................. 12
4. Muitas
noliktavas un to veidi................................................................................................................................................. 13
5. BEZ
dibināšanas mērķi........................................................................................................................................................... 13
Baltijas
kartes................................................................................................................................................................................ 15
6. Kādas
BEZ ir Latvijā............................................................................................................................................................... 15
8. Muitas
procedūru veidi............................................................................................................................................................ 20
9. Preču
muitas statuss................................................................................................................................................................. 21
10.
Uzglabāšana muitas noliktava............................................................................................................................................ 22
11.
Tranzīts.................................................................................................................................................................................... 24
12.
Terminu skaidrojums............................................................................................................................................................. 26
13. Muitas
noliktavas atvēršana............................................................................................................................................... 29
14.
Noformējot dokumentus un novietojot preces muitas noliktavā................................................................................. 30
15. Preču
uzglabāšana muitas noliktavā.................................................................................................................................. 31
16. Preču
izvešana no muitas noliktavas................................................................................................................................. 33
17.
Instrukcija Muitas Noliktavas Turētājam......................................................................................................................... 34
17.1
Vispārīgie noteikumi............................................................................................................................................................ 34
18. Preču
un citu priekšmetu novietošana................................................................................................................................ 36
19.
Norēķini ar budžetu................................................................................................................................................................ 37
Secinājumi
un priekšlikumi......................................................................................................................................................... 39
Izmantotās
literatūras un avotu saraksts................................................................................................................................. 40
Savā darbā es gribēju noskaidrot kāda ir atšķirība starp
muitas noliktavu un parastu noliktavu. Kā šobrīd attīstās muitas noliktavas, kā
notiek izkraušanas process un kāds nepieciešams patēriņšљ љšajā darbā. Protams
arī noskaidroju kādu lomu spēlē muitas noliktava transportēšanā un piedāvāto
pakalpojumu klāstu. Muitas noliktavā strādājot, liela nozīme ir ievērot
Latvijas likumdošanu. Manā darbā arī ir pieminēti muitas likumi. Esmu pieminējs
noliktavas celšanas plānu, no kura ir atkarīgs uzglabāšanas kvalitāte.
Esmu pieminējis BEZ (Brīvo Ekonomikas Zona) un BMZ (Brīvo
Muitas Zona), kas nesenparādijušās Latvijā. Tās palīdz attīstīties kā
uzņēmējdarbībai tā arī firmām un uzņēmumiem. Љajās zonās ir nodokļu atlaides,
kas stimulē uzņēmumu attīstību, tranzītu un parastos pārvadājumus u.t.t.
Kvalifikācijas darbā es centos izklāstīt tēmu, cik bija
pieejami dokumentālie materiāli un paљ novērojumi muitas noliktavā. Liels
paldies firmai un darbiniekiem, kur pavadīju prakses laiku LSEZ SIA “SOLO L”
par sniegto informāciju
In my work I wanted to
understand, what a difference between a customs and simple warehouse. As at
present develops public stores. As there is a process of unloading and how many
it is necessary of the costs of this business. And, certainly, what role play
in transportation the public stores, and what it grantives services.
For want of to work under
customs locks large significance is given to , that the Latvian legislation was
observed. In my work the customs laws is mentioned too.
Warehouse this building,
construction and about it I have mentioned. Because on it depends qualities of
a storage.
Also I have not
bypassed by attention a Free Economic Zone and Free Customs Zone. As not so
long ago these zones have appeared in Latvia. They help development as to
business so to firms and enterprises. And helps, these zones that release of
the taxes -, it gives the large stimulus for development of production, transit
freight traffic and simple carriages etc.
In this Qualifying work I
shall try to open a theme on so much, on how many at me was of a documentary
material and visual supervision about public stores. This material and visual
supervision was enough much due to firm and all employees, where I passed
practice in firm LSEZ SIA “ SOLO L ”.
Sāksim ar to, ka visām precēm lielā apjomā jābūt
uzglabātām speciālā vietā. šo vietu sauc par noliktavu. Jau senos laikos tika
veidotas vietas glabāšanai. Tas varēja būt vienkāršs jumts, kas jau pasargāja
produkciju no lietus un tiešiem saules stariem – viss saglabājās ilgāk. Bet
daba ir kaprīza un cilvēks arī. Noliktavas, kas pasargāja no lietus, saules un
vēja ātri sabruka un cilvēki sāka apzagt vienkāršās glabātuves. Cilvēki sāka
nopietni domāt par glabātuves būvi. Tika celtas izturīgākas, augstākas un
lielākas glabātuves sargāja cilvēki. Protams, viss bija atkarīgs no tā, ko
glabāja.
Ar robežu ieviešanu un transporta pārvadājumu attīstību,
kad tiek ražotas jaudīgas automašīnas, kuras var pārvadāt vairākas tonnas smagu
kravu, kļuva nepieciešams izveidot muitas noliktavas. šādas noliktavas var
izmantot kā pagaidu tranzīta vietas, kā arī vietas pastāvīgai kravas uzkrāšanai
un kravas sadali. Nu protams, ir jābūt speciāliem muitas atvieglojumiem lai
būtu izdevīgi preci ievest un izvest.
Noliktava – visām precēm, piem., latviešu izcelsmes,
jābūt nomaksātam PVN.
Muitas noliktava – ne Latvijā ražotai precei, ne ārzemju
precei nodokļi netiek maksāti, taču noliktavas īpašniekam jāmaksā valsts
noliktavas nodevas. Protams, var tikt, ka muitas noliktavā var glabāt visu, ja
jums ir nauda, lai samaksātu nodevas par vienu vai otru preci. Pie., firma
“Solo L”, kuras īpašumā ir muitas noliktava, nedrīkst uzglabāt cigaretes un
alkoholiskos dzērienus, jo firmai nav vajadzīgās atļaujas.
Ar transporta pārvadājumu attīstību Latvijā, kļuva
nepieciešams izveidot muitas noliktavas. Tā kā Latvija atrodas Baltijas jūras
krastos(ostas pilsētas Liepāja, Rīga, Ventspils) un tā atzīta par tranzīta
valsti, valsts lielu uzmanību velta transporta pārvadājumiem.
Es mēģināšu pastāstīt un izanalizēt lēmu, kuru esmu
izvēlējies “Kravu apstrāde un uzglabāšana muitas noliktavās”, jo šīm noliktavām
nākotnē būs svarīga nozīme.
Noliktavas – ēkas, būves un
dažādas iekārtās, kuras paredzētas ienākošo preču pieņemšanai, izvietošanai un
uzglabāšanai, sagatavošanai lietošanai un nodošanai patērētājiem. Noliktavas ir
viens no svarīgākajiem loģistikas sistēmas elementiem.
Noliktavas klasificē:
1.
pēc kravu
novietošanas augstuma:
¨
cilvēka augumā
¨
augstāk par
cilvēka augumu
1.
pēc
konstrukcijas:
¨
slēgtas
¨
pusslēgtas
¨
atvērtas
1.
pēc
pielietojuma:
¨
individuālās
¨
kolektīvās
2.
pēc
automatizācijas pakāpes:
¨
nemehāniskās
¨
kompleksi –
mehanizētās
¨
mehanizētās
¨
automatizētās
¨
automātiskās
1.
pēc kravas
atlases principa:
¨
statiskās
(kravu izvēlas cilvēks)
¨
dinamiskās(automātiskie
stalažu pacilāji)
1.
pēc iespējas
kravu piegādāt ar transportu:
¨
piestātnes
¨
dzelzceļš
¨
ostas
Noliktavu
iekārtojums. Noliktavai jā būt organiski saistītai ar tehniskās sistēmas
elementiem un kopā ar informāciju radīt kopēju integrētu struktūru, kur atbilst
visprogresīvākajam tehniskajam lēmumam.
Par šāda
lēmuma piemēru varētu kalpot dinamiskās glabāšanas noliktavas. Tas atļauj:
¨
pieņemt
pārvietojamās stalažas;
¨
lietderīgi
izmantot noliktavas platību;
¨
ieslēdz
steložu aizsardzību integrētajā automatizētajā sistēmā;
¨
veiksmīgi
sadarboties ar kravu izdalījām sistēmām.
Ārzemju
pieredze efektīvā noliktavu darbībā slēpjas:
¨
steložu
iekārtojumā ar indikatoriem uz šķidriem kristītiem vai gaismjūtīgiem
indikatoriem, kas ļauj integrēt noliktavu sistēmu parastajā loģistikas ķēdē,
bez cilvēka piedalīšanās;
¨
robotizētu
transporta mašīnu pielietošanā, kompleksos pa 30-40 vienībām ar celtspēju no 50
kg līdz 2 t;
¨
tehniskas
maršrutu programmēšanā, noliktavu un tehnikas aprīkošanā ar lokāliem
raidītājiem;
¨
kravu
paketēšanā ar universāliem pacēlējiem uz standartizētām pamatnēm;
¨
paketēšanā
pielieto jaunus ekonomiskus materiālus, plastmasas un plēves.


|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||
![]() |
![]() |
||||||||||||||||||||||||||||||||
![]() |
|||||||||||||||||||||||||||||||||
![]() |
![]() |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||
![]() |
![]() |
||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
![]() |
![]() |
||||||||
|
|
2.Pakalpojumi
Ar dokumentu
aizpildīšanu (TIR-karnet, CMR un deklāracijas) nodarbojas speciāli apmācīti
strādnieki – deklaranti.
Šis darbs ir ļoti
atbildīgs, piemēram, laikus nepamanītas kļūdas var radīt problēmas, kuras rada morālus un finansiālus zaudējumus
firmai.
Datori palīdz
nepielaist šīs kļūdas. Uzņēmumā visu operāciju uzskaite ir datorizēta, kas samazina neprecizitāti. Strādniekam ir jāzina
un labi jāarjentējas programmā DEKLARANTS, lai sasniegtu labākus rādītājus.
Viņa darbā ietilpst
pareizas dokumentācijas pārbaude. To dara, lai neradītu liekas problēmas
klientam. Pie pārbaudes līdzstrādnieks ņem vērā procentu likmes, visa krava,
preces kods u.t.t. Gadījumā, ja ir atrasta kļūda, kura var ietekmēt tālāka
kravas nosūtīšanu, līdzstrādniekam ir jāziņo nosūtītājam vai saņēmējam, ka
krava aizturošies. Pēc tam apspriež tālāka gaitu.
Piederošā dzelzsceļa
līnija dod iespēju pārvadāt lielu daudzumu kravu. Šobrīd tā nav no labākajām
metodēm, ja ir vairāki trūkumi. Ir atkarīgs no klienta vēlēšanas. Ir
situācijas, kur izdevīgāks ir tieši šis transports.
Osta – tā ir vieta,
kas izvietota pie jūras krasta, speciāli aprīkota jūras kravuuzņemšanai. Šai
vietai pieejami kā autotransportu ceļi, tā dzelzceļi. Lielu lomu spēlē kuģu (prāmju)
izkraušana vai tehnikas izkraušana ( krāni, autokari, ro-ro-kari). Tā kā
Liepāja atrodas pie jūras – tas nozīmē, ka galvenais kravu apgrozījums iet pa
jūras ceļiem. No tā secinām, ka osta šajā situācijā saviena jūru un zemi. Osta
ir piemērota jūras transportam.
3. PĀRKRAUŠANAS TEHNOLOĢISKAIS
PROCESS
Izšķir tiešus un netiešus
pārkraušanas variantus. Kravas pārlikšana no viena autotransporta uz otru ir tiešais pārkraušanas variants. Visi
pārējie varianti pie kuriem pārkraušana notiek caur noliktavu vai īslaicīgu
uzglabāšanu telpas ir netieši varianti.
Katra varianta robežās pārkraušana
var būt vairākos mehanizācijas posms, piemēram, kā priekš vienas un tās pašas
kravas pārkraušanai var izmantot vairākus mehānikas līdzekļus. Par
mehanizācijas posmu tiek uzskatīts visāda veida kravas pārstrāde pielietojot
mašīnas.
Mehanizācijas optimālā posma
izvēlei izstrādā tehnoloģiskas shēmas mehanizatoriskai kravas pārkraušanai.
Tehnoloģiskā shēma mehanizatoriskai
kravas pa izkraušanai sniedz iepriekš izstrādātu un pamatotu uz darba aprēķina dokumentu, kurā
tiek plānots un veidots iekraušanas tehnoloģiskais darba process dažādiem
objektiem.
Tas atspoguļo tekoša un tehniska
operāciju kārtīgu izpilde (vienu vai vairāku cēlāj-transporta mašīnām).
X Transportlīdzekļu
izvietošana, attālums kravas pārlikšanai, ceļa seguma raksturojums,
uzstrādāšanas vieta vai ceļu virzieni cēlāj-transporta tehnikai;
X Ziņas
par strādnieku skaitu, kuri nepieciešami izpildot iekraušanas un izkraušanas
darbus pēc shēmas.
X Darba
efektivitātes rādītāji pēc dotās shēmas; darba ražīgums; mehanizācijas līmenis;
viena darbinieka izstrāde; mehanizācijas pakāpe u.c.
Aprēķins tehnoloģiskai shēmai mehāniskās kravas pārkraušanai
No vienstāvu noliktavas, kura aprīkota ar rāmi kravas nosūtīšanai ar
autotransportu, iekrauj materiālās vērtības pakās. Paku formēšana notiek
noliktavā uz pamatnēm, kuru izmēri ir 800*1200 mm ar kravas celtspēju 1 t. Pēc
tam ar auto vai elektro iekrāvēja palīdzību krava tiek iekrauta autotransportā.
Nepieciešams:
1.
Izdarīt aprēķinus tehnoloģiskajai shēmai kravu
pārkraušanā
2.
Teorētiskais jautājums: “Tehnoloģiskas shēmas
mehanizētai kravu pārkraušanai.
Mehāniskā taras kravas iekraušanas-izkraušanas
shēma.
Izejošie dati:
Pakas svars, t – 0,7
Kravas vienības
masa, kg – 30
Darba cikla laiks,
sek – 240
Darba izmaksas 1t
kravas salikšanai pakās, cilv. – 7,0
Noliktavas darba
laika ilgums, h – 7,0
Īss tehniskā procesa apraksts
Automašīna piebrauc pie noliktavas rāmja ar aizmugurējo bortu, kravas
kastes augstums sakrīt ar piebraucošā rāmja augstumu. Kravu paletē divi
palīgstrādnieki kraujot kastes grēdās. Sagatavotā paka ar autokrāvēja palīdzību
tiek pacelta no pamatnes un pārvesta uz automašīna kravas kasti, kur to noliek pats
autokrāvējs. 370 t smagas kravas pārstrādei diennaktī izmanto 7 bortu kravas
automašīnas 14 palīgstrādnieki. Kravas iekraušanas periodā palīgstrādnieki
parketā jaunu grīdu.
1.
Pacēlēju – transportētāju mašīnu daudzums, pēc katra
iepriekš tehnoloģiskās shēmas.
![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() |
1997.
gada 17. februārī Latvijas Republikas Saeima ir pieņēmusi Liepājas Speciālās
Ekonomiskās Zonas likumu, kas paredz speciālās ekonomiskās zonas izveidi
Liepājas pilsētā un rajonā (lidostas teritorija).
Liepājas
speciālā ekonomiskā zona ir izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt
tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un saira satiksmi, kā arī veicināt
tranzīta un ostu biznesa attīstība starptautisku preču apmaiņu caur Latviju.
Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai
un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā.
Liepājas
speciālas ekonomiskajās zonai ir jāveicina Liepājas reģiona attīstību.
Liepājas
speciālā ekonomiskā zona paredz divu ekonomisko režīmu pastāvēšanu:
-
speciālās ekonomiskās zonas
uzņēmuma statuss ar uzņēmuma ienākuma, sociālā un īpašuma nodokļa
atvieglojumiem. Slēdzot līgumus, Pārvalde ņem vērā sekojošus nosacījumus –
ieguldījumu veidi un summas, darba vietu skaits, moderno tehnoloģiju ieviešana,
eksports vai kravu apgrozījums, ieguldījumi infrastruktūras vai sociālās sfēras
objektos;
-
brīvās muitas zonas režīms.
Liepājas SEZ teritorija kopumā nav brīvā muitas zona, brīvās muitas zonas
veidojas tās teritorijā.
Teritorijas ziņā šī ir
viena no lielākajām īpašā ekonomiskā zona visā pasaulē : Liepājas SEZ
platība ir 2000 hektāru, tajā iekļauta kādreizējā pilsētas daļa rūpnieciskā
pilsētas daļa , Liepājas osta, gaļas kombināts, kombinētās lopbarības
kombināts, kā arī starptautiski sertificētā Liepājas lidosta, pavisam SEZ
teritorija aizņem divas trešdaļas no pilsētas kopējās platības. Visieteicamāk
akcentu likt BEZ izveidei uz Karostas teritoriju, jo Latvijas pilsētu
teritorijās nav iespējams atrast tik kompaktu teritoriju, kura atrodas
stratēģiski izdevīgā vietā:
-
piekļaujas ostai;
-
nelielā attālumā no starptautiskas
nozīmes lidostas;
-
ar pastāvošu infrastruktūru ( ceļi,
komunikācijas, būves);
-
nodalīta no pārējās pilsētas ar
ostu, jūru, kanālu;
-
ar vairākiem dzelzceļa pievadiem;
-
ar daļēji sagatavotām teritorijām
investīciju kompaktai izvietošanai;
-
pieejams lēts darbaspēks.
Taču
pats galvenais – šī milzīgā teritorija atrodas viena īpašnieka.
Likumā
ir paredzēts, ka ikviens uzņēmums, kas te ietilpst, ja vien izpildīs zonas
režīma prasības, varēs saņemt likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus.
Atvieglojumi nebūs visiem vienādi, bet gan atkarīgi no tā, ar ko uzņēmums
nodarbosies.
Uzņēmums
attiecībā uz SEZ var iedalīt piecās grupās:
1)
uzņēmumi, kuru eksporta produkcija
šobrīd jau sastāda 80% no kopējās saražotās produkcijas. Tādi, piemēram, kā a/s
“Liepājas metalurgs” un a/s ”Lauma”.
2)
Uzņēmumi, kuri strādā daļēji
iekšzemes tirgum un daļēji eksportam. Viens no variantiem, lai uzņēmums
palielinātu eksporta produkciju, ir piesaistīt stratēģisko investoru.
3)
Ostas uzņēmumi, kuru attīstību SEZ
nosaka preču tranzīts.
4)
Uzņēmumi, kuri pašlaik neražo eksporta
produkciju, bet kam ir radošā bāze, lai to darītu. Arī šiem uzņēmumiem viens no
variantiem ir meklēt stratēģisko investoru, vai arī strādāt vairumtirdzniecības
vai kravu sadales virzienā.
5)
Uzņēmumi, kuriem nav ne iespēju, ne vēlēšanās pretendēt uz SEZ uzņēmuma
statusu. Šiem uzņēmumiem ir iespēja iesaistīties SEZ apkalpojošajā sfērā, pētīt
konjuktūru uzgaidīt izdevīgu brīdi SEZ investīciju plūsmas apkalpošanai.
SEZ
uzņēmējsabiedrībām ir iespējas saņemt šādas nodokļu atlaides:
-
atbrīvojumu no muitas, akcīzes un
pievienotās vērtības nodokļa;
-
80% atlaidi no īpašuma nodokļa un
zemes nodokļa, ko pēc vietējās pašvaldības lēmuma var papildināt ar 20%
atlaidi;
-
80% atlaide no aprēķinātā uzņēmuma
ienākuma nodokļa;
-
uzņēmuma ienākuma nodokļa
aprēķināšanas vajadzībām var piemērot nolietojuma likmi līdz 100%,
tad uzņēmumam iespējams samazināt produkcijas pašizmaksu,
iegūt perspektīvas pozīcijas starptautiskajā tirgū, lielāku apgrozījumu, kā
rezultātā pieaugs uzņēmuma peļņa.
Uzņēmēji
var saņemt nodokļu atvieglojumus, ja to darbība atbilst četriem
pamatnosacījumiem:
1)
jāiegulda investīcijas ražošanas
modernizācijas, paplašināšanai vai izveidošanai;
2)
jānodrošina jaunas darbavietas;
3)
jāizmanto jauna tehnoloģijas;
4)
vismaz 80% produkcijas jāeksportē.
Liepājas
speciālā ekonomiskā zona ir izveidota uz divdesmit gadiem no 1997. gada 1.marta
līdz 2017. gada 1.martam. Tās darbības termiņu var pagarināt likumā noteiktajā
kārtībā.
Dažādu
BEZ variantu izstrāde ir viens no valsts ekonomiskās politikas elementiem. To
nepieciešamību un lietderību nosaka:
1)Atšķirīgie
apstākļi dažādās valsts teritorijas daļās un 2)valstī pastāvošo likumu un citu
tiesisko normu atbilstība ekonomikas dinamiskas attīstības prasībām. Citiem
vārdiem, ar BEZ radīšanu vien nevar atrisināt tas jautājumus, kas jārisina
ekonomiskās dzīves sakārtošanas jomā valstī kopumā. Tādēļ BEZ ir jāvērtē kā
papildlīdzeklis saimnieciskās darbības attīstības veicināšanā.
Lai
izvairītos no pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas attiecībā uz BEZ veidošanu un
sevišķi uz tiem modeļiem, kas saistīti ar valsts suverenitātes ierobežošanu
kādā tās daļā, nepieciešams vispirms izvērtēt saimnieciskās darbības
nosacījumus valstī kopumā un izstrādāt ekonomiskās likumdošanas sakārtošanas
koncepciju. Šajā koncepcijā sava vieta ierādāma arī BEZ atsevišķu veidu
izmantošanas iespēju noskaidrošanai un to lomas novērtēšanai.
Valdība,
Latvijas Attīstības aģentūra un Saeima labi apziņas, ka BEZ izveidei
nepieciešamo infrastruktūru būvi nebūs iespējams veikt. Tādēļ BEZ tiek
dibinātas uz esošās infrastruktūras – Rīgas Tirdzniecības ostas, Ventspils,
Liepājas ostas bāzes, nevis, kā pasaulē pieņemts, jaunā ģeopolitiski
perspektīvā, bet kādu vēsturisku, ekonomisku vai citu apstākļu rezultātā
ekonomiski nepietiekami attīstīt reģionā. Pirmajā gadījumā BEZ tikai un vienīgi
var palielināt tranzīta plūsmu caur konkrēto zonu, otrajā gadījumā nodokļu
atlaides kalpo ārvalstu uzņēmējiem par papildu stimulu investīcija ieguldīšanā
reģiona ekonomiskajā attīstībā.
Pēc
funkcionēšanas veida BEZ nosacīti iedalīt divās lielās grupās.
1.
Brīvās ražošanas zonas. Tās ietver:
-
speciālas eksporta veicināšanas
zonas,
-
uzņēmējdarbības veicināšanas zonas,
-
zinātniski tehnoloģiskos parkus.
2.
Brīvās tirdzniecības zonas. Tās
ietver:
-
brīvostas vai atsevišķas ostu
daļas,
-
atsevišķus veikalus ārzemnieku
apkalpošanai (“Duty Free Shop”, “Tax Free Shop”).
Bez šeit norādītajām divām grupām literatūrā minētas
arī brīvas finansiālās darbības zonas. Tā kā Latvijā praktiski nav ierobežojumu
ārzemju valūtas ievešanā un izvešanā, kā arī tās lietošanā tikai šajos
saimnieciskos darījumos un mazumtirdzniecībā, nav arī pamata paredzēt vēl kādus
īpašus atvieglojumus ārzemju banku darbība.
Viskonsekventākais
brīvo ražošanas zonu veids ir speciālas eksporta veicināšanas zonas. Tās ietver
noteiktu teritoriju, kura faktiski neietilpst valsts muitas teritorijā. Preču
ievešana no ārzemēm un izvešana uz tām notiek bez muitas kontroles. Tas pats
notiek ar naudas apriti. Attiecībās ar pārējo valsts teritoriju pastāv muitas
kontrole. Šajā zonā var ierobežot atsevišķu valsts likumdošanas normu darbību –
strādnieku un kalpotāju pieņemšanas, atlaišanas, darba režīma un citos
jautājumos. Uzņēmēji parasti tiek atbrīvoti no peļņas nodokļa un arī dažu citu
nodokļu maksājumiem.
Speciāli
eksporta veicināšanas zonu veidošanas lietderību atsevišķās valstīs nosaka
konkrētie apstākļi. Pamatā ir viens vai arī abi no zemāk minētiem diviem
iemesliem.
1. Pastāv iedzīvotāju nodarbinātības problēma,
kura radusies sakarā ar:
-
strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu,
respektīvi, iedzīvotāju dabiskā pieauguma tempi ar steidz vietējā kapitāla
iespējas radīt jaunas darba vietas, un – līdzšinējo ražošanas nozarēm darbības
apsīkumu. Tas ir vērojamās nozarēs, kas agrāk bāzējās uz vietējo derīgo
izrakteņu ieguvi un pārstrādi, kuru resursi tagad ir izsīkuši vai arī zudusi
nepieciešamība tas iegūt.
Piesaistīt investīcijas no ārienes un līdz ar to radot darba
vietas, valsts, pat būtiski nepalielinot
budžeta ieņēmumu, uzlabo budžeta sabalansētību,
jo atbrīvojas no nepieciešamības maksāt bezdarbnieku un citus pabalstus.
Ne mazāk svarīgs ir sociālais rezultāts iedzīvotāju nodarbinātība,
bezperspektīvās situācijas pārvarēšana, iespēju radīšana profesionālai
izaugsmei u. tml. Dabas resursu apgūšana un piesaiste saimnieciskajā apritē.
Lai šos resursus apgūtu, nepieciešams uz samērā ilgu laiku noteikt
ieguldītājiem garantijas to brīvai darbībai konkrētajā teritorijā.
Atliek novērtēt,
vai Latvijā ir tādi apstākļu, kas attaisnotu speciālu eksporta veicināšanas
zonu veidošanu?
Nav
jāpierāda, ka Latvijā šādu apstākļu nav un līdz ar to nav arī ilgas veidot
speciālās eksporta veicināšanas zonas.
Bezdarba
pieauguma draudi Latvijā pastāv. Taču tie nav saistīti nedz ar iedzīvotāju
skaita pieaugumu, nedz arī ar dabas resursu apsīkumu kādā teritorijā. Stāvoklis
Latvijā gandrīz visur ir vienāds. Tādēļ izeja meklējama nevis atsevišķu nelielu
teritoriju vai atsevišķu pilsētu attīstīšanas nodrošināšanā, bet gan ekonomisko
un tiesisko nosacījumu radīšanā, lai ārzemju un it sevišķi vietējie kapitāla
īpašnieku bultu ieinteresēti ieguldīt savus līdzekļus Latvijas tautsaimniecība
un būtu droši par savas darbības nākotni.
Īpašu
uzmanību pelna nodoklis no peļņas, jo tā maksājuma atcelšanu nereti uzskata par
galveno stimulu ārējā kapitāla piesaistīšanai šajās zonās. Samazinot peļņas
nodokļa likmes un ar šo nodokli apliekamās peļņas daļas lielumu, tiks radīti
nosacījumi uzņēmējdarbības attīstītai sistā Latvijas teritorijā. Ikviens
kapitāla īpašnieks jo sevišķi, iegulda savus līdzekļus ražošanā ar nolūku gūt
peļņu. Tādēļ jāatzīmē objektīvi pamatotā tieksme meklēt vietas, kur peļņa
varētu būt vislielākā, kā arī centieni izvērst ārzemēs tās ražotnes, kuru
funkcionēšanai attīstītajās valstīs ir noteikti ekoloģiska un sociāla rakstura
ierobežojumi. Te ietilpst t.s. netīrās tehnoloģijas ( ķīmiskie, galvaniskie,
kodināšanas nu. tml. procesi) un operācijas, kas balstītas uz vienmuļa roku
darba pielietojumu.
Visbeidzot
– jāņem vērā, ka ekonomika ir ļoti inerta sistēma, to nevar pārkārtot vienā
rāvienā. Kļūdaini risinājumi vēlāk ir grūti labojami. Pastāv arī liela laika
distance starp kādas ieceres realizācijas sākumu un atdevi no tās. Tādēļ
speciālo eksporta veicināšanas zonu lietderību nepieciešams novērtēt nevis no
šodienas situācijas, bet gan no pārredzamās nākotnes viedokļa. Par šodien
pieņemtiem nepārdomātiem risinājumiem jāmaksā būs mūsu bērniem un pat
mazbērniem.
Otrs
brīvo ražošanas zonu veids ir uzņējēdarbības veicināšanas zonas. Tās veido
šādu: uzņēmējdarbība turpina funkcionēt valsts kopējā muitas teritorijā un
pārējo likumdošanas aktu darbības sfērā, taču lai tiek piešķirti vairāki
atvieglojumi, kuru mērķis ir veicināt ražotās produkcijas konkurētspēju tirgū.
Šis
jautājums Latvijā ir visai aktuāls. Sakarā ar enerģētisko resursu
sadārdzināšanos un lai sekojošo produkcijas pašizmaksas palielināšanos,
atsevišķās mūsu valsts teritorijas daļās izvietotie uzņēmumi nav spējīgi
realizēt savu produkciju. Vienlaicīga to darbības pārtraukšana rada
nodarbinātības problēmu visas konkrētās teritorijas ietvaros. Lai rosinātu
saimniecisko darbību, būtu lietderīgi uzņēmumiem uz noteiktu laiku piešķirt
atvieglojumus. To vidū liela nozīme būtu atbrīvošanai no peļņās nodokļa vai arī
tā būtiska samazināšana. Pieļaujams samazināt arī sociālā nodokļa likmi, kā tas
savā laikā tika izdarīts attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem.
Minētos
un citus atvieglojumus lietderīgi piemērot īpaši – bijušo saimniecību lielajos
centros. Latvija ir maza valsts, un tā ir pietiekami labi pārskatāma. Tādēļ
uzņēmējdarbība veicināma nevis veidojot speciālas teritorijas, bet lielākoties
mērķtiecīgi piešķirot atvieglojumus atsevišķiem uzņēmumiem vai to kopumam kādā
apdzīvotā vietā noteiktam laika periodam, kas objektīvi nepieciešanas
saimniecības pārkārtošanai.
Latvijas
apstākļos uzmanību pelna tāds brīvo ražošanas zonu veids kā zinātniski
tehnoloģiskie parki. Šādus parkus veido zinātniskās pētniecības iestādes
attiecīgu eksperimentālo un ražošanas bāzi. To uzdevumus ir nodrošināt jaunu
oriģinālu materiālu, ierīču u. tml. izstrādi, ražošanu un realizāciju kā
vietējā, tā arī starptautiskajā tirgū. To darbības efekts izpaužas gan valūtas
ieguvē no produkcijas realizācijas ārzemēs, gan arī tehniskas un tehnoloģijas
attīstības veicināšanā saskarīgajas darbības sfērās valsts iekšienē.
Zinātniski
tehnoloģisko parku veidošanai Latvijā ir zināms pamats un arī pieredze.
Piemēram, savā laikā Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūts izstrādāja un tā
eksperimentālā rūpnīca noorganizēja dažu oriģinālu preparātu ražošanu un
realizāciju ārējā tirgū. Zināmi rezultāti ražošanas un pētnieciskās darbības
apvienošanā bija arī citiem ZA institūtiem (koksnes ķīmijas, Neorganiskās
ķīmijas, Mikrobioloģijas institūtam). Arī Olaines rūpnīcu komplekss lielā mērā
bāzējās uz Latvijas zinātnes izstrādnēm.
Lai
gan pēdējos gados Latvijas zinātnes potenciāls ir strauji samazinājies, tomēr,
radot attiecīgus apstākļus, ir iespējams šādus kompleksus izveidot. Būtu
jānosaka, ka tajos iekļauto uzņēmumu gūtās peļņas daļa, kas līdz šim tiek
maksāta budžetā (peļņas nodoklis), ir novirzāma zinātnisko pētījumu
finansēšanai. Tas sākumā gan mazinās valsts budžeta ieņēmumu, bet skaidrs ir
arī tas, ka ar laiku valsts atbrīvosies no nepieciešamības finansēt šos
pētījumus no budžeta līdzekļiem, un tas, ka bez zinātnes attīstības šajās
rūpnīcās arī ražošanai nav perspektīvu, tā drīzumā būs jāpārtrauc, jo
konkurenci varēs izturēt tikai jaunu oriģināli izstrādājumi.
Brīvo
tirdzniecības zonu veidošanas iespēju nosaka Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis
un lielu jūras ostu esamība. Caur Latvijas ostām tradicionāli ir notikusi kravu
apmaiņa starp Rietumvalstīm un bijušo Krievijas impēriju un vēlāk PSRS. Tagad
Austrumos ir izveidojusies virkne neatkarīgu valstu. Latvijas interesēs ir
saglabāt dabiskās tranzītvalsts funkcijas ir saglabāt dabiskās tranzītvalsts funkcijas
to kravu apmaiņā ar Rietumiem. Lai austrumvalstis nemeklētu apvedceļus, ļoti
svarīgi stabilizēt attiecības šinī jautājumā. Visās trijās lielākajās Latvijas
ostās būtu lietderīgu izveidot brīvostu zonas, caur kurām virzītos NVS valstu,
pirmkārt jau Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Ukrainas, kā arī daļēji
Vidusāzijas valstu un Kazahijas kravu plūsmas. Šajās ostu zonās varētu apkalpot
arī tranzītkravas, kas virzītos no/uz pārējo Baltijas valstu ostām. Brīvostu
statusu varētu piešķirt lielai ostu teritorijas daļai, saprotot, ka šo ostu
jaudu tālu pārsniedz Latvijas vajadzības un bez citu valstu kravu
transportēšanas caur tām šīs ostas funkcionēt nevar. Arī pārējā Latvijas
transporta sistēma ir ciešā sasaistē ar ostām.
Brīvostas
kā pirmās BEZ Latvijā ir vieglāk pasludināt arī tāpēc, ka brīvostas bija
paredzētas jau 30.gadu Latvijas likumos. Bet brīvostas jēdziens nenozīmē to, ka
tās teritorijā drīkst notikt tikai ar ostas pakalpojumiem tieši saistīti darbi.
Īstenībā brīvostas teritorijā var notikt jebkāda ražošana, kurai valsts sola
ievērojamus nodokļu atvieglojumus. Ja šīs ražošanas galaprodukti tiek ievesti
Latvijā, tās notiek gluži tāpat kā preču imports no jebkuras citas vietas
pasaulē.
Ja
Latvijas ostās tiktu intensificēta kravu apgrozība, tas
(1)
nodrošinātu darbu tieši kravas
apstrādes un kuģu apkalpes operācijās nodarbinātajiem iedzīvotājiem,
(2)
palielinātu tranzītkravu plūsmu pa Latvijas
dzelzceļu, līdz ar to: a) zināmam
cilvēku skaitam būtu nodrošināts darbs,
b) tiktu palielināti dzelzceļa ienākumi,
veicināta to uzturēšana prasībām atbilstošā tehniskā stāvoklī,
c) tiktu radīti resursi tarifu un
braukšanas biļešu cenu samazināšanai vietējā satiksmē,
(3)
veicinātu banku sistēmas attīstību
Latvijā, to darbības sfēras paplašinošam kā Austrumu, tā arī Rietumu virzienā,
(4)
apkalpojošā dienesta paplašināšanu, jo aktīva
starptautisko kravu transportēšana rada nepieciešamību to īpašnieku firmu
pārstāvjiem ierasties šajās pilsētās, lai kārtotu attiecīgas formalitātes,
(5)
transporta un sakaru sistēmu attīstību šo
tranzītoperāciju regulēšanai. Tas paplašinātu minēto sistēmu uzlabošanas
iespējas Latvijā vispār.
Brīvzonu
ieveidošana Latvijā ir signāls ārvalstu investoriem, ka Latvijā ir signāls
ārvalstu investoriem, ka Latvija turpina un pastiprina liberālas ārējās
ekonomikas politikas realizāciju.
Muitas
likums visas preces, kuras atrodas Latvijas Republikas muitas teritorijā vai
ārpus tās robežām, t.sk. arī brīvajās zonās, iedala divās kategorijās. Šis
iedalījums attiecas uz pilnīgi visām precēm neatkarīgi no to veida, daudzuma
vai izcelsmes valsts. Preces tiek iedalītas “Latvijas preces” un “ārvalstu
precēs”. Aplūkosim jēdzienu “Latvijas preces”. Muitas likums nosaka, ka
Latvijas preces ir visas preces, kuras ir iegūtas vai ražotas Latvijas
Republikā, kuras atrodas brīvā apgrozījumā Latvijas Republikas muitas
teritorijā, vai arī citas preces, kuras ir iegūtas vai izgatavotas no pirmajām
divām, tās ņemot kopā vai arī atsevišķi.
Ar
jēdzienu “ārvalstu preces” tiek saprastas visas pārējās preces, kuras nav
aptvertas ar jēdzienu “Latvijas preces”. Līdz ar to visas dabā esošās preces
pieder pie vienas no šīm divām kategorijām. Kādēļ tas ir tik svarīgi? Muitas
likums šajā gadījumā ir iekļāvis vienu nozīmīgu Eiropas Savienības muitas
likumdošanas principu, un proti, ne tikai preču muitas statusa piešķiršanu precēm, kuras atbilst noteiktām
pazīmēm, bet arī mijiedarbību abu statusu preču starpā – un pats galvenais –
preču muitas statusa maiņu no ārvalstu precēm uz Latvijas precēm un otrādi.
Zīmējumā nr.1 ir attēlots vispārīgais preču muitas statusa raksturojums un to
savstarpējā mijiedarbība muitas regulēšanas procesā.
Kā
redzams no 1.zīmējuma, preču muitas statusu izmaina divas savstarpēji pretējas
muitas darbības: izlaišana brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas
teritorijā un izvešana no šīs teritorijas. Muitas regulēšanas procesā tās sauc
par muitas procedūrām. Starp citu, pats muitas procedūras piemērošanas jēdziens
precēm nozīmē, ka tās atļauts izmantot Latvijas Republikas muitas teritorijā
vai ārpus tās robežām tikai noteiktiem mērķiem, kurus paredz konkrētā muitas
procedūrā.
Procedūras darbības joma nosaka, ka ievešanas procedūra
muitas noliktavā atļauj sekojošu preču uzglabāšanu tās telpās:
1)
ārvalstu
preces, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības
politikas pasākumus;
2)
Latvijas
preces, tām piemērojot izvešanas muitas procedūru.
Atšķirībā no iepriekš aprakstītajām muitas procedūrām
ievešanas procedūra muitas noliktavā sastāv no divās daļām, kas veido vienotu
un nedalāmu procedūras piemērošanas kārtību:
1)
no iepriekšējā
rindkopā aprakstītās procedūras darbības jomas un
2)
no īpaši
aprīkotām telpām (muitas noliktava), kurās var notikt muitas procedūras piemērošana.
Pastāv divi muitas noliktavu veidi:
publiskās un privātās. Tas atšķiras ar to, kurš ir tiesīgs uzglabāt noliktavā
preces, - noliktavas turētājs vai arī jebkurš preču valdītājs. Publiskās muitas
noliktavās atļauj uzglabāt preces jebkurai personai, bet privātās muitas
noliktavās atļauts uzglabāt preces, kas pieder vienīgi muitas noliktavas
turētājam. Pēdējā gadījumā noliktavas turētājs attiecībā uz noliktavā
novietotām precēm ir preču valdītājs. Šāds vispārīgs iedalījums muitas
noliktavu starpā, ņemot vērā visai sarežģīto muitas procedūru mehānismu, prasa
sīkāku sadalījumu. Tāpēc atbilstošajos ES muitas likumdošanas aktos pastāv
muitas noliktavu sadalījums no A līdz F tipa muitas noliktavas.
Всего
существует около 6 типов, и делятся они на две части, одна это – Publiskās
muitas noliktavas , вторая это Privātās muitas noliktavas далее мы подробно
разберём каждый тип:
Publiskās muitas noliktava iedala šādi:
ü
A tips – muitas noliktava, kurā par
rīcību ar precēm ir atbildīgs muitas noliktavas turētājs (turpmāk – noliktavas
turētājs);
ü
B tips – muitas noliktava, kurā par
rīcību ar precēm ir atbildīgs preču valdītājs, kas preces novieto uzglabāšanā
minētajā noliktavā;
ü
F tips – muitas noliktava, kuras
turētājs un tajā uzglabājamo preču valdītājs ir Valsts ieņēmumu dienests.
Valsts ieņēmumu dienests var atļaut uzglabāt F tipa noliktavā preces, kuru
valdītājs nav Valsts ieņēmumu dienests.
Privātās
muitas noliktavas iedala šādi:
ü
C tips – muitas noliktava, kas
paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošu preču uzglabāšanai vai tādu preču
uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties;
ü
D tips – muitas noliktava, kas
paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošu preču uzglabāšanai vai tādu preču
uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties, un kurā
muitas maksājumus pēc preču valdītāja izvēles aprēķina preču ievešanas dienā
vai izvešanas dienā;
ü
E tips – muitas noliktava vai
Valsts ieņēmumu dienesta atzīta vieta, kas paredzēta noliktavas turētāja
valdījumā esošu preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām
noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties.
Viens no muitas noliktavas atvēršanas
nosacījumiem ir preču uzskaites veikšana muitas iestāžu kontrolei piemērotā
veidā. Tas nozīmē, ka visa preču ievešana, atrašanās muitas noliktavas telpās un izvešana no tās ir jāreģistrē
uzskaites žurnālos, kartiņās vai arī elektroniskā veidā. Ar muitas iestādes
atļauju šādu uzskaiti var neveikt, ja atbildību par procedūras veikšanu uzņemas
preču valdītājs pie nosacījuma, ka muitas procedūra piemērota izmantojot preču
muitošanas parasto procedūru.
Aplūkosim jaunievedumus muitas noliktavu
darbībā. Jaunais Muitas likums ir paredzējis, ka muitas noliktava pārstāj būt
vieta, kurā var notikt vienīgi ārvalstu preču ievešanas procedūra muitas
noliktavā vai arī Latvijas preču izvešanas procedūras, izmantojot to
uzglabāšanu muitas kontrolē, piemērošana. Muitas noliktavā kā īpaši aprīkotā
teritorijā saskaņa ar jauno kārtību atļauts veikt arī dažas citas ekonomiskās
muitas procedūras,- ievešanu pārstrādei un pārstrādi muitas kontrolē. Bez tam
ir noteikts, ka muitas noliktavas telpās vai teritorijā ir atļauts uzglabāt
tādas Latvijas preces, kurām nav piemērota izvešanas muitas procedūra.. Šeit
varētu būt runa par muitas noliktavā brīvam apgrozījumam izlaistām ārvalstu
precēm, kuras ieguvušas Latvijas preču statusu, bet noteiktu apsvērumu dēļ kādu
laiku atrodas muitas noliktavas telpās vai teritorijā.
Procedūras darbības joma nosaka, ka
tranzīta muitas procedūra atļauj pārvietot muitas kontrolē starp divām muitas
iestādēm Latvijas Republikas muitas teritorijā šādas preces:
1)
Ārvalstu
preces, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērot tām tirdzniecības
politikas pasākumus un
2)
Latvijas
preces, kurām ir piemērota izvešanas muitas procedūra.
Vispirms ir jāatzīmē, ka atšķirībā no
iepriekšējā Muitas kodeksa, kur jēdziens preču tranzīts tika uztverts vienīgi
kā preču pārvietošana muitas kontrolē starp diviem Latvijas Republikas valsts
robežas caurlaides punktiem, šeit jēdziens “tranzīts” nozīmē preču pārvietošanu
muitas kontrolē starp jebkurām divām muitas teritorijā esošam muitas iestādēm.
Procedūras darbības joma nosaka tranzīta
procedūras piemērošanu kā papildu pasākumu pie preču izvešanas muitas
procedūras. Kāpēc? Šī norma ienāk Muitas likumā no ES muitas likumdošanas un tā
neattiecas uz visa veida preču izvešanu no muitas teritorijas. Tā attiecas
tikai un vienīgi uz tādu preču izvešanu, kurām tiek piešķirta muitas maksājumu
atmaksāšana vai arī izvešanas subsīdiju piešķiršana ar nosacījumu, ka šīs
preces tiks faktiski izvesta ārā no muitas teritorijas. Šeit mēs nonākam pie
vēl vienas svarīgas tranzīta muitas procedūras pazīmes. Tas ir galvojums.
Atšķirība no pašreizējās tranzīta procedūras Latvijas Muitas likums kā
nosacījumu atļaujas saņemšanai piemērot precēm tranzītos muitas procedūru. Šī
ir vienīgā no ekonomiskajām muitas procedūrām, kuras piemērošanai ir
nepieciešams iesniegt galvojumu. Līdz ar to ir saprotams, kāpēc latvijas preču
izvešana no muitas teritorijas, par kuru izvešanu no valsts ir jāatmaksā muitas
maksājumi, tiek iekļauta šajā procedūrā.
Aplūkosim tranzīta procedūrās
piemērošanas nosacījumus. Kā pirmais no nosacījumiem tika pieminēts galvojums.
Galvojuma iesniegšana ir obligāta, izņemot gadījumus, kad pārvadātājs tiek atbrīvots
no tā sniegšanas (piem., muitas brokeris vai cita persona, kas saņem muitas
iestāžu atļauju) vai arī noteiktus preču pārvadāšanas veidus, kuros galvojuma
iesniegšana nav nepieciešama (piem., jūras un gaisa pārvadājumi). Bez galvojuma
tranzīta muitas procedūras piemērošana veicama, izmantojot tikai īpaši
aprīkotus komerciālos transporta līdzekļus, kas piemēroti preču pārvadāšanai ar
muitas nodrošinājumu. Tranzīta procedūras laikā precēm ir jāpaliek neizmainītā
veidā, un visbeidzot preces, kurām ir piemērota tranzīta muitas procedūra, ir
jānogādā saņēmējā muitas iestādē nosūtītājs muitas iestādes norādītajā termiņā.
Что такое всё-таки СТЗ (свобод.
таможня зона), и как её контролирует:
§
Īpašos muitas kontroles pasākumus
brīvajā zonā veic muitas iestāde, pilnvarojot brīvās zonas administrāciju veikt
šajos noteikumos paredzētos pasākumus un saņemot to tās muitas kontrolei
nepieciešamos dokumentus un informāciju, kā arī veicot citas šajos noteikumos paredzētās
darbības.
§
Muitas iestādes īpašos muitas
kontroles pasākumus brīvajā zonā realizē vienīgi izlases veidā, kā arī
gadījumos, ja to rīcībā ir operatīva informācija par “Muitas likuma” un citu
muitas normatīvo aktu neievērošanu brīvajā zonā.
§
Caurlaižu punktus katrai brīvajai
zonai iekārto attiecīgās brīvās zonas administrācija. Brīvās zonas
administrācija saskaņo ar muitas iestādēm caurlaižu punktu skaitu un
izvietojumu, kā arī ir atbildīga brīvās zonas apsardzi un personu,
transportlīdzekļu un preču izvešanas un ievešanas nepārtrauktu kontroli un uzskaiti.
§
Personām, kuras brīvajā zonā veic
darbības ar precēm, ir pienākums, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus,
nekavējoties informēt brīvās zonas admistraciju par preču ievešanu brīvajā zonā
un izvešanu no tās, preču pārvietošanu brīvajā zonā, preču apstrādi, pārstrādi
vai realizāciju un preču statusa maiņu. Minētās personas ir atbildīgas brīvās
zonas administrācijai par dokumentu un informācijas savlaicīgu iesniegšanu un
patiesumu.
§
Brīvās zonas administrācija nodrošina muitas iestādes ar
tām nepieciešamajiem dokumentiem un informāciju par preču kustību, apstrādi un
pārstrādi brīvajā zonā.
1) preces, kuru izcelsmes valsts atbilstoši šā likuma
172.panta otrajai daļai ir Latvijas Republika;
(15) Muitošana — šajā likumā noteiktā kārtība, kādā
precēm tiek piemērota noteikta muitas procedūra.
Atļauju turēt muitas noliktavu var izsniegt tikai tad, ja
Valsts ieņēmumu dienests pēc iesniegto aprēķinu izvērtēšanas ir atzinis, ka
prognozējamie ikmēneša ieņēmumi no preču uzglabāšanas muitas noliktavā
pārsniedz ar muitas noliktavas turēšanu saistītās administratīvās izmaksas,
kurās ietvertas:
Muitas
noliktavas teritorija ir norobežota no pārējās muitas teritorijas daļas un
citām ēkām, kuras neatrodas muitas kontrolē.
Noliktavas
turētājs nodrošina:
¨
Muitas noliktavas ierīkošanu,
uzturēšanu kārtībā, apsardzi un caurlaižu režīma ievērošanu;
¨
Iespējas veikt muitas Sanitārās
robežinspekcijas kontroles pasākumus preču ievešanas, uzglabāšanas un izvešanas
laikā;
¨
Tehniskajiem un sanitārajiem
noteikumiem atbalstošas telpas muitas un Sanitārās robežinspekcijas amatpersonu
darba pienākumu veikšanai.
Muitas
noliktavā pēc saskaņošanas ar teritoriālo muitas iestādi var likt izveidota
muitas iestādes struktūrvienība.
Muitas
noliktavas darba laiks atbilst uzraudzības muitas iestādes darba laikam. Pēc
muitas noliktavas turētāja rakstiska lūguma Muitas pārvalde un Sanitārās
robežinspekcijas vadība var atļaut uzraudzības muitas iestādei un attiecīgās
muitas noliktavas valsts sanitārajam robežinspektoram veikt uzdevumus ārpus
darba laika. Izdevumus, kas uzraudzības muitas iestādei radušies, veicot tās
pienākumus ārpus darba laika, sedz muitas noliktavas turētājs.
¨
Preču valdītājs deklarē preču
noformēšanu muitas iestādē.
¨
Preču valdītājs iesniedz noliktavas
turētājam noformētu muitas deklarāciju un preču pavaddokumentus.
¨
Preču partijām tiek piestiprinātas
uzskaites kartītes. Noformēta muitas deklarācija un preču pavaddokumenti
uzglabājami muitas noliktavā.
¨
Preču novietošanas vietu nosaka
noliktavas turetajs, bet, ja preces tiek novietotas tā, ka tas nav iespējams
identificēt uzraudzības muitas iestāde ir tiesīga pieprasīt preču pārvietošanu.
¨
Jānodrošina preču speciālās
pārbaudes (karantīnas, veterinārā, fitosanitārā un sanitārā pārbaude), ja tādas
ir paredzētas normatīvajos aktos.
Noliktavas
turētājs apskata preces un pārliecinās, vai vietu skaits, svars un novietotās
preces atbilst muitas deklarācijā un preču pavaddokumentus noradītājiem datiem.
Ja preču nosaukums, skaits vai svars neatbilst minētajiem datiem, noliktavas
turētājs par to paziņo uzraudzības muitas iestādei un preču valdītājs noformē
aktu par preču neatbilstību muitas deklarācijā un preču pavaddokumentos
norādītajiem datiem
Muitas
noliktavā uzglabājamo preču uzskaiti un reģistrāciju veic noliktavas turētājs
Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā. Informācijai par preču uzskaiti
jābūt brīvi pieejamai uzraudzības muitas iestādei. Uzraudzības muitas iestādē
nedrīkst pieprasīt preču dubultu uzskaiti, kā arī prasīt papildu informāciju,
kura nav nepieciešama muitas kontrolei.
Ja
Muitas noliktavā tiek konstatēts dokumentāri
nepamatots preču daudzums vai iztrūkums, par attiecīgajām precēm jāveic
normatīvajos aktos noteiktie muitas maksājumi.
Muitas
kontroles nodrošināšanai noliktavas turētājs, novietojot preces uzglabāšanai
noliktavā, preču uzskaites žurnālā reģistrē:
¨
Preču novietošanas vietu gadu un datumu;
¨
Preču valdītāju un tā juridisko
adresi;
¨
Preču nosaukumus, vietu skaitu vai
svaru;
¨
D tipa noliktavā- kodu saskaņa ar
Latvijas kombinēto nomenklatūru;
¨
Kravas nodrošinājumu (plomba,
zīmogs) identifikācijas numuru, tā bojāšanas vai nozaudēšanas faktu;
¨
Muitas deklarācijas numuru un
datumu, pavaddokumentus un to numurus.
Apstrādes vai pārstrādes metodes, kuras var izmantot
muitas noliktavā, nedrīkst būt pārsvarā pār galveno muitas noliktavā veicamo
darbību ar precēm – preču uzglabāšanu.
Ar uzraudzības muitas iestādes atļauju muitas
noliktava var tikt novietotas preces pagaidu uzglabāšanā muitas kontrolē, bet
tām jāatrodas atsevišķi no precēm, kurām tiek piemērota ievešana muitas
noliktavā.
Automobiļu dīleriem paredzētajām precēm (E tipa
noliktava) ar uzraudzības muitas iestādes atļauju var piemērot ievešanu muitas
noliktavā, neuzglabājot attiecīgās preces muitas noliktavā.
Visas pārmaiņas, kas notikušas ar precēm pēc parasto
darbību vai apstrādes metožu piemērošanas, tiek reģistrētas preču uzskaites
žurnālā. Ja ir saņemta muitas iestādes piekrišana, ko apliecina informācijas
lapa muitas noliktavā ar precēm, kas atrodas muitas kontrole ir pieļaujamas
šādas parastas darbības un apstrādes metodes:
¨
Transportēšanas un uzglabāšanas
laikā radušos bojājumu novēršana;
¨
Tīrīšana;
¨
Bojāto daļu atdalīšana un
atlasīšana;
¨
Marķējumu, plombu, etiķešu un citu
atšķirības zīmju piestiprināšana precēm vai to iesaiņojumam (tā, lai nemainītos
preču izcelsme);
¨
Iesaiņojuma marķējuma un numura
nomaiņa (tā, lai nameinītos preču izcelsme)
¨
Iesaiņošana, iesaiņojuma noņemšana,
tā nostiprināšana, nomaiņa un remonts (tā, lai
nemainītos preču izcelsme);
¨
Paraugu un analīžu ņemšana;
¨
Šķirošana, vētīšana, žāvēšana,
apstrādāšana pret kaitēkļiem;
¨
Atdzesēšana un sasaldēšana;
¨
Mašīnu, aparātu un iekārtu apskate,
izmēģināšana, ieeļļošana, pretkorozijas līdzekļu uzklāšana.
Preces,
kuram piemērota ievešana muitas noliktavā, ar uzraudzības muitas iestādes
atļauju un Sanitārās robežinspekcijas atļauju Valsts ieņēmumu dienesta
noteiktajā kārtībā var tikt izvestas no muitas noliktavas, nepārtraucot muitas
procedūru.
Papildus
parastajām pieļaujamajām darbībām un apstrādes metodēm muitas noliktavā ar
uzraudzības muitas iestādes atļauju un tās noteiktajā kārtībā var pārstrādāt
ārvalstu preces saskaņā ar attiecīgo muitas procedūru – ievešana pārstrādei vai
ievešana pārstrādei muitas kontrolē.
Muitas
noliktavā preču valdītājam ir tiesības ņemt paraugus, par to samaksājot muitas
maksājumus, kas saistītu ar preču izlaišanu brīvam apgrozījumam Latvijas
republikas muitas teritorijā. Šādus gadījumus noliktavas turētājs reģistrē
precu uzskaites žurnālā un norāda:
¨
Paraugu izņemšanas datumu;
¨
Tā iesaiņojuma identificējošo
marķējumu, no kura ņemtu paraugi;
¨
Izņemto paraugu skaitu vai svaru;
¨
Muitas deklarācijas numuru un
datumu.
Izvedot
preces no muitas noliktavas preču valdītājs:
¨
Uzrāda noliktavas turētājam preces,
kuras viņš vēlas izvest no muitas noliktavas;
¨
Deklarē izvešanai paredzētās preces
attiecīgajā muitas iestādē;
¨
Veic visus paredzētos muitas
maksājumus atbilstoši faktiskajam izvešanai paredzēto preču skaitam vai svaram.
¨
Iesniedz noliktavas turētājam
noformētu deklarāciju un preču pavaddokumentus;
¨
Nodrošina preču speciālās pārbaudes
(karantīnas, veterinārā un sanitārā pārbaude), ja tādas ir paredzētas
normatīvajos aktos.
Izvedot
preces no muitas noliktavas, noliktavas turētājs preču uzskaites žurnālā
reģistrē:
¨
Preču izvešanas gadu un datumu;
¨
Preču valdītāju un tā juridisko
adresi;
¨
Vietu skaitu un svaru;
¨
Preču kodu saskaņā ar Latvijas
kombinēto nomenklatūru, preču saņēmējvalsti un tās kodu;
¨
Nodrošinājuma (plomba, zīmogs)
identifikācijas numuru;
¨
Muitas deklarācijas numuru un
datumu, preču pavaddokumentus un to numurus;
¨
Komerciālo transportlīdzekli, ar
kuru preces izved no muitas noliktavas;
¨
Muitas noliktavas vai brīvās zonas
identifikācijas rekvizītu precēm, kuras
izved uz citu muitas noliktavu vai brīvo zonu;
¨
Muitas maksājumu dokumentus, ja par
preču izlaišanu brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā ir
veikti visi paredzētie muitas maksājumi;
¨
Speciālo pārbaužu (karantīnas,
veterināra, fitosanitārā un sanitārā pārbaude) sertifikātu.
Muitas
noliktavu turētājam jānodrošina:
-
Muitas noliktavas ar apsardzi un
nepiederošu personu nepiekļūšana noliktavas teritorijā esošām precēm un citiem
priekšmetiem, ēkām, iekraušanas laukumiem;
-
Signalizācijas un ugunsdrošības
sistēmām;
-
Teritorijas norobežošanu no citām
celtnēm, kuras neatrodas muitas noliktavu teritorijā;
-
Caurlaides režīma iekārtošanu;
-
Preču un citu priekšmetu
novietošanas, uzglabāšanas un izvešanas laikā apstākļus muitas kontroles
veikšanai, iekārtojot muitas noliktavas telpas, par noliktavas turētāja
līdzekļiem, muitnieka darba pienākumu veikšanai atbilstoši tehniskajiem un
sanitārajiem noteikumiem;
-
Ikgadēju iemaksu valsts budžetā par
muitas noliktavas izmantošanu;
-
Preču un citu priekšmetu
novietošanu, uzglabāšanu un uzskaiti muitas noliktavā saskaņā ar šo
instrukciju;
-
Muitas noliktavas atļaujas
saņemšanu triju mēnešu laikā, pēc pieteikuma iesniegšanas;
-
Muitas noliktavas ekspluatācijas
uzsākšanu gada laikā pēc atļaujas saņemšanas;
-
Spēkā esošo muitas noteikumu
ievērošanu;
-
Muitas iestādes darbinieku piekļūšanu
muitas noliktavai un dokumentācijai;
-
Sanitāro normu saskaņošanu ar Vides
un sabiedrības veselības centru;
-
Veterināro normu saskaņošanu ar
Valsts veterināro departamentu. Augstākminēto noteikumu nenodrošināšanas
gadījumos, kā arī, ja tiek konstatēts, ka muitas noliktavas turētājs ir
iesaistījies prettiesiskos darījumos, kas saistīti ar kontrabandu, kā arī citos
muitas noteikumu pārkāpumos, kas saistīti ar viņa profesionālo darbu, vai pēc
atļaujas izsniegšanas tiek konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis
nepatiesas ziņas, uz kuru pamata izsniegta atļauja, muitas noliktavas turēšanas
atļauja tiek anulēta. Pēc atļaujas anulēšanas tā vairs netiek atjaunota,
izņemot gadījumus, ja muitas noliktavas turētājs atsakās no noliktavas tālākas
izmantošanas. Pēc atļaujas anulēšanas valsts nodeva netiek atmaksāta.
-
Ja muitas noliktavā netiek
nodrošināta pastāvīga muitas kontrole, noliktavas turētājam, ne vēlāk, kā dienu
pirms preču un citu priekšmetu novietošanas muitas noliktavā, jāiesniedz muitas
iestādē rakstisks iesniegums par preču un citu priekšmetu novietošanu.
-
Ja muitas noliktavā netiek
nodrošināta pastāvīga muitas kontrole, noliktavas turētājam, ne vēlāk, kā dienu
pirms preču un citu priekšmetu izvešanas no muitas noliktavas, jāiesniedz
rakstisks iesniegums par preču un citu priekšmetu izvešanu.
-
Trīs nedēļas pirms preču un citu
priekšmetu uzglabāšanas termiņa beigām, noliktavas turētājam par to rakstiski
jāpaziņo preču un citu priekšmetu valdītājam.
-
Muitas noliktavas turētājam ir
jāinformē muitas iestāde par muitas noliktavā novietotām precēm un citiem
priekšmetiem, kurus to valdītāji nav izveduši no muitas noliktavām līdz
uzglabāšanas līgumā norādītā termiņa beigām, vai arī atteikušies no tiem.
-
Noliktavas turētājam 60 dienu
laikā, no atļaujas anulēšanas dienas, jānokārto visas saistības ar preču vai
citu priekšmetu valdītājiem un Latvijas Republikas muitas iestādēm.
Par precēm un citiem
priekšmetiem, kas tiek uzglabāti muitas noliktavā, netiek iekasēti Latvijas
Republikā noteiktie netiešie nodokļi (apgrozījuma, akcīzes) un ievedmuitas
nodoklis, kas saistīti ar šo preču un citu priekšmetu ievešanu Latvijas
Republikas muitas teritorijā (izņemot eksportu).
Muitas
noliktavās muitas kontrolē var tikt uzglabātas:
-
preces un citi priekšmeti uzreiz
pēc to ievešanas Latvijas republikā;
-
preces un citi priekšmeti
eksportam;
-
preces un citi priekšmeti, kurām
muitas režīms paredz nodokļu samaksas atlikšanu;
-
preces un citi priekšmeti, ja
šķērso Latvijas republiku tranzīta satiksmē;
-
preces un citi priekšmeti pēc to
izvešanas no brīvās ekonomiskās zonas vai citas muitas noliktavas;
-
ja trūkst kāda no nepieciešamajiem
dokumentiem to pārvietošanai pāri Latvijas republikas muitas robežai vai nav
attiecīgas Latvijas Republikas valsts iestādes atļaujas.
Noliktavas
turētājam jāglabā preces un citi priekšmeti, kā arī to uzskaites un
reģistrācijas dokumenti tā, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu tos pārbaudīt.
Noliktavas
turētājs neveic speciālu uzskaiti un reģistrāciju muitas vajadzībām.
Preču
un citu priekšmetu valdītājam jāiesniedz noliktavas turētājam šādus
nepieciešamos dokumentus:
-
līgumu starp muitas noliktavas
turētāju un preču valdītāju par preču un citu priekšmetu uzglabāšanu ar
obligātu preču valdītāja juridisko adresi un reģistrācijas numuru Uzņēmumu
reģistrā;
-
muitas kravas deklarāciju;
-
kravas pavaddokumentus, kur minēts
vietu skaits, svars.
Preču
vai citu priekšmetu valdītāja vārdā jebkuras pieļaujamās darbības muitas
noliktavā var veikt arī preču valdītāja pilnvarotais pārstāvis, kuram ir
attiecīgs pilnvarojums.
Ja
preču un citu priekšmetu skaits neatbilst ziņām, kuras uzrādītas deklarācijā un
kravu pavaddokumentos, tad noliktavas turētājam jāpaziņo par to muitas iestādei
un preču un citu priekšmetu valdītājam, un kopīgi jāsastāda akts.
Noliktavas
turētājam jāreģistrē visa darbība ar precēm un citiem priekšmetiem no to
novietošanas brīža noliktavā līdz izvešanai no noliktavas.
Noliktavas
turētājam jāreģistrē visa darbība ar precēm un citiem priekšmetiem no to novietošanas
brīža noliktavā līdz izvešanai no noliktavas.
Noliktavas
turētājs reģistrē preču un citu priekšmetu faktisko skaitu un svaru neatkarīgi
no tā, vai muitas deklarācijā un kravas pavaddokumentos ir norādīts lielāks vai
mazāks novietoto preču un citu priekšmetu skaits un svars.
Noliktavas
turētājam piešķir reģistrācijas numurus uzglabājamo preču un citu priekšmetu
partijām. Numuru veido:
-
kārtējā gada skaitļa divi pēdējie
cipari;
-
preču un citu priekšmetu partijas
kārtas numurs.
1.
Noliktavu turētāji, saņemot atļauju
turēt muitas noliktavu, uzrāda kvīti, kas apliecina valsts nodevas samaksu
valsts budžetā 18 minimālo mēnešalgu apmērā.
2.
Ja muitas noliktavas turēšanas
atļauja ir izsniegta uz noteiktu laiku, un Valsts ieņēmumu dienests pagarina
jau izsniegtās muitas noliktavas turēšanas atļaujas termiņu, tad valsts nodeva
atkārtoti nav jāmaksā.
3.
Par specializētās muitas noliktavas
turēšanu muitas noliktavu turētāji valsts budžetā veic ikgadējās iemaksas
proporcionāli turēšanas laikam, kuru lielumu aprēķina šādā veidā:
Noliktavas platība
|
Iemaksas lielums
|
No 1 līdz 100 m2
|
Ls 1 par m2
|
No 100 līdz 500 m2
|
Ls 100+Ls 0,5 par katru m2 virs
100 m2
|
No 500 m2 un vairāk
|
Ls 300+Ls 0,2 par katru m2 virs
500 m2
|
1.
Atklāto muitas noliktavu turētāju
ikgadējās iemaksas lielumu valsts budžetā nosaka, reizinot ar koeficientu 1,5
rezultātus, kas iegūti, izmantojot minētās formulas.
2.
Valsts nodevu un ikgadējās iemaksas
budžetā par specializētās un atklātās muitas noliktavas turēšanu jāmaksā Valsts
ieņēmumu dienesta nodaļas, kurā kā nodokļu maksātājs ir reģistrēts muitas
noliktavas turētājs, noteiktajā bankas kontā.
3.
Valsts nodevu saskaņā ar Latvijas
Republikas budžeta ieņēmumu klasifikatoru ieskaita valsts budžeta 11. Iedaļā
29. Simbols.
4.
Ikgadējo iemaksu par specializēto
vai atklāto muitas noliktavu turēšanas pirmo gadu veic, saņemot muitas
noliktavas turēšanas atļauju. 30 dienas pirms noliktavas turēšanas darbības
gada beigām jāsamaksā par nākošo gadu. Muitas noliktavas turētājs 30 dienas
pirms noliktavas turēšanas darbības gada beigām Muitas departamentam iesniedz
atskaiti un maksājuma uzdevuma un bankas izraksta apstiprinātu kopiju par
samaksu.
Ikgadējo iemaksu
saskaņā ar Latvijas Republikas budžeta ieņēmumu klasifikatoru ieskaita valsts
budžeta 12. Iedaļā 25. Paragrāfā 62. Simbols. (skat. Piemēru)
Piemērs:
Muitas noliktavas
turētājam ir specializēta muitas noliktava ar platību 140 m2 un
atklātā muitas noliktava ar platību 240 m2.
Ikgadējā iemaksa par specializēto muitas noliktavu
100 m2*1
Ls = 100 Ls

Kopā:
120 Ls
Ikgadējā iemaksa par atklāto muitas noliktavu
100 m2
* 1 Ls = 100 Ls
100 m2
* 0,5 Ls = 50 Ls

Kopā: 170 Ls
170 Ls * 1,5 = 255
Ls
Kopā muitas
noliktavas turētājam ikgadējā iemaksa par gadu sastāda
120 Ls + 255 Ls =
375 Ls
Secinājumi un priekšlikumi
1.
Latvijas Republikas likums “Par
Muitas noliktavas” -1994. gada 105. lpp.
2.
M.Ankalniņ., Z. Tamsons “Muitas
procedūras” – 1997. Gada 71. lpp.
3.
Malikovs O.B., Malkovičs A.P.
“Noliktavas” Sankts-Peterburgs 1989.g 150. lpp.
4. Māra Birze., Māris Reinholds “Transporta
Pārvadājumu Ekonomiskā Attīstība, Organizācija un Nozīme” Rīga 1996.g. 153.lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru