NAUDAS ATTĪSTĪBA
NO SENATNES LĪDZ MŪSDIENĀM.
Nauda ir īpaša prece jeb vispārējs ekvivalents,
kurā iemiesots sasbiedriskais darbs un ar kuru var izteikt visu citu preču
vērtību.
Naudai ir sena vēsture.
Senajos laikos, kad sāka attīstīties amatniecība un cilvēku sabiedrībā radās
nepieciešamība savstarpēji apmainīt kādas mantas. Preču maiņas atttīstības
sākumos mainīja tikai vienu preci pret citu. Reizē ar amatniecību sāka
attīstītiies arī tirdzniecība. Pirmssākumā pastāvēja vienkārša maiņas
tirdzniecība. Cilvēkiem, piemēram, bija nepieciešams krams, bet viņu apmetnes
apkaimē tas nebija atrodams, toties tur varēja savākt krāšņus gliemežvākus
rotas lieatu darināšanai. Senais tirgotāju priekštecis devās ar saviem
gliemežvākiem pie cilvēkiem, kuru rīcībā bija krams, un iemainīja sev vajadzīgo
materiālu.
Attīstoties
sabiedriskajai darba dalīšanai, sāka izdalīties atsevišķas preces un vēlāk kāda
viena prece, pret kuru katrā laikā varēja iegūt jebkuru citu, šī prece kļuva
par naudu.
Naudas lomu
ir izpildījušas dažādas preces. Preču saimniecības sākumā ganu ciltīm šāda
nauda bija lopi, zvejniekiem zivis un gliemežvāki, medniekiem zvērādas.
Amatniecībai atdaloties no zemkopības un sabiedrībai kļūstot bagātākai, naudas
nozīmi ieguva metāli.
Aizvien
vairāk, attīstoties zemkopībai, lopkopībai un amatniecībai, pieauga arī maiņas
tirdzniecības apjoms. Sāka rasties tirgotāji-cilvēki, kuru galvenā nodarbošanās
bija tirdzniecība. Tirgotāji darbojās kā starpnieki starp
Dažādu preču-labības, lopkopības produktu un citu
izstrādājumu ražotājiem gūdami sev zināmu peļņu.Neērtā maiņas tirdzniecība
spieda cilvekus meklēt kādu citu tirgošanās veidu, meklēt tādu preci, par kuru
varētu iemainīt jebkādu mantu. Tirgotttāji atzina,ka šāda prece varetu būt
dārgmetāli – zelts un sudrabs.Šos dārgmetālus sāka lietot tirdzniecībā,sudraba
stienīti varēja apmainīt pret govi vai desmit aitām,pret divdesmit mēriem
labības. Šādu preci,kurai atbilst zināms daudzums citu precu, sauc par naudu.
Tomēr arī mūsdienās sastopamas tautas, kuras kā naudu izmanto gliemežvākus, pat
akmeņus.
Ar laiku dargmetālu vidū monopol
stāvokli ieguva zelts. Līdz ar to preču pasaule sadalījās divos polos - visas
preces un nauda. Vēlākos cilvēces attīstības posmos paplašinājas zelta
izstrādājumu veids.
Sākumā dārgmetāli
naudas apgrozibā funkcionēja lējumu veidā, bet pakapeniski tos aizstāja monētas
- metālu lējumi un kalumi ar noteiktu formu. Monētu kalšanas tiesības pamazām
pārņēma valsts, kas ar laiku samazinaja monetas kaluma daudzumu, atstajot uz
monētām agrāk apzīmēto nominālo vērtību.
Grieķu
kolonijas saka kalt monētas jau 6.g.s.p.m.ē. visas D-Itālijas un Sīrijas
pilsētas kala sudraba monētas. 4 – 3 g.s. grieķu monetariji sasniedza augstu
meistarību monētu kalšanā. Pirmās etrusku monētas paradījās 5.g.s. beigās p.m.ē. Tās kala no
zelta, elektrona,sudraba un bronzas.Romā monētas atlēja formās, uz kurām
parādījās dzīvnieku attēli - vērsis, cūka, ērglis.Šie smagie un masīvie stieņi
bija maz piemēroti tirdzniecības darījumos. Galvenie monētu nomināli Romā bija
bronzas ass, sudraba sestercijs,denārijs.
Vienveidība, dalāmība, portativitāte,
saglabājamība, augsta sabiedriskā vērtība un relatīva vērtību stabilitāte bija
tās īpašības, kas dārgmetālus izvirzīja pirmajā vietā.
Dārgmetāli par naudu
kļuva savu labo, noderīgo īpašību dēļ. Zeltam un sudrabam kā precēm pašām par
sevi ir liela vērtība, tāpēc samērā neliels daudzums šo dārgfmetālu gabalu ir
ērts apgrozības līdzeklis. Minētajiem dārgmetāliem piemīt viendabīgums, jo divi
metāla gabali ne ar ko neatšķiras viens no otra. Zelts kā arī citi metāli ir
viegli dalāmi mazākos gabalos. Šajāprocesā dārgmetālu kopējā vērtība
nesamazinās. Izcilu dārgmetālu īpašība ir saglabājamība, tie neoksidējas un
nerūsē. Zelta un sudraba monētas apgrozībā bija gadu tūkstošiem, kā naudas
veids kalpoja arīmazāk vērtīgu metālu monētas kā varš un bronza.
Papīra
naudas vēsture aizsākās Ķīnā apmēram 650g.m.ē.. tomēr tās pastāvēšana bija
īslaicīga jo tās daudzums neatbilda preču apgrozības nepieciešamībai. Vēlāk
papīra nauda parādās Eiropā 18.gs. Francijā, sākuma to labprāt pieņem, bet tad
tā noved pie inflācijas un papīra naudas ražošana uz laiku tiek pārtraukta.
19.gs. finansisti izanalizēja papīra naudas priekšrocības un nonākdami pie
secinājuma, ka tai daudz pozitīvu īpašību, sāka strauju tās ieviešanu Eiropā.
Šis process attīstījas balstoties uz ražošanas straujo paplašināšanos kas
prasījas arvien lielāku zelta un sudraba monētu apgrozīju mu līdz ar to
nepieciešamību pāriet uz citu naudas sistēmu. Visa pamatā ir ekonomiska iespēja
zeltu un sudrabu apmainīt pret papīra naudas zīmēm. Nauda pilda apgrozības
līdzekļa, maiņas līdzekļa un maksašanas līdzekļa funkcijas. Kad papīra nauda
aizstaj dārgmetāla monētas, pierādās fakts ka tā var būt arī nepilnvērtīga pati
par sevi, tā var būt no papīra. Papīra naudas lietošanas vērtību nosaka valsts
juridiskie likumi, ka šo naudas zīmi katram jāpieņem veicot maksājumus.
Naudas veidi gadsimtu gaitā Latvijā.
Senākā nauda
Latvijā pirms mūsu ēras bijuši mājlopi. Vēsturnieki ir mēģinājuši vārda naudas
izcelšanos atvasināt no sena skandināvu vārda “natur” - mājlopi, kā arī
izskaidrot teicienu “piedzīt parādu” ar parādnnieka mājlopu piedzīšanu
kreditora ganāmpulkam. Vēl naudass lietās noderēja dzintars, vaski un zvērādas.
2.gs.
Latvijā nokļuvušas romiešu bronzas un sudraba monētas. 9.-11.gs. arheoloģijas
pieminekļos ir atrasti arābu sudraba dirhemi, bet ar 10.gs. R - Eiropas sudraba
monētas. Monētas
tāpat kā sudraba stienīšus no 10.gs. svēra uz īpašiem naudas svariņiem. Galvenā
sudraba nauda Latvijā bija krievu grivnas 100 – 200g. msagi sudraba sieņi.
Pēc
vācu iebrukuma Baltijā galvenā naudas vienība kļuva Rīgas sudraba stieņu mārka.
No tās kala sudraba sīknaudu, ar laiku tai piekausējot arvien lielākā daudzumā
mazvērtīgus metālus. Līdz 16.gs. kalpo arī zvērādas, vaski, sāls un arī
garšvielas. 17.gs. nozīmīgs kļūst Alberta dālderis. 1815.g. – krievijas sudraba
rubļi. Līdz 1.pasaules karam apgrozībā bija zelta rublis.
Kad
1. pasaules karā lielu daļu Latvijas okupēja Vācija, ta noteica īpašu papīra
naudu – ostmarkas. Līdz 1922.g. naudas pamatvienība bija rublis, pēc tam lats.
Viens lats – 0,2903226 grami zelta. Padomju varas gados dominējošā, pamata
valsts nauda – rubļi. Pašlaik - neatkarīgās Latvijas republikas nauda ir lats.
Latvijā līdz 1936.g. naudas sistēma balstījās uz saskaņā ar 19.gada 16.jūlija
likumu un Latvijas bankas statūtiem, kas apstiprināti 23.g. Lats ir vienīgā nacionālā
nauda Latvijā kopš 1993.g. 18.oktobra. Mainoties varām un valsts iekārtām
Latvijā - mainījusies arī nauda.
Lats - Latvijas nacionālā valūta.
Neatkarīgās
Latvijas Republikas valūta - Latvijas rublis bija konvertējams un ar zeltu
nodrošināta valūta. Latvijas rubļa kā nacionālās pagaidu un pārejas valūtas
mūžš bija īss. 1993.g. 5.martā paralēli LVR apgrozībā sāka parādīties pirmās
lata naudas zīmes. Vienu Ls pielīdzināja 200 LVR. Pirma lata naudas zīme bija
pieci lati. Arī pašlaik lats ir Latvijas nacionālā valūta. Pēc kāda laika,
pakāpeniski, Latvijas Banka apgrozība ielaida 10 Ls un 20 Ls zīmes, paradījās arī metāla 1 Ls un 2 Ls, kā
arī santīmi – 1, 2, 5, 10, 20 un 50. Visi Latvijas rubļi tika apmainīti pret
latiem un santīmiem. Lats ir vienīga nacionālā nauda Latvijā kopš 1993.g.
18.oktobra.
Latvijas Bankas nozīme lata
nodrošināšanā.
Lats pēc ekonomiskā rakstura ir papīra nauda, kas nav apmaināma pret
zeltu un pakļaujas papīra apgrozības likumam, no tā izriet, ka lats nav brīvs
no inflācijas. Viens no Lavijas bankas pienākumiem ir kontrolēt latu, lai tā
apgrozība būtu pozitīva, proti, nekļūtu inflantoriska. Latvijas Bankai jāgada
par latu segumu, noteiktā daudzumā jāglabā un jāsargā brīvi konvertējamās
valūtas un zelta rezerves, ja rastos ārkārtēja situācija, jāveic lata
nodrošināšana.
1991.g.
augustā Latvija notiek Banku reorganizācija. Visas banku filiāles tika
likvidētas iekļaujot tas Latvijas Bankā. Lats nav brīvs no inflācijas draudiem.
Attiecībā
pret ASV dolāru lats īpašus kritienus nav parādījis. Latvijas bankas prezidents
Einārs Repše atzīst, ka naudas reforma bijusi pareiza, jo šajos gados pēc
reformas veikšanas Latvija ir sasniegusi ekonomiskās attīstības rādītājus, kas
ir vieni no augstākajiem postsociālisma zemēs. Gada inflācijas līmenis ir zems.
Latvijā ir aktuāla naudas ieguldīšana uzņēmumu obligācijās.
Latvijas Banka nosaka lata kursu attiecībā pret to valstu valūtām, ar kurām
pastav ekonomiska sadarbība.
Lats pēc sava sociāli ekonomiskā rakstura ir papīra nauda, kas nav
apmainama pret zeltu un pakļaujas papīra naudas apgrozības likumam. No tā
izriet būtiski secinājumi:
1.
Lats nav brīvs no inflācijas.
2.
Latvijas Bankas pirmais uzdevums ir
antiinflatorisku regulēšanu.
3.
Latvijas Bankai jāgādā par latu segumu,
noteikta daudzumā jāglabā un jāsargā brīvi konvertējamās valūtas un zelta
rezerves kā glābšanas riņķi ārkārtējā situācijā.
Naudas funkcijas un īpašības.
Nauda cilvecei
kalpo kā maiņas līdzeklis. Senākā maiņas posma – barters, kas bija tieša vienas
preces apmaiņa pret otru, bija ilglaicīga un neparocīga. Nauda kā maiņas
līdzeklis novērš apmaiņas grūtības.
Ja
visam precēm un pakalpojumiem ir cenas naudas izteiksmē, tad ir viegli noteikt
vienas preces vērtību attiecība pret citu, proti salīdzinat to cenas.
Sabiedrībā,
kura nelieto naudu, var sastādīt grūtības ieņēmumus uzkrāt patēriņam nākotnē,
piemēram, tad fermeriem vajadzētu uzkrāt daļu savas ražas. Šāda lietu uzkrāšana
izmaksātu dārgi, kā arī pastāv lietu bojāšanās risks. Citi savus piedāvātos
pakalpojumus uzkrāt nevar. Tomēr naudai ir arī savas nepilnības, la gan tā
atrisina iepriekš minētas problēmas. Nauda nav labs bagātības uzkrāšanas
līdzeklis tad, ja cenas paaugstinās, tas vertības mērs pazemināsies.
Nauda
ir ērts veids, lai izmērītu parada lielumu un to atmaksātu. Naudai ir noderīgas
īpašības, kā izturība, jo netiks lietota tāda
nauda, kas ātri bojājas un paliek nederīga kā apmaiņas līdzeklis. Nauda
tiek akceptēta tad, ja tā ir viegli pārnēsājama, ka arī jāpastāv iespējai to
dalīt mazākās vienībās bez zudumiem, veicot dažāda veida maksājumus. Viena
noīpašībām, kas piemīt naudai ir tās ierobežotais piedāvājums, jo visam, kam ir
neierobežots piedāvājums nav ekonomiskas vērtības. Nauda pilda savu svarīgo
funkciju, proti, preces un pakalpojumi tiek apmainīti pret naudu, kas tad var
tikt apmainīta pret citām precēm un pakalpojumiem.
Nauda kā vērtības mērs izsaka preču vērtību. Lai noteiktu dažādu preču
vērtību, vienai naudas vienībai pielīdzina zināmu daudzumu zelta – cenu mērogu,
ko likumdošanas kārtībā nosaka valsts. Nauda pilda maksāšanas līdzekļa
funkciju, kad preces pāriet pircēja rokās pēc tūlītējas samaksas (uz kredīta).
Ar naudu kārto arī citus maksājumus (nodevas, nodokļus, darba algas). Šādā
veidā ievērojami samazinās vajadzība pēc skaidras naudas apgrozības, tas vietā
stājas vekseļi – īpaša veida parādraksti, uz kuru pamata radās banknote –
banķiera vekselis
Pasaules
naudas funkcija saistīta ar starptautiska rakstura ekonomiskiem sakariem
(sākumā starptautiskā tirdzniecības, vēlāk starptautiskajos kredīta darījumos,
kā arī kārtojot kontribūcijas, operācijas u.c. maksājumus. Pasaules naudas
funkciju var pildīt tikai dārgmetāli (zels lējumos.)
Bankas
- uzņēmumi, kas realizē starpniecību starp kreditoriem un aizņēmējiem, tirgojas
ar naudas kapitālu. Bankas peļņa rodas galvenokārt no starpniecības starp
procentu, ko banka ņem par izsniegto kredītu un procentu, ko tā maksā par
noguldījumiem, ta ir daļa no virsvērtības, kas radīta ražošanā. Banka
centralizē brīvo naudas kapitālu.
Latvijas
banku sistēma sāka veidoties 19.gs. 60.gados. 1914.g. Latvijā līdztekus Valsts
Bankas 4 nodaļām ir pēterburgas 12 nodaļas.
NAUDAS VĒRTĪBA
Naudu pēc pirmās vēlmes var pārvērst ražojumos un pakalpojumos. Jebkuras
preces un pakalpojuma vērtība mainās, naudas vērtība nav nemainīga. Naudas
vērtību nosaka tāpat kā jebkuras citas preces vērtību salīdzīnot ar citu preču
un pakalpjumu vērtību. Jebkuras preces vērtība attiecībā pret cenu var gan
pazemināties gan pieaugt. Naudas vērtība ir naudas pirktspēja.
Latvijas Bankas uzdevumi.
Latvijas Banka
veic uzdevumus saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas Banku”,
Latvijas Banka noteica un īstenoja momentāro politiku, lai sakara ar to panāktu
cenu stabilitāti kā arī noteica valūtas maiņas politiku. Viens no galvenajiem
bankas uzdevumiem, ko ta veic, ir norēķinu un maksājumu sistēmas darbība
valstī. Banka veic kredītiestāžu uzraudzību un darbojas kā valdības finansu
aģents kā arī izsniedz kredīt iestādēm licenzesbanku operāciju veikšanai.
Latvijas
Bankas ārējās rezerves ietver zelta krājumus, ārvalstu konvertējamās valūtas.
Ārvalstu valūtu rezerves Latvijas banka iegulda drošos pasākumos pasaules
finansu institūcijās. Starptautisko institūciju, valsts aģentūru un banku
finansu instrumentos ne vairāk kā 20% no pārvaldāmās ārvalstu valūtas rezervju
apjoma. Latvijas banka izstrādājusi dažādas prasības, kuru mērķis ir panākt,
lai bankas spētu kontrolēt risku, tiek veiktas pārbaudes bankās. Tiek veikti
pasākumi ar mērķi palīdzēt nostiprināties labākajām bankām.
Latvijas
banku valde 1997.g. 21. augustā apstiprināja “Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma
vērtspapīru uzskaites noteikumus”, sakarā ar valsts vērtspapīru tirgus
paplašināšanos.
Ja
iedzīvotaji savus ietaupījumus turēs mājās un neuzticēsies bankām valstī būs
liels brīvās naudas līmenis. Iedzīvotājiem var rasties vēlēšanās turet naudu
mājās ja tie neuzticēsies bankām, ka tās viņu naudu neizmaksās pēc viņu
vēlēšanās un varbūt neizmaksās vispār.
NAUDAS CIRKULĀCIJA
Naudas
cirkulācija valsts saimniecībā atkarīga no bruto nacionālā ienākuma. Ja bruto
nacionālais ienākums pieaug pieaugs arī naudas cirkulācijas līmenis. Procentu
līknēm bankās jābūt samēra augstam lai iedzīvotāji vēlētos noguldīt sav naudu
naudas līmeni un līdz ar to procentu likmes valstī īsa laikā var iespaidot arī
naudas krājumus kas piejamas patērētājam.
Apritē
atrodas tā iedzivotāju ienākuma daļa, kuru izdod patēriņam. Jo lielāks ir
iedzīvotāju kopējais brīvais ienākums, jo lielāks ir cirkulējošās naudas
daudzums. Ar zemāku naudas cirkulācijas līmeni un augstāku procentu likmi
saimnieciskā rosība samazināsies. Piaugs uzņēmumu skaits kuriem jālikvidējas,
šādos apstākļos valsts banka mēģinās iepludināt vairāk naudas ekonomikā,
samazinot procentu likmes naudas aizdevumiem. Sakarā ar naudas svarīgo nozīmi
ekonomikā valsts izstrādā naudas pārvaldes politiku, pēc kuras tā vadās
ekonomiskās aktivitātes regulēšanā.
NAUDAS MAIŅA
Katrai valstij ir
sava nauda (valūta). Valsts naudas vērtība tiek salīdzināta gan iekšējā, gan
ārējā tirgū. Iekšējā tirgū naudas vērtība ir tās pirktspēja, ārējā tirgū naudas
vērtību nosaka salīdzinot to ar citām valūtām. Naudas kursu valstī nosaka
valsts centrālā banka, kura izlaiž naudu. Visi valūtas kursi ir mainīgi.
Stabilas valūtas kursam svārstības ir nelielas. Šādas valūtas labprāt pieņem
apmaiņai lilākā daļa valstu. Lai saglabātu savas valsts naudas kursu , centrālā
banka seko naudas vērtībai ārējā tirgū. Devalvācija ir naudas kursa krišanās
attiecībā pret ārvalstu valūtām, savukārt revalvācija ir naudas vērtības
celšanās attiecībā pret ārvalstu valūtām. Pasaulē ir daudz valstu un tāpec arī
daudz valūtu. Latvijas Banka nosaka lata kursu attiecībā pret to valstu
valūtām, ar kurām pastāv regulāras ekopnomiskās saites Latvijā nav pieejama
iespēja iegādāties visu valstu valūtas. Valūtas kuras var samainīt lielā daļā
pasaules valstu sauc par brīvi konvertējamām. Visizplatītākā konvertējamā
valūta ir ASV dolārs (USD), jo to var samainī visā pasaulē.
Valūtas kurss latos.
Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kurss latos.
Valūta 20.10. 19.10.
|
|||
1 ATS
|
Austrijas šiliņš
|
0.0493
|
0.0495
|
1 AUD
|
Austrālijas dolārs
|
0.357
|
0.359
|
1 BEF
|
Beļģijas franks
|
0.0618
|
0.0169
|
1 CAD
|
Kanādas dolārs
|
0.363
|
0.365
|
1 CHF
|
Šveices franks
|
0.427
|
0.428
|
1 CZK
|
Čehijas krona
|
0.0198
|
0.0196
|
1 DEM
|
Vācijas marka
|
0.347
|
0.348
|
1 DKK
|
Dānijas krona
|
0.0913
|
0.0916
|
1 ECU
|
Eiropas norēķinu vienība
|
0.684
|
0.679
|
1 EEK
|
Igaunijas krona
|
0.0434
|
0.0435
|
100 ESP
|
Spānijas pesetas
|
0.409
|
0.410
|
1 FIM
|
Somijas marka
|
0.114
|
0.114
|
1 FRF
|
Francijas franks
|
0.035
|
0.1038
|
1GBP
|
Anglijas
|
0.956
|
0.961
|
100 Huf
|
Ungārijas forinti
|
0.262
|
0.262
|
100 ITL
|
Itālijas liras
|
0.0351
|
0.0352
|
100 JPY
|
Japānas jēnas
|
0.491
|
0.484
|
1 KGS
|
Kirgīzijas soms
|
0.0249
|
0.0254
|
1 LTL
|
Lietuvas lits
|
0.140
|
0.141
|
1 MDL
|
Moldovas leja
|
0.118
|
0.119
|
1 NLG
|
Nīderlandes guldenis
|
0.308
|
0.309
|
1 NOK
|
Norvēģijas krona
|
0.0753
|
0.0737
|
1 PLN
|
Polijas zlots
|
0.163
|
0.162
|
1 RUR
|
Krievijas rublis
|
0.0362
|
0.0415
|
1 SDR
|
SVF norēķinu vienība
|
0.7997
|
0.7997
|
1 SEK
|
Zviedrijas krona
|
0.0722
|
0.0712
|
1 SKK
|
Slovākijas krona
|
0.0159
|
0.0158
|
1 USD
|
ASVdolārs
|
0.562
|
0.563
|
Starpbanku norēķinus var veikt izmantojot principiāli atšķirīgas
norēķinu sistēmas - neto jeb klīringa norēķinu sistēmu un bruto norēķinu
sistēmu. Klīringa sistēmas dalībnieki savstarpējos maksājumus ar klīringa
centra (Latvijā klīringa centrs ir latvijas Banka) starpniecību. Klīringa
sistēmas priekšrocības ir zemās prasības pret sistēmas likviditāti līdz
norēķinu brīdim. Reālā laika bruto norēķinu sistēmas ietvaros norēķins notiek
uzreiz pēc tam, kad sistēmas operātorsd ir saņēmis maksājumu uzdevuma ziņojumu.
Ja maksātāja nepietiekama konta atlikuma dēļ maksājumu nevar veikt tad to
ievieto neapstrādāto maksājumu rindā. Latvijas Banku sistēmā atrodamas vairākas
tendences, kas izraisījuša starpbanku starpbanku norēķinu sistēmas
modernizācijas nepieciešamību un radījušas tās priekšnoteikumus. Novērojams ,
ka pieaug bezskaidras naudas maksājumu apjoms, kā arī palielinās elektronisko
maksājumu īpatsvars. Bankas sāk ieviest progresīvas informācijas tehnoloģijas
un strauji attīstās skaitļošanas tehnika.
Latvijas starpbanku maksājumu sistēmas padomē darbojas Latvijas bankas
un vienpatsmit lielāko banku speciālisti.
BANKAS
Vairums cilvēku iegulda savu
naudu bankās. Bankas viņu naudu uzglabā drošos seifos vai arī aizdod to citiem
klientiem. Bankai ir rēķini vai arī reģistri, kas rāda, cik daudz naudas katrs
klients ir noguldījis. Kad klientiem ir vajadzīga nauda iepirkumiem, banka
viņiem izsniedz banknotes un monētas. Cilvēki, kam ir rēķins bankā, var
iepirkties, izrakstot čekus – zīmes, kurās pārdevēja norādīto summu banka
apsola veikalam izmaksāt skaidrā naudā.
BANKU PAKALPOJUMI
Banku depozīti ir drošs un ērts veids, kā uzglabāt naudu, bankas kā
depozītus pienem arī vērtslietas. Banku depozīti sastāda lielāko daļu no naudas
piedāvājuma, gandrīz visi lilākie naudas maksājumi notiek banku depozītu
pārvedumu formā, tie notiek ar čeku starpniecību jeb rīkojumu baņķieriem
pārvest naudu no viena bankas depozīta uz citu. Čeks kas ir izrakstīts uz
bankas depozītu, kurā nav naudas, ir nevērtīgs. Banku depozītus var uzskatīt
par prasību pēc skaidras naudas jo tos var pārvērst skaidrā naudā pēc
pieprasījuma. Banku depozitāre nelielu daļu no saviem banku depozītiem pieprasa
sakidras naudas veidā, lietojot čeku grāmatiņas. Banka, izdarot aizdevumu, to
ieskaita kā aktīvu jo ir prasība pret aizņēmēju, pasīvs ir parāds, kurš būs
jāatmaksā. Banku pasīvu sastāda to depozīti, jo šo bankas depoīti ir prasības
pret banku. Banka nevar radīt depozītus neierobežotā apjomā, jo tiem jābūt
gataviem apmierināt depozitāru prasības pēc banknotēm. Tekošie depozīti ir tad,
kad persona kura naudu tur norēķinu kontā var izņemt to uz pieprasījuma.
Norēķinu konta turētājiem ir izsniegtas čeku grāmatiņas, un viņi var veikt
maksājumus ar čekiem no saviem banku depozītiem. Par tekošajiem rēķiniem
parasti nemaksā procentu likmi šos kontus saus par pieprasījuma depozītiem.
Nauda, kas noguldīta termiņdepozītā, pelna procentus. Aizdevumu izsniegšana ir
banku visienesīgākā darbība – procentu likmes, ko tās prasa par aizdevumiem ir
to vissvarīgākais ieņēmumu avots. Bankas var aizdot noteiktu naudas summu uz
noteikti laika periodu. Aizņēmēja rēķinā bankas ieskaita aizņemumu summu no
kuras arī iekasē kredītu procentu likmes. Ārpus banku telpām tiek uzstādīti
naudas automāti, lai nodrošinātu banku klientiem banknošu piedāvājumu visu
diennakti. Bankas klientam ir slepens personālais kods un karte, kuru,
ievietopjot automātā, var saņemt naudu noteiktas summas ietvaros.
Latvijas Banka piedāvā palīdzību un konsultācijas naudas investēšanā,
piemēram, valdības vērtspapīru un kompāniju akciju iegādē. Caur savām filiālēm
Latvijas Banka piedāvā arī apdrošināšanas pakalpojumus un veido investīciju
fondus. Banka savāc ietaupījumus no firmām un šie uzkrājumi tik aizdoti
aizņēmējiem.
Kredītnaudu ir parāda zīmes, kas rodas tad, kad prece pārdota uz kredītu
t.i. maksājuma atlikšana uz vēlāku laiku. Parāda zīmē fiksē to, kas, kam cik
parādā un kad parāds atmaksājams šis parāds jāatmaksā kredīta devējam ar
procentiem.
Viens no parāda zīmes paveidiem ir vekselis. Tas obliģāti tiek apmaksāts
ar zīmogmarkām. Ja vekselis noteiktajā termiņā netiek izpirkts, tad tas ar
notāra starpniecību tiek protestēts un piespiedu kārtā iekasēta paredzētā
naudas summa saskaņā ar notāra sastādīto izpildrakstu. Tas atšķiras no parastās
naudas parādu zīmes ar to, ka parāds tiek piedzīts pamatojoties uz tiesas
lēmumu. Vekselim ir neapstrīdāmas īpašības.
Vienkāršais vekselis - debitora parādu zīme savam kreditoram, kur
ievcērotas visas vekseļu formālās prasības.
Pārvedu vekselis – kreditora rakstiska pavēle debitoram vekselīnorādīto
parāda summu paredzētā laikā un vieta samaksāt kādai trešai personai. Vekseļu
izrakstīšanu un apgrozību regulē starptautiskā vekselu konvencija, kurai
Latvija pievienojās 1938.g., tomēr praktiski nedarbojas.
Čeki visbiežāk apkalpo juridisko personu rēķinus. Naudas čeks ir konta
īpašnieka rakstiska pavēle bankai izmaksāt no viņa konta čekā uzrādītai
juridiskai vai fiziskai personai norādīto naudas summu norēķinu kartes –
debetkartes. Latvijā latkarte ar iekodēto čipu. Latvijā banku kartes (Rīgas
komercbankas, Pareks Bankas, Venspils VBB, Rīgas VBB, Latvijas Krājbankas,
Unibankas u.c.). kartes aizstāj skaidru naudu automātiski sakārtojot naudas
summas par pirkumiem vienā kopējā kontā. Pateicoties čipam, katrs īpašnieks
vienmēr zin, cik naudas ir viņa rīcība kas neļauj ieslīgt parādos.
Visizplatītākās debetkartes ir degvielas kartes, Latvijā 14050, 70% pieder
juridiskām personām. 1995.g. izdotas Neste, Zemes Bankas, Statoil, Unitrade,
Viada degvielas kartes.
Kredītkartes ir ar plastikāta magnētisku strīpu, jo kartē fiksēts
īpašnieka vārds uzvārds, ciparu kods. Kredītkartes ir iespējams izmantot
iepērkoties kā arī izņemot bankomātā ierobežotu daudzumu skaidras naudas.
Latvijā esosās kredītkartes ir VISA, EUROCARD, MASTERCARD, DINNERS CLUB,
AMERICAN EXPRESS, GLOBUS CARD u.c..
Atlaižu kartes ir plastikāta, bez magnētiskas strīpas vai čipa. Parādot
šo karti var iegūt zināmas atlaides. Latvijā šādas kartes ir Ex Voto, VISA
INTERNATIONAL un citas.
BANKNOTES
Banknotes izlaiž valdība, garantējot segumu to
vērtībai. Ja kāds cits nokopē un iespiež banknotes, tas ir liels noziegums,
kuru sauc par naudas viltošanu. Banknotēm ir sarežģīti zīmējumi, lai tās būtu
grūti kādam atdarināt. Thomas De La Rue and Company ir viena no pasaules
vislabākajām banknošu iespiedējām. Katras banknotes šablonā tā iestrādā dažādas
aizsargzīmes, kuru dēļ banknoti viltot praktiski nav iespējams.
KREDĪTKARTES
Kredītkarte ir plastmasas gabals, kuru lieto naudas vietā. Veicot
pirkumu, ar šo karti tu it kā paraksti kvīti. Kredītkartes izsniedzēja firma
preces apmaksā. Kreītkartes tiek izgatavotas ļoti rūpīgi, lai izslēgtu vai mazinātu
to viltošanas vai nelikumīgas izmantošanas iespējas.
Uz kredītkartes jābūt tās lietotāja parakstam, un lietot to drīkst viņš
viens pats. Daudzās kredītkartes ir iestrādātas hologrammas kuras ir grūti
nokopēt.
Latvijā bankas bija pirmās, kas saviem drošiem klientiem pārdeva
starptautiski atzītas kredītkartes. Ta Rīgas Komersbanka sāka izplatīt VISA
kredītkarti. Raksturojot šīs kredītkartes darbības sferu, jāatzīme ka to pieņem
200 valstīs 10.5 miljonos punktu – veikalos, restorānos, lidostās, ostās,
dzelzsceļa stacijās un daudzos citos pakalpojumu sniegšanas punktos. 350
tūkstos punktu uzrādot VISA kredītkarti, tiek izsniegta skaidra nauda.
Juridiskas personas var iegādaties Biznesa VISA karti, ko var lietot
kādas firmas pārstāvji, braucot ārzemju komandējumos. Biznesa VISA kartes cena
ir 70 USD.
Starptautisko VISA kredītkarti izsniedz arī Parex banka. 28% ir gada
likme par kredītu. Skaidrās naudas izsniegšanas jomā Parex banka prasa mazāk
par pakalpojumiem nekā Rīgas Komercbanka – tā ietur no klientiem tikai 1.5%.
VISA Electron norēķinu karti ar magnētisku strīpu izlaiž Latvijas
Krājbanka. Tā ir paredzēta nelieliem pirkumiem, kad bankas risks ir minimāls.
VISA sīvākie konkurenti ir EUROCARD/MASTERCARD. Šīs kredītkartes izplatītāja
vispirms bija Latvijas Depozītu banka. Galīgais norēķins ar šo karti notiek ASV
dolāros.
Pastāv trīs dažāda veida EUROCARD/MASTERCARD kartes:
·
Pirmkārt, klasiskā karte, kas ir
paredzēta klientiem – fiziskām personām – personisko maksājumu kārtošanai.
·
Otrkārt, zelta karte, kas ir pieejama
tikai tiem klientiem, kuri ir iekarojuši bankas uzticību lielam kredīta
limitam.
·
Treškārt, sudraba karte, kas ir
paredzēta firmām, kompānijām, lai samaksātu savu darbinieku komandejumu
izdevumus.
Ar starptautisko EUROCARD/MASTERCARD var norēķināties aptuveni 120
valstīs vairāk nekā 10 miljonu vietās. Karti var lietot tikai tā persona, kuras
vārds un paraksts ir fiksēts kartē.
ATLAIŽU KARTES
Atlaižu karte ir plastikāta karte ar visiem nepieciešamajiem
rekvizītiem, bet bez magnētiskās svītras. Šo karti ir grūti viltot. Lai saņemtu
atlaidi, šī karte vienkārši jāuzrāda tajās vietās, kur šīs atlaižu kartes
atzīst.
Latvijā ir nopērkamas vairākas starptautiski atzītas atlaižu kartes.
Piemēram ETN – uzrādot šo karti, 170 valstīs var saņemt līdz 50% atlaidi no
cenas, gan veikalos, gan restorānos, gan viesnīcās, gan arī mašīnu nomāšanā. Ir
arī pieejama atlaižu karte JAPA kas galvenokārt ir paredzēta aviobiļešu
iegādei.
Atlaižu karšu tirgū ir parādījušās arī kartes – BALTIKA, PĒRKONS un DĒLI
u.c. Visu šo karšu pozitīvā nozīme ir tāda, ka tās paplašina iekšējo tirgu, jo
pazemina cenas.
VALŪTA
Nacionālā valūta – valsts naudas vienība (piemēram, ASV valūta – dolārs)
un tās tips (zelta, sudraba nauda, papīrnauda).
Ārvalstu valūta – ārvalstu naudas zīmes, kā arī apgrozījuma un maksājumu
kredītlīdzekļi (vekseļi, čeki, akreditīvi), kas izteikti ārvalstu naudas
vienībās un tiek izmantoti starptautiskos norēķinos.
Mūsdienu valstīs pastāv papīra valūtas sistēma, kam raksturīga pret
zeltu nemaināmas kredītnaudas apgrozība, naudas pirktspējas krisanās.
Valūtu iedala brīvi apmaināmajā, ierobežoti apmaināmajā un slēgtajā
valūtā. Par brīvi apmaināmu (konvertējamu) valūtu sauc tās valsts valūtu, ko
var brīvi, bez ierobežojumiem apmainīt pret citu valūtu. Ierobežoti apmaināmas
valūtas ir valstīs, kuru valūtu ierobežojumi ir atcelti daļai valūtas
operāciju. Ierobežoti apmaināmas ir vairāk kā 53 valstu valūtas. Slēgtas
valūtas apgrozība notiek tikai attiecīgās valsts teritorijā – valūtas
ierobežojumi ir obligāti rezidentiem un nerezidentiem visu veidu valūtas
operācijās.
VALŪTAS INTERVENCIJA
Tā ir valsts iejaukšanās valūtas tirgus operācijās – ārzemju valūtas
pirkšana un pārdošana, lai mainītu valūtas pieprasījuma un piedāvājuma
attiecību un nacionālās vlūtas kursu. Valūtas intervenciju realizē valsts
centrālā banka vai valsts kase, lai panāktu līdsvaru maksājumu bilancē.
VALŪTAS SPEKULACIJA
Valūtas spekulācija ir darījumi ar ārzemju valūtu, lai iegūtu peļņu no
valūtas kursu maiņas. Spekulanti valūtu pārdod uz noteiktu termiņu (parasti 1
mēnesi), apņemoties zināmā laikā pircējiem atdot valūtas summu pec iepriekš
nolīgtā kursa. Termiņam beidzoties, zaudētajs izmaksā kursu starpību. Ja šajā
laikā kurss ir pazeminājies, tad peļņu gūst spekulants pārdevējs, ja kurss
paaugstinājies, - peļņu gūst spekulants pircējs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru