Kravu apstrāde un uzglabāšana muitas noliktavās



Saturs
Anotācija.......................................................................................................................................................................................... 1
The summary................................................................................................................................................................................... 2
Priekšvārds........................................................................................................................................................................................ 3
Kas ir noliktava................................................................................................................................................................................ 4
2.PAKALPOJUMI........................................................................................................................................................................... 7
2.1 Dokumentācijas aizpildīšana................................................................................................................................................. 7
2.2 Muitas formalitāšu nokārtošana........................................................................................................................................... 8
2.3 Dzelzceļš..................................................................................................................................................................................... 8
2.4 Ostas............................................................................................................................................................................................ 8
3. PĀRKRAUŠANAS TEHNOLOĢISKAIS PROCESS............................................................................................................ 9
Kravas iekraušanas-izkraušanas shēma.................................................................................................................................. 12
4. Muitas noliktavas un to veidi................................................................................................................................................. 13
5. BEZ dibināšanas mērķi........................................................................................................................................................... 13
Baltijas kartes................................................................................................................................................................................ 15
6. Kādas BEZ ir Latvijā............................................................................................................................................................... 15
8. Muitas procedūru veidi............................................................................................................................................................ 20
9. Preču muitas statuss................................................................................................................................................................. 21
10. Uzglabāšana muitas noliktava............................................................................................................................................ 22
11. Tranzīts.................................................................................................................................................................................... 24
12. Terminu skaidrojums............................................................................................................................................................. 26
13. Muitas noliktavas  atvēršana............................................................................................................................................... 29
14. Noformējot dokumentus un novietojot preces muitas noliktavā................................................................................. 30
15. Preču uzglabāšana muitas noliktavā.................................................................................................................................. 31
16. Preču izvešana no muitas noliktavas................................................................................................................................. 33
17. Instrukcija Muitas Noliktavas Turētājam......................................................................................................................... 34
17.1 Vispārīgie noteikumi............................................................................................................................................................ 34
18. Preču un citu priekšmetu novietošana................................................................................................................................ 36
19. Norēķini ar budžetu................................................................................................................................................................ 37
Secinājumi un priekšlikumi......................................................................................................................................................... 39
Izmantotās literatūras un avotu saraksts................................................................................................................................. 40














Savā darbā es gribēju noskaidrot kāda ir atšķirība starp muitas noliktavu un parastu noliktavu. Kā šobrīd attīstās muitas noliktavas, kā notiek izkraušanas process un kāds nepieciešams patēriņšљ љšajā darbā. Protams arī noskaidroju kādu lomu spēlē muitas noliktava transportēšanā un piedāvāto pakalpojumu klāstu. Muitas noliktavā strādājot, liela nozīme ir ievērot Latvijas likumdošanu. Manā darbā arī ir pieminēti muitas likumi. Esmu pieminējs noliktavas celšanas plānu, no kura ir atkarīgs uzglabāšanas kvalitāte.
Esmu pieminējis BEZ (Brīvo Ekonomikas Zona) un BMZ (Brīvo Muitas Zona), kas nesenparādijušās Latvijā. Tās palīdz attīstīties kā uzņēmējdarbībai tā arī firmām un uzņēmumiem. Љajās zonās ir nodokļu atlaides, kas stimulē uzņēmumu attīstību, tranzītu un parastos pārvadājumus u.t.t.
Kvalifikācijas darbā es centos izklāstīt tēmu, cik bija pieejami dokumentālie materiāli un paљ novērojumi muitas noliktavā. Liels paldies firmai un darbiniekiem, kur pavadīju prakses laiku LSEZ SIA “SOLO L” par sniegto informāciju
















In my work I wanted to understand, what a difference between a customs and simple warehouse. As at present develops public stores. As there is a process of unloading and how many it is necessary of the costs of this business. And, certainly, what role play in transportation the public stores, and what it grantives services.
For want of to work under customs locks large significance is given to , that the Latvian legislation was observed. In my work the customs laws is mentioned too.
Warehouse this building, construction and about it I have mentioned. Because on it depends qualities of a storage.
Also I have not bypassed by attention a Free Economic Zone and Free Customs Zone. As not so long ago these zones have appeared in Latvia. They help development as to business so to firms and enterprises. And helps, these zones that release of the taxes -, it gives the large stimulus for development of production, transit freight traffic and simple carriages etc.
In this Qualifying work I shall try to open a theme on so much, on how many at me was of a documentary material and visual supervision about public stores. This material and visual supervision was enough much due to firm and all employees, where I passed practice in firm LSEZ SIA “ SOLO L ”.  















Sāksim ar to, ka visām precēm lielā apjomā jābūt uzglabātām speciālā vietā. šo vietu sauc par noliktavu. Jau senos laikos tika veidotas vietas glabāšanai. Tas varēja būt vienkāršs jumts, kas jau pasargāja produkciju no lietus un tiešiem saules stariem – viss saglabājās ilgāk. Bet daba ir kaprīza un cilvēks arī. Noliktavas, kas pasargāja no lietus, saules un vēja ātri sabruka un cilvēki sāka apzagt vienkāršās glabātuves. Cilvēki sāka nopietni domāt par glabātuves būvi. Tika celtas izturīgākas, augstākas un lielākas glabātuves sargāja cilvēki. Protams, viss bija atkarīgs no tā, ko glabāja.
Ar robežu ieviešanu un transporta pārvadājumu attīstību, kad tiek ražotas jaudīgas automašīnas, kuras var pārvadāt vairākas tonnas smagu kravu, kļuva nepieciešams izveidot muitas noliktavas. šādas noliktavas var izmantot kā pagaidu tranzīta vietas, kā arī vietas pastāvīgai kravas uzkrāšanai un kravas sadali. Nu protams, ir jābūt speciāliem muitas atvieglojumiem lai būtu izdevīgi preci ievest un izvest.
Noliktava – visām precēm, piem., latviešu izcelsmes, jābūt nomaksātam PVN.
Muitas noliktava – ne Latvijā ražotai precei, ne ārzemju precei nodokļi netiek maksāti, taču noliktavas īpašniekam jāmaksā valsts noliktavas nodevas. Protams, var tikt, ka muitas noliktavā var glabāt visu, ja jums ir nauda, lai samaksātu nodevas par vienu vai otru preci. Pie., firma “Solo L”, kuras īpašumā ir muitas noliktava, nedrīkst uzglabāt cigaretes un alkoholiskos dzērienus, jo firmai nav vajadzīgās atļaujas.
Ar transporta pārvadājumu attīstību Latvijā, kļuva nepieciešams izveidot muitas noliktavas. Tā kā Latvija atrodas Baltijas jūras krastos(ostas pilsētas Liepāja, Rīga, Ventspils) un tā atzīta par tranzīta valsti, valsts lielu uzmanību velta transporta pārvadājumiem.
Es mēģināšu pastāstīt un izanalizēt lēmu, kuru esmu izvēlējies “Kravu apstrāde un uzglabāšana muitas noliktavās”, jo šīm noliktavām nākotnē būs svarīga nozīme.









Noliktavas – ēkas, būves un dažādas iekārtās, kuras paredzētas ienākošo preču pieņemšanai, izvietošanai un uzglabāšanai, sagatavošanai lietošanai un nodošanai patērētājiem. Noliktavas ir viens no svarīgākajiem loģistikas sistēmas elementiem.
Noliktavas klasificē:
1.                         pēc kravu novietošanas augstuma:
¨      cilvēka augumā
¨      augstāk par cilvēka augumu

1.                         pēc konstrukcijas:
¨      slēgtas
¨      pusslēgtas
¨      atvērtas

1.                         pēc pielietojuma:
¨      individuālās
¨      kolektīvās
2.                         pēc automatizācijas pakāpes:
¨      nemehāniskās
¨      kompleksi – mehanizētās
¨      mehanizētās
¨      automatizētās
¨      automātiskās

1.                         pēc kravas atlases principa:
¨      statiskās (kravu izvēlas cilvēks)
¨      dinamiskās(automātiskie stalažu pacilāji)

1.                         pēc iespējas kravu piegādāt ar transportu:
¨      piestātnes
¨      dzelzceļš
¨      ostas

Noliktavu iekārtojums. Noliktavai jā būt organiski saistītai ar tehniskās sistēmas elementiem un kopā ar informāciju radīt kopēju integrētu struktūru, kur atbilst visprogresīvākajam tehniskajam lēmumam.
Par šāda lēmuma piemēru varētu kalpot dinamiskās glabāšanas noliktavas. Tas atļauj:
¨      pieņemt pārvietojamās stalažas;
¨      lietderīgi izmantot noliktavas platību;
¨      ieslēdz steložu aizsardzību integrētajā automatizētajā sistēmā;
¨      veiksmīgi sadarboties ar kravu izdalījām sistēmām.

Ārzemju pieredze efektīvā noliktavu darbībā slēpjas:
¨      steložu iekārtojumā ar indikatoriem uz šķidriem kristītiem vai gaismjūtīgiem indikatoriem, kas ļauj integrēt noliktavu sistēmu parastajā loģistikas ķēdē, bez cilvēka piedalīšanās;
¨      robotizētu transporta mašīnu pielietošanā, kompleksos pa 30-40 vienībām ar celtspēju no 50 kg līdz 2 t;
¨      tehniskas maršrutu programmēšanā, noliktavu un tehnikas aprīkošanā ar lokāliem raidītājiem;
¨      kravu paketēšanā ar universāliem pacēlējiem uz standartizētām pamatnēm;
¨      paketēšanā pielieto jaunus ekonomiskus materiālus, plastmasas un plēves.


















Noliktavu saimniecība


































Muitas noliktava

 

Brīvā muitas zona

 














Autotransports
 

Dzelzceļa tran.
 

Autotransports
 

Dzelzceļa tran.
 







Atļauja

 

Atļauja

 
 
























Līgums ar klientiem
 

Līgums
 
 









2.Pakalpojumi






















3. PĀRKRAUŠANAS TEHNOLOĢISKAIS PROCESS















Aprēķins tehnoloģiskai shēmai mehāniskās kravas pārkraušanai

No vienstāvu noliktavas, kura aprīkota ar rāmi kravas nosūtīšanai ar autotransportu, iekrauj materiālās vērtības pakās. Paku formēšana notiek noliktavā uz pamatnēm, kuru izmēri ir 800*1200 mm ar kravas celtspēju 1 t. Pēc tam ar auto vai elektro iekrāvēja palīdzību krava tiek iekrauta autotransportā.
Nepieciešams:
1.    Izdarīt aprēķinus tehnoloģiskajai shēmai kravu pārkraušanā
2.    Teorētiskais jautājums: “Tehnoloģiskas shēmas mehanizētai kravu pārkraušanai.

Mehāniskā taras kravas iekraušanas-izkraušanas shēma.
Izejošie dati:
Pakas svars, t – 0,7
Kravas vienības masa, kg – 30
Darba cikla laiks, sek – 240
Darba izmaksas 1t kravas salikšanai pakās, cilv. – 7,0
Noliktavas darba laika ilgums, h – 7,0

Īss tehniskā procesa apraksts

Automašīna piebrauc pie noliktavas rāmja ar aizmugurējo bortu, kravas kastes augstums sakrīt ar piebraucošā rāmja augstumu. Kravu paletē divi palīgstrādnieki kraujot kastes grēdās. Sagatavotā paka ar autokrāvēja palīdzību tiek pacelta no pamatnes un pārvesta uz automašīna kravas kasti, kur to noliek pats autokrāvējs. 370 t smagas kravas pārstrādei diennaktī izmanto 7 bortu kravas automašīnas 14 palīgstrādnieki. Kravas iekraušanas periodā palīgstrādnieki parketā jaunu grīdu.
1.                         Pacēlēju – transportētāju mašīnu daudzums, pēc katra iepriekšš tehnoloģiskās shēmas.





















































































































1997. gada 17. februārī Latvijas Republikas Saeima ir pieņēmusi Liepājas Speciālās Ekonomiskās Zonas likumu, kas paredz speciālās ekonomiskās zonas izveidi Liepājas pilsētā un rajonā (lidostas teritorija).
Liepājas speciālā ekonomiskā zona ir izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un saira satiksmi, kā arī veicināt tranzīta un ostu biznesa attīstība starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Liepājā.
Liepājas speciālas ekonomiskajās zonai ir jāveicina Liepājas reģiona attīstību.
Liepājas speciālā ekonomiskā zona paredz divu ekonomisko režīmu pastāvēšanu:
-                        speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma statuss ar uzņēmuma ienākuma, sociālā un īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Slēdzot līgumus, Pārvalde ņem vērā sekojošus nosacījumus – ieguldījumu veidi un summas, darba vietu skaits, moderno tehnoloģiju ieviešana, eksports vai kravu apgrozījums, ieguldījumi infrastruktūras vai sociālās sfēras objektos;
-                        brīvās muitas zonas režīms. Liepājas SEZ teritorija kopumā nav brīvā muitas zona, brīvās muitas zonas veidojas tās teritorijā.
Teritorijas ziņā šī ir  viena no lielākajām īpašā ekonomiskā zona visā pasaulē : Liepājas SEZ platība ir 2000 hektāru, tajā iekļauta kādreizējā pilsētas daļa rūpnieciskā pilsētas daļa , Liepājas osta, gaļas kombināts, kombinētās lopbarības kombināts, kā arī starptautiski sertificētā Liepājas lidosta, pavisam SEZ teritorija aizņem divas trešdaļas no pilsētas kopējās platības. Visieteicamāk akcentu likt BEZ izveidei uz Karostas teritoriju, jo Latvijas pilsētu teritorijās nav iespējams atrast tik kompaktu teritoriju, kura atrodas stratēģiski izdevīgā vietā:
-                        piekļaujas ostai;
-                        nelielā attālumā no starptautiskas nozīmes lidostas;
-                        ar pastāvošu infrastruktūru ( ceļi, komunikācijas, būves);
-                        nodalīta no pārējās pilsētas ar ostu, jūru, kanālu;
-                        ar vairākiem dzelzceļa pievadiem;
-                        ar daļēji sagatavotām teritorijām investīciju kompaktai izvietošanai;
-                        pieejams lēts darbaspēks.
Taču pats galvenais – šī milzīgā teritorija atrodas viena īpašnieka.
Likumā ir paredzēts, ka ikviens uzņēmums, kas te ietilpst, ja vien izpildīs zonas režīma prasības, varēs saņemt likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus. Atvieglojumi nebūs visiem vienādi, bet gan atkarīgi no tā, ar ko uzņēmums nodarbosies.
Uzņēmums attiecībā uz SEZ var iedalīt piecās grupās:
1)                    uzņēmumi, kuru eksporta produkcija šobrīd jau sastāda 80% no kopējās saražotās produkcijas. Tādi, piemēram, kā a/s “Liepājas metalurgs” un a/s ”Lauma”.
2)                    Uzņēmumi, kuri strādā daļēji iekšzemes tirgum un daļēji eksportam. Viens no variantiem, lai uzņēmums palielinātu eksporta produkciju, ir piesaistīt stratēģisko investoru.
3)                    Ostas uzņēmumi, kuru attīstību SEZ nosaka preču tranzīts.
4)                    Uzņēmumi, kuri pašlaik neražo eksporta produkciju, bet kam ir radošā bāze, lai to darītu. Arī šiem uzņēmumiem viens no variantiem ir meklēt stratēģisko investoru, vai arī strādāt vairumtirdzniecības vai kravu sadales virzienā.
5) Uzņēmumi, kuriem nav ne iespēju, ne vēlēšanās pretendēt uz SEZ uzņēmuma statusu. Šiem uzņēmumiem ir iespēja iesaistīties SEZ apkalpojošajā sfērā, pētīt konjuktūru uzgaidīt izdevīgu brīdi SEZ investīciju plūsmas apkalpošanai.
SEZ uzņēmējsabiedrībām ir iespējas saņemt šādas nodokļu atlaides:
-                        atbrīvojumu no muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa;
-                        80% atlaidi no īpašuma nodokļa un zemes nodokļa, ko pēc vietējās pašvaldības lēmuma var papildināt ar 20% atlaidi;
-                        80% atlaide no aprēķinātā uzņēmuma ienākuma nodokļa;
-                        uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām var piemērot nolietojuma likmi līdz 100%,
tad uzņēmumam iespējams samazināt produkcijas pašizmaksu, iegūt perspektīvas pozīcijas starptautiskajā tirgū, lielāku apgrozījumu, kā rezultātā pieaugs uzņēmuma peļņa.
Uzņēmēji var saņemt nodokļu atvieglojumus, ja to darbība atbilst četriem pamatnosacījumiem:
1)                    jāiegulda investīcijas ražošanas modernizācijas, paplašināšanai vai izveidošanai;
2)                    jānodrošina jaunas darbavietas;
3)                    jāizmanto jauna tehnoloģijas;
4)                    vismaz 80% produkcijas jāeksportē.
Liepājas speciālā ekonomiskā zona ir izveidota uz divdesmit gadiem no 1997. gada 1.marta līdz 2017. gada 1.martam. Tās darbības termiņu var pagarināt likumā noteiktajā kārtībā.



                        Baltijas kartes.







Dažādu BEZ variantu izstrāde ir viens no valsts ekonomiskās politikas elementiem. To nepieciešamību un lietderību nosaka:
1)Atšķirīgie apstākļi dažādās valsts teritorijas daļās un 2)valstī pastāvošo likumu un citu tiesisko normu atbilstība ekonomikas dinamiskas attīstības prasībām. Citiem vārdiem, ar BEZ radīšanu vien nevar atrisināt tas jautājumus, kas jārisina ekonomiskās dzīves sakārtošanas jomā valstī kopumā. Tādēļ BEZ ir jāvērtē kā papildlīdzeklis saimnieciskās darbības attīstības veicināšanā.
Lai izvairītos no pārsteidzīgu lēmumu pieņemšanas attiecībā uz BEZ veidošanu un sevišķi uz tiem modeļiem, kas saistīti ar valsts suverenitātes ierobežošanu kādā tās daļā, nepieciešams vispirms izvērtēt saimnieciskās darbības nosacījumus valstī kopumā un izstrādāt ekonomiskās likumdošanas sakārtošanas koncepciju. Šajā koncepcijā sava vieta ierādāma arī BEZ atsevišķu veidu izmantošanas iespēju noskaidrošanai un to lomas novērtēšanai.
Valdība, Latvijas Attīstības aģentūra un Saeima labi apziņas, ka BEZ izveidei nepieciešamo infrastruktūru būvi nebūs iespējams veikt. Tādēļ BEZ tiek dibinātas uz esošās infrastruktūras – Rīgas Tirdzniecības ostas, Ventspils, Liepājas ostas bāzes, nevis, kā pasaulē pieņemts, jaunā ģeopolitiski perspektīvā, bet kādu vēsturisku, ekonomisku vai citu apstākļu rezultātā ekonomiski nepietiekami attīstīt reģionā. Pirmajā gadījumā BEZ tikai un vienīgi var palielināt tranzīta plūsmu caur konkrēto zonu, otrajā gadījumā nodokļu atlaides kalpo ārvalstu uzņēmējiem par papildu stimulu investīcija ieguldīšanā reģiona ekonomiskajā attīstībā.
Pēc funkcionēšanas veida BEZ nosacīti iedalīt divās lielās grupās.
1.      Brīvās ražošanas zonas. Tās ietver:
-                        speciālas eksporta veicināšanas zonas,
-                        uzņēmējdarbības veicināšanas zonas,
-                        zinātniski tehnoloģiskos parkus.
2.      Brīvās tirdzniecības zonas. Tās ietver:
-                        brīvostas vai atsevišķas ostu daļas,
-                        atsevišķus veikalus ārzemnieku apkalpošanai (“Duty Free Shop”, “Tax Free Shop”).
Bez šeit norādītajām divām grupām literatūrā minētas arī brīvas finansiālās darbības zonas. Tā kā Latvijā praktiski nav ierobežojumu ārzemju valūtas ievešanā un izvešanā, kā arī tās lietošanā tikai šajos saimnieciskos darījumos un mazumtirdzniecībā, nav arī pamata paredzēt vēl kādus īpašus atvieglojumus ārzemju banku darbība.


Viskonsekventākais brīvo ražošanas zonu veids ir speciālas eksporta veicināšanas zonas. Tās ietver noteiktu teritoriju, kura faktiski neietilpst valsts muitas teritorijā. Preču ievešana no ārzemēm un izvešana uz tām notiek bez muitas kontroles. Tas pats notiek ar naudas apriti. Attiecībās ar pārējo valsts teritoriju pastāv muitas kontrole. Šajā zonā var ierobežot atsevišķu valsts likumdošanas normu darbību – strādnieku un kalpotāju pieņemšanas, atlaišanas, darba režīma un citos jautājumos. Uzņēmēji parasti tiek atbrīvoti no peļņas nodokļa un arī dažu citu nodokļu maksājumiem.
Speciāli eksporta veicināšanas zonu veidošanas lietderību atsevišķās valstīs nosaka konkrētie apstākļi. Pamatā ir viens vai arī abi no zemāk minētiem diviem iemesliem.
1.   Pastāv iedzīvotāju nodarbinātības problēma, kura radusies sakarā ar:
-                        strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu, respektīvi, iedzīvotāju dabiskā pieauguma tempi ar steidz vietējā kapitāla iespējas radīt jaunas darba vietas, un – līdzšinējo ražošanas nozarēm darbības apsīkumu. Tas ir vērojamās nozarēs, kas agrāk bāzējās uz vietējo derīgo izrakteņu ieguvi un pārstrādi, kuru resursi tagad ir izsīkuši vai arī zudusi nepieciešamība tas iegūt.
Piesaistīt investīcijas no ārienes un līdz ar to radot darba vietas, valsts,  pat būtiski nepalielinot budžeta ieņēmumu, uzlabo budžeta sabalansētību,  jo atbrīvojas no nepieciešamības maksāt bezdarbnieku un citus pabalstus. Ne mazāk svarīgs ir sociālais rezultāts iedzīvotāju nodarbinātība, bezperspektīvās situācijas pārvarēšana, iespēju radīšana profesionālai izaugsmei u. tml. Dabas resursu apgūšana un piesaiste saimnieciskajā apritē. Lai šos resursus apgūtu, nepieciešams uz samērā ilgu laiku noteikt ieguldītājiem garantijas to brīvai darbībai konkrētajā teritorijā.
      Atliek novērtēt, vai Latvijā ir tādi apstākļu, kas attaisnotu speciālu eksporta veicināšanas zonu veidošanu?
Nav jāpierāda, ka Latvijā šādu apstākļu nav un līdz ar to nav arī ilgas veidot speciālās eksporta veicināšanas zonas.
Bezdarba pieauguma draudi Latvijā pastāv. Taču tie nav saistīti nedz ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, nedz arī ar dabas resursu apsīkumu kādā teritorijā. Stāvoklis Latvijā gandrīz visur ir vienāds. Tādēļ izeja meklējama nevis atsevišķu nelielu teritoriju vai atsevišķu pilsētu attīstīšanas nodrošināšanā, bet gan ekonomisko un tiesisko nosacījumu radīšanā, lai ārzemju un it sevišķi vietējie kapitāla īpašnieku bultu ieinteresēti ieguldīt savus līdzekļus Latvijas tautsaimniecība un būtu droši par savas darbības nākotni.
Īpašu uzmanību pelna nodoklis no peļņas, jo tā maksājuma atcelšanu nereti uzskata par galveno stimulu ārējā kapitāla piesaistīšanai šajās zonās. Samazinot peļņas nodokļa likmes un ar šo nodokli apliekamās peļņas daļas lielumu, tiks radīti nosacījumi uzņēmējdarbības attīstītai sistā Latvijas teritorijā. Ikviens kapitāla īpašnieks jo sevišķi, iegulda savus līdzekļus ražošanā ar nolūku gūt peļņu. Tādēļ jāatzīmē objektīvi pamatotā tieksme meklēt vietas, kur peļņa varētu būt vislielākā, kā arī centieni izvērst ārzemēs tās ražotnes, kuru funkcionēšanai attīstītajās valstīs ir noteikti ekoloģiska un sociāla rakstura ierobežojumi. Te ietilpst t.s. netīrās tehnoloģijas ( ķīmiskie, galvaniskie, kodināšanas nu. tml. procesi) un operācijas, kas balstītas uz vienmuļa roku darba pielietojumu.
Visbeidzot – jāņem vērā, ka ekonomika ir ļoti inerta sistēma, to nevar pārkārtot vienā rāvienā. Kļūdaini risinājumi vēlāk ir grūti labojami. Pastāv arī liela laika distance starp kādas ieceres realizācijas sākumu un atdevi no tās. Tādēļ speciālo eksporta veicināšanas zonu lietderību nepieciešams novērtēt nevis no šodienas situācijas, bet gan no pārredzamās nākotnes viedokļa. Par šodien pieņemtiem nepārdomātiem risinājumiem jāmaksā būs mūsu bērniem un pat mazbērniem.
Otrs brīvo ražošanas zonu veids ir uzņējēdarbības veicināšanas zonas. Tās veido šādu: uzņēmējdarbība turpina funkcionēt valsts kopējā muitas teritorijā un pārējo likumdošanas aktu darbības sfērā, taču lai tiek piešķirti vairāki atvieglojumi, kuru mērķis ir veicināt ražotās produkcijas konkurētspēju tirgū.
Šis jautājums Latvijā ir visai aktuāls. Sakarā ar enerģētisko resursu sadārdzināšanos un lai sekojošo produkcijas pašizmaksas palielināšanos, atsevišķās mūsu valsts teritorijas daļās izvietotie uzņēmumi nav spējīgi realizēt savu produkciju. Vienlaicīga to darbības pārtraukšana rada nodarbinātības problēmu visas konkrētās teritorijas ietvaros. Lai rosinātu saimniecisko darbību, būtu lietderīgi uzņēmumiem uz noteiktu laiku piešķirt atvieglojumus. To vidū liela nozīme būtu atbrīvošanai no peļņās nodokļa vai arī tā būtiska samazināšana. Pieļaujams samazināt arī sociālā nodokļa likmi, kā tas savā laikā tika izdarīts attiecībā uz lauksaimniecības uzņēmumiem.
Minētos un citus atvieglojumus lietderīgi piemērot īpaši – bijušo saimniecību lielajos centros. Latvija ir maza valsts, un tā ir pietiekami labi pārskatāma. Tādēļ uzņēmējdarbība veicināma nevis veidojot speciālas teritorijas, bet lielākoties mērķtiecīgi piešķirot atvieglojumus atsevišķiem uzņēmumiem vai to kopumam kādā apdzīvotā vietā noteiktam laika periodam, kas objektīvi nepieciešanas saimniecības pārkārtošanai.
Latvijas apstākļos uzmanību pelna tāds brīvo ražošanas zonu veids kā zinātniski tehnoloģiskie parki. Šādus parkus veido zinātniskās pētniecības iestādes attiecīgu eksperimentālo un ražošanas bāzi. To uzdevumus ir nodrošināt jaunu oriģinālu materiālu, ierīču u. tml. izstrādi, ražošanu un realizāciju kā vietējā, tā arī starptautiskajā tirgū. To darbības efekts izpaužas gan valūtas ieguvē no produkcijas realizācijas ārzemēs, gan arī tehniskas un tehnoloģijas attīstības veicināšanā saskarīgajas darbības sfērās valsts iekšienē.
Zinātniski tehnoloģisko parku veidošanai Latvijā ir zināms pamats un arī pieredze. Piemēram, savā laikā Latvijas ZA Organiskās sintēzes institūts izstrādāja un tā eksperimentālā rūpnīca noorganizēja dažu oriģinālu preparātu ražošanu un realizāciju ārējā tirgū. Zināmi rezultāti ražošanas un pētnieciskās darbības apvienošanā bija arī citiem ZA institūtiem (koksnes ķīmijas, Neorganiskās ķīmijas, Mikrobioloģijas institūtam). Arī Olaines rūpnīcu komplekss lielā mērā bāzējās uz Latvijas zinātnes izstrādnēm.
Lai gan pēdējos gados Latvijas zinātnes potenciāls ir strauji samazinājies, tomēr, radot attiecīgus apstākļus, ir iespējams šādus kompleksus izveidot. Būtu jānosaka, ka tajos iekļauto uzņēmumu gūtās peļņas daļa, kas līdz šim tiek maksāta budžetā (peļņas nodoklis), ir novirzāma zinātnisko pētījumu finansēšanai. Tas sākumā gan mazinās valsts budžeta ieņēmumu, bet skaidrs ir arī tas, ka ar laiku valsts atbrīvosies no nepieciešamības finansēt šos pētījumus no budžeta līdzekļiem, un tas, ka bez zinātnes attīstības šajās rūpnīcās arī ražošanai nav perspektīvu, tā drīzumā būs jāpārtrauc, jo konkurenci varēs izturēt tikai jaunu oriģināli izstrādājumi.
Brīvo tirdzniecības zonu veidošanas iespēju nosaka Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis un lielu jūras ostu esamība. Caur Latvijas ostām tradicionāli ir notikusi kravu apmaiņa starp Rietumvalstīm un bijušo Krievijas impēriju un vēlāk PSRS. Tagad Austrumos ir izveidojusies virkne neatkarīgu valstu. Latvijas interesēs ir saglabāt dabiskās tranzītvalsts funkcijas ir saglabāt dabiskās tranzītvalsts funkcijas to kravu apmaiņā ar Rietumiem. Lai austrumvalstis nemeklētu apvedceļus, ļoti svarīgi stabilizēt attiecības šinī jautājumā. Visās trijās lielākajās Latvijas ostās būtu lietderīgu izveidot brīvostu zonas, caur kurām virzītos NVS valstu, pirmkārt jau Krievijas Federācijas, Baltkrievijas un Ukrainas, kā arī daļēji Vidusāzijas valstu un Kazahijas kravu plūsmas. Šajās ostu zonās varētu apkalpot arī tranzītkravas, kas virzītos no/uz pārējo Baltijas valstu ostām. Brīvostu statusu varētu piešķirt lielai ostu teritorijas daļai, saprotot, ka šo ostu jaudu tālu pārsniedz Latvijas vajadzības un bez citu valstu kravu transportēšanas caur tām šīs ostas funkcionēt nevar. Arī pārējā Latvijas transporta sistēma ir ciešā sasaistē ar ostām.
Brīvostas kā pirmās BEZ Latvijā ir vieglāk pasludināt arī tāpēc, ka brīvostas bija paredzētas jau 30.gadu Latvijas likumos. Bet brīvostas jēdziens nenozīmē to, ka tās teritorijā drīkst notikt tikai ar ostas pakalpojumiem tieši saistīti darbi. Īstenībā brīvostas teritorijā var notikt jebkāda ražošana, kurai valsts sola ievērojamus nodokļu atvieglojumus. Ja šīs ražošanas galaprodukti tiek ievesti Latvijā, tās notiek gluži tāpat kā preču imports no jebkuras citas vietas pasaulē.
Ja Latvijas ostās tiktu intensificēta kravu apgrozība, tas
(1)                        nodrošinātu darbu tieši kravas apstrādes un kuģu apkalpes operācijās nodarbinātajiem iedzīvotājiem,
(2)                         palielinātu tranzītkravu plūsmu pa Latvijas dzelzceļu, līdz ar to:         a) zināmam cilvēku skaitam būtu nodrošināts darbs,
       b) tiktu palielināti dzelzceļa ienākumi, veicināta to uzturēšana prasībām atbilstošā tehniskā stāvoklī,
       c) tiktu radīti resursi tarifu un braukšanas biļešu cenu samazināšanai vietējā satiksmē,
(3)                        veicinātu banku sistēmas attīstību Latvijā, to darbības sfēras paplašinošam kā Austrumu, tā arī Rietumu virzienā,
(4)                         apkalpojošā dienesta paplašināšanu, jo aktīva starptautisko kravu transportēšana rada nepieciešamību to īpašnieku firmu pārstāvjiem ierasties šajās pilsētās, lai kārtotu attiecīgas formalitātes,
(5)                         transporta un sakaru sistēmu attīstību šo tranzītoperāciju regulēšanai. Tas paplašinātu minēto sistēmu uzlabošanas iespējas Latvijā vispār.
Brīvzonu ieveidošana Latvijā ir signāls ārvalstu investoriem, ka Latvijā ir signāls ārvalstu investoriem, ka Latvija turpina un pastiprina liberālas ārējās ekonomikas politikas realizāciju.































Muitas likums visas preces, kuras atrodas Latvijas Republikas muitas teritorijā vai ārpus tās robežām, t.sk. arī brīvajās zonās, iedala divās kategorijās. Šis iedalījums attiecas uz pilnīgi visām precēm neatkarīgi no to veida, daudzuma vai izcelsmes valsts. Preces tiek iedalītas “Latvijas preces” un “ārvalstu precēs”. Aplūkosim jēdzienu “Latvijas preces”. Muitas likums nosaka, ka Latvijas preces ir visas preces, kuras ir iegūtas vai ražotas Latvijas Republikā, kuras atrodas brīvā apgrozījumā Latvijas Republikas muitas teritorijā, vai arī citas preces, kuras ir iegūtas vai izgatavotas no pirmajām divām, tās ņemot kopā vai arī atsevišķi.
Ar jēdzienu “ārvalstu preces” tiek saprastas visas pārējās preces, kuras nav aptvertas ar jēdzienu “Latvijas preces”. Līdz ar to visas dabā esošās preces pieder pie vienas no šīm divām kategorijām. Kādēļ tas ir tik svarīgi? Muitas likums šajā gadījumā ir iekļāvis vienu nozīmīgu Eiropas Savienības muitas likumdošanas principu, un proti, ne tikai preču muitas statusa  piešķiršanu precēm, kuras atbilst noteiktām pazīmēm, bet arī mijiedarbību abu statusu preču starpā – un pats galvenais – preču muitas statusa maiņu no ārvalstu precēm uz Latvijas precēm un otrādi. Zīmējumā nr.1 ir attēlots vispārīgais preču muitas statusa raksturojums un to savstarpējā mijiedarbība muitas regulēšanas procesā.
Kā redzams no 1.zīmējuma, preču muitas statusu izmaina divas savstarpēji pretējas muitas darbības: izlaišana brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā un izvešana no šīs teritorijas. Muitas regulēšanas procesā tās sauc par muitas procedūrām. Starp citu, pats muitas procedūras piemērošanas jēdziens precēm nozīmē, ka tās atļauts izmantot Latvijas Republikas muitas teritorijā vai ārpus tās robežām tikai noteiktiem mērķiem, kurus paredz konkrētā muitas procedūrā.













Procedūras darbības joma nosaka, ka ievešanas procedūra muitas noliktavā atļauj sekojošu preču uzglabāšanu tās telpās:
1)               ārvalstu preces, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērojot tām tirdzniecības politikas pasākumus;
2)               Latvijas preces, tām piemērojot izvešanas muitas procedūru.

Atšķirībā no iepriekš aprakstītajām muitas procedūrām ievešanas procedūra muitas noliktavā sastāv no divās daļām, kas veido vienotu un nedalāmu procedūras piemērošanas kārtību:
1)               no iepriekšējā rindkopā aprakstītās procedūras darbības jomas un
2)               no īpaši aprīkotām telpām (muitas noliktava), kurās var notikt muitas procedūras piemērošana.

Pastāv divi muitas noliktavu veidi: publiskās un privātās. Tas atšķiras ar to, kurš ir tiesīgs uzglabāt noliktavā preces, - noliktavas turētājs vai arī jebkurš preču valdītājs. Publiskās muitas noliktavās atļauj uzglabāt preces jebkurai personai, bet privātās muitas noliktavās atļauts uzglabāt preces, kas pieder vienīgi muitas noliktavas turētājam. Pēdējā gadījumā noliktavas turētājs attiecībā uz noliktavā novietotām precēm ir preču valdītājs. Šāds vispārīgs iedalījums muitas noliktavu starpā, ņemot vērā visai sarežģīto muitas procedūru mehānismu, prasa sīkāku sadalījumu. Tāpēc atbilstošajos ES muitas likumdošanas aktos pastāv muitas noliktavu sadalījums no A līdz F tipa muitas noliktavas.
Всего существует около 6 типов, и делятся они на две части, одна это – Publiskās muitas noliktavas , вторая это Privātās muitas noliktavas далее мы подробно разберём каждый тип:
Publiskās muitas noliktava iedala šādi:
ü  A tips – muitas noliktava, kurā par rīcību ar precēm ir atbildīgs muitas noliktavas turētājs (turpmāk – noliktavas turētājs);
ü  B tips – muitas noliktava, kurā par rīcību ar precēm ir atbildīgs preču valdītājs, kas preces novieto uzglabāšanā minētajā noliktavā;
ü  F tips – muitas noliktava, kuras turētājs un tajā uzglabājamo preču valdītājs ir Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienests var atļaut uzglabāt F tipa noliktavā preces, kuru valdītājs nav Valsts ieņēmumu dienests.

Privātās muitas noliktavas iedala šādi:
ü  C tips – muitas noliktava, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošu preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties;
ü  D tips – muitas noliktava, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošu preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties, un kurā muitas maksājumus pēc preču valdītāja izvēles aprēķina preču ievešanas dienā vai izvešanas dienā;
ü  E tips – muitas noliktava vai Valsts ieņēmumu dienesta atzīta vieta, kas paredzēta noliktavas turētāja valdījumā esošu preču uzglabāšanai vai tādu preču uzglabāšanai, ar kurām noliktavas turētājs ir pilnvarots rīkoties.


Viens no muitas noliktavas atvēršanas nosacījumiem ir preču uzskaites veikšana muitas iestāžu kontrolei piemērotā veidā. Tas nozīmē, ka visa preču ievešana, atrašanās muitas noliktavas  telpās un izvešana no tās ir jāreģistrē uzskaites žurnālos, kartiņās vai arī elektroniskā veidā. Ar muitas iestādes atļauju šādu uzskaiti var neveikt, ja atbildību par procedūras veikšanu uzņemas preču valdītājs pie nosacījuma, ka muitas procedūra piemērota izmantojot preču muitošanas parasto procedūru.
Aplūkosim jaunievedumus muitas noliktavu darbībā. Jaunais Muitas likums ir paredzējis, ka muitas noliktava pārstāj būt vieta, kurā var notikt vienīgi ārvalstu preču ievešanas procedūra muitas noliktavā vai arī Latvijas preču izvešanas procedūras, izmantojot to uzglabāšanu muitas kontrolē, piemērošana. Muitas noliktavā kā īpaši aprīkotā teritorijā saskaņa ar jauno kārtību atļauts veikt arī dažas citas ekonomiskās muitas procedūras,- ievešanu pārstrādei un pārstrādi muitas kontrolē. Bez tam ir noteikts, ka muitas noliktavas telpās vai teritorijā ir atļauts uzglabāt tādas Latvijas preces, kurām nav piemērota izvešanas muitas procedūra.. Šeit varētu būt runa par muitas noliktavā brīvam apgrozījumam izlaistām ārvalstu precēm, kuras ieguvušas Latvijas preču statusu, bet noteiktu apsvērumu dēļ kādu laiku atrodas muitas noliktavas telpās vai teritorijā.


Procedūras darbības joma nosaka, ka tranzīta muitas procedūra atļauj pārvietot muitas kontrolē starp divām muitas iestādēm Latvijas Republikas muitas teritorijā šādas preces:
1)               Ārvalstu preces, neapliekot tās ar muitas maksājumiem un nepiemērot tām tirdzniecības politikas pasākumus un
2)               Latvijas preces, kurām ir piemērota izvešanas muitas procedūra.

Vispirms ir jāatzīmē, ka atšķirībā no iepriekšējā Muitas kodeksa, kur jēdziens preču tranzīts tika uztverts vienīgi kā preču pārvietošana muitas kontrolē starp diviem Latvijas Republikas valsts robežas caurlaides punktiem, šeit jēdziens “tranzīts” nozīmē preču pārvietošanu muitas kontrolē starp jebkurām divām muitas teritorijā esošam muitas iestādēm.
Procedūras darbības joma nosaka tranzīta procedūras piemērošanu kā papildu pasākumu pie preču izvešanas muitas procedūras. Kāpēc? Šī norma ienāk Muitas likumā no ES muitas likumdošanas un tā neattiecas uz visa veida preču izvešanu no muitas teritorijas. Tā attiecas tikai un vienīgi uz tādu preču izvešanu, kurām tiek piešķirta muitas maksājumu atmaksāšana vai arī izvešanas subsīdiju piešķiršana ar nosacījumu, ka šīs preces tiks faktiski izvesta ārā no muitas teritorijas. Šeit mēs nonākam pie vēl vienas svarīgas tranzīta muitas procedūras pazīmes. Tas ir galvojums. Atšķirība no pašreizējās tranzīta procedūras Latvijas Muitas likums kā nosacījumu atļaujas saņemšanai piemērot precēm tranzītos muitas procedūru. Šī ir vienīgā no ekonomiskajām muitas procedūrām, kuras piemērošanai ir nepieciešams iesniegt galvojumu. Līdz ar to ir saprotams, kāpēc latvijas preču izvešana no muitas teritorijas, par kuru izvešanu no valsts ir jāatmaksā muitas maksājumi, tiek iekļauta šajā procedūrā.
Aplūkosim tranzīta procedūrās piemērošanas nosacījumus. Kā pirmais no nosacījumiem tika pieminēts galvojums. Galvojuma iesniegšana ir obligāta, izņemot gadījumus, kad pārvadātājs tiek atbrīvots no tā sniegšanas (piem., muitas brokeris vai cita persona, kas saņem muitas iestāžu atļauju) vai arī noteiktus preču pārvadāšanas veidus, kuros galvojuma iesniegšana nav nepieciešama (piem., jūras un gaisa pārvadājumi). Bez galvojuma tranzīta muitas procedūras piemērošana veicama, izmantojot tikai īpaši aprīkotus komerciālos transporta līdzekļus, kas piemēroti preču pārvadāšanai ar muitas nodrošinājumu. Tranzīta procedūras laikā precēm ir jāpaliek neizmainītā veidā, un visbeidzot preces, kurām ir piemērota tranzīta muitas procedūra, ir jānogādā saņēmējā muitas iestādē nosūtītājs muitas iestādes norādītajā termiņā.








Что такое всё-таки СТЗ (свобод. таможня зона), и как её контролирует:
§  Īpašos muitas kontroles pasākumus brīvajā zonā veic muitas iestāde, pilnvarojot brīvās zonas administrāciju veikt šajos noteikumos paredzētos pasākumus un saņemot to tās muitas kontrolei nepieciešamos dokumentus un informāciju, kā arī veicot citas šajos noteikumos paredzētās darbības.
§  Muitas iestādes īpašos muitas kontroles pasākumus brīvajā zonā realizē vienīgi izlases veidā, kā arī gadījumos, ja to rīcībā ir operatīva informācija par “Muitas likuma” un citu muitas normatīvo aktu neievērošanu brīvajā zonā.
§  Caurlaižu punktus katrai brīvajai zonai iekārto attiecīgās brīvās zonas administrācija. Brīvās zonas administrācija saskaņo ar muitas iestādēm caurlaižu punktu skaitu un izvietojumu, kā arī ir atbildīga brīvās zonas apsardzi un personu, transportlīdzekļu un preču izvešanas un ievešanas  nepārtrauktu kontroli un uzskaiti.
§  Personām, kuras brīvajā zonā veic darbības ar precēm, ir pienākums, iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus, nekavējoties informēt brīvās zonas admistraciju par preču ievešanu brīvajā zonā un izvešanu no tās, preču pārvietošanu brīvajā zonā, preču apstrādi, pārstrādi vai realizāciju un preču statusa maiņu. Minētās personas ir atbildīgas brīvās zonas administrācijai par dokumentu un informācijas savlaicīgu iesniegšanu un patiesumu.
§  Brīvās zonas  administrācija nodrošina muitas iestādes ar tām nepieciešamajiem dokumentiem un informāciju par preču kustību, apstrādi un pārstrādi brīvajā zonā.




































Atļauju turēt muitas noliktavu var izsniegt tikai tad, ja Valsts ieņēmumu dienests pēc iesniegto aprēķinu izvērtēšanas ir atzinis, ka prognozējamie ikmēneša ieņēmumi no preču uzglabāšanas muitas noliktavā pārsniedz ar muitas noliktavas turēšanu saistītās administratīvās izmaksas, kurās ietvertas:

Muitas noliktavas teritorija ir norobežota no pārējās muitas teritorijas daļas un citām ēkām, kuras neatrodas muitas kontrolē.

Noliktavas turētājs nodrošina:
¨      Muitas noliktavas ierīkošanu, uzturēšanu kārtībā, apsardzi un caurlaižu režīma ievērošanu;
¨      Iespējas veikt muitas Sanitārās robežinspekcijas kontroles pasākumus preču ievešanas, uzglabāšanas un izvešanas laikā;
¨      Tehniskajiem un sanitārajiem noteikumiem atbalstošas telpas muitas un Sanitārās robežinspekcijas amatpersonu darba pienākumu veikšanai.

Muitas noliktavā pēc saskaņošanas ar teritoriālo muitas iestādi var likt izveidota muitas iestādes struktūrvienība.

Muitas noliktavas darba laiks atbilst uzraudzības muitas iestādes darba laikam. Pēc muitas noliktavas turētāja rakstiska lūguma Muitas pārvalde un Sanitārās robežinspekcijas vadība var atļaut uzraudzības muitas iestādei un attiecīgās muitas noliktavas valsts sanitārajam robežinspektoram veikt uzdevumus ārpus darba laika. Izdevumus, kas uzraudzības muitas iestādei radušies, veicot tās pienākumus ārpus darba laika, sedz muitas noliktavas turētājs.



¨      Preču valdītājs deklarē preču noformēšanu muitas iestādē.
¨      Preču valdītājs iesniedz noliktavas turētājam noformētu muitas deklarāciju un preču pavaddokumentus.
¨      Preču partijām tiek piestiprinātas uzskaites kartītes. Noformēta muitas deklarācija un preču pavaddokumenti uzglabājami muitas noliktavā.
¨      Preču novietošanas vietu nosaka noliktavas turetajs, bet, ja preces tiek novietotas tā, ka tas nav iespējams identificēt uzraudzības muitas iestāde ir tiesīga pieprasīt preču pārvietošanu.
¨      Jānodrošina preču speciālās pārbaudes (karantīnas, veterinārā, fitosanitārā un sanitārā pārbaude), ja tādas ir paredzētas normatīvajos aktos.

Noliktavas turētājs apskata preces un pārliecinās, vai vietu skaits, svars un novietotās preces atbilst muitas deklarācijā un preču pavaddokumentus noradītājiem datiem. Ja preču nosaukums, skaits vai svars neatbilst minētajiem datiem, noliktavas turētājs par to paziņo uzraudzības muitas iestādei un preču valdītājs noformē aktu par preču neatbilstību muitas deklarācijā un preču pavaddokumentos norādītajiem datiem

Muitas noliktavā uzglabājamo preču uzskaiti un reģistrāciju veic noliktavas turētājs Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā. Informācijai par preču uzskaiti jābūt brīvi pieejamai uzraudzības muitas iestādei. Uzraudzības muitas iestādē nedrīkst pieprasīt preču dubultu uzskaiti, kā arī prasīt papildu informāciju, kura nav nepieciešama muitas kontrolei.

Ja Muitas noliktavā tiek konstatēts dokumentāri  nepamatots preču daudzums vai iztrūkums, par attiecīgajām precēm jāveic normatīvajos aktos noteiktie muitas maksājumi.

Muitas kontroles nodrošināšanai noliktavas turētājs, novietojot preces uzglabāšanai noliktavā, preču uzskaites žurnālā reģistrē:
¨      Preču novietošanas vietu gadu un datumu;
¨      Preču valdītāju un tā juridisko adresi;
¨      Preču nosaukumus, vietu skaitu vai svaru;
¨      D tipa noliktavā- kodu saskaņa ar Latvijas kombinēto nomenklatūru;
¨      Kravas nodrošinājumu (plomba, zīmogs) identifikācijas numuru, tā bojāšanas vai nozaudēšanas faktu;
¨      Muitas deklarācijas numuru un datumu, pavaddokumentus un to numurus.




Apstrādes vai pārstrādes metodes, kuras var izmantot muitas noliktavā, nedrīkst būt pārsvarā pār galveno muitas noliktavā veicamo darbību ar precēm – preču uzglabāšanu.
Ar uzraudzības muitas iestādes atļauju muitas noliktava var tikt novietotas preces pagaidu uzglabāšanā muitas kontrolē, bet tām jāatrodas atsevišķi no precēm, kurām tiek piemērota ievešana muitas noliktavā.
Automobiļu dīleriem paredzētajām precēm (E tipa noliktava) ar uzraudzības muitas iestādes atļauju var piemērot ievešanu muitas noliktavā, neuzglabājot attiecīgās preces muitas noliktavā.
Visas pārmaiņas, kas notikušas ar precēm pēc parasto darbību vai apstrādes metožu piemērošanas, tiek reģistrētas preču uzskaites žurnālā. Ja ir saņemta muitas iestādes piekrišana, ko apliecina informācijas lapa muitas noliktavā ar precēm, kas atrodas muitas kontrole ir pieļaujamas šādas parastas darbības un apstrādes metodes:
¨      Transportēšanas un uzglabāšanas laikā radušos bojājumu novēršana;
¨      Tīrīšana;
¨      Bojāto daļu atdalīšana un atlasīšana;
¨      Marķējumu, plombu, etiķešu un citu atšķirības zīmju piestiprināšana precēm vai to iesaiņojumam (tā, lai nemainītos preču izcelsme);
¨      Iesaiņojuma marķējuma un numura nomaiņa (tā, lai nameinītos preču izcelsme)
¨      Iesaiņošana, iesaiņojuma noņemšana, tā nostiprināšana, nomaiņa un remonts (tā, lai  nemainītos preču izcelsme);
¨      Paraugu un analīžu ņemšana;
¨      Šķirošana, vētīšana, žāvēšana, apstrādāšana pret kaitēkļiem;
¨      Atdzesēšana un sasaldēšana;
¨      Mašīnu, aparātu un iekārtu apskate, izmēģināšana, ieeļļošana, pretkorozijas līdzekļu uzklāšana.

Preces, kuram piemērota ievešana muitas noliktavā, ar uzraudzības muitas iestādes atļauju un Sanitārās robežinspekcijas atļauju Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā var tikt izvestas no muitas noliktavas, nepārtraucot muitas procedūru.

Papildus parastajām pieļaujamajām darbībām un apstrādes metodēm muitas noliktavā ar uzraudzības muitas iestādes atļauju un tās noteiktajā kārtībā var pārstrādāt ārvalstu preces saskaņā ar attiecīgo muitas procedūru – ievešana pārstrādei vai ievešana pārstrādei muitas kontrolē.

Muitas noliktavā preču valdītājam ir tiesības ņemt paraugus, par to samaksājot muitas maksājumus, kas saistītu ar preču izlaišanu brīvam apgrozījumam Latvijas republikas muitas teritorijā. Šādus gadījumus noliktavas turētājs reģistrē precu uzskaites žurnālā un norāda:
¨      Paraugu izņemšanas datumu;
¨      Tā iesaiņojuma identificējošo marķējumu, no kura ņemtu paraugi;
¨      Izņemto paraugu skaitu vai svaru;
¨      Muitas deklarācijas numuru un datumu.



Izvedot preces no muitas noliktavas preču valdītājs:
¨      Uzrāda noliktavas turētājam preces, kuras viņš vēlas izvest no muitas noliktavas;
¨      Deklarē izvešanai paredzētās preces attiecīgajā muitas iestādē;
¨      Veic visus paredzētos muitas maksājumus atbilstoši faktiskajam izvešanai paredzēto preču skaitam vai svaram.
¨      Iesniedz noliktavas turētājam noformētu deklarāciju un preču pavaddokumentus;
¨      Nodrošina preču speciālās pārbaudes (karantīnas, veterinārā un sanitārā pārbaude), ja tādas ir paredzētas normatīvajos aktos.

Izvedot preces no muitas noliktavas, noliktavas turētājs preču uzskaites žurnālā reģistrē:
¨      Preču izvešanas gadu un datumu;
¨      Preču valdītāju un tā juridisko adresi;
¨      Vietu skaitu un svaru;
¨      Preču kodu saskaņā ar Latvijas kombinēto nomenklatūru, preču saņēmējvalsti un tās kodu;
¨      Nodrošinājuma (plomba, zīmogs) identifikācijas numuru;
¨      Muitas deklarācijas numuru un datumu, preču pavaddokumentus un to numurus;
¨      Komerciālo transportlīdzekli, ar kuru preces izved no muitas noliktavas;
¨      Muitas noliktavas vai brīvās zonas identifikācijas rekvizītu precēm, kuras  izved uz citu muitas noliktavu vai brīvo zonu;
¨      Muitas maksājumu dokumentus, ja par preču izlaišanu brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā ir veikti visi paredzētie muitas maksājumi;
¨      Speciālo pārbaužu (karantīnas, veterināra, fitosanitārā un sanitārā pārbaude) sertifikātu.







Muitas noliktavu turētājam jānodrošina:
-                        Muitas noliktavas ar apsardzi un nepiederošu personu nepiekļūšana noliktavas teritorijā esošām precēm un citiem priekšmetiem, ēkām, iekraušanas laukumiem;
-                        Signalizācijas un ugunsdrošības sistēmām;
-                        Teritorijas norobežošanu no citām celtnēm, kuras neatrodas muitas noliktavu teritorijā;
-                        Caurlaides režīma iekārtošanu;
-                        Preču un citu priekšmetu novietošanas, uzglabāšanas un izvešanas laikā apstākļus muitas kontroles veikšanai, iekārtojot muitas noliktavas telpas, par noliktavas turētāja līdzekļiem, muitnieka darba pienākumu veikšanai atbilstoši tehniskajiem un sanitārajiem noteikumiem;
-                        Ikgadēju iemaksu valsts budžetā par muitas noliktavas izmantošanu;
-                        Preču un citu priekšmetu novietošanu, uzglabāšanu un uzskaiti muitas noliktavā saskaņā ar šo instrukciju;
-                        Muitas noliktavas atļaujas saņemšanu triju mēnešu laikā, pēc pieteikuma iesniegšanas;
-                        Muitas noliktavas ekspluatācijas uzsākšanu gada laikā pēc atļaujas saņemšanas;
-                        Spēkā esošo muitas noteikumu ievērošanu;
-                        Muitas iestādes darbinieku piekļūšanu muitas noliktavai un dokumentācijai;
-                        Sanitāro normu saskaņošanu ar Vides un sabiedrības veselības centru;
-                        Veterināro normu saskaņošanu ar Valsts veterināro departamentu. Augstākminēto noteikumu nenodrošināšanas gadījumos, kā arī, ja tiek konstatēts, ka muitas noliktavas turētājs ir iesaistījies prettiesiskos darījumos, kas saistīti ar kontrabandu, kā arī citos muitas noteikumu pārkāpumos, kas saistīti ar viņa profesionālo darbu, vai pēc atļaujas izsniegšanas tiek konstatēts, ka pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis nepatiesas ziņas, uz kuru pamata izsniegta atļauja, muitas noliktavas turēšanas atļauja tiek anulēta. Pēc atļaujas anulēšanas tā vairs netiek atjaunota, izņemot gadījumus, ja muitas noliktavas turētājs atsakās no noliktavas tālākas izmantošanas. Pēc atļaujas anulēšanas valsts nodeva netiek atmaksāta.
-                        Ja muitas noliktavā netiek nodrošināta pastāvīga muitas kontrole, noliktavas turētājam, ne vēlāk, kā dienu pirms preču un citu priekšmetu novietošanas muitas noliktavā, jāiesniedz muitas iestādē rakstisks iesniegums par preču un citu priekšmetu novietošanu.
-                        Ja muitas noliktavā netiek nodrošināta pastāvīga muitas kontrole, noliktavas turētājam, ne vēlāk, kā dienu pirms preču un citu priekšmetu izvešanas no muitas noliktavas, jāiesniedz rakstisks iesniegums par preču un citu priekšmetu izvešanu.
-                        Trīs nedēļas pirms preču un citu priekšmetu uzglabāšanas termiņa beigām, noliktavas turētājam par to rakstiski jāpaziņo preču un citu priekšmetu valdītājam.
-                        Muitas noliktavas turētājam ir jāinformē muitas iestāde par muitas noliktavā novietotām precēm un citiem priekšmetiem, kurus to valdītāji nav izveduši no muitas noliktavām līdz uzglabāšanas līgumā norādītā termiņa beigām, vai arī atteikušies no tiem.
-                        Noliktavas turētājam 60 dienu laikā, no atļaujas anulēšanas dienas, jānokārto visas saistības ar preču vai citu priekšmetu valdītājiem un Latvijas Republikas muitas iestādēm.

















 Par precēm un citiem priekšmetiem, kas tiek uzglabāti muitas noliktavā, netiek iekasēti Latvijas Republikā noteiktie netiešie nodokļi (apgrozījuma, akcīzes) un ievedmuitas nodoklis, kas saistīti ar šo preču un citu priekšmetu ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā (izņemot eksportu).

Muitas noliktavās muitas kontrolē var tikt uzglabātas:
-                        preces un citi priekšmeti uzreiz pēc to ievešanas Latvijas republikā;
-                        preces un citi priekšmeti eksportam;
-                        preces un citi priekšmeti, kurām muitas režīms paredz nodokļu samaksas atlikšanu;
-                        preces un citi priekšmeti, ja šķērso Latvijas republiku tranzīta satiksmē;
-                        preces un citi priekšmeti pēc to izvešanas no brīvās ekonomiskās zonas vai citas muitas noliktavas;
-                        ja trūkst kāda no nepieciešamajiem dokumentiem to pārvietošanai pāri Latvijas republikas muitas robežai vai nav attiecīgas Latvijas Republikas valsts iestādes atļaujas.

Noliktavas turētājam jāglabā preces un citi priekšmeti, kā arī to uzskaites un reģistrācijas dokumenti tā, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu tos pārbaudīt.
Noliktavas turētājs neveic speciālu uzskaiti un reģistrāciju muitas vajadzībām.
Preču un citu priekšmetu valdītājam jāiesniedz noliktavas turētājam šādus nepieciešamos dokumentus:
-                        līgumu starp muitas noliktavas turētāju un preču valdītāju par preču un citu priekšmetu uzglabāšanu ar obligātu preču valdītāja juridisko adresi un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā;
-                        muitas kravas deklarāciju;
-                        kravas pavaddokumentus, kur minēts vietu skaits, svars.

Preču vai citu priekšmetu valdītāja vārdā jebkuras pieļaujamās darbības muitas noliktavā var veikt arī preču valdītāja pilnvarotais pārstāvis, kuram ir attiecīgs pilnvarojums.
Ja preču un citu priekšmetu skaits neatbilst ziņām, kuras uzrādītas deklarācijā un kravu pavaddokumentos, tad noliktavas turētājam jāpaziņo par to muitas iestādei un preču un citu priekšmetu valdītājam, un kopīgi jāsastāda akts.
Noliktavas turētājam jāreģistrē visa darbība ar precēm un citiem priekšmetiem no to novietošanas brīža noliktavā līdz izvešanai no noliktavas.
Noliktavas turētājam jāreģistrē visa darbība ar precēm un citiem priekšmetiem no to novietošanas brīža noliktavā līdz izvešanai no noliktavas.
Noliktavas turētājs reģistrē preču un citu priekšmetu faktisko skaitu un svaru neatkarīgi no tā, vai muitas deklarācijā un kravas pavaddokumentos ir norādīts lielāks vai mazāks novietoto preču un citu priekšmetu skaits un svars.
Noliktavas turētājam piešķir reģistrācijas numurus uzglabājamo preču un citu priekšmetu partijām. Numuru veido:
-                        kārtējā gada skaitļa divi pēdējie cipari;
-                        preču un citu priekšmetu partijas kārtas numurs. 



1.    Noliktavu turētāji, saņemot atļauju turēt muitas noliktavu, uzrāda kvīti, kas apliecina valsts nodevas samaksu valsts budžetā 18 minimālo mēnešalgu apmērā.
2.    Ja muitas noliktavas turēšanas atļauja ir izsniegta uz noteiktu laiku, un Valsts ieņēmumu dienests pagarina jau izsniegtās muitas noliktavas turēšanas atļaujas termiņu, tad valsts nodeva atkārtoti nav jāmaksā.
3.    Par specializētās muitas noliktavas turēšanu muitas noliktavu turētāji valsts budžetā veic ikgadējās iemaksas proporcionāli turēšanas laikam, kuru lielumu aprēķina šādā veidā:


Noliktavas platība
Iemaksas lielums
No 1 līdz 100 m2
Ls 1 par m2
No 100 līdz 500 m2
Ls 100+Ls 0,5 par katru m2 virs 100 m2
No 500 m2 un vairāk
Ls 300+Ls 0,2 par katru m2 virs 500 m2

1.    Atklāto muitas noliktavu turētāju ikgadējās iemaksas lielumu valsts budžetā nosaka, reizinot ar koeficientu 1,5 rezultātus, kas iegūti, izmantojot minētās formulas.
2.    Valsts nodevu un ikgadējās iemaksas budžetā par specializētās un atklātās muitas noliktavas turēšanu jāmaksā Valsts ieņēmumu dienesta nodaļas, kurā kā nodokļu maksātājs ir reģistrēts muitas noliktavas turētājs, noteiktajā bankas kontā.
3.    Valsts nodevu saskaņā ar Latvijas Republikas budžeta ieņēmumu klasifikatoru ieskaita valsts budžeta 11. Iedaļā 29. Simbols.
4.    Ikgadējo iemaksu par specializēto vai atklāto muitas noliktavu turēšanas pirmo gadu veic, saņemot muitas noliktavas turēšanas atļauju. 30 dienas pirms noliktavas turēšanas darbības gada beigām jāsamaksā par nākošo gadu. Muitas noliktavas turētājs 30 dienas pirms noliktavas turēšanas darbības gada beigām Muitas departamentam iesniedz atskaiti un maksājuma uzdevuma un bankas izraksta apstiprinātu kopiju par samaksu.

Ikgadējo iemaksu saskaņā ar Latvijas Republikas budžeta ieņēmumu klasifikatoru ieskaita valsts budžeta 12. Iedaļā 25. Paragrāfā 62. Simbols. (skat. Piemēru)

Piemērs:
Muitas noliktavas turētājam ir specializēta muitas noliktava ar platību 140 m2 un atklātā muitas noliktava ar platību 240 m2.
Ikgadējā iemaksa par specializēto muitas noliktavu
100 m2*1 Ls = 100 Ls
40 m2*0,5 Ls = 20 Ls
         Kopā:  120 Ls
Ikgadējā iemaksa par atklāto muitas noliktavu
100 m2 * 1 Ls = 100 Ls
100 m2 * 0,5 Ls = 50 Ls
40 m2 * 0,5 Ls = 20 Ls
          Kopā:   170 Ls
170 Ls * 1,5 = 255 Ls
Kopā muitas noliktavas turētājam ikgadējā iemaksa par gadu sastāda
120 Ls + 255 Ls = 375 Ls

Secinājumi un priekšlikumi





























1.                  Latvijas Republikas likums “Par Muitas noliktavas” -1994. gada 105. lpp.
2.                  M.Ankalniņ., Z. Tamsons “Muitas procedūras” – 1997. Gada 71. lpp.
3.                  Malikovs O.B., Malkovičs A.P. “Noliktavas” Sankts-Peterburgs 1989.g 150. lpp.
4.   Māra Birze., Māris Reinholds “Transporta Pārvadājumu Ekonomiskā Attīstība, Organizācija un Nozīme” Rīga 1996.g. 153.lpp.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru