Saturs
1.
Vispārīgās ziņas par pagasta
teritoriju
1.1.
Ģeogrāfiskais izvietojums
1.2.
Pagasta vēsture
|
3
3
3
|
2.
Pašvaldības pārvalde un
organizācija
2.1.
Pārvaldes struktūra
2.2.
Jautājumu sagatavošanas kārtība
|
3
3
5
|
3.
Iedzīvotāji
3.1.
Pagasta demogrāfiskā situācija
3.2.
Nacionālā struktūra
3.3.
Izglītība
|
6
6
7
8
|
4. Kultūra
|
8
|
5. Veselības aizsardzība
|
9
|
6. Fiziskā kultūra un
sports
|
9
|
7. Tautsaimniecības
apskats
7.1. Uzņēmējdarbība
7.2. Ražošanas uzņēmumi
7.3. Tirdzniecības un sadzīves
pakalpojumi
|
9
9
10
11
|
8. Iedzīvotāju nodarbinātība
|
12
|
9. Infrastruktūra
|
14
|
10. Sociālā aprūpe
|
15
|
11. Strūžānu pagasta
ceļi
|
16
|
12. Dzīvokļu saimniecība
|
16
|
13. Pašvaldību zemes
fonds
|
16
|
Tekstā
lietoto jēdzienu, akronīmu un abreviatūru skaidrojums.
Reģions – relatīvi viendabīga Latvijas teritorijas
daļa (pagastu un pilsētu kopa, rajons vai rajonu kopa), kuru vieno noteikta
pazīme vai kopīga problēma.
Reģiona attīstība – konkrētas Latvijas teritorijas
daļas dabasvides, kultūrvides, sociālo un saimniecisko pārmaiņu process.
Reģionālā attīstība – ilglaicīgie visas Latvijas un
katra tās raģiona dabas un kultūrvides, sociālās un saimnieciskās attīstības
procesi.
Reģionālās attīstības politika – saskaņota un
organizēta rīcība valsts reģionālajai attīstībai, kas ietver sevī noteiktu
darbības principu, metožu, līdzekļu un pasākumu kopumu.
Attīstības stratēģija – saskaņota prioritāšu, mērķu
un rīcību programma. Stratēģija balstās uz pašreizējās situācijas analīzi un
radošajām tendencēm. Tā ir vērsta uz vēlamās situācijas (vīzijas) sasniegšanu
ekonomikas, sociālās, kultūras, vides u.c. jomās.
Vīzija – vēlamā un iespējamā nākotnē sasniedzamā
situācija, tēls.
SVID – sistemātiska analīze, vispārīga grupu darba
metode pašreizējās situācijas un attīstības iespēju novērtēšanai.
S – stiprās puses
V – vājās puses
I – iespējas
D – draudi
MK
– Ministru kabinets
VARAM
– Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
LR
– Latvijas Republika
A/S
– akciju sabiedrība
IU
– individuālais uzņēmums
Z/s
– zemnieku saimniecība
TEC
– Termoelektrocentrāle
Ls
– lats
tab.
– tabula
att.
– attēls
u.c.
– un citi
sk.
– skatīt
u.tml.
– un tamlīdzīgi
Latvijas
Lauksaimniecības universitāte
Ekonomikas
fakultāte
Ekonomikas
katedra
Mārtiņš Buņķis
Rēzeknes rajona
Strūžānu pagasta sociāli ekonomiskā attīstības programma
Zinātniskais darbs ekonomikas bakalaura grāda iegūšanai
Specializācija: Reģionālā attīstība un pārvalde, uzņēmējdarbība
|
|
Jelgava
1.
Teorijas
apskats reģionālās attīstības aspektā
1.1.
Reģionālās
attīstības teorijas
1.1.1. Telpas ekonomiskā
teorija
Visa
dzīve norit laikā un telpā. Cilvēka rīcība un ekonomika attiecās uz abām šīm
dimensijām. Ekonomiskās struktūras un procesi nav neatkarīgi no šīm dimensijām,
bet tās vispusīgi ietekmē. Klasiskajā ekonomikā bieži vien abstrahējas no
telpas, tas nozīmē, ka telpa tiek atstāta novārtā salīdzinot ar laiku.
Izaugsmes teorijā tas izpaužas vairāk. Telpa ir ierobežots resurss un tāpēc
jāparedz kā telpu iekārtot, jo vien aveida telpas iekārtojums izslēdz
alternatīvu veidu. Telpas iekārtošanas aktualitāte ir vērojama gan atsevišķā
zemē, valstī, gan Eiropas integrācijā, gan arī attīstībā kopumā un attīstības
zemēs. Pastāv arī telpu izmantošanas ekonomiskais aspekts, tas nozīmē, kādas
konkrētas telpas daļas attīstība un tās iedarbība uz kopējās telpas attīstību.
Runājot par telpas kārtību, ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:
1. Kāds ir faktiskais telpas
iekārtojums;
2. Kāpēc ir tāda telpas
kārtība;
3. Kāds ir optimums;
4. Kādai ir jābūt tai darbībai,
rīcībai, kas panāktu telpiskās kārtības izmainīšanu, lai tā atbilstu
sabiedriskajam mērķim.
Tas
nozīmē, ka telpa ir jāplāno, nākotnes darbība ir sistemātiski jāsagatavo ar
līdzekļu jeb instrumentu palīdzību, tie ir jāievieš, lai kopumā gūtu tādu
telpas kārtību, uz kuru tiecas sabiedrība. Telpas
kārtības politika ir valstiska darbība, kas nepieciešama šīs telpas
izmantošanai gan sociālie, gan kultūras, ekonomiskiem un ekoloģiskiem mērķiem.
Tā ir ekonomikas teorijas daļa, kas tiek lietota kopā ar laika dimensiju, jo
katra prece ir definēta gan laikā, gan konkrētā vietā. Patreiz nav izveidota
visaptveroša ekonomikas un sabiedrības telpas organizēšanas teorija. Esošās
teorijas daļēji runā tikai par kompleksām hipotēzēm, kas apkopotas un
diferencējas:
§ atrašanās vietas teorijā;
§ telpiskās mobilitātes
teorijā;
§ telpiskās izaugsmes un
attīstības teorijā.
Atrašanās
vietas teorija koncentrējās uz telpas jeb vietas struktūras skaidrojumu.
Tepiskās
mobilitātes teorija runā par telpisko iekšējo aktivitāšu cēloņiem un
iedarbību.
Ar telpu saistītā izaugsmes
un attīstības teorija kā centrālo jautājumu apskata telpiski diferencētas ekonomiskās
izaugsmes un sabiedriskās attīstības procesu.
No atziņas, ka telpiskās
iekšējās aktivitātes pagātnē pamatā noteica pastāvošo struktūru izveidošanos,
un pastāvošās struktūras savukārt ietekmē nākotnes telpas diferencācijas
procesu, tiecās visi uz 3 minēto teoriju integrāciju.
1.1.2. Atrašanās vietas teorijas
Atrašanās
vietas teorijas ir saistītas ar
atsevišķas ekonomikas un kopējās ekonomikas lokalizācijas problēmām. Atsevišķās
ekonomikas vietu teorijas izzina optimālās vietas atsevišķiem primāriem (lauksaimniecības), sekundāriem
(rūpniecība) un tertiāriem uzņēmumiem.
Uzņēmuma
ekonomikas vietas noteikšanas jautājumu var formulēt arī šādi: kādu telpu
uzņēmējam izvēlēties kā vietu savam uzņēmumam. Jautājums nav par viena
atsevišķa uzņēmuma vai arī par vienas nozares uzņēmumiem, bet par optimālo
telpas struktūru visām ekonomiskām aktivitātēm tautsaimniecībā. Pēc J.H.Tīnena,
A.Loša, V.Kristallera vai primāriem, sekundāriem un tertiāriem sektora modeļiem
var noteikt optimālo telpas kārtību. Šo sektoriālo sistēmu jaunajos laikos
papildināja V.Isards, L.Lefēbers, Beventers kopējās ekonomikas teorijas
virzienā.
Valsts jeb zemes
izmantošanas teorija
(J.H.fon
Tīnens)
No
atrašanās vietas struktūras teorijas novirziena jāatzīmē Tīnens kā pirmais
atrašanās vietas teorētiķis. Savā darbā “Izolēta valsts attiecībā uz
lauksaimniecību un nacionālo ekonomiku” autors izpēta mācību par atrašanās
vietu. Kādā veidā ekonomiskās likumsakarības vada valsts optimālas tehnikas
izveidošanu. Atbildei uz šo jautājumu izveidots atrašanās vietas struktūras
modelis, kas izriet no rindas pieņēmumu:
§
izolēta
valsts ir ekonomiskā telpa, kura no pārējās pasaules ir norobežota. Tās vidū
atrodas vienīgi pilsēta. Telpa ir homogēna;
§
pilsēta apgādā ekonomisko telpu
ar industrijas precēm un veido vienīgo tirgu
zemē ražotajiem agrārproduktiem. Tāpat pilsēta izpilda dubultfunkciju: kā
atrašanās vieta un kā piedāvājuma centrs industriālajiem produktiem un darbam.
Pilsēta ir pieprasījuma centrs agrārajiem ražojumiem;
§
transportizmaksas
ir tieši proporcionālas lauksaimnieciskās ražošanas atrašanās vietas attālumam
no patēriņa centra un proporcionālas agrārproduktu svaram. Bez tam vēl
lauksaimniecības produktu tilpums un spēja ātri bojāties ietekmē
transportizmaksu līmeni. Satiksmes tīkls starp pilsētu un laukiem visos
virzienos ir vienāds;
§
lauksaimnieki cenšas maksimizēt peļņu, savu
produkciju automātiski pielāgojot centrālam pieprasījumam.
Kodola
Tīnena teorijā ir lauksaimniecisko ražotāju zemes diferenciālā rente.
Šo renti samazina ražošanas atrašanās vietas attālums no patēriņa centra. Tas
noved arī pie zemes izmantošanas intensitātes un veidu telpiskās
diferencēšanas. Jau tajā laikā Tīnens norādīja uz to, ka ar atsevišķu vienkāršo
pieņēmumu, kā arī fiziski ģeogrāfiskais izvietojums, ārējie faktori,
tirdzniecības situācija, nodokļi, subsīdijas dod atšķirības daudziem patēriņa
centriem, un atkarībā no tā rodas zemes izmantošanas zonēšana. Ekonomiski
tehnoloģiska procesa attīstības gaitā mainās tirgus cena, ražošanas izmaksas,
transporta izmaksas. Sekas tam ir zemes rentes izmaiņas, līdz ar to mainās arī
zemes izmantošanas zonas. Tīnena teorijai pēdējā laikā tiek veltīts daudz
uzmanības. Ar kompjūterprogrammu palīdzību viņa teoriju pētīja dažādos līmeņos
(uzņēmuma, pagasta, reģiona, pasaules). Viņa nopelns ir tas, ka atrašanās
vietas problēma tika skarta ekonomiskajās zinātnēs. Tīnens ir attīstījis
optimālās telpas izmantošanas teoriju, kas pielietojama ne tikai agrārsektorā,
bet atsevišķi tās elementi ieviešami sekundārā un terciālā sektora teorijā
(rūpnieciskā un pakalpojumu).
Centrālo vietu teorija
(Valters
Kristallers)
Valteru
Kristalleru uzskata par centrālo vietu teorijas pamatlicēju. 1933.gadā
publicētajā darbā “Centrālās vietas Dienvidvācijā” viņš pēta ekonomiskās
kārtības struktūru un noskaidro apdzīvojamo vietu hierarhiju no ekonomiski
svarīgāko faktoru kopējās iedarbības. Ar deduktīvo metodi Kristallers izskaidro
un pamatā pieņem izejas situāciju par telpas iekārtojumu, piedāvājuma un
pieprasījuma attiecībām, kā arī par tirgus formu:
§
neierobežotā
platībā nepastāv telpiskas atšķirības ražošanas un
pieprasījuma nosacījumiem. Ražošanas faktori un iedzīvotāji visā telpā ir
līdzīgi sadalīti. Ienākums, pirkšanas spējas un vajadzības visiem indivīdiem ir
līdzīgas. Satiksmes tīkls visos virzienos ir veidots līdzīgi un
transportizmaksas ir tieši proporcionālas attālumam;
§
preču piedāvātāji cenšas maksimizēt peļņu un pieprasītāji –
maksimizēt derīgumu. Visi tirgus dalībnieki ir vienādi informēti un izturas pēc
racionalitātes principa. Katrs uzņēmējs piedāvā tikai vienu produktu. Tirgus
cena, piedāvājums un pieprasījums ir līdzsvarā. Bet tomēr, sakarā ar problēmas
skatījumu telpiskā dimensijā konkrētajā tirgū pilnīgas konkurences tirgus priekšnosacījumi
apzināti tiek anulēti. Piedāvātāju atrašanās vietu skaits, kas kopējo tirgu
apgādā ar produkciju, tiek minimizēts un piedāvājuma specializācija atsevišķās
atrašanās vietās ir izslēgti.
Kristallera
teorijā ir svarīgi, ka atsevišķām precēm ir atšķirīgi rādiusa attālumi.
Piemēram, pārtikas produktu veikalam ir daudz mazāks rādiusa attālums kā
specializētajam tepiķu veikalam. Šie atšķirīgie rādiusa attālumi kā arī
diference starp augšējo un apakšējo robežu ir izšķiroša ietekme uz preču un
pakalpojumu ražošanas vietas tehnisko sadalījumu pēc absolūtā un relatīvā
lieluma. Augšējai un apakšējai robežai ir iespējami dažādi varianti:
§
ja augšējās un apakšējās robežas
ir ļoti
tālu, ražošanu vajag koncentrēt telpā dažādos punktos.
Kristallers runā šajā gadījumā par centrālo preču augstu kārtību. Vajadzīgs
liels pieprasījums, lai nodrošinātu darbu uzņēmumam. Piemēram, mēbeļu nams –
ražošanas apjoms liels, bet uzņēmumu skaits mazs.
§
attāluma abas robežas ir ļoti tuvu.
Tādā gadījumā ražošanu vajag pārkārtot daudzos punktos telpā. Te ir runa par
centrālo preču “zemu”kārtību. Piemēram, ikdienas patēriņa preces, kuru
pieprasījums ir liels.
§
attāluma augšējā robeža ir ļoti tālu,
bet savukārt zemākā – ļoti tuvu. Tad ražošanu pārkārto daudzos punktos telpā.
§
augšējā robeža ir tuvāk kā zemākā
robeža. Preci nevar ekonomiski piedāvāt. Iepriekš teiktais rāda,
uz kāda pamata ražošanas dispersija koncentrējas.
Centrālo vietu sistēma
Balstoties
uz saviem secinājumiem par centrālo preču attālumu, Kristallers attīstīja savu
centrālo vietu sistēmu, tas nozīmē, ka ir jāveido racionāla shēma. Visa valsts
tiktu apgādāta ar precēm, pie tam no iespējami mazāka skaita funkcionējošām
centrālām vietām, mērķis ir šo centrālo vietu skaita minimizēšana. Galvenais
nosacījums, ka kopējā ekonomiskā telpa tiks apgādāta ar precēm, bet šis mērķa
kritērijs netika pamatots.
Kristallera
modelis attīstījās šādā veidā: apgādes tīkls veidojas no vairākām centrālām
vietām un šī tīkla sastāvdaļas ir regulāri sešstūri, kura viduspunktā atrodas
ražošanas vieta. Skats ir bišu vaska šūnas formā. Varēja izmantot arī
trijstūrus vai četrstūrus, bet tos neizmanto tāpēc, ka mērķis bija minimizēt
centrālās vietas. Lai izpildītu prasību par centrālo vietu minimizēšanu, vajag
pēc iespējas vairāk ražot preču ar mazāko attļumu no pastāvošajām centrālajām
vietām. Kad centrālo preču attāluma augšējā robeža ir tik zemu, ka kopējā
apgabala apgāde no pastāvošajām B vietām nav iespējama, tiek veikta nākošo
centrālo vietu iekārtošana. Tas nozīmē, ka veidojas preču ražošana ar zemāku
sakārtojumu un Kristallers tās nosaucis par K vietām (pagasts). K atrodas
viduspunktā vienādmalu trijstūrī, kas tiek veidots ar tiem tuvākajām B vietām.
Ap katru B vietu atrodas 6 K vietas. Salīdzinot K un B vietas, rodas sekojošas
atšķirības:
§
B vieta ražo preces kā augstākās,
tā zemākās kārtības, bet K vieta ražo tikai zemākās
kārtības preces. B vieta ieņem centrālo vietu hierarhijā, augstāku vietu
kā K vieta;
§
K vietu skaits ir daudzreiz lielāks
kā B
vietu skaits. Šo hierarhiju attīstīt tālāk;
§
centrālo preču augšējā attīstības
robeža ir tik zemu, ka pilnīga apgāde no vietas nav iespējama,
ir jāierīko A vietas un to atrašanās vieta atrodas vienādmalu trijstūra
viduspunktos, kas tiek veidoti ar 2 tuvāko K un B vietu.
No
tā var secināt:
§
telpas
diferenciācijas faktoros Kristallers ievēroja
transportizmaksas, kas atspoguļojas caur augšējo robežu; ievēroja, ka jābūt
noteiktam minimāli ražoto preču daudzumam. Jārada iekšējā taupījuma efekts.
Rezultātā veidojas sešstūrains tirgus apgabals, kura viduspunktā atrodas
ražošanas vieta. Kopējais apgādājamais apgabals satur bišu vaska šūnu formu.
§
iekšējā
un ārējā attāluma robeža dažādām nozarēm ir atšķirīga, un nav iespējams visas
nozares vienā vietā novietot. Lai minimizētu centrālo vietu skaitu, Kristallers
savu sistēmu attīsta tā, ka vieta, kurā ir ražotas preces ar augstāku rādiusa
attālumu, vienlaicīgi ir arī vieta precēm ar zemāku ražošanas attālumu. Tāpēc
rodas centrālo vietu hierarhija.
§
tuvāku
pamatojumu mērķa kritērijasm minimizēt nepieciešamo vietu skaitu, Kristallers
nedod. Nav runāts arī par ārējo efektu, kas dara mērķtiecīgu dažādu nozaru
koncentrāciju vienuviet.
§
Kristallers
iziet no tā, lai kopējo apgabalu nodrošinātu ar preci, taču patērētājam
perifērijā ir augstākas izmaksas.
§
atstāti
novārtā ārējie ekonomiskie faktori un arī ekonomiskās telpas vajadzības.
Piemēram, nav ņemtas vērā cenas zemei, to atšķirības.
1.2.
Latvijas reģionālās attīstības politikas mērķi un
uzdevumi
1.2.1.
Reģionālās attīstības politikas mērķi
§
radīt priekšnoteikumus labvēlīgu
un līdzvērtīgu vides, dzīves un darba apstākļu nodrošinšanai visos Latvijas
reģionos;
§
samazināt un novērst nelabvēlīgās
reģionālās atšķirības un atbalstīt labvēlīgo atšķirību saglabāšanos;
§
nodrošināt ilgtspējīgu un
līdzsvarotu attīstību Latvijā un tās reģionos, saskaņot saimniecisko darbību ar
dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un vairošanu;
§
radīt priekšnoteikumus Latvijas
integrācijai Eiropas Savienībā un tās reģionālās attīstības procesos.
1.2.2. Reģionālās attīstības
politikas uzdevumi
§
nodrošināt reģionālo skatījumu
visu līmeņu lēmumu pieņemšanā, koncepcijās, rīcības programmās un citos
dokumentos, kas skar valsts vai nozares attīstību;
§
veicināt pagastu , pilsētu,
rajonu un pašvaldību reģionālo apvienību pašattīstības procesus, rosināt
vietējās sabiedriskās un saimnieciskās darbības patstāvību;
§
rosināt un attīstīt pašvaldību,
reģionu un valsts saskaņotu attīstības stratēģiju izveidi un tālāku
nepārtrauktu stratēģiskās plānošanas procesu;
§
sekmēt nepieciešamās
infrastruktūras attīstību visā valsts teritorijā, rēķinoties ar reģionālajām
atšķirībām;
§
veicināt tautsaimniecības
struktūras maiņu, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai visos valsts
reģionos, palielināt tautsaimniecības struktūras daudzpusību;
§
sekmēt apdzīvojuma daudzveidības
saglabāšanu un attīstību visā Latvijas teritorijā;
§
sekmēt Baltijas jūras reģiona
valstu sadarbību un Baltijas valstu integrāciju, maksimāli izmantojot Latvijas
potenciālu saskaņā ar Eiropas politiskajiem un saimnieciskajiem procesiem un
Eiropas Savienības reģionālās attīstības politiku.
1.3.
Latvijas reģionālās attīstības politikas izstrāde un
realizācijas mehānisms
1.3.1.
Valsts un pašvaldības
Valsts institūcijas
Reģionālās
attīstības politikai ir jārealizējas kā valsts kopējās attīstības stratēģijas
sastāvdaļai, aptverot visu valsts teritoriju. Valsts attīstības stratēģijai
jānosaka valsts attīstības prioritātes, virzieni, mērķi un to sasniegšanas
līdzekļi vidējam (3-5 gadi) un ilglaicīgam (10-20 gadi) periodam. Valsts
kopējās attīstības stratēģija un reģionālās attīstības politika ir Saeimas un
valdības kompetences jautājums.
Par
valsts reģionālās attīstības politikas realizāciju ir atbildīga valdība un
Latvijas Reģionālās attīstības padome (alternatīva iespēja – Latvijas
attīstības padome). Ministrijas realizē reģionālās attīstības politiku,
izstrādājot likumprojektus un nozaru attīstības programmas.
Reģionālās
attīstības politika ir izstrādājama un realizējama, balstoties uz saskaņotu
pašvaldību, to reģionālo apvienību un valdības sadarbību. Valsts institūcijas,
balstoties uz pašvaldību unreģionālo apvienību attīstības plāniem, programmām
un priekšlikumiem:
§
sagatavo valsts investīciju
programmas;
§
attīsta likumdošanu, paplašinot
un padziļinot pašvaldību demokrātiju, veicinot pašvaldību teritoriju
saimnieciskās dzīves attīstību un vienmērīgu visu Latvijas reģionu attīstību;
§
nosaka saimniecisko,
demogrāfisko, ekoloģisko u.c. problēmu reģionus un sadarbībā ar sabiedrību un
pašvaldībām nosaka šo problēmu risināšanas ceļus.
Latvijas
reģionālās attīstības padome ir veidojama kā koordinējoša institūcija valsts
reģionālās attīstības politikas izstrādāšanai un realizācijai. Latvijas
Reģionālās attīstības padomē ietilpst ministrija, Pašvaldību Savienības,
Reģionu attīstības padomju, Latvijas Attīstības Aģentūras atbildīgie pārstāvji.
Padome sagatavo un iesniedz priekšlikumus valdībai par reģionālās attīstības
politikas izveidi un realizāciju, regulāri informē valdību par stāvokli
reģionālās attīstības politikas īstenošanā, kā arī pārrauga Reģionālās
attīstības fonda darbu (alternatīva iespēja – paplašināt Latvijas attīstības
padomes sastāvu un funkcijas augšminēto uzdevumu veikšanai).
Jāprecizē
ministriju funkcijas un atbildība reģionālās attīstības jomā.
Jāpaplašina
Reģionālo vides pārvalžu darbība plānošanas procesu atbalstīšanai.
Pašvaldības
Veiksmīgas
reģiona attīstības priekšnoteikums ir katras pašvaldības ieinteresētība un
rīcība pašattīstības procesu veicināšanai savā teritorijā. Pašvaldību darbībai
jābalstās uz sabiedrības ieinteresētību, izpratni un aktīvu piedalīšanos lēmumu
pieņemšanas un realizācijas procesos. Rajonā reģionālās attīstības politiku
īsteno rajona padome un rajonā pārstāvētās valsts pārvaldes institūcijas.
Rajona padome sadarbībā ar valsts institūcijām pārzina un koordinē savā rajonā
ietilpstošo pagastu un pilsētu attīstību un realizē reģionālo politiku jomās,
kas atrodas tās pārziņā saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.
Rajonu
padomes, balstoties uz sabiedrības vēlmēm un vietējo pašvaldību interesēm,
formulē savus reģionālās attīstības mērķus un to sasniegšanas veidus, veic saskaņošanas
darbu ar sava rajona, kā arī kaimiņu pašvaldībām un valsts reģionālās
attīstības politiku, mobilizē sabiedrības garīgos un materiālos resursus
uzstādīto mērķu sasniegšanai.
Pašvaldības
brīvprātīgi apvienojas reģionālās sadarbības struktūrās kopējo problēmu
risināšanai un attīstības plānošanai.
Valstī
jāveicina Reģionu attīstības padomju veidošanās, kras sastāv no rajonu, pagastu
un pilsētu deleģētiem pārstāvjiem, ministriju reģionālo struktūrvienību
atbildīgajiem pārstāvjiem.
1.3.2.
Tiesiskais nodrošinājums
Reģionālās
attīstības politikas izveide un realizācijas mehānisms likumdošanā jānostiprina
sekojoši:
§
jāizstrādā un jāpieņem likums par
attīstības plānošanu;
§
jāizstrādā un jāpieņem likums par
Pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu;
§
jāizstrādā un jāpieņem likums par
īpaši atbalstāmajiem reģioniem;
§
jāizstrādā un jāpieņem Ministru
kabineta noteikumi, kas reglamentē īpaši atbalstāmo reģionu izdalīšanu un
nosaka atbalsta pasākumu izstrādāšanas, realizācijas un kontroles kārtību;
§
jāizstrādā un jāapstiprina
nolikums par Reģionālās attīstības fondu;
§
jāizstrādā un jāapstiprina
nolikums par Latvijas Reģionālās attīstības padomi;
§
jāizstrādā un jāapstiprina
paraugnolikums par Reģionu attīstības padomēm;
§
jāattīsta tādi budžeta veidošanas
principi un nodokļu likumdošana, kas veicina pašvaldību atbildības un funkcijas
pieaugumu, palielina to finansiālo patstāvību.
Jāpilnveido
valsts un pašvaldību struktūru darbības kontroles mehānismi, īpaši palielinot
kontroles iespējas no sabiedrības puses. Jāsekmē atbildības pakāpes pieaugums
un atbildības decentralizācija izpilddienestu līmenī.
Pašvaldībām
jābūt vispusīgai informācijai par uzņēmumiem, kas darbojas tās teritorijā.
1.3.3.
Izglītība un zinātne
Reģionālās
attīstības veicināšanai jāsekmē vispārīgā iedzīvotāju zināšanu līmeņa
paaugstināšana, speciālistu sagatavošana un reģionālo procesu pētījumi.
Izglītības
uzdevums ir rosināt politisko un saimniecisko pašapziņu, spēju risināt savas
dzīvesvietas attīstības problēmas un atrast risinājuma ceļus, kā arī
paaugstināt Latvijas darbaspēka konkurētspēju darba tirgū.
Ar
zinātniskās pētniecības darbu palīdzību būs iespējams ātrāk un kvalitatīvāk
izveidot un pastāvīgi pilnveidot reģionālās attīstības veicināšanas metodes,
reģionālās plānošanas sistēmu, saskaņot Latvijas un Eiropas savienības praksi
reģionālās attīstības politikā, kā arī panākt atgriezenisko saikni starp lēmumu
pieņemšanu un reālajiem attīstības procesiem. Šim nolūkam nepieciešama:
§
profesionālu reģionālās
attīstības plānošanas speciālistu sagatavošana darbam valsts un pašvaldību
institūcijās;
§
valsts un pašvaldību darbinieku
izglītošana reģionālās attīstības jautājumos;
§
pārkvalifikācijas un pieaugušo
apmācības centru, Pašvaldības mācību centra atbalstīšana;
§
pastāvīga un profesionāli
sagatavota informācija par vietu, reģionu attīstības procesiem un to vērtējums;
§
pastāvīga sabiedrības informēšana
un izglītošana par reģionālās attīstības jautājumiem;
§
reģionālās attīstības plānu,
programmu un teritoriālplānojumu metodikas izstrādāšana;
§
reģionālo problēmu pētījumu
veicināšana.
1.3.4.
Reģionālās attīstības plānošana
Attīstības
plāni, attīstības programmas un teritoriālplānojumi ir svarīgs priekšnoteikums
valsts, pašvaldību un privāto investīciju piesaistīšanai.
Attīstības
plānošanas pamatā ir sabiedrības ieinteresētība un gatavība noteikt attīstības
virzienus, soļus un līdzekļus noteiktu mērķu sasniegšanai. Plānošanai kā
attīstības procesa organizācijas nodrošinājumam ir jāiekļauj sevī visi
plānojuma veidi, kas skar Latviju kopumā un tās atsevišķos reģionus, rajonus,
pilsētas un pagastus.
Šajā
nolūkā:
§
jāizstrādā Latvijas reģionālās
attīstības nacionālā programma un Nacionālais plānojums;
§
katrai pašvaldības teritorijai ir
jāizstrādā savi attīstības plāni un programmas, saskaņojot vietējās, reģiona un
valsts nacionālās intereses;
§
reģionālās attīstības plānošanai,
tajā skaitā teritoriālplānojuma izstrādei, jāveicina sadarbība starp
pašvaldībām, ieskaitot kooperāciju atsevišķu funkciju izpildē;
§
jāizstrādā katras
tautsaimniecības nozares attīstības plāni un programmas saskaņā ar reģionālās
attīstības principiem, mērķiem un uzdevumiem;
§
jāsekmē starpvalstu un
starppašvaldību sadarbība reģionālajā attīstībā. Jāveicina starpvalstu
attīstības projektu izstrādāšana (Via Baltica, Via Baltica Turistica, Attīstības zona Tampere – Helsinki – Tallina
– Rīga, Vīzijas un stratēģija apkārt
Baltijas jūrai, pārrobežu plānojums Latvija – Lietuva – Baltkrievija,
Rietumu – Austrumu multimodālie transporta koridori u.c.).
1.3.5.
Reģionu noteikšana
Reģionālā
attīstība notiek vienlaicīgi vairāku faktoru ietekmē, bet konkrētās situācijās
kāds no faktoriem iegūst noteicošo nozīmi un kļūst par kritēriju reģionu kā
teritoriālu veidojumu izdalīšanai un norobežošanai. Tādēļ reģionālās attīstības
politikas veidošanas un attīstības plānošanas vajadzībām nevar izdalīt pastāvīgus,
nemainīgus teritoriālus veidojumus.
Pieredze
un pētījumi liecina, ka Latvijā reģionus var izdalīt pēc šādiem kritērijiem:
§
reģionālās dabas apstākļu
atšķirības (reljefa un klimata īpatnības);
§
tautsaimniecības un sociālās
attīstības problēmas (saimnieciskās struktūras maiņa, lauksaimniecības
attīstības iespējas, urbanizācijas ietekme, demogrāfiskā situācija);
§
novietojuma īpatnības (transporta
koridori, jūras piekraste);
§
nacionālās intereses (lielās
aizsargājamās teritorijas, valsts pierobežas apvidi);
§
specifiski operacionālie jeb
rīcības mērķi (pašvaldību apvienošanās kopīgu attīstības plānu izstrādāšanai,
valsts pārvaldes funkciju realizēšanai);
§
administratīvie rajoni (apriņķi).
Konceptuāli
Latvijas sadalījums reģionālos veidojumos tiks pamatots Latvijas reģionālās
attīstības nacionālajā programmā un Nacionālajā plānojumā, bet reģionu aprises
tiek precizētas, izstrādājot konkrētu reģionu attīstības plānus, nozaru
attīstības plānus un programmas.
Viena
un tā pati pašvaldība vienlaikus var iekļauties dažādos reģionos.
2.
Teritorijas raksturojums
2.1. Vispārīgas ziņas par
pagasta teritoriju
2.1.1. Ģeogrāfiskais
stāvoklis
Strūžānu
pagasts izvietojas Rēzeknes rajona Z-A daļā un robežojas ar Rēzeknes rajona
Gaigalavas un Dricānu pagastiem, kā arī Ludzas rajona Nautrēnu pagastu.
Kopējā
pagasta platība ir 3781,2 ha.
Pagasta
centrā – Strūžānos dzīvo 92,8% no visiem pagasta iedzīvotājiem, bet 79
iedzīvotāji apdzīvo pagasta lauku sādžas: Čeveri, Seiļi, Esti, Viļumi, Jurģeļi
un Ramaškas.
Pagasta
centrā ir izvietoti visi sociālās nozīmes objekti (skola, bērnudārzs, kultūras
nams, bibliotēka, poliklīnika).
Līdz
rajona centram Rēzeknei attālums ir 32 km.
Attālums
līdz Rīgai 272 km.
2.1.2. Pagasta vēsturiskais
apskats
Kā
pastāvīga teritoriāla vienība Strūžānu pagasts izveidojās 1969.gadā. No seniem
laikiem tā dzīve bija cieši saistīta ar Dricānu pagastu. Pēc otrā pasaules kara
tagadējās Strūžānu pagasta sādžas atradās Viļānu rajona Pelsiņu ciema padomes
sastāvdaļa un tikai 1969.gadā, kad notika vairāku kolhozu apvienošana tika
apvienotas Dricānu un Pelsiņu ciema padome, kā arī izveidota jauna – Strūžānu
ciema padome. Jo jau 1957.gadā vasarā tika uzceltas dažas dzīvojamās barakas.
1958.g.
tika nodota ekspluatācijā pirmā kapitālā māja, 1960.gadā likti pamati kūdras
fabrikai, kas sāka ražot kūdras briķetes 1963.gadā. 1960.gadā topošajā ciematā
bija uzceltas 5 daudzdzīvokļu mājas, kūdras fabrikas kantoris un pasts.
1961.gadā
uzcēla slimnīcu.
Gadu
gaitā tika uzcelta skola, kultūras nams, vairāki veikali, ēdnīca, grāmatnīca,
frizētava, aptieka.
Izveidojies
lauku ciemats, kurā tagad dzīvo pāri tūkstotis iedzīvotāju.
Ciemats
ieplānots tā, ka fabrika un visas ar to saistītās ražotnes atrodas atsevišķi no
dzīvojamā sektora.
Spēcīgi
celtniecība un ciemata teritorijas labiekārtošana risinājās 80-tajos gados, kad
tika uzcelts jauns bērnudārzs – silīte ar 140 vietām.
Pašlaik
šajā ēkā kopā ir pagasta padome, bibliotēka un bērnudārzs.
Tikai
1991.gadā tika uzcelta jauna sporta zāle. Pavisam Strūžānu ciematā uzceltas 8
divstāvu, 10 trīsstāvu, 2 četrstāvu un vairākas vienstāvu mājas.
2.1.3. Dabas vides
raksturojums
2.1.3.1. Pagasta zemes fonds
Strūžānu
pagasta zemes fonds attēlots 2.1.3.1.1.tabulā. Kopējā platība sastāda 3781 ha,
no kuriem 25% aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme.
Zemes
vidējā kadastrālā vērtība Strūžānu pagastā ir 95,00 Ls.
2.1.3.1.1.tabula
Pagasta zemes sadalījums pēc zemes lietošanas veidiem
Zemes lietošanas
veids
|
Platība, ha
|
% no kopplatības
|
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme
Meži
Krūmāji
Purvi
Kūdras ieguves purvi
Zem ūdeņiem
Zem ēkām, ceļiem, zaļā zona
Pārējā zeme
|
947,1
630,8
16,6
542,5
482
450
669
43
|
25,0
16,8
0,4
14,3
12,7
11,9
17,7
1,2
|
KOPĀ
|
3781
|
100
|
Tabulā
ir redzams, ka lielu platību sastāda meži 630,8 ha, purvi 542,5 ha, kā arī
kūdras ieguves purvi 482 ha.
Platība
zem visām pagastā esošajām dzīvojamām ēkām, ceļiem un ražošanas būvēm sastāda
669 ha. Šajā platībā ietilpst arī ciemata zaļā zona.
2.1.3.1.2.tabula
Pagasta zemes sadalījums pēc zemes izmantošanas mērķiem
Zemes lietošanas
mērķi
|
Platība, ha
|
% no kopplatības
|
Pašvaldību appsaimniekošana
Mežsaimniecības pārziņā
A/S “Kūdras Fabrika” zeme
|
2271
1010
500
|
60,1
26,7
13,2
|
KOPĀ
|
3781
|
100
|
Strūžānu
pagasta zemes platība ir it kā sadalīta trijiem apsaimniekotājiem, kuri savas
zemes platības izmanto dažādiem mērķiem. A/S Ķūdras Fabrika” apsaimniekoto
platību pārsvarā sastāda kūdras purvi 482 ha, 18 ha aizņem platība zem
ražošanas ēkām un šaursliežu dzelzceļa.
Mežsaimniecības
pārziņā atrodas mežu, krūmu un purvu platības.
Savukārt
pašvaldība apsaimnieko LIZ, 75,4 ha meža un arī Strūžānu ciemata platību.
2.1.3.2. Reljefs
Strūžānu
pagasta reljefs ir vidēji paugurains, raksturīgi platveidīgi pauguri, starp
kalniem izvietoti dažādi mērenu pauguru veidojumi.
2.1.3.3. Augsnes un
mežainība
Augsne
veidojusies no dažāda mehāniskā sastāva morēnu materiāla.
Lielāko
daļu aizņem vieglais un vidējais, nereti akmeņainais smilšmāls. Sastopamas arī
kūdras augsnes. Meži aizņem 630,8 ha jeb 16,8% lielu platību. Bez mežiem
pagastā atrodas purvi 542,5 ha (14,3%), kuri ir vērtīgi kā īpatnēji biotopi un
ir arī kūdras ieguves purvi 482 ha (12,7%).
2.1.3.4. Klimats
Strūžānu
pagasts atrodas Latvijas austrumu daļā. Šeit valda mēreni kontinentāls klimats.
Ziema noturīga, vidējais sniega segas biezums 25 – 30 cm. Sniega sega līdz 120
dienām gadā. Aukstākie mēneši ir janvāris, februāris – vidējā temperatūra no –7
līdz 7,5 grādi Celsija.
Vasara
samērā silta, jūlija vidējā temperatūra +17,2 grādi Celsija, maksimālā +36
grādi Celsija.
Bezsala
periods ilgst 135 – 140 dienas.
Nokrišņu
daudzums 600 – 650 mm gadā, pie kam vairākums (70%) nokrīt siltajā gadalaikā,
it īpaši jūlijā un augustā.
Gaisa
vidējā temperatūra +4,5 grādi Celsija.
Aktīvo
temperatūru summa 1950 – 2000 grādi Celsija.
2.1.3.5. Hidroloģija
Pagasta
teritorija nav bagāta ar lieliem ūdens resursiem.
Strūžānu
kūdras purvu D-Z virzienā šķērso Mazičas upe – Ičas kreisā krasta pieteka.
Garums 27 km, baseina platība – 170 kvadrātkilometri, kritums – 35 m.
Upe
iztek no Pujāta ezera. Augšdaļā tā ir līkumaina, strauja posmā, kas tek caur
Strūžānu purvu, bet lejāk iztaisnota. Tajā ietek daudz meliorācijas
novadgrāvju. Mazičas teritorija ir aizsargājama.
Blakus
ciematam, gleznainā vietā, ceļa Dricāni – Strūžāni kreisajā pusē atrodas
mākslīgi veidota ūdenskrātuve (1966.g.), ko tautā sauc par Strūžānu ezeru. Tas
aizņem 5,7 ha lielu platību. Ezers ir iecienīta iedzīvotāju atpūtas vieta.
Visapkārt tam izveidota zaļā zona.
2.1.4. Iedzīvotāju
raksturojums pagastā
2.1.4.1. Pārvaldes struktūra
Strūžānu pagastā pašvaldību vēlēšanās kandidējās divi
saraksti. Vēlēšanās piedalījās apmēram 60% vēlētāju no visiem balsstiesīgajiem
pagasta iedzīvotājiem.
Strūžānu pagasta padomē ir 7 deputāti.
Lai nodrošinātu savu darbību un sagatavotu jautājumus
izskatīšanai padomes sēdēs, padome izveido šādas pastāvīgās komitejas;
·
finansu
komiteja sastāv no 4 locekļiem:
1) V.Silagaiļs
2) L.Cūkmacis
3) F.Orlova
4) S.Višs
·
sociālo,
izglītības un kultūras jautājumu komiteja, kura sastāv no 3 locekļiem:
1) U.Kairišs
2) V.Kindzule
3) A.Gabrusāne
Atsevišķu pašvaldībai nodoto funkciju pildīšanai
padome no deputātiem un attiecīgās pašvaldības balsstiecīgajiem iedzīvotājiem
izveido šādas komisijas:
1) revizijas komisija, kurā ir 3 locekļi;
2) pagasttiesa – 4 cilvēku sastāvā.
2.1.4.1.1.tabula
Strūžānu pagasta deputātu raksturojums
Vārds, uzvārds
|
Vecums, izglītība
|
Amats
|
Voldemārs Silagaiļs
|
dzim.1958.g.
vidējā speciālā
|
Pagasta padomes priekšsēdētājs
|
Uldis Kairišs
|
dzim.1957.g.
augstākā izglītība
|
Fizkultūras skolotājs
|
Laimonis Cūkmacis
|
dzim.1943.g.
vidējā
|
Pensionārs
|
Faina Orlova
|
dzim.
vidējā speciālā
|
Pārdevēja
|
Stanislavs Višs
|
dzim.1944.g.
augstākā izglītība
|
Kūdras fabrikas prezidents
|
Anna Gabrusāne
|
dzim.1949.g.
vidējā speciālā
|
Vetārste
|
Velta Kindzule
|
dzim.1950.g.
vidējā speciālā
|
Poliklīnikas laborante
|
Pagasta
padomes priekšsēdētājs Voldemārs Silagaiļs savu amatu pilda 3 sasaukumus.
Padomes priekšsēdētājs ir cilvēks ar pieredzi vadītāja amatā, labi pazīst
pagasta iedzīvotājus un esošo situāciju pagastā. Priekšsēdētājs saskaņā ar
likumu “Par pašvaldībām” veic šādas funkcijas:
·
vada
padomes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās;
·
pārstāv
pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām;
·
bez īpaša
pilnvarojuma pārstāv padomi tiesā;
·
padomes
vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus, atver
un slēdz kontus banku iestādēs;
·
vada
finansu komitejas darbu;
·
dod
saistošus rīkojumus padomes darbiniekiem;
·
ierosina
jautājumu izskatīšanu padomē un komitejās;
·
sagatavo
izskatīšanai padomes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;
·
atbild par
spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir padome;
·
var
ierosināt jautājumu par attiecīgās administratīvā teritorijā esošo vietējo
valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atbrīvošanu no ieņemamā amata;
·
organizē
padomes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;
·
dod
rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;
·
sagatavo
priekšlikumus padomei par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un
nelietderīgu lēmumu atcelšanu;
·
ierosina
padomei iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu
vadītājus;
·
iesniedz
padomei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izveidošanu,
reorganizēšanu un likvidēšanu;
·
padomes
noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finansu
resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskām un fiziskām personām;
·
organizē
pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plāna projekta un teritorijas
apbūves ģenerālplāna projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, iesniedz to
padomei.
Pagasta padomes priekšsēdētājam ir jāveic ne tikai
pienākumi kuri ir paredzēti likumā “Par pašvaldībām”, bet arī jārisina
problēmas un jautājumi ar kuriem nākas saistīties katru dienu.
Strūžānu
pagastā neatbrīvotā pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieka vietu ieņem Uldis
Kairišs.
Vietnieka pienākumos ietilpst:
¨ pildīt priekšsēdētāja pienākumus tā prombūtnes laikā,
viņa uzdevumā, kā arī citos likumā “Par pašvaldībām” paredzētajos gadījumos;
¨ pildīt citus uzdevumus ar padomes lēmumu.
Pieņemtajā pagasta padomes nolikumā ir teikts, ka
priekšsēdētājam un viņa vietniekam ne retāk kā divas reizes nedēļā ir
iedzīvotāju pieņemšanas laiki jautājumos, kas ir viņu kompetencē. Reāli pie
padomes piekšsēdētāja var griezties katru dienu.
2.1.4.2.
Demogrāfiskā situācija
Iedzīvotāji ir katras teritorijas pamatelements.
Strūžānu pagasta teritorijā uz 1999.gada 1.janvāri kopā ir 1089 iedzīvotāji, no
tiem ciematā dzīvo 1010 iedzīvotāji – tas sastāda 92,8% no kopskaita.
Salīdzinot iedzīvotāju skaita dinamiku uz 1999.gada
janvāri un 1995.gada janvāri, iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir samazinājies
par 2,0%, tas izskaidrojams ar to, ka dabiskajam pieaugumam ir tendence
samazināties.
2.1.4.2.1.tabula
Strūžānu
pagasta iedzīvotāju skaita dinamika
no
1995.- 1999.gadam
Gadi
|
1995
|
1996
|
1997
|
1998
|
Iedzīvotāju skaits
|
1112
|
1107
|
1076
|
1089
|
%
|
100
|
99,5
|
96,8
|
97,9
|
Iedzīvotāju blīvums uz 1 km2 ir 28,65
iedzīvotāji. Raksturojot iedzīvotāju demogrāfisko situāciju, jāņem vērā arī
noslēgtās laulības. Pagastā esošie dati ir tikai par tām reģistrētajām
laulībām, kuras noslēgtas pagasta dzimtsarakstu nodaļā. Tāpēc šie dati būs
neprecīzi, jo dažas no reģistrētajām laulībām pagastā tiek noslēgtas blakus
pagasta vai arī Rēzeknes pilsētaas baznīcās.
2.1.4.2.2.tabula
Iedzīvotāju
laulības un dabiskā kustība Strūžānu pagastā
no
1991. - 1998.gadam
Gadi
|
Dzimstība
|
Mirstība
|
Laulības
|
1991
|
14
|
17
|
5
|
1992
|
12
|
14
|
4
|
1993
|
8
|
17
|
1
|
1994
|
17
|
17
|
-
|
1995
|
11
|
17
|
-
|
1996
|
12
|
20
|
2
|
1997
|
8
|
39
|
2
|
1998
|
8
|
23
|
1
|
Iedzīvotāju dabiskais pieaugums attēlots
2.1.4.2.2.tabulā. Var redzēt, ka mirušo skaits pēdējos gados ir palielinājies,
savukārt dzimstība pamazinājusies. Negatīvais dabiskais pieaugums pagastā
novērtējams tāpēc, ka ir daudz vecākā gada gājuma iedzīvotāji un arī ļoti
ietekmē patreiz esošie nelabvēlīgie ekonomiskie apstākļi (bezdarbs, mazās
algas, augstais cenu līmenis u.c.)
Demogrāfiskās situācijas noteikšanai liela nozīme ir
arī mehāniskajai kustībai. Taču pašvaldības pārziņā nav konkrētu datu par
iedzīvotāju aizbraukšanu un iebraukšanu uz dzīvi Strūžānu pagastā.
Bet var izdarīt secinājumu, apskatot tabulas
2.1.4.2.1. un 2.1.4.2.1., iedzīvotāju skaits pagastā samazinās un tā starpība
starp patreizējo iedzīvotāju kopskaitu un negatīvo dabisko pieaugumu ir
izbraukušo pagasta iedzīvotāju skaits.
2.1.4.2.3.tabula
Iedzīvotāju
skaits un sadalījums pa vecuma grupām
no
01.01.98 – 01.01.99
Gads
|
Iedzīvotāju skaits
kopā
|
Jaunāki par
darbspējas vecumu
|
Darbspējas vecums
|
Vecāki par darbspējas
vecumu
|
01.01.98.
|
1076
|
204
|
513
|
359
|
01.01.99
|
1089
|
201
|
574
|
314
|
Salīdzinot divu gadu datumus, var secināt, ka uz
01.01.99. iedzīvotāju skaits, kuri ir jaunāki par darbspējas vecumu mazliet
samazinājies. Savukārt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits – palielinās un ir
lielākais rādītājs iedzīvotāju vecuma grupās.
Strūžānu
pagastā pensijas vecuma cilvēki ir vairākumā, nekā jauniešu līdz darbspējas
vecumam. Taču lai notiktu demogrāfiskās situācijas attīstība pagastā,
nepieciešams uzlabot rādītāju “iedzīvotāji jaunāki par darbspējas vecumu”.
2.1.4.2.4.tabula
Nacionālā
struktūra uz 01.01.99.
Tautība
|
Iedzīvotāju skaits
|
% no kopskaita
|
Latvieši
|
838
|
76,9
|
Krievi
|
215
|
19,7
|
Baltkrievi
|
12
|
1,1
|
Ukraiņi
|
16
|
1,5
|
Tatāri
|
2
|
0,2
|
Ebreji
|
1
|
0,1
|
Vācieši
|
1
|
0,1
|
Poļi
|
4
|
0,4
|
Kopā
|
1089
|
100
|
Strūžānu pagastā latviešu tautības iedzīvotāji
sastāda 76,9% (skatīt 2.1.4.2.4.tab.). Ievērojamu % sastāda arī krievu tautības
iedzīvotāji. Salīdzinoši ar blakus pagastiem 19,7% tas ir diezgan augsts
rādītājs. Pagastā ir arī baltkrievijas un ukraiņu tautības iedzīvotāji un viņi
arī runā krievu valodā. Tāpēc krievvalodīgo iedzīvotāju skaits pieaug vēl par
2,6%. Pavisam pagastā pārstāvētas 8 tautības iedzīvotāji, ieskaitot latviešus.
|
|
|
![]() |

2.1.4.3.
Nodarbinātība un bezdarbs
Strūžānu pagastā ir diezgan lielas problēmas ar
iedzīvotāju nodarbinātību, darba vietas atrast ir grūti. No pagasta 574
darbspējīgajiem iedzīvotājiem pagasta uzņēmumos nodarbināti iedzīvotāji (skatīt
2.1.4.3.1.tabulu).
Visvairāk no pagasta iedzīvotājiem nodarbināti ir
pašvaldības iestādēs un arī A/S “Strūžānu Kūdras Fabrika”.
Bezdarbnieki, kuriem ir vēlēšanās strādāt, tiek
nodarbināti sezonas darbos, pagasta labiekārtošanas un uzkopšanas darbos.
2.1.4.3.1.tabula
Nodarbināto
skaits pagasta uzņēmumos
Uzņēmuma nosaukums
|
Nodarbināto skaits
|
Pagasta darbinieki
|
8
|
Pašvaldību iestādes
-
pamatskola
-
bērnu
dārzs
-
pansionāts
-
Strūžānu
poliklīnika
-
kultūras
nams
-
komunālais
uzņēmums
|
66
19
3
20
7
1
16
|
IU “Dzīle”
|
5
|
IU “Karīna”
|
6
|
IU “Kompromiss”
|
2
|
IU “Lanta”
|
1
|
Aptieka
|
3
|
Pasta nodaļa
|
1
|
A/S “Strūžānu Kūdras Fabrika”
|
70
|
Kopā
|
162
|
Strūžānu pagastā uz 1999.gada janvāri pavisam ir 250
bezdarbnieki, no kuriem tikai 183 ir reģistrējušies un saņem bezdarbnieka
pabalstu.
No darbspējīgo iedzīvotāju skaita bezdarbnieki
sastāda 43,6%.
Bezdarbnieku vidū vairākums ir vīriešu. Strūžānu
pagastā bezdarbnieku vidū visvairāk ir ar speciālo izglītību. Strūžānu pagastā
lielais bezdarbnieku skaits iedzīvotājiem ar speciālo izglītību ir
izskaidrojams ar to, ka daudzi deviņgadīgās skolas absolventi dodas mācīties uz
Rēzeknes profesionāli-tehnisko arodskolu. Šajā skolā tiek sagatavoti:
-
pavāri –
konditori,
-
elektriķi,
-
traktoristi
– mehāniķi.
Saskaņā ar lielo absolventu skaitu, šajās
specialitātēs daudzi jaunieši nevar atrast sev piemērotu darbu. Ir arī tādi,
kuri beidzot šo arodvidusskolu, nemaz nepūlās atrast darbu. Sievietes no
bezdarbnieku kopējā skaita sastāda 46,4%, bet vīrieši 53,6%.
2.1.4.3.2.tabula
Bezdarbnieku
sadalījums pēc izglītības
Izglītība
|
Bezdarbnieku skaits
|
Vīrieši
|
Sievietes
|
Pamatskolas
Vidējā speciālā
Speciālā
Augstākā
Vidējā
|
24
52
90
3
14
|
5
27
57
1
5
|
19
25
33
2
9
|
Visgrūtāk darbu ir atrast iedzīvotājiem vecumā no 41
– 60 gadiem. Pagastā starp bezdarbniekiem ir daudzas jaunas sievietes vecumā no
18 – 30 gadiem.
Savukārt lielākais vīriešu skaits bezdarbniekos ir
divās vecuma grupās no 31 – 40 un 41 – 60 gadiem.
2.1.4.3.3.tabula
Bezdarbnieku
sadalījums pēc vecuma
Vecums
|
Vīrieši
|
Sievietes
|
18 – 30
31 – 40
41 – 60 (55)
|
20
38
40
|
26
22
37
|
Visvairāk pagastā pēc tautības ir latviešu
bezdarbnieki, tie sastāda 61,2% no kopskaita. Otras lielākais bezdarbnieku
procents ir 31,7% ir krievu tautības iedzīvotāji.
Pārējo tautību bezdarbnieki kopumā sastāda 7,2%.
2.1.4.3.4.tabula
Bezdarbnieku
sadalījums pēc tautības
Tautība
|
Skaits
|
%
|
Sievietes
|
Vīrieši
|
Latvieši
Krievi
Lietuvieši
Baltkrievi
Ukraiņi
Poļi
Vācieši
Tatāri
|
111
59
2
2
4
2
1
2
|
61,2
31,7
1,1
1,1
2,2
1,1
0,6
1,1
|
48
31
-
1
2
1
1
1
|
63
28
2
1
2
1
-
1
|
Daži no pagasta iedzīvotājiem, kuri nevar atrast
darbu pagastā, meklē Rēzeknē vai arī kādā no blakus pagastiem.
Lielākā daļa pagasta jauniešu dodas projām no ciemata
uz Rēzekni, Rīgu, Daugavpili, lai mācītos un tur arī atrastu darbu.
2.1.4.4.
Nodrošinājums ar mājokļiem
Strūžānu pagastā ir 20 daudzdzīvokļu mājas, kā arī 12
personīgās mājas.
Daudzdzīvokļu māju kopējā dzīvojamā platība sastāda
18659 kvadrātmetrus.
Uz 01.01.1999. ciematā bija privatizēti tikai 6
dzīvokļi ar 292,54 kvadrātmetrus lielu kopplatību. 182 dzīvokļiem ir
centralizētā gāzes sistēma, bet 187 dzīvokļos gāze tiek piegādāta balonos.
Daudzdzīvokļu mājās pierakstīti 932 cilvēki.
2.1.5.
Sociālās infrastruktūras raksturojums
2.1.5.1.
Izglītība
Pagasta teritorijas attīstība ir atkarīga no
izglītības līmeņa šajā teritorijā.
Strūžānu pagastā pirmskolas vecuma bērniem bija
iespējams apmeklēt bērnudārzu “Zvaniņš”. 1997.gadā bērnudārzā bija divas
grupas, kuras apmeklēja 34 dažāda vecuma bērni.
Pamatskolas
izglītību pagasta bērni iegūst Strūžānu deviņgadīgajā skolā. Jaunstrūžānu
pamatskolas – skola ar latviešu un krievu mācībvalodu – vēsture aizsākās
1920.gada oktobrī, kad pašreizējās Strūžānu kūdras fabrikas teritorijā darbu
uzsāka Estu pamatskola.
1926.gadā skolas tika pārcelta uz Taunagu un
izvietota muižas ēkā.
1958.gadā skola pārceļoja uz pagaidu telpām jaunajā
Strūžānu ciematā.
1960.gada 1.septembrī atklāja jauno skolas ēku.
Kopš 1968.gada rudens skolas direktors ir Rihards
Ribkinskis.
Pamatskola akreditēta līdz 1998./99.m.g. Skolā strādā
19 pedagoģiskie darbiniei, 16-latvieši, 2 krievi un viena poliete.
Patreiz pamatskolā mācās 136 bērni, salīdzinot ar
1997./98.m.g.skolēnu skaits ir samazinājies, jo tajā mācību gadā pamatskolu
apmeklēja 157 bērni. Tas varētu būt saistīts ar to, ka daudzi krievu tautības
bērni sāka apmeklēt Audriņu vidusskolu (blakus pagasta), jo sakarā ar krievu
tautības pedagogu skaita samazināšanos, tika pārkomplektētas krievu klases.
Daudzi skolēni iesāka mācīties latviešu plūsmā. Beidzot Jaunstrūžānu
pamatskolu, daudzi skolēni vidusskolas izglītību apgūst blakus pagastu Dricānu
un Audriņu viduskolās, citi izvēlas mācīties Rēzeknes pilsētā.
2.1.5.2.
Kultūra
Strūžānu
pagastā kultūras dzīves norises notiek kultūras namā. Ciemata centrā atrodas
kultūras nams ar zāli 400 skatītājiem. Kultūras namā izvietots bārs –
kafejnīca. Agrāk darbojās vairāki pašdarbnieku kolektīvi:
-
sieviešu
koris
-
jauniešu
deju kolektīvs
-
sieviešu
folkloras kopa.
Pagasta kolektīvi ir piedalījušies rajona deju un
dziesmu skatēs, dziesmu svētkos un dažādos
citos pasākumos.
Taču pēdējā gada laikā pašdarbnieku darboties spars
ir norimis un pagastā nav neviena kolektīva.
Kultūras namā tiek rīkoti pasākumi, kas saistīti ar
valsts svētkiem: “Jaungada uguntiņa”, “Jaungada eglītes pasākums bērniem”,
“Līgo vakara ugunskurs”, “Māmiņas diena”, šo pasākumu organizators ir kultūras
nama direktore un tiek pieaicināti muzikanti no blakus pagastiem.
Pagasta
iedzīvotājiem viens no informācijas līdzekļiem ir grāmatas, laikraksti un
žurnāli, tie ir pieejami ikkatram pagasta iedzīvotājam Strūžānu ciemata
bibliotēkā.
Bibliotēkas
lasītāju skaits ir 292, grāmatu skaits 11390. Bez tam lasītāji šeit var lasīt
10 dažādus laikrakstus un žurnālus.
Bibliotēkas
apmeklētāju vidū visvairāk ir pensionāru un bezdarbnieku, kā aī ievērojamu
lasītāju skaitu sastāda bērni.
2.1.5.3.
Veselības aizsardzība
Strūžānu pagastā medicīnisko un pirmo palīdzību
sniedz pašvaldības uzņēmums “Strūžānu poliklīnika”.
Poliklīnikā ir pieejams fizioterapijas procedūras,
laboratorijas kabinets, kā arī savus pakalpojumus sniedz Rēzeknes pilsētas
stomatologs. Strūžānu ciematā ir viena privātā aptieka, tajā ir pieejami visi
nepieciešamie medikamenti, kā arī daudzi vitamīni, ārstnieciskās tējas un
medicīnas piederumi.
2.1.5.4.
Sociālā aprūpe
Pagastā viena no galvenajām sociālās nozīmes iestādēm
ir pansionāts.
1995.gadā izveidots bezpeļņas uzņēmums – rajona
sociālās aprūpes stacionārs, kas izveidots uz Strūžānu slimnīcas bāzes, kurā
sākumā bija paredzētas 30 vietas.
Ar katru gadu vietu skaits tiek palielināts, un tā uz
01.01.1999. bija 51 gultasvieta. Šis veco ļaužu un personu ar garīga rakstura
traucējumiem pansionāts ir vienīgais Rēzeknes rajonā. Strūžānu pagasta
pansionāta iedzīvotāji ir no dažādiem Rēzeknes rajona pagastiem.
Pagastā uz 01.01.1999. ir 359 pensionāri., no kuriem
16 vientuļie un 60 invalīdi
Vecuma pensijas saņēmēji – 292 pensionāri,
Invaliditātes pensija – 58,
Izdieņas pensija – 5.
Sociāli neaizsargātās grupas:
-
bērni
daudzbērnu ģimenēs – 50,
-
nepilnās
ģimenēs – 23.
Strūžānu pagastā ir izveidojusies sociālo, izglītības
un kultūras jautājumu komiteja, kura risina radušās problēmas.
Pagasta padome cenšas palīdzēt iedzīvotājiem, kuriem
nepieciešama materiālā palīdzība:
-
trūcīgo
ģimeņu sociālās palīdzības pabalsts;
-
apbedīšanas
pabalsti;
-
stacionārās
ārstēšanas pabalsti;
-
pabalsti
medikamentu iegādei.
Tāpat nav atteikta palīdzība tiem iedzīvotājiem, kuri
lūdz aizdot nelielu naudas summu personiskajām vajadzībām.
2.1.5.5.
Sports un rekreācija
Strūžānu ciematā blakus skolai 1990.gadā tika uzcelta
liela sporta zāle. Tajā notiek fizkultūra skolēniem, kā arī darbojas daudzas
sporta sekcijas bērniem, jauniešiem un pagasta pieaugušajiem. Komandas savā
starpā saceņšas futbolā, basketbolā, minifutbolā un šautriņu mešanā. Netālu no
sporta zāles ir ierīkots sporta laukums.
Strūžānu pagasta komandas piedalās rajona rīkotajās
sacensībās – jautrie starti, basketbols, drošie un veiklie, kross un mini futbols.
Daudzi pagasta iedzīvotāji iesaistās sporta dzīvē,
vieni sporto, bet citi jūt līdzi.
Jaunajā sporta zālē notiek arī volejbola, basketbola
sacensības starp Rēzeknes rajona pagastu komandām.
2.2.
Tautsaimniecības apskats
2.2.1.
Lauksaimniecība
Strūžānu pagastā ar lauksaimniecību nodarbināto
iedzīvotāju skaits ir neliels, salīdzinot ar blakus pagastiem. Jo pagastā
lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo Strūžānu ciematā un ir nodarbināta ražošanā,
tirdzniecībā un pakalpojumu sfērā.
Strūžānu pagastā uz 01.01.99. ir 9 zemnieku
saimniecības ar kopējo kopplatību, 120 ha, no kurām tikai viena zemnieku
saimniecība reģistrēta zemes grāmatā. Vietējie zemnieki pārsvarā nodarbojas ar
lopkopību – gaļas, piena ražošana un augkopības produkcijas ražošana.
Zemnieku
saimniecība “Vanagmājas”
Zemnieku saimniecība Uzņēmumu reģistrā reģistrēta
1993.gadā. Saimniecība atrodas Strūžānu pagasta Seiļu sādžā. Kopējā zemes
platība 33,9 ha, no kuriem 18,5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 15,2 ha
krūmāji.
Zemnieku saimniecību apsaimnieko Konstantīns un Anna
Gabrusāni.
Specializācija – lpokopība un kā palīgnozare ir
graudkopība.Tiek audzētas Latvijas brūnās 4 slaucamas govis un 10 jaunlopi, 2
sivēnmātes un 15 nobarojamie sivēni.
Saimniecībā visus darbus veis pati z/s ģimene trīs
cilvēku sastāvā.
Zemnieku saimniecībā visi nepieciešamie tehnikas un
lauku apstrādes darbi tiek veikti ar z/s tehniku, kura ir īpašumā. Tehnika ir
gan lietota, gan iegādāta jauna. Saimniecības īpašumā ir šāda tehnika: traktors
MTZ 82; DT 75; sējmašīna; arkls; kultivators; mēslu ārdītājs; zāles pļāvējs.
Personīgo darījumu kārtošanai ir divas vieglās
automašīnas FIAT, OPEL.
Lai sekmīgi attīstītos lauksaimnieciskā ražošana, ir
nepieciešams iegādāties ausgtražīgāku tehniku, elites sēklu un izkoptas šķirnes
lopus.
1998.gadā sakarā ar sliktajiem laika apstākļiem
saimniecības gada bilance tika noslēgta ar 300,00 Ls zaudējumiem.
Nākotnē zemnieki ir ieplānojuši nodarboties ar
kazkopību. Strūžānu pagasta zemnieku vidū tas būs jauninājums. Lai nodarbotos
ar kazu audzēšanu nav nepieciešamas lielas ganības un pļavas, taču vajadzīga
uzņēmība. Z/s “Vanagmājas” īpašniekiem būs jāmeklē jauns produkcijas noieta
tirgus. Kādu daļu saražotās kazkopības produkcijas zemnieks realizēs Strūžānu,
Dricānu un Nautrēnu pagasta iedzīvotājiem. Bet lielākais daudzums tiks pārdots
Rēzeknes tirgū.
Zemnieku
saimniecība “Ozoli”
Zemnieku saimniecība Uzņēmumu reģistrā reģistrēta
1994.gadā. Saimniecība atrodas Strūžānu pagasta Romašku sādžā, zemnieku
saimniecību “Ozoli” apsaimnieko Jānis un Ilga Kalvāni.
Zemnieku saimniecības kopējā platība 21 ha, tai
skaitā 16,9 ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme un 4,1 ha krūmi.
Saimniecībā nodarbināti 4 cilvēki. Galvenais
nodarbošanās veids ir graudkopība. Tiek audzēti ziemāji – rudzi, vasarāji –
mieži. Graudi tiek realizēti uzpircējiem.
Lopkopībā tiek audzētas 2 slaucamas govis, 3 jaunlopi
un cūkas (pašu vajadzībām).
Ar tehniku zemnieku saimniecība ir nodrošināta, tās
īpašumā ir traktors MTZ 82; zāles pļāvējs; arkls; kultivators; personīgajām
vajadzībām tiek izmantota vieglā automašīna Volkswagen Passat.
Visus gadus zemnieku saimniecība “Ozoli” gada bilanci
noslēdz ar zaudējumiem. Tā kā z/s visus gadus strādā ar zaudējumiem, viņi
centīsies uzlabot finansiālo situāciju – sāks nodarboties ar biškopību. Blakus
z/s ir lielas kviešu platības. Saimnieki ir iecerējuši realizēt ne tikai medu,
bet vasku un arī ziedputekšņus.
2.2.2.
Ražošanas uzņēmumi
Latvijā purvi aizņem 6401,7 kvadrātkilometrus (10%
teritorijas), to izvietojums ir nevienmērīgs. Visvairāk pārpurvota ir
Austrumlatvijas zemiene, ka’arī Piejūras zemiene. Vislielāko platību (49,3%
Latvijas purvu kopplatības) aizņem zemie purvi, visvairāk to ir Austrumlatvijā
(Latgales augstienē, Lubāna ieplakā).
Strūžānu (Taunagas) purvos ir devītais lielākais Latvijas purvs, kura
kopējā platība sastāda 4723 ha.
Purvi – zemes virsmas nogabali, kam raksturīgs
pastāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska veģetācija un kūdras
uzkrāšanās (slāņa biezums > 30 cm). Purvi Latvijas teritorijā sākiši
veidoties jau leduslaikmeta beigās, kad klimats kļuva siltāks, taču pārsvarā
tie izveidojās pēcleduslaikmetā. Purvu veidošanās turpinās arī mūsu dienās. To
nosaka galvenokārt klimats, reljefs un ūdens necaurlaidīgi ieži purvu pamatnē.
Purvi var rasties, gan pārpurvojoties sauszemei, gan
aizaugot ūdeņiem. Pēc veģetācijas rakstura, kūdru veidojošā augu sastāva,
barošanās režīma un minerālu daudzuma, izšķir:
-
augstos
jeb sūnu purvus,
-
zemos jeb
zāļu purvus.
Purvi ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dabas
bagātībām. To saimnieciskā izmantošana sākās 18.gs.beigās, kad sāka iegūt
dedzināmās briketes. 1920.gadā, izmantojot roku darbu, kūdru ieguva (~20
tūkst.t gadā) 324 purvos ( 180 purvos ieguva pakaišu kūdru).
Kūdras ieguve strauji palielinājās pēc 1945.gada.
1950.gadā ieguva 500 tūkst.t kūdras. Mūsu dienās kūdras ieguve stipri
samazinājusies. Perspektīvāka ir kurināmās kūdras ieguve, atsākta arī
gabalkūdras ieguve.
Intensīva un neprasmīga saimniecīskā darbība var
kaitēt purviem vai pat tos iznīcināt. Nosusināta, lauksaimnieciski intensīvi
izmantota purva noārdīšanās var būt 1 – 2 cm gadā. Iegūstot biezkūdru, tiek
norakts pat līdz 20 cm kūdras gadā. Bet purviem svarīga nozīme dabā. Tie
darbojas kā ūdens aprites posms.
Kūdra – eluviāls nogulumiezis, kas veidojas no
nepārvietotām augu atliekām un sausā veidā satur > 50% organisko vielu;
humītu grupas degošais derīgais izraktenis. Veidojas galvenokārt bioķīmiskajos
humifinācijas procesos palielināta mitruma apstākļos, vietās, kur notiek
pārpurvošanās - reljefa pazeminājumos un līdzenumos, kur apgrūtināta virszemes
ūdeņu notece, ir liels mitruma daudzums augsnē un augsts gruntsūdens līmenis,
aizaugošās ūdenstilpnēs. Pēc augu atlieku sadalīšanās pakāpēs izšķir vāji
(<20%), vidēji (20-35%) un labi sadalījušos kūdru (>35%).
Kūdras ķīmisko sastāvu, fizikālās īpašības,
struktūru, tekstūru un krāsu (no dzeltenīgi brūnas līdz pelēcīgi melnai) nosaka
galvenokārt kūdru veidojošo augu sugu sastāvs un veidošanās apstākļi. Kūdrai
dabiskā sagulumā raksturīgs liels mitruma daudzums (85-96%) un neliels blīvums
(1400 – 1600 kg uz kubikmetru).
Sausai kūdrai blīvums ir vidēji ~ 300 kg uz
kubikmetru, porainība – 70 – 80%, zems siltumvadītspējas koeficents, augsta
gāzu uzsūktspēja, mitrumietilpība – 500 – 1500%, sadedzes siltums 18,4 – 23,9
MJ/kg.
Kūdru diezgan plaši izmanto kurināmo, pakaišu un
dažādu mēslojumu ražošanai, mulcēšanai, par izolācijas materiālu celtniecībā,
eksperimentāli arī spirta, furfora, vaska un lopbarības rauga ražošanai.
Kūdras krājumi – rūpnieciski izmantojamu kūdras
atradņu izpētīto un prognozēto krājumu kopums. Parasti kūdras krājumos iekļauj
iegulas, kurās kūdras biezums >30 cm. Ņemot vērā to, ka izmantoto platību
sekmīgai rekultivācijai nepieciešams atstāt ~50 cm biezu kūdras kārtu, pieņem,
ka minimālajam kūdras slāņa biezumam saimnieciski izmantojamās iegulās jābūt
vismaz 70 cm.
Latvijā reģistrētas 5799 kūdras atradnes (lielākas
par 1 ha), kas aizņem 640165 ha (9,9% Latvijas platības).
Dabiski valgas kūdras krājumi ir 10,8 mld uz
kubikmetru. Kūdras iegulu platības Preiļu rajonā ir 18,0%, Rēzeknes rajonā –
16,8%, bet vismazāk kūdras iegulu ir Dobeles (2,2%), Kuldīgas (4,2%) un Saldus
rajonā (4,3%).
Strūžānu
(Taunagas) kūdras purvs
Tas ir zemais (zāļu) purvs Rēzeknes un Ludzas rajona,
Adzeles pacēluma dienvidu daļā. Purva platība ir 4723 ha (t.sk.Rēzeknes rajonā
– 3536 ha un Ludzas rajonā – 1187 ha).
Kopējie kūdras krājumi 51,3 milj.kubikmetru
(rūpnieciski izmantojami 37,1 milj.kubikmetru).
Zemie (zāļu) purvi veidojas vietās, kur pieplūst
gruntsūdeņi vai minerālvielām bagāti upju ūdeņi un izveidojusies necaurlaidīga
pamatne, - ieplakās, upju ielejās, ezeru krastos; daļa šo purvu radušies
aizaugušu senezeru vietā. Zemo purvu virsma visbiežāk ir ieliekta. Šie purvi
parasti ir ļoti slapji, to kūdra diezgan stipri mineralizējusies (6-15%), labi
sadalījusies (20-50%), kūdras reakcija gandrīz neitrāla (pH 6-7), vide ir
barības vielām bagāta jeb eitrofa. Zemie purvi, kam pieplūst gruntsūdens, ir
upju ieleju krastu trasēs, starppauguru ieplakās. Tiem raksturīga blīva un
daudzveidīga sūnu sega, kurā visbiežāk ir parastā smailzarīte, parastā
dižsirpe, aug arī grīšļi, doņi, spilves, ciesas.
Zemie purvi, kas atrodas upju vai ezeru krastos,
parasti ir apauguši ar kokiem; dominē purva bērzs, melnalksnis. No lakstaugiem
aug grīšļi, graudzāles.
Strūžānu – Taunagas purvā kūdra vidēji un labi
sadalījusies, zem kūdras vietām sapropelis (gitija – organogēni ezera nogulumi.
Veidojas ar ūdensaugu un ūdensdzīvnieku atliekām. Piejaukumā māla daļiņas,
smiltis, nereti arī kalcija karbonāts un nedaudz citu savienojumu.
Izmantot sapropeli var daudzveidīgi: kā saistvielu
betona izstrādājumu izgatavošanā, gan ķīmiskai pārstrādei, taču pašlaik
sapropeli ļoti nelielā daudzumā izmanto kā ārstnieciskās dūņas un dažviet
augsnes ielabošanai).
Strūžānu kūdras fabrika neizmanto izveidojušos
sapropeli, bet runājot par nākotnes iecerēm, šis dabas resurss varētu tikt
izmantots kā mēslojums augsnēm.
Strūžānu purvs veidojies lēzenā ieplakā,
pārpurvojoties sauszemei un aizaugot ūdenstilpnēm. 502 ha purva platības aizņem
mežs, pārējā platība ir klaja vai apaugusi ar krūmiem. Ar drenāžu nosusināti
apmēram 240 ha, kūdras ieguvei iedalīti 3636 ha.
Sakarā ar lielajām kūdras iegulām Strūžānu pagastā
1956.gadā tika uzsākti projektēšanas un nosusināšanas darbi 3975 ha, platībā.
Tika noteikts, ka kūdras vidējais slāņa biezums 2,02
m.
1957.gadā sāka celt pirmās barakas, būvēt šaursliežu
dzelzsceļa līniju.
1960.gadā likti pamati kūdras fabrikai. 1963.gadā
ekspluatācijā nodota TEC (Termo Elektro Centrāle) ar jaudu 9 milj.kwh gadā.
Sakarā ar jaunas turbīnas uzstādīšanu tika ražots vairāk par 10 milj.kwh
elektroenerģijas.
Taunagas – Strūžānu purvs atrodas Lubānas līdzenumā
un Ziemeļlatgales pacēluma malā Rēzeknes rajona Z.daļā. Purva platība – 465ha,
dziļums – 4,9m. Kūdras krājumi 80,4 milj.m3, jeb 1682 tūkst.t. Kūdru
izmanto briķešu ražošanai un vietējā TEC.
1997.gada 1.maijā kūdras fabrika tika pārveidota par
akciju sabiedrību. Tās prezidents ir S.Višs.
Uz 01.01.99. kūdras fabrikas apsaimniekotā kopplatība
ir 509,5 ha , kurā ietilpst 491,5 ha lielas purva platības un 18 ha liela
platība zem kūdras fabrikas piederošajām ēkām.
Strūžānu pagastā galvenais darba devējs bija A/S
“Strūžānu kūdras fabrika”
2.2.2.1.tabula
Kūdras
fabrikas strādājošo skaits
Gadi
|
Strādnieku skaits
|
1996
|
302
|
1997
|
280
|
1998
|
70
|
Šī tabula atspoguļo, cik strauji samazinās strādnieku
skaits trīs gadu laikā. 1996.g.lielākā iedzīvotāju daļa bija nodarbināta
Strūžānu kūdras fabrikā, līdz ar pivatizāciju notika personāla maiņa un
strādnieku skaits mazliet samzinājās. 1998.gada vasarā, slikto laika apstākļu
dēļ tika slēgta kūdras fabrikas darbība un līdz ar to daudzi strādnieki palika
bez darba.
Ja salīdzina to strādnieku skaitu ‘96.gadā, tad
’98.gada skaitlis ir ¼ no iepriekšējā.
Strādnieku skaitam kūdras fabrikā ir tendence
samazināties. Un uz 1999.gada vidu tas varētu būt vēl mazāks.
2.2.2.2.tabula
Kūdras
fabrikas saražotā produkcija 96.-98.
Produkcija
|
1996.
|
1997.
|
1998.
|
Pakaišu kūdra; tūkst.t.
|
7,1
|
-
|
-
|
Kurināmā kūdra; tūkst.t.
|
92,1
|
92,1
|
-
|
Kūdras briķetes; tūkst.t.
|
28,2
|
22,1
|
11,4
|
Elektroenerģija; tūkst.kwh
|
9374
|
8677
|
5686
|
Siltuma enerģija; tūkst.gkl
|
46
|
42,5
|
28
|
Salīdzinot pēdējo trīs gadu saražotās produkcijas
daudzums, var redzēt, ka skaitļi samazinās.
Dati par pakaišu kūdru 1998.gadā 2.2.2.2.tabulā
netiek uzrādīti tāpēc, ka šajā gadā nav bijusi kūdras iegūšanas sezona, taču ir
uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem, un runājot par realizāciju, var atzīmēt, ka:
1998.gadā
uz Holandi tika eksportēta 12 tūkst.m3 pakaišu kūdra.
Arī 1999.gada sākumā uz Holandi aizceļoja 6 tūkst. m3
pakaišu kūdras. Kurināmās kūdras no 96.– 97.gadam viss saražotais apjoms tika
izlietots TEC (termoelektrocentrāle) darbībā, kas ražoja elektroenerģiju un
siltuma enerģiju. Pēc tabulas datiem redzams kā samazinās produkcijas saražotie
daudzumi.
TEC pieslēgta kopējam elektrības tīklam un atkarībā
no tā, cik daudz elektroenerģijas tiek patērēts pagasta iedzīvotājiem, kā arī
ražojošajai sfērai, tā arī TEC saražotā elektroenerģija tiek laista kopējā
tīklā. Ja elektroenerģija ir saražota nepieciešamā daudzumā, tad pagasts
nepaliek bez elektrības, bet elektrību piegādā kopējais tīkls. Arī saražotā
siltuma enerģija tiek iztērēta pagasta dzīvojamam un ražojošajam sektoram.
Tāpēc Strūžānu ciematā līdz 1998.gadam cauru gadu
dzīvojamās mājas tika nodrošinātas ar siltumu un karsto ūdeni. Taču 1998.gada
maijā tika pārtraukta TEC un briķešu ražošanas ceha darbība. Līdz ar to
Strūžānu pagasta iedzīvotāji palika bez siltuma un karstā ūdens. 1998.gada
apkures sezonai sākoties tika izveidota jauna katlu māja ar apkures katliem, kas
darbojas ar zāģu skaidām.
2.2.3.
Tirdzniecība un pakalpojumi
Individuālais uzņēmums”Dzīle”
IU “Dzīle” vadītājs ir A.Korkls.
Uzņēmuma specializācija ir mazumtirdzniecība.
Strūžānu pagasta iedzīvotājiem IU “Dzīle” ir
iespējams iegādāties pārtikas preces. Uzņēmumā ir nodarbinātas 5 personas.
Uzņēmums tirdzniecības preces piegādā no vairumtirdzniecības bāzēm Rēzeknē.
IU “Dzīle” darbojas gan darbdienās, gan izejamās
dienās.
Pēdējā uzņēmuma darbības gadā veikala telpās tika
izbrīvēta vieta diviem kafejnīcas galdiņiem.
IU “Karīna”
Uzņēmuma vadītāja – J.Zajankovska.
Nodarbināto skaits
- 6 personas.
Uzņēmumam ir pārtikas preču un arī rūpniecības preču
veikals.
Veikals darbojas katru dienu.
Kafejnīca – bārs “Kompromiss”
Kafejnīca atrodas kultūras nama telpās.
Nodarbināto skaits – 2 personas.
Kafejnīca darbojas sešas dienas nedēļā, kā brīvdiena
ir pirmdiena.
Dienā galvenie kafejnīcas apmeklētāji ir bērni un
pusaudži, taču vakarā un piektdienas, sestdienas naktīs kafejnīca darbojas kā
bārs ar deju mūziku.
A/S “Kūdras fabrika” veikals
“Rīts”
Veikala vadītāja V.Treikule.
Veikals sniedz pakalpojumus pārtikas un saimniecības
preču iegādē.
Darba laiks ir sešas dienas nedēļā, brīvdiena –
svētdiena.
IU “Lanta”
Uzņēmuma vadītāja – V.Svirževska.
IU “Lanta” sniedz visus friziera pakalpojumus.
Friziera pakalpojumus izmanto gan Strūžānu pagasta, gan arī blakus pagasta
iedzīvotāji.
2.2.4.
Energoresursi un siltumapgāde
Stūžānu pagasta iedzīvotāji ar elektrību tiek
apgādāti visi. Elektroenerģiju drīkst lietot atļautās slodzes robežās,
nepārsniedzot komercuzskaites skaitītāja komunālo strāvu.
Strūžānu ciematā elektroenerģiju ražoja TEC
(Termoelektrocentrāle), kura bija pieslēgta kopējam elektrības tīklam.
1998.gadā pagastam nepieciešamā elektroenerģija tiek
piegādāta no kopējā elektrības tīkla. 1997.- 1998.gadā Strūžānu pagastā kopumā
tika patērēti 70 tūkst. kw, bet iedzīvotāji gada laikā patērēja 40 tūkst. kw.
Līdz 1998.gada maijam ar siltumapgādi bija
nodrošināti visi objekti, kas bija pieslēgti pie centrālās siltumapgādes sistēmas.
Kūdras fabrika kā kurināmo izmantoja kurināmo kūdru.
Patreiz dažas dzīvojamās mājas skolu un pansionātu ar
siltumu apgādā jaunuzbūvētā katlu māja, kur kā kurināmo izmanto zāģu skaidas.
1997.- 1998.gadā Strūžānu ciematā uz dzīvokļiem tika
patērēts 800Gkl siltuma.
2.2.5.
Ūdens un kanalizācija
Strūžānu ciematā ūdeni ņem no dabīgajiem avotiem –
artēziskām akām.
1997.gadā pavisam tika izlietots 26,5 tūkst. m3
svaigais, pazemes, ūdens.
1998.gadā izlietotais ūdens daudzums sastāda 25
tūkst. m3.
Ūdens Strūžānu ciematā tiek izlietots ražošanas
vajadzībām un iedzīvotāju saimnieciskajām vajazdībām.
Strūžānu ciematā ir viena kanalizācijas ūdens
attīrīšanas iekārta. Notekūdeņu attīrīšana notiek ar bioloģiskajām attīrīšanas
ietaisēm, izmantojot mikroorganismus.
Visi nosēdūdeņi tiek attīrīti. Dienā attīra 0,16
tūkst. m3.notekūdeņu, gada laikā rūpnīcas notekūdeņi sastāda 22
tūkst. m3, vet notekūdeņi no dzīvojamā sektora – 35 tūkst. m3.
Pagasta teritorijā ir viena atkritumu izgāstuve.
2.2.6.
Transports, satiksme un ceļi
Pagasta ceļu garums ir 92,6 km.
Strūžānu pagastu nešķērso ne maģistrāles, ne valsts
auto ceļi, ir tikai vietējās nozīmes ceļi. Tāpēc var teikt, ka pagasts atrodas
neizdevīgā transporta plūsmas kustībā.
Strūžānu pagasta iedzīvotājiem tuvākā dzelzceļa
stacija ir Rēzeknē (23 km).
1998.gadā Rēzeknes rajona ceļu fonda līdzekļi
Strūžānu pagastā:
-
tika
plānots izlietot 2262,00 Ls, taču faktiski izlietoja 2552,00 Ls.
No rajona padomes ceļu fonda rezerves līdzekļiem tika
piešķirti 504,00 Ls ceļa remontam Strūžānu pagastā.
Strūžānu pagasta iedzīvotāji izmanto satiksmes
maršruta autotransportu. Pagastam ar rajona centru ir laba sabiedriskā
transporta satiksme. Pagasta iedzīvotājus ar autotransporta satiksmi nodrošina
Rēzeknes SIA “DEKOM”. Maršrutu daudzums ir pietiekams, lai nodrošinātu
iedzīvotāju vajadzības.
Dienā uz Strūžāniem ir 11 reisi pa maršrutu Rēzekne –
Strūžāni. No tiem 6 reizes kursē mikroautobusi.
Pirmais reiss uz Rēzekni ir plkst.609 bet
pēdējais 2100, taču no Rēzeknes uz Strūžāniem pirmais autobuss kursē
plkst.515.
2.2.7.
Gāzes apgāde
Strūžānu ciematā ir 369 dzīvokļi no kuriem 182
izmanto centralizēto gāzes apgādes sistēmu, bet 187 dzīvokļiem gāzes tiek
nodrošināta ar baloniem.
Gāzes balonus pašvaldības komunālais uzņēmums
“Siltums” iepērk no Rēzeknes gāzes saimniecības. Patreizējā cena vienam gāzes
balonam ir 8,10 Ls, bet tiem iedzīvotājiem, kuri gāzi saņem no centralizētās
gāzes apgādes sistēmas, par 1m3 ir jāmaksā – 1,05 Ls.
Gada laikā iedzīvotāji izlieto 21 t gāzes.
2.2.8.
Ainavas kopšana un saglabāšana
Strūžānu pagastā nav sastopami kultūrvēsturiski
objekti. Taču ir divi vietējās nozīmes dabas objekti:
-
divas
parastās liepas (3,85 m un 3,76 m) – aizsargājamais koks. Šīs abas liepas ir
viena īpašnieka aprūpē. Un šis īpašnieks ir atbildīgs par šo dabas objektu
uzturēšanu un saglabāšanu.
Taču pašvaldības rīcībā ir sakopt un saglabāt
Strūžānu ciemata ainavu. Katru pavasari tiek organizēts spodrības mēnesis, kurā
pagasta bezdarbnieki par attiecīgu atalgojumu sakopj ciemata apkārtni. Tiek
savāktas vecās lapas, atjaunoti soliņi parkos un pie Strūžānu ūdenskrātuves,
tiek zāģēti koki un zari, kā arī katru gadu iestāda jaunus kociņus. Arī rudeņos
tiek domāts par nobirušajām lapām.
Strūžānu ciematā ir vairāki sētnieki, kuri seko
tīrībai gan vasarā, gan arī sniegotajās ziemas dienās.
Strūžānu pagasts nesastāv tikai no ciemata, bet arī
no apkārtnes sādžām. Par sādžu ainavas sakopšanu ir atbildīgi personīgo māju
iemītnieki. Viņi apkopj katrs savu māju un sētu.
2.3.
Zemes reforma
Likumā
“Par zemes reformu Latvijas lauku apvidos” (1990.21.11.) tika noteikts, ka
zemes reforma veicama divās kārtās: pirmajā kārtā (1990. - 1996. gadam)
iesniedzami un izskatāmi pieprasījumi par zemes piešķiršanu lietošanā, bet
otrajā kārtā zemes īpašuma tiesības atjauno vai zemi nodod īpašumā par samaksu,
kā arī uzmērot pašas robežas, kadastrē zemes un dabas resursus.
Zemes
reformas sākumā lielāko pagasta teritoriju aizņēma pašvaldības zeme,
mežsaimniecības pārziņā esošā zeme un VAS “Strūžānu kūdras fabrika” zeme.
Zemes
reformas gaitā zemes īpašnieku un lietotāju skaits ir palielinājies.
Zemes
reformas un privatizācijas gaitā pagastā ir izveidojušās 9 zemnieku
saimniecības, 15 palīgsaimniecības un 142 piemājas saimniecības.
Piemājas
saimniecību vidējā platība ir 0,5 ha. Šīs saimniecības nodrošina tikai savas
personīgās vajadzības un nekāda lielāka ražošana netiek veidota un uzsākta.
No
9 pagasta zemnieku saimniecībām tikai divas tika reģistrētas Uzņēmumu reģistrā.
Ir zenmnieki, kuri savas zemnieku saimniecības vēlas paplašināt, palielinot
zemes platības, lai varētu sekmīgi attīstīt lauksaimniecisko ražošanu savā
saimniecībā.
Galvenās
problēmas ar kurām sastapās zemes komisija zemes reformas gaitā: zemes
īpašnieku reģistrācija zemes grāmatās norit lēni, jo zemes īpašniekiem ir finansu
līdzekļu trūkums, neskaidrības un problēmas ar dažādu dokumentu kārtošanu,
zemes īpašnieku īpašumā esošā zeme netika pilnīgi izmantota, zeme ir nonākusi
tādu apsaimniekotāju rīcībā, kuriem trūkst zināšanu lauksaimniecībā.
2.4.
Pagasta budžeta analīze
No
politiskā viedokļa budžetam ir 3 uzdevumi:
1.
Darba un saimniecības plāns, no
kura drīkst atkāpties ļoti retos gadījumos. Līdz ar to budžets ir dokumentāls
vadības līdzeklis, ar kura palīdzību pašvaldības padome var pārveidot par
noteiktu programmu politiskos ieskatus un lēmumus.
2.
Budžets dod iespēju ieskatīties
vietējo pašvaldību finansiālajā saimniecībā. Ieņēmumu un izdevumu salīdzinājums
vairāku gadu garumā ir labs pašvaldības finansu pamatojums, kas ļauj izvirzīt
jautājumus par jautājumu iemesliem līdz ar to budžets iegūst būtisku kontroles
funkciju.
3.
Budžets ir arī politisko
prioritāšu izklāsts ko iegūst atkarībā no uzdevuma izpildes.
Galvenais
priekšnoteikums sekmīgai saimniekošanai ir finansu pietiekamība Strūžānu
pagasta ieņēmumu un izdevumu struktūrā.
Par
pārskata gadu ņemti 1997 un 1998 gada budžeta rādītāji.
2.4.1.tabula
Pamatbudžeta ieņēmumi
1997.gadā
Ieņēmumu avots
|
Ieņēmumu summa Ls
|
%
|
Iedzīvotāju
ienākuma nodoklis
|
40019
|
38,3
|
Zemes
nodoklis
|
1871
|
1,8
|
Īpašuma
nodoklis
|
5120
|
4,9
|
Ieņēmumi
no mežu resursu realizācijas
|
2744
|
2,6
|
Nodevas
un maksājumi
|
4790
|
4,6
|
Pārējie
nenodokļu ieņēmumi
|
80
|
0,1
|
Dotācijas
no Valsts budžeta
|
1016
|
1,0
|
Dotācijas
no finansu izlīdzināšanas fonda
|
15622
|
15,0
|
Mērķdotācijas
|
33212
|
31,8
|
Ieņēmumi KOPĀ
|
104474
|
100
|
Strūžānu
pagasta 1997.gada budžeta ieņēmumu kopējā summa sastāda 104474 Ls. Vislielākos
ieņēmumus budžetā ieņem saņemtais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 40019 Ls
(38,3%).
Pagasta
budžetā saņemtās mērķdotācijas no finansu izlīdzināšanas fondā sastāda 33212 Ls
(31,8%). Nodokļu ieņēmumi kopā sastāda 49754 Ls no kuriem zemes nodoklis 1871
Ls (1,8%), īpašuma nodoklis 5120 Ls (4,9%).
Vismazākie
ienākumi ir no nenodokļu ieņēmumi 80 Ls (0,1%).
Pagasta
budžetā ir ieņēmumi no mežu resursu realizācijas 2744 Ls (2,6%).
Strūžānu
pagastā uz vienu iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa ir 37 Ls, zemes nodokļa
summa 1,74 Ls, īpašuma nodokļa summa 4,8 Ls.
No
pagasta budžeta ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju ir 96,82 Ls.
2.4.2.tabula
Pamatbudžeta izdevumi
1997.gadā
Izdevumu avots
|
Izdevumu
summa Ls
|
% no kopsummas
|
Izpildvaras
un likumdošanas varas institūcijas
|
19652
|
18,5
|
Izglītība
|
64368
|
60,7
|
Sociālā
nodrošināšana
|
7823
|
7,4
|
Komunālā
saimniecība
|
486
|
0,5
|
Brīvais
laiks, sports, kultūra
|
8174
|
7,7
|
Pārējie
ekonomiskie dienesti
|
3095
|
2,9
|
Pārējie
izdevumi
|
2452
|
2,3
|
Izdevumi KOPĀ
|
106050
|
100
|
Budžeta
izdevumos izlietots Strūžānu pagasta padomes vajadzībām 19652 Ls (18,5%).
Izglītībai
no budžeta līdzekļiem patērēts 64368 Ls (60,7%). Vislielākie izdevumi ir
sākumskolas un pamatskolas uzturēšanai un vajadzībām, bērnu dārza vajadzībām.
Sociālās
nodrošināšanas izdevumi sastāda 7,4% no kopējiem budžeta izdevumiem.
Vislielākie izdevumi ir pabalsti un palīdzība trūcīgajiem iedzīvotājiem 7485
Ls.
Vismazākās
izmaksas sastāda komunālā saimniecība 486 Ls (0,5%).
Sociālais
nodrošinājums uz vienu pagasta iedzīvotāju sastāda 7,3 Ls, bet brīvajam laikam,
sportam, kultūrai – 7,6 Ls.
Budžeta
izdevumi 1997.gadā uz vienu pagasta iedzīvotāju ir 98,29 Ls.
2.4.3.tabula
Pamatbudžeta ieņēmumi
1998.gadā
Ieņēmumu avots
|
Ieņēmumu
summa Ls
|
% no kopsummas
|
Iedzīvotāju
ienākuma nodoklis
|
43090
|
38,4
|
Nekustāmā
īpašuma nodoklis
|
2501
|
0,02
|
Īpašuma
nodoklis
|
4345
|
3,9
|
Nenodokļu
ieņēmumi
|
6243
|
5,6
|
Norēķini
ar pašvaldību budžetiem
|
860
|
0,8
|
Dotācijas
|
4543
|
4,1
|
Mērķdotācijas
|
33806
|
30,1
|
Maksājumi
no finansu izlīdzināšanas fonda
|
16820
|
15,0
|
Ieņēmi KOPĀ
|
112208
|
100
|
Strūžānu
pagasta budžeta 1998.gada ieņēmumu kopējā summa ir 112208 Ls.
Vislielākos
ieņēmumus tāpat kā 1997.gada budžetā sastāda iedzīvotāju ienākuma nodoklis
43090 Ls (38,4%).
Otrs
lielākais ieņēmums ir mērķdotācijas no valsts pamatbudžeta 33806 Ls (30,1%)
Vismazākā
ieņēmumu summa ir no nekustāmā īpašuma nodokļa 2501 Ls (0,02%).
Kopējie
ieņēmumi uz vienu pagasta iedzīvotāju 1998.gadā ir 103,03 Ls.
2.4.4.tabula
Pamatbudžeta izdevumi
1998.gadā
Izdevumu avots
|
Izdevumu
summa Ls
|
% no kopsummas
|
Strūžānu
pagasta padome
|
29462
|
25,1
|
Sabiedriskā
kārtība un drošība
|
890
|
0,8
|
Izglītība
|
57083
|
48,7
|
Sociālā
nodrošināšana
|
10964
|
9,4
|
Komunālā
saimniecība
|
6773
|
5,8
|
Brīvais
laiks, sports, kultūra
|
7058
|
6,0
|
Pārējie
ekonomiskie dienesti
|
1622
|
1,4
|
Pārējie
izdevumi
|
3400
|
2,9
|
Izdevumi KOPĀ
|
117252
|
100
|
Salīdzinot
1997.un 1998.gada budžetu struktūru, var secināt, ka ieņēmumi un izdevumi ir
dažādi.
1997.gadā
ieņēmumu summa ir salīdzinoši mazāka, savukārt arī šī pat gada izdevumu
kopsumma ir salīdzinoši mazāka nekā 1998.gadā. 1997.gadā izglītības izmaksas
sastāda 60,7%, bet 1998.gadā 48,7%. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka
1998.gadā izdevumi par bērnu dārza uzturēšanu tiek izlietoti mazāk līdzekļu.
Kā
arī samazinājušies ir pedagogu darba algas kopsumma, jo tika samazināts
skolotāju skaits.
1998.gadā
izdevumi par komunālo saimniecību ir palielinājušies no 0,5% līdz 5,8%.
Budžeta
kopējie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 1998.gadā ir 103,03 Ls, tie ir
palielinājušies par 6,21 Ls, bet izdevumi uz vienu iedzīvotāju 1998.gadā –
107,67 Ls, tie ir pieauguši par 9,38 Ls.
2.5.
Aptaujas anketas rezultāti
Izstrādājot Rēzeknes rajona Strūžānu sociāli
ekonomisko stratēģiju, tika veikta pagasta iedzīvotāju aptauja. Tāpēc, ka ir
ļoti svarīgi zināt iedzīvotāju viedokli. Šim nolūkam tika izstrādāta aptaujas
anketa (skat.pielikumā Nr.4).
Anketas mērķis ir uzzināt pagastā dzīvojošo
iedzīvotāju novērtējumu par pašvaldības darbu, komunālajiem jautājumiem, vides
problēmām, kā arī viedokli par pagasta attīstības nozarēm un iespējām.
Iedzīvotāju aptaujā piedalījās 50 pagasta teritorijā
dzīvojošie iedzīvotāji, no tiem 27 (54%) sievietes un 23 (46%) vīrieši.
No
aptaujāto skaita sievietes vecumā no
18 – 29 gadiem bija 26%
30 – 49 – 37%
50 - < - 37%
18 – 29 gadiem bija 26%
30 – 49 – 37%
50 - < - 37%
Arī
aptaujāto vīriešu vecums svārstās no
26% - 18 līdz 29 gadi
35% - 30 līdz 49 gadi
35% - 50 un vairāk
26% - 18 līdz 29 gadi
35% - 30 līdz 49 gadi
35% - 50 un vairāk
Aptaujātie
iedzīvotāji tika sadalīti arī pēc iegūtās izglītības:
sievietes ar augstāko izglītību – 15%
vidējā, vidējā speciālā – 52%
pamatizglītība – 33%
vīrieši ar augstāko izglītību – 13%
vidējā, vidējā speciālā – 52%
pamatizglītība – 26%
sievietes ar augstāko izglītību – 15%
vidējā, vidējā speciālā – 52%
pamatizglītība – 33%
vīrieši ar augstāko izglītību – 13%
vidējā, vidējā speciālā – 52%
pamatizglītība – 26%
Aptaujas rezultātā tika
apkopoti dati un atbildes uz katru jautājumu, kurš tika ietverts anketā.
Vai
jūs apmierina mājoklis un komunālie pakalpojumi?
No aptaujāto iedzīvotāju skaita negatīviatbildēja 43%
vīrieši vecumā 18-29 gadi, 25% (30-49 g.) un 50% (50 un vairāk).
Pagasta sievietes vairāk apmierina mājoklis, jo 100%
pozitīvi atbildēja sievietes vecumā 18-29 un 30-49 gadi.
Vai jūs apmierina sociālās
apgādes un veselības aizsardzības iespējas?
Sociālā aprūpe neapmierina vairākas aptaujātās
sievietes:
18-29 gadi – 43%;
50 un vairāk – 20%
Turpretī anketā pozitīvi sociālo aprūpi ir atzīmējuši
vīrieši:
18-29 gadi – 86%;
30-49 gadi – 50%;
50 un vairāk – 75%
Vai jūs apmierina darbs?
Ar darba iespējām Strūžānu pagastā ir apmierinātas
sievietes vecumā 18-29 gadi (57%), bet 43% atbild negatīvi.
30-49 gadu vecuma robežās aptaujātās sievietes “nē”
atzīmējušas – 80%; bet “jā” – 20%.
Turpretī vīrieši pret darba iespējām ir noskaņoti
negatīvāk:
71% atbild negatīvi (18-19 gadi) un tikai 29% šī
vecuma aptaujātie ar darbu ir apmierināti. Tāda pati nostāja ir arī vīriešiem
ar 30-49 gadu vecumu – 63% atbild negatīvi un 38% pozitīvi.
Vai jūs apmierina
finansiālais stāvoklis?
Uz šo anketas jautājumu pozitīvi atbildējuši tikai
29% vīriešu vecumā 18-29 gadi, 13% vīrieši 30-49 gadi un 20% sievietes virs 50
gadiem.
Svarīgākās problēmas, kuras
pašvaldībai steidzami jārisina?
Liela daļa aptaujāto kā galveno problēmu uzskata:
jaunu darba vietu radīšana, neapmierina arī apkures jautājums. Interesanti
aptaujas rezultāti ir jautājumā par kultūras dzīves uzlabošanu – to ir
izteikuši 57%18-29 gadi veci vīrieši un 50% sievietes virs 50 gadiem.
Vai apsaimniekojat
mazdārziņu, lauku palīgsaimniecību?
Lielākajai daļai no aptaujātajiem pagasta
iedzīvotājiem ir savs mazdārziņš. Šie rādītāji svārstās no 70-100% gan
vīriešiem, gan sievietēm.
Uz jautājumu “Vai produkciju izmantojat pārdošanai?” pozitīvi atbildēja tikai 14% no visiem pagasta
aptaujātajiem iedzīvotājiem.
Ko uzkatāt par pagasta dabas
un kultūrvēsturiskajām vērtībām?
Liela daļa aptaujāto
- 57% sievietes (18-19); 70% sievietes (30-49); 100% vīrieši (30-49);
40% vīrieši (50 un vairāk) un 50% sievietes virs 50 gadiem uzskata, ka Strūžānu
pagastā nav dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.Taču bija arī tādi, kuri kā
dabas vērtības ir atzīmējuši Strūžānu ezeru, kūdras purvu, lielos
sidrabvītolus, bet no kultūrvēsturiskās vērtības – skolu un kultūras namu.
Strūžānu pagasta vides
problēmas?
Aptaujas rezultātu apkopošanā tika izdalītas trīs
galvenās vides problēmas:
·
putekļi no
TEC un brikešu ceha dūmeņiem,
·
troksnis,
ko izraisa fabrikas darbība,
·
ezera
aizaugšana ar ūdenszālēm, ūdens piesārņojums ar kūdras putekļiem.
Nozares, kas varētu veiksmīgi
attīstīties pagasta teritorijā?
·
brikešu
ražošana – šo nozari aizstāv un atbalsta aptaujātie iedzīvotāji virs 50 gadu
vecuma;
·
dārzeņu un
ziedu audzēšana siltumnīcās atbalsta 29% jaunu sieviešu; 20% vīriešu vecumā
virs 50 gadiem un šī paša vecuma 25% sieviešu.
·
dzērveņu
un zivju audzēšana purvos (kūdras), šīs nozares visvairāk ir atbalstījuši
iedzīvotāji 18-29 gadu vecumā – 72%,
·
keramika.
Vai jūs apmierina pašvaldības
darbs?
Strūžānu pašvaldības darbs apmierina:
sievietes: 18-29 gadi – 86%;
30-49 gadi - 100%,
50 un vairāk – 80%.
vīrieši: 18-29 gadi – 57%,
30-49
gadi – 100%,
50
un vairāk – 75%.
Jūsu attieksme pret dzīvi
pagastā?
“Jūtos šeit labi un nevēlos
aizbraukt”
18-29 gadi 30-49 gadi 50 un vairāk
sievietes vīrieši sievietes vīrieši sievietes vīrieši
29% 29% 30% 25% 20% 50%
“Daudz kas neapmierina, bet prom braukt netaisos”
- 43% 70% 75% 80% 50%
“Pie pirmās izdevības no pagasta aizbraukšu”
21% 29% - - - -
3. Strūžānu pagasta attīstības stratēģija
un problēmas
3.1.
SVID analīze pa nozarēm
3.1.1.
Uzņēmējdarbība
Stiprās
puses:
·
laba satiksme ar rajona centru
Rēzekni;
·
pietiekošs ēku skaits
uzņēmējdarbības uzsākšanai;
·
lielie darba spēka resursi;
·
neizmantoti dabas resursu
krājumi.
Vājās
puses:
·
novecojušas iekārtas,
tehnoloģija;
·
zināšanu un pieredzes,
pašiniciatīvas trūkums biznesa uzsākšanai;
·
nav investīciju piesaistes;
·
nepietiekams atbalsts no
institūcijām gan vietējām, gan valsts līmeni;
·
iedzīvotāju zemā pirktspēja;
·
nav labvēlīga vide lauku tūrisma
attīstībai.
Iespējas:
·
radīt jaunas darba vietas;
·
uzņēmējdarbības attīstība;
·
pakalpojumu uzņēmumu izveidošana;
·
koksnes pārstrādes vietas
izveide;
·
iespēja saņemt finansējumu,
izstrādājot projektus uzņēmējdarbības attīstībai.
Draudi:
·
ekonomiskā situācija laukos –
iedzīvotāju zemā pirktspēja;
·
pieaugošā konkurence;
·
energoresursu cenu pieaugums.
3.1.2.
Izglītība un kultūra
Stiprās
puses:
·
Jaunstrūžānu pamatskola;
·
pirmskolas vecuma bērnu izglītošana;
·
augsts pedagogu profesionālais
līmenis;
·
liels kultūras nams;
·
ir profesionāli kultūras
darbinieki.
Vājās
puses:
·
pašvaldības līdzekļi nav
pietiekami mācību procesa attīstībai;
·
nav organizēta kultūras dzīve;
·
zems iedzīvotāju līdzdalības
līmenis sabiedriskajās aktivitātēs;
·
nepietiekami tiek popularizētas
un attīstītas tautas amata tradīcijas un kultūras mantojuma zinības;
·
mazs skolēnu skaits skolā;
·
nav pieaugušo izglītības iespēju.
Iespējas:
·
iesaistīt pagasta iedzīvotājus
kultūras dzīvē;
·
pašdarbnieku kolektīvu
izveidošana;
·
plašākas datorklases iekārtošana;
·
piesaistīt naudas līdzekļus
mācību līdzekļu atjaunošanai.
Draudi:
·
krievu plūsmas klašu slēgšana
skolā;
·
bērnu dārza slēgšana;
·
iedzīvotāju demogrāfiskās
situācijas pasliktināšanās gadījumā, var tikt slēgta pamatskola;
·
iedzīvotāju sliktā materiālā
stāvokļa dēļ slikti tiek apmeklēti kultūras pasākumi.
3.1.3.
Lauksaimniecība
Stiprās
puses:
·
pietiekama LIZ platība;
·
darba spēka resursi.
Vājās
puses:
·
pagastā maz zemnieku saimniecību;
·
zināšanu trūkums lauksaimniecībā;
·
daudz sīku zemes īpašnieku un
lietotāju;
·
novecojis tehnikas nodrošinājums;
·
L/s nelabvēlīgas cenu izmaiņas.
Iespējas:
·
attīstīt netradicionālo
lauksaimniecību uz kūdras purva bāzes;
·
kredītu sistēmas nodrošinājums
lauksaimniecības vajadzībām;
·
nodarboties ar augļkopības
produkcijas ražošanu.
Draudi:
·
mazu z/s nespēja konkurēt iekšējā
tirgu, kas noved pie zemnieku saimniecības likvidācijas;
·
L/s ražošana kļūst aizvien
nerentablāka;
·
lauksaimniekiem trūkst zināšanu
projektu pieteikumu izstrādei, līdz ar to nav investīciju piesaistes;
·
līgumu noslēgšana preču
realizācijai un produktu pārstrādei.
3.1.4.
Infrastruktūra
Stiprās
puses:
·
pietiekošs ceļu tīkls;
·
pietiekama komunālo pakalpojumu
sniegšana;
·
laba sabiedriskā transporta
satiksme;
·
uzbūvēta jauna katlu māja,
kurināmais – zāģu skaidas.
Vājās
puses:
·
slikta siltumapgāde;
·
lauku ceļu finansēšana un
pārvaldīšana neatbilst iedzīvotāju parsībām, braukšanas vajadzībām, kvalitātei
un satiksmes drošībai;
·
novecojušas attīrīšanas iekārtas;
·
iedzīvotāju neapmierinātība ar
telekomunikācijām;
·
slikta dzeramā ūdens kvalitāte.
Iespējas:
·
siltuma piegāde visiem objektiem,
kuri pieslēgti pie centralizētās siltumapgādes sistēmas;
·
pagasta ceļu kvalitātes
uzlabošana;
·
telekomunikāciju uzlabošana;
·
pasākumi dzeramā ūdens kvalitātes
uzlabošanai.
Draudi:
·
daudzdzīvokļu mājās centralizētā
siltumapgāde tiek aizstāta ar krāšnu apkuri (tas var radīt avārijas situāciju);
·
pasliktinās ceļu kvalitāte;
·
netiek veikta dzeramā ūdens
kbvalitātes uzlabošana.
3.1.5.
Sociālā sfēra
Stiprās
puses:
·
Jaunstrūžānu pamatskola;
·
bibliotēkas (pamatskolas un
pagasta);
·
bērnudārzs;
·
kultūras nams;
·
pagasta poliklīnika;
·
sociālās aprūpes stacionārs
(pansionāts).
Vājās
puses:
·
liels bezdarba līmenis;
·
liels maznodrošināto skaits;
·
dabiskais pieaugums ar negatīvu
tendenci;
·
iedzīvotāju zemais dzīves
līmenis.
Iespējas:
·
jaunu darba vietu radīšana;
·
pašvaldības palīdzības
oganizācijas izveidošana;
·
iedzīvotāju iniciatīvas
veicināšana saimnieciskās dzīves attīstībā;
·
līdz ar materiālā stāvokļa
uzlabošanos, paaugstinās iedzīvotāju dzīves līmenis.
Draudi:
·
izglītotu jauniešu aizplūšana uz
pilsētām darba meklējumos;
·
bērnu dārza slēgšana;
·
iedzīvotāju skaita samazināšanās;
·
bezdarbnieku līmeņa
palielināšanās;
·
cilvēku tālāka neizglītošanās.
3.1.6.
Sports un atpūta
Stiprās
puses:
·
pagasta centrā ir liela sporta
zāle, stadions, hokeja laukums;
·
tiek organizētas sporta
sacensības;
·
skolēni un pieaugušie aktīvi piedalās ar sportu saistītajos pasākumos;
·
pagasta centrā ir kultūras nams;
·
mākslīgā ūdens krātuve ar
labiekārtotiem krastiem.
Vājā
puses:
·
pagastā nepietiekami tiek
organizēti kultūras pasākumi (dejas, diskotēkas, koncerti);
·
pagasta iedzīvotājiem nav
iespējas apmeklēt kino seansus;
·
nav atpūtas pasakumu pagasta
vecākā gada gājuma iedzīvotājiem.
Iespējas:
·
vairāk radošu darbinieku,
speciālistu;
·
ekskursiju un tūrisma braucuenu
organizācija;
·
lielāku finansiālo līdzekļu
piesaiste sporta sekcijām un atpūtas jomā.
Draudi:
·
daudz iedzīvotāju virs darba spējas
vecuma;
·
Strūžānu pagastā ir
daudznacionāla iedzīvotāju struktūra;
·
minimāla valsts naudas līdzekļu
piesaiste.
3.2.
SVID analīze pagastam kopumā
Stiprās
puses:
·
lieli darbaspēka resursi;
·
laba sabiedriskā transporta
satiksme;
·
aktīva sporta dzīve;
·
pietiekami dabas resursu krājumi;
·
labi attīstīta pagasta sociālā
sfēra;
·
pietiekošs ēku skaits
uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Vājās
puses:
·
negatīva demogrāfiskā situācija
(zems dzimstības līmenis, daudz iedzīvotāju virs darba spējas vecuma);
·
nav pietiekami attīstīta
infrastruktūra;
·
iedzīvotāju neieinteresētības un
pašiniciatīvas trūkums;
·
augsts bezdarba līmenis;
·
iedzīvotaju zema maksātspēja;
·
zems tehniskais nodrošinājums,
jaunu tehnoloģiju trūkums ražošanā;
·
zems kultūras līmenis.
Iespējas:
·
radīt jaunas darba vietas;
·
pakalpojumu uzņēmumu izveidošana;
·
aktīvāk iesaistīt iedzīvotājus
kultūras dzīvē;
·
attīstīt netradicionālo
lauksaimniecību uz kūdras purva bāzes;
·
uzlabot siltumapgādi.
Draudi:
·
neskaidrības ar administratīvi
teritoriālo reformu, kas apgrūtina teritoriālā plānojuma izstrādāšanu;
·
budžets nenodrošina pietiekamus
līdzekļus pagasta piederošo iestāžu uzturēšanai;
·
nav attīstīti ārējie ekonomiskie
sakari;
·
beszdarba līmeņa paaugstināšanās;
·
iedzīvotāju dzīves līmeņa
pasliktināšanās.
3.3.
Strūžānu pagasta perspektīvās attīstības
3.3.1.
Strūžānu pagasta attīstības vīzija 2005.gadam
Strūžānu
pagasta attīstība ir virzīta uz mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos.
Galvenais
uzdevums pagasta attīstībai ir darba vietu radīšana lauku teritorijā, lai samazinātu
bezdarba līmeni, uzlabotu pagasta iedzīvotāju dzīves līmeni, celt pirktspēju.
Pagasta
attīstībā ir svarīga uzņēmumu ražošanas apjomu palielināšana, investīciju
piesaiste pagasta teritorijai, valsts atbalsts lauksaimniecības produkcijas
ražotājiem.
Lai
nodrošinātu kvalitatīvu un augšupejošu pagasta attīstību ir jāveic vairāki
pasākumi, kas būtu kā atrisinājums daudzām problēmām: sociālajā sfērā,
infrastruktūrā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā.
Pašreiz
pagasta rersursi netiek izmantoti optimāli, bet to racionālāka izlietošana
varētu sekmēt teritorijas attīstību.
Pagasta
ekonimiskā attīstība ietver dažādu nozaru attīstību, kuras ir savstarpēji
saistītas. Lai šī attīstība noritētu sekmīgi ir vajadzīgs iedzīvotāju atbalsts.
Strūžānu pagasta attīstības virzieni:
·
netradicionālā lauksaimniecība,
zivsaimniecība;
·
uzņēmējdarbība;
·
pakalpojumu sfēra;
·
kokapstrāde.
Šīm
nozarēm attīstoties, pagasta teritorijā uzlabojas gan sociālie, gan ekonomiskie
apstākļi.
Strūžānu
pagasta teritorijā ir iespējas nodarboties ar netradicionālo lauksaimniecību.
Plašajās kūdras purva platībās var uzsākt kultivēto dzērveņu audzēšanu. Tam būs
nepieciešami naudas līdzekļi, jaunas, piemērotas tehnoloģijas aprīkojuma
iegādei, taču rezultātā būs radītas jaunas darba vietas, samazinās bezdarbnieku
skaitu, līdz ar to uzlabosies pagastā sociālā un ekonomiskā situācija.
Kūdras
purvos esošajās mākslīgajās ūdens krātuvēs var audzēt karpas.
Pakalpojumu sfēras attīstība pagasta
teritorijā cels vietējo iedzīvotāju dzīves līmeni. Pašreiz strūžānu pagastā ir
tikai friziera pakalpojumi, bet būtu nepieciešami apavu, sadzīves tehnikas
remonta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi.
4. Strūžānu pagasta attīstības galvenie virzieni
4.1.
Izglītība un kultūra
4.1.1.
Izglītība
Izglītība ir viena no galvenajām prioritātēm, kas dos
ieguldījumus Strūžānu pagasta turpmākā attīstībā. Laba izglītība dod iespēju
sekmīgāk konkurēt darba tirgū un palīdz atrast savu vietu dzīvē.
Pašvaldības darbiniekiem nepieciešams veikt pētījumus,
meklēt atbildes uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju izglītības
līmeni. Jārada interese par izglītības iespējām, jo no tā būs atkarīgs pagasta
iedzīvotāju dzīves līmenis, gan arī paša pagasta turpmākā attīstība.
Ir
nepieciešams veikt skolas uzturēšanu un tās pilnveidošanu atbilstoši mūsdienu
apstākļiem. Skolā jādomā par modernu mācību tehnisko līdzekļu ieviešanu (jaunas
datorklases, kopējamā tehnika).
Pagasta
pašvaldībai jānodrošina skola ar augsti kvalificētiem speciālistiem, jāatbalsta
pedagogus, lai tie regulāri apmeklētu kvalifikācijas celšanas kursus.
Skolā
organizēt seminārus par mācību iespējām pēc pamatskolas izglītības iegūšanas,
palīdzēt pusaudžiem izvēlēties sev piemērotu tālāko izglītības virzienu,
analizējot viņu intereses un spējas.
4.1.2.
Kultūra
Nedrīkst pieļaut Strūžānu pagasta
kultūras nama likvidāciju un tā darbības sašaurināšanu. Tiks veikti pasākumi,
lai efektīvāk tiktu izmantots pagasta teritorijā esošais kultūras nams, sporta
zāle.
Strūžānu
pagasta pašvaldība veicinās iedzīvotājos interesi par plašāku sporta, kultūras,
atpūtas pasākumu rīkošanu pagastā.
Kultūras
dzīvē jāorganizē tradicionālo latviešu svētku svinēšanu, lai radītu pagasta
iedzīvotājos kopības un draudzības saites.
Pagasta
kultūrpolitikas uzdevums ir atrast specifiskos pagasta kultūras attīstības
virzienus. Veicināt pašdarbības kolektīvu darbošanos, piedaloties pagasta,
rajona, kā arī valsts mērogā.
Lai
pagasta kultūtas dzīvē būtu pārmaiņas, pēc iespējas jāiesaista plašāku
iedzīvotāju skaitu.
Palielināt
pagasta kultūras dzīves rosību un iedzīvotāju aktivitāti iespējams jaunās
paaudzes iesaistīšanu kultūras dzīvē.
Kultūras
problēmu risināšanā, lai pilnveidotu kultūras dzīvi, pašvaldībai un kultūras
darbiniekiem jāveido sadarbība ar rajona reģiona kultūras iestādēm.
4.2.
Uzņēmējdarbība
4.2.1.
Lauksaimniecība
Galvenās lauksaimniecības uzņēmumu
formas pagastā varētu būt ģimenes saimniecības, palīgsaimniecības, zemnieku
saimniecības. Ģimenes saimniecībā īpašnieks ir vienā personā, saimniecībā
strādā galvenokārt ģimenes locekļi, algotā darba spēka izmantošanai ir sezonāls
raksturs.
Zemnieku saimniecības vēlēsies
ražošanas paplašināšanu, nodrošinot kredītu piesaisti no kredītiestādēm, līdz
ar to šī līdzekļi tiks izmantoti pamatlīdzekļu iegādei, tehnikas atjaunošanai
ražošanas vajadzībām. Mazās zemnieku saimniecības, kuru saimnieciskās darbības
rezultātā būs negatīvs rezultāts un ražošana netiks palielināta, zemnieki
nespēs konkurēt ar lielajiem lauksaimniecības uzņēmumiem, līdz ar to zemnieku saimniecības likvidēsies.
Perspektīvā galvenā lauksaimniecības
nozare būs graudkopība. Līdz ar to zemes īpašnieki vēlēsies palielināt savas
zemes platības ar mērķi, lai no šīm platībām iegūtu pēc iespējas lielākas
ražības.
Pagastā nepieciešams saglabāt
lopkopības produkcijas ražošanu. Priekšrocības nozares attīstībā ir lopkopības
speciālisti. Palielinot graudaugu paltības kā blakus nozari varētu attīstīt
cūkkopību un bekonu audzēšanu.
Gan lopkopībā, gan augkopībā
nepieciešams attīstīt šķirnes lopu un kultūru audzēšanu, izkopjot selekcijas
darbu, tas ir viena no galvenajiem mērķiem lauksaimniecības attīstībai.
Līdzās
lopkopībai jāattīsta netradicionālo (tehnisko, dekoratīvo) kultūru audzēšanu.
Tā varētu būt dzērveņu, ārstniecisko augu audzēšana un kopšana, biškopība.
Ar
netradicionālo saimniecību dzērveņu audzēšanu pagastā varētu nodarboties a/s
“Strūžānu kūdras fabrika”, jo tai ir nepiešamās platības kūdras ieguves purvos.
Šī nozare varētu realizēties pēc 2005.gada, nodrošinot vairākas jaunas darba
vietas.
Dzērveņu
audzēšanas pasākumu plānam nepieciešamas finanses 11000 Ls apmērā, iegādājoties
stādus, dzērveņu plantācijas ierīkošana un nepieciešamo iekārtu iegāde, lai
nodrošināt kvalitatīvu un rentablu dzērveņu audzēšanu (skatīt pielikumu Nr.1).
4.2.2.
Pārējie uzņēmumi
Strūžānu
pagastā galvenā uzņēmējdarbības perspektīva ir kūdras fabrika, kura nākotnē
darbosies tikai kā brikešu fabrika un kokogļu ražošanas cehs. Jau 1993.gadā
tika izstrādāts projekts par jauna purva apgūšanu Ludzas rajonā. No
Peikstuļnīku purva tiks iegūtas 100000 t kūdras sezonā. Šis jaunais purvs
varētu tikt apgūts tuvākajā nākotnē un ir paredzēts, ka šis projekts varētu
atmaksāties 2 gadu laikā, jo nepieciešamais kapitāls sastāda 1 miljonu latu.
No
Strūžānu (Taunagas) kūdras purva nākotnē cer iegūt kurināmo kūdru 30-40000 t
gadā, bet pakaišu kūdru 100000 t – sezonā.
Strūžānu
kūdras fabrika ir apguvusi un nosusinājusi Viļānu kūdras purvu un no tā var
iegūt 50-60000 t kūdras, ja tik intensīvi tiks izmantots šis purvs, tad to
apsaimniekot varēs vismaz 20 gadus.
Runājot
par pakaišu kūdras realizāciju nākotnē, tad var teikt, ka ir pieprasījums no
Lietuvas un Holandes. Ar šīm valstīm tika noslēgts līgums, bet tās grib iepirkt
vēl vairāk pakaišu kūdras, nekā Strūžānu kūdras fabrika ir piedāvājusi līgumā.
1999.gada
sākumā uz Holandi tika realizēti 18000 kubikmetri pakaišu kūdras, bet Holande
būtu ar mieru iepirkt 25000 kubikmetrus.
Tātad
nākotnē Strūžānu kūdras fabrikas produkcijai ir noieta tirgus.
Tirdzniecībai
pagasta attīstībā ir arī noteicoša loma. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt
pagasta iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm, pārtikas produktiem,
apģērbu un sadzīves precēm.
Latvijā
aizvien pieaug mazo un vidējo uzņēmumu skaits, un to galvenā pamatnodarbošanās
ir tirzdniecība. Strūžānu pagastā ar tirdzniecību pamatā nodarbojas jau esošie
uzņēmumi: IU “Dzīle”, IU ”Karīna”, A/S “Strūžānu kūdras fabrika”.
Pagastā
varētu izveidoties mazi tirdzniecības veikali, kuri būtu kā sīkais bizness
laukos, tie varētu būt ģimenes uzņēmumi, kuri vēlētos uzlabot savus materiālos
apstākļus.
Pagastā
būtu nepieciešams esošajos tirzdzniecības uzņēmumos domāt par preču klāsta
dažādību un galvenajām nepieciešamības precēm katram lauku iedzīvotājam.
Tirzniecības
jomā jāuzlabo kancelejas preču tirdzniecība, lai būtu iespējams iegādāties
jaunākā literārās grāmatas, brošūras, mācību literatūru.
Strūžānu
pagasta uzņēmējdarbības attīstībai ir nepieciešams izveidot jaunus sadzīves
pakalpojumu uzņēmumus.
Pagastā
tiks izveidota apavu darbnīca, kurā apkalpos vietējos iedzīvotājus. Pagasta iedzīvotājiem
nevejadzētu doties uz rajona centru Rēzekni, lai gūtu apavu remontdarbnīcas
pakalpojumus (skatīt pielikumu Nr.1).
Runājot
par sadzīves pakalpojumiem tad pagastā nepieciešams arī sadzīves tehnikas
pakalpojumu uzņēmums (skatīt pielikumu Nr.1).
Šie,
no jauna radītie uzņēmumi dos jaunas darba vietas un atvieglos pagasta
iedzīvotāju dzīves apstākļus. Projekta īstenošana paredzēta līdz 2003.gadam.
4.3.
Iedzīvotāju aprūpe
4.3.1.
Sociālā aprūpe
Sociālā attīstības priekšnoteikums
ir radīt pamatu ilgstošai un stabilai ekonomiskajai attīstībai kā augstam
iedzīvotāju dzīves līmeņa pamatam.
Jāveido
sakārtota un humāna vide, kas ietvertu nodrošinājumu ar izglītību, garīgo
izaugsmi, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas laika iespējas. Apmierinātu
sociālās un ekonomiskās vajadzības.
Mazās
un vidējās uzņēmējdarbības rezultātā ar darbu tiek nodrošināti daudzi no
iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt.
Darba
spējīgie jeb ekonomiski aktīvie iedzīvotāji strādājot nodrošina sevi un savu
ģimeni.
Iedzīvotāji
var piesaistīties darba tirgū. Katrs iedzīvotājs ir ieinteresēts savas
kvalifikācijas celšanā, kuru daļēji apmaksā darba devējs, darba ņēmējs,
pašvaldība un valsts (skatīt pielikumu Nr.1).
Projekta
īstenošana paredzēta 2000. Līdz 2002.gadam.
Uzlabojoties
sociālajiem apstākļiem nepastāv vairs cilvēku izdzīvošanas problēmas, kas
saistītas ar pārtiku un apģērbu. Nodrošinot šīs pamatnepieciešamības,
iedzīvotājiem par prioritāti kļuvuši personīgās identitātes un visa reģiona
izveides un ar attīstību saistītie jautājumi.
Pašvaldība
sadarbojas ar pagasta izglītības iestādi par galveno uzdevumu nosakot:
iedzīvotāju aizsargāšanu un viņu dzīves līmeņa celšanu.
Līdz
ar to iedzīvotājos zudusi vienaldzība, viņi piedalās pagasta dzīves un kultūras
veidošanā.
Sociālajā sfērā pagastā vajadzētu
izveidot pašvaldības palīdzības organizāciju, kurā būtu pieejami psihologa
padomi un konsultācvijas. Šī pati organizācja veicinātu jauniešu un citu grupu
sociālekonomiskās aktivitātes, tādas kā, jauniešu centra izveidi, diskusijas,
organizējot tikšanās ar citu pagastu rajonu jauniešiem.
Projekta
realizācijas periods 1999.līdz 2004.gadam. Apkalpojošais personāls varētu būt 3
cilvēku sastāvā, tas nodrošinātu jaunas darba vietas.
Pansionātā jānodrošina vientuļajiem
pensionāriem un invalīdiem labu aprūpi, uzlabojot medicīnisko aprūpi, ieviešot
modernākas medicīniskās iekārtas. Jāgādā par iemītnieku drošību un jāorganizē
pēc iespējas vairākus pasākumus, kuros piedalās pagasta jaunākā paaudze,
iepriecinot vecos ļaudis.
4.3.2.
Komunālā apkalpošana
Pagasta pašvaldība paaugstinās prasības, vienlaikus
sniedzot nepieciešamo palīdzību, uzņēmējiem, apkalpojošās sfēras dalībniekiem
dzīvojamo un personisko māju īpašniekiem par viņu vadījumā esošo namu un
teritoriju uzturēšanu kārtībā, veicot arī labiekārtošanas darbus.
Pagasta
rīcībā esošo ceļu uzlabošana un labiekārtošana.
Pagasta
pašvaldībai jānodrošina iedzīvotāji ar iespējami lētākiem un kvalitatīvākiem
komunālajiem pakalpojumiem. Lai sakārtotu komunālo saimniecību vajadzīga
līdzekļu piesaiste no valsts budžeta, kredītiestādēm un investīcijām.
Komunālajai
saimniecībai jānodrošina centralizēta siltumpiegāde tām dzīvojamām mājām un
citām pagasta ēkām, kuras ir pieslēgtas pie centralizētas siltumapgādes
sistēmas.
Komunālā
saimniecība risinās jautājumu par sadzīves
sauso atkritumu izgāstuvi.
4.3.
Tūrisms, sports, atpūta
Strūžanu pagastā tūrismam nevar būt īpaša loma, jo salīdzinoši ar
citiem republikas rjoniem un lauku teritorijām, pagastā nav nozīmīgu tūrisma
objektu. Tūrisms varētu būt par vienu no nozarēm pagasta attīstībā, tūrisms
prasa daudz mazāk līdzekļus un ieguldījumus nekā lauksaimniecība vai
uzņēmējdarbība, bet prasa pacietību, jo atdeve tūlītēja. Pašvaldībai ir
jāpalīdz radīt labvēlīga tūrisma attīstība. Liela nozīme ir pagasta vadības
attieksmei un izpratnei par to, ko var dot lauku tūrisms arī uzņēmējdarbības
attīstībai, iedzīvotāju labklājības celšanai, kam ir tiešs sakars ar ekonomisko
labklājību.
Pagasta
uzdevums tūrisma attīstībā sākas ar labvēlīgas vides un pozitīvas attieksmes
radīšanu. Šādai attieksmei jābūt ne tikai no vadības puses, bet jārada arī
vietējos iedzīvotājos interese par to.
Pagasta
pašvaldības uzdevums arī būtu: panākt koordinētu un saskaņotu tūrisma
attīstību, pamatojoties uz esošajiem resursiem, jāizvērtē potenciāls un jāveido
vismaz galvenās līnijas pagasta tūrisma stratēģija kontekstā ar pagasta
vispārējo attīstības stratēģiju.
Lai
pagastā sekmīgi attīstītos tūrisms, jāizprot ne tikai vietējo iedzīvotāju
vajadzības un iespējas, bet arī tūristu vēlmes un prasības. Ja tās tiks
apmierinātas, tad pieprasījums pēc atpūtas laukos pieaugs.
Sevišķi
perspektīvs varētu būt aktīvs dabas tūrisms: pārgājieni, makšķerēšana,
sēņošana.
Jāveicina
lauku tūrisma attīstība, turpinot apzināt cilvēkus un saimniecības, kas var un
vēlas uzņemt tūristus savās lauku sētās.
Strūžānu pagasta teritorijas
mākslīgās ūdenskrātuves – “ezera” krastu labiekārtošana, peldvietu
labierīkošana un paplašināšana dos vietējiem iedzīvotājiem kā arī iebraucējiem
atpūtas iespēju gada siltākajā gadalaikā.
Jaunatnes
un vidējās paaudzes iedzīvotāju atpūta tiks pilnveidota ar brīvdabas estrādes
ierīkošanu pagasta teritorijas nomalē. Tas prasīs zināmus līdzekļus, uzņēmību
un pacietību, taču tiek domāts par atpūtas iespējām, iedzīvotāju dzīves līmeņa
celšanu, kā arī pagasta attīstību.
Strūžānu
pagastā ir jāizveido “ezera” krastā lauku pirts ar banketa zāli. Kurā vietējie
iedzīvotāji varētu rīkot dažādas svinības, jubilejas u.t.t.
Pagasta
pašvaldībai ir jāatbalsta un jāpalīdz uzsākt šādu uzņēmējdarbības jomu. Šis projekts nestu
peļņu uzņēmējam un paplašinātu pagasta iedzīvotāju atpūtas iespējas.
4.5.
Administratīvi teritoriālā reforma
Rēzeknes
rajona doma par apvienošanos radās jau 1998.gadā, kad valsts mērogā sāka
risināt jautājumu par teritoriālo reformu, 1999.gada vasarā Rēzeknes rajonam
tiks pievienots Ludzas rajona Nautrēnu pagasts un tikai tad tiks izstrādātas
pagastu apvienošanās iespējas.
Apvienošanās
gaitu nepieciešam rūpīgi sagatavot. Ne rajona padomē, ne pagastu padomēm vēl
nav notikušas sēdes, kurās tiktu apspriests šis jautājums. Pašvaldības darbu
varētu iesākt ar kopīgu attīstības plāna un apvienošanās projekta izstrādi.
Apvienojoties
pagastiem varētu racionālāk risināt attītības jautājumus, lietderīgāk izmatojot
esošos resursus.
Strūžānu
pagasts izvietojas Rēzeknes rajona Z-A daļā. Līdz rajona centram - Rēzeknei – attālums ir 23 km, bet Rīgai
- 272 km.
Kopējā
pagasta platība ir 3781,2 ha.
Pagasta
centrā – Strūžānu ciemā dzīvo 92,8% no visiem pagasta iedzīvotājiem, bet 79
iedzīvotāji apdzīvo pagasta lauku sādžas. Strūžānu pagasta centrā atrodas
sociālās nozīmes oblekti – bērnu dārzs, pamatskola, kultūras nams, pansionāts,
lauku poliklīnika, bibliotēka.
Dricānu
pagasts robežojas ar Strūžānu pagastu, līdz Strūžāniem ir 6 km, bet līdz
Rēzeknei – 17 km.
Pagastā
ir vidusskola, lauku ambulance, kultūras nams, baznīca.
Pagastā
ir labi attīstīta lauksaimniecība ar daudzām lielām un nākotnē spējīgām
attīstīties zemnieku saimniecībām.
Apvienošanās
rezultātā izveidosies liels pagasts ar lielāku lauku teritoriju un vairākām
kompaktām apdzīvotām vietām. Ir strīdīgs jautājums par jaunizveidotā pagasta
centru, jo abi pagasti ir samērā vienlīdz bagāti ar sociālās nozīmes objektiem
un iedzīvotāju skaitu.
Administratīvi
teritoriālās reformas gaitā, pagastiem apvienojoties, var attīstīties lauku
tūrisms, jo pievienojot Dricānu pagasta teritoriju, ar tūrismu būs iespējamāk
nodarboties, jo šo pagastu šķērso Rēzekne – Gulbene maģistrāle. Vēl var
pieminēt to, ka Dricānu pagastā ir daudzas skaistas lauku mājas, kuras būtu
spējīgas uzņemt tūristus.
Pagastiem
apvienojoties atmaksājas veidot attiecīgus teritorijas uzturēšanas un
labiekārtošnas dienestus un specializētas struktūras, jo tās būs pietiekami
noslogotas. Vieglāk būs piesaistīt gan līdzekļus, gan speciālistus. Atkritīs
neskaitāmās pretenzijas par kapsētu, pašvaldību ceļu, izgāztuvju u.tml.
izmantošanu.
Labi
attīstīta un nostiprināta pirmsskolas izglītība ir dārga un vienam pagastam nav
pa spēkam. Lielākā pašvaldības teritorijā iespējams veidot rotaļu grupas u.tml.
katrā nelielā apdzīvotā vietā. Tās var būt nepilnas dienas grupas vai pat
privātas iestādes ar valsts un pašvaldības atbalstu. Var sakārtot mazo skolu
darbību, novērst bērnu aiziešanu no skolas. Sakarā ar strauju bērnu skaita
samazināšanos, varētu elastīgāk komplektēt klases un modrošināt ar darbu
spējīgākos pedagogus.
Apvienošanās
gadījumā reāla iespēja būtu veidot pieaugušo izglītības centru – datoru
apguvei, speciālo apmācību (zemnieki, uzņēmējdarbība u.c.). Patlaban tikai
atsevišķos pagastos ir kaut kas no tā. Vieglāk būtu piesaistīt līdzekļus un
fondus. Kopīgi iespējams daudz labāk apsaimniekot pagasta ceļus. Jo katram
pagastam ir dažādi resursi – tehnika, izejvielas, speciālisti.
Apvienojoties
Strūžānu un Dricānu pagastiem, būtu iespējams pilnīgāk nodarbināt esošo
kvalificētos kultūras darbiniekus. Tiktu attīstīta kultūras dzīve pagasta
teritorijā. Tāpat arī pašvaldības veselības aizsardzības sistēma kļūs
efektīgāka, jo būs iespējams nodrošināt reālu slodzi plašāka profila
medicīniskajam personālam.
Sākot
pagastu apvinošanu, vispirms nepieciešams veikt pašvaldības finansiālās
darbības analīzi, izskatot variantus, kā veicot apvienošanos, varētu stabilizēt
un izveidot pašvaldības budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, samazināt
savstarpējos norēķinus starp pašvaldībām. Noskaidrojot debitoru un kreditoru
parādus.
Nepieciešams
analizēt infrastruktūru, tās darbības efektivitāti, noskaidrot faktorus, kas
traucē šo efektivitāti uzlabot. Izpētīt jautājumus, kādas priekšrocības varētu
iegūt infrastruktūras izmantošanas efektivitātes uzlabošanā, un tās attīstības
nodrošināšanu, veicot apvienošanos.
Strūžānu
un Dricānu pagastos tiks veiktas iedzīvotāju aptaujas par pagastu apvienošanos.
Ir
nepieciešams izveidot darba grupu no Strūžānu un Dricānu pagasta padomes
deputātiem un speciālistiem, lai sameklētu apvienošanās procesu. Darba grupas
uzdevums ir veikt finansiāli saimnieciskā darba analīzi un sagatavot
likumprojektu par apvienotās pašvaldības galvenajiem pasākumiem nākamajos 5-10
gados.
Pirmkārt,
ir jāpanāk vienošanās par apvienoto pagastu padomes atrašanās vietu. Tad
jāapspriež jautājums par jaunu darba vietu radīšanu, jo tagad pastāv liels
bezdarbnieku procents. Reizē jānolemj, kādus pakalpojumus sniegs iedzīvotājiem,
un kādus infrastruktūras objektus saglabās.
Lai
sekmētu iedzīvotāju informētību, rajona laikrakstā jābūt izvērstai diskusijai
un informācijai par teritoriālo reformu.
Pirms
apvienošanās līgum pieņemšanas abu pagastu centros tiks organizētas iedzīvotāju
sapulces, kurās piedalīsies abu pašvaldību vadītāji un deputāti.
Vēlams
pirms apvienošanās pagastiem, kuri apvienojas (Strūžāni, Dricāni), noslēgt
apvienošanās līgumu, kā arī sagatavot iespējamo apvienotās pašvaldības
struktūru.
Saskaņā
ar likumdošanu, lēmumu par pagastu apvienošanos pieņem Ministru kabinets.
Jaunās pašvaldības vadītāju ievēlēs vēlēšanās apvienoto teritoriju iedzīvotāji.
Iespējamās pašvaldību
apvienošanās pozitīvas un negatīvās sekas
Pozitīvās
sekas:
·
pagasta teritorijām
apvienojoties, rodas vairāk speciālistu, kuri kopīgi sadarbojoties var veidot pagasta
attīstību;
·
labāku speciālistu izvēle;
·
iespējama intensīvas kultūras
dzīves veidošana;
·
tiks koncentrēti lielāki finansu
un materiālie resursi, nodrošināta esošo resursu efektīva izmantošana (t.i.
darbaspēka un dabas resursu);
·
vairāk ēku un objektu, kurās ir
iespējams atjaunot ražošanu, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību;
·
tūrisma attīstība latgaļu lauku
sētās;
·
palielināsies jaunās pašvaldības
ietekme uz valsts pārvaldi;
·
tiks izveidots efektīvāks
pašvaldības pārvaldes aparāts, samazināsies pārvaldes izdevumu apjoms, t.i.
izdevumi uz vienu iedzīvotāju;
·
palielināsies pašvaldības
pašfinansēšanās līmenis;
·
pašvaldība kļus par līdzvērtīgu
partneri starpvalstu vietējo pašvaldību sabiedrībā.
Negatīvās
sekas:
·
lauku teritorijā dzīvojošie ir
neapmierināti par apvienošanos, jo tas apgrūtina piekļūt pie sociālās nozīmes
objektiem un pagasta padomei dažādu darījumu kārtošanā;
·
politiķi kļus attālināti no
iedzīvotājiem;
·
pašvaldības pārvaldes un politiķu
nostabilizējušos tradīciju laušana, viņu darba intensifikācija;
·
pašvaldības padomei jāpārvalda
plašāka teritorija;
·
deputātiem būs jāapgūst plašāks
problēmu loks.
Secinājumi
·
Iedzīvotājos nav intereses par
pagasta turpmāko attīstību, viņi ir nelabvēlīgi noskaņoti ar pagasta ekonomisko
situāciju, līdz ar to daļa pagasta iedzīvotāju nesaskata nekādas perspektīvas
nozaru attīstībā.
·
Pagastā dabiskajam pieaugumam ir
tendence samazināties. Mirušo iedzīvotāju skaits lielāks nekā dzimušo. Līdz ar
to novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās.
·
Sakarā ar zemo dzimstības līmeni
pagastā, iespējama bērnu dārza slēgšana, jo nebūs bērnu, kas to apmeklē.
·
Ievērojamais bezdarba līmenis
(43,6%), rada iedzīvotājos sociālo apātiju, viņi necer atrast darbu pagastā,
rodas maznodrošinātās ģimenes, kā arī jauniešu aizceļošana uz lielākajām
pilsētām.
·
Mazo zemnieku saimniecību zemais
neprofesionālais izglītības līmenis, maza pieredze par ekonomisko situāciju
tirgū.
·
Veidojoties jauniem uzņēmumiem,
to attīstības galvenais šķērslis ir iedzīvotāju zemā pirktspēja.
·
Nepieciešami uzlabojumi
komunālajā saimniecībā – dzeramā ūdens kvalitāte attīrīšanas iekārtu
uzstādīšana un modernizēšana, daudzās daudzdzīvokļu mājās, kuras ir pieslēgtas
pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Kā kurināmo izmanto malku, kas var
radīt avārijas situāciju.
·
Pasliktinoties ekonomiskajai
sistēmai valstī, arī laukos pasliktinās dzīves apstākļi, palielinās
bezdarbnieku līmenis, līdz ar to cilvēku tālāka neizglītošanās.
·
Strūžānu pagastā ir pietiekams
sociālās sfēras objektu skaits – bērnu dārzs, skola, pansionāts, lauku
poliklīnika, kultūras nams, bibliotēka.
·
Strūžānu pagastā liela uzmanība
tiek veltīta sporta dzīves aktivitātēm, to uzturēšanai un attīstībai.
Priekšlikumi
·
Pagasta
teritorijā iespējams attīstīt – netradicionālās lauksaimniecības, amatniecības,
tirdzniecības, kūdras purvu izmantošanas nozares, to rezultātā uzlabotos gan
sociālie, gan ekonomiskie apstākļi.
·
Iedzīvotājiem
pagastā nepieciešams izveidot pašvaldības palīdzības organizāciju, tajā būtu
iespējams saņemt psihologa konsultāciju.
·
Jāveicina
jauniešu, sieviešu u.c. grupu sociālekonomiskās aktivitātes, tādas kā,
piemēram, jauniešu centra izveide – diskusijas, organizējot tikšanos ar citu
pagastu, rajonu jauniešiem.
·
Strūžānu
pagastā nepieciešams izveidot pagasta avīzi, kurā būtu sniegta visa informācija
par pagasta dzīvi, jaunumiem un sasniegumiem.
·
Ja
Strūžānu pagasts administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienosies ar
Dricānu pagastu, tad iespējama tūrisma attīstība, jo Dricānu pagastā ir daudz
skaistu lauku sētu, kurās varētu atpūsties tūristi.
·
Pagasta
ceļu kvalitātes uzlabošana.
·
Strūžānu
pagastā kūdras resursu izmantošanai jāsaglabājas kā vienai no galvenajām
uzņēmējdarbības nozarēm.
·
Pagastā
izveidojoties un attīstoties
uzņēmējdarbībai, tiks apturēta jaunās paaudzes aizplūšana uz pilsētu
darba meklējumos.
·
Nepieciešama
amatniecības (keramikas, klūdziņu pinumu u.c.) attīstība, lai nodarbinātu tos
cilvēkus, kas neatrod darbu uzņēmējdarbībā.
Izmantotās literatūras saraksts
1.
Administratīvi
teritoriālā reforma Jelgavas rajonā . Jelgavas Rajona Padome. 1997.
2.
Administratīvi
teritoriālā reforma. Likumprojekts. NRA, 30.04.1997.
3.
Boruks A.
Lauksaimniecības reģionālā specializācija un teritoriālais izvietojums Latvijā.
R., 1996.
4.
Grizēviuss V. Pašvaldības politikas rokasgrāmata. 1993.
5.
Ieteikumi
attīstības stratēģijas izstrādāšanai. 1998., VARAM., 1998.
6.
Kandavas
pilsētas ar lauku teritoriju domes nolikums.
7.
Keišs S.,
Kzinovskis a. Administrtīvi teritoriālās reformas un valsts pārvaldes
pilnveidošanās projekts. 27.02.1997. – 9 lpp.
8.
Krūzmētra
M., Rivža B., Pagastu attīstības iespēju analīzes metodoloģija . LLU,
Jelgava,1997
9.
Latvija.
Pārskats par tautas attīstību. 1997., UNDP – Apvienoto Nāciju Organizācijas
attīstības programmas darba grupa, 1997.
10.
Latvijas
Daba. Enciklopēdija. 3.sēj.R., 1995., 39 lpp.
11.
Latvijas
Daba. Enciklopēdija. 4.sēj.R., 1996., 40 lpp.
12.
Latvijas
Daba. Enciklopēdija. 5.sēj., R., 181 – 183 lpp.
13.
Latvijas
Daba. Enciklopēdija. 6.sēj., R., 1998., 195 – 198 lpp.
14.
Latvijas
Lauksaimniecība – attīstība, iespējas, problēmas. Latvijas Valsts agrārās
ekonomikas institūts, R./, 1995., 209.lpp.
15.
Latvijas
Reģionālās attīstības politikas koncepcija.
16.
Liepājas
rajona Grobiņas pagasta attīstības stratēģija. 1997.
17.
LR likums
“Par pašvaldībām”. R., 1994.
18.
LR likums
“Par Valsts Zemes Dienestu”., R., 15.12.1991.
19.
LR likums
“Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”. R., 21.06.1991.
20.
LR likums
“Par zemes privatizāciju lauku apvidos”., R., 1992.
21.
LR likums
“Par zemes reformu LR lauku apvidos”., R., 1990.
22.
LR likums
“Par pašvaldību budžetiem”, R., 29.03.1995.
23.
Metodiskie
noteikumi akadēmisko un zinātnisko grādu pretendentu darbiem. LLU Ekonomikas
fakultāte, Jelgava, 1998.
24.
Palabinska
A. Zemes reforma Latvijas lauku apvidos. Mācību līdzeklis, Jelgava., 1999.
25.
Par
vietējo pašpārvaldi. Eiropas Harta, Strasbūra, 1985.
26.
Pašvaldību
administratīvi teritoriālās reformas koncepcija. R., 1996.
27.
Sprindžuks
M., ES kopējās lauksaimnieciskās politikas izveidošanās un iespējamie
attīstības virzieni – R., 1995.
28.
Treisijs
M., Lauksaimniecības un pārtikas tirgus ekonomikā. Ievads teorijā, praksē un
politikā, R., 1996.
29.
Ogres
rajona pašvaldības apvienošanās un sadarbības iespēju izpētes projekts., VARAM,
04.1998.
30.
Vanags E.
Pašvaldību organizācija., R., 1995., 123.lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru