LU Ekonomikas un vadības fakultātes
Grāmatvedības
institūta
profesionālās
studiju programmas
Ekonomists
(Grāmatvedība, analīze, audits)
Neklātienes
nodaļas 3.kursa studentes
Mairitas
Dambergas
Kursa darbs
Saimnieciskajās tiesībās
“Piegādes līgums”
Pasniedzējs : A. Iesalnieks
2000.gads
Ar piegādes līgumu viena puse
(piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu
cenu.
Piegādātājam nav tiesības atteikties no
uzņemtās saistības, kaut arī piegādi apgrūtinātu vēlāk iestājušies apstākļi.
Pasūtītājs gan var pārgrozījušos
apstākļu dēļ atteikties no līguma, bet viņam tādā gadījumā jāatlīdzina
piegādātajam visi zaudējumi.
Kad piegādātājs pieprasīto lietu
piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma
noteikumiem.
Ja piegādes līguma priekšmets ir zināma
darbība, tad šim līgumam piemērojami uzņēmuma līguma noteikumi.
Uz līgumiem par piegādēm valstij
attiecas tiklab iepriekšminētie noteikumi, kā arī likumi par valsts darbiem un
piegādēm.
Piegādes līguma definīcijai Civillikumā
nav sevišķi veiksmīga : piegādes būtību un atšķirību no citiem atsavināšanas līgumiem nevar
izskaidrot ar vārda "piegādāt" palīdzību. Piegādes līgums bija
izvērsti regulēts un plaši pielietots Padomju Savienībā. Paredzams, ka valstīs uz austrumiem no
Latvijas arī turpmāk kādu laiku vadīsies no padomju civiltiesību teorijā
izstrādātās definīcijas, atmetot norādi par plānošanas aktu iedarbību. Šajā
definīcijā kā piegādei tipiskas pazīmes ir norādītas preču periodiska nodošana,
piegādājamās preces līguma noslēgšanas brīdī vēl nav saražotas, līguma izpilde
notiek pēc ievērojama laika sprīža notecējuma pēc līguma noslēgšanas, maksājumi
atbilstoši preču piegādei arī notiek periodiski. Analizējot Civillikumu, var
konstatēt, ka iespēja noslēgt līgumu par vēl neesošas, nākotnē saražojamas
lietas atsavināšanu ir būtībā vienīgā nozīme, kas piegādi atšķir no pirkuma.
Jāpiebilst, ka agrākā civilkodeksa definīcija neprasīja kategoriski, lai
piegādes līgumu slēgtu tikai par vēl nepastāvošām lietam, vairumtirdzniecības
organizācijas bieži slēdza piegādes līgumus, kuros apņēmās piegādāt noliktavās
esošās preces. Ne vienmēr piegāde izpaudās periodiskā lietu nodošanā, varēja
būt līgums par kuģa vai velmēšanas stāva piegādi vienā paņēmienā. Īsāks vai
garāks laika sprīdis starp līguma noslēgšanu un izpildi var būt gan pirkumā,
gan piegādē .
Priekšstatu par piegādes līguma
vēsturisko veidošanos Latvijā var gūt no prof.V.Sinaiska 1934.gadā sagatavotā
un mašīnrakstā 2
grāmatās izdotā apskata "Latvijas civiltiesības ", kas ietver
Latvijas vietējo likumu 3.daļas un Krievijas likumu kopojuma l0.daļas analīzi
pirms 1937.gada Civillikuma pieņemšanas. V.Sinaiskis norāda : "Pēc vispār
atzīta principa piegāde ir pirkuma pārdevuma līguma veids. Tomēr likumdošanās,
kur piegāde tiek regulēta sevišķi, ievērojot apgrozības dažādības galvenokārt
ar valsti, (piegāde) ir atsevišķs līgums. No tā izriet, ka piegāde nav vairs pirkuma līguma
veids, pateicoties vienam vai otram īpatnējam juridiskam formulējumam dažādās
likumdošanas, bet tā pēc savas juridiskās dabas ir pirkšanas pārdošanas līguma
veids. Kā pēc l0.sējuma, tā pēc 3.d. piegādes līgumi tiek regulēti kā
patstāvīgi tipiski līgumi. Neskatoties uz to, trešajā daļā tieši teikts : tiklīdz priekšmets no saistību uzņēmušās
puses piegādāts, tā arī partu
(pušu) attiecības,
kas attiecas uz viņu tiesībām, tiek noteiktas ar "pirkšanas līguma
noteikumiem". "K.Čakstes 1938.g.
sarakstītajā darbā mēģināts izmantot citu nošķiršanas pazīmi : "Atšķirībā no pirkuma līguma te ir
tāda, ka te "apņemas piegādāt", bet pirkuma līgumā - "apņemas nodot". Piegāde ir plašāks jēdziens – tur jāgādā arī par transportu.
Transporta risks, ko nes piegādātājs, ir ļoti nepatīkams ". Apgalvojums
par nepatīkamo transporta risku ir pamatots. Taču starpība starp "piegādāt" un "atdot" nav sevišķi liela : arī pirkuma līgumā, ja pircējs atrodas
citā vietā, pārdevējam ir lieta līdz viņam jāaizgādā - pārdotā lieta jānodod
pircējam īstā laikā un īstā vietā. Savukārt piegādes līgumā var būt noteikts, ka pircējs saņem
lietu piegādātāja noliktavā. Gan pārdevējs, gan piegādātājs lietas nogādei var
noslēgt pārvadājuma līgumu ar transporta organizāciju. Tad atbildību par lietas
saglabāšanu nes vadītājs pārvadātājs, taču nepatīkamais lietas nejaušais
bojāejas risks vai nosūtītajam vai saņēmējam.
Valstīs uz Rietumiem no Latvijas arī nav
skaidri nodalīti pirkuma un piegādes līgumi. Dominē pirkuma līgums. ANO
Konvencijā par preču starptautisko pirkumu (Vīne 1980.) ietverti noteikumi, kas
attiecas uz ilgstošu sadarbību ar pirkuma priekšmeta nodošanu pa daļām
(partijām), nogādāšanas
un pieņemšanas procedūrām, periodiskiem norēķiniem, tas ir, par daudz ko
piegādei raksturīgu. Varētu domāt, ka piegādes regulējumam vajadzētu būt
tirdzniecības kodeksos (likumos). Tomēr atsevišķu sadaļu par piegādi nav ne ASV
Unificētās tirdzniecības kodeksā, ne Vācijas Tirdzniecības likumā. Izskaidrojumu var atrast senatora
Dr.Augusta Lēbera grāmatā "Tirdzniecības tiesības", kas rokraksta veidā ar
pavairojamo aparātu iespiests 1924.gadā. Dr.A.Lēbers parāda, ka pirkuma līgums var būt daudzveidīgs, ka
pilnībā aptver tās iezīmes, kas dažkārt tiek nosauktas par piegādei raksturīgām. Tirdzniecības pirkums var būt gan
preces atrašanās vietā, gan distances pirkums, kad prece neatrodas līguma
slēgšanas vietā. Var izmantot tādus līguma paveidus, kā pirkums uz pieprasījumu
ar piegādi zināmās partijās - periodiski vai atkarīgi no pieprasījuma vai pēc vajadzības, pirkums ar
iepriekšēju samaksu utt.
Puses savu ekonomisko attiecību
regulēšanu var izvēlēties kā pirkuma tā piegādes juridisko formu. Tā vai citādi vairums strīdu būs
risināmi vadoties no pirkuma līguma noteikumiem. Ja puses izvēlēsies piegādes līgumu, jāatceras, ka tā
būtiskās sastāvdaļas tāpat kā pirkumā ir priekšmets un cena. Nekas vairāk. Taču, ja līgums būs par ekonomiskiem sakariem ilgākā laika
periodā un par vairākkārtīgi nododamām lietu partijām, tad ir jāpapildina līgums ar dažādu
nejaušu sastāvdaļu iekļaušanu. Te labu ierosmi un paraugu var gūt no piegādes
tradīcijām Eiropā, ASV, Krievijā un citās valstīs.
Līgumā vai specifikācijā, kas ir līguma neatņemams pielikums,
vēlams sīki raksturot piegādājamās preces, noteikt ne tikai to kopējo daudzumu, bet arī sortimentu, katras sortimenta pozīcijas
raksturojošos rādītājus, piemēram, uzvalku
lielumu, augumu, krāsu, modeļa numuru, elektroierīču komplektību, kvalitātes kritērijus. Attiecībā uz samaksu vēlams vienoties ne tikai par
kopējo summu, bet arī par
maksājumu kartību, pievienotās
vērtības nodokļa maksāšanas pienākumu. Izpildes kārtība detalizējama, norādot piegādājamo preču partiju
apmērus, iekraušanas
minimālās normas, iepakojumu, marķējumu, paziņošanas kārtību, preču pieņemšanas un tajā konstatēto
pārkāpumu fiksēšanas kārtību. Līgumā ir iespēja noteikt līgumsodus gan par
nokavējumu, gan
kvalitātes, komplektības, gan norēķinu pārkāpumiem, pie tam var precizēt līgumsoda un zaudējumu saistību, piemēram, nosakot kumulatīvus līgumsodus. Ir pielietojama arī
tirdzniecības starptautisko bāzes noteikumu "Intocerms " Latvijas komersantu savstarpējos
darījumos.
Pasaules tirdzniecības praksē pielieto
pakāpeniski izveidojušos līgumā ietveramu noteikumu kopumu apzīmējumus, lai atvieglotu līgumu noslēgšanu un ar
to izpildi saistīto jautājumu risināšanu. Šādu noteikumu kopas ir ieguvušas nosaukumu "bāzes
noteikumi". Tie
attiecas galvenokārt uz pienākumu un izdevumu sadalījumu starp pusēm par preču
iekraušanu, transportēšanu, izkraušanu, kā arī
apdrošināšanas maksājumiem un muitas maksājumiem.
1936. gadā Starptautiskā tirdzniecības
palāta publicēja starptautiskajā tirdzniecībā pieņemto terminu skaidrojumus (būtības formulējumus), dodot tiem nosaukumu "Incoterms 1936". Pašlaik Intocerms aptver 14 dažādas līgumu bāzes noteikumu kopas
(skaitot variācijas ,iznāk nedaudz
vairāk) : FOB, FOR, EXW, EXS, DAF, DDP u.c.
Šie līgumu bāzes noteikumi neizslēdz
tiesības pusēm vienoties par viena vai otra pienākuma citādu formulējumu, noteikumu sašaurināšanu, paplašināšanu vai tulkošanu atbilstoši
attiecīgās ostas vai tirdzniecības virziena tradīcijā.
Terminus lietojot ir jābūt sevišķi uzmanīgiem
attiecībā uz to, ka vairums terminu prasa līgumā norādīt, līdz kādai
ģeogrāfiskai vietai vai punktam noteikumi darbojas. Šīs vietas var būt gan nosūtīšanas osta, stacija, gan valsts robeža, gan izgatavošanas rūpnīca, gan gala stacija, osta. Neuzmanība vai paļaušanās uz
partneriem un to, ka līgumā
tiek ietverts visā pasaulē atzīts apzīmējums, var dārgi maksāt : cerība maksāt līdz nosūtīšanas ostai
var izvērsties par pienākumu maksāt par visu līdz izkraušanai no kuģa gala
stacijā.
Bez vispārējā termina FOB pastāv termini (noteikumu kopas) FOB Stowed (FOB ar iekraušanu) un FOB Airport (pēdējais ievērojami
atšķiras no FOB noteikumiem, ko pielieto pārvadājumos pa jūru). Bāzes noteikumi, ko pārdevējs un pircējs ietver savstarpējā līgumā,
saista tikai viņus, bet ne transporta organizācijas. Pastāv gan noteikumu kopa
FRC (Free carier ... named
point - brīvi līdz
pārvadātājam norādītajā punktā), kurā pārvadātājs figurē robežšķirtnes lomā, bet arī tas viņam neuzliek
automātiski nekādus pienākumus.
Konkrētos darījumos, pielietojot
starptautiskos bāzes noteikumus, ieteicams tos izmantot tikai tad, ja uzņēmējs
ir pamatīgi izpētījis, ko īsti nozīmē attiecīgais trīs burtu kods.
FAS - Free Alongside Ship - brīvi gar kuģi
nosūtīšanas ostā. FAS bāzes noteikumi nozīmē to, ka pārdevējs būs izpildījis
savas saistības tad, kad prece būs novietota uz krasta gar kuģa bortu, vai uz lihtera - tas ir baržas tipa
kravas transportēšanu uz citu ostu. No šī brīža visus izdevumus kā arī preces
bojāejas vai sabojāšanas risku uzņemas pircējs.
Pārdevējam ir šādi pienākumi :
1.Piegādāt preci ar tai pievienotiem
dokumentiem par atbilstību līguma noteikumiem.
2.Novietot preci gar kuģa bortu pircēja
norādītajā iekraušanas vietā nosūtīšanas ostā atbilstoši ostā pieņemtiem
noteikumiem, paziņot par
to pircējam.
3.Pēc pircēja lūguma un uz viņa rēķina
un riska sniegt pircējam palīdzību eksporta licences vai cita eksportam
vajadzīga dokumenta saņemšanai.
4.Iepakot preci transportēšanai pa jūru
un sauszemi, izņemot gadījumus, kad attiecīgo preci pieņemts transportēt bez
iepakošanas.
5.Samaksāt izdevumus, kas saistīti ar
preces pārbaudi (mērīšanu, svēršanu, skaitīšanu, kvalitātes noteikšanu), kāda vajadzīga preces novietošanai gar
bortu.
6.Nodrošināt tīru (bez piezīmēm vai aizliegumiem) dokumentu, kas apliecina preces novietošanu gar bortu.
7.Pēc pircēja lūguma un uz viņa
rēķina nodrošināt dokumentu par preces izcelsmi (ražotāju).
8.Pēc pircēja lūguma uz viņa rēķina
un riska sniegt palīdzību citu dokumentu saņemšanai, kas var būt vajadzīgi preces ievešanai
importētajā valstī vai tranzītam caur citu valsti.
Pircējam ir šādi pienākumi :
1.Savlaicīgi paziņot pārdevējam
kuģa nosaukumu, iekraušanas vietu un termiņu preces nogādāšanai pie kuģa.
2.Nest visus izdevumus un riskus, kas saistīti ar preci no brīža, kad prece faktiski ir novietota gar
bortu norādītajā termiņā un samaksāt par preci atbilstoši līgumam.
3.Nest papildu izdevumus, kas radīsies, ja norādītais kuģis
termiņā neieradīsies vai nespēs uzņemt kravu vai pārtrauks kravas pieņemšanu
pirms norādītā termiņa, kā arī nest visus riskus, kādiem pakļauta prece no
brīža, kad pārdevējs nodevis preci pircējam, pie nosacījuma, ka prece ir
pietiekami individualizēta.
4.Ja pircējs nav savlaicīgi
norādījis vai rezervējis šādas norādīšanas vai ostas izvēles tiesības un nav
tās izmantojis noteiktajā laikā, viņš nes visus papildizdevumus un riskus
sakarā ar preci pie nosacījuma, ka prece ir pienācīgi individualizēta.
5.Samaksāt visus izdevumus un
nodevas sakarā ar eksporta licences, preces izcelsmes un citu dokumentu
saņemšanu, ieskaitot atlīdzību pārdevējam par sniegto palīdzību. FOB - Free on Board - brīvi uz kuģa ... ..ostā. Šie noteikumi ir līdzīgi iepriekš aprakstītajiem
FAS bāzes noteikumiem. Pārdevējam ir pienākums iekraut preci kuģī, pievienojot visus nepieciešamos
dokumentus, ieskaitot
arī jūras konosamentu.
Kravas izvietošanu uz kuģa klāja apmaksā
importētājs. Ja krava tiek transportēta ar reisa kuģi, samaksa par iekraušanu un izkraušanu
ietilpst nomas maksā. Šos izdevumus, tāpat kā pie FAS, sedz pircējs, bet pastāv iespēja, ka pārdevējs ar
pircēju vienojas par iekraušanas darbu samaksas sadali, fiksējot to līgumā kā
bāzes noteikumus. FOB Stowed (FOB ar iekraušanu) vai FIO - Free In and Out (brīva iekraušana un izkraušana).
Kravas nejaušas bojāejas vai nozaudēšanas
risku nes pircējs ar brīdi, kad krava ir novietota uz kuģa klāja.
FOB
Airport...." brīvi....lidostā.
Šiem bāzes noteikumiem ir daudz kopēja
ar FOB ostas noteikumiem, bet ir arī atšķirības. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka
pie FOB Airport noteikumiem līgumu ar pārvadātāju slēdz pārdevējs. Līdz ar to, pārdevējam ir pienākums, gadījumā, ja rodas domstarpības starp pircēju un
pārvadātāju par preces saglabāšanu, palīdzēt pircējam.
Lidostā galapunktā krava tiek izsniegta
transporta dokumentā uzrādītajam saņēmējam.
C&F - Cost and Freight - cena un frakts (frakts - vedmaksa, maksa par vešanu pa ūdens ceļiem; frakts samaksas vērtību un lielumu
nosaka pēc pušu vienošanās).
Šie noteikumi nosaka, ka eksportētājam ir pienākums : piegādāt preci ar nepieciešamajiem
dokumentiem; iepakot preci
atbilstoši prasībām pārvadāšanai ar jūras transportu; apdrošināt kuģi līdz gala ostai; nogādāt preci nosūtīšanas ostā; izpildīt muitas formalitātes; iepriekš saņemt eksporta licenci; iekraut preci kuģī un informēt par to
importētāju; nodot
importētājam nepieciešamos dokumentus, ieskaitot jūras konosamentu, kā arī pēc pircēja lūguma
sniegt palīdzību papildu dokumentu saņemšanai.
Izmantojot reisa kuģus preces
pārvešanai, eksportētājam ir jāapmaksā preces izkraušana gala ostā. Ja prece
tiek transportēta ar speciāli šim nolūkam nomātu kuģi, tad, pusēm vienojoties, var pielietot C&F danded (ar izkraušanu) bāzes noteikumus.
Pircējam ir pienākums par saviem
līdzekļiem apdrošināt preci; apmaksāt preces izkraušanu (ja tā tiek transportēta ar speciāli nomātu kuģi); segt visus izdevumus, kas saistīti ar
preces transportēšanu, izņemot frakts samaksu; samaksāt eksportētājam par preci; saņemt dokumentus. Preces nejaušas bojāejas vai zaudējuma
risku nes pircējs ar brīdi, kad tā tiek nogādāta uz kuģa.
CIF - Cost, Insurance, Freight - cena,
apdrošināšana, frakts.
Noteikumi satur tādus pašus nosacījumus
kā C&F, ar nelielu
papildinājumu: eksportētājam
ir pienākums apdrošināt kravu līdz galaostai un uzrādīt importētajam
apdrošināšanas polisi.
DCP - Carriage paid to ... (named point) - pārvadājums samaksāts līdz .... (norādītajam punktam).
Eksportētāja pienākumos ietilpst : par saviem līdzekļiem piegādāt preci ar
nepieciešamajiem dokumentiem; noslēgt līgumu ar pārvadātāju par preces nogādāšanu noteiktajā punktā un
apmaksāt preces pārvešanu. Atšķirībā no iepriekšējiem bāzes noteikumiem, eksportētajam ir jānomaksā visi nodokļi
un nodevas, kas saistītas
ar preces eksportu.
Preces transportēšana pēc šiem
noteikumiem var notikt ar dažādu veidu transporta līdzekļiem, arī ar transporta - ekspedīciju firmu starpniecību.
Eksportētājs ir izpildījis savus
pienākumus ar brīdi, kad prece tiek nodota pirmajam pārvadātajam.
Ja pircējs par preci samaksā pēc tās
nodošanas pirmajam pārvadātājam, viņam ir tiesības noteikt citu galapunktu b
(nekā paredzēts līgumā) vai rīkoties ar preci pēc saviem ieskatiem.
CIP - Freight Carrige and Insurance paind to .... - pārvešanas un apdrošināšanas
apmaksa līdz ......(norādītajam punktam).
Praktiski tie ir tādi paši piegādes
noteikumi kā iepriekšminētie, ar paplašinātu pienākumu loku eksportētājam, t. i. : par saviem līdzekļiem apdrošināt kravu; nodot pircējam visus nepieciešamos dokumentus, ieskaitot apdrošināšanas polisi.
Pircējs, kravas bojājumu gadījumā, ir
tiesīgs pieprasīt no pārvadātāja zaudējumu atlīdzību.
FOR - Free on Rail - brīvi vagonā .... (nosauktajā stacijā)- Free on Truck - brīvi uz platformas.
Šie bāzes noteikumi tiek izmantoti, izmantojot dzelzceļa pārvadājumus, atbilst formulai "franko vagons ... noteiktā stacijā". FOR paredz, ka pārdevējam par
saviem līdzekļiem ir jānoslēdz līgums par preces pārvadājumu, jāiekrauj prece
vagonos vai, ja prece neatbilst pilna vagona normai -jānodod transporta
organizācijai; jānodod pircējam transportēšanas un pārējā komercdokumentācija.
Pircēja pienākums ir : samaksāt par preci, segt visus izdevumus, kas saistīti ar tās pārvešanu. Ja darījums ir saistīts ar preces
eksportēšanu, tad pircējam ir jānokārto arī izvešanas atļauta (eksporta licence) un jāizpilda nepieciešamās muitas
formalitātes.
Pēc pircēja lūguma un par viņa
līdzekļiem pārdevējam ir jāpalīdz iegūt nepieciešamos papildu dokumentus.
Preces nejaušus bojāejas vai nozaudējuma
risku nes pircējs no brīža, kad pārdevējs nodod preci pārvadātājam.
EXS - Ex
ship - no kuģa.
Šo noteikumu būtība ir tāda, ka
pārdevējs nodod pircējam preci uz kuģa pārvadājuma galapunktā. Tādejādi
eksportētājam ir jāveic visas formalitātes, kas ir saistītas ar preces nogādi līdz galapunktam, bet
pienākumi beidzas uz kuģa.
Pircējs samaksā par preci un tās
izkraušanu un nokārto visas formalitātes, kas ir saistītas ar preces ievešanu
valstī. Ja krava ir
domāta vairākiem saņēmējiem, pircējs var lūgt izrakstus no atsevišķiem
konosamentiem noteiktām preču partijām.
EXQ - Ex Quay - no piestātnes ... ostā (ar muitas nodokļa samaksu; otrs variants - muitas
nodokli maksā pircējs).
Atšķirībā no iepriekšējiem bāzes
noteikumiem,
eksportētājiem ir jāapmaksā arī izkraušana galaostā, kā arī eksportētājs nes
preces nejaušas bojāejas risku preces izkraušanas laikā.
DAF -
Delivered at Frontier - piegāde līdz robežai.
Šie noteikumi sākotnēji tika izstrādāti
preču piegādei ar dzelzceļu vai autotransportu. Bet "Inkoterms" pāšreizējā redakcijā tos tikpat
labi var pielietot preces piegādei līdz robežai, izmantojot jebkura veida transportu.
Īpatnība ir tā, ka eksportētāja
pienākumi beidzas pirms importētājas valsts muitas punkta.
Eksportētāja pienākums ir apmaksāt visus
izdevumus, kas saistīti ar kravas pārvešanu, ieskaitot arī apmaksu preces izkraušanas galapunktā
(importētājas valsts muitas punktā).
Izmantojot tiešos dzelzceļa vai
autotransporta pārvadājumus, pēc pircēja lūguma un par viņa līdzekļiem puses
var vienoties par preces tālāku pārvešanu arī pircēja valsts teritorijā : no robežas līdz galapunktam.
Importētājs sedz izdevumus, kas saistīti
ar preces ievešanu tranzītvalstī vai savā valstī.
Importētājs sedz visus izdevumus, kas
saistīti ar preces ievešanu tranzītvalstī vai savā valstī.
DDP - Delivered Duty Paind - piegādāts ar apmaksātu nodevu ... līdz norādītajam punktam importētāja valstī.
Saasinoties preču noieta problēmai,
starptautiskajās tirdzniecības attiecībās arvien plašāk pielieto šos bāzes
noteikumus.
DDP noteikumi nosaka, ka eksportētājs ir
atbildīgs par preces piegādi līdz vietai, kuru nosaka importētājs.
Eksportētajam ir jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar preces piegādi.
Eksportētāja pienākumos ietilpst arī
eksporta un importa licenču saņemšana, muitas formalitāšu izpildīšana robežas
abās pusēs, muitas
nodevu, kā arī pārējo nepieciešamo nodokļu un nodevu, kas saistītas ar preces
piegādi, samaksa.
Eksportētājs nes preces nejaušas
bojāejas vai bojāšanas risku, līdz prece tiek nogādāta galapunktā.
Importētājs bez samaksas par preci sedz
neparedzētos izdevumus, kuri var rasties pārvešanas laikā.
Visiem "Inkoterms" bāzes noteikumiem ir viens
kopīgs nosacījums : importētājs sedz izdevumus, kas radušies,
pārbaudot preces kvalitāti, ja šo pārbaudi pēc importētāja lūguma veikusi
neatkarīga organizācija.
1994.gada 1.martā LR MK ir izdevis noteikumus "Par darbiem un
piegādēm valsts vajadzībām" (Ziņotājs , 1994 ., Nr.7.). Pasūtījumus darbiem un piegādēm valsts vajadzībām dod LR
ministrijas un citas Ministru kabineta padotībā esošās institūcijas. Noteikumi attiecas uz darbiem un
piegādēm par valsts budžetu līdzekļiem. Darbu vai piegāžu izpildes tiesības var piešķirt izsolē, konkursā vai bez izsoles vai konkursa.
Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām.
Avanss - naudas summa, kuru pirms darba pabeigšanas pasūtītājs
maksā no samaksai par darbu un piegādēm paredzētajiem līdzekļiem.
Izsole - darbu vai piegāžu izpildes
tiesību publiska piešķiršana, kurā šīs tiesības iegūst tas, kurš apņemas darbus vai piegādes veikt par
viszemāko cenu. Izsoles
vieta un laiks tiek noteikts iepriekš.
Konkurss - darbu vai piegāžu iespējamo izpildītāju piedāvājumu
izskatīšana, izvēloties vispiemērotāko izplatītāju.
Darbu un piegāžu veikšana saimnieciskā
kārtā - darbi vai
piegādes, kurus veic ar pasūtītājorganizācijas spēkiem.
Izsoles vai konkursa dalībnieks -
fiziska vai juridiska persona, kura piedalās izsolē vai konkursā, lai iegūtu tiesības uz darbu vai piegāžu izpildi valsts
vajadzībām.
Preces - izejvielas, pusfabrikāti, komplektējošie izstrādājumi, gatavā produkcija, iekārtas, ēkas vai citi materiālie objekti, kā
arī elektroenerģija un siltumenerģija.
Pakalpojumi - celtniecības darbi, transporta darbi, projektešana, konstruēšana, tehnoloģijas izstrādāšana
un citi darbi, kas nav saistīti ar preču piegādēm.
1.Noteikumi "Par darbiem un
piegādēm valsts vajadzībām" (turpmāk tekstā-
"noteikumi") attiecas uz visiem darbiem un piegādēm valsts vajadzībām, kurus Latvijas Republikas ministrijas
un citas Ministru kabineta padotībā esošās institūcijas (turpmāk - "pasūtītājs") pasūta par valsts budžeta līdzekļiem.
2.Par
darbiem vai piegādēm uzskatāmi:
- preču piegādes;
- projektēšanas, celtniecības, remonta un restaurācijas darbi;
- zinātniskās pētniecības darbi;
- pakalpojumi un darbi valsts
iestāžu un institūciju uzturēšanai un darbības nodrošināšanai;
- citi darbi valsts vajadzībām.
3.Darbus vai piegādes var uzņemties kā fiziskās, tā arī juridiskās personas (turpmāk tekstā - "izpildītājs")
Latvijā un arī ārvalstīs. Priekšroka darbu vai piegāžu
izpildei, ja nav būtiskas atšķirības kvalitātē un citos
jautājumos, tiek dota Latvijas Republikas uzņēmējiem.
Darbu vai piegāžu pasūtīšanas un izpildes nosacījumi.
4.Darba vai piegādes pasūtīšanas un
izpildīšanas nosacījumiem jābūt pilnībā sagatavotiem, skaidriem un noteiktiem, lai līgumā nekas nebūtu jāpapildina.
Papildina tikai darbu vai piegāžu apjomu, cenu un līguma pildīšanas laiku.
5.Darba vai piegādes izpildes nosacījumos pasūtītājs norāda :
1) preces vai pakalpojuma kvalitāti
vai īpašības atbilstoši standartiem vai paraugiem;
2) darbu izpildes vai piegāžu vietu un termiņu;
3) atvieglojumus un izsniedzamos avansus (naudas
avansi vai samaksa pa daļām par izpildītajiem darbiem vai piegādēm pirms visu
preču piegādes vai visu darbu izpildes; apgāde
ar materiāliem un darba rīkiem; nodrošināšana ar darbaspēku; iespējami arī citi atvieglojumi), kā arī
avansu izmaksāšanas kartību;
4) darbu vai piegāžu izpildes
kontroles, nodošanas, pieņemšanas un samaksas kartību;
5) izpildītāja atbildību un pienākumus, ja
darbi un piegādes netiek izpildīti vai netiek pildīti saskaņā ar noteikumiem.
6. Darbu izpildes nosacījumos papildu 5.punktā minētajām ziņām jānorāda:
1)
darbu veids;
2)
apgāde ar materiāliem,
darbarīkiem un darbaspēku;
3)
uzraudzības kārtība darbu veikšanas un pieņemšanas laikā.
7. Preču piegādes nosacījumos papildu 5.punktā minētajām ziņām jānorāda:
1) produkcijas, materiālu, instrumentu un dažādu piederumu daudzums (pēc mēra, skaita vai svara);
2) iesaiņojuma veidi,
transportēšanas noteikumi un transportēšanas veidi, kā arī tas, vai no
pasūtītāja puses būs transporta uzraudzība un kā tā izpaudīsies;
3) kas maksā par preces pieņemšanu; kas apdrošina preces uz to atrašanās
laiku ceļā; kas maksā
muitas nodevu un citas nodevas.
8.Ja piegādā tādu preci, kuras kvalitāti
un veidu nevar precīzi fiksēt tehniskajos noteikumos vai nevar pievienot
attiecīgus zīmējumus, līgumam pietiekamā skaitā jāpievieno paraugi, kas apliecināti ar pasūtītāja zīmogu un parakstiem. Viens paraugs glabājas pie pasūtītāja
līdz līguma pilnīgai izpildei.
Ja nav iespējams dot ne piegādājamās
preces zīmējumus, ne paraugus,
tad tehniskajos jautājumos jāparedz galvenās prasības, kuras raksturo piegādājamo preci. Par konstrukciju un materiālu
kvalitātes obligātajiem rādītājiem, nekaitīgumu un drošumu pieprasāms ražotāju izdots
atbilstības sertifikāts vai ražotāja deklarācija.
Zinātniskās pētniecības un projektēšanas
darbu saturs, kā arī šiem
darbiem izvirzītās prasības un nosacījumi tiek atspoguļoti tehniskā uzdevuma
projektā, valsts standartos un projektēšanas darbu izpildes normatīvos. Celtniecības darbu saturs, kā arī šiem darbiem izvirzītās prasības
un nosacījumi tiek atspoguļoti būvprojektu tehniski ekonomiskajos pamatojumos
un projektu dokumentācijā.
Darbu vai piegāžu izpildes tiesību piešķiršanas veidi un kārtība.
9.Darbu vai piegāžu izpildes tiesības var piešķirt :
1) izsolē;
2) konkursā;
3) bez izsoles vai konkursa.
Darbus vai piegādes var izpildīt saimnieciskā kārtā.
Darbus vai piegādes var sadalīt, un izpildītāji var tos veikt pa daļām.
10.Izsole var būt mutiska, rakstiska un jaukta (mutiska un rakstiska).
11. Pasūtītājam pirms darbu vai piegāžu izpildes tiesību piešķiršanas papildu
šo noteikumu otrajā nodaļā minēto nosacījumu izstrādāšanai vēl jāveic šādi
darbi :
1) ja tiks veikti būvdarbi, remonta un restaurācijas darbi,
noteiktā kartībā jānoformē darba apraksts, celtniecības tehniski ekonomiskais pamatojums vai citi
projekta dokumenti un jāveic darbu vai piegāžu izmaksas aprēķini. Ja tiks veikti projektēšanas un
zinātniskās pētniecības darbi, jāizstrādā tehniskais uzdevums (projektēšanas uzdevums);
2) ja tiks veiktas dažādas piegādes,
jāievāc ziņas par vietējām tirgus cenām;
3) ja tiks veikti īpaši darbi vai piegādes, jāizstrādā konkursa nosacījumi, saskaņā ar kuriem iespējamie darbu vai piegāžu veicēji izstrādā un iesniedz
savus projektus un darbu vai piegāžu izmaksu aprēķinus.
12.Par darbu vai piegāžu izpildes
tiesību izsoli jādod informācija oficiālā laikrakstā, bet, ja izsole attiecas
uz lauku iedzīvotājiem, tad sludinājumi jāievieto arī vietējā laikrakstā. Sludinājumā jānorāda :
1) izpildāmo darbu vai piegāžu raksturs, apmērs vai daudzums;
2) nodrošinājuma apmērs;
3) kur, kad un kāda izsole notiks;
4) kur var tuvāk iepazīties ar izsoles nosacījumiem .
Pirmais sludinājums jāpaziņo savlaicīgi, bet ne vēlāk kā 14 dienas pirms izsoles.
Izņēmuma gadījumos, kad to prasa darbu
vai piegādes steidzamība, termiņu var samazināt līdz septiņām dienām pirms
izsoles.
13.Ja tiek rīkots konkurss, konkursa dalībnieki uz to jāuzaicina
vai jāizziņo par to presē ne vēlāk kā 14 dienas (attiecībā uz būvniecību - vienu mēnesi) pirms
konkursa. Izņēmuma
gadījumos, kad to prasa
darbu vai piegādes steidzamība, termiņu var samazināt līdz desmit dienām pirms
konkursa.
14. Pēc izsoles vai konkursa izziņošanas interesenti var :
1) iepazīties ar izsoles vai konkursa nosacījumiem;
2) iepazīties ar projektiem, darbu aprakstiem un darbu izmaksas
aprēķiniem;
3) apskatīt piegādājamo preču paraugus.
15.Darbu
vai piegāžu pasūtītājs izveido izsoles vai konkursa komisiju vismaz trīs
cilvēku sastāvā, pieaicinot komisijā Finansu ministrijas vai tās
institūcijas pilnvarotu pārstāvi.
16.Darbu vai piegāžu pasūtītājs
pirms izsoles var noteikt slepeno cenu, kuru nedrīkst pārsniegt, piešķirot
darba vai piegādes izpildes tiesības. Slepenā cena glabājas slēgtā aploksnē.
Noteiktajā izsoles dienā un stundā
klātesošos uzaicina ierasties izsoles telpās un, ja noteikta slepenā cena, par
to paziņo izsoles dalībniekiem. Slēgto aploksni, kurā norādīta slepenā cena, izsoles laikā novieto redzamā vietā.
Pēc viszemākās cenas nosolījuma komisija
izsoles dalībnieku klātbūtnē atver aploksni ar slepeno cenu. Ja slepenā cena nav zemāka par nosolīto, slepenā cena netiek nosaukta, ja
slepenā cena ir zemāka par nosolīto, šo cenu paziņo izsoles dalībniekiem un organizē jaunu
izsoli, bet ne ātrāk kā septiņas dienas pēc iepriekšējās izsoles vai rīkojas ar
šo noteikumu 34. vai
41.punktu.
Ja izsolē nav noteikta slepenā cena, tad darbu vai piegāžu izpildes tiesības
var piešķirt tādā gadījumā, ja viszemākā nosolītā cena nepārsniedz pasūtītāja pirms izsoles izzinātās
tirgus cenas un darbu vai piegāžu izmaksu aprēķinus, pretējā gadījumā organizē
jaunu izsoli, bet ne ātrāk
kā septiņas dienas pēc iepriekšējās izsoles vai rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 34. vai 41. punktu.
Mutiskā izsole.
17. Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, kopā ar iesniegumu jāiesniedz
pasūtītājam izsoles nosacījumos paredzētais nodrošinājums un pirms izsoles
sākšanās jāiepazīstas ar izsoles noteikumiem un darba vai piegādes nosacījumiem
un jāparaksta tie. Izsolē var
piedalīties personas, kuras izpildījušas izsoles nosacījumus.
Izsoles
komisija pirms izsoles atklāšanas sastāda dalībnieku sarakstu.
18. Mutiskajā izsolē solīšanu pēc
izsoles vadītāja norādījumiem var izdarīt, nosaucot noteiktas summas vai procentus.
19.Izsoles dalībniekiem aizliegts
savstarpēji vienoties vai citādi ietekmēt izsoles gaitu un rezultātus.
20.Izsoles dalībnieku vārdi
jāieraksta sarakstā, un izsoles komisijai jāatzīmē katra dalībnieka piedāvātā cena. Katram dalībniekam, kurš atteicies no tālākās solīšanas, izsoles sarakstā sava pēdējā piedāvātā
cena jāapstiprina ar parakstu.
21.Izsoles beidzas, kad izsoles dalībnieks, kurš nosolījis viszemāko cenu, parakstās, ka apņemas pildīt darbus vai piegādes par savu noteikto
cenu saskaņā ar izsoles nosacījumiem. Gadījumā, ja izsoles dalībnieks atsakās parakstīties,
viņš zaudē iesniegto nodrošinājumu, bet izsole ir jāturpina. Pēc izsoles beigām jaunus cenu
piedāvājumus nepieņem, bet pārējiem izsoles dalībniekiem, kuri darbu vai piegāžu izpildes tiesības nav ieguvuši, izsniedz atpakaļ viņu iesniegto
nodrošinājumu.
22.Ja noteiktajā laikā uz izsoli nav
pieteicies un ieradies neviens dalībnieks, tad organizējama jauna izsole, bet ne ātrāk kā septiņas
dienas pēc iepriekšējās izsoles, vai arī jārīkojas saskaņā ar šo noteikumu 34. vai
41. punktu.
23.Ja izsolē piedalās tikai viens
dalībnieks un viņa piedāvājums ir pieņemams, tad piegāžu izpildi var uzticēt šai personai.
Rakstiskā
izsole.
24. Rakstisko izsoli izziņo šo noteikumu 12. un
14.punktā paredzētajā kārtībā.
25. Piedāvājumi iesniedzami slēgtās aploksnēs līdz izsoles sākumam. Uz aploksnes jābūt norādei, kādai izsolei piedāvājums
adresēts. Piedāvājumā jānorāda :
1) iesniedzēja vārds, uzvārds, dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, tās atrašanās vieta, norēķinu konts un piedāvājuma
iesniegšanas diena;
2) apstiprinājums tam, ka piedāvājuma iesniedzējs ir ar mieru
uzņemties darbu vai piegāžu pildīšanu saskaņā ar darbu vai piegāžu
nosacījumiem;
3) maksa vai cena (tā jāuzraksta ar cipariem un vārdiem), par kādu apņemas pildīt darbus vai
piegādes.
26.Vienlaikus ar piedāvājumu
rakstiskai izsolei jāiemaksā nodrošinājums sludinājumā noteiktā apmērā un
kārtībā.
Piedāvājumi, kuri neatbilst šo noteikumu 25.punkta
prasībām, uzskatāmi par
nederīgiem, nodrošinājums
atmaksājams.
27.Piedāvājumus rakstiskai izsolei var iesniegt līdz noteiktam termiņam :
1) sūtot pa pastu vai nododot tieši pasūtītājam, kas rīko izsoli;
2) nododot tieši izsoles komisijai.
28.Visi piedāvājumi līdz izsolei glabājami slēgtās aploksnēs.
Priekšlaicīga
aplokšņu atvēršana nav pieļaujama.
Uzsākot
izsoli, jāpārbauda dienas pasts un jānoskaidro vai nav
vēl citu piedāvājumu. Ja 15 minūšu laikā jaunu piedāvājumu
nav, tad klātesošajiem paziņo, ka
piedāvājumu pieņemšana beigusies. Pēc
tam piedāvājumus nepieņem.
Komisija izsoles dalībnieku klātbūtnē
atver slēgtās aploksnes. Uz iesniegtajiem piedāvājumiem parakstās visi izsoles komisijas locekļi. Rakstiskajā izsolē mutiski izteiktus
piedāvājumus nepieņem.
29.Pēc iesniegto piedāvājumu
izskatīšanas izsoles komisija sastāda piedāvāto cenu sarakstu, pārbauda iemaksāto nodrošinājumu un
noraida nederīgos piedāvājumus. Komisija izvēlas izdevīgāko piedāvājumu. Ja nav nepieciešamības apspriesties, komisija paziņo, ka izsole beigusies, nosauc to, kas nosolījis zemāko cenu un kāda ir šī cena un sastāda
protokolu. Pārējiem
izsoles dalībniekiem, kuri nav ieguvuši darbu vai piegāžu izpildes tiesības, desmit dienu laikā nodrošinājumu atmaksā.
Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas izsoles
komisija atzīst par vajadzīgu apspriesties, tad klātesošos uzaicina atstāt
izsoles telpas. Pēc
apspriedes viņus uzaicina vēlreiz un viņiem tiek paziņots komisijas lēmums.
Ja rakstiskajā izsolē nav iesniegts
neviens piedāvājums vai iesniegts tikai viens, tad rīkojas attiecīgi saskaņā ar šo noteikumu 22. vai 23.punktu.
Jauktā (mutiskā un rakstiskā) izsole.
30. Jaukto izsoli izziņo šo
noteikumu 12. un 14. punktā paredzētajā kārtībā. Sludinājumā jānorāda, ka izsolē var piedalīties mutiski vai
rakstiski. Rakstiskie
piedāvājumi jāsniedz noteiktā kārtībā saskaņa ar šo noteikumu 25. un 26. punktu līdz mutiskās izsoles sākumam. Pēc tam piedāvājumus vairs nepieņem.
31.Izsoles laikā rakstiskos
piedāvājumus slēgtās aploksnēs novieto izsoles telpā redzamā vietā. Aploksnes netiek atvērtas līdz mutiskās
izsoles beigām.
Kad mutiskā izsole beigusies, komisija izsoles dalībnieku klātbūtnē
atver iesniegtās aploksnes, nolasa piedāvājumus un uz tiem parakstās.
Pēc rakstisko piedāvājumu izskatīšanas
darbu vai piegāžu izpildes tiesības tiek piešķirtas tam, kurš nosolījis viszemāko cenu, ja tā ir pieņemama. Ja rakstiskā
piedāvājuma zemākā cena ir vienāda ar mutiski nosolīto zemāko cenu, tad
priekšroka dodama rakstiskajam nosolījumam.
32.Ja persona, kura iesniegusi rakstisku piedāvājumu, vēlas piedalīties mutiskajā solīšanā, tai līdz izsoles sakumam ir jāatsauc
savs rakstiskais piedāvājums.
Persona, kura nav atsaukusi savu rakstisko piedāvājumu, bet piedalās arī mutiskajā izsolē,
zaudē iemaksāto nodrošinājumu un tās piedāvājumi netiek ņemti vērā.
33.Organizējot jaukto (mutisko un rakstisko) izsoli, jāņem vērā attiecīgie šo punktu noteikumi, kas reglamentē mutisko vai rakstisko
izsoli.
Konkurss.
34.Konkursu izsludina, ja :
1) nepieciešamo tehnisko rādītāju trūkuma dēļ nav iespējams veikt izsoli;
2) jānoskaidro izdevīgākais, labākais un lietderīgākais projekts vai sistēma;
3) prece ir patentēta vai nepieciešama eksperimentam;
4) līguma nepildīšanas dēļ darbi vai piegādes jāuzdod citam uzņēmējam vai
piegādātājam;
5) izsole nav devusi rezultātu.
Konkursu var izsludināt arī citos
gadījumos, ja pasūtītājs
ir pieņēmis attiecīgu lēmumu.
35.Ja tiek rīkots konkurss, tad
uzaicinājumi piedalīties konkursā jāizsūta šo noteikumu 13.punktā paredzētajā
kartībā.
Uzaicinājumā
jānorāda :
1) kāda prece jāpiegādā vai kādi darbi jāveic;
2) piegādājamās preces vai veicamo darbu izpildes vieta un termiņš;
3) iesniegumu izskatīšanas dienu un stundu, pēc kuras jaunus piedāvājumus
vairs neņem vērā. Uzaicinājumā arī norāda, kādā veidā un kur var iepazīties ar vispārīgajiem un tehniskajiem darbu
veikšanas un preču piegādes nosacījumiem, būvprojektiem
un citu dokumentāciju, kā arī jānorāda, ka pasūtītājam, kas organizē konkursu
ir tiesības, slēdzot darbu vai piegāžu līgumu, izvelēties darbu vai piegāžu veicēju pēc saviem ieskatiem, neņemot vērā pieteiktās cenas .
36.Konkursā var piedalīties
uzaicinātās personas, kā arī citas fiziskās un juridiskas personas, kas iesniegušas rakstiskus piedāvājumus
saskaņā ar šo noteikumu 25. un 27.punktu. Pēc
pasūtītāja lēmuma var organizēt arī slēgtus konkursus, kuros piedalās tikai
uzaicinātās fiziskās vai juridiskās personas.
37.Izvērtējot konkursā iesniegtos
piedāvājumus, komisija var ņemt
vērā ne vien pieteiktās zemākās darbu vai piegāžu izpildes cenas, bet arī
uzņēmēja uzticamību, viņa agrāk izpildīto darbu un piegāžu kvalitāti, piegādātās preces
īpašības, darbu izpildes steidzamību, kā arī valsts tautsaimniecības intereses. Šajos gadījumos
protokolā vai lēmumā jāuzrāda motīvi, kādēļ izraudzīts konkrētais piegādātājs
vai uzņēmējs. Ja konkursā
iesniegts tikai viens darbu un piegāžu izpildes piedāvājums un ja tas ir
izdevīgs un atbilst konkursa nosacījumiem, konkursa komisija darbu vai piegāžu izpildi var uzticēt
fiziskajai vai juridiskajai personai, kura šo piedāvājumu iesniegusi.
38.Konkurss var tikt organizēts ar nodrošinājumu vai bez nodrošinājuma.
39.Konkursa dienā komisijai
jāparakstās uz iesniegtajiem rakstiskajiem piedāvājumiem un jāsastāda
piedāvājumu saraksts.
Pēc uzaicinājumā noteiktās dienas un
stundas komisija jaunus piedāvājumus vai papildu paziņojumus no konkursa
dalībniekiem nepieņem. Komisijai un pasūtītājam ir tiesības prasīt no konkursa
dalībniekiem mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus attiecībā uz viņu
iesniegumiem.
40. Ja konkursa komisija
piedāvājumus vai tajos noteiktās cenas atzīst par nepieņemamiem, tas jāatzīmē konkursa protokolā, motivējot komisijas lēmumu. Šādā gadījumā organizē jaunu konkursu
vai rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu.
Darbu vai piegāžu izpildes tiesību piešķiršana bez izsoles vai konkursā .
41. Darbu vai piegāžu izpildes
tiesības bez izsoles vai konkursa var piešķirt:
1) ar pasūtītāja iestādes vadītāja lēmumu :
a)
visos gadījumos, kad darījumu summa nepārsniedz 2000 latu;
b) ja
izsole vai konkurss nav devis rezultātus;
c)
preču piegādēm par Ministru kabineta noteiktām cenām;
d) ja
vairākās izsolēs vai konkursos darbu vai piegāžu līgums slēgts ar
vienu
un to pašu uzņēmumu, kas darbus un piegādes veicis
atbilstošā
kvalitātē
vai būtu vēlama tāda paša tipa vai konstrukcijas piegāde;
2) ar ikreizēju ministra vai valsts ministra piekrišanu :
a) ja
piegādājamai precei vai pakalpojumam nav analoga;
b) ja
piegādes tiek veiktas Latvijas Republikas valsts materiālo rezervju
vajadzībām. Darbu vai piegāžu veikšana
saimnieciskā kārtā .
42.Lēmumu par darbu vai piegāžu
veikšanu saimnieciskā kārtā ar pasūtītāja spēkiem pieņem, ņemot vērā tāmes aprēķinus.
43.Darbi vai piegādes kopumā vai daļēji veicami saimnieciskā kārtā, ja :
1) darbu vai piegāžu izpilde
saimnieciskā kārtā izmaksā lētāk vai to prasa darba raksturs, darba steidzamība vai darba kvalitāte;
2) atkārtota izsole vai konkurss
nav devuši vēlamos rezultātus. Līguma slēgšana un pildīšana.
44.No valsts puses līgumattiecībās ar pasūtījuma izpildītāju stājas pasūtītājs.
45.Līguma mērķis ir reglamentēt visas tiesiskās,
mantiskās, finansiālās un
citas attiecības, kādas var
rasties, veicot darbus vai piegādes valsts vajadzībām.
Līguma projektu sastāda pasūtītājs. Līgumu
noslēdz pušu pilnīgas vienošanās gadījumā.
46.Līgumā tiek paredzēts :
1) kādi darbi vai piegādes pildāmi, to
apjoms, cenas un izpildes termiņi;
2) darbu vai piegāžu izpildes nosacījumi saskaņā ar šo noteikumu II nodaļu;
3) līgumslēdzēju pušu atbildība par līgumā paredzēto nosacījumu neizpildi,
līguma grozīšanas un laušanas kārtība.
47.Ja izsolē sasniegta pieņemama
darbu vai piegāžu izpildes cena, tad pasūtītājs, kas organizējis izsoli, no līguma slēgšanas var atteikties tikai tādā gadījumā, kad pasūtītājs
atzīst, ka :
1) izsoles komisija nav ievērojusi noteikumos paredzēto izsoles kārtību;
2) apstākļu izmaiņas dēļ darbu vai piegāžu izpilde nav nepieciešama;
3) radušies pierādījumi par izpildītāja nespēju līgumu pildīt.
48.Konkursa vai izsoles komisijai darbu vai piegāžu piedāvājumi jāizskata un
lēmums par līguma noslēgšanu vai nenoslēgšanu jāpieņem ne vēlāk kā desmit
dienas pēc konkursa izsoles.
Ja piedāvājumu izskatīšana, salīdzināšana un izvērtēšana prasa
ilgāku laiku vai ja to veikšanai nepieciešami īpaši pētījumi un eksperimenti, kā arī ja nepieciešama Ministru
kabineta piekrišana, komisija konkursa rezultātu paziņošanu var atlikt, bet ne ilgāk kā par vienu mēnesi. Tas jāparedz konkursa noteikumos.
49.Līgums par darbu vai piegāžu
izpildi jānoslēdz desmit dienu laikā no tās dienas, kad izpildītājs saņēmis rakstisku
paziņojumu par darbu vai piegāžu izpildes tiesību piešķiršanu, ja pasūtītājs nav noteicis citu termiņu. Ja darbu vai piegāžu izpildītājs vai
viņa pilnvarotais šajā termiņā līgumu noslēdz, viņš zaudē nodrošinājumu un tiek
uzskatīts, ka viņš ir atteicies no darbu vai piegāžu pildīšanas.
50.Pirms darbu vai piegāžu samaksas
pasūtītājam jāpārliecinās, ka veiktais darbs vai piegādātā prece atbilst līguma nosacījumiem.
Būvniecības, remonta un restaurācijas darbu
pieņemšanu pasūtītājs organizē būvniecības noteikumos noteiktā kārtībā.
51.Amatpersonām, kas piedalās darbu vai piegāžu pieņemšanā, aizliegts :
1) pieņemt naudu līgumā paredzētās preces vai pakalpojuma vietā;
2) pieņemt preci vai pakalpojumu, kas
neatbilst līguma nosacījumiem;
3) noraidīt darbus vai piegādes, kas
izpildīti saskaņā ar līguma
nosacījumiem
un atbilst paraugiem.
52.Pasūtītājs var līgumu lauzt :
1) ja pasūtītājs līgumu vai kādu tā
atsevišķu daļu nav izpildījis vai arī atsakās pildīt;
2) ja tiesas ceļā ir konstatētas
nelikumības, ko pieļāvis
darbu vai piegāžu izpildītājs.
Līguma
laušanas gadījumā izpildītājs brīdināms ne vēlāk kā vienu nedēļu iepriekš, ja
vien līgumā nav paredzēta citāda kartība.
Ja līgums, kas noslēgts uz gadu vai ilgāku laikposmu, kļuvis valstij neizdevīgs vai arī ja
saskaņā ar līgumu piegādājamā prece vai izpildāmie darbi vairs nav nepieciešami, pasūtītājs var līgumu uzteikt, brīdinot
izpildītāju vismaz trīs mēnešus pirms līguma laušanas. Šajā gadījumā izpildītājs saņem
atlīdzību par jau padarīto darbu vai piegādāto preci līgumā vai likumā
paredzētajā kārtībā, kā arī atlīdzību par ierīcēm un sagatavošanas darbiem, kas speciāli veikti šā līguma
izpildīšanai. Ja vienošanās
nav panākta, tad strīds izšķirams tiesas ceļā.
53.Ja izpildītājs nevar izpildīt
kādu no līgumā ietvertajiem pasūtījuma izpildes nosacījumiem (termiņš, apjoms, kvalitāte un citi), tas jāpaziņo pasūtītājam un jānorāda iemesli.
Pasūtītājs var nosacījumus grozīt, ja viņš atzīst šos par pamatotiem. Ja pasūtītājs noraida izpildītāja
lūgumu, par to
nekavējoties jāziņo izpildītājam.
54.Izpildītājs no līguma izpildes var tikt atbrīvots šādu iemeslu dēļ :
1) ja valstī izsludinātā izņēmuma
stāvokļa dēļ līguma izpilde kļuvusi neiespējama;
2) ja valdība šo noteikumu 54.1 apakšpunktā minēto vai citu
iemeslu dēļ devusi rīkojumu, kas kavē līguma izpildi;
3) ja piegādājamā prece vai
uzņēmums, kas ražo
preci vai sniedz pakalpojumus, gājis bojā plūdu, ugunsgrēka, vētras un
citu stihisku nelaimju dēļ;
4) ja darbu vai piegāžu pasūtītājs
radījis tādus apstākļus, kas padarījuši izpildītājam līguma izpildi neiespējamu.
Izpildītājs ir mantiski atbildīgs par
līguma neizpildi, ja līgums nav izpildīts viņa vainas dēļ.
55.Ja uz gadu vai ilgāku laika posmu
noslēgtais līgums apstākļu izmaiņu dēļ kļuvis izpildītājam neizdevīgs, tad pēc viņa lūguma pasūtītājs var
līgumu anulēt un atbrīvot no tā pildīšanas vai grozīt līguma nosacījumus, lai tā izpilde būtu izdevīga.
56.Pēc darbu vai piegāžu izpildes, kā arī ja līgums tiek lauzts, pasūtītājam līgumā
noteiktā laikā, bet ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem no darba vai piegādes pieņemšanas
dienas, jāsastāda un jāpaziņo izpildītājam norēķins.
57.Divu mēnešu laikā pēc norēķina
saņemšanas izpildītājam ir tiesības iesniegt pasūtītājam savus iebildumus par
norēķina pareizību. Iesniedzot
iebildumus, izpildītājs
nezaudē tiesības uz atlīdzības saņemšanu, kura viņam pienākas.
Ja izpildītājs šajā punktā paredzētajā
termiņā nav iesniedzis iebildumus par iesniegto norēķinu, šis norēķins uzskatāms par galīgu un
nav apstrīdams. Ja
izpildītājs divu mēnešu laikā iesniedzis iebildumus par norēķina pareizību, tad pasūtītājs, kurš norēķinu izsniedzis, sastāda galīgo norēķinu un paziņo to
izpildītājam divu mēnešu laikā no dienas, kad izpildītājs iesniedzis savus iebildumus .
Preces piegādes līgums ar atliktu
maksājumu.
1) .... gada ...., turpmāk saukts Pārdevējs, direktora personā, kas darbojas pamatojoties uz statūtiem, no vienas puses, un ........ turpmāk saukts Pircējs, direktora ... personā, kas rīkojas, pamatojoties uz statūtiem, no otras puses, noslēdza šo Līgumu par sekojošo :
1. Līguma priekšmets.
1.1.Pārdevējs apņemas pārdot....., turpmāk saukts Prece, bet Pircējs apņemas iegādāties un
apmaksāt Preci saskaņā ar šī Līguma noteikumiem;
1.2.Pircējs iegādājas Preci tās
tālākajai realizācijai trešajām personām. Pircējam ir tiesības patstāvīgi veikt
Preces realizāciju no tās pieņemšanas brīža saskaņa ar šī Līguma noteikumiem;
1.3.Prece
tiek pārdota Pircējam atsevišķās partijās, tādos
apjomos un termiņos, kurus puses savstarpēji
saskaņo;
1.4.Preces nosaukums, daudzums un vērtība katrā
atsevišķā partijā tiek noteikta saskaņā ar preču pavadzīmēm - rēķiniem, (turpmāk tekstā - PPR).
2.Preces pirkšanas noteikumi.
2.l. Pārdevējs piegādā Preci Pircēja noliktavā;
2.2. Pircēja noliktavā piegādātājs Preces izkrauj Pircēja personāls;
2.3. Katras atsevišķas Preces
partijas nodošana un pieņemšana tiek noformēta PPR, kuru paraksta Pušu pilnvarotie
pārstāvji Preces nodošanas brīdi Pircējam tā noliktavā;
2.4. PPR Pārdevējs norāda PPR pilnas
apmaksas datumu, kā arī citus
nepieciešamos rekvizītus un datus;
2.5. Atbildība par Preces saglabāšanu
vai bojāeju pāriet Pircējam no PPR parakstīšanas brīža;
2.6. Īpašumtiesības uz Preci pāriet
Pircējam vai trešajai personai, kas nopirkusi preci no Pircēja, tikai ar Preces apmaksas brīdi pilnā apmērā saskaņā ar
šī Līguma noteikumiem;
2.7. Pircēja pilnvarotam pārstāvim, kas saņem Preci un paraksta PPR, ir jāuzrāda Pārdevējam attiecīgu
pilnvaru Preces saņemšanai saskaņā ar šī Līguma noteikumiem.
3.Pušu
pienākumi.
3.1. Puses pievieno Līgumam :
- savu reģistrācijas apliecības kopiju;
- PVN maksātāja reģistrācijas apliecības kopiju;
- LR likumdošanā noteikto nepieciešamo licenču kopijas, kuras nepieciešamas Preces pirkšanai un pārdošanai;
3.2. Pircējs Līgumam papildus
pievieno zīmoga nospieduma paraugus, kuru apliecina ar oriģinālo zīmogu, kura nospiedums sakrīt ar tā zīmoga
nospieduma paraugu, kas
pievienots šim Līgumam.
4. Līguma summa un apmaksas noteikumi.
4.1. Preces apmaksa notiek saskaņā ar atbilstošu PPR;
4.2. Pircējs apņemas apmaksāt katru PPR, pārskaitot naudas līdzekļus uz
Pārdevēja rēķinu;
4.3. Pircējs apņemas apmaksāt katru
PPR ne vēlāk kā (apmaksas
laiks saskaņā ar vienošanos) laikā no tās pieņemšanas brīža;
4.4. Visi norēķini starp Pusēm notiek LR latos.
5.Strīdu atrisināšana un pušu atbildība.
5.1. Puses risina strīdus, kas radušies sakarā ar šī Līguma
izpildi saskaņā LR likumdošanu;
5.2. Pārdevējam ir tiesības vienpusējā
kārtā lauzt šo Līgumu, prasīt norēķināšanos līdz termiņa iestāšanās brīdim, kuru nosaka šis Līgums, vai arī
atprasīt Pircējam nodoto Preci, ja Pircējs neizpilda šī līguma noteikumus;
5.3. Gadījumā, ja Pircējs nokavē šajā Līgumā noteikto
maksājuma termiņu par piegādāto Preci, Pircējs maksā soda naudu (saskaņā ar vienošanos) % no neapmaksātā PPR vērtības par katru nokavēto dienu
neprogresējošā kārtībā, sākot ar šī Līguma noteikto apmaksas termiņu. Soda naudas aprēķināšana tiek pārtraukta dienā, kad visi maksājumi apmaksāti. Soda
naudas kopējā summa nedrīkst pārsniegt ______% no nesamaksātās PPR;
5.4. Gadījumā, ja viena no
līgumslēdzējpusēm bez otras Puses rakstiskas piekrišanas atkāpjas no šī Līguma
saistību izpildes, kuras
norādītas Līgumā, vainīgā
Puse ir par to materiāli atbildīga;
5.5. Soda nauda nav zaudējumu atlīdzinājums;
5.6. Soda naudu izmaksa neatbrīvo parādnieku no savu saistību izpildes.
6. Līguma darbības laiks, tā grozīšanas, papildināšanas un laužšanas kārtība.
6.1.
Šīs Līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža un ir spēkā līdz (pēc vienošanās) gada....
6.1.1. Ja Līguma
darbības termiņa izbeigšanās brīdī, kas norādīts šī Līguma 6.l.p., kādas no Pircēja saistībām par Preces apmaksu
saskaņā ar šo Līgumu nav izpildītas, tad Līguma darbības termiņš pagarinās līdz brīdim, kad Pircējs ir pilnībā izpildījis savas
saistības;
6.2. Šo Līgumu var grozīt vai
papildināt Pusēm rakstiski vienojoties, kas tiek noformēts ar protokolu, kuru pievieno Līgumam un kas ir Līguma
neatņemama sastāvdaļa;
6.3. Pārdevējam ir tiesības vienpusīgi
lauzt šo Līgumu pirms termiņa, brīdinot par to Pircēju (saskaņā ar vienošanos) pirms Līguma laužšanas, neizmaksājot viņam nekādu kompensāciju;
6.4. Citos gadījumos šo Līgumu var
lauzt vienpusējā kārtā tikai gadījumos, kas tieši paredzēti LR likumdošanā;
6.5. Līgumu arī var lauzt, Pusēm savstarpēji vienojoties, kas tiek
noformēts ar protokolu, ko pievieno Līgumam un kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa.
7.Īpaši noteikumi.
7.1. Saskaņā ar vienošanos.
8. Nepārvaramas varas apstākļi.
8.1. Puses nevirzīs viena otrai
pretenzijas gadījumā, ja iestāsies nepārvaramas varas apstākļi, tādi kā ugunsgrēks, stihiskas nelaimes, streiki, jebkuras kara un teroristiskas darbības, kas tiešā veidā ietekmē šī Līguma izpildi un kuru iestāšanos nebija
iespējams paredzēt un novērtēt;
8.2 Nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās
ir jāapstiprina ar attiecīgu kompetentu iestāžu izziņu. Pusēm nekavējoties ir jāinformē vienai
otru par šādu apstākļu iestāšanos un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai
nepieļautu Pusēm zaudējumu veidošanos, izpildot šo Līgumu;
8.3. Ja iestājas nepārvaramas varas
apstākļi, tad Līguma darbības laiks pagarinās par termiņu, kuru Puses nosaka ar atsevišķu
vienošanos;
9. Nobeiguma noteikumi.
9.1. Puses ir iepazinušās ar Līguma
saturu. Tās satur
pilnīgu Pušu vienošanos un to nevar mainīt citā kārtībā, kā tikai Pusēm rakstiski vienojoties;
9.2. Šis Līgums sastādīts uz ... lapām, divos eksemplāros. Katra no Pusēm saņem vienu eksemplāru. Abiem eksemplāriem piemīt vienāds
juridisks spēks;
9.3. Ja kāds no šī Līguma noteikumiem
zaudē juridisku spēku, tad pārējie Līguma punkti paliek spēkā.
Pušu rekvizīti. Pārdevējs Pircējs
Pušu paraksti. Pārdevējs
Pircējs
Līgums par preces izgatavošanu un piegādi.
(Ar piegādātāja interešu aizsardzības elementiem).
Līguma noslēgšanas gads, datums, uzņēmuma nosaukums, turpmāk Piegādātājs, tā (amatpersona) personā, kas darbojas uz Statūtu pamata, no vienas puses, un (uzņēmuma nosaukums), turpmāk Pircējs, tā (amatpersona) personā, kas darbojas uz Statūtu pamata, no otras puses, noslēdza šo Līgumu par sekojošu:
1. Līguma priekšmets.
1.1. Piegādātājs pēc Pircēja
pasūtījuma apņemas saražot un nodot, bet Pircējs savukārt apņemas bez kavēšanās pieņemt un
pilnībā apmaksāt Piegādātāja produkciju, turpmāk saukta Prece;
1.2. Prece, tās daudzums un cena tiek noteikta šim Līgumam
pievienotajā Specifikācijā, kas ir saskaņota starp Pircēju un Piegādātāju un ir šī Līguma neatņemama
sastāvdaļa.
2. Īpašumtiesības.
2.1. Īpašumtiesības uz Preci tiek
saglabātas Piegādātājam līdz brīdim, kad Pircējs ir apmaksājis Preces pilnu vērtību.
3. Pircēja tiesības un pienākumi.
3.1. Pircējam ir jāveic Preces pilna
apmaksa saskaņā ar šī Līguma 9.p. noteikumiem;
3.2. Pircējs var grozīt vai atsaukt savu pasūtījumu atbilstoši šī Līguma 4.p.
paredzētajiem noteikumiem.
4. Pasūtījuma atsaukšana un grozīšana.
4.1. Pēc tam, kad šis Līgums ir stājies spēkā, Pircējs var atsaukt savu pasūtījumu
gadījumā, ja
Piegādātājs nav uzsācis tā ražošanu, samaksājot Piegādātājam soda naudu (saskaņā ar vienošanos) % apmērā no kopējās līguma summas un
atlīdzinājis Piegādātājam visus zaudējumus, kas radušies sakarā ar pasūtījuma atsaukšanu;
4.2. Ja Piegādātājs jau ir uzsācis
saskaņotā pasūtījuma ražošanu, Pircējs nevar atteikties no sava pasūtījuma un viņam ir jāpieņem un
jāapmaksā Prece atbilstoši šī Līguma noteikumiem, ja vien viņš nav vienojies ar Pircēju, samaksājot viņam soda naudu (pēc vienošanās) % apmēra no kopējās šī Līguma summas un
kompensējis Piegādātājam visus zaudējumus, kas radušies viņam sakarā ar pasūtījuma atsaukšanu;
4.3. Pēc šī Līguma stāšanās spēkā
Pircējs var grozīt savu pasūtījumu, ja Piegādātājs vēl nav uzsācis pušu saskaņotā pasūtījuma
ražošanu;
4.3.1. ja
Piegādātājs vēl nav uzsācis pasūtījuma ražošanu, puses vienojas par jaunu pasūtījumu, kas tiek noformētas kā Specifikācija, kas ir šī Līguma neatņemama sastāvdaļa;
4.4. Ja saskaņoto pasūtījumu
Piegādātājs jau ir uzsācis ražot, tad Pircējs nevar grozīt savu pasūtījumu un viņam ir
jāpieņem un jāapmaksā Prece atbilstoši šī Līguma noteikumiem, ja vien viņš nav
vienojies ar Piegādātāju, samaksājis viņam soda naudu (pēc vienošanās summa) % apmērā no Līguma summas un kompensējis Piegādātajam visus zaudējumus, kas radušies pasūtījuma grozīšanas dēļ;
4.5. Pasūtījuma grozīšanas gadījumos
šī Līguma 4.3.p. un 4.4.p. paredzētajā kartībā, Pircējs veic Preces apmaksu atbilstoši šī Līguma 8.5. vai 8.6.punktam.
5. Piegādātāja Tiesības un Pienākumi.
5.1. Piegādātājam ir jāizgatavo Prece
atbilstoši saskaņotai Specifikācijai (pēc vienošanās) nedēļu laikā no brīža, kad uz viņa rēķinu ir ticis pārskaitīts
avansa maksājums (turpmāk
saukts avanss), kas
norādīts šī Līguma 8.3.p. un jāpiegādā Pircējam Prece tikai pēc tam, kad Pircējs ir veicis pilnu tās apmaksu
atbilstoši šī Līguma noteikumiem;
5.1.1. ja Pircējs ir
grozījis pasūtījumu atbilstoši šī Līguma 4.3.p. vai 4.4.p., tad Preces izgatavošanas termiņš
tiek veikts atbilstoši jaunajam pasūtījuma datumam vai, ja Pircējam ir jāpiemaksā Avanss, tad atbilstoši Avansa piemaksas datumam;
5.2. Piegādātājam ir tiesības
izgatavot un piegādāt Preci pirms termiņa, par ko viņam papildus ir jāinformē Pircējs.
6.Preces nejaušas bojāejas vai bojāšanas risks.
6.1. Viss risks par Preces nejaušu
bojāeju vai bojāšanos pāriet Pircējam no Preces pieņemšanas brīža.
6.2. Preces pieņemšana tiek noformēta
ar preču pavadzīmes rēķina parakstīšanu, bet Preces pieņemšanas nokavējuma gadījumā, kas notikusi Pircēja vaina dēļ, no brīža, kad pagājis Līguma 8.4.p. norādītais termiņš;
6.3. Ja starp pusēm ir radušās
domstarpības par Preces daudzumu vai kvalitāti, Preces pieņemšanas brīdis attiecībā uz Pircēja
nepieņemto Preci tiek atbilstoši pārcelts līdz brīdim, kad šīs nesaskaņās ir atrisinātas
saskaņā ar šī Līguma 7.p.
7.Preces
piegāde un pieņemšana.
7.1. Piegādātājs piegādā un, pamatojoties uz preču pavadzīmi -
rēķinu, nodod
Preci, bet Pircējs
pieņem Preci (Preces
nodošanas vieta);
7.2. Pircējs pieņem Preci Piegādātāja pilnvarotā pārstāvja klātbūtnē;
7.3. Pircējam, pieņemot Preci, ir
jāpārbauda tās skaits un kvalitāte;
7.4. Preces pieņemšanas laikā
konstatētā preces sliktā kvalitāte vai tās skaita trūkums nerada šī Līguma
anulēšanu vai Avansa atdošanu Pircējam, vai arī beigu maksājuma, kas norādīts šī Līguma 8.4.p., atlikšanu;
7.5. Ja atklājas Preces sliktā
kvalitāte vai iztrūkums, Pircējs un Piegādātāja pilnvarotais pārstāvis sastāda un paraksta Preces
pieņemšanas -
nodošanas aktu (turpmāk
saukts Akts);
7.5.1. ja
Piegādātājs nepiekrīt Pircēja pretenzijām, viņš paraksta Aktu, izdarot tajā atbilstošu atrunu;
7.6. Ja atklājas un atbilstoši šī
Līguma 7.5.p. aktā tiek fiksēts Preces iztrūkums vai tās sliktā kvalitāte un
Piegādātājs atzīst pircēja pretenzijas par pamatotām, viņam ir... dienu laikā no Akta parakstīšanas brīža jāpapildina Aktā
fiksētais iztrūkums vai jāapmaina nekvalitatīvo Preci pret jaunu;
7.6.1. preces
nodošana atbilstoši Līguma 7.6.p. tiek noformēta ar jaunu Aktu;
7.7. Ja Piegādātājs nepiekrīt Pircēja
pretenzijām, kas norādītas
Aktā, pušu
attiecības tiek regulētas atbilstoši šī Līguma 10.1.p.;
7.7.1. šādā gadījumā
pusēm nav jāatlīdzina vienai otrai visi zaudējumi, kas saistīti ar radušā strīda atrisināšanu un savu
Līgumā paredzēto neizpildi.
8.Līguma
summa un norēķinu kārtība.
8.1. Kopējā Līguma summa ir ______ , ieskaitot 18% PVN;
8.2. Līguma summā ietilpst:
8.2.1. preces vērtība : Ls ______
( ),
ieskaitot 18% PVN;
8.2.2. transportēšanas izdevumi : Ls ______, ieskaitot 18 % PVN;
8.3. Pircējam ____ dienu laikā no Līguma spēkā stāšanās
brīža jāiemaksā Avanss ____% apmērā no kopējās Līguma summas, kas veido Ls ____ (_____);
8.4. Atlikušo summu _____% no kopējās Līguma summas, kuru veido Ls ____(____), Pircējam ir jāsamaksā _____ dienu laikā no brīža, kad beidzies šī Līguma 5.2.p. Piegādātājs informē Pircēju par Preces
gatavību pirms termiņa;
8.5. Ja, Pircējam grozot pasūtījumu atbilstoši Līguma 4.3.p. vai 4.4.p., pieaug Līguma kopējā summa, tad Pircējam _____ dienu
laikā no jaunā pasūtījuma saskaņošanas brīža ir jāpiemaksā trūkstošā Avansa
daļa un atbilstoši jāpalielina šī Līguma summa, kas norādīta Līguma 8.4.p.;
8.6. Ja, pircējam grozot pasūtījumu atbilstoši Līguma 4.3. vai 4.4.p., Līguma kopējā summa samazinās, tad Piegādātājam nav jāatdod Pircējam
pārmaksātā Avansa daļa, bet Pircējs var atbilstoši samazināt 8.4.p. norādīto Līguma summu;
8.7. Pircējam ir jāveic visi Līguma
minētie maksājumi, veicot
skaidras naudas iemaksu Piegādātāja kasē vai pārskaitot naudas līdzekļus uz
Piegādātāja rēķinu.
9. Garantijas.
9.1. Piegādātājs garantē savlaicīgu Preces izgatavošanu un
tās piegādi, kā arī Preces
atbilstību Specifikācijai;
9.2. Pircējs garantē savlaicīgu
Preces pieņemšanu un Preces pilnas vērtības apmaksu šajā Līgumā norādītajos
termiņos un apmēros.
10.Strīdu
atrisināšana un pušu atbildība.
10.1. Visus strīdus un domstarpības, kas rodas no šī Līguma vai tā sakarā,
puses risinās pārrunu ceļā. Ja pusēm __________ laikā neizdodas vienoties pārrunu ceļā, strīds tiks nodots izskatīšanai Latvijas
Republikas tiesu instancēs;
10.2. Puses ir viena otrai atbildīgas
par Līgumā paredzēto saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi, un tās apņemas atlīdzināt viena otrai
visus šai sakarā radušos zaudējumus, izņemot šajā Līgumā tieši paredzētos gadījumos;
10.3. Ja Piegādātājs pieļauj
nokavējumu savu Līgumā paredzēto saistību izpildē, viņam jāmaksā Pircējam nokavējuma procentus ____% apmērā no Līguma summas par
katru nokavējuma dienu, bet ne vairāk kā ___% no Līguma summas;
10.4. Ja Pircējs pieļauj jebkuru šajā
Līgumā minēto maksājumu nokavējumu, Pircējs maksā soda naudu ____% apmērā no maksājumiem paredzētās summas par katru
nokavējuma dienu;
10.5. Puses par šo Līgumu ir
atbildīgas Latvijas Republikas likumdošanā paredzētajā kartībā;
10.6. Ja Pircējs pielaiž jebkura šajā
Līgumā minētā maksājuma termiņu nokavējumu ilgāk par ____ mēnešiem, Piegādātajam ir tiesības lauzt šo
Līgumu, bet
Pircējam jāizmaksā Piegādātajam atbilstoši Līguma 10.4.p. aprēķinātie nokavējuma procenti un jāatlīdzina Piegādātājam visi radušies
zaudējumi, kas saistīti
ar to, ka Pircējs
nav izpildījis savas saistības;
10.7. Ja Piegādātājs pieļauj savu
saistību nokavējumu ilgāk par ____ mēnešiem, tad Pircējam
ir tiesības lauzt Līgumu;
10.8. Ja Pircējs pieļāvis Preces
pilnas apmaksas nokavējumu, Piegādātājs papildus šī Līguma 10.4.p. minētajai nokavējuma naudai, par katru Preces glabāšanas dienu
aprēķina Ls ____. Tādā gadījumā, nododot Preci, Pircējam
papildus nokavējuma naudai jāizmaksā Piegādātājam aprēķināto summu par Preces
glabāšanu;
10.9. Ja viena no pusēm ir pieļāvusi
savu līgumsaistību izpildes nokavējumu, otra puse nav atbildīga par nesavlaicīgu savu saistību
izpildi;
10.10. Piegādātājs
nav atbildīgs par savu līgumsaistību izpildes nokavējumu, ja iespējamību izpildīt savas saistības
ierobežoja kādas trešās personas vai citi apstākļi, kurus, slēdzot šo Līgumu, Piegādātājs neparedzēja un kurus viņš ar saprātīgu
rīcību nevarēja kontrolēt;
10.11. Soda naudu
samaksa neatbrīvo puses no savu līgumsodu izpildes pienākuma.
11 .Papildus noteikumi.
11. _____________________________.
12.Līguma darbības termiņš, tā grozīšanas, papildināšanas un laužšanas kartība.
12.1. Līgums stājas spēkā brīdī, kad to parakstījušas abas puses un
darbojas līdz brīdim, kad puses ir pilnībā izpildījušas savas līgumsaistības;
12.2. Līgums var tikt grozīts, papildināts un pirms termiņa lauzts
tikai ar šo pušu rakstisku vienošanos, kas tiek noformēts kā šī Līguma pielikums un ir tā
neatņemama sastāvdaļa;
12.3. Šī Līguma pirmstermiņa
vienpusēja laušana iespējama tikai tieši šajā Līgumā paredzētajos gadījumos.
13.Noslēguma noteikumi.
13.1. Līgums satur pušu pilnīgu vienošanos, puses
ir iepazinušās ar tā saturu un piekrīt visiem tā punktiem, ko apliecina, parakstot Līgumu;
13.2. Puses apņemas neizpaust trešajai personai informāciju, kas tai kļuvusi zināma pildot savas līgumsaistības;
13.3. Pusēm ir jāinformē vienai otru
nedēļas laikā par savu rekvizītu (nosaukuma, adreses un taml.) maiņu;
13.4. Šis Līgums atceļ visus iepriekšējos
līgumus, kurus puses
noslēgušas līdz šim un kas attiecas uz šajā Līgumā minēto Preci. Pēc šī Līguma parakstīšanas savu spēku
zaudē visas iepriekšējās šī Līguma sagatavošanas procesa panāktās mutiskās vai
rakstiskās vienošanās;
13.5. Līgums ir sastādīts 2 eksemplāros. Katra puse saņem šī Līguma eksemplāru. Visiem eksemplāriem ir vienāds
juridisks spēks;
13.6. Visos citos jautājumos, ko neregulē Līguma noteikumi, puses vadās no spēkā esošās Latvijas
Republikas likumdošanas.
Pušu
rekvizīti. Pircējs Piegādātājs
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru