Kriminālieta

Satura rādītājs.

1.    Ievads………………………………………………………………………. 3

2.    Nozieguma pazīmju atklāšana……………………………………...…….4

3.    Krimināllietas ierosināšanas stadijas jēdziens…………………..……...5

4.    Krimināllietas ierosināšanas iemesli un pamats………………...………6

5.    Likumības nodrošināšana un prokurora uzraudzība par lēmumu izpildīšanu krimināllietas ierosināšanas stadijā………………...……….9

6.    Krimināllietas ierosināšanas atteikšanas pamati un kārtība…………..10

7.    Nobeigums………………………………………………………………….12

8.    Izmatotā literatūras saraksts………………………………………………13

9.    Pielikums…………………………………………………………….………14

Ievads.

            Likumības nodrošināšana valstī lielu lomu ieņem cīņa ar noziedzību, kuru veic kompetentie valsts varas pārstāvji. Lielā mērā panākumi cīņā ar noziedzību var tikt panākti tikai tad, ja informācija par noziedzīgo nodarījumu tiks savākta ātri un pilnīgi, bet beigās šī informācija tiktu vērsta pret pašu šo noziegumu un ar to saistītiem apstākļiem. Lai šis darbs būtu rezultatīvs, tas jāveic ievērojot attiecīgos likumus un kārtību. Tomēr ir daudz problēmu noziedzīgā notikuma pazīmju atklāšanā, jo bieži šāda veida fakti tiek slēpti un valsts varas pārstāvjiem ar to ir jācīnās.

            Šajā darbā es gribu aizskart tādu problēmu kā nozieguma pazīmju atklāšanu un izmantošanu, krimināllietas ierosināšanu un ar to saistītās problēmas, kā arī gribētu pieskarties krimināllietas ierosināšanas atteikšanai un krimināllietas ierosināšanai iztiesāšanas laikā un ar to saistītās problēmas.

Nozieguma pazīmju atklāšana.

            Lai kompetentie valsts varas pārstāvji varētu ierosināt krimināllietu vai atteiktos darīt, vajag vispirms savākt nepieciešamo informāciju par attiecīgo notikumu. Savācot šāda veida informāciju, veidojas jau vai nu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas pazīmes, vai arī nē. “Nozieguma pazīmes ir kaut kādi fakti, kuri satur nozieguma pēdas, norādot uz kaut kāda nozieguma izdarīšanas faktu”. *  Tādā veidā, piemēram, zādzībā informācijas nesējs uzlauztas durvis un materiālo vērtību pazušana vai kaut kas tam līdzīgs. Lielā mērā nozieguma pazīmēs tiek aprakstītas Krimināllikumā vai arī izriet no šī likuma pantu iztulkošanas, tādejādi var izsecināt, vai dotais gadījums ir noziegums vai nav. Informācijas saņemšanas formas ir ļoti dažādas, bet, lai pārliecinātos, ka šī informācija ir patiesa, vajadzīga un svarīga, tad to vēl vajag pārbaudīt. “91,3% daļa no visiem gadījumiem, kad tiek atklāts nozieguma pazīmes, informācija par iespējamo noziegumu tiek pārbaudīta“.** Tomēr bieži vien saņem informāciju par noziegumu ir pietiekama, lai ierosinātu krimināllietu. Kā teikts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 3.pantā. “Tiesai, prokuratūrām un izziņas iestādei savas kompetences robežās katru reizi, kad atklātas nozieguma pazīmes, jāierosina krimināllieta, pielietojot visus likumā paredzētos līdzekļus, lai noskaidrotu noziedzīgo notikumu un personas, kas vainīgas nozieguma izdarīšanā, un lai tās sodītu.” Tātad, lai ierosinātu krimināllietu, obligāti nav vajadzīgs nozieguma subjekts. Šajā pašā pantā ir nostiprināts kriminālprocesa publiskuma princips, saskaņā ar kuru kompetentiem valsts varas pārstāvjiem krimināllieta jāierosina ikvienā nozieguma pazīmju atklāšanas gadījumā, neatkarīgi arī no cietušo gribas, tomēr nevajag aizmirst arī personiskās apsūdzības lietas.

            Tātad saņemtas informācijas pārbaudes rezultātā var tikt izdarīts secinājums: par to, ka nav nozieguma pazīmju vai nodarījums ir citāda veida pārkāpums, vai arī šis notikums ir noziedzīgs notikums.

Krimināllietas ierosināšanas stadijas jēdziens.

            Kā teikts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 109.pantā:

“Izziņas iestādei, prokuroram, tiesnesim vai tiesai jāpieņem materiāli, pieteikumi un paziņojumi par izdarītu vai gatavojumu noziegumu, pie tam arī lietās, kas viņiem nav piekritīgas. Sakarā ar saņemtiem materiāliem, pieteikumi vai paziņojumi jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:

I.              Par krimināllietas ierosināšanu,

II.            Par atteikšanos ierosināt krimināllietu,

III.           Par pieteikuma vai paziņojuma nodošanu pēc piekritības.

“Krimināllietas ierosināšana ir Kriminālprocesa pirmā stadija. Ar to sākas Krimināllieta. Šajā stadijā kompetentie valsts varas orgāni saņem ziņas par atklātām nozieguma pazīmēm, pārbauda tās un izlemj jautājumu par krimināllietas ierosināšanu.” *Ar krimināllietas ierosināšanu vēl var saprast kā procesuālu aktu, jeb lēmuma pieņemšanu par krimināllietas ierosināšanu, kas ir tiesisks pamats visām tālākām procesuālajām darbībām sakarā ar atklātām nozieguma pazīmēm.

Tādejādi izziņas izdarītājam, prokuroram, tiesai un tiesnesim rodas pienākums veikt dažādas procesuālas darbības, lai noskaidrotu visus apstākļus, kas saistīti ar attiecīgo noziedzīgo notikumu. Krimināllietas ierosināšana ir arī noteicoša stadija, kas nosaka – būt vai nebūt pārējām kriminālprocesa stadijām. “Šīs stadijas nozīmē ir arī tā, ka tikai ierosinot krimināllietu, procesa virzītājiem rodas tiesisks pamats sākt nepieciešamās izmeklēšanas darbības un līdz ar to risināt kriminālprocesa uzdevumus, kuri norādīti Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 2.pantā, tātad, ātri un pilnīgi atklāt noziegumus,  noskaidrot  vainīgos  un  nodrošināt  likuma pareizu piemērošanu.” **

Lai pirmstiesas izmeklēšana būtu veiksmīga, vajag savlaicīgi ierosināt krimināllietu un līdz ar to arī ātri fiksēt nozieguma pēdas un citus pierādījumus. Tātad pirms krimināllietas ierosināšanas var veikt tādu izmeklēšanas darbību, kā nozieguma vietas apskati ar kuras palīdzību, ja visas nepieciešamās darbības izdara pareizi, var noskaidrot patiesību krimināllietā. Bet, ja krimināllieta nav ierosināta savlaicīgi (ar nokavēšanos), tad jau krimināllietā svarīgu pierādījumi var zust un apgrūtināt tālāku procesu virzītāju darbību. No iepriekšējā var secināt, ka ļoti svarīga nozīme ir krimināllietas ierosināšanas aktam, jo tas oficiāli konstatē nozieguma pazīmju esamību, dod tiesisku pamatu tālākām procesuālām darbībām un uzliek procesa virzītājam pienākumu tās veikt.

Krimināllietas ierosināšanas iemesli un pamats.

Krimināllietu drīkst ierosināt tikai tad, ja ir saņemta informācija par notikumu, kam ir nozieguma pazīmes un, kā jau iepriekš tika minēts, šīs pazīmes tiek pārbaudītas un tiek neapšaubāmi konstatētas.

“Likumā noteiktos avotus, no kuriem krimināllietas ierosinātāji valsts orgāni var iegūt ziņas par noziegumiem notikumu un kuri uzliek šiem orgāniem pienākumu reaģēt ar lēmumu par krimināllietas ierosināšanu vai atteikšanos to darīt, dēvē par  krimināllietas ierosināšanas likumīgiem iemesliem. Nozieguma pazīmju konstatēšanu notikumā, par kur saņemta informācija, dēvē par krimināllietas ierosināšanas pietiekamo pamatu.” * Krimināllietas ierosināšanas iemesli ir minēti Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 107.pantā.

Krimināllietas ierosināšanas iemesli ir:

ü  Pilsoņa pieteikumi. “Kas ir ziņojumi par gatavotu izdarītu noziegumu, kas adresēti iestādēm vai amatpersonām, kurām ir tiesības ierosināt krimināllietu”. ** Šāda veida informācijas par noziegumu saņemšana ir visbiežāk sastopama. Pilsoņu pieteikumi var būt gan rakstveida, gan arī mutiski. Mutvārdu pieteikumi krimināllietas ierosināšanas tiesīgajam orgānam jāieraksta protokolā, kurā jāietver šādas ziņas kā: protokola sastādīšanas vieta laiks; pieteikumu saņēmušās personas amats un uzvārds; pieteicēja personības dati; pieteicēja parakstīta atzīme, ka viņam izskaidrota atbildība Latvijas Kriminālkodeksa 173.pantā par apzināti nepatiesu ziņojumu; pieteicēja paziņojuma teksts; atzīmes, ka pieteicējs izlasījis protokolu un tas atbilst viņa ziņojumam; paraksti, kurus atstāj pieteicējs un amatpersona, kas sastādīja protokolu. Pilsoņu vēstules, tāpat kā pilsoņu pieteikumi, jāuzskata par krimināllietas ierosināšanas iemeslu, ja šajās vēstulēs ir ziņots par noziegumu gatavošanu vai arī par izdarītu noziegumu un adresētas iestādei vai amatpersonai, kurai ir tiesības ierosināt krimināllietu. Te ir nepieciešams izskatīt tādu lietu kā krimināllietas ierosināšanas tikai pēc cietušo vai viņa pārstāvja sūdzības:

“Krimināllietas par Latvijas Kriminālkodeksa 109.p. (Ar nodomu nodarīts {tīšs} viegls miesas bojājums), 110.p. (Miesas bojājumi nodarīti aiz neuzmanības) otrajā daļā, 111.p. (Piekaušana vai spīdzināšana) pirmā daļā paredzētajiem noziegumiem nevar ierosināt citādi, kā tikai pēc cietušā vai viņa pārstāvja sūdzības. Lai ierosinātu tādu lietu, cietušais vai viņa pārstāvis sūdzību iesniedz rajona (pilsētas) tiesai, un lietu ierosina tiesnesi ar savu lēmumu.” ***

ü  Iestāžu, uzņēmumu, organizāciju un amatpersonu ziņojumi ir otrs iemesls. Iestādes, uzņēmumi un organizācijas var ziņot par notikušu vai vēl par gatavojamu noziegumu. Šiem  ziņojumiem ir nepieciešama rakstveida forma un iestādes vadītāja vai viņa vietnieka paraksts. Rakstveida pieteikumu var iesniegt jebkuras iestādes, uzņēmuma vai organizācijas amatpersona.

ü  Pieteikšanās par vainīgo, kas ir saistīta ar pilsoņa brīvprātīgu ierašanos tiesā, prokuratūrā vai izziņas iestādē ar pieteikumu par viņa izdarīto noziegumu. “Visbiežāk piesakās par nodarījumiem pret personām, dažreiz pat pret ģimenes locekļiem, kas īstenoti reibuma vai uzbudinājuma stāvoklī.” * Šādas rīcības motīvi var būt dažādi. Tie vienmēr ir rūpīgi jāpārbauda, jo var būt šādā gadījumā arī sastopama tāda lieta kā pašapruna. Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 110.p. ir veltīts šim krimināllietas ierosināšanas iemesliem. “Par pieteikšanos par vainīgo sastādams protokols, kurā sīki jāieraksta pieteikuma saturs. Protokolu paraksta persona, kas pieteikusies par vainīgu un amatpersona, kas protokolu sastādījusi. Pietikuma saturam ir jābūt sīki aprakstītam, jo, lai varētu pārliecināties vai tiešām ir bijis nozieguma fakts, un arī nozīme te ir tam apstāklim, ka būs garantija, ka attiecīgo noziegumu ir izdarījusi persona, kura ir pieteikusies par vainīgo. Izmeklēšanas praksē ir bijuši gadījumi, kad par vainīgo personu dažreiz arī piesakās indivīdi, kuri faktiski šo noziegumu nav izdarījuši. Dažreiz šādas rīcības nolūks ir glābt tuva cilvēku no kriminālatbildības, taču bieži tas ir dažāda veida draudu vai izspiešanas rezultāts, kas vērsts uz faktiskā nozieguma subjekta izvairīšanos no atbildības.” **

ü  Preses publicētās ziņas var būt par iemeslu krimināllietas ierosināšanai neatkarīgi no preses izdevuma rakstura vai autora un redakcijas nolūka, ja vien pārbaude apstiprina ka aprakstītais notikuma satur nozieguma pazīmes.  Mūsdienās ievērojot masu informācijas līdzekļus tehnisko attīstību, šis krimināllietas ierosināšanas iemesls jāsaprot paplašināti, ietilpinot publikācijas jēdzienā arī radio un TV informāciju. Vai droši apgalvo, ka pirms dažiem gadiem publicētas ziņas  par noziegumiem vienmēr tika rūpīgi pārbaudītas un nereti kļuva par iemeslu krimināllietas ierosināšanai. Diemžēl pēdējā laikā gandrīz katru dienu presē var lasīt aprakstus par dažādiem, nereti arī smagiem noziegumiem, bet neredz ziņojumus, ka par šiem faktiem būtu ierosināta krimināllieta.

ü  Izziņas iestāde, prokurors, tiesas vai tiesneša tieši atklātās nozieguma pazīmes var būt par krimināllietas ierosināšanas iemeslu tad, kad šie procesa virzītāji, veicot citu darba uzdevumu: veicot vispārējo prokurora uzraudzību, uzraudzību par likumības ievērošanu ieslodzījuma vietās, noskaidrojot faktus par agrāk izdarītu noziegumu citas krimināllietas izmeklēšanas vai iztiesāšanas gaitā, kā arī veicot operatīvos meklēšanas pasākumus. Tomēr, ja izziņas izdarītājs, prokurors ir nozieguma aculiecinieki, viņu pienākums gan ir aizturēt vainīgo, bet viņi nevar būt procesa virzītāji attiecīgā krimināllietā, te viņiem ir jāizpilda liecinieku pienākumi.

ü  Psihologa vai ārsta atzinums par seksuālu vardarbību pret bērniem (līdz 16.g. vecumam).

Krimināllietu pieļaujam  ierosināt tikai tajā gadījumā, kad pastāvot likumīgajiem iemesliem, ir arī pietiekams pamats, tas ir, kad ir ne vienas ziņas par prettiesisku nodarījumu, bet ir arī noskaidrots, ka šajā nodarījumā ir neapšaubāmas nozieguma pazīmes.

“Lai izšķirtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu sakarā ar saņemtajiem jautājumiem un paziņojumiem, izziņas iestādei, prokuroram, tiesnesim (tiesai) ir tiesības pieprasīt nepieciešamos materiālus un paskaidrojumus, noteikt revīziju un saņemt revīzijas atzinumu, kā arī pieprasīt un saņemt speciālista konsultāciju, tomēr neizdarot Kriminālprocesa kodeksā paredzētās izmeklēšanas darbības. Ja nepieciešamas, līdz lēmuma pieņemšanai par krimināllietas ierosināšanu izziņas iestādei, prokurors, tiesa (tiesnesis), ievērojot Kriminālprocesa kodeksa prasības, ar savu lēmumu var noteikt ekspertīzi un saņemt eksperta atzinumu, ja šis atzinums ir būtisks, izšķirot jautājumu par krimināllietas ierosināšanu, un ja ekspertīzes veikšanai nav nepieciešams izdarīt citas procesuālas darbības. Pieteikumi un paziņojumi par noziegumu jāizskata nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja pārbaudes laikā nepieciešams saņemt eksperta vai revīzijas atzinumu vai speciālista konsultāciju, pieteikumus vai paziņojumus jāizskata ne ilgāk kā 30 dienu laikā”. *

Likumības nodrošināšana un prokurora uzraudzība par lēmumu izpildīšanu krimināllietas ierosināšanas stadijā.

            Ja izziņas izdarītāja vai prokurors pieņem lietā lēmumu par krimināllietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt krimināllietu, tad svarīgi te ir ievērot likumību, bet tādēļ ir arī jāzina tie likumi, kuri jāievēro.

Kā paredzēts attiecīgajā likumā, lēmums par krimināllietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt iegūst juridisku spēku tikai tad, ja to apstiprina izziņas iestādes vadītājs. Šī prasība nav tikai formalitāte, jo pirms lēmuma apstiprināšanas izziņas iestādes vadītājs iepazīstas ar konkrēto lietu un tā ir likumīga garantija.

Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 115.p. reglamentē prokurora pilnvaras krimināllietas ierosināšanas stadijā: “Prokurors uzrauga, lai tiktu ievērota likumā noteiktā krimināllietas ierosināšanas kārtība. Ja izziņas iestāde krimināllietu ierosinājusi bez likumīga pamata, prokurors atceļ izziņas iestādes lēmumu, bet, ja lietā veiktas izmeklēšanas darbības, tad krimināllietu izbeidz. Ja atteikšanās ierosināt krimināllietu bijusi nepamatota, prokurors ar savu lēmumu atceļ izziņas iestādes lēmumu, ierosina krimināllietu un Kriminālprocesa kodeksa 114.p. kārtībā pieņem to savā izmeklēšanā vai virza izmeklēšanas izdarīšanai.

Ja tiesa (tiesnesi) lietu ierosinājis vai atteikusies ierosināt  bez likumīga pamata, prokurors Kriminālprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā iesniedz protestu par tiesas (tiesneša) lēmumu. Tiesas (tiesneša) lēmumu var pārsūdzēt arī citi lietas dalībnieki vai pieteikuma iesniedzēji.

Nepamatotu un nelikumīgu prokurora lēmumu par krimināllietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt krimināllietu atceļ vienu pakāpi augstāks prokurors, bet ģenerālprokuratūras prokurora lēmumu – ģenerālprokurors.”

Beigu beigās var secināt, ka likumdevējs ir noteicis veselu virkni garantiju nolūkā nodrošināt likumību krimināllietas ierosināšanas stadijā, līdz ar to aizstāvot valsts, sabiedrības un pilsoņu intereses.

Krimināllietas ierosināšanas atteikšanas pamati un kārtība.

“Lai ierosinātu krimināllietu, līdz ar iemeslu nepieciešams arī pamats. Kā liecina policijas iestāžu statistika, krimināllietas Latvijā tiek ierosinātas vidēji tikai par 30% no visiem ienākušajiem gadījumiem pieteikumiem un ziņojumiem, bet pārējos gadījumos krimināllietas ierosināšana ir atteikta.’ *

Pirms pieņem attiecīgo lēmumu, jāpārliecinās vai nav dotajā lietā tādi apstākļi, kas nepieļauj tiesvedību krimināllietā. Tādi apstākļi ir minēti Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 5.p.

1.     Ja nav noticis noziegums. Nozieguma notikuma trūkums kā krimināllietas ierosināšanas atteikuma vai tā izbeigšanas pamats saprotams kā pašas tās darbības vai bezdarbības personību, saskaņā ar kuru varēja ierosināt krimināllietu vai jau bija iesākta pirmstiesas izmeklēšana. Tātad, no savāktajiem pierādījumiem un citas informācijas par notikumu, izriet, ka dotais gadījums, kurš no sākuma tika uzskatīts par noziegumu, vai nav noticis, vai nu ziņas bija patiesas, bet šo faktu cēlonis nav noziedzīga darbība vai bezdarbība.

2.    Ja nodarījums nav nozieguma sastāvs, tad var atteikties ierosināt krimināllietu vai to izbeigt tad, ja atklātā darbība vai bezdarbība patiesībā gan ir notikusi, bet tajā nav nozieguma  sastāva. Tas var noskaidroties gan pārbaudot sākotnējos materiālus, gan pēc krimināllietas ierosināšanas, gan pēc apsūdzības celšanas un arī jebkurā tālākajā tiesvedības posmā. Nozieguma sastāva nav, ja iztrūkst:: subjekts, subjektīvā puse, objekts, objektīvā puse. Tādi gadījumi, kad iztrūkst nozieguma sastāva sastāvdaļas ir:

2.1. Nodarījumam  formāli ir gan kāda krimināllikumā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet tas mazsvarīguma dēļ nav sabiedriski bīstams un tātad nav nozieguma (KK 7.p.2.d.);

2.2. Ja sabiedriski bīstamais nodarījums noticis nepieciešamās aizstāvēšanās vai galīgās nepieciešamības robežās (KK 13.p;14.p.). Šos apstākļus iespējams noskaidrot tikai pirmstiesas izmeklēšanas laikā;

2.3. Ja sabiedriski bīstamais nodarījums noticis bez tā izdarītāja vainas;

2.4. Ja darbība vai bezdarbība satur cita veida likuma pārkāpuma pazīmes;

2.5. Ja nodarījums izdarīts personai atrodoties nepieskaitāmības stāvoklī (KK 11.p.), ja šai personai nav piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis (KK 55.p.);

3.    Ja iestājoties noilgums, kas ir paredzēts Kriminālkodeksa 45.p. laiks, kāds pagājis no nozieguma izdarīšanas dienas. Pēc noilguma iestāšanās personu, kas noziegumu izdarījis, vairs nevar saukt pie kriminālatbildības un tātad nevar arī ierosināt krimināllietu. Ja lieta jau ierosināta, tā atkarībā no tiesvedības stadijas noilguma dēļ jāizbeidz. Ja noilguma ritēšanas gaitā persona, kas izdarījusi noziegumu, izvairās no izmeklēšanas vai tiesas, noilgums tiek apturēts.

4.     Sakarā ar amnestijas aktu, ja amnestija novērš soda piemērošanu par nodarījumu, kā arī sakarā ar atsevišķu personu apžēlošanu. Izvērtējot amnestijas aktu piemērošanu, vispirms ir jāpārliecinās, vai likums ir attiecināms arī uz pirmstiesas izmeklēšanu. Jāpārliecinās, vai noziegums izdarīts līdz likuma pieņemšanas dienai. Jāņem ir arī vērā, vai vainīgā persona atzīst vai neatzīst sevi par vainīgu un neiebilst pret krimināllietas ierosināšanas atteikšanu uz dotajiem pamatiem. Iebildumu gadījumā lieta jāierosina un uz vispārīgu noteikumu pamata jāveic pirmstiesas izmeklēšana, šeit darbojas nevainīguma prezumpcijas princips.

5.    Pret personu, kas sabiedriski bīstama nodarījuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi vecumu pēc kura sasniegšanas saskaņā ar likumu iespējama kriminālatbildība. Tāpēc obligāti šeit ir jānoskaidro personas vecums.

6.    Uz cietušā un apsūdzētā izlīguma pamata lietās, kuras ierosinātas vienīgi pēc cietušo sūdzības, tas ir, Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 111.p2.pk. paredzētajās lietās.

7.    Kad nav cietušā sūdzības, ja lietu var ierosināt vienīgi uz viņa sūdzības pamata, izņemot Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 111.p.1pk.2.p.un 3.pk. paredzētajos gadījumos.

8.    Pret mirušo, izņemot gadījumus, kad tiesvedība nepieciešama lai mirušo reabilitētu vai lietu atjaunotu pret citām personām sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī lietās par noziegumu pret cilvēci, par genocīdu, par noziegumiem pret mieru un par kara noziegumiem.

9.    Pret personām, par kuru tai pašā apsūdzībā jau ir likumīgā spēkā stājies spriedums vai tiesas lēmums par lietas izbeigšanu un tāda paša pamata.

10. Pret personu, par kuru tai pašā apsūdzībā ir neatcelts izziņas iestādes vai prokurora lēmums par lietas izbeigšanu, izņemot gadījumus, kad lietas ierosināšanu atzinusi par nepieciešamu tiesa, kuras tiesvedībā atrodas krimināllieta. Šādu apstākļu pārbaude visbiežāk nepieciešama tad, kad noteiktā persona ir pieteikusies  par vainīgu. Tādos gadījumos informācija par šo personu ir jāpārbauda.

Atbilstoši Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 112.p. prasībām par atteikšanos ierosināt krimināllietu rakstiski paziņo ziņojumā pieteicējam, nosūtot viņam lēmuma kopiju un vienlaicīgi izskaidrojot tiesības pārsūdzēt šo lēmumu prokuroram vai tiesai. Par krimināllietas ierosināšanas atteikšanu izziņas iestāde vai prokurors paziņo arī cietušajam vai viņa pārstāvim, kuri 5 dienu laikā šo lēmumu var pārsūdzēt prokuroram vai augstākstāvošam prokuroram. Šim lēmumam jābūt motivētam, likumīgam un pamatotam. Ja lēmumu pieņem izziņas iestāde, tam jābūt apstiprinātam ar attiecīgās iestādes vadītāja parakstu.

Nobeigums.

     Kā teikts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 2.p: “Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziegumu, noskaidrot vainīgo un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziegumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts”, tātad kompetentiem valsts varas pārstāvjiem ir jāsavāc visa informācija par attiecīgo gadījumu nu ir jāveic šīs informācijas apstrāde, lai izlemtu tos jautājumus par personu saukšanu pie kriminālatbildības vai arī nē, lai būtu ievērots likums un netiktu pārkāptas jebkādas tiesības. Bet, lai šāda veida nosacījumi izpildītos, par to ir vajadzīga kontrole un vērtēšana, tāpēc šiem kompetentiem valsts varas pārstāvjiem ir jābūt zinošiem un sava amata speciālistiem.

Izmatotā literatūras saraksts.

1)    Latvijas Kriminālprocesa kodekss. – Rīga: 1997. – 9;10;72. – 77.lpp.

2)    B. Azāns Latvijas Kriminālprocesa kodeksa komentāri. – Rīga: Avots. 1986. – 6; 8; 9. – 15; 162. – 176.lpp.

3)    A. Liede Kriminālprocess – sevišķā daļa. Tiesvedības norise krimināllietās. – Rīga: Zvaigzne, 1973. – 311.lpp.

4)    Ā. Meikališa Kriminālprocesuālo termiņu skaidrojošā vārdnīca. – Rīga: Raka. 1998. – 102. – 107.lpp.

5)    N. Zlakomānovs Krimināllietas ierosināšana. Lekcija. – Rīga: LPA.1996. – 5; 8; 13.lpp.

6)    В. Н. Григорьв Oбнapужeниe пpинakoв пpecтуплeния opгaнaми внутpeнныx geл. – Taмkeнт: 1986. – 6. – 7.cтp; 12. – 14.cтp.

7)    Д. С. Kapeв, Н. M. Caвгиpoвa Вoзбуждениe и paccлegoвaниe угoлoвныx geл. – Mockвa: Высшaя шkoлa. 1967. – 3. – 13.cтp.

Apstiprinu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona

policijas pārvaldes priekšnieks

 policijas pulkvežleitnants

A.Ozoliņš

1995.g.11.septembrī.

LĒMUMS 

par krimināllietas ierosināšanu

atteikšanos

Rīga                                                                                 1995.g. 11.septembrī.

            Es, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona policijas pārvaldes izziņas izdarītājs policijas leitnants Apogs, izskatot materiālus par pilsoņa Edgara Zariņa nāvi,

noskaidroju:

1995.g11.septembrī pl. 08.40 Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona policijas pārvaldes dežūrdaļā pilsone Zariņa Aina paziņoja, ka ierodoties no rīta pie sava tēva Zariņa Edgara, dzīvojoša Tilta ielā 5 –5, viņa atradusi to mirušu un ar vardarbības pazīmēm uz sejas. Izbraucot un notikuma vietu, konstatējām, ka tiešām uz grīdas augstākminētā dzīvoklī atradās vīrieša Edgara Zariņa, dzimuša 1938.g., līķis.

            Izdarot līķa ārējo apskati, noskaidrots, ka uz sejas zem labās acs un deguna redzami zilas krāsas asins izplūdumi, bet uz grīdas pie galvas 12 –17cm sarkanas krāsas plankumi, kas līdzīgi asiņu traipiem. Uz pārējām līķa ķermeņa daļām vardarbības pazīmes nav konstatētas.

            Iepriekšējā pārbaudē noskaidrots, ka E.Zariņš pēdējo gadu nestrādājis un sistemātiski lietojis alkoholiskus dzērienus. Kā paskaidroja E.Zariņa kaimiņš J.Krūmiņš, viņa dzīvoklī bieži ieradušies nepazīstami vīrieši un sievietes. Naktī no 9 uz 10 septembri 7. Dzīvoklī noticis kārtējais “dzērāju’ saiets, jo bijis dzirdams, ka tur skaļi sarunājās, taču uz rīta pusi viss apklusis.

            Izdarot E.Zariņa līķa sekciju, konstatēts, ka viņš miris no sirds darbības traucējumiem. Asins atrasts 3,06 promiles alkohola.

            Pamatojoties uz minēto, var izdarīt secinājumu, ka E.Zariņa nāve iestājusies viņa slimības rezultātā, sakarā ar ko šajā gadījumā nav saskatāma nozieguma pazīmes.

            Vadoties no KPK 5.p.1.d., 109.p.2.d. un 112.p.:

nolēmu:

1.    Krimināllietas ierosināšanu par E.Zariņa nāves faktu atteikt.

2.    Šī lēmuma norakstu nosūtīt pilsonei A.Zariņai un izskaidrot, ka šo lēmumu viņa var pārsūdzēt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuroram.

Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona policijas

pārvaldes izziņas izdarītājs

Policijas leitnants B.Apogs

Apstiprinu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona

Policijas pārvaldes priekšnieks

 policijas pulkvežleitnants

A.Ozoliņš

1995.g.11.septembrī.

LĒMUMS

par krimināllietas ierosināšanu un tās

 pieņemšanu savā lietvedībā      

Rīga                                                                                 1995.g. 11.septembrī.

           

Es, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona policijas pārvaldes izziņas izdarītājs policijas leitnants V.Apogs, izskatot materiālus par zādzību 1995.g.8.septembrī no dzīvokļa nr.1 Mazā prospektā, piederošā Pēterim Miķelsonam,

noskaidroju:

           

1995.g.8.septembrī Pēteris Miķelsons ziņoja Ziemeļu rajona policijas pārvaldei, ka viņa prombūtnes laikā no pl.08.15 līdz pl. 14.30 uzlauztas durvis viņa dzīvoklim un nozagtas šādas vērtības: nauda Ls 127 un, vīriešu uzvalks apmēram Ls 300 vērtībā un citas mantas, kopsummā apmēram Ls 600.

            Ņemot vērā, ka P.Miķelsona ziņojumā ir pietiekami dati, kuri norāda uz nozieguma pazīmēm, kas paredzētas Latvijas KK 139.p.3.d. un ka atbilstoši Latvijas KPK 127.p. pirmstiesas izmeklēšana lietās par šādiem noziegumiem ir obligāta, vadoties no Latvijas KPK 107.p.1.d.1.pukta, 109.p.2.d.1.punkta, 113.p. un 114.p.2.d.

NOLĒMU:

1.    Pēc Pētera Miķelsona pieteikuma ierosināt krimināllietu atbilstoši Latvijas KK 130.p.5.d. paredzētā nozieguma pazīmēm.

2.    Pieņemt savā izmeklēšanā un uzsākt izmeklēšanu.

3.    Lēmuma norakstu nosūtīt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuroram.

Izziņas izdarītājs   V.Apogs

Izziņa. Lēmuma noraksts nosūtīts prokuroram.

1995.g.11.septembrī.

Izziņas izdarītājs   V. Apogs

---

*  В. Н. Григорьв Oбнapужeниe пpинakoв пpecтуплeния opгaнaми внутpeнныx geл. – Taмkeнт: 1986. – 6.lpp.

** В. Н. Григорьв Oбнapужeниe пpинakoв пpecтуплeния opгaнaми внутpeнныx geл. – Taмkeнт: 1986. – 12.

* A. Liede Kriminālprocess – sevišķā daļa. Tiesvedības norise krimināllietās. – Rīga: Zvaigzne, 1973. – 5.lpp.

** N. Zlakomānovs Krimināllietas ierosināšana. Lekcija. – Rīga: LPA.1996. – 5.lpp.

* A. Liede Kriminālprocess – sevišķā daļa. Tiesvedības norise krimināllietās. – Rīga: Zvaigzne, 1973. – 8.lpp.

** B. Azāns Latvijas Kriminālprocesa kodeksa komentāri. – Rīga: Avots. 1986. – 163.lpp.

*** Latvijas Kriminālprocesa kodekss. – Rīga: 1997. –75.lpp.

* N. Zlakomānovs Krimināllietas ierosināšana. Lekcija. – Rīga: LPA.1996. – 8.lpp.

** N. Zlakomānovs Krimināllietas ierosināšana. Lekcija. – Rīga: LPA.1996. – 9.lpp.

* Latvijas Kriminālprocesa kodekss. – Rīga: 1997. –73. – 74.lpp.

* N. Zlakomānovs Krimināllietas ierosināšana. Lekcija. – Rīga: LPA.1996. – 13.lpp.