Rēzeknes rajona Strūžānu pagasta sociāli ekonomiskā attīstības programma

Saturs

1.      Vispārīgās ziņas par pagasta teritoriju 1.1.  Ģeogrāfiskais izvietojums 1.2.  Pagasta vēsture	3 3 3
2.      Pašvaldības pārvalde un organizācija 2.1.  Pārvaldes struktūra 2.2.  Jautājumu sagatavošanas kārtība	3 3 5
3.      Iedzīvotāji 3.1.  Pagasta demogrāfiskā situācija 3.2.  Nacionālā struktūra 3.3.  Izglītība	6 6 7 8
4. Kultūra	8
5. Veselības aizsardzība	9
6. Fiziskā kultūra un sports	9
7. Tautsaimniecības apskats        7.1. Uzņēmējdarbība        7.2. Ražošanas uzņēmumi        7.3. Tirdzniecības un sadzīves pakalpojumi	9 9 10 11
8. Iedzīvotāju nodarbinātība	12
9. Infrastruktūra	14
10. Sociālā aprūpe	15
11. Strūžānu pagasta ceļi	16
12. Dzīvokļu saimniecība	16
13. Pašvaldību zemes fonds	16

Tekstā lietoto jēdzienu, akronīmu un abreviatūru skaidrojums.

Reģions – relatīvi viendabīga Latvijas teritorijas daļa (pagastu un pilsētu kopa, rajons vai rajonu kopa), kuru vieno noteikta pazīme vai kopīga problēma.

Reģiona attīstība – konkrētas Latvijas teritorijas daļas dabasvides, kultūrvides, sociālo un saimniecisko pārmaiņu process.

Reģionālā attīstība – ilglaicīgie visas Latvijas un katra tās raģiona dabas un kultūrvides, sociālās un saimnieciskās attīstības procesi.

Reģionālās attīstības politika – saskaņota un organizēta rīcība valsts reģionālajai attīstībai, kas ietver sevī noteiktu darbības principu, metožu, līdzekļu un pasākumu kopumu.

Attīstības stratēģija – saskaņota prioritāšu, mērķu un rīcību programma. Stratēģija balstās uz pašreizējās situācijas analīzi un radošajām tendencēm. Tā ir vērsta uz vēlamās situācijas (vīzijas) sasniegšanu ekonomikas, sociālās, kultūras, vides u.c. jomās.

Vīzija – vēlamā un iespējamā nākotnē sasniedzamā situācija, tēls.

SVID – sistemātiska analīze, vispārīga grupu darba metode pašreizējās situācijas un attīstības iespēju novērtēšanai.

S – stiprās puses

V – vājās puses

I – iespējas

D – draudi

MK – Ministru kabinets

VARAM – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

LR – Latvijas Republika

A/S – akciju sabiedrība

IU – individuālais uzņēmums

Z/s – zemnieku saimniecība

TEC – Termoelektrocentrāle

Ls – lats

tab. – tabula

att. – attēls

u.c. – un citi

sk. – skatīt

u.tml. – un tamlīdzīgi

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Ekonomikas fakultāte

Ekonomikas katedra

Mārtiņš Buņķis

Rēzeknes rajona Strūžānu pagasta sociāli ekonomiskā attīstības programma

Zinātniskais darbs ekonomikas bakalaura grāda iegūšanai

Specializācija: Reģionālā attīstība un pārvalde, uzņēmējdarbība

 

Jelgava

1.   Teorijas apskats reģionālās attīstības aspektā

1.1.    Reģionālās attīstības teorijas

1.1.1. Telpas ekonomiskā teorija

Visa dzīve norit laikā un telpā. Cilvēka rīcība un ekonomika attiecās uz abām šīm dimensijām. Ekonomiskās struktūras un procesi nav neatkarīgi no šīm dimensijām, bet tās vispusīgi ietekmē. Klasiskajā ekonomikā bieži vien abstrahējas no telpas, tas nozīmē, ka telpa tiek atstāta novārtā salīdzinot ar laiku. Izaugsmes teorijā tas izpaužas vairāk. Telpa ir ierobežots resurss un tāpēc jāparedz kā telpu iekārtot, jo vien aveida telpas iekārtojums izslēdz alternatīvu veidu. Telpas iekārtošanas aktualitāte ir vērojama gan atsevišķā zemē, valstī, gan Eiropas integrācijā, gan arī attīstībā kopumā un attīstības zemēs. Pastāv arī telpu izmantošanas ekonomiskais aspekts, tas nozīmē, kādas konkrētas telpas daļas attīstība un tās iedarbība uz kopējās telpas attīstību. Runājot par telpas kārtību, ir jāatbild uz šādiem jautājumiem:

1.      Kāds ir faktiskais telpas iekārtojums;

2.      Kāpēc ir tāda telpas kārtība;

3.      Kāds ir optimums;

4.      Kādai ir jābūt tai darbībai, rīcībai, kas panāktu telpiskās kārtības izmainīšanu, lai tā atbilstu sabiedriskajam mērķim.

Tas nozīmē, ka telpa ir jāplāno, nākotnes darbība ir sistemātiski jāsagatavo ar līdzekļu jeb instrumentu palīdzību, tie ir jāievieš, lai kopumā gūtu tādu telpas kārtību, uz kuru tiecas sabiedrība. Telpas kārtības politika ir valstiska darbība, kas nepieciešama šīs telpas izmantošanai gan sociālie, gan kultūras, ekonomiskiem un ekoloģiskiem mērķiem. Tā ir ekonomikas teorijas daļa, kas tiek lietota kopā ar laika dimensiju, jo katra prece ir definēta gan laikā, gan konkrētā vietā. Patreiz nav izveidota visaptveroša ekonomikas un sabiedrības telpas organizēšanas teorija. Esošās teorijas daļēji runā tikai par kompleksām hipotēzēm, kas apkopotas un diferencējas:

§  atrašanās vietas teorijā;

§  telpiskās mobilitātes teorijā;

§  telpiskās izaugsmes un attīstības teorijā.

Atrašanās vietas teorija koncentrējās uz telpas jeb vietas struktūras skaidrojumu.

Tepiskās mobilitātes teorija runā par telpisko iekšējo aktivitāšu cēloņiem un iedarbību.

Ar telpu saistītā izaugsmes un attīstības teorija kā centrālo jautājumu apskata telpiski diferencētas ekonomiskās izaugsmes un sabiedriskās attīstības procesu.

No atziņas, ka telpiskās iekšējās aktivitātes pagātnē pamatā noteica pastāvošo struktūru izveidošanos, un pastāvošās struktūras savukārt ietekmē nākotnes telpas diferencācijas procesu, tiecās visi uz 3 minēto teoriju integrāciju.

1.1.2. Atrašanās vietas teorijas

Atrašanās vietas teorijas ir saistītas  ar atsevišķas ekonomikas un kopējās ekonomikas lokalizācijas problēmām. Atsevišķās ekonomikas vietu teorijas izzina optimālās vietas atsevišķiem primāriem (lauksaimniecības), sekundāriem (rūpniecība) un tertiāriem uzņēmumiem.

Uzņēmuma ekonomikas vietas noteikšanas jautājumu var formulēt arī šādi: kādu telpu uzņēmējam izvēlēties kā vietu savam uzņēmumam. Jautājums nav par viena atsevišķa uzņēmuma vai arī par vienas nozares uzņēmumiem, bet par optimālo telpas struktūru visām ekonomiskām aktivitātēm tautsaimniecībā. Pēc J.H.Tīnena, A.Loša, V.Kristallera vai primāriem, sekundāriem un tertiāriem sektora modeļiem var noteikt optimālo telpas kārtību. Šo sektoriālo sistēmu jaunajos laikos papildināja V.Isards, L.Lefēbers, Beventers kopējās ekonomikas teorijas virzienā.

Valsts jeb zemes izmantošanas teorija

(J.H.fon Tīnens)

No atrašanās vietas struktūras teorijas novirziena jāatzīmē Tīnens kā pirmais atrašanās vietas teorētiķis. Savā darbā “Izolēta valsts attiecībā uz lauksaimniecību un nacionālo ekonomiku” autors izpēta mācību par atrašanās vietu. Kādā veidā ekonomiskās likumsakarības vada valsts optimālas tehnikas izveidošanu. Atbildei uz šo jautājumu izveidots atrašanās vietas struktūras modelis, kas izriet no rindas pieņēmumu:

§     izolēta valsts ir ekonomiskā telpa, kura no pārējās pasaules ir norobežota. Tās vidū atrodas vienīgi pilsēta. Telpa ir homogēna;

§     pilsēta apgādā ekonomisko telpu ar industrijas precēm un veido vienīgo tirgu zemē ražotajiem agrārproduktiem. Tāpat pilsēta izpilda dubultfunkciju: kā atrašanās vieta un kā piedāvājuma centrs industriālajiem produktiem un darbam. Pilsēta ir pieprasījuma centrs agrārajiem ražojumiem;

§     transportizmaksas ir tieši proporcionālas lauksaimnieciskās ražošanas atrašanās vietas attālumam no patēriņa centra un proporcionālas agrārproduktu svaram. Bez tam vēl lauksaimniecības produktu tilpums un spēja ātri bojāties ietekmē transportizmaksu līmeni. Satiksmes tīkls starp pilsētu un laukiem visos virzienos ir vienāds;

§     lauksaimnieki cenšas maksimizēt peļņu, savu produkciju automātiski pielāgojot centrālam pieprasījumam.

Kodola Tīnena teorijā ir lauksaimniecisko ražotāju zemes diferenciālā rente. Šo renti samazina ražošanas atrašanās vietas attālums no patēriņa centra. Tas noved arī pie zemes izmantošanas intensitātes un veidu telpiskās diferencēšanas. Jau tajā laikā Tīnens norādīja uz to, ka ar atsevišķu vienkāršo pieņēmumu, kā arī fiziski ģeogrāfiskais izvietojums, ārējie faktori, tirdzniecības situācija, nodokļi, subsīdijas dod atšķirības daudziem patēriņa centriem, un atkarībā no tā rodas zemes izmantošanas zonēšana. Ekonomiski tehnoloģiska procesa attīstības gaitā mainās tirgus cena, ražošanas izmaksas, transporta izmaksas. Sekas tam ir zemes rentes izmaiņas, līdz ar to mainās arī zemes izmantošanas zonas. Tīnena teorijai pēdējā laikā tiek veltīts daudz uzmanības. Ar kompjūterprogrammu palīdzību viņa teoriju pētīja dažādos līmeņos (uzņēmuma, pagasta, reģiona, pasaules). Viņa nopelns ir tas, ka atrašanās vietas problēma tika skarta ekonomiskajās zinātnēs. Tīnens ir attīstījis optimālās telpas izmantošanas teoriju, kas pielietojama ne tikai agrārsektorā, bet atsevišķi tās elementi ieviešami sekundārā un terciālā sektora teorijā (rūpnieciskā un pakalpojumu).

Centrālo vietu teorija

(Valters Kristallers)

Valteru Kristalleru uzskata par centrālo vietu teorijas pamatlicēju. 1933.gadā publicētajā darbā “Centrālās vietas Dienvidvācijā” viņš pēta ekonomiskās kārtības struktūru un noskaidro apdzīvojamo vietu hierarhiju no ekonomiski svarīgāko faktoru kopējās iedarbības. Ar deduktīvo metodi Kristallers izskaidro un pamatā pieņem izejas situāciju par telpas iekārtojumu, piedāvājuma un pieprasījuma attiecībām, kā arī par tirgus formu:

§     neierobežotā platībā nepastāv telpiskas atšķirības ražošanas un pieprasījuma nosacījumiem. Ražošanas faktori un iedzīvotāji visā telpā ir līdzīgi sadalīti. Ienākums, pirkšanas spējas un vajadzības visiem indivīdiem ir līdzīgas. Satiksmes tīkls visos virzienos ir veidots līdzīgi un transportizmaksas ir tieši proporcionālas attālumam;

§     preču piedāvātāji cenšas maksimizēt peļņu un pieprasītāji – maksimizēt derīgumu. Visi tirgus dalībnieki ir vienādi informēti un izturas pēc racionalitātes principa. Katrs uzņēmējs piedāvā tikai vienu produktu. Tirgus cena, piedāvājums un pieprasījums ir līdzsvarā. Bet tomēr, sakarā ar problēmas skatījumu telpiskā dimensijā konkrētajā tirgū pilnīgas konkurences tirgus priekšnosacījumi apzināti tiek anulēti. Piedāvātāju atrašanās vietu skaits, kas kopējo tirgu apgādā ar produkciju, tiek minimizēts un piedāvājuma specializācija atsevišķās atrašanās vietās ir izslēgti.

Kristallera teorijā ir svarīgi, ka atsevišķām precēm ir atšķirīgi rādiusa attālumi. Piemēram, pārtikas produktu veikalam ir daudz mazāks rādiusa attālums kā specializētajam tepiķu veikalam. Šie atšķirīgie rādiusa attālumi kā arī diference starp augšējo un apakšējo robežu ir izšķiroša ietekme uz preču un pakalpojumu ražošanas vietas tehnisko sadalījumu pēc absolūtā un relatīvā lieluma. Augšējai un apakšējai robežai ir iespējami dažādi varianti:

§     ja augšējās un apakšējās robežas ir ļoti tālu, ražošanu vajag koncentrēt telpā dažādos punktos. Kristallers runā šajā gadījumā par centrālo preču augstu kārtību. Vajadzīgs liels pieprasījums, lai nodrošinātu darbu uzņēmumam. Piemēram, mēbeļu nams – ražošanas apjoms liels, bet uzņēmumu skaits mazs.

§     attāluma abas robežas ir ļoti tuvu. Tādā gadījumā ražošanu vajag pārkārtot daudzos punktos telpā. Te ir runa par centrālo preču “zemu”kārtību. Piemēram, ikdienas patēriņa preces, kuru pieprasījums ir liels.

§     attāluma augšējā robeža ir ļoti tālu, bet savukārt zemākā – ļoti tuvu. Tad ražošanu pārkārto daudzos punktos telpā.

§     augšējā robeža ir tuvāk kā zemākā robeža. Preci nevar ekonomiski piedāvāt. Iepriekš teiktais rāda, uz kāda pamata ražošanas dispersija koncentrējas.

Centrālo vietu sistēma

Balstoties uz saviem secinājumiem par centrālo preču attālumu, Kristallers attīstīja savu centrālo vietu sistēmu, tas nozīmē, ka ir jāveido racionāla shēma. Visa valsts tiktu apgādāta ar precēm, pie tam no iespējami mazāka skaita funkcionējošām centrālām vietām, mērķis ir šo centrālo vietu skaita minimizēšana. Galvenais nosacījums, ka kopējā ekonomiskā telpa tiks apgādāta ar precēm, bet šis mērķa kritērijs netika pamatots.

Kristallera modelis attīstījās šādā veidā: apgādes tīkls veidojas no vairākām centrālām vietām un šī tīkla sastāvdaļas ir regulāri sešstūri, kura viduspunktā atrodas ražošanas vieta. Skats ir bišu vaska šūnas formā. Varēja izmantot arī trijstūrus vai četrstūrus, bet tos neizmanto tāpēc, ka mērķis bija minimizēt centrālās vietas. Lai izpildītu prasību par centrālo vietu minimizēšanu, vajag pēc iespējas vairāk ražot preču ar mazāko attļumu no pastāvošajām centrālajām vietām. Kad centrālo preču attāluma augšējā robeža ir tik zemu, ka kopējā apgabala apgāde no pastāvošajām B vietām nav iespējama, tiek veikta nākošo centrālo vietu iekārtošana. Tas nozīmē, ka veidojas preču ražošana ar zemāku sakārtojumu un Kristallers tās nosaucis par K vietām (pagasts). K atrodas viduspunktā vienādmalu trijstūrī, kas tiek veidots ar tiem tuvākajām B vietām. Ap katru B vietu atrodas 6 K vietas. Salīdzinot K un B vietas, rodas sekojošas atšķirības:

§     B vieta ražo preces kā augstākās, tā zemākās kārtības, bet K vieta ražo tikai zemākās kārtības preces. B vieta ieņem centrālo vietu hierarhijā, augstāku vietu kā K vieta;

§     K vietu skaits ir daudzreiz lielāks kā B vietu skaits. Šo hierarhiju attīstīt tālāk;

§     centrālo preču augšējā attīstības robeža ir tik zemu, ka pilnīga apgāde no vietas nav iespējama, ir jāierīko A vietas un to atrašanās vieta atrodas vienādmalu trijstūra viduspunktos, kas tiek veidoti ar 2 tuvāko K un B vietu.

No tā var secināt:

§     telpas diferenciācijas faktoros Kristallers ievēroja transportizmaksas, kas atspoguļojas caur augšējo robežu; ievēroja, ka jābūt noteiktam minimāli ražoto preču daudzumam. Jārada iekšējā taupījuma efekts. Rezultātā veidojas sešstūrains tirgus apgabals, kura viduspunktā atrodas ražošanas vieta. Kopējais apgādājamais apgabals satur bišu vaska šūnu formu.

§     iekšējā un ārējā attāluma robeža dažādām nozarēm ir atšķirīga, un nav iespējams visas nozares vienā vietā novietot. Lai minimizētu centrālo vietu skaitu, Kristallers savu sistēmu attīsta tā, ka vieta, kurā ir ražotas preces ar augstāku rādiusa attālumu, vienlaicīgi ir arī vieta precēm ar zemāku ražošanas attālumu. Tāpēc rodas centrālo vietu hierarhija.

§     tuvāku pamatojumu mērķa kritērijasm minimizēt nepieciešamo vietu skaitu, Kristallers nedod. Nav runāts arī par ārējo efektu, kas dara mērķtiecīgu dažādu nozaru koncentrāciju vienuviet.

§     Kristallers iziet no tā, lai kopējo apgabalu nodrošinātu ar preci, taču patērētājam perifērijā ir augstākas izmaksas.

§     atstāti novārtā ārējie ekonomiskie faktori un arī ekonomiskās telpas vajadzības. Piemēram, nav ņemtas vērā cenas zemei, to atšķirības.

1.2.        Latvijas reģionālās attīstības politikas mērķi un uzdevumi

1.2.1.              Reģionālās attīstības politikas mērķi

§     radīt priekšnoteikumus labvēlīgu un līdzvērtīgu vides, dzīves un darba apstākļu nodrošinšanai visos Latvijas reģionos;

§     samazināt un novērst nelabvēlīgās reģionālās atšķirības un atbalstīt labvēlīgo atšķirību saglabāšanos;

§     nodrošināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību Latvijā un tās reģionos, saskaņot saimniecisko darbību ar dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un vairošanu;

§     radīt priekšnoteikumus Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā un tās reģionālās attīstības procesos.

1.2.2. Reģionālās attīstības politikas uzdevumi

§     nodrošināt reģionālo skatījumu visu līmeņu lēmumu pieņemšanā, koncepcijās, rīcības programmās un citos dokumentos, kas skar valsts vai nozares attīstību;

§     veicināt pagastu , pilsētu, rajonu un pašvaldību reģionālo apvienību pašattīstības procesus, rosināt vietējās sabiedriskās un saimnieciskās darbības patstāvību;

§     rosināt un attīstīt pašvaldību, reģionu un valsts saskaņotu attīstības stratēģiju izveidi un tālāku nepārtrauktu stratēģiskās plānošanas procesu;

§     sekmēt nepieciešamās infrastruktūras attīstību visā valsts teritorijā, rēķinoties ar reģionālajām atšķirībām;

§     veicināt tautsaimniecības struktūras maiņu, radot labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai visos valsts reģionos, palielināt tautsaimniecības struktūras daudzpusību;

§     sekmēt apdzīvojuma daudzveidības saglabāšanu un attīstību visā Latvijas teritorijā;

§     sekmēt Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību un Baltijas valstu integrāciju, maksimāli izmantojot Latvijas potenciālu saskaņā ar Eiropas politiskajiem un saimnieciskajiem procesiem un Eiropas Savienības reģionālās attīstības politiku.

1.3.        Latvijas reģionālās attīstības politikas izstrāde un realizācijas mehānisms

1.3.1.              Valsts un pašvaldības

Valsts institūcijas

Reģionālās attīstības politikai ir jārealizējas kā valsts kopējās attīstības stratēģijas sastāvdaļai, aptverot visu valsts teritoriju. Valsts attīstības stratēģijai jānosaka valsts attīstības prioritātes, virzieni, mērķi un to sasniegšanas līdzekļi vidējam (3-5 gadi) un ilglaicīgam (10-20 gadi) periodam. Valsts kopējās attīstības stratēģija un reģionālās attīstības politika ir Saeimas un valdības kompetences jautājums.

Par valsts reģionālās attīstības politikas realizāciju ir atbildīga valdība un Latvijas Reģionālās attīstības padome (alternatīva iespēja – Latvijas attīstības padome). Ministrijas realizē reģionālās attīstības politiku, izstrādājot likumprojektus un nozaru attīstības programmas.

Reģionālās attīstības politika ir izstrādājama un realizējama, balstoties uz saskaņotu pašvaldību, to reģionālo apvienību un valdības sadarbību. Valsts institūcijas, balstoties uz pašvaldību unreģionālo apvienību attīstības plāniem, programmām un priekšlikumiem:

§  sagatavo valsts investīciju programmas;

§     attīsta likumdošanu, paplašinot un padziļinot pašvaldību demokrātiju, veicinot pašvaldību teritoriju saimnieciskās dzīves attīstību un vienmērīgu visu Latvijas reģionu attīstību;

§     nosaka saimniecisko, demogrāfisko, ekoloģisko u.c. problēmu reģionus un sadarbībā ar sabiedrību un pašvaldībām nosaka šo problēmu risināšanas ceļus.

Latvijas reģionālās attīstības padome ir veidojama kā koordinējoša institūcija valsts reģionālās attīstības politikas izstrādāšanai un realizācijai. Latvijas Reģionālās attīstības padomē ietilpst ministrija, Pašvaldību Savienības, Reģionu attīstības padomju, Latvijas Attīstības Aģentūras atbildīgie pārstāvji. Padome sagatavo un iesniedz priekšlikumus valdībai par reģionālās attīstības politikas izveidi un realizāciju, regulāri informē valdību par stāvokli reģionālās attīstības politikas īstenošanā, kā arī pārrauga Reģionālās attīstības fonda darbu (alternatīva iespēja – paplašināt Latvijas attīstības padomes sastāvu un funkcijas augšminēto uzdevumu veikšanai).

Jāprecizē ministriju funkcijas un atbildība reģionālās attīstības jomā.

Jāpaplašina Reģionālo vides pārvalžu darbība plānošanas procesu atbalstīšanai.

Pašvaldības

Veiksmīgas reģiona attīstības priekšnoteikums ir katras pašvaldības ieinteresētība un rīcība pašattīstības procesu veicināšanai savā teritorijā. Pašvaldību darbībai jābalstās uz sabiedrības ieinteresētību, izpratni un aktīvu piedalīšanos lēmumu pieņemšanas un realizācijas procesos. Rajonā reģionālās attīstības politiku īsteno rajona padome un rajonā pārstāvētās valsts pārvaldes institūcijas. Rajona padome sadarbībā ar valsts institūcijām pārzina un koordinē savā rajonā ietilpstošo pagastu un pilsētu attīstību un realizē reģionālo politiku jomās, kas atrodas tās pārziņā saskaņā ar pastāvošo likumdošanu.

Rajonu padomes, balstoties uz sabiedrības vēlmēm un vietējo pašvaldību interesēm, formulē savus reģionālās attīstības mērķus un to sasniegšanas veidus, veic saskaņošanas darbu ar sava rajona, kā arī kaimiņu pašvaldībām un valsts reģionālās attīstības politiku, mobilizē sabiedrības garīgos un materiālos resursus uzstādīto mērķu sasniegšanai.

Pašvaldības brīvprātīgi apvienojas reģionālās sadarbības struktūrās kopējo problēmu risināšanai un attīstības plānošanai.

Valstī jāveicina Reģionu attīstības padomju veidošanās, kras sastāv no rajonu, pagastu un pilsētu deleģētiem pārstāvjiem, ministriju reģionālo struktūrvienību atbildīgajiem pārstāvjiem.

1.3.2.              Tiesiskais nodrošinājums

Reģionālās attīstības politikas izveide un realizācijas mehānisms likumdošanā jānostiprina sekojoši:

§     jāizstrādā un jāpieņem likums par attīstības plānošanu;

§     jāizstrādā un jāpieņem likums par Pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu;

§     jāizstrādā un jāpieņem likums par īpaši atbalstāmajiem reģioniem;

§     jāizstrādā un jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē īpaši atbalstāmo reģionu izdalīšanu un nosaka atbalsta pasākumu izstrādāšanas, realizācijas un kontroles kārtību;

§     jāizstrādā un jāapstiprina nolikums par Reģionālās attīstības fondu;

§     jāizstrādā un jāapstiprina nolikums par Latvijas Reģionālās attīstības padomi;

§     jāizstrādā un jāapstiprina paraugnolikums par Reģionu attīstības padomēm;

§     jāattīsta tādi budžeta veidošanas principi un nodokļu likumdošana, kas veicina pašvaldību atbildības un funkcijas pieaugumu, palielina to finansiālo patstāvību.

Jāpilnveido valsts un pašvaldību struktūru darbības kontroles mehānismi, īpaši palielinot kontroles iespējas no sabiedrības puses. Jāsekmē atbildības pakāpes pieaugums un atbildības decentralizācija izpilddienestu līmenī.

Pašvaldībām jābūt vispusīgai informācijai par uzņēmumiem, kas darbojas tās teritorijā.

1.3.3.              Izglītība un zinātne

Reģionālās attīstības veicināšanai jāsekmē vispārīgā iedzīvotāju zināšanu līmeņa paaugstināšana, speciālistu sagatavošana un reģionālo procesu pētījumi.

Izglītības uzdevums ir rosināt politisko un saimniecisko pašapziņu, spēju risināt savas dzīvesvietas attīstības problēmas un atrast risinājuma ceļus, kā arī paaugstināt Latvijas darbaspēka konkurētspēju darba tirgū.

Ar zinātniskās pētniecības darbu palīdzību būs iespējams ātrāk un kvalitatīvāk izveidot un pastāvīgi pilnveidot reģionālās attīstības veicināšanas metodes, reģionālās plānošanas sistēmu, saskaņot Latvijas un Eiropas savienības praksi reģionālās attīstības politikā, kā arī panākt atgriezenisko saikni starp lēmumu pieņemšanu un reālajiem attīstības procesiem. Šim nolūkam nepieciešama:

§     profesionālu reģionālās attīstības plānošanas speciālistu sagatavošana darbam valsts un pašvaldību institūcijās;

§     valsts un pašvaldību darbinieku izglītošana reģionālās attīstības jautājumos;

§     pārkvalifikācijas un pieaugušo apmācības centru, Pašvaldības mācību centra atbalstīšana;

§     pastāvīga un profesionāli sagatavota informācija par vietu, reģionu attīstības procesiem un to vērtējums;

§     pastāvīga sabiedrības informēšana un izglītošana par reģionālās attīstības jautājumiem;

§     reģionālās attīstības plānu, programmu un teritoriālplānojumu metodikas izstrādāšana;

§     reģionālo problēmu pētījumu veicināšana.

1.3.4.              Reģionālās attīstības plānošana

Attīstības plāni, attīstības programmas un teritoriālplānojumi ir svarīgs priekšnoteikums valsts, pašvaldību un privāto investīciju piesaistīšanai.

Attīstības plānošanas pamatā ir sabiedrības ieinteresētība un gatavība noteikt attīstības virzienus, soļus un līdzekļus noteiktu mērķu sasniegšanai. Plānošanai kā attīstības procesa organizācijas nodrošinājumam ir jāiekļauj sevī visi plānojuma veidi, kas skar Latviju kopumā un tās atsevišķos reģionus, rajonus, pilsētas un pagastus.

Šajā nolūkā:

§     jāizstrādā Latvijas reģionālās attīstības nacionālā programma un Nacionālais plānojums;

§     katrai pašvaldības teritorijai ir jāizstrādā savi attīstības plāni un programmas, saskaņojot vietējās, reģiona un valsts nacionālās intereses;

§     reģionālās attīstības plānošanai, tajā skaitā teritoriālplānojuma izstrādei, jāveicina sadarbība starp pašvaldībām, ieskaitot kooperāciju atsevišķu funkciju izpildē;

§     jāizstrādā katras tautsaimniecības nozares attīstības plāni un programmas saskaņā ar reģionālās attīstības principiem, mērķiem un uzdevumiem;

§     jāsekmē starpvalstu un starppašvaldību sadarbība reģionālajā attīstībā. Jāveicina starpvalstu attīstības projektu izstrādāšana (Via Baltica, Via Baltica Turistica, Attīstības zona Tampere – Helsinki – Tallina – Rīga, Vīzijas un stratēģija apkārt Baltijas jūrai, pārrobežu plānojums Latvija – Lietuva – Baltkrievija, Rietumu – Austrumu multimodālie transporta koridori u.c.).

1.3.5.              Reģionu noteikšana

Reģionālā attīstība notiek vienlaicīgi vairāku faktoru ietekmē, bet konkrētās situācijās kāds no faktoriem iegūst noteicošo nozīmi un kļūst par kritēriju reģionu kā teritoriālu veidojumu izdalīšanai un norobežošanai. Tādēļ reģionālās attīstības politikas veidošanas un attīstības plānošanas vajadzībām nevar izdalīt pastāvīgus, nemainīgus teritoriālus veidojumus.

Pieredze un pētījumi liecina, ka Latvijā reģionus var izdalīt pēc šādiem kritērijiem:

§     reģionālās dabas apstākļu atšķirības (reljefa un klimata īpatnības);

§     tautsaimniecības un sociālās attīstības problēmas (saimnieciskās struktūras maiņa, lauksaimniecības attīstības iespējas, urbanizācijas ietekme, demogrāfiskā situācija);

§     novietojuma īpatnības (transporta koridori, jūras piekraste);

§     nacionālās intereses (lielās aizsargājamās teritorijas, valsts pierobežas apvidi);

§     specifiski operacionālie jeb rīcības mērķi (pašvaldību apvienošanās kopīgu attīstības plānu izstrādāšanai, valsts pārvaldes funkciju realizēšanai);

§     administratīvie rajoni (apriņķi).

Konceptuāli Latvijas sadalījums reģionālos veidojumos tiks pamatots Latvijas reģionālās attīstības nacionālajā programmā un Nacionālajā plānojumā, bet reģionu aprises tiek precizētas, izstrādājot konkrētu reģionu attīstības plānus, nozaru attīstības plānus un programmas.

Viena un tā pati pašvaldība vienlaikus var iekļauties dažādos reģionos.

2.     Teritorijas raksturojums

2.1. Vispārīgas ziņas par pagasta teritoriju

2.1.1. Ģeogrāfiskais stāvoklis

Strūžānu pagasts izvietojas Rēzeknes rajona Z-A daļā un robežojas ar Rēzeknes rajona Gaigalavas un Dricānu pagastiem, kā arī Ludzas rajona Nautrēnu pagastu.

Kopējā pagasta platība ir 3781,2 ha.

Pagasta centrā – Strūžānos dzīvo 92,8% no visiem pagasta iedzīvotājiem, bet 79 iedzīvotāji apdzīvo pagasta lauku sādžas: Čeveri, Seiļi, Esti, Viļumi, Jurģeļi un Ramaškas.

Pagasta centrā ir izvietoti visi sociālās nozīmes objekti (skola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, poliklīnika).

Līdz rajona centram Rēzeknei attālums ir 32 km.

Attālums līdz Rīgai 272 km.

2.1.2. Pagasta vēsturiskais apskats

Kā pastāvīga teritoriāla vienība Strūžānu pagasts izveidojās 1969.gadā. No seniem laikiem tā dzīve bija cieši saistīta ar Dricānu pagastu. Pēc otrā pasaules kara tagadējās Strūžānu pagasta sādžas atradās Viļānu rajona Pelsiņu ciema padomes sastāvdaļa un tikai 1969.gadā, kad notika vairāku kolhozu apvienošana tika apvienotas Dricānu un Pelsiņu ciema padome, kā arī izveidota jauna – Strūžānu ciema padome. Jo jau 1957.gadā vasarā tika uzceltas dažas dzīvojamās barakas.

1958.g. tika nodota ekspluatācijā pirmā kapitālā māja, 1960.gadā likti pamati kūdras fabrikai, kas sāka ražot kūdras briķetes 1963.gadā. 1960.gadā topošajā ciematā bija uzceltas 5 daudzdzīvokļu mājas, kūdras fabrikas kantoris un pasts.

1961.gadā uzcēla slimnīcu.

Gadu gaitā tika uzcelta skola, kultūras nams, vairāki veikali, ēdnīca, grāmatnīca, frizētava, aptieka.

Izveidojies lauku ciemats, kurā tagad dzīvo pāri tūkstotis iedzīvotāju.

Ciemats ieplānots tā, ka fabrika un visas ar to saistītās ražotnes atrodas atsevišķi no dzīvojamā sektora.

Spēcīgi celtniecība un ciemata teritorijas labiekārtošana risinājās 80-tajos gados, kad tika uzcelts jauns bērnudārzs – silīte ar 140 vietām.

Pašlaik šajā ēkā kopā ir pagasta padome, bibliotēka un bērnudārzs.

Tikai 1991.gadā tika uzcelta jauna sporta zāle. Pavisam Strūžānu ciematā uzceltas 8 divstāvu, 10 trīsstāvu, 2 četrstāvu un vairākas vienstāvu mājas.

2.1.3. Dabas vides raksturojums

2.1.3.1. Pagasta zemes fonds

Strūžānu pagasta zemes fonds attēlots 2.1.3.1.1.tabulā. Kopējā platība sastāda 3781 ha, no kuriem 25% aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

Zemes vidējā kadastrālā vērtība Strūžānu pagastā ir 95,00 Ls.

2.1.3.1.1.tabula

Pagasta zemes sadalījums pēc zemes lietošanas veidiem

Zemes lietošanas veids	Platība, ha	% no kopplatības
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme Meži Krūmāji Purvi Kūdras ieguves purvi Zem ūdeņiem Zem ēkām, ceļiem, zaļā zona Pārējā zeme	947,1 630,8 16,6 542,5 482 450 669 43	25,0 16,8 0,4 14,3 12,7 11,9 17,7 1,2
KOPĀ	3781	100

Tabulā ir redzams, ka lielu platību sastāda meži 630,8 ha, purvi 542,5 ha, kā arī kūdras ieguves purvi 482 ha.

Platība zem visām pagastā esošajām dzīvojamām ēkām, ceļiem un ražošanas būvēm sastāda 669 ha. Šajā platībā ietilpst arī ciemata zaļā zona.

2.1.3.1.2.tabula

Pagasta zemes sadalījums pēc zemes izmantošanas mērķiem

Zemes lietošanas mērķi	Platība, ha	% no kopplatības
Pašvaldību appsaimniekošana Mežsaimniecības pārziņā A/S “Kūdras Fabrika” zeme	2271 1010 500	60,1 26,7 13,2
KOPĀ	3781	100

Strūžānu pagasta zemes platība ir it kā sadalīta trijiem apsaimniekotājiem, kuri savas zemes platības izmanto dažādiem mērķiem. A/S Ķūdras Fabrika” apsaimniekoto platību pārsvarā sastāda kūdras purvi 482 ha, 18 ha aizņem platība zem ražošanas ēkām un šaursliežu dzelzceļa.

Mežsaimniecības pārziņā atrodas mežu, krūmu un purvu platības.

Savukārt pašvaldība apsaimnieko LIZ, 75,4 ha meža un arī Strūžānu ciemata platību.

2.1.3.2. Reljefs

Strūžānu pagasta reljefs ir vidēji paugurains, raksturīgi platveidīgi pauguri, starp kalniem izvietoti dažādi mērenu pauguru veidojumi.

2.1.3.3. Augsnes un mežainība

Augsne veidojusies no dažāda mehāniskā sastāva morēnu materiāla.

Lielāko daļu aizņem vieglais un vidējais, nereti akmeņainais smilšmāls. Sastopamas arī kūdras augsnes. Meži aizņem 630,8 ha jeb 16,8% lielu platību. Bez mežiem pagastā atrodas purvi 542,5 ha (14,3%), kuri ir vērtīgi kā īpatnēji biotopi un ir arī kūdras ieguves purvi 482 ha (12,7%).

2.1.3.4. Klimats

Strūžānu pagasts atrodas Latvijas austrumu daļā. Šeit valda mēreni kontinentāls klimats. Ziema noturīga, vidējais sniega segas biezums 25 – 30 cm. Sniega sega līdz 120 dienām gadā. Aukstākie mēneši ir janvāris, februāris – vidējā temperatūra no –7 līdz 7,5 grādi Celsija.

Vasara samērā silta, jūlija vidējā temperatūra +17,2 grādi Celsija, maksimālā +36 grādi Celsija.

Bezsala periods ilgst 135 – 140 dienas.

Nokrišņu daudzums 600 – 650 mm gadā, pie kam vairākums (70%) nokrīt siltajā gadalaikā, it īpaši jūlijā un augustā.

Gaisa vidējā temperatūra +4,5 grādi Celsija.

Aktīvo temperatūru summa 1950 – 2000 grādi Celsija.

2.1.3.5. Hidroloģija

Pagasta teritorija nav bagāta ar lieliem ūdens resursiem.

Strūžānu kūdras purvu D-Z virzienā šķērso Mazičas upe – Ičas kreisā krasta pieteka. Garums 27 km, baseina platība – 170 kvadrātkilometri, kritums – 35 m.

Upe iztek no Pujāta ezera. Augšdaļā tā ir līkumaina, strauja posmā, kas tek caur Strūžānu purvu, bet lejāk iztaisnota. Tajā ietek daudz meliorācijas novadgrāvju. Mazičas teritorija ir aizsargājama.

Blakus ciematam, gleznainā vietā, ceļa Dricāni – Strūžāni kreisajā pusē atrodas mākslīgi veidota ūdenskrātuve (1966.g.), ko tautā sauc par Strūžānu ezeru. Tas aizņem 5,7 ha lielu platību. Ezers ir iecienīta iedzīvotāju atpūtas vieta. Visapkārt tam izveidota zaļā zona.

2.1.4. Iedzīvotāju raksturojums pagastā

2.1.4.1. Pārvaldes struktūra

Strūžānu pagastā pašvaldību vēlēšanās kandidējās divi saraksti. Vēlēšanās piedalījās apmēram 60% vēlētāju no visiem balsstiesīgajiem pagasta iedzīvotājiem.

Strūžānu pagasta padomē ir 7 deputāti.

Lai nodrošinātu savu darbību un sagatavotu jautājumus izskatīšanai padomes sēdēs, padome izveido šādas pastāvīgās komitejas;

·         finansu komiteja sastāv no 4 locekļiem:

1)      V.Silagaiļs

2)      L.Cūkmacis

3)      F.Orlova

4)      S.Višs

·         sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja, kura sastāv no 3  locekļiem:

1)      U.Kairišs

2)      V.Kindzule

3)      A.Gabrusāne

Atsevišķu pašvaldībai nodoto funkciju pildīšanai padome no deputātiem un attiecīgās pašvaldības balsstiecīgajiem iedzīvotājiem izveido šādas komisijas:

1)      revizijas komisija, kurā ir 3 locekļi;

2)      pagasttiesa – 4 cilvēku sastāvā.

2.1.4.1.1.tabula

Strūžānu pagasta deputātu raksturojums

Vārds, uzvārds	Vecums, izglītība	Amats
Voldemārs Silagaiļs	dzim.1958.g. vidējā speciālā	Pagasta padomes priekšsēdētājs
Uldis Kairišs	dzim.1957.g. augstākā izglītība	Fizkultūras skolotājs
Laimonis Cūkmacis	dzim.1943.g. vidējā	Pensionārs
Faina Orlova	dzim. vidējā speciālā	Pārdevēja
Stanislavs Višs	dzim.1944.g. augstākā izglītība	Kūdras fabrikas prezidents
Anna Gabrusāne	dzim.1949.g. vidējā speciālā	Vetārste
Velta Kindzule	dzim.1950.g. vidējā speciālā	Poliklīnikas laborante

            Pagasta padomes priekšsēdētājs Voldemārs Silagaiļs savu amatu pilda 3 sasaukumus. Padomes priekšsēdētājs ir cilvēks ar pieredzi vadītāja amatā, labi pazīst pagasta iedzīvotājus un esošo situāciju pagastā. Priekšsēdētājs saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” veic šādas funkcijas:

·         vada padomes darbu, koordinē jautājumu izskatīšanu komitejās;

·         pārstāv pašvaldību attiecībās ar valsti un citām pašvaldībām;

·         bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi tiesā;

·         padomes vārdā izdod pilnvaras, paraksta līgumus un citus juridiskus dokumentus, atver un slēdz kontus banku iestādēs;

·         vada finansu komitejas darbu;

·         dod saistošus rīkojumus padomes darbiniekiem;

·         ierosina jautājumu izskatīšanu padomē un komitejās;

·         sagatavo izskatīšanai padomes sēdēs valsts iestāžu amatpersonu iesniegumus;

·         atbild par spriedumu izpildi lietās, kurās viena no pusēm ir padome;

·         var ierosināt jautājumu par attiecīgās administratīvā teritorijā esošo vietējo valsts pārvaldes iestāžu vadītāju atbrīvošanu no ieņemamā amata;

·         organizē padomes izdoto saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu izpildi;

·         dod rīkojumus pašvaldības iestāžu vadītājiem;

·         sagatavo priekšlikumus padomei par attiecīgās pašvaldības iestāžu nelikumīgu un nelietderīgu lēmumu atcelšanu;

·         ierosina padomei iecelt amatā un atbrīvot no amata pašvaldības iestāžu un uzņēmumu vadītājus;

·         iesniedz padomei priekšlikumus par pašvaldības iestāžu un uzņēmumu izveidošanu, reorganizēšanu un likvidēšanu;

·         padomes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finansu resursiem, slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskām un fiziskām personām;

·         organizē pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības plāna projekta un teritorijas apbūves ģenerālplāna projekta un budžeta projekta izstrādāšanu, iesniedz to padomei.

Pagasta padomes priekšsēdētājam ir jāveic ne tikai pienākumi kuri ir paredzēti likumā “Par pašvaldībām”, bet arī jārisina problēmas un jautājumi ar kuriem nākas saistīties katru dienu.

            Strūžānu pagastā neatbrīvotā pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieka vietu ieņem Uldis Kairišs.

Vietnieka pienākumos ietilpst:

¨      pildīt priekšsēdētāja pienākumus tā prombūtnes laikā, viņa uzdevumā, kā arī citos likumā “Par pašvaldībām” paredzētajos gadījumos;

¨      pildīt citus uzdevumus ar padomes lēmumu.

Pieņemtajā pagasta padomes nolikumā ir teikts, ka priekšsēdētājam un viņa vietniekam ne retāk kā divas reizes nedēļā ir iedzīvotāju pieņemšanas laiki jautājumos, kas ir viņu kompetencē. Reāli pie padomes piekšsēdētāja var griezties katru dienu.

2.1.4.2. Demogrāfiskā situācija

Iedzīvotāji ir katras teritorijas pamatelements. Strūžānu pagasta teritorijā uz 1999.gada 1.janvāri kopā ir 1089 iedzīvotāji, no tiem ciematā dzīvo 1010 iedzīvotāji – tas sastāda 92,8% no kopskaita.

Salīdzinot iedzīvotāju skaita dinamiku uz 1999.gada janvāri un 1995.gada janvāri, iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir samazinājies par 2,0%, tas izskaidrojams ar to, ka dabiskajam pieaugumam ir tendence samazināties.

2.1.4.2.1.tabula

Strūžānu pagasta iedzīvotāju skaita dinamika

no 1995.- 1999.gadam

Gadi	1995	1996	1997	1998
Iedzīvotāju skaits	1112	1107	1076	1089
%	100	99,5	96,8	97,9

Iedzīvotāju blīvums uz 1 km² ir 28,65 iedzīvotāji. Raksturojot iedzīvotāju demogrāfisko situāciju, jāņem vērā arī noslēgtās laulības. Pagastā esošie dati ir tikai par tām reģistrētajām laulībām, kuras noslēgtas pagasta dzimtsarakstu nodaļā. Tāpēc šie dati būs neprecīzi, jo dažas no reģistrētajām laulībām pagastā tiek noslēgtas blakus pagasta vai arī Rēzeknes pilsētaas baznīcās.

2.1.4.2.2.tabula

Iedzīvotāju laulības un dabiskā kustība Strūžānu pagastā

no 1991. - 1998.gadam

Gadi	Dzimstība	Mirstība	Laulības
1991	14	17	5
1992	12	14	4
1993	8	17	1
1994	17	17	-
1995	11	17	-
1996	12	20	2
1997	8	39	2
1998	8	23	1

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums attēlots 2.1.4.2.2.tabulā. Var redzēt, ka mirušo skaits pēdējos gados ir palielinājies, savukārt dzimstība pamazinājusies. Negatīvais dabiskais pieaugums pagastā novērtējams tāpēc, ka ir daudz vecākā gada gājuma iedzīvotāji un arī ļoti ietekmē patreiz esošie nelabvēlīgie ekonomiskie apstākļi (bezdarbs, mazās algas, augstais cenu līmenis u.c.)

Demogrāfiskās situācijas noteikšanai liela nozīme ir arī mehāniskajai kustībai. Taču pašvaldības pārziņā nav konkrētu datu par iedzīvotāju aizbraukšanu un iebraukšanu uz dzīvi Strūžānu pagastā.

Bet var izdarīt secinājumu, apskatot tabulas 2.1.4.2.1. un 2.1.4.2.1., iedzīvotāju skaits pagastā samazinās un tā starpība starp patreizējo iedzīvotāju kopskaitu un negatīvo dabisko pieaugumu ir izbraukušo pagasta iedzīvotāju skaits.

2.1.4.2.3.tabula

Iedzīvotāju skaits un sadalījums pa vecuma grupām

no 01.01.98 – 01.01.99

Gads	Iedzīvotāju skaits kopā	Jaunāki par darbspējas vecumu	Darbspējas vecums	Vecāki par darbspējas vecumu
01.01.98.	1076	204	513	359
01.01.99	1089	201	574	314

Salīdzinot divu gadu datumus, var secināt, ka uz 01.01.99. iedzīvotāju skaits, kuri ir jaunāki par darbspējas vecumu mazliet samazinājies. Savukārt darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits – palielinās un ir lielākais rādītājs iedzīvotāju vecuma grupās.

            Strūžānu pagastā pensijas vecuma cilvēki ir vairākumā, nekā jauniešu līdz darbspējas vecumam. Taču lai notiktu demogrāfiskās situācijas attīstība pagastā, nepieciešams uzlabot rādītāju “iedzīvotāji jaunāki par darbspējas vecumu”.

2.1.4.2.4.tabula

Nacionālā struktūra uz 01.01.99.

Tautība	Iedzīvotāju skaits	% no kopskaita
Latvieši	838	76,9
Krievi	215	19,7
Baltkrievi	12	1,1
Ukraiņi	16	1,5
Tatāri	2	0,2
Ebreji	1	0,1
Vācieši	1	0,1
Poļi	4	0,4
Kopā	1089	100

Strūžānu pagastā latviešu tautības iedzīvotāji sastāda 76,9% (skatīt 2.1.4.2.4.tab.). Ievērojamu % sastāda arī krievu tautības iedzīvotāji. Salīdzinoši ar blakus pagastiem 19,7% tas ir diezgan augsts rādītājs. Pagastā ir arī baltkrievijas un ukraiņu tautības iedzīvotāji un viņi arī runā krievu valodā. Tāpēc krievvalodīgo iedzīvotāju skaits pieaug vēl par 2,6%. Pavisam pagastā pārstāvētas 8 tautības iedzīvotāji, ieskaitot latviešus.

Krievi 19,7%

Latvieši 76,9%

Citas tautības 3,4%

                                                                  

2.1.4.3. Nodarbinātība un bezdarbs

Strūžānu pagastā ir diezgan lielas problēmas ar iedzīvotāju nodarbinātību, darba vietas atrast ir grūti. No pagasta 574 darbspējīgajiem iedzīvotājiem pagasta uzņēmumos nodarbināti iedzīvotāji (skatīt 2.1.4.3.1.tabulu).

Visvairāk no pagasta iedzīvotājiem nodarbināti ir pašvaldības iestādēs un arī A/S “Strūžānu Kūdras Fabrika”.

Bezdarbnieki, kuriem ir vēlēšanās strādāt, tiek nodarbināti sezonas darbos, pagasta labiekārtošanas un uzkopšanas darbos.

2.1.4.3.1.tabula

Nodarbināto skaits pagasta uzņēmumos

Uzņēmuma nosaukums	Nodarbināto skaits
Pagasta darbinieki	8
Pašvaldību iestādes -          pamatskola -          bērnu dārzs -          pansionāts -          Strūžānu poliklīnika -          kultūras nams -          komunālais uzņēmums	66 19 3 20 7 1 16
IU “Dzīle”	5
IU “Karīna”	6
IU “Kompromiss”	2
IU “Lanta”	1
Aptieka	3
Pasta nodaļa	1
A/S “Strūžānu Kūdras Fabrika”	70
Kopā	162

Strūžānu pagastā uz 1999.gada janvāri pavisam ir 250 bezdarbnieki, no kuriem tikai 183 ir reģistrējušies un saņem bezdarbnieka pabalstu.

No darbspējīgo iedzīvotāju skaita bezdarbnieki sastāda 43,6%.

Bezdarbnieku vidū vairākums ir vīriešu. Strūžānu pagastā bezdarbnieku vidū visvairāk ir ar speciālo izglītību. Strūžānu pagastā lielais bezdarbnieku skaits iedzīvotājiem ar speciālo izglītību ir izskaidrojams ar to, ka daudzi deviņgadīgās skolas absolventi dodas mācīties uz Rēzeknes profesionāli-tehnisko arodskolu. Šajā skolā tiek sagatavoti:

-          pavāri – konditori,

-          elektriķi,

-          traktoristi – mehāniķi.

Saskaņā ar lielo absolventu skaitu, šajās specialitātēs daudzi jaunieši nevar atrast sev piemērotu darbu. Ir arī tādi, kuri beidzot šo arodvidusskolu, nemaz nepūlās atrast darbu. Sievietes no bezdarbnieku kopējā skaita sastāda 46,4%, bet vīrieši 53,6%.

2.1.4.3.2.tabula

Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības

Izglītība	Bezdarbnieku skaits	Vīrieši	Sievietes
Pamatskolas Vidējā speciālā Speciālā Augstākā Vidējā	24 52 90 3 14	5 27 57 1 5	19 25 33 2 9

Visgrūtāk darbu ir atrast iedzīvotājiem vecumā no 41 – 60 gadiem. Pagastā starp bezdarbniekiem ir daudzas jaunas sievietes vecumā no 18 – 30 gadiem.

Savukārt lielākais vīriešu skaits bezdarbniekos ir divās vecuma grupās no 31 – 40 un 41 – 60 gadiem.

2.1.4.3.3.tabula

Bezdarbnieku sadalījums pēc vecuma

Vecums	Vīrieši	Sievietes
18 – 30 31 – 40 41 – 60 (55)	20 38 40	26 22 37

Visvairāk pagastā pēc tautības ir latviešu bezdarbnieki, tie sastāda 61,2% no kopskaita. Otras lielākais bezdarbnieku procents ir 31,7% ir krievu tautības iedzīvotāji.

Pārējo tautību bezdarbnieki kopumā sastāda 7,2%.

2.1.4.3.4.tabula

Bezdarbnieku sadalījums pēc tautības

Tautība	Skaits	%	Sievietes	Vīrieši
Latvieši Krievi Lietuvieši Baltkrievi Ukraiņi Poļi Vācieši Tatāri	111 59 2 2 4 2 1 2	61,2 31,7 1,1 1,1 2,2 1,1 0,6 1,1	48 31 - 1 2 1 1 1	63 28 2 1 2 1 - 1

Daži no pagasta iedzīvotājiem, kuri nevar atrast darbu pagastā, meklē Rēzeknē vai arī kādā no blakus pagastiem.

Lielākā daļa pagasta jauniešu dodas projām no ciemata uz Rēzekni, Rīgu, Daugavpili, lai mācītos un tur arī atrastu darbu.

2.1.4.4. Nodrošinājums ar mājokļiem

Strūžānu pagastā ir 20 daudzdzīvokļu mājas, kā arī 12 personīgās mājas.

Daudzdzīvokļu māju kopējā dzīvojamā platība sastāda 18659 kvadrātmetrus.

Uz 01.01.1999. ciematā bija privatizēti tikai 6 dzīvokļi ar 292,54 kvadrātmetrus lielu kopplatību. 182 dzīvokļiem ir centralizētā gāzes sistēma, bet 187 dzīvokļos gāze tiek piegādāta balonos. Daudzdzīvokļu mājās pierakstīti 932 cilvēki.

2.1.5. Sociālās infrastruktūras raksturojums

2.1.5.1. Izglītība

Pagasta teritorijas attīstība ir atkarīga no izglītības līmeņa šajā teritorijā.

Strūžānu pagastā pirmskolas vecuma bērniem bija iespējams apmeklēt bērnudārzu “Zvaniņš”. 1997.gadā bērnudārzā bija divas grupas, kuras apmeklēja 34 dažāda vecuma bērni.

            Pamatskolas izglītību pagasta bērni iegūst Strūžānu deviņgadīgajā skolā. Jaunstrūžānu pamatskolas – skola ar latviešu un krievu mācībvalodu – vēsture aizsākās 1920.gada oktobrī, kad pašreizējās Strūžānu kūdras fabrikas teritorijā darbu uzsāka Estu pamatskola.

1926.gadā skolas tika pārcelta uz Taunagu un izvietota muižas ēkā.

1958.gadā skola pārceļoja uz pagaidu telpām jaunajā Strūžānu ciematā.

1960.gada 1.septembrī atklāja jauno skolas ēku.

Kopš 1968.gada rudens skolas direktors ir Rihards Ribkinskis.

Pamatskola akreditēta līdz 1998./99.m.g. Skolā strādā 19 pedagoģiskie darbiniei, 16-latvieši, 2 krievi un viena poliete.

Patreiz pamatskolā mācās 136 bērni, salīdzinot ar 1997./98.m.g.skolēnu skaits ir samazinājies, jo tajā mācību gadā pamatskolu apmeklēja 157 bērni. Tas varētu būt saistīts ar to, ka daudzi krievu tautības bērni sāka apmeklēt Audriņu vidusskolu (blakus pagasta), jo sakarā ar krievu tautības pedagogu skaita samazināšanos, tika pārkomplektētas krievu klases. Daudzi skolēni iesāka mācīties latviešu plūsmā. Beidzot Jaunstrūžānu pamatskolu, daudzi skolēni vidusskolas izglītību apgūst blakus pagastu Dricānu un Audriņu viduskolās, citi izvēlas mācīties Rēzeknes pilsētā.

2.1.5.2. Kultūra

            Strūžānu pagastā kultūras dzīves norises notiek kultūras namā. Ciemata centrā atrodas kultūras nams ar zāli 400 skatītājiem. Kultūras namā izvietots bārs – kafejnīca. Agrāk darbojās vairāki pašdarbnieku kolektīvi:

-          sieviešu koris

-          jauniešu deju kolektīvs

-          sieviešu folkloras kopa.

Pagasta kolektīvi ir piedalījušies rajona deju un dziesmu skatēs, dziesmu svētkos un dažādos  citos pasākumos.

Taču pēdējā gada laikā pašdarbnieku darboties spars ir norimis un pagastā nav neviena kolektīva.

Kultūras namā tiek rīkoti pasākumi, kas saistīti ar valsts svētkiem: “Jaungada uguntiņa”, “Jaungada eglītes pasākums bērniem”, “Līgo vakara ugunskurs”, “Māmiņas diena”, šo pasākumu organizators ir kultūras nama direktore un tiek pieaicināti muzikanti no blakus pagastiem.

            Pagasta iedzīvotājiem viens no informācijas līdzekļiem ir grāmatas, laikraksti un žurnāli, tie ir pieejami ikkatram pagasta iedzīvotājam Strūžānu ciemata bibliotēkā.

            Bibliotēkas lasītāju skaits ir 292, grāmatu skaits 11390. Bez tam lasītāji šeit var lasīt 10 dažādus laikrakstus un žurnālus.

            Bibliotēkas apmeklētāju vidū visvairāk ir pensionāru un bezdarbnieku, kā aī ievērojamu lasītāju skaitu sastāda bērni.

2.1.5.3. Veselības aizsardzība

Strūžānu pagastā medicīnisko un pirmo palīdzību sniedz pašvaldības uzņēmums “Strūžānu poliklīnika”.

Poliklīnikā ir pieejams fizioterapijas procedūras, laboratorijas kabinets, kā arī savus pakalpojumus sniedz Rēzeknes pilsētas stomatologs. Strūžānu ciematā ir viena privātā aptieka, tajā ir pieejami visi nepieciešamie medikamenti, kā arī daudzi vitamīni, ārstnieciskās tējas un medicīnas piederumi.

2.1.5.4. Sociālā aprūpe

Pagastā viena no galvenajām sociālās nozīmes iestādēm ir pansionāts.

1995.gadā izveidots bezpeļņas uzņēmums – rajona sociālās aprūpes stacionārs, kas izveidots uz Strūžānu slimnīcas bāzes, kurā sākumā bija paredzētas 30 vietas.

Ar katru gadu vietu skaits tiek palielināts, un tā uz 01.01.1999. bija 51 gultasvieta. Šis veco ļaužu un personu ar garīga rakstura traucējumiem pansionāts ir vienīgais Rēzeknes rajonā. Strūžānu pagasta pansionāta iedzīvotāji ir no dažādiem Rēzeknes rajona pagastiem.

Pagastā uz 01.01.1999. ir 359 pensionāri., no kuriem 16 vientuļie un 60 invalīdi

Vecuma pensijas saņēmēji – 292 pensionāri,

Invaliditātes pensija – 58,

Izdieņas pensija – 5.

Sociāli neaizsargātās grupas:

-          bērni daudzbērnu ģimenēs – 50,

-          nepilnās ģimenēs – 23.

Strūžānu pagastā ir izveidojusies sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja, kura risina radušās problēmas.

Pagasta padome cenšas palīdzēt iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama materiālā palīdzība:

-          trūcīgo ģimeņu sociālās palīdzības pabalsts;

-          apbedīšanas pabalsti;

-          stacionārās ārstēšanas pabalsti;

-          pabalsti medikamentu iegādei.

Tāpat nav atteikta palīdzība tiem iedzīvotājiem, kuri lūdz aizdot nelielu naudas summu personiskajām vajadzībām.

2.1.5.5. Sports un rekreācija

Strūžānu ciematā blakus skolai 1990.gadā tika uzcelta liela sporta zāle. Tajā notiek fizkultūra skolēniem, kā arī darbojas daudzas sporta sekcijas bērniem, jauniešiem un pagasta pieaugušajiem. Komandas savā starpā saceņšas futbolā, basketbolā, minifutbolā un šautriņu mešanā. Netālu no sporta zāles ir ierīkots sporta laukums.

Strūžānu pagasta komandas piedalās rajona rīkotajās sacensībās – jautrie starti, basketbols, drošie un veiklie, kross un mini futbols.

Daudzi pagasta iedzīvotāji iesaistās sporta dzīvē, vieni sporto, bet citi jūt līdzi.

Jaunajā sporta zālē notiek arī volejbola, basketbola sacensības starp Rēzeknes rajona pagastu komandām.

2.2. Tautsaimniecības apskats

2.2.1. Lauksaimniecība

Strūžānu pagastā ar lauksaimniecību nodarbināto iedzīvotāju skaits ir neliels, salīdzinot ar blakus pagastiem. Jo pagastā lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo Strūžānu ciematā un ir nodarbināta ražošanā, tirdzniecībā un pakalpojumu sfērā.

Strūžānu pagastā uz 01.01.99. ir 9 zemnieku saimniecības ar kopējo kopplatību, 120 ha, no kurām tikai viena zemnieku saimniecība reģistrēta zemes grāmatā. Vietējie zemnieki pārsvarā nodarbojas ar lopkopību – gaļas, piena ražošana un augkopības produkcijas ražošana.

Zemnieku saimniecība “Vanagmājas”

Zemnieku saimniecība Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 1993.gadā. Saimniecība atrodas Strūžānu pagasta Seiļu sādžā. Kopējā zemes platība 33,9 ha, no kuriem 18,5 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 15,2 ha krūmāji.

Zemnieku saimniecību apsaimnieko Konstantīns un Anna Gabrusāni.

Specializācija – lpokopība un kā palīgnozare ir graudkopība.Tiek audzētas Latvijas brūnās 4 slaucamas govis un 10 jaunlopi, 2 sivēnmātes un 15 nobarojamie sivēni.

Saimniecībā visus darbus veis pati z/s ģimene trīs cilvēku sastāvā.

Zemnieku saimniecībā visi nepieciešamie tehnikas un lauku apstrādes darbi tiek veikti ar z/s tehniku, kura ir īpašumā. Tehnika ir gan lietota, gan iegādāta jauna. Saimniecības īpašumā ir šāda tehnika: traktors MTZ 82; DT 75; sējmašīna; arkls; kultivators; mēslu ārdītājs; zāles pļāvējs.

Personīgo darījumu kārtošanai ir divas vieglās automašīnas FIAT, OPEL.

Lai sekmīgi attīstītos lauksaimnieciskā ražošana, ir nepieciešams iegādāties ausgtražīgāku tehniku, elites sēklu un izkoptas šķirnes lopus.

1998.gadā sakarā ar sliktajiem laika apstākļiem saimniecības gada bilance tika noslēgta ar 300,00 Ls zaudējumiem.

Nākotnē zemnieki ir ieplānojuši nodarboties ar kazkopību. Strūžānu pagasta zemnieku vidū tas būs jauninājums. Lai nodarbotos ar kazu audzēšanu nav nepieciešamas lielas ganības un pļavas, taču vajadzīga uzņēmība. Z/s “Vanagmājas” īpašniekiem būs jāmeklē jauns produkcijas noieta tirgus. Kādu daļu saražotās kazkopības produkcijas zemnieks realizēs Strūžānu, Dricānu un Nautrēnu pagasta iedzīvotājiem. Bet lielākais daudzums tiks pārdots Rēzeknes tirgū.

Zemnieku saimniecība “Ozoli”

Zemnieku saimniecība Uzņēmumu reģistrā reģistrēta 1994.gadā. Saimniecība atrodas Strūžānu pagasta Romašku sādžā, zemnieku saimniecību “Ozoli” apsaimnieko Jānis un Ilga Kalvāni.

Zemnieku saimniecības kopējā platība 21 ha, tai skaitā 16,9 ha lauksaimniecībā izmantojamā zeme un 4,1 ha krūmi.

Saimniecībā nodarbināti 4 cilvēki. Galvenais nodarbošanās veids ir graudkopība. Tiek audzēti ziemāji – rudzi, vasarāji – mieži. Graudi tiek realizēti uzpircējiem.

Lopkopībā tiek audzētas 2 slaucamas govis, 3 jaunlopi un cūkas (pašu vajadzībām).

Ar tehniku zemnieku saimniecība ir nodrošināta, tās īpašumā ir traktors MTZ 82; zāles pļāvējs; arkls; kultivators; personīgajām vajadzībām tiek izmantota vieglā automašīna Volkswagen Passat.

Visus gadus zemnieku saimniecība “Ozoli” gada bilanci noslēdz ar zaudējumiem. Tā kā z/s visus gadus strādā ar zaudējumiem, viņi centīsies uzlabot finansiālo situāciju – sāks nodarboties ar biškopību. Blakus z/s ir lielas kviešu platības. Saimnieki ir iecerējuši realizēt ne tikai medu, bet vasku un arī ziedputekšņus.

2.2.2. Ražošanas uzņēmumi

Latvijā purvi aizņem 6401,7 kvadrātkilometrus (10% teritorijas), to izvietojums ir nevienmērīgs. Visvairāk pārpurvota ir Austrumlatvijas zemiene, ka’arī Piejūras zemiene. Vislielāko platību (49,3% Latvijas purvu kopplatības) aizņem zemie purvi, visvairāk to ir Austrumlatvijā (Latgales augstienē, Lubāna ieplakā).

Strūžānu (Taunagas) purvos ir  devītais lielākais Latvijas purvs, kura kopējā platība sastāda 4723 ha.

Purvi – zemes virsmas nogabali, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, specifiska veģetācija un kūdras uzkrāšanās (slāņa biezums > 30 cm). Purvi Latvijas teritorijā sākiši veidoties jau leduslaikmeta beigās, kad klimats kļuva siltāks, taču pārsvarā tie izveidojās pēcleduslaikmetā. Purvu veidošanās turpinās arī mūsu dienās. To nosaka galvenokārt klimats, reljefs un ūdens necaurlaidīgi ieži purvu pamatnē.

Purvi var rasties, gan pārpurvojoties sauszemei, gan aizaugot ūdeņiem. Pēc veģetācijas rakstura, kūdru veidojošā augu sastāva, barošanās režīma un minerālu daudzuma, izšķir:

-          augstos jeb sūnu purvus,

-          zemos jeb zāļu purvus.

Purvi ir viena no nozīmīgākajām Latvijas dabas bagātībām. To saimnieciskā izmantošana sākās 18.gs.beigās, kad sāka iegūt dedzināmās briketes. 1920.gadā, izmantojot roku darbu, kūdru ieguva (~20 tūkst.t gadā) 324 purvos ( 180 purvos ieguva pakaišu kūdru).

Kūdras ieguve strauji palielinājās pēc 1945.gada. 1950.gadā ieguva 500 tūkst.t kūdras. Mūsu dienās kūdras ieguve stipri samazinājusies. Perspektīvāka ir kurināmās kūdras ieguve, atsākta arī gabalkūdras ieguve.

Intensīva un neprasmīga saimniecīskā darbība var kaitēt purviem vai pat tos iznīcināt. Nosusināta, lauksaimnieciski intensīvi izmantota purva noārdīšanās var būt 1 – 2 cm gadā. Iegūstot biezkūdru, tiek norakts pat līdz 20 cm kūdras gadā. Bet purviem svarīga nozīme dabā. Tie darbojas kā ūdens aprites posms.

Kūdra – eluviāls nogulumiezis, kas veidojas no nepārvietotām augu atliekām un sausā veidā satur > 50% organisko vielu; humītu grupas degošais derīgais izraktenis. Veidojas galvenokārt bioķīmiskajos humifinācijas procesos palielināta mitruma apstākļos, vietās, kur notiek pārpurvošanās - reljefa pazeminājumos un līdzenumos, kur apgrūtināta virszemes ūdeņu notece, ir liels mitruma daudzums augsnē un augsts gruntsūdens līmenis, aizaugošās ūdenstilpnēs. Pēc augu atlieku sadalīšanās pakāpēs izšķir vāji (<20%), vidēji (20-35%) un labi sadalījušos kūdru (>35%).

Kūdras ķīmisko sastāvu, fizikālās īpašības, struktūru, tekstūru un krāsu (no dzeltenīgi brūnas līdz pelēcīgi melnai) nosaka galvenokārt kūdru veidojošo augu sugu sastāvs un veidošanās apstākļi. Kūdrai dabiskā sagulumā raksturīgs liels mitruma daudzums (85-96%) un neliels blīvums (1400 – 1600 kg uz kubikmetru).

Sausai kūdrai blīvums ir vidēji ~ 300 kg uz kubikmetru, porainība – 70 – 80%, zems siltumvadītspējas koeficents, augsta gāzu uzsūktspēja, mitrumietilpība – 500 – 1500%, sadedzes siltums 18,4 – 23,9 MJ/kg.

Kūdru diezgan plaši izmanto kurināmo, pakaišu un dažādu mēslojumu ražošanai, mulcēšanai, par izolācijas materiālu celtniecībā, eksperimentāli arī spirta, furfora, vaska un lopbarības rauga ražošanai.

Kūdras krājumi – rūpnieciski izmantojamu kūdras atradņu izpētīto un prognozēto krājumu kopums. Parasti kūdras krājumos iekļauj iegulas, kurās kūdras biezums >30 cm. Ņemot vērā to, ka izmantoto platību sekmīgai rekultivācijai nepieciešams atstāt ~50 cm biezu kūdras kārtu, pieņem, ka minimālajam kūdras slāņa biezumam saimnieciski izmantojamās iegulās jābūt vismaz 70 cm.

Latvijā reģistrētas 5799 kūdras atradnes (lielākas par 1 ha), kas aizņem 640165 ha (9,9% Latvijas platības).

Dabiski valgas kūdras krājumi ir 10,8 mld uz kubikmetru. Kūdras iegulu platības Preiļu rajonā ir 18,0%, Rēzeknes rajonā – 16,8%, bet vismazāk kūdras iegulu ir Dobeles (2,2%), Kuldīgas (4,2%) un Saldus rajonā (4,3%).

Strūžānu (Taunagas) kūdras purvs

Tas ir zemais (zāļu) purvs Rēzeknes un Ludzas rajona, Adzeles pacēluma dienvidu daļā. Purva platība ir 4723 ha (t.sk.Rēzeknes rajonā – 3536 ha un Ludzas rajonā – 1187 ha).

Kopējie kūdras krājumi 51,3 milj.kubikmetru (rūpnieciski izmantojami 37,1 milj.kubikmetru).

Zemie (zāļu) purvi veidojas vietās, kur pieplūst gruntsūdeņi vai minerālvielām bagāti upju ūdeņi un izveidojusies necaurlaidīga pamatne, - ieplakās, upju ielejās, ezeru krastos; daļa šo purvu radušies aizaugušu senezeru vietā. Zemo purvu virsma visbiežāk ir ieliekta. Šie purvi parasti ir ļoti slapji, to kūdra diezgan stipri mineralizējusies (6-15%), labi sadalījusies (20-50%), kūdras reakcija gandrīz neitrāla (pH 6-7), vide ir barības vielām bagāta jeb eitrofa. Zemie purvi, kam pieplūst gruntsūdens, ir upju ieleju krastu trasēs, starppauguru ieplakās. Tiem raksturīga blīva un daudzveidīga sūnu sega, kurā visbiežāk ir parastā smailzarīte, parastā dižsirpe, aug arī grīšļi, doņi, spilves, ciesas.

Zemie purvi, kas atrodas upju vai ezeru krastos, parasti ir apauguši ar kokiem; dominē purva bērzs, melnalksnis. No lakstaugiem aug grīšļi, graudzāles.

Strūžānu – Taunagas purvā kūdra vidēji un labi sadalījusies, zem kūdras vietām sapropelis (gitija – organogēni ezera nogulumi. Veidojas ar ūdensaugu un ūdensdzīvnieku atliekām. Piejaukumā māla daļiņas, smiltis, nereti arī kalcija karbonāts un nedaudz citu savienojumu.

Izmantot sapropeli var daudzveidīgi: kā saistvielu betona izstrādājumu izgatavošanā, gan ķīmiskai pārstrādei, taču pašlaik sapropeli ļoti nelielā daudzumā izmanto kā ārstnieciskās dūņas un dažviet augsnes ielabošanai).

Strūžānu kūdras fabrika neizmanto izveidojušos sapropeli, bet runājot par nākotnes iecerēm, šis dabas resurss varētu tikt izmantots kā mēslojums augsnēm.

Strūžānu purvs veidojies lēzenā ieplakā, pārpurvojoties sauszemei un aizaugot ūdenstilpnēm. 502 ha purva platības aizņem mežs, pārējā platība ir klaja vai apaugusi ar krūmiem. Ar drenāžu nosusināti apmēram 240 ha, kūdras ieguvei iedalīti 3636 ha.

Sakarā ar lielajām kūdras iegulām Strūžānu pagastā 1956.gadā tika uzsākti projektēšanas un nosusināšanas darbi 3975 ha, platībā.

Tika noteikts, ka kūdras vidējais slāņa biezums 2,02 m.

1957.gadā sāka celt pirmās barakas, būvēt šaursliežu dzelzsceļa līniju.

1960.gadā likti pamati kūdras fabrikai. 1963.gadā ekspluatācijā nodota TEC (Termo Elektro Centrāle) ar jaudu 9 milj.kwh gadā. Sakarā ar jaunas turbīnas uzstādīšanu tika ražots vairāk par 10 milj.kwh elektroenerģijas.

Taunagas – Strūžānu purvs atrodas Lubānas līdzenumā un Ziemeļlatgales pacēluma malā Rēzeknes rajona Z.daļā. Purva platība – 465ha, dziļums – 4,9m. Kūdras krājumi 80,4 milj.m³, jeb 1682 tūkst.t. Kūdru izmanto briķešu ražošanai un vietējā TEC.

1997.gada 1.maijā kūdras fabrika tika pārveidota par akciju sabiedrību. Tās prezidents ir S.Višs.

Uz 01.01.99. kūdras fabrikas apsaimniekotā kopplatība ir 509,5 ha , kurā ietilpst 491,5 ha lielas purva platības un 18 ha liela platība zem kūdras fabrikas piederošajām ēkām.

Strūžānu pagastā galvenais darba devējs bija A/S “Strūžānu kūdras fabrika”

2.2.2.1.tabula

Kūdras fabrikas strādājošo skaits

Gadi	Strādnieku skaits
1996	302
1997	280
1998	70

Šī tabula atspoguļo, cik strauji samazinās strādnieku skaits trīs gadu laikā. 1996.g.lielākā iedzīvotāju daļa bija nodarbināta Strūžānu kūdras fabrikā, līdz ar pivatizāciju notika personāla maiņa un strādnieku skaits mazliet samzinājās. 1998.gada vasarā, slikto laika apstākļu dēļ tika slēgta kūdras fabrikas darbība un līdz ar to daudzi strādnieki palika bez darba.

Ja salīdzina to strādnieku skaitu ‘96.gadā, tad ’98.gada skaitlis ir ¼ no iepriekšējā.

Strādnieku skaitam kūdras fabrikā ir tendence samazināties. Un uz 1999.gada vidu tas varētu būt vēl mazāks.

2.2.2.2.tabula

Kūdras fabrikas saražotā produkcija 96.-98.

Produkcija	1996.	1997.	1998.
Pakaišu kūdra; tūkst.t.	7,1	-	-
Kurināmā kūdra; tūkst.t.	92,1	92,1	-
Kūdras briķetes; tūkst.t.	28,2	22,1	11,4
Elektroenerģija; tūkst.kwh	9374	8677	5686
Siltuma enerģija; tūkst.gkl	46	42,5	28

Salīdzinot pēdējo trīs gadu saražotās produkcijas daudzums, var redzēt, ka skaitļi samazinās.

Dati par pakaišu kūdru 1998.gadā 2.2.2.2.tabulā netiek uzrādīti tāpēc, ka šajā gadā nav bijusi kūdras iegūšanas sezona, taču ir uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem, un runājot par realizāciju, var atzīmēt, ka:

            1998.gadā uz Holandi tika eksportēta 12 tūkst.m³ pakaišu kūdra.

Arī 1999.gada sākumā uz Holandi aizceļoja 6 tūkst. m³ pakaišu kūdras. Kurināmās kūdras no 96.– 97.gadam viss saražotais apjoms tika izlietots TEC (termoelektrocentrāle) darbībā, kas ražoja elektroenerģiju un siltuma enerģiju. Pēc tabulas datiem redzams kā samazinās produkcijas saražotie daudzumi.

TEC pieslēgta kopējam elektrības tīklam un atkarībā no tā, cik daudz elektroenerģijas tiek patērēts pagasta iedzīvotājiem, kā arī ražojošajai sfērai, tā arī TEC saražotā elektroenerģija tiek laista kopējā tīklā. Ja elektroenerģija ir saražota nepieciešamā daudzumā, tad pagasts nepaliek bez elektrības, bet elektrību piegādā kopējais tīkls. Arī saražotā siltuma enerģija tiek iztērēta pagasta dzīvojamam un ražojošajam sektoram.

Tāpēc Strūžānu ciematā līdz 1998.gadam cauru gadu dzīvojamās mājas tika nodrošinātas ar siltumu un karsto ūdeni. Taču 1998.gada maijā tika pārtraukta TEC un briķešu ražošanas ceha darbība. Līdz ar to Strūžānu pagasta iedzīvotāji palika bez siltuma un karstā ūdens. 1998.gada apkures sezonai sākoties tika izveidota jauna katlu māja ar apkures katliem, kas darbojas ar zāģu skaidām.

2.2.3. Tirdzniecība un pakalpojumi

Individuālais uzņēmums”Dzīle”

IU “Dzīle” vadītājs ir A.Korkls.

Uzņēmuma specializācija ir mazumtirdzniecība.

Strūžānu pagasta iedzīvotājiem IU “Dzīle” ir iespējams iegādāties pārtikas preces. Uzņēmumā ir nodarbinātas 5 personas. Uzņēmums tirdzniecības preces piegādā no vairumtirdzniecības bāzēm Rēzeknē.

IU “Dzīle” darbojas gan darbdienās, gan izejamās dienās.

Pēdējā uzņēmuma darbības gadā veikala telpās tika izbrīvēta vieta diviem kafejnīcas galdiņiem.

IU “Karīna”

Uzņēmuma vadītāja – J.Zajankovska.

Nodarbināto skaits  - 6 personas.

Uzņēmumam ir pārtikas preču un arī rūpniecības preču veikals.

Veikals darbojas katru dienu.

Kafejnīca – bārs “Kompromiss”

Kafejnīca atrodas kultūras nama telpās.

Nodarbināto skaits – 2 personas.

Kafejnīca darbojas sešas dienas nedēļā, kā brīvdiena ir pirmdiena.

Dienā galvenie kafejnīcas apmeklētāji ir bērni un pusaudži, taču vakarā un piektdienas, sestdienas naktīs kafejnīca darbojas kā bārs ar deju mūziku.

A/S “Kūdras fabrika” veikals “Rīts”

Veikala vadītāja V.Treikule.

Veikals sniedz pakalpojumus pārtikas un saimniecības preču iegādē.

Darba laiks ir sešas dienas nedēļā, brīvdiena – svētdiena.

IU “Lanta”

Uzņēmuma vadītāja – V.Svirževska.

IU “Lanta” sniedz visus friziera pakalpojumus. Friziera pakalpojumus izmanto gan Strūžānu pagasta, gan arī blakus pagasta iedzīvotāji.

2.2.4. Energoresursi un siltumapgāde

Stūžānu pagasta iedzīvotāji ar elektrību tiek apgādāti visi. Elektroenerģiju drīkst lietot atļautās slodzes robežās, nepārsniedzot komercuzskaites skaitītāja komunālo strāvu.

Strūžānu ciematā elektroenerģiju ražoja TEC (Termoelektrocentrāle), kura bija pieslēgta kopējam elektrības tīklam.

1998.gadā pagastam nepieciešamā elektroenerģija tiek piegādāta no kopējā elektrības tīkla. 1997.- 1998.gadā Strūžānu pagastā kopumā tika patērēti 70 tūkst. kw, bet iedzīvotāji gada laikā patērēja 40 tūkst. kw.

Līdz 1998.gada maijam ar siltumapgādi bija nodrošināti visi objekti, kas bija pieslēgti pie centrālās siltumapgādes sistēmas.

Kūdras fabrika kā kurināmo izmantoja kurināmo kūdru.

Patreiz dažas dzīvojamās mājas skolu un pansionātu ar siltumu apgādā jaunuzbūvētā katlu māja, kur kā kurināmo izmanto zāģu skaidas.

1997.- 1998.gadā Strūžānu ciematā uz dzīvokļiem tika patērēts 800Gkl siltuma.

2.2.5. Ūdens un kanalizācija

Strūžānu ciematā ūdeni ņem no dabīgajiem avotiem – artēziskām akām.

1997.gadā pavisam tika izlietots 26,5 tūkst. m³ svaigais, pazemes, ūdens.

1998.gadā izlietotais ūdens daudzums sastāda 25 tūkst. m³.

Ūdens Strūžānu ciematā tiek izlietots ražošanas vajadzībām un iedzīvotāju saimnieciskajām vajazdībām.

Strūžānu ciematā ir viena kanalizācijas ūdens attīrīšanas iekārta. Notekūdeņu attīrīšana notiek ar bioloģiskajām attīrīšanas ietaisēm, izmantojot mikroorganismus.

Visi nosēdūdeņi tiek attīrīti. Dienā attīra 0,16 tūkst. m³.notekūdeņu, gada laikā rūpnīcas notekūdeņi sastāda 22 tūkst. m³, vet notekūdeņi no dzīvojamā sektora – 35 tūkst. m³.

Pagasta teritorijā ir viena atkritumu izgāstuve.

2.2.6. Transports, satiksme un ceļi

Pagasta ceļu garums ir 92,6 km.

Strūžānu pagastu nešķērso ne maģistrāles, ne valsts auto ceļi, ir tikai vietējās nozīmes ceļi. Tāpēc var teikt, ka pagasts atrodas neizdevīgā transporta plūsmas kustībā.

Strūžānu pagasta iedzīvotājiem tuvākā dzelzceļa stacija ir Rēzeknē (23 km).

1998.gadā Rēzeknes rajona ceļu fonda līdzekļi Strūžānu pagastā:

-          tika plānots izlietot 2262,00 Ls, taču faktiski izlietoja 2552,00 Ls.

No rajona padomes ceļu fonda rezerves līdzekļiem tika piešķirti 504,00 Ls ceļa remontam Strūžānu pagastā.

Strūžānu pagasta iedzīvotāji izmanto satiksmes maršruta autotransportu. Pagastam ar rajona centru ir laba sabiedriskā transporta satiksme. Pagasta iedzīvotājus ar autotransporta satiksmi nodrošina Rēzeknes SIA “DEKOM”. Maršrutu daudzums ir pietiekams, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības.

Dienā uz Strūžāniem ir 11 reisi pa maršrutu Rēzekne – Strūžāni. No tiem 6 reizes kursē mikroautobusi.

Pirmais reiss uz Rēzekni ir plkst.6⁰⁹ bet pēdējais 21⁰⁰, taču no Rēzeknes uz Strūžāniem pirmais autobuss kursē plkst.5¹⁵.

2.2.7. Gāzes apgāde

Strūžānu ciematā ir 369 dzīvokļi no kuriem 182 izmanto centralizēto gāzes apgādes sistēmu, bet 187 dzīvokļiem gāzes tiek nodrošināta ar baloniem.

Gāzes balonus pašvaldības komunālais uzņēmums “Siltums” iepērk no Rēzeknes gāzes saimniecības. Patreizējā cena vienam gāzes balonam ir 8,10 Ls, bet tiem iedzīvotājiem, kuri gāzi saņem no centralizētās gāzes apgādes sistēmas, par 1m³ ir jāmaksā – 1,05 Ls.

Gada laikā iedzīvotāji izlieto 21 t gāzes.

2.2.8. Ainavas kopšana un saglabāšana

Strūžānu pagastā nav sastopami kultūrvēsturiski objekti. Taču ir divi vietējās nozīmes dabas objekti:

-          divas parastās liepas (3,85 m un 3,76 m) – aizsargājamais koks. Šīs abas liepas ir viena īpašnieka aprūpē. Un šis īpašnieks ir atbildīgs par šo dabas objektu uzturēšanu un saglabāšanu.

Taču pašvaldības rīcībā ir sakopt un saglabāt Strūžānu ciemata ainavu. Katru pavasari tiek organizēts spodrības mēnesis, kurā pagasta bezdarbnieki par attiecīgu atalgojumu sakopj ciemata apkārtni. Tiek savāktas vecās lapas, atjaunoti soliņi parkos un pie Strūžānu ūdenskrātuves, tiek zāģēti koki un zari, kā arī katru gadu iestāda jaunus kociņus. Arī rudeņos tiek domāts par nobirušajām lapām.

Strūžānu ciematā ir vairāki sētnieki, kuri seko tīrībai gan vasarā, gan arī sniegotajās ziemas dienās.

Strūžānu pagasts nesastāv tikai no ciemata, bet arī no apkārtnes sādžām. Par sādžu ainavas sakopšanu ir atbildīgi personīgo māju iemītnieki. Viņi apkopj katrs savu māju un sētu.

2.3. Zemes reforma

Likumā “Par zemes reformu Latvijas lauku apvidos” (1990.21.11.) tika noteikts, ka zemes reforma veicama divās kārtās: pirmajā kārtā (1990. - 1996. gadam) iesniedzami un izskatāmi pieprasījumi par zemes piešķiršanu lietošanā, bet otrajā kārtā zemes īpašuma tiesības atjauno vai zemi nodod īpašumā par samaksu, kā arī uzmērot pašas robežas, kadastrē zemes un dabas resursus.

Zemes reformas sākumā lielāko pagasta teritoriju aizņēma pašvaldības zeme, mežsaimniecības pārziņā esošā zeme un VAS “Strūžānu kūdras fabrika” zeme.

Zemes reformas gaitā zemes īpašnieku un lietotāju skaits ir palielinājies.

Zemes reformas un privatizācijas gaitā pagastā ir izveidojušās 9 zemnieku saimniecības, 15 palīgsaimniecības un 142 piemājas saimniecības.

Piemājas saimniecību vidējā platība ir 0,5 ha. Šīs saimniecības nodrošina tikai savas personīgās vajadzības un nekāda lielāka ražošana netiek veidota un uzsākta.

No 9 pagasta zemnieku saimniecībām tikai divas tika reģistrētas Uzņēmumu reģistrā. Ir zenmnieki, kuri savas zemnieku saimniecības vēlas paplašināt, palielinot zemes platības, lai varētu sekmīgi attīstīt lauksaimniecisko ražošanu savā saimniecībā.

Galvenās problēmas ar kurām sastapās zemes komisija zemes reformas gaitā: zemes īpašnieku reģistrācija zemes grāmatās norit lēni, jo zemes īpašniekiem ir finansu līdzekļu trūkums, neskaidrības un problēmas ar dažādu dokumentu kārtošanu, zemes īpašnieku īpašumā esošā zeme netika pilnīgi izmantota, zeme ir nonākusi tādu apsaimniekotāju rīcībā, kuriem trūkst zināšanu lauksaimniecībā.

2.4. Pagasta budžeta analīze

No politiskā viedokļa budžetam ir 3 uzdevumi:

1.      Darba un saimniecības plāns, no kura drīkst atkāpties ļoti retos gadījumos. Līdz ar to budžets ir dokumentāls vadības līdzeklis, ar kura palīdzību pašvaldības padome var pārveidot par noteiktu programmu politiskos ieskatus un lēmumus.

2.      Budžets dod iespēju ieskatīties vietējo pašvaldību finansiālajā saimniecībā. Ieņēmumu un izdevumu salīdzinājums vairāku gadu garumā ir labs pašvaldības finansu pamatojums, kas ļauj izvirzīt jautājumus par jautājumu iemesliem līdz ar to budžets iegūst būtisku kontroles funkciju.

3.      Budžets ir arī politisko prioritāšu izklāsts ko iegūst atkarībā no uzdevuma izpildes.

Galvenais priekšnoteikums sekmīgai saimniekošanai ir finansu pietiekamība Strūžānu pagasta ieņēmumu un izdevumu struktūrā.

Par pārskata gadu ņemti 1997 un 1998 gada budžeta rādītāji.

2.4.1.tabula

Pamatbudžeta ieņēmumi 1997.gadā

Ieņēmumu avots	Ieņēmumu summa Ls	%
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	40019	38,3
Zemes nodoklis	1871	1,8
Īpašuma nodoklis	5120	4,9
Ieņēmumi no mežu resursu realizācijas	2744	2,6
Nodevas un maksājumi	4790	4,6
Pārējie nenodokļu ieņēmumi	80	0,1
Dotācijas no Valsts budžeta	1016	1,0
Dotācijas no finansu izlīdzināšanas fonda	15622	15,0
Mērķdotācijas	33212	31,8
Ieņēmumi KOPĀ	104474	100

Strūžānu pagasta 1997.gada budžeta ieņēmumu kopējā summa sastāda 104474 Ls. Vislielākos ieņēmumus budžetā ieņem saņemtais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 40019 Ls (38,3%).

Pagasta budžetā saņemtās mērķdotācijas no finansu izlīdzināšanas fondā sastāda 33212 Ls (31,8%). Nodokļu ieņēmumi kopā sastāda 49754 Ls no kuriem zemes nodoklis 1871 Ls (1,8%), īpašuma nodoklis 5120 Ls (4,9%).

Vismazākie ienākumi ir no nenodokļu ieņēmumi 80 Ls (0,1%).

Pagasta budžetā ir ieņēmumi no mežu resursu realizācijas 2744 Ls (2,6%).

Strūžānu pagastā uz vienu iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa ir 37 Ls, zemes nodokļa summa 1,74 Ls, īpašuma nodokļa summa 4,8 Ls.

No pagasta budžeta ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju ir 96,82 Ls.

2.4.2.tabula

Pamatbudžeta izdevumi 1997.gadā

Izdevumu avots	Izdevumu   summa Ls	% no kopsummas
Izpildvaras un likumdošanas varas institūcijas	19652	18,5
Izglītība	64368	60,7
Sociālā nodrošināšana	7823	7,4
Komunālā saimniecība	486	0,5
Brīvais laiks, sports, kultūra	8174	7,7
Pārējie ekonomiskie dienesti	3095	2,9
Pārējie izdevumi	2452	2,3
Izdevumi KOPĀ	106050	100

Budžeta izdevumos izlietots Strūžānu pagasta padomes vajadzībām 19652 Ls (18,5%).

Izglītībai no budžeta līdzekļiem patērēts 64368 Ls (60,7%). Vislielākie izdevumi ir sākumskolas un pamatskolas uzturēšanai un vajadzībām, bērnu dārza vajadzībām.

Sociālās nodrošināšanas izdevumi sastāda 7,4% no kopējiem budžeta izdevumiem. Vislielākie izdevumi ir pabalsti un palīdzība trūcīgajiem iedzīvotājiem 7485 Ls.

Vismazākās izmaksas sastāda komunālā saimniecība 486 Ls (0,5%).

Sociālais nodrošinājums uz vienu pagasta iedzīvotāju sastāda 7,3 Ls, bet brīvajam laikam, sportam, kultūrai – 7,6 Ls.

Budžeta izdevumi 1997.gadā uz vienu pagasta iedzīvotāju ir 98,29 Ls.

2.4.3.tabula

Pamatbudžeta ieņēmumi 1998.gadā

Ieņēmumu avots	Ieņēmumu  summa Ls	% no kopsummas
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis	43090	38,4
Nekustāmā īpašuma nodoklis	2501	0,02
Īpašuma nodoklis	4345	3,9
Nenodokļu ieņēmumi	6243	5,6
Norēķini ar pašvaldību budžetiem	860	0,8
Dotācijas	4543	4,1
Mērķdotācijas	33806	30,1
Maksājumi no finansu izlīdzināšanas fonda	16820	15,0
Ieņēmi KOPĀ	112208	100

Strūžānu pagasta budžeta 1998.gada ieņēmumu kopējā summa ir 112208 Ls.

Vislielākos ieņēmumus tāpat kā 1997.gada budžetā sastāda iedzīvotāju ienākuma nodoklis 43090 Ls (38,4%).

Otrs lielākais ieņēmums ir mērķdotācijas no valsts pamatbudžeta 33806 Ls (30,1%)

Vismazākā ieņēmumu summa ir no nekustāmā īpašuma nodokļa 2501 Ls (0,02%).

Kopējie ieņēmumi uz vienu pagasta iedzīvotāju 1998.gadā ir 103,03 Ls.

2.4.4.tabula

Pamatbudžeta izdevumi 1998.gadā

Izdevumu avots	Izdevumu  summa  Ls	% no kopsummas
Strūžānu pagasta padome	29462	25,1
Sabiedriskā kārtība un drošība	890	0,8
Izglītība	57083	48,7
Sociālā nodrošināšana	10964	9,4
Komunālā saimniecība	6773	5,8
Brīvais laiks, sports, kultūra	7058	6,0
Pārējie ekonomiskie dienesti	1622	1,4
Pārējie izdevumi	3400	2,9
Izdevumi KOPĀ	117252	100

Salīdzinot 1997.un 1998.gada budžetu struktūru, var secināt, ka ieņēmumi un izdevumi ir dažādi.

1997.gadā ieņēmumu summa ir salīdzinoši mazāka, savukārt arī šī pat gada izdevumu kopsumma ir salīdzinoši mazāka nekā 1998.gadā. 1997.gadā izglītības izmaksas sastāda 60,7%, bet 1998.gadā 48,7%. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka 1998.gadā izdevumi par bērnu dārza uzturēšanu tiek izlietoti mazāk līdzekļu.

Kā arī samazinājušies ir pedagogu darba algas kopsumma, jo tika samazināts skolotāju skaits.

1998.gadā izdevumi par komunālo saimniecību ir palielinājušies no 0,5% līdz 5,8%.

Budžeta kopējie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 1998.gadā ir 103,03 Ls, tie ir palielinājušies par 6,21 Ls, bet izdevumi uz vienu iedzīvotāju 1998.gadā – 107,67 Ls, tie ir pieauguši par 9,38 Ls.

2.5. Aptaujas anketas rezultāti

Izstrādājot Rēzeknes rajona Strūžānu sociāli ekonomisko stratēģiju, tika veikta pagasta iedzīvotāju aptauja. Tāpēc, ka ir ļoti svarīgi zināt iedzīvotāju viedokli. Šim nolūkam tika izstrādāta aptaujas anketa (skat.pielikumā Nr.4).

Anketas mērķis ir uzzināt pagastā dzīvojošo iedzīvotāju novērtējumu par pašvaldības darbu, komunālajiem jautājumiem, vides problēmām, kā arī viedokli par pagasta attīstības nozarēm un iespējām.

Iedzīvotāju aptaujā piedalījās 50 pagasta teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji, no tiem 27 (54%) sievietes un 23 (46%) vīrieši.

No aptaujāto skaita sievietes vecumā no
18 – 29 gadiem bija 26%
30 – 49 – 37%
50 - < - 37%

Arī aptaujāto vīriešu vecums svārstās no
26% - 18 līdz 29 gadi
35% - 30 līdz 49 gadi
35% - 50 un vairāk

Aptaujātie iedzīvotāji tika sadalīti arī pēc iegūtās izglītības:
sievietes ar augstāko izglītību – 15%
vidējā, vidējā speciālā – 52%
pamatizglītība – 33%
vīrieši ar augstāko izglītību – 13%
vidējā, vidējā speciālā – 52%
pamatizglītība – 26%

Aptaujas rezultātā tika apkopoti dati un atbildes uz katru jautājumu, kurš tika ietverts anketā.

Vai jūs apmierina mājoklis un komunālie pakalpojumi?

No aptaujāto iedzīvotāju skaita negatīviatbildēja 43% vīrieši vecumā 18-29 gadi, 25% (30-49 g.) un 50% (50 un vairāk).

Pagasta sievietes vairāk apmierina mājoklis, jo 100% pozitīvi atbildēja sievietes vecumā 18-29 un 30-49 gadi.

Vai jūs apmierina sociālās apgādes un veselības aizsardzības iespējas?

Sociālā aprūpe neapmierina vairākas aptaujātās sievietes:

18-29 gadi – 43%;

50 un vairāk – 20%

Turpretī anketā pozitīvi sociālo aprūpi ir atzīmējuši vīrieši:

18-29 gadi – 86%;

30-49 gadi – 50%;

50 un vairāk – 75%

Vai jūs apmierina darbs?

Ar darba iespējām Strūžānu pagastā ir apmierinātas sievietes vecumā 18-29 gadi (57%), bet 43% atbild negatīvi.

30-49 gadu vecuma robežās aptaujātās sievietes “nē” atzīmējušas – 80%; bet “jā” – 20%.

Turpretī vīrieši pret darba iespējām ir noskaņoti negatīvāk:

71% atbild negatīvi (18-19 gadi) un tikai 29% šī vecuma aptaujātie ar darbu ir apmierināti. Tāda pati nostāja ir arī vīriešiem ar 30-49 gadu vecumu – 63% atbild negatīvi un 38% pozitīvi.

Vai jūs apmierina finansiālais stāvoklis?

Uz šo anketas jautājumu pozitīvi atbildējuši tikai 29% vīriešu vecumā 18-29 gadi, 13% vīrieši 30-49 gadi un 20% sievietes virs 50 gadiem.

Svarīgākās problēmas, kuras pašvaldībai steidzami jārisina?

Liela daļa aptaujāto kā galveno problēmu uzskata: jaunu darba vietu radīšana, neapmierina arī apkures jautājums. Interesanti aptaujas rezultāti ir jautājumā par kultūras dzīves uzlabošanu – to ir izteikuši 57%18-29 gadi veci vīrieši un 50% sievietes virs 50 gadiem.

Vai apsaimniekojat mazdārziņu, lauku palīgsaimniecību?

Lielākajai daļai no aptaujātajiem pagasta iedzīvotājiem ir savs mazdārziņš. Šie rādītāji svārstās no 70-100% gan vīriešiem, gan sievietēm.

Uz jautājumu “Vai produkciju izmantojat pārdošanai?” pozitīvi atbildēja tikai 14% no visiem pagasta aptaujātajiem iedzīvotājiem.

Ko uzkatāt par pagasta dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām?

Liela daļa aptaujāto  - 57% sievietes (18-19); 70% sievietes (30-49); 100% vīrieši (30-49); 40% vīrieši (50 un vairāk) un 50% sievietes virs 50 gadiem uzskata, ka Strūžānu pagastā nav dabas un kultūrvēsturiskās vērtības.Taču bija arī tādi, kuri kā dabas vērtības ir atzīmējuši Strūžānu ezeru, kūdras purvu, lielos sidrabvītolus, bet no kultūrvēsturiskās vērtības – skolu un kultūras namu.

Strūžānu pagasta vides problēmas?

Aptaujas rezultātu apkopošanā tika izdalītas trīs galvenās vides problēmas:

·         putekļi no TEC un brikešu ceha dūmeņiem,

·         troksnis, ko izraisa fabrikas darbība,

·         ezera aizaugšana ar ūdenszālēm, ūdens piesārņojums ar kūdras putekļiem.

Nozares, kas varētu veiksmīgi attīstīties pagasta teritorijā?

·         brikešu ražošana – šo nozari aizstāv un atbalsta aptaujātie iedzīvotāji virs 50 gadu vecuma;

·         dārzeņu un ziedu audzēšana siltumnīcās atbalsta 29% jaunu sieviešu; 20% vīriešu vecumā virs 50 gadiem un šī paša vecuma 25% sieviešu.

·         dzērveņu un zivju audzēšana purvos (kūdras), šīs nozares visvairāk ir atbalstījuši iedzīvotāji 18-29 gadu vecumā – 72%,

·         keramika.

Vai jūs apmierina pašvaldības darbs?

Strūžānu pašvaldības darbs apmierina:

sievietes: 18-29 gadi – 86%;

                30-49 gadi -  100%,

                50 un vairāk – 80%.

vīrieši: 18-29 gadi – 57%,

            30-49 gadi – 100%,

            50 un vairāk – 75%.

Jūsu attieksme pret dzīvi pagastā?

“Jūtos šeit labi un nevēlos aizbraukt”

                            18-29 gadi                              30-49 gadi                              50 un vairāk

            sievietes            vīrieši            sievietes            vīrieši            sievietes            vīrieši

                29%                29%                 30%                25%                 20%                50%

“Daudz kas neapmierina, bet prom braukt netaisos”

                   -                   43%                 70%                75%                 80%                50%

“Pie pirmās izdevības no pagasta aizbraukšu”

                21%                29%                    -                      -                       -                      -

3. Strūžānu pagasta attīstības stratēģija

un problēmas

3.1. SVID analīze pa nozarēm

3.1.1. Uzņēmējdarbība

Stiprās puses:

·         laba satiksme ar rajona centru Rēzekni;

·         pietiekošs ēku skaits uzņēmējdarbības uzsākšanai;

·         lielie darba spēka resursi;

·         neizmantoti dabas resursu krājumi.

Vājās puses:

·         novecojušas iekārtas, tehnoloģija;

·         zināšanu un pieredzes, pašiniciatīvas trūkums biznesa uzsākšanai;

·         nav investīciju piesaistes;

·         nepietiekams atbalsts no institūcijām gan vietējām, gan valsts līmeni;

·         iedzīvotāju zemā pirktspēja;

·         nav labvēlīga vide lauku tūrisma attīstībai.

Iespējas:

·         radīt jaunas darba vietas;

·         uzņēmējdarbības attīstība;

·         pakalpojumu uzņēmumu izveidošana;

·         koksnes pārstrādes vietas izveide;

·         iespēja saņemt finansējumu, izstrādājot projektus uzņēmējdarbības attīstībai.

Draudi:

·         ekonomiskā situācija laukos – iedzīvotāju zemā pirktspēja;

·         pieaugošā konkurence;

·         energoresursu cenu pieaugums.

3.1.2. Izglītība un kultūra

Stiprās puses:

·         Jaunstrūžānu pamatskola;

·         pirmskolas vecuma bērnu izglītošana;

·         augsts pedagogu profesionālais līmenis;

·         liels kultūras nams;

·         ir profesionāli kultūras darbinieki.

Vājās puses:

·         pašvaldības līdzekļi nav pietiekami mācību procesa attīstībai;

·         nav organizēta kultūras dzīve;

·         zems iedzīvotāju līdzdalības līmenis sabiedriskajās aktivitātēs;

·         nepietiekami tiek popularizētas un attīstītas tautas amata tradīcijas un kultūras mantojuma zinības;

·         mazs skolēnu skaits skolā;

·         nav pieaugušo izglītības iespēju.

Iespējas:

·         iesaistīt pagasta iedzīvotājus kultūras dzīvē;

·         pašdarbnieku kolektīvu izveidošana;

·         plašākas datorklases iekārtošana;

·         piesaistīt naudas līdzekļus mācību līdzekļu atjaunošanai.

Draudi:

·         krievu plūsmas klašu slēgšana skolā;

·         bērnu dārza slēgšana;

·         iedzīvotāju demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās gadījumā, var tikt slēgta pamatskola;

·         iedzīvotāju sliktā materiālā stāvokļa dēļ slikti tiek apmeklēti kultūras pasākumi.

3.1.3. Lauksaimniecība

Stiprās puses:

·         pietiekama LIZ platība;

·         darba spēka resursi.

Vājās puses:

·         pagastā maz zemnieku saimniecību;

·         zināšanu trūkums lauksaimniecībā;

·         daudz sīku zemes īpašnieku un lietotāju;

·         novecojis tehnikas nodrošinājums;

·         L/s nelabvēlīgas cenu izmaiņas.

Iespējas:

·         attīstīt netradicionālo lauksaimniecību uz kūdras purva bāzes;

·         kredītu sistēmas nodrošinājums lauksaimniecības vajadzībām;

·         nodarboties ar augļkopības produkcijas ražošanu.

Draudi:

·         mazu z/s nespēja konkurēt iekšējā tirgu, kas noved pie zemnieku saimniecības likvidācijas;

·         L/s ražošana kļūst aizvien nerentablāka;

·         lauksaimniekiem trūkst zināšanu projektu pieteikumu izstrādei, līdz ar to nav investīciju piesaistes;

·         līgumu noslēgšana preču realizācijai un produktu pārstrādei.

3.1.4. Infrastruktūra

Stiprās puses:

·         pietiekošs ceļu tīkls;

·         pietiekama komunālo pakalpojumu sniegšana;

·         laba sabiedriskā transporta satiksme;

·         uzbūvēta jauna katlu māja, kurināmais – zāģu skaidas.

Vājās puses:

·         slikta siltumapgāde;

·         lauku ceļu finansēšana un pārvaldīšana neatbilst iedzīvotāju parsībām, braukšanas vajadzībām, kvalitātei un satiksmes drošībai;

·         novecojušas attīrīšanas iekārtas;

·         iedzīvotāju neapmierinātība ar telekomunikācijām;

·         slikta dzeramā ūdens kvalitāte.

Iespējas:

·         siltuma piegāde visiem objektiem, kuri pieslēgti pie centralizētās siltumapgādes sistēmas;

·         pagasta ceļu kvalitātes uzlabošana;

·         telekomunikāciju uzlabošana;

·         pasākumi dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai.

Draudi:

·         daudzdzīvokļu mājās centralizētā siltumapgāde tiek aizstāta ar krāšnu apkuri (tas var radīt avārijas situāciju);

·         pasliktinās ceļu kvalitāte;

·         netiek veikta dzeramā ūdens kbvalitātes uzlabošana.

3.1.5. Sociālā sfēra

Stiprās puses:

·         Jaunstrūžānu pamatskola;

·         bibliotēkas (pamatskolas un pagasta);

·         bērnudārzs;

·         kultūras nams;

·         pagasta poliklīnika;

·         sociālās aprūpes stacionārs (pansionāts).

Vājās puses:

·         liels bezdarba līmenis;

·         liels maznodrošināto skaits;

·         dabiskais pieaugums ar negatīvu tendenci;

·         iedzīvotāju zemais dzīves līmenis.

Iespējas:

·         jaunu darba vietu radīšana;

·         pašvaldības palīdzības oganizācijas izveidošana;

·         iedzīvotāju iniciatīvas veicināšana saimnieciskās dzīves attīstībā;

·         līdz ar materiālā stāvokļa uzlabošanos, paaugstinās iedzīvotāju dzīves līmenis.

Draudi:

·         izglītotu jauniešu aizplūšana uz pilsētām darba meklējumos;

·         bērnu dārza slēgšana;

·         iedzīvotāju skaita samazināšanās;

·         bezdarbnieku līmeņa palielināšanās;

·         cilvēku tālāka neizglītošanās.

3.1.6. Sports un atpūta

Stiprās puses:

·         pagasta centrā ir liela sporta zāle, stadions, hokeja laukums;

·         tiek organizētas sporta sacensības;

·         skolēni un pieaugušie aktīvi  piedalās ar sportu saistītajos pasākumos;

·         pagasta centrā ir kultūras nams;

·         mākslīgā ūdens krātuve ar labiekārtotiem krastiem.

Vājā puses:

·         pagastā nepietiekami tiek organizēti kultūras pasākumi (dejas, diskotēkas, koncerti);

·         pagasta iedzīvotājiem nav iespējas apmeklēt kino seansus;

·         nav atpūtas pasakumu pagasta vecākā gada gājuma iedzīvotājiem.

Iespējas:

·         vairāk radošu darbinieku, speciālistu;

·         ekskursiju un tūrisma braucuenu organizācija;

·         lielāku finansiālo līdzekļu piesaiste sporta sekcijām un atpūtas jomā.

Draudi:

·         daudz iedzīvotāju virs darba spējas vecuma;

·         Strūžānu pagastā ir daudznacionāla iedzīvotāju struktūra;

·         minimāla valsts naudas līdzekļu piesaiste.

3.2. SVID analīze pagastam kopumā

Stiprās puses:

·         lieli darbaspēka resursi;

·         laba sabiedriskā transporta satiksme;

·         aktīva sporta dzīve;

·         pietiekami dabas resursu krājumi;

·         labi attīstīta pagasta sociālā sfēra;

·         pietiekošs ēku skaits uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Vājās puses:

·         negatīva demogrāfiskā situācija (zems dzimstības līmenis, daudz iedzīvotāju virs darba spējas vecuma);

·         nav pietiekami attīstīta infrastruktūra;

·         iedzīvotāju neieinteresētības un pašiniciatīvas trūkums;

·         augsts bezdarba līmenis;

·         iedzīvotaju zema maksātspēja;

·         zems tehniskais nodrošinājums, jaunu tehnoloģiju trūkums ražošanā;

·         zems kultūras līmenis.

Iespējas:

·         radīt jaunas darba vietas;

·         pakalpojumu uzņēmumu izveidošana;

·         aktīvāk iesaistīt iedzīvotājus kultūras dzīvē;

·         attīstīt netradicionālo lauksaimniecību uz kūdras purva bāzes;

·         uzlabot siltumapgādi.

Draudi:

·         neskaidrības ar administratīvi teritoriālo reformu, kas apgrūtina teritoriālā plānojuma izstrādāšanu;

·         budžets nenodrošina pietiekamus līdzekļus pagasta piederošo iestāžu uzturēšanai;

·         nav attīstīti ārējie ekonomiskie sakari;

·         beszdarba līmeņa paaugstināšanās;

·         iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanās.

3.3. Strūžānu pagasta perspektīvās attīstības

3.3.1. Strūžānu pagasta attīstības vīzija 2005.gadam

Strūžānu pagasta attīstība ir virzīta uz mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos.

Galvenais uzdevums pagasta attīstībai ir darba vietu radīšana lauku teritorijā, lai samazinātu bezdarba līmeni, uzlabotu pagasta iedzīvotāju dzīves līmeni, celt pirktspēju.

Pagasta attīstībā ir svarīga uzņēmumu ražošanas apjomu palielināšana, investīciju piesaiste pagasta teritorijai, valsts atbalsts lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un augšupejošu pagasta attīstību ir jāveic vairāki pasākumi, kas būtu kā atrisinājums daudzām problēmām: sociālajā sfērā, infrastruktūrā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā.

Pašreiz pagasta rersursi netiek izmantoti optimāli, bet to racionālāka izlietošana varētu sekmēt teritorijas attīstību.

Pagasta ekonimiskā attīstība ietver dažādu nozaru attīstību, kuras ir savstarpēji saistītas. Lai šī attīstība noritētu sekmīgi ir vajadzīgs iedzīvotāju atbalsts.

Strūžānu pagasta attīstības virzieni:

·         netradicionālā lauksaimniecība, zivsaimniecība;

·         uzņēmējdarbība;

·         pakalpojumu sfēra;

·         kokapstrāde.

Šīm nozarēm attīstoties, pagasta teritorijā uzlabojas gan sociālie, gan ekonomiskie apstākļi.

Strūžānu pagasta teritorijā ir iespējas nodarboties ar netradicionālo lauksaimniecību. Plašajās kūdras purva platībās var uzsākt kultivēto dzērveņu audzēšanu. Tam būs nepieciešami naudas līdzekļi, jaunas, piemērotas tehnoloģijas aprīkojuma iegādei, taču rezultātā būs radītas jaunas darba vietas, samazinās bezdarbnieku skaitu, līdz ar to uzlabosies pagastā sociālā un ekonomiskā situācija.

Kūdras purvos esošajās mākslīgajās ūdens krātuvēs var audzēt karpas.

            Pakalpojumu sfēras attīstība pagasta teritorijā cels vietējo iedzīvotāju dzīves līmeni. Pašreiz strūžānu pagastā ir tikai friziera pakalpojumi, bet būtu nepieciešami apavu, sadzīves tehnikas remonta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi.

4. Strūžānu pagasta attīstības galvenie virzieni

4.1. Izglītība un kultūra

4.1.1. Izglītība

Izglītība ir viena no galvenajām prioritātēm, kas dos ieguldījumus Strūžānu pagasta turpmākā attīstībā. Laba izglītība dod iespēju sekmīgāk konkurēt darba tirgū un palīdz atrast savu vietu dzīvē.

Pašvaldības darbiniekiem nepieciešams veikt pētījumus, meklēt atbildes uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju izglītības līmeni. Jārada interese par izglītības iespējām, jo no tā būs atkarīgs pagasta iedzīvotāju dzīves līmenis, gan arī paša pagasta turpmākā attīstība.

Ir nepieciešams veikt skolas uzturēšanu un tās pilnveidošanu atbilstoši mūsdienu apstākļiem. Skolā jādomā par modernu mācību tehnisko līdzekļu ieviešanu (jaunas datorklases, kopējamā tehnika).

Pagasta pašvaldībai jānodrošina skola ar augsti kvalificētiem speciālistiem, jāatbalsta pedagogus, lai tie regulāri apmeklētu kvalifikācijas celšanas kursus.

Skolā organizēt seminārus par mācību iespējām pēc pamatskolas izglītības iegūšanas, palīdzēt pusaudžiem izvēlēties sev piemērotu tālāko izglītības virzienu, analizējot viņu intereses un spējas.

4.1.2. Kultūra

            Nedrīkst pieļaut Strūžānu pagasta kultūras nama likvidāciju un tā darbības sašaurināšanu. Tiks veikti pasākumi, lai efektīvāk tiktu izmantots pagasta teritorijā esošais kultūras nams, sporta zāle.

Strūžānu pagasta pašvaldība veicinās iedzīvotājos interesi par plašāku sporta, kultūras, atpūtas pasākumu rīkošanu pagastā.

Kultūras dzīvē jāorganizē tradicionālo latviešu svētku svinēšanu, lai radītu pagasta iedzīvotājos kopības un draudzības saites.

Pagasta kultūrpolitikas uzdevums ir atrast specifiskos pagasta kultūras attīstības virzienus. Veicināt pašdarbības kolektīvu darbošanos, piedaloties pagasta, rajona, kā arī valsts mērogā.

Lai pagasta kultūtas dzīvē būtu pārmaiņas, pēc iespējas jāiesaista plašāku iedzīvotāju skaitu.

Palielināt pagasta kultūras dzīves rosību un iedzīvotāju aktivitāti iespējams jaunās paaudzes iesaistīšanu kultūras dzīvē.

Kultūras problēmu risināšanā, lai pilnveidotu kultūras dzīvi, pašvaldībai un kultūras darbiniekiem jāveido sadarbība ar rajona reģiona kultūras iestādēm.

4.2. Uzņēmējdarbība

4.2.1. Lauksaimniecība

            Galvenās lauksaimniecības uzņēmumu formas pagastā varētu būt ģimenes saimniecības, palīgsaimniecības, zemnieku saimniecības. Ģimenes saimniecībā īpašnieks ir vienā personā, saimniecībā strādā galvenokārt ģimenes locekļi, algotā darba spēka izmantošanai ir sezonāls raksturs.

            Zemnieku saimniecības vēlēsies ražošanas paplašināšanu, nodrošinot kredītu piesaisti no kredītiestādēm, līdz ar to šī līdzekļi tiks izmantoti pamatlīdzekļu iegādei, tehnikas atjaunošanai ražošanas vajadzībām. Mazās zemnieku saimniecības, kuru saimnieciskās darbības rezultātā būs negatīvs rezultāts un ražošana netiks palielināta, zemnieki nespēs konkurēt ar lielajiem lauksaimniecības uzņēmumiem, līdz ar to  zemnieku saimniecības likvidēsies.

            Perspektīvā galvenā lauksaimniecības nozare būs graudkopība. Līdz ar to zemes īpašnieki vēlēsies palielināt savas zemes platības ar mērķi, lai no šīm platībām iegūtu pēc iespējas lielākas ražības.

            Pagastā nepieciešams saglabāt lopkopības produkcijas ražošanu. Priekšrocības nozares attīstībā ir lopkopības speciālisti. Palielinot graudaugu paltības kā blakus nozari varētu attīstīt cūkkopību un bekonu audzēšanu.

            Gan lopkopībā, gan augkopībā nepieciešams attīstīt šķirnes lopu un kultūru audzēšanu, izkopjot selekcijas darbu, tas ir viena no galvenajiem mērķiem lauksaimniecības attīstībai.

Līdzās lopkopībai jāattīsta netradicionālo (tehnisko, dekoratīvo) kultūru audzēšanu. Tā varētu būt dzērveņu, ārstniecisko augu audzēšana un kopšana, biškopība.

Ar netradicionālo saimniecību dzērveņu audzēšanu pagastā varētu nodarboties a/s “Strūžānu kūdras fabrika”, jo tai ir nepiešamās platības kūdras ieguves purvos. Šī nozare varētu realizēties pēc 2005.gada, nodrošinot vairākas jaunas darba vietas.

Dzērveņu audzēšanas pasākumu plānam nepieciešamas finanses 11000 Ls apmērā, iegādājoties stādus, dzērveņu plantācijas ierīkošana un nepieciešamo iekārtu iegāde, lai nodrošināt kvalitatīvu un rentablu dzērveņu audzēšanu (skatīt pielikumu Nr.1).

4.2.2. Pārējie uzņēmumi

Strūžānu pagastā galvenā uzņēmējdarbības perspektīva ir kūdras fabrika, kura nākotnē darbosies tikai kā brikešu fabrika un kokogļu ražošanas cehs. Jau 1993.gadā tika izstrādāts projekts par jauna purva apgūšanu Ludzas rajonā. No Peikstuļnīku purva tiks iegūtas 100000 t kūdras sezonā. Šis jaunais purvs varētu tikt apgūts tuvākajā nākotnē un ir paredzēts, ka šis projekts varētu atmaksāties 2 gadu laikā, jo nepieciešamais kapitāls sastāda 1 miljonu latu.

No Strūžānu (Taunagas) kūdras purva nākotnē cer iegūt kurināmo kūdru 30-40000 t gadā, bet pakaišu kūdru 100000 t – sezonā.

Strūžānu kūdras fabrika ir apguvusi un nosusinājusi Viļānu kūdras purvu un no tā var iegūt 50-60000 t kūdras, ja tik intensīvi tiks izmantots šis purvs, tad to apsaimniekot varēs vismaz 20 gadus.

Runājot par pakaišu kūdras realizāciju nākotnē, tad var teikt, ka ir pieprasījums no Lietuvas un Holandes. Ar šīm valstīm tika noslēgts līgums, bet tās grib iepirkt vēl vairāk pakaišu kūdras, nekā Strūžānu kūdras fabrika ir piedāvājusi līgumā.

1999.gada sākumā uz Holandi tika realizēti 18000 kubikmetri pakaišu kūdras, bet Holande būtu ar mieru iepirkt 25000 kubikmetrus.

Tātad nākotnē Strūžānu kūdras fabrikas produkcijai ir noieta tirgus.

Tirdzniecībai pagasta attīstībā ir arī noteicoša loma. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt pagasta iedzīvotājus ar pirmās nepieciešamības precēm, pārtikas produktiem, apģērbu un sadzīves precēm.

Latvijā aizvien pieaug mazo un vidējo uzņēmumu skaits, un to galvenā pamatnodarbošanās ir tirzdniecība. Strūžānu pagastā ar tirdzniecību pamatā nodarbojas jau esošie uzņēmumi: IU “Dzīle”, IU ”Karīna”, A/S “Strūžānu kūdras fabrika”.

Pagastā varētu izveidoties mazi tirdzniecības veikali, kuri būtu kā sīkais bizness laukos, tie varētu būt ģimenes uzņēmumi, kuri vēlētos uzlabot savus materiālos apstākļus.

Pagastā būtu nepieciešams esošajos tirzdzniecības uzņēmumos domāt par preču klāsta dažādību un galvenajām nepieciešamības precēm katram lauku iedzīvotājam.

Tirzniecības jomā jāuzlabo kancelejas preču tirdzniecība, lai būtu iespējams iegādāties jaunākā literārās grāmatas, brošūras, mācību literatūru.

Strūžānu pagasta uzņēmējdarbības attīstībai ir nepieciešams izveidot jaunus sadzīves pakalpojumu uzņēmumus.

Pagastā tiks izveidota apavu darbnīca, kurā apkalpos vietējos iedzīvotājus. Pagasta iedzīvotājiem nevejadzētu doties uz rajona centru Rēzekni, lai gūtu apavu remontdarbnīcas pakalpojumus (skatīt pielikumu Nr.1).

Runājot par sadzīves pakalpojumiem tad pagastā nepieciešams arī sadzīves tehnikas pakalpojumu uzņēmums (skatīt pielikumu Nr.1).

Šie, no jauna radītie uzņēmumi dos jaunas darba vietas un atvieglos pagasta iedzīvotāju dzīves apstākļus. Projekta īstenošana paredzēta līdz 2003.gadam.

4.3. Iedzīvotāju aprūpe

4.3.1. Sociālā aprūpe

            Sociālā attīstības priekšnoteikums ir radīt pamatu ilgstošai un stabilai ekonomiskajai attīstībai kā augstam iedzīvotāju dzīves līmeņa pamatam.

Jāveido sakārtota un humāna vide, kas ietvertu nodrošinājumu ar izglītību, garīgo izaugsmi, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas laika iespējas. Apmierinātu sociālās un ekonomiskās vajadzības.

Mazās un vidējās uzņēmējdarbības rezultātā ar darbu tiek nodrošināti daudzi no iedzīvotājiem, kuri vēlas strādāt.

Darba spējīgie jeb ekonomiski aktīvie iedzīvotāji strādājot nodrošina sevi un savu ģimeni.

Iedzīvotāji var piesaistīties darba tirgū. Katrs iedzīvotājs ir ieinteresēts savas kvalifikācijas celšanā, kuru daļēji apmaksā darba devējs, darba ņēmējs, pašvaldība un valsts (skatīt pielikumu Nr.1).

Projekta īstenošana paredzēta 2000. Līdz 2002.gadam.

Uzlabojoties sociālajiem apstākļiem nepastāv vairs cilvēku izdzīvošanas problēmas, kas saistītas ar pārtiku un apģērbu. Nodrošinot šīs pamatnepieciešamības, iedzīvotājiem par prioritāti kļuvuši personīgās identitātes un visa reģiona izveides un ar attīstību saistītie jautājumi.

Pašvaldība sadarbojas ar pagasta izglītības iestādi par galveno uzdevumu nosakot: iedzīvotāju aizsargāšanu un viņu dzīves līmeņa celšanu.

Līdz ar to iedzīvotājos zudusi vienaldzība, viņi piedalās pagasta dzīves un kultūras veidošanā.

            Sociālajā sfērā pagastā vajadzētu izveidot pašvaldības palīdzības organizāciju, kurā būtu pieejami psihologa padomi un konsultācvijas. Šī pati organizācja veicinātu jauniešu un citu grupu sociālekonomiskās aktivitātes, tādas kā, jauniešu centra izveidi, diskusijas, organizējot tikšanās ar citu pagastu rajonu jauniešiem.

Projekta realizācijas periods 1999.līdz 2004.gadam. Apkalpojošais personāls varētu būt 3 cilvēku sastāvā, tas nodrošinātu jaunas darba vietas.

            Pansionātā jānodrošina vientuļajiem pensionāriem un invalīdiem labu aprūpi, uzlabojot medicīnisko aprūpi, ieviešot modernākas medicīniskās iekārtas. Jāgādā par iemītnieku drošību un jāorganizē pēc iespējas vairākus pasākumus, kuros piedalās pagasta jaunākā paaudze, iepriecinot vecos ļaudis.

4.3.2. Komunālā apkalpošana

Pagasta pašvaldība paaugstinās prasības, vienlaikus sniedzot nepieciešamo palīdzību, uzņēmējiem, apkalpojošās sfēras dalībniekiem dzīvojamo un personisko māju īpašniekiem par viņu vadījumā esošo namu un teritoriju uzturēšanu kārtībā, veicot arī labiekārtošanas darbus.

Pagasta rīcībā esošo ceļu uzlabošana un labiekārtošana.

Pagasta pašvaldībai jānodrošina iedzīvotāji ar iespējami lētākiem un kvalitatīvākiem komunālajiem pakalpojumiem. Lai sakārtotu komunālo saimniecību vajadzīga līdzekļu piesaiste no valsts budžeta, kredītiestādēm un investīcijām.

Komunālajai saimniecībai jānodrošina centralizēta siltumpiegāde tām dzīvojamām mājām un citām pagasta ēkām, kuras ir pieslēgtas pie centralizētas siltumapgādes sistēmas.

Komunālā saimniecība risinās jautājumu par  sadzīves sauso atkritumu izgāstuvi.

4.3. Tūrisms, sports, atpūta

            Strūžanu pagastā tūrismam  nevar būt īpaša loma, jo salīdzinoši ar citiem republikas rjoniem un lauku teritorijām, pagastā nav nozīmīgu tūrisma objektu. Tūrisms varētu būt par vienu no nozarēm pagasta attīstībā, tūrisms prasa daudz mazāk līdzekļus un ieguldījumus nekā lauksaimniecība vai uzņēmējdarbība, bet prasa pacietību, jo atdeve tūlītēja. Pašvaldībai ir jāpalīdz radīt labvēlīga tūrisma attīstība. Liela nozīme ir pagasta vadības attieksmei un izpratnei par to, ko var dot lauku tūrisms arī uzņēmējdarbības attīstībai, iedzīvotāju labklājības celšanai, kam ir tiešs sakars ar ekonomisko labklājību.

Pagasta uzdevums tūrisma attīstībā sākas ar labvēlīgas vides un pozitīvas attieksmes radīšanu. Šādai attieksmei jābūt ne tikai no vadības puses, bet jārada arī vietējos iedzīvotājos interese par to.

Pagasta pašvaldības uzdevums arī būtu: panākt koordinētu un saskaņotu tūrisma attīstību, pamatojoties uz esošajiem resursiem, jāizvērtē potenciāls un jāveido vismaz galvenās līnijas pagasta tūrisma stratēģija kontekstā ar pagasta vispārējo attīstības stratēģiju.

Lai pagastā sekmīgi attīstītos tūrisms, jāizprot ne tikai vietējo iedzīvotāju vajadzības un iespējas, bet arī tūristu vēlmes un prasības. Ja tās tiks apmierinātas, tad pieprasījums pēc atpūtas laukos pieaugs.

Sevišķi perspektīvs varētu būt aktīvs dabas tūrisms: pārgājieni, makšķerēšana, sēņošana.

Jāveicina lauku tūrisma attīstība, turpinot apzināt cilvēkus un saimniecības, kas var un vēlas uzņemt tūristus savās lauku sētās.

            Strūžānu pagasta teritorijas mākslīgās ūdenskrātuves – “ezera” krastu labiekārtošana, peldvietu labierīkošana un paplašināšana dos vietējiem iedzīvotājiem kā arī iebraucējiem atpūtas iespēju gada siltākajā gadalaikā.

Jaunatnes un vidējās paaudzes iedzīvotāju atpūta tiks pilnveidota ar brīvdabas estrādes ierīkošanu pagasta teritorijas nomalē. Tas prasīs zināmus līdzekļus, uzņēmību un pacietību, taču tiek domāts par atpūtas iespējām, iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanu, kā arī pagasta attīstību.

Strūžānu pagastā ir jāizveido “ezera” krastā lauku pirts ar banketa zāli. Kurā vietējie iedzīvotāji varētu rīkot dažādas svinības, jubilejas u.t.t.

Pagasta pašvaldībai ir jāatbalsta un jāpalīdz uzsākt šādu  uzņēmējdarbības jomu. Šis projekts nestu peļņu uzņēmējam un paplašinātu pagasta iedzīvotāju atpūtas iespējas.

4.5.        Administratīvi teritoriālā reforma

Rēzeknes rajona doma par apvienošanos radās jau 1998.gadā, kad valsts mērogā sāka risināt jautājumu par teritoriālo reformu, 1999.gada vasarā Rēzeknes rajonam tiks pievienots Ludzas rajona Nautrēnu pagasts un tikai tad tiks izstrādātas pagastu apvienošanās iespējas.

Apvienošanās gaitu nepieciešam rūpīgi sagatavot. Ne rajona padomē, ne pagastu padomēm vēl nav notikušas sēdes, kurās tiktu apspriests šis jautājums. Pašvaldības darbu varētu iesākt ar kopīgu attīstības plāna un apvienošanās projekta izstrādi.

Apvienojoties pagastiem varētu racionālāk risināt attītības jautājumus, lietderīgāk izmatojot esošos resursus.

Strūžānu pagasts izvietojas Rēzeknes rajona Z-A daļā. Līdz rajona centram  - Rēzeknei – attālums ir 23 km, bet Rīgai -   272 km.

Kopējā pagasta platība ir 3781,2 ha.

Pagasta centrā – Strūžānu ciemā dzīvo 92,8% no visiem pagasta iedzīvotājiem, bet 79 iedzīvotāji apdzīvo pagasta lauku sādžas. Strūžānu pagasta centrā atrodas sociālās nozīmes oblekti – bērnu dārzs, pamatskola, kultūras nams, pansionāts, lauku poliklīnika, bibliotēka.

Dricānu pagasts robežojas ar Strūžānu pagastu, līdz Strūžāniem ir 6 km, bet līdz Rēzeknei – 17 km.

Pagastā ir vidusskola, lauku ambulance, kultūras nams, baznīca.

Pagastā ir labi attīstīta lauksaimniecība ar daudzām lielām un nākotnē spējīgām attīstīties zemnieku saimniecībām.

Apvienošanās rezultātā izveidosies liels pagasts ar lielāku lauku teritoriju un vairākām kompaktām apdzīvotām vietām. Ir strīdīgs jautājums par jaunizveidotā pagasta centru, jo abi pagasti ir samērā vienlīdz bagāti ar sociālās nozīmes objektiem un iedzīvotāju skaitu.

Administratīvi teritoriālās reformas gaitā, pagastiem apvienojoties, var attīstīties lauku tūrisms, jo pievienojot Dricānu pagasta teritoriju, ar tūrismu būs iespējamāk nodarboties, jo šo pagastu šķērso Rēzekne – Gulbene maģistrāle. Vēl var pieminēt to, ka Dricānu pagastā ir daudzas skaistas lauku mājas, kuras būtu spējīgas uzņemt tūristus.

Pagastiem apvienojoties atmaksājas veidot attiecīgus teritorijas uzturēšanas un labiekārtošnas dienestus un specializētas struktūras, jo tās būs pietiekami noslogotas. Vieglāk būs piesaistīt gan līdzekļus, gan speciālistus. Atkritīs neskaitāmās pretenzijas par kapsētu, pašvaldību ceļu, izgāztuvju u.tml. izmantošanu.

Labi attīstīta un nostiprināta pirmsskolas izglītība ir dārga un vienam pagastam nav pa spēkam. Lielākā pašvaldības teritorijā iespējams veidot rotaļu grupas u.tml. katrā nelielā apdzīvotā vietā. Tās var būt nepilnas dienas grupas vai pat privātas iestādes ar valsts un pašvaldības atbalstu. Var sakārtot mazo skolu darbību, novērst bērnu aiziešanu no skolas. Sakarā ar strauju bērnu skaita samazināšanos, varētu elastīgāk komplektēt klases un modrošināt ar darbu spējīgākos pedagogus.

Apvienošanās gadījumā reāla iespēja būtu veidot pieaugušo izglītības centru – datoru apguvei, speciālo apmācību (zemnieki, uzņēmējdarbība u.c.). Patlaban tikai atsevišķos pagastos ir kaut kas no tā. Vieglāk būtu piesaistīt līdzekļus un fondus. Kopīgi iespējams daudz labāk apsaimniekot pagasta ceļus. Jo katram pagastam ir dažādi resursi – tehnika, izejvielas, speciālisti.

Apvienojoties Strūžānu un Dricānu pagastiem, būtu iespējams pilnīgāk nodarbināt esošo kvalificētos kultūras darbiniekus. Tiktu attīstīta kultūras dzīve pagasta teritorijā. Tāpat arī pašvaldības veselības aizsardzības sistēma kļūs efektīgāka, jo būs iespējams nodrošināt reālu slodzi plašāka profila medicīniskajam personālam.

Sākot pagastu apvinošanu, vispirms nepieciešams veikt pašvaldības finansiālās darbības analīzi, izskatot variantus, kā veicot apvienošanos, varētu stabilizēt un izveidot pašvaldības budžeta ieņēmumu un izdevumu daļu, samazināt savstarpējos norēķinus starp pašvaldībām. Noskaidrojot debitoru un kreditoru parādus.

Nepieciešams analizēt infrastruktūru, tās darbības efektivitāti, noskaidrot faktorus, kas traucē šo efektivitāti uzlabot. Izpētīt jautājumus, kādas priekšrocības varētu iegūt infrastruktūras izmantošanas efektivitātes uzlabošanā, un tās attīstības nodrošināšanu, veicot apvienošanos.

Strūžānu un Dricānu pagastos tiks veiktas iedzīvotāju aptaujas par pagastu apvienošanos.

Ir nepieciešams izveidot darba grupu no Strūžānu un Dricānu pagasta padomes deputātiem un speciālistiem, lai sameklētu apvienošanās procesu. Darba grupas uzdevums ir veikt finansiāli saimnieciskā darba analīzi un sagatavot likumprojektu par apvienotās pašvaldības galvenajiem pasākumiem nākamajos 5-10 gados.

Pirmkārt, ir jāpanāk vienošanās par apvienoto pagastu padomes atrašanās vietu. Tad jāapspriež jautājums par jaunu darba vietu radīšanu, jo tagad pastāv liels bezdarbnieku procents. Reizē jānolemj, kādus pakalpojumus sniegs iedzīvotājiem, un kādus infrastruktūras objektus saglabās.

Lai sekmētu iedzīvotāju informētību, rajona laikrakstā jābūt izvērstai diskusijai un informācijai par teritoriālo reformu.

Pirms apvienošanās līgum pieņemšanas abu pagastu centros tiks organizētas iedzīvotāju sapulces, kurās piedalīsies abu pašvaldību vadītāji un deputāti.

Vēlams pirms apvienošanās pagastiem, kuri apvienojas (Strūžāni, Dricāni), noslēgt apvienošanās līgumu, kā arī sagatavot iespējamo apvienotās pašvaldības struktūru.

Saskaņā ar likumdošanu, lēmumu par pagastu apvienošanos pieņem Ministru kabinets. Jaunās pašvaldības vadītāju ievēlēs vēlēšanās apvienoto teritoriju iedzīvotāji.

Iespējamās pašvaldību apvienošanās pozitīvas un negatīvās sekas

Pozitīvās sekas:

·         pagasta teritorijām apvienojoties, rodas vairāk speciālistu, kuri kopīgi sadarbojoties var veidot pagasta attīstību;

·         labāku speciālistu izvēle;

·         iespējama intensīvas kultūras dzīves veidošana;

·         tiks koncentrēti lielāki finansu un materiālie resursi, nodrošināta esošo resursu efektīva izmantošana (t.i. darbaspēka un dabas resursu);

·         vairāk ēku un objektu, kurās ir iespējams atjaunot ražošanu, nodarbojoties ar uzņēmējdarbību;

·         tūrisma attīstība latgaļu lauku sētās;

·         palielināsies jaunās pašvaldības ietekme uz valsts pārvaldi;

·         tiks izveidots efektīvāks pašvaldības pārvaldes aparāts, samazināsies pārvaldes izdevumu apjoms, t.i. izdevumi uz vienu iedzīvotāju;

·         palielināsies pašvaldības pašfinansēšanās līmenis;

·         pašvaldība kļus par līdzvērtīgu partneri starpvalstu vietējo pašvaldību sabiedrībā.

Negatīvās sekas:

·         lauku teritorijā dzīvojošie ir neapmierināti par apvienošanos, jo tas apgrūtina piekļūt pie sociālās nozīmes objektiem un pagasta padomei dažādu darījumu kārtošanā;

·         politiķi kļus attālināti no iedzīvotājiem;

·         pašvaldības pārvaldes un politiķu nostabilizējušos tradīciju laušana, viņu darba intensifikācija;

·         pašvaldības padomei jāpārvalda plašāka teritorija;

·         deputātiem būs jāapgūst plašāks problēmu loks.

Secinājumi

·         Iedzīvotājos nav intereses par pagasta turpmāko attīstību, viņi ir nelabvēlīgi noskaņoti ar pagasta ekonomisko situāciju, līdz ar to daļa pagasta iedzīvotāju nesaskata nekādas perspektīvas nozaru attīstībā.

·         Pagastā dabiskajam pieaugumam ir tendence samazināties. Mirušo iedzīvotāju skaits lielāks nekā dzimušo. Līdz ar to novērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās.

·         Sakarā ar zemo dzimstības līmeni pagastā, iespējama bērnu dārza slēgšana, jo nebūs bērnu, kas to apmeklē.

·         Ievērojamais bezdarba līmenis (43,6%), rada iedzīvotājos sociālo apātiju, viņi necer atrast darbu pagastā, rodas maznodrošinātās ģimenes, kā arī jauniešu aizceļošana uz lielākajām pilsētām.

·         Mazo zemnieku saimniecību zemais neprofesionālais izglītības līmenis, maza pieredze par ekonomisko situāciju tirgū.

·         Veidojoties jauniem uzņēmumiem, to attīstības galvenais šķērslis ir iedzīvotāju zemā pirktspēja.

·         Nepieciešami uzlabojumi komunālajā saimniecībā – dzeramā ūdens kvalitāte attīrīšanas iekārtu uzstādīšana un modernizēšana, daudzās daudzdzīvokļu mājās, kuras ir pieslēgtas pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Kā kurināmo izmanto malku, kas var radīt avārijas situāciju.

·         Pasliktinoties ekonomiskajai sistēmai valstī, arī laukos pasliktinās dzīves apstākļi, palielinās bezdarbnieku līmenis, līdz ar to cilvēku tālāka neizglītošanās.

·         Strūžānu pagastā ir pietiekams sociālās sfēras objektu skaits – bērnu dārzs, skola, pansionāts, lauku poliklīnika, kultūras nams, bibliotēka.

·         Strūžānu pagastā liela uzmanība tiek veltīta sporta dzīves aktivitātēm, to uzturēšanai un attīstībai.

Priekšlikumi

·         Pagasta teritorijā iespējams attīstīt – netradicionālās lauksaimniecības, amatniecības, tirdzniecības, kūdras purvu izmantošanas nozares, to rezultātā uzlabotos gan sociālie, gan ekonomiskie apstākļi.

·         Iedzīvotājiem pagastā nepieciešams izveidot pašvaldības palīdzības organizāciju, tajā būtu iespējams saņemt psihologa konsultāciju.

·         Jāveicina jauniešu, sieviešu u.c. grupu sociālekonomiskās aktivitātes, tādas kā, piemēram, jauniešu centra izveide – diskusijas, organizējot tikšanos ar citu pagastu, rajonu jauniešiem.

·         Strūžānu pagastā nepieciešams izveidot pagasta avīzi, kurā būtu sniegta visa informācija par pagasta dzīvi, jaunumiem un sasniegumiem.

·         Ja Strūžānu pagasts administratīvi teritoriālās reformas rezultātā apvienosies ar Dricānu pagastu, tad iespējama tūrisma attīstība, jo Dricānu pagastā ir daudz skaistu lauku sētu, kurās varētu atpūsties tūristi.

·         Pagasta ceļu kvalitātes uzlabošana.

·         Strūžānu pagastā kūdras resursu izmantošanai jāsaglabājas kā vienai no galvenajām uzņēmējdarbības nozarēm.

·         Pagastā izveidojoties un attīstoties  uzņēmējdarbībai, tiks apturēta jaunās paaudzes aizplūšana uz pilsētu darba meklējumos.

·         Nepieciešama amatniecības (keramikas, klūdziņu pinumu u.c.) attīstība, lai nodarbinātu tos cilvēkus, kas neatrod darbu uzņēmējdarbībā.

Izmantotās literatūras saraksts

1.             Administratīvi teritoriālā reforma Jelgavas rajonā . Jelgavas Rajona Padome. 1997.

2.             Administratīvi teritoriālā reforma. Likumprojekts. NRA, 30.04.1997.

3.             Boruks A. Lauksaimniecības reģionālā specializācija un teritoriālais izvietojums Latvijā. R., 1996.

4.             Grizēviuss  V. Pašvaldības politikas rokasgrāmata. 1993.

5.             Ieteikumi attīstības stratēģijas izstrādāšanai. 1998., VARAM., 1998.

6.             Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju domes nolikums.

7.             Keišs S., Kzinovskis a. Administrtīvi teritoriālās reformas un valsts pārvaldes pilnveidošanās projekts. 27.02.1997. – 9 lpp.

8.             Krūzmētra M., Rivža B., Pagastu attīstības iespēju analīzes metodoloģija . LLU, Jelgava,1997

9.             Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 1997., UNDP – Apvienoto Nāciju Organizācijas attīstības programmas darba grupa, 1997.

10.         Latvijas Daba. Enciklopēdija. 3.sēj.R., 1995., 39 lpp.

11.         Latvijas Daba. Enciklopēdija. 4.sēj.R., 1996., 40 lpp.

12.         Latvijas Daba. Enciklopēdija. 5.sēj., R., 181 – 183 lpp.

13.         Latvijas Daba. Enciklopēdija. 6.sēj., R., 1998., 195 – 198 lpp.

14.         Latvijas Lauksaimniecība – attīstība, iespējas, problēmas. Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, R./, 1995., 209.lpp.

15.         Latvijas Reģionālās attīstības politikas koncepcija.

16.         Liepājas rajona Grobiņas pagasta attīstības stratēģija. 1997.

17.         LR likums “Par pašvaldībām”. R., 1994.

18.         LR likums “Par Valsts Zemes Dienestu”., R., 15.12.1991.

19.         LR likums “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”. R., 21.06.1991.

20.         LR likums “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”., R., 1992.

21.         LR likums “Par zemes reformu LR lauku apvidos”., R., 1990.

22.         LR likums “Par pašvaldību budžetiem”, R., 29.03.1995.

23.         Metodiskie noteikumi akadēmisko un zinātnisko grādu pretendentu darbiem. LLU Ekonomikas fakultāte, Jelgava, 1998.

24.         Palabinska A. Zemes reforma Latvijas lauku apvidos. Mācību līdzeklis, Jelgava., 1999.

25.         Par vietējo pašpārvaldi. Eiropas Harta, Strasbūra, 1985.

26.         Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas koncepcija. R., 1996.

27.         Sprindžuks M., ES kopējās lauksaimnieciskās politikas izveidošanās un iespējamie attīstības virzieni – R., 1995.

28.         Treisijs M., Lauksaimniecības un pārtikas tirgus ekonomikā. Ievads teorijā, praksē un politikā, R., 1996.

29.         Ogres rajona pašvaldības apvienošanās un sadarbības iespēju izpētes projekts., VARAM, 04.1998.

30.         Vanags E. Pašvaldību organizācija., R., 1995., 123.lpp.